Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950

              1950. g. 4. maija
:minai
iļs par latviešu rākst»
sāku jau t6s iecerēt
m vai citās tautās arī
ļtatiski rakstnieku ap
3b tad draugs (tas bija
ŗda) man aizdeva lasi-
* latas vācu valodā.
teik(iams:
bus kaut kas jūsu
gara." Tās bija
Herberta Eilenber,
ga grāmatas:
Sfchattenbilder
Neue Bilder, Letz,
te BUder. Saturā
bija īsi stāstiņi
mazajs ludziņa!
# poēmas esejas pat
visu laiku un^tau^
«dzejniekiem
g^znotājiem, mūl!
^ķiem, arī fUozo^
fi^ ^praviešiem,
valstsvīriem, jg
te bija rakstnieks!
' kas jau sasniedzis
^ t oM es tikai gri,
iibSju, bija rakst-
. nteks ,ar simtkārt
erudīciju»
Pieeja mazliet le^
ļetōņiska, izteiks
smē asprātīga, iz*
tS^ bagāta fanta^
ztja, diezgan dziļS
skatījums. Vēlākos
gados gādāju un
ar interesi lasīju
turpmākās radnie*
cigā satura Eilen-berga
grāmatast
Erscheinungen,
tgebaiheiten, sterb*
len. Viena bija tikai
'īsievietēm, divas
viena par drā*
l^em, otra — vā-leku
portrējuml
. itām daudz kas
flobēra nekrolpgu
meistara rūpigā
is vai lūzis no te
ii kādas mdsitaram
";stitu Sv. An-
Viktora Igo
i|to:os monologos
Idlgos. aleksandrie«
īrnieka gars, no«
. Iflp uz kāta-kideldoskopg
Dieva Kunga izbri-feepiji
kā Ge.
viņam
lanas izsau-
Jais cilvēks
Šūmanis sa-
Eižebijā un
Ijās, sarunS-
'PtS' dažādos
.^^^ :viņu izsaka,
i k v i e n a no sve-
' liiķirstu. Kāds
klausītājiem ir
Par Fr. G.
vecais dzej-ijttāves
nokļūst
ii:|)dbijīgi — strī-l^
a^' Klopštoka no­lietajiem
viedok­li
saskaities, no-mūžības
uz
^JMesiādi allaž un
līdz galam! Grā-lUr'die
Buhne bija
lerriem" Šekspīra
M Rob. Kroders.
iejnieku izteiks*»!
" Eilenbergs prot
de Vēgu rakstu-dāmas
vēstule
{izdomātā, pro-
V likta Jevgeņija
, Volts Vitmens
:ajā brīvi plūsto-
.ns objektīvs pret
neieredzēja Bern-lams
brošūru pret
iw Eine Streit-iņš
atrada Šova
•gu, lēti cinisku,
Jires varoņus (Cē-
Sōvs pūloties no-menim.
Pat Gr-
;onētais Saris VII
.viltīgāks nekā tas
Sovs. TadEilen-
)VS būtu tēlojis
landni Lielo, un
mu kur Alei^"
ir labāko draugu
velnišķīgi
iksandra
cie" utt.
labu
draugi
Ceturtdien, 1950. g, 4. maijā
, grāmata ir pia-mu,
dižo Bomas
^^Tru. Eilenberga
[edumn?: „Ceza'
; varēta pieciest,
Jūtu dzīvojis, tas
domājams, neaiz-is."
Pieminētas
dala T?:ilenberga
reteikšu, ka viņs
5ks, bet ļoti, ļoti
man tuvs iz^e-biiu
nokļuvis
uznāca vēlesa-mši
satiktu Heŗ-
;^u vairs šai dzi-nenotiks.
V
Katoļu baznīcas cīņa
Polija"
DROSMĪGS MĀCUSJA SPREDIĶIS ~» POĻU TAUTAS
IZTURĒŠANAS PRET KOMUNISMU
Ļoti enerģiski pret komunismu Po­lija
cinās katoļu baznīca. Pirmajos
pēckara gados komunisti uz te vēl
skatījās it kā caur pirkstiem, bet
pēc vēlēšanām stāvoklis krasi mai-n^
ās. Polijas cietumos un koncentrā­cijas
rioņaetnēs pazuda simtiem ka­toļu
garīdznieku. Daudzus apvainoja
«a^arbībā ar partizāniem un notie-f
l^' .1^?^* pierādījumu nebija.
Ļoti ticīgo poļu teutu tes vēl vairāk
noskaņoja pret komunismu. īsi pirms
velēšanām vairākas komunistu avī-
Ušf aprakstet necilvēcīga apiešanos
Hitlera koncentrācijas nometiiēs, kā
piemēru, kādam jābūt īstam kateļu
garīdlzniekam, minēja baznīctēva
Kolbss (ojciec Kolbe) pašaizliedzību.
No Icādas vācu koncentrācijas no­metnes
izbēguši divi poļi. Desmit
citi notiesāti uz nāvi. Ar bēgšanu
.ticim gan nebija nekāda sakara, bet
viņi nošauti, lai citiis bridinātii. Kā­da
ja^una poļa (divu bērnu tēva) vie­tā
m\ nošaušanu aizgājis garīdznieks
Kolbi^ Komunistu avīzes slavēja
viņu kā pašaizliedzīgu cīnītāju pret
fašismu. Nekomūnistiskie poļi teica;
„Ja Kolbe nebūtu nošauts, ted tegad
viņš būtu tikpat pašaizliedzīgs cīnī­tājs
pret komunismu."
Par iespaidīgām preticomūnistis-kām
demonstrācijām parasti izvēr­tās
bīskapu-vizitācijas. Zinu kādu
pilsētu, kur pretim komunistu par­tijas
namam bīskapa sagaidītāji pār­stiepa
pāri ielai lielu tiransparentu ar
uzrakstu: Mēs gribam Dievu! (My
chcemi Boga!). Visu laiku, kamēr
bīskaps viesojās pilsētā, ticīgie poļi
dienu un nakti sargāja transparentu,
lai komunisti te nenorauj. Tas no­tika
jau pēc vēlēšanām.
Tālu pazīstems Polijā bija kāds
Jauns, enerģisks Kongrespolijas (ap­gabals)
garīdznieks. Kad tas reiz
viesojās kādā ciemā ap 20 km no
mūsējai?, aiJībraucu turp. Tā bija
pārdroša runa, ko līdz pēdējai vietai
pārpildītajā ciema baznīcā teica Jau­nais
katoļu garīdznieks. Atiniņā ne­izdzēšami
iespicfduSies vārdi:
«Necīnieties tik daudz pret te vel­nu,
kas aprakstīts grāmatās! Cīnie­ties
pret dzīvo, sarkano, velnu, kas
noi^aupa mūsu brīvību! Varšavas
kungi (Pamowie z Warszawy), atjē­dzieties!
Kad Polijā plosīsies negaiss,
kurp jūs bēgsit? Varšavā Jums nebūs
vairs glābiņa. Ja turpināsit savu
bezdievīgo politiku! Es nebaidos jū­su
varas! Es esmu Jau iņocīts Jūsu
cietumos, bet citādi nevaru runāt!"
So garīdznieku apcietināja tanī pašā
dienā.
Poļu komunistu partijā vajadzēja
iestāties katiram, kas negribēja pa­zaudēt
vietu valsts iestādē vai darbu
fabrikā. PoĶ iestājās, bet par komū-histiem
vii;d tā(Jēļ nepārvērtās. Kad
tādi poļi nomira^ garīdznieki attei­cās
viņus izvadīt pēc baznīcas ri­tuāla.
Kapsētā neatļāva ierasties arī
partijas vadītājiem un pie mirušo
pēdējām atdusas vietām teikt poli­tiskas
runas. Bija gadījumi, kad no­tika
arī sadursmes.
Kļuva zināms, ka valdība projektē
Izsludināt ļoti augstu baznīcas lau­lību
nodokli (30.000 zlotu). Ticīgo po­ļu
nepadošanos raksturoja kādas
laukstrādnieces (ar 2000 zlotu mē­nešalgu)
vārdi:
„Es stirādāšu un krāšu naudu pie­cus
gadus, bet laulāšos tiVai oaznicā.
Dzimtsarakstu nodaļā lai laulājas
komunisti."
' Bija pagājušas tikai trīs nedēļas,
kad ^saimniecibas pagalmā -itical ie­rūcās
motocikls. Bija atbraucis tas
pats UB darbinieks, ka<; mani atve­da.
Smaidīdams viņš nāca man nre-,
tim^^Vai es negribot, pavizināties,
Viņš 'jautāja, un es nezināju, ko at­bildēt.
Viņa vēsts bija laba. Sarkanarmi-
' Jas majors bija aizsaukts projām i-n
vairs neatgriezīšoties. Vai es gribot
palikt še, vai braukt atnakaļ, no ku-rien^
es viņš mani atvedis?
Es gribēju atpakaļ. Es gribēju just
ap sevi vairāk brīvības. Skfmis, kūts
un pagalms man likns kā oietnms. Te
gandrīz visi bija vecāki ļaudis, tur
gandrīz visi jauni. Te bija nopietnība,
tur skanēja smiekli Bet iautnbaun
' smiekli, kaut arī citu, mnn biia re-pieciešami,
lai tik daudz nebūtu jā­gremdējas
pārdomās.
Gandrīz trīs gadus pēc tem es no­dzīvoju
nevietas. Iepazinos ar tem­peramentīgās
poļu tautas ļaudīm,
' paražām un tikumiem. Es iutu-in
cietu līdzi viņu bēdās. Tās Jāti bija
arī manas bēdas. Lai kaut uz neilgu
laiku aizmirstu drūmo tiešamību, es
priecājos poļiem līdzi viņu svētkos
un gaviļu dienās. It sevišķi priecā­jos,
kad dzirdēju, ka politiskā baro­metra
rādītājs pakustējies komunis­tiem
nelabvēlīga virzienā. Es iepazi­nos
ar poļiem, gari nesavaldīgiem,
gan kaislī^em un grei^digiem, ar
ļauni meisiavi
bebaa iafvieiiem BngUļa \
māņticīgiem, pašaizliedzīgiem un
gu(kiem. Daudzi bija lepni uz savu
tautji ka labāko, bet nebija mazums
an tadu, kas te. nesaudzīgi kritizēja.
Mans saimnieks bija vidus ceļa gā-jejs,
kas teica: katrai teutai ir labi
un slikti ļaudis. Bet lai arī cik da­žādi
poļi bija, viņus raksturoja de­dzīgs
patiriotisms. Daudzos gadliu-mos
tas izpaudās pat demonstratīvā
pārgalvībā.
^_Kā lai citādi nosauc sekojošo ga­dījumu?
Jau pēc vēlēšanām, kad
Komunistu vara dienu no dienas kļu­va
redzamāka un vienu pēc oU*a tie
lauza pirms vēlēšanām dotos sclī^u-mus,
kādā lielā ciemā kainuņu ap-ņņķi
notika plaša komunistu parti­jas
(PPR (Poļska Partia Robotnicza)
sasaukto ciema iedzīvotāju sapulce.
Tajā bija jāierodas visiem ciema ie­dzīvotājiem,
jo tika paziņots, ka par­tija
nolēmusi visas saimniecības ap­vienot
lauksaimniecības kopražoša-nas
kooperāti^os (Sp61dzielnia Rol-nicza),
tas ir kolhopā. Daudziem mi­ličiem
un UB funkcionāriem klāt
esot, partijas apriņķa sekretārs uz­saucis
„Lai dzīvo Padomju savienī­ba!"
un pēc tiradidonālās ,3otas"
nodziedāšanas uzaicinājis .iedziedāt
arī internacionāli. Tās vietā lielāks
skaits klātesošo nodziedājuši: Pie­nāks
laiks, kad Polija būs brīva!
Daudzus apcietināja, bet ari pretsi­tiens
neizpalika. Nedaudz dienu vē­lāk
partijas apriņķa sekretāru un di­vus
UB funkcionārus nošāva parti­zāni.
Ar poļiem labi iepazīties Izdevās
tāpēc, ka viņi neatstūma mani sā­ņus,
kaut gan politiskā ziņā ne visi
mani saprata Jau sākumā. Bet noti­kumi
viņus iemācīja. Pirms vēlēša­nām
kāds polis brīnījās, kāpēc gan
tik daudzi latvieSi negribot atgriez­ties
dzimtenē. Mēs taču esot labprā­tīgi
iekļāvušies Padomju savienībā.
Pec vēlēšanām, kad rupjā kārtā po­ļus
piespieda nobalsot par siomūnls-tu
«demokrātisko bloku", es lautpju
šim polim, vai viņš ir apmierināts
ar vēlēšanu iznākumu. Polis noplā­tīja
rokas: tās jau nebijušas brīvas
vēlēšanas. Tad es viņam pateicu:
„Tāda bija ari latviešu labnrātfeā
iekļaušanās Padomju savienībā", tin
viņš vairs nebrīnījās.
Nākamajā iorpināluinā lasiet:
KA POĻI VĒLĒJA
JĀ VIŅI IZTEICĀS
Sieviete Ir līdzīga gulbim, taftu peldē­tāju
putnu kategorijā gulbis pieder pie
zosu aristokrātijas. ^
AriBtotels
Pikaso, tāpat kā visi lieli mākslinieki,
Ir ne tikai virielte. bet ari sieviete, h\-
tiem-vārdiem sakot, laulāts pāris Bet
nekad nevienā laulībā nav bijis tik daudz
saplēstu trauku kā Sajfi.
2an8 Kokto
Sievai Jābūt kā atbalsij un JāatbUd, kad
viņu sauc, bet viņai tomēr nav Jābūt kā
atbalsij un nav Jādomā, ka viņai vien­mēr
pienākas pēdējais vārds. Sievai va­jadzētu
būt kā baznīcas torņa pulkste­nim,
kas ir precīzs uz minūti, bet no
otras puses viņai nevajadzētu būt kā
torņa pulkstenim un nevajadzētu nmāt
tik skaļi, ka to dzird visā pUsētā.
Senie angļu puritāņi
Sporta kopas Tērvetes lankojuini Ko<
ventrljā notika 2. latvlcSu melftaraadk-
Btes boksā AnglUā, kas poldnāja 18 da­lībniekus
un plaSu boksa cienītāju saimi
pat no vistfilfikiem Anglijas novadion.
^Skaisti ddcorētajā Kov«itrijaa ahglu
karavīru sporta zālē. pinnle ringā kāpi
Jaunieši AriņS un Luplņš; punktu uzva­ru
izcīnīja smagākais L. MuSas svara
Dortholca un spalvas svara Piterāna Jau­kā
demonstrējuma dņa beidzās neizšķir­ti.
Spalvas svars Burkēvlcs ar vieglā
svara vienīgo reprezentantu Legzdlņu rā­dija
krietnu technisko gitavibu; Legzdi-ņa
rutīna un lielākt aktlviUte deva vi­ņam
punktu'uzvaru., Nākošā demonstrē­juma
cīņā vidsvars Daugul's panāca ne­lielu
pārsvaru pret Zlemelanglijas mel-starsacDcstēs
vēl iesācēju klasē startēju­šo,
pusonago Vizbuli. MeiitarUjas cīņā
1M9. g. meistars A. Krūmiņi Jau pirmā
gājienā tik pamatīgi apstrādāja Brutfinu,
ka, pēdējam smago savainojumu d^ bija
Jāuzdod. Sekoja sarīkojuma skaļākā
spēkoSanās. kurā Koventrijas pārstāvji
Brikm^nls un H. Krūmiņi apveltīja viens
otru smagiem sitieniem, maz domājot par
aizsardzību. Technlskl pārākais Krūmiņi
8. gājienā sitot pretinieku techniskā K
O izvirzījās par otru finālistu.
Uzvarētāji saņemt iktistui sidrabotus
vairogus un melstardlplomus. Sporta
kopas Tērvete dāvāto sudraba kausu par
skaistāko dņu Ieguva Baumanis (Vie­sturs),
bet VldusanglUas apgabala boksa
nozares vadītāja dāvāto gandarījuma bal-vu-
Jaunākats dalībnieks Arlņl (Tērvete).
Bradfordas LBL kausu Jau otro gadu iz.
cīnīja ;Ziem^angliJas apgabals ar U
punktiem.
Veiksmīgs ringa tiesnesis bUa R. Bulte
(Auseklis), bet sacikfiu prteUzImIgt no-organizēlani
patelt^ plenikls Iflķel-sona
vadītai Tērvetes sportistu saimei.
L o n d o n ā , aprīli.
U. PrieAUs
ĒaMe9u «pēris
£if opa un eflM
henlinentcm
9a9au1e9
āp^vfm Taukumem
Zviedrs Vide, bljulals pasaules r^or*
dlsts un viens no slavenākajiem visu lai.
ku vidusdistanftnlekiem, miris 61 g. ve*
cumā Stokholmā.
Starptautiskajā lactu tomlrā Ports-mfltā,
Anglijā, l . un 1 ^ietu ar 7.5 p,
dalīja francūzis Tartakovers un ameri­kānis
BUgJērs. S.. 4., S. sa^Aikārt daUJa
i Jaunais talantīgais vācietis Lotars Smits
Otrā dienā vispirms V. Legrdinl « ^ »n«U Golombeks un Penross. bet t l
sastapās ar Plterānu. Abi clnltāll
rādUa labu boksu, un it seviSķi
Jāpriecājas par Velsas og^raēu mei­starībā
labas sekmes guvulā Legzdl-ņa
sniegnmu. Skaistāko ciņu visā sarī­kojumā
nodemonstrēja vidsvari Daugulls
ar Baumani. Pelnītu punkhi uzvaru iz­cīnīja
Baumanis, tA nokārtodams vecus
Vācijas laiku ..rēklnus". Strauji sākās
pusvidēlā svara pārstāvju BreŽinska un
Lifta ciņa. Pēc BreSinskim labvēlīga l.
gāliena turpinājums bija Izlīdzināts, t>et
Licis pēc 2, gājiena negaidīti uzdeva.
Demonstrējuma dņās neizšķirti boksē­jās
Daugulls ar Legzdlņu, kam IT biia
Jau 76. ciņa boksa ringā, un Vizbuli» ar
Jauno Lapiņu. Nenotika smagsv^ru A.
un H. Krūmiņu spēkošanās, Jo pēdējais
ieprIekSēlā dienā bija satriecis roku.
1950 g. meistartitulus ieffuva: vieglā
svarā Junioriem — Arlnš (Tērvete), vidē­jā
sv. Junioriem — Laplni (Vārpa), mu­šas
«v: — Dortholcs (Tālava), spalvas sv.
- PIterāns (Lidas LSK), vieglā sv. -
LegzdiņS 'Vanagi), pU5?vidēJā sv. — Bre-
2inskl8 (Tērvete), vldēlā sv — Bauma­nis
(Viesturs), pussmagā sv. - Virbulls
(Dzintars) un smagā svarā A. Krūmiņš
(Dzintars).
ctyia iemev nclihs?
Par pasaules otra labākā smagā svara
boksera, ASV nēģera Džo Volkota. un
Vācijas meistara Helna ten Hofa boksa
cīnu vēl arvien nav īstas skaidrības. 8is
Vācijas boksa dzīvē vienreizējais notl-kumsi
kas Jau mēnešiem nllda vācu
sporta laikrakstu un
dienas preses slejas,
draudēja Jau pilnī­gi
Izjukt, Jo Ameri­kāņu
boksa savie­nība
konstitēja, ka
līgums par dņu 7.
maijā Manbeimā
Volkotam nav sai»-
; t « r , laca nupat Vol-,
kbta mehad^^.ers pa­ziņojis,
ka nēģeris
tomēr grib Vācijā
cīnīties. SpēkoSsnās
gan vairs nevarētu
notikt 7., bet 28.
maijā turpat Man-heimas
stadionā.
Volkots vēloties sa­ņemt
40 proc. no
neto Ieņēmumiem,
taftu summa ne­drīkstētu
būt mazā­ka
par 25.000 dolāru.
Apgalvojumi un
pretapgalvojumi, lī­gumi,
to ignorēšana, dažādas izrunas un
veikalnieciskie triki, kas sakarā ar Vol-kota
— Helna ten Hofa ciņu nākuši die­nas
galsn\fi pēdējos mēneSos, loti skaidri
rāda, ka slavenais nēģeris kas divi rei­zes
cīnījies ar Džo Luīsu, reiz būdams
pat tuvu uzvarai, no šis sacensības grib
«izsist" pēc iespējas lielāku cenu. Ai
savu vilcināšanos, šķiet, viņš to būs pa­nācis,
kaut ari vēl tagad, spriežot pēo
līdzšinējās pieredzes, neviens nevar ao-galvot,
ka Volkots Vācijā tiešām ieradī­sies
un 28. maijā Manheimfl kāps ringā.
Tomēr profesionālā boksa cienītājiem ar
Volķota menedžera paziņojumu atausis
Jauns cerfbas stars, un. paredzams, ka
Manheimas stadions, kur ieejas biļetes
lielajai cīņai maksās no 60—3 markām,
Jau pēc pāris nedēļām būs Izpārdots.
Džo Volkots
kal 6. V. spēja iertndoUes lielmeistars
Bogoiubovs.
^ i i ff. V. dāņa paukotlls Dr. I. OtJērs
būs pirmais sportists pasaulē, karo Starp,
tautiskā olimpiskā-komiteja maijā Ko-penbfigenS
pasnietfn goda diplomu par
piedalīšanos vismaz piecās olimpiskās
spēlēs. Izņemot 1936. gA6u, Osjērs kopē
WC8. g. visās spēlēs pārstāvēja Dānijis .
krāsas un isil g. Stokholmā ieguva zelta
medaļu.
41 r. vaemetsurs Oto BItels 61 skri- •
JēJu konkurencē ceturto reizi uzvarēja I
Vācijas meža skrējiena raeistarsacTkstē!?.
Vienftu vērtējumā l . v. Izdnlja mazās :
EsUngenas vienība ar Eitdu priekšgalā. \
Jaunu pasaules rekorda 100 m t>eldē- I
Jumā uz krūtīm sievietēm Kasablankā !
sasniedza Jaunā francūziete ValerI 1:17.4 >
min. laikā. Vecais rekords kopi 1047.
gada piederēja holandietei van Viltai.
Jaunā pasaules rekordiste,,kas fr 1.75 m
gara, nāk no pazīstamas peldētāju ģime­nes,
un viņss brālis OIJs 1048. gada olim.
plskajās spēlēs izdnlJa bronzas medaļu
100 *m peldējumā ui muguras
1* PC Ntimberg septiņkārtējals Vācijas
futbolā meistars kas laJI vasarā svin 00
gadu Jubileju, svētdien spēlē pret Rē-gensburgu
zaļajā laukumā sacentās 2000
reizi.
Par Vācijas asnemlana StarpUutiskaJā '
futbola savienībā, cik paredzams, lems
savienības nākamais kongrea, kas no­tiks
RiodeSanelro pasaules meistarsacīkšu
laikā.
Hm$i» pasaoles an Kiropts meistars
boksā mušas svarā kļuva anglis Terijs
Elens, kas Londonā 16 gājienos pēc
punktiem pieveica francūzi Pratsl. Elens
pārņem Ira* Monegena mantojumu, kurš
nesen aizgāja no aktīvā sporta.
Skotijas futbols valstvlenlba Olszgovl
uzvarēja Šveices izlasi 8:1, pie kam visi
vārti „kriU" pirmajā puslaikā. Tomēr,
nevērojot Šo uzvaru, Skotija nolēmusi
pasaules meistarsacīkstēs nepiedalīties»
Jo skotiem, acīm redzot, visai ķērisi pie
sirds zaudējums Anglijai. VH nav iz­šķirts,
kas meistarsacīkstēs piMUTslBi
Skotijas vietā.
Padomju savienības futbola A Ugā
šogad spēlēs 19 spēcīgākās vienības, to
vidū ari Rīgas Daugava. Savā pirmajā
meistarības spēlē Daugava 0-1 zaudēja
Staļlno pilsētas vienībai Sanchtjor.
Pārejas dē| Dienvidvāeljas vlrsUfā 7.
maijā pirmās sacensības ^āks Bavārijas
meistars l FC Bamberg un 1 v. ieguvējs
Bayem-Hof, Ziemeļvirtembergas meistars
TSO mm 1846 un Union Bftcklngen, Zie-meļbādenes
meistars VfL Neckarau un l .
FC Pforzhelm, Hesenes meistars SV
Darmstadt 98 un Viktoria Aschaffenburg.
Lielākās izredzes iekļūt virslīgā ir Ul-mai,
Bambergai un Darmštatei.
Melburnas latvieša ba^elbolā vl«Blbi
Rīga Olvmpic Basketball Leaguo turnī­ra
pirmās kārtas spfies beidza bts za\i*
dējumiem (grozu attiecība 2SI-1»), btt
Rīgas 1 vienība ar 2 uzvarām un I zsu-dējumiem
dalīja S.-S. vietu. lUgat 1.
vlenn>a iedaUta Viktorijas meJsUrtadk.
šu A grupā un RIgaa 1. vien. B gropi.
Meistarsadkstes sāksies 18 maijā,
Sidnejas melstarsaefkstēi bukstfetOĻ
kas sākās l maliā, ar divām vienībām
startē arī Austrālijas latviešu labdaTfbis
b-bas sporta kopa Daugava. Pirmajā sa*
stāvā spēlē Blftevskis, Sproģls, », Bēr-ziņā.
Ileihūbert. Gulbis, Rdga un Bsleit.
bet 2. vienn>ā Nīcis, Sies, aelint. If>
manis. Lāftg{»lvis, Svarcbergs, Suķis ue«
Pirmais latviešu tenisa turnīrs Aostrl*
lijā notika Betherstas Imtgridjis ctntri,
sacenšoties turienes tautidliem pie hsl.
A. Erdmana projekta itbūvitiji lauku*
mā. Uzvarēja mūsu kādreiitlate melu
skrējiena meistars un rlteņbraueiJi lai.
Erdmanis. finālā pieveicot turnīra Jaiml.
ko dalībnieku — 16 g v. Ķepam Tro-Šai*
blJa Ivanovs, i Relmanis, I. Sept,
6. Fricsons.
Latvietis V. SkaJiņI Melburnas unlver*
sltātes vieglatlētikas sadkstēs iscInUt
uzvaru 1 Jūdzes solojumā (7:11,1 mtn.K
par 14 sek. labojot Udtšinējo univtnl*
tātes rekordu.
Latvietis Guntars neplās ItaoslUadl,
Velingtonas univer^iUtes sporta sviticoi,
ieguva 1 vietu Iķēpa n^dfani (11,18), I.
v. lodē .00,981 un 8. v. augsUikiani (iM.
Mūsa pieeeTņas rekordine Z. Rtegn*
berga ir fiziskām auddnāšants ikolotiit
Inverkargllu techniskajā koUedli Jauiv.
zēlandē
Netburgis Utvlešn InviUda biakatbtii
vienība atkal pārlieeint^i 50-48 usvw»*
Ja IRO pārskoIoSanāa centra pārējo tM»
tlbu izlasi Latviešu vienn>ā darbojiis
A. Kics, R. Ancāns, H. Kupšis. B. Kem*
pe un A. Laupmanis, no kuriem MkmI»
gākaU grou guvējs bija Ktct, kam am*
putēta kreia roka. Latvieši pr^t 8astl«
dito vienību līds šim guvuši desmit us»
varas, zaudējot tikai trīs spfiai,
Ulmonis Bērziņš» vairākkārtējai trtm»
das basketbolā melstarvienību Ltbtkai
Rīgas loceklis, Ohaio štaU, ASV. saUtt*
lājies ar stud, oec. Vilmu Muravikl. Bir»
ziņš arī savā Jaunajā dzīves vietā aktīvi
piedalās sporti dzīvē.
Tenisa kursus Jaunatnei un tēlieilltm
rīko Latviešu sporta biedrība Stokholmā.
Tos vadīs treneris A. ūdris. L.atvlalu rt»
dbā Stokholmā ir tenisa laukumt.
ADMIRĀLIS PALIEK ADMIRĀLIS
Gūstekņi, kas atgriezušies no Padom­ju
savienības, pastāstījuši šādu traģiko-misku
atgadījumu: Kad 1948. gadā sar-kanarmija
iesoļoja Vīnē, viesnīcas Ad-mlral
priekšā, livrejā tērpies stāvējis
Šveicars, kura cepuri arī greznojis spožs
uzraksts „Admiral". Krievu karavīri
noturējuši 60 g. v. vīru par īstu admi­rāli,
sagūstījusi viņu un nosūtījuši uz
kādu virsnieku gūstekņu nometni Krie­vijā,
Tikai pēc 4 gadiem pārpratums
noskaidrojies, un par admirāli paaugsU-nātais
portjē varējis atgriezties mājās.
Pēc ilgām un grūtām d r ā n ām no mums šķīrās
bu. kar. A r turs La u.«»a lis
dzim. UOl. g. 6. S., mtii» 19S0 g. 24 4. Apbedīts Bad Hlnderes
kapos.
Latvieši Bad Mlnderes sanatorijā
Latviešu kopas ASV un Kanādā, Iekārtojiet
Cirainatii ^aldii§l
Grāmatas komisijā un ar atlaltii dos LATVJU GRĀMATA. Piepra- '
siet grāmatu un latvisko Izstrādājumu katalogus. Abonējiet laik­rakstu
LATVIJA, I 1.- mēnesi.
(303)
LATVJU GRĀMATA,
Waverly, Iowa, USA.
abonements,
MSŪttnot laikrakstu oa atsei%
eksemplāriem (līdz « eks le^
ikattot) maksā niA t - mēn
• DM 0 86 pat piesūtīšanu
oasOtinni koUektfv) vaini>
oai I eks DM I.* mēnesi
par eksemplāru; oasOttnot u
Irzemēa un makrtmt Vldjl
DM t.- oln 4 OM 110 pat
piesūtīšanu Sludinājumi mak
sā DM 0.00 par vienslellgar
nonpareille lespledrindas aiz­lemto
talpu. D«rt)i meklēša
nas sludināltmīl oai puscenu
Abonementa pieteikumi slu­dinājumi,
naudas pārvedumi
un korespnndenct adresēlama
Latvijai* aša) BsslingenN
Bfcfte Str €
M. Gaide un A. EndziļļS
TEVU VALODAS MACIBA
Sistemātisks gramatikas un par^
rakstības kurss tautskolām un pašmā­cība
Cena DM i.*-
Dabūjams ^ ^^^^
E^lngen/N., Brelte Str. 6
Steidzīgi meklē pirkt
portugāļu
vai pašmācības grāmatu. Oferte
avīzes kantori ar Nr, 37S.
Zeme, kuras degoSos torņus atstājām aiz sevis, arvlenu
vairāk pagaist laika straumē Tās kraSU atailnās ar*
vienu vairāk īpaši tiem. kas dodas pāri Jūrām. Bet mūsu
kultūrai Jāturpina mūsu dzīve, ko pārtrauca bargās laik­meta
pārvērtības. Latviešu grāmatas pagaidām ir vie­nīgās,
kas spēj uzturēt saites starp pagātni un tagadni,
un viņu palidr arvien mazāk.
Aisbraacot neaizmirstiet legidātieg Jaonamug
LASIET MARIJAS URNE2US TOfļļj IJCSIHOS,
dzejoļu grāmatu, kurā atradīsit dzimteni tās Uktenīgajāj dienās, laikmeta
pārddvojumu. dabas un Jūtu Uriku. Sis diejas vienkāitt un sirsnīgā l i -
teiksmē Jums sagādās tīkamus britus svešuma vientulībā.
LCK apgftds LATVUA
Cena DM ZM. 04a) EssliAgenĀ} Brdta Str. •
, Kāda velna pec
Saeima vajag
iftar
Skatuves meistara 0. brālim, pt«
zlstamam Rigas sēklu tirgotājam»
pirms gadiem 20 piederēja ikalits
Anglijā pirkts papagailis Lora, kal
„runāja'* ne vien angliski un vāciāU,
bet ari latviski. Lora bija apdāvini*
ta mācībās un pēc vienai relm dil{«
dēšanas nekļūdīgi atkārtoja pigarcB
un diezgan grutua teikumui.
Ap 1928. g kāda partija bija {%•
sniegusi Augstajam namam ierosini*
jumu personu celtņa ierīkošanai St«
eimas četru stāvu mītnē. Sēklu tlN
gotāja ģimene vakarā izlasīja šo
ņu laikrakstā un krietni par to pato-bojāa.
Vēl gulēt ejot papagaiļa saim­nieks
smiedamies noteica: „Kiādavil%
na pēc Saeimā vajag UfU?" GteT
rītā, kad partijas viru kuriozo Isro*
sinājumu vairs neviena nepieminēja,
pēkšņi no istabai stūra» kur atradis
papagaiļa būrig, atskanēja skarbs
balss: „Kāda velna pēc Saeimā vS-jag
Ufta? Kāda velna pēc Sdeimi
vajag lifta?" Papagaiļa gudrība drii
izpaudās vai pa pus Rīgu, un kādu
dienu pie sēklu tirgotāja ieradās lif­ta
ierosinātāju opozīcijas deputāti
,,Pat papagailis smejas par šo trako
iedomu", viņi zobojās un gribēja
gudro putnu nopirkt, lai ņemtu lī­dzi
uz Saeimas sēdēm. Kaut gan so­lītā
cena bi'a īsti prāva, tirgotāji
Loru nepārdeva.
Citreiz sēklu tirgotāja viesmīlīga­jā
mājā, kur nereti apgrozījās māk­slinieki
un teātra ļaudis, vakarā us
..zolītes" partiju sanāca komponiiti
Jānis Kalniņš. Jau labi sen mlruiali
feļetonista Santeklers un 1941. g. aii^
vestais aktieris Reinis Parņickli.
Spēlē nepagalam neveicās Santeklt-ram,
kas, jau tā būdams diezgan ner^
vozs, pametumu dēļ kļuva arvien
nervozāks. Viņam aiz muguras filo­zofiskā
mierā savā būri sēdēja Lors
un noraudzījās spēlē. Santeklers is-krite
vienreiz, Iekrita otrreiz, l ^ tt
ari treSo reizi, un pēc trefiāg reizes
Jānis Kalniņš sa.^ūsmas pilni leiau-cās:
„Dritvaikociņ, Mārtiņi lekriur
Santeklers nopukojās, citi uzjautri­nājās,
un spēle ritēja tālāk. Tad/vi­su
laiku klusējis, ari papagailis pēkš­ņi
pievienojās komponista saJOimid,
pilnā kaklā saukdami: „Drltvaikociņ,
Mārtiņš iekrita!* un, riņķi griezda­mies,
atkārtoja lo teikumu reizei le-
Sas, septiņas. Feļetonista mēn ar to
bija pilns, un viņš, tikko dusmas val­dīdams,
lūdza mājastēvam nepieklā­jīgo
putnu nest blakus iatabS.
Līdzīgi negaidīti asprātīgi teidenl
tajos gados, kamēr papagailis nodzī­voja
sēklu tirgotāja mājā. no tā mu­tes
atskanēja vairākkārt, citiem par
prieku, citiem par nepatiku. Savi
tuvumā Lora padeU tikai mājaitē-vu,
kas vienīgais putnu drīkstēja ba­rot
un nest uz vannas istabu mazgāt
un pēc lūguma: ,.Lora will schlafen"
vakaros apsedza tā būri. Ari tad, kad
putnam bija pienākusi pēdējā dzīvei
stunda, tas savās sāpēs vaidēja lī­dzīgi
cilvēkam un meklēja pallddba
pie laimnidca. Axb%
Li *