Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950

              Parlzj
iamata ieņmn
Bogomolova
Hd2$inēiai6
kaš pagā*
no bjskapa
a domu VI-iei^
lSsiiiu anu-ļiatrls^,
as va<Htāj8 pie
poH*
m
na-ciņa
bok-ceturtdien
li-
Jas joslu
i i n n i i i i i k(»i-ĪPlt*
ur|ļS
"^1
ļ^ienta
Ia£k9 iz-drkng
ha*^
ģaŗāmgf-ilufeiiŖriT
Policija
prātīgi no būra
^bi^eks, kas
notikuina at*
īrus sagOstlt iz^
daih.
idojumā noĻon-si
lldma&l*
veicot. dMf-*
i ^ t a 4 tOTf*
veida kon-leks
He-
H M l .
lote no-
"ievainotL
ificlbas lido-irs
nošSvIs
ā vienu kol-
5lsbaapw-iusaustrālljas'
iī0 §pelem
^rnukopē-
1
un,»Žtt-o
^ ļ a mar-
S anļ!^-
Btiiece. Tiaaā
bijušas liete»
llpiidējusi' dvl-
4 visām vfj-ir
(H^loma-jlūcija
W«ts
l i jdziUegt ato-
(5^(^u komCtoisu
;i>adoinJu savle-pontika".
a no Vlnas
i ^ V tvaikots
^ ē t o vidū w-ārlietu
nu-
LATVIA
L s ^ n Nempaper
IPubllstKKl cmdei EUCOli civU
Affiin DivtfloD AutboriMtloo
Number UNDP m Publiiber
•od Bdltor: Vatdemirt Lam-oim
K&Ungen/N Breit« Str
«-» Prioter: Ungeheuer Ik
tnmer t4idwtg8t>ur:% KOraer*
ftr. 16 Publltbed twiee weekly
Ctrculatioii U.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr.
Ceturtdien, im g. 4.
lidevtti; UtvH*o Centriil Kcw
tttt«3t Otlvfsial» redaktort; V
Umbergs; ««Ivena r«daktot«
vtetmel^t Ifl Culltta Hedak
feort: A BoHtelns. i i^ib-toiuL
B Si8ellf t Rfttstert.
Svim AustrtUits rtdik-ct]
tt vnd A Snuts tuvie;
House CtmHTra A C. Tn
Austrtlta) Redakcitu tditte:
EiasItDm/N Br«tt« Stt l ^ ^ l .
Bonna nevēlas DP pielīdzināt
vācu bēgļiem
Bij. karavīru izcejošana uz ASV galīgais
i , lēmums gaidāms maija pirmajā puse
Kārtējā baltiešu CK pārstāvju sanāksmē Augsburgā 28. aprīli gal­venais
pārrunu temats bija palicēju ļ^ļatišana vācu saimniecībā. LCK
^ priekšsēdis H. Klarks, informējot par sarunām ar Bonnas valdību, kon-
* ^ t ē j a , ka^tā nevēlas DP piešķirt tiesības, kādas bauda vācu bēgļi. Sa­karā
ar to kopējā iesniegumā vācu valdību lūgs DP piešķirt visas tās
' pašas tiesības un priekšrocības, kādas bauda vācu bēgļi.
Franču valdība atlaidusi
profesoru Frederiku Žolio-Kiri
Francijas komunisti vairs nevaras ielūkoties
atompētniecibas noslēpumos .
- Pēc Bonnas val(Kbas paskaidroju­šajiem
tS atzīst Baltijas valstu pilso-
/giu pases, bet neatkarīgi no tā ikvie­nam
DP, pārejot vācu saimniecībā.
Jāizņem arī „ķēnnkarte'*. kā to pa-xedz
likums. Lai novērstu varbūtē­jus
pārpratumus, lai Vācijas valdība
lo savu viedokli fiksētu, un lai to
vienveidīgi respektētu ari visas Vā­cijas
zemju valdības, iesniedza ko-ļpeju
rakstu vācu valdībai, lūdzot
visiem Igaunijas, Latvijas un Lietu­vas
pavalstniekiem, izsniedzot vācu
personības dokumentus, tanīs atzī-tnēt
viņu pavalstniecību, pamatojo­ties
uz nacionālām pasēm un perso­nas
apliecībām. Lūdz Vācijas valdī-
1)ti līdzīgi ASV, Anglijas uc. valstu
valdībām respektēt Baltijas valstu
neatkarību un neatzīt tās inkorporā­ciju.
Tālāk H. Klarks ziņoja, ka 26.
aprīļa sarunās Bonnā paskaidrots, ka
Vācijas valdība' atzīst bēgļu pārstā­vību
un lūdz paziņot pārstā^^jus kā
pie Bonnas, tā zemju valdībām.
Pensiju jautājumā noskaidrots, ka
invalidu un karā cietušo rentes mak-dās
baltiešiem ar! turpmāk un šinī
Jautājumā sarežģījumi nav sagaidā­mi.
Uz cita veida paisījām pašreiz
pav izredžu, jo līdzekļu Mkuma dēļ
Vācijas valdība nevarot tās maksāt
ju-r saviem bēgļiem^ ^ • ^
^Arl apmeklējumā augstā kn'Ti^*«^tra
StfibI Frankftiftē pārrunāti Jautāju­mi,
kas skar Vācijā palicējus, lūdzot
ļ^ļigstā. komisāra atbalstu, lai Vācijas
valdība * jaunajā DP likumā tiem pil­nā
mērā piešķirtu bēgļu tifesības..
Lai kārtotu bij. kaŗs^vīru un citus
Jautājumus, kas skar mūsu izceļoša­nu
uz ASV, H. Klarks 27. aprīlī ap-
' meklējis DP kpmisilu Frankfurtē,
Icur paskaidrots, ka šinīs dienās galī­gi
veidā tiek izstrādāts DP likuma
pjkpildinājums. Paredzams, ka tuvā­kas
dienās to iesniegs prezidentam
Mmenam apstiprināšanai un tā rei-z5
arī atrismāsdes bij. karavīru jau­tājums.
No līdzšinēiiem vērojumiem
Jāsecina, ka uz ASV varēs izceļot
bij. baltiešu karavīri, kuri nav brīv­prātīgi
piedalījušies karā. Galīgais
atrisinājums gaidāms maija pirmajā
PVīsē.
Krievi gatavojas
aizstāvēšanās karam
Baltijā .
Balstoties uz preses informāciju
un pārbēdzēju ziņojurņiem, laikraksts
Lietuvis secina, ka krievi Baltijas
piekrastē gatavojas aizstāvēšanās
karam. Pēc iegūtās informācijas-
Igaunijas im Latvijas Jūras robežās
ierīkotas daudzas aizliegtas Joslas,
vietām izveidoti dzeloņstie^u žogi
un ierakumi. Citur izbūvētas krastu
artilērijas pozīcijas un nocietināju­mi.
Igaunijas kolhozi tagad bagātīgi
apgādāti smagās artilērijas pārvadā­šanai
derīgiem traktoriem, tāpat ga­tavībā
stāv zirgi un transporta lī­dzekļi,
lai tie katrā laikā spētu pil-dīt
uzdevumus pēc pavēles. Pag. ru­denī
izdarīti dažādi jūras mērījumi
pie Sārņu salas. Igaunijā veikta no­liktavu,
dzelzceļu un pievedceļu pār-būve^
nodarbinot lielāku ?kaltu vār
cu gūstekņu. Ziņas norādot, ka
krievi. Ja ari negatavojas tieši uz­brukumam,
tad pastiprinātā kārtā
aizstāvēšanai, (ek)
BET APVlGNOtSS NĀCIJAS
KLUSG...
Ņujorka (lv), r - New York Times
(25. 4.) par Baltijas valstim raksta:
Baltijas tautas skāris jauns depor­tāciju
vilnis. Desmitiem tūkstošiem
cilvēku deportē uz Sibīrijas vergu
nometiiēm vai nometina dziļi Krie­vijas
iekšienē. Izsūtito zemi, mājas
un īpašumus nodod krieviem. De­portāciju
nolūks ir skaidrs: Maska­vai
naidīgi noskaņotos vietējos iedzī­votājus
šajā Krievijai militāri sva­rīgajā
joslā aizstāj ar Maskavai uz­ticamu
krievu valni. Tas nozīmē
masveida slepkavību. Baltijas tau-tii
pārstāvji jau kopš laba laika
iesnieguši pret to protestu UN, kas
tautu slepkavību apzīmē par' starp­tautisku
noziegumu. Atbilde uz šo
protestu līdz šim bijusi vienīgi kaut­rīga
klusēšana.
Taisās
^trešdien i j ^
^tuOsaku. «}-
pagaial»
• '• y'
iiadomju joslaf»
idiem, pag. f
M un ieradSB
m Bietumvadja»
Kivotāji bērnus
jrii un dienvi-skolnieki
ka-los
ēda šokoiaai
dienās ziJ^fJ^
BBC šo in-n
paskaidro,
(ļSm uzturas Li«^
W, Tokajevs PO
iu aizbēga vsirm
slēgt ari Dien-vidaf
rikas un Panamas
komunistu partiju
. loluumesburga (D). AP pārstā-
^« ziņo no Johannesburgas, ka Dien-
^'ijJafrikas valdība jau tuvākās die-
^ 8 iesniegs parlamentam likumpro­jektu
par komunistu partijas slēgša­nu.
W[toistru prezidentam Malanam
~ ti mēģina sagādāt aizvien
^ūtibas, izmantojot pretiš-
^ baltās rasas un iezemiešu star-
|a. Marksisma mācībām sevišķi
atJglīga zeme ir turienes indiešu
5?n)ā. iLīdzigs likumprojekts gai­dāms
ari Panamā; Valdība paskaid­rojusi,
ka kanāla aizsardzība un ko-
P^jas intereses ar Savienotajām val-prasa
jebkādas komunistiskās
wbibas izbeigšanu.
Atbildot uz Austrālijas ministnl
PJ^zidenta Menzija ierosinājumu, au-strāli^
u komūnig]a_^enerāllsekre-tāh
Diksong pr^Siārstāvjiem pa-
>3a, ka „partija pastāvēs legāli
vai nelegāli'* "Komunistu presi ie­vedīs
un izplatirtāpat kā līdz šim,
paturot arī visjjfijpašumus. Ierosinā­tais
likumproiekts pēc Diksona ap­balvojumiem
ir «satversmes pārkāp­šana
un austrāliešu tautas tiesību
ignorēšana."
ĢIMENES DIENA 14. MAIJS
Latvijas ev. lut. baznīcas archibīs-kaps
Dr. T. Grīnbergs aizrāda, kā
Ģimenes dienas dievkalpojumi un
fiarīVojumi latviešu draudzēs rīkoja­mi
maija otrā svētdienā, 14. maijā.
Mīklaina lidmašīnu
kaula Tiroles Alpos
Trienta (JJ). — DPA aģentūra ziņo
par nuklainu lidmašīnu kauju, kas
notikusi virs nelielā Rufreitas ciema
Bocenes tuvumā, Dienvidtiroles Alpos.
Saskaņā ar aģentūras informāciju
pagāJuSaJā nedēļā Rufreitas ciemā
noticis kāds bēru gājiens, kura da­lībnieki
pēkšņi ieraudzījuši ar lielu
ātrumu zemā lidojumā tuvojamies 3
nenoskaidrotas piederības lidmašī­nas,
—• domājams, iznīcinātājus, —
kas izšāvušas pār dema namiem
vairākas ložmetēju kārtas, pēc kam
pazudušas .Daļa aculiecinieku stās­ta,
ka lidmašīnu starpā notikusi gai­sa
kauja, bet pēc citu novērotāju lie­cībām
viena no lidmašīnām apšau­dījusi
tieši bēru gājiena dalībniekus.
Cilvēku upuru tomēr nav bijis. Bēc
mīklainā starpgadījuma Rufreitas
ciemā ieradušies aviācijas lietpratēji,
kas pašlaik pēti lidmašīnu ložu at­stātās
pēdas ciema namos.
Citā versijā par .notikumu ziņo
Londonas BBC raidītājs. Sakarā ar
amerikāņu aviācijas vadības infor­māciju
tas demontē ziņas par jeb­kādu
gaisa kauju vai arī apšaudīša­nu,
bet norāda, ka kādai amerikāņu
Udmašīnai Tiroles Alpos draudējusi
avārija motora bojājuma dēļ. Lai
glābtos no šķietami neizbēgamās no­laišanās
neizdevīgā un bīstamā ap­vidū,
lidmašīnas pUotam neaUicis
nekas cits, kā atbrīvot mašmu no
visa lielā balbsta, un tādēļ tas bijis
spiests arī izšaut visus Udmašmas
. munīcijai krājumus.
P a r l i e (F). — Pagājušo pld^i-dien
Francijas valdība pēo vairāk
stundu ilgaa slēgtas sēdes nolēma at-ceļii
no amata līdzšinējo franču
atompētniecibas iestāžu vadītāju
profesoru Frederiku 2k>Uo-Kirl Sis
lēmums stājas spēka nekavējoties.
Lai gan profesors KirI pagājui^ ga­da
britu^amerikaņa preses klubā ap­galvoja,
ka Francija viņam sUv p&ri
politiskajai pārliecībai, neuzticību
tas tomēr nevarēja mazināt. Pavi­sam
citādu valodu viņš runāja i&
saucamajā miera kongresā Maskavā*
nNeviens kaut cik progresīvs slnāt-nleks
nedrīkst darīt nekā tāda, kas
varētu gatavot karu iHret Padomjn
saviembu,'' sacīja KirL Sl profesora
deklarācija tad ari beidzot pamudi­nāja
franču valdību Izšķirties, Jo
KIrl nekad nav slēpis, ka viņi Ir
aktīvs komunistu partijas biedrs.
Profesora 2olio-KirI atcelšana no
amata radījusi ievērību visā pasaulē.
Neviens zinātnieks neapšauba, ka
viņš bija «briljants" sava amata pra­tējs.
To atzīst ne vien kreisie, bet
ari labie laikraksti un BBC politis­kais
komentātors. Vienīgā nelaime
bija tā, ka Kirī, tāpat kā citi komu­nisti,
par visaugstāko instanci vien­mēr
uzskatīja Kremli. Franču dro­šības
iestādēm vairs nebija nekādu
garantiju, ka profesors vienā Jaukā
dienā nenodod Maskavai visus atom­pētniecibas
noslēpumus, Zolio-KirI
palikšana £unatā sevišķi aktuāla l^u-va
pēc britu zinātnieka Fuksa notie­sāšanas.
Vairāki nopietni amerikā­ņu
laikraksti toreiz kategoriski pra­sīja,
lai KirI atceltu no amata un^
pārvilktu svītru-tam paradoksālfijam
stāvokUn^ ka tik atbilditā a k s a i ^
bas dienestā atfodas komunists.
Daudz ievērojamu franču politiķu,
to vidū arī agrākais ministru pre­zidents
Reno, pasvītro, ka profesora
atcelšanai par iemeslu bija viņa paša
izturēšanās. Radikālsociālistu ģene­rālsekretārs
Pols Dāvids preses pār­stāvjiem
paskaidroja, kā valsts aiz­sardzības
^interešu dēļ atbildīgos
amatos nevarētu atrasties neviens
komunists. Britu prese konstatē, ka
Kirī atcelšana ir „nožēloJama« bet
nebija novēršama".
Zolio-Kirl gadījums ir tiešs tur­pinājums,
kādai traģēdijai, kas sā­kās
vēl pirms pirmā pasaules kara.
Parīzē toreil ieradās kāda Jauna
poļu studente Marija Skladkovska,
kas iestājās Sorbonnas universitātes
matemātikas fakultātē. Studijās vi­ņa
parādīja ārkārtigas spējas un vē­lāk
apprecējās ar pas^stamo franču
profesoru Kirī. Abi zinātnieki pēc
ilgā darba,"^ kas turpinājās vairākus
gadus, atrada rādiju. Kad profesors
KirI mira traģiskā nāvē, viņa kundze
Marija turpināja pasākto zinātnisko
darbu. Kirī kundzes slava drīz vien !
aplidoja visu pasauli un viņai pie­šķīra
Nobela prēmiju. Visu dzīvi
lielā zinātniece nekad neaiznoirsa
savu dzimteni Poliju, ko toreiz no­māca
krievu cara Jūgs. Nule atiais-tais
profesors 2olio-KirI ir viņas
tiešs pēcnieks. Poliju arī tagad no­spiež
krievu komunistu tirannlja.
Starpība ir vienīgi tā, ka profesors
2oIio-Kirī pretēji savai lielajai
priekštecei vēlas paklausīt vienīgi
Kremļa direktīvām.
Zviedru komui^isti apsarga
krievu kuģus
GētdMrga (e). — Sakarā ar igau­ņu
Jūrnieka aizbēgšanu zviedru ko­munisti
tagad apiiargā visus krievu
kuģus, kas ioilk Zviedrijas ostās,
lai novērstu Udzigus gadījumus^ Gē-teborgas
sociāldemokrātu laikraksts
Ny Tid raksta, ka Vesterozā
kāds krievu kuģis izkrauj poļu ogles,
bet pa krastmalu staigā viens zvied­ru
komunists, kas to apsargā. „Kāds
bēdīgs skats,** konstatē Ostgdta
Correspondenten. .^Sviedru vīri sar­dzē
zviedru ostā, bet ārzemju die­nestā**.
Stokholmas laikraksti iro­niski
attēlo kādu gadījumu, ķa gar
padomju tvaikoni defilējis kāds
zviedru komunists, kas ir baznīcas
padomes loceklis.
Pababti nākuma
aprūpei
18. febr. numurā bija ievie­tots
IRO ģenerāldirektora
Kmgsleja uzsaukums pasaiUes
labdarības organizācijām ar
aicinājumu ^iegt atbalstu to
DP izvietošanā, kuriem nepie­ciešama
speciāla aprūpe ar
norādījumu, ka galvojumu de­vēji
var pieprasīt naudas pa­balstu
šādu emigrantu sākuma
aprūpei
Pēc tagad saņemtās infor-n^
cijas minētos naudas pa­balstus
izsniedz no sevišķa
speciālai aprūpei rezervēta
IRO fonda. Pabalsts niepra-sāms
IRO pārstāvjiem attiecī­gās
izvietošanas zemēs. Gal­votājs
to var pieprasīt arī tādu
ģimeņu sākuma aprūpei, ku­ras
ir nepieauguši bēmi^ kas
pēc neilga laika būs spējīgi
stāties darbā.
DP pabalstu lietā var griez­ties
pēc paskaidrojumiem pie
IRO lablolājības virsniekiem,
(in)
PAZUDUSI PADOMJU REPAT-
.RIĀCIJAS_MISIJA
Libekas Rekiela vairs neplivo sarkanais karogs
Llbeka (vn). — Padomju repat­riācijas
komisija Lībekā, kas kopS
1946. g. Janvāra mitinājās angļu
iestāžu ierādītajā namā — Rekiela
38, tagad pilsētu lielākā slepenībā
atstājusi Tā k i krievi par savu
evakuācijas lēmumu nevienu ie-priekl
nebija informējuši, tad šis
fakts kļuva lināms tikai 8 dienas
pēc padomju tnisl]as ievākšanās.
Ķtlevi n^ lAem 19^.
aprīļa nakt!. Otrā rftā misijā nodar­binātajai
vācu virējai pēc ierašanās
darbā licies savādi, ka no ledus
skapja izņemta pārtika. Kad visas
istabu durvis izrādījušās noslēgtas
un uz klauvējieniem neviens nav at­bildējis,
vācu personāls nekavējoties
pa tālruni sazinājies ar BraunSvei-gas
repatriācijas komisiju, no kurie­nes
paskaidrots, ka ,4cungi** atgrie­zīšoties
pēc dažām dienām. Uz otru
telefonisko pieprasījumu Braimšvei-gā
atsaucies vienīgi vācu sētnieks.
Jo krievi ari ilo šīs pilsētas ]au bija
izvākušles. Tikfd pēc tam pašu ziņā
atstātie vācieši par notikušo Rek-ielas
namā informēja angļus, kas
tūlīt pārņēma padomju repatriācijas
mītnes apsardzi. Angļu militārās
policijas pirmais solis bija novilkt
Notiesāts maršals Gracionl
Roma (Is).«- Romas militārā tiesa
otrdien notiesājusi bij. itāļu mar­šalu
Graciāni uz 19 gadiem cietumā.
No ŠI soda gan 14 gadus nosacīti at­laidīšot,
un, tā kā Graciāni Jau 4
gadus pavadījis apcietinājumā, tad
viņam Jānos^ cietumā vēl vi^s
gads. Savā pēdējā vārdā Graciāni
teica: ,JiīdzIg08 apstākļos es vēl­reiz
rīkotos tieši tāpat Apziņā, ka
vienmēr im visur esmu kon.«^ekventi
izpildījis savu karavīra pienākumu,
es neatsaucu nevienu savu rīcību.**
Maršals Graciāni bija apsūdzēts kā
kolaborātors, kas sadarbojies ar vā­ciešiem.
Staļins mirs šogad — pareģo danu astrologs
Minchene (mc). — „Es rēķinos ar
Staļina nāvi vēl šogad un pēc tam
ar vēl krasāku režīmu Padomju sa­vienībā'*,
šinīs dienās BHinchenē iz­teicies
pazīstamais dāņu astrologs
Knuts Hallerstrems. Apmēram 8 ne­dēļas
pēc gaidāmajām pārmaiņām
Padomju savienībā režīms tomēr
kļūšot mērenāks, līdz beidzot tur
komunisms pastāvēšot vienīgi vār­da
pēc.
Par trešā pasaules kara iespējām
dāņu astrologs domā tā: ,JCara ne­būs
ūdensvīra periods nākamajos
gadudesmitos ir ļoti labvēlīgs Vāci­jai
un Savienotajām valstim. Vācijai
pozitivi sevišķi nozīmīgs būs 1952.
gads." Hallerstrems, kam togad 48
gadi, līdz 1933. g. dzīvoja iierlīnē.
Jau ilgi pirms Hitiers pārņēma varu,
astrologs pareģoja nacionālsiDciālis-ma
uzkundssēšanos; tos neesot atvai­rāms,
bet atņemšot nelaimi un karu.
Padomļu savienību
gaida lieli nemieri
Ņojorka (F). — Maršala plāna
pilnvarnieks Hofmans kādā nmā iz­teicās,
ka Padomju savienību nākot^
nē gaida liela^ grūtības. ,JCrieviJā
notiks nemieri, un kad tie sāksies,
tad no Maskavas atkritis visi sate­līti,
tāpat kā Jugoslavija," sacīja
Hofmans. „Mē8 piedzīvosim visne­žēlīgākās
diktotūras sabrukumu, kā­du
jebkad vēsture pazina. Tad iestā­sies
ilgstoša miera periods. Poļi, ru­māņi
un ungāri vēl atrodas važās,
bet tās drīzi vien kritis.** Runas
beigās Hofmans pasvītroja, ka viņš
to apgalvo ar pilnu pārliecību un
vadoties no tiem piedzīvojumiem,
ko ieguvis pēdējos gados I^ropā.^
krievu atstāto sarkano karogu. Paš«
reiz pie mājas dežūrē poUcljasipos-tenis.
Acīm redzot, krievi bija sagatavo-
Jušies tālākam braucienam. Kāds
vācu pārdevējs, kas nodarbināts pie
benzīna tanka, atceras, ka vēlā va*
kara stundā 19 aprīlī pie tanka pie­stājusi
vieglā automašīna, kurā vā«
cietis saskatijis kādu sarkanarmiei^
pulkvedi un leitnantu, Hdz «r j t i T^
tonnigu tran^rtmašīnu, kas blJuiA
stipri pārslogota. Padomju leit-nanta
iepircis pret kuponiem vairāk
nekā 100 1 degvielas.
Z-vāciJas laikraksti ziņu par krie<<
vu noslēpumaino evakuāciju sniedz
sensacionālā ietērpā. Mazāk pār­steidz
toties pahu žurnālistu aUdā-
Jumi pamestajā mājā, un maza eks-kttfslja
pa divstāvu villas 12 ista­bām
nedod nekā tāda, pēc kā varētu
spriest par līdzšinējo ieīdtnieku dar­ba
un dzīves veidu. Izņemot mēbe­les,
viss pārējais šķiet aizvākts līdzi
vai sadedzināts. Uz galdiem paliku­ši
vienīgi daži žurnāli, bet pie Menas
karājas neparasta lieluma Sta4ina
glezna, ko ķraucējl steigā aizmirsuši^
vai arī uzskatijušl par lieku bagāžu.
Spriežot pēc telpu iedalījuma, augš­stāvā
atradušās repiezentācijas tel­pas,
birojs im virsnieku dzīvojamās
istobas, bet parterī — dzīvojamās
telpas kareivjiem un īpašas divas
istabas repatriantiem Visai mazru­nīgs
un piesardzīgs savos izteicienos
ir repatriācijas misijas vācu perso­nāls
— virēja, istebene un kurinā­tājs.
Pēc viņu vārdiem repatriācija»
kustība pēdējos mēnešos bijusi pa­visam
nenozīmīga. Parasti repatri­anti
padomju mītnē pavadījuši tikai
dažas dienas pirms došanās uz aus­trumiem.
Padomju misijas pazušanu no L i ­bekas
vācu prese Izskaidro ar toritu
augstā komisāra Robertsona ktillgo-risko
prasību padomju r^atriādjas
komisijām izbeigt sa'vu darBību britu
joslā līdz 20. aprīlim, par ko Latvi­jas
slejās jau ziņots. Šī prasība pa­matota
ar to, ka repatriācijas kustī­ba
kopš ilgāka laika praktiski tikpat
kā apstājusies, un ka pieci gadi bijis
pietiekams laika posms pārvietote-jām
personām izšķirties par atgrie­šanos
dzimtenē.
Gatavodamās aizbraukšanai, pa­domju
misija tieši pēdējos mēnešos
sevišķu uzmanību bija veltījusi re­patriācijas
aģitācijai Nometnes bur­tiski,
pārplūdināja ar laikrakstu un
žurnālu kaudzēm. Liela daļa bēgļu
demonstratīvi atteicās sūtijumus vis­pār
pieņemt Raksturīgi, ka repat­riācijas
komlMja Lībekā bija pilnīgi
informēta ne vien par nometņu ie­mītnieku
vārdisko sastāvu, bet ari
par precīzu dzīves vietu. Kā to lie­cina
sūtijuml, adresātiem bieži bija
pareizi uzrādīts bloka, barakas un
pat istabas numurs, tāpēc nav šaubu,
ka pārvietoto personu vidū atradu­šies
arī padomju aģenti. Aprīļa sā­kumā
vairāki simti llbekiešu saņēma
padomju pulkveža ^Zotova parakstīto
uzaicinājumu, kas savā saturā bija
(Turpinājums 8. Ipp.),
iv
t:
! H