Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950

              Ar M m p&nMm m tetetttlwp gē-fikMItlM
rakstot I M M t tfooiM oav
100.000 DM sociāliem pabaistiem
un izgliflbai
PAS8KAT8 PAR LCK Kl^fiMUMEM UN IZDEVUMIEM im. GADA
DZĪVA SPEĶA
BILANCE
N8d<māla]ā poUtikā {oU izcila no-tlma
ir dzivi ipēkt jautijumam. Tā«
vlAI kultOrai teMh ar paitipri*
Bāttt uzmanību aeko ddvā spēka pie»
•ugumam un uzmanīgi vēro fakto*
ru% kas kavē nodrošināt pietiekamu
tautas augSanu vai vismaz tās līdz*
ivara stāvokli
F^iireia^Jos apstākļos mums latvie-iiem
nav iespējama sastādīt pilnīgu
savai tautas ^zlvā o^a bilanci. Pa-don^
ajtatlstika, ar ko mēs varētu
---tip^irpir dzimtenē paUkuSo mūsu
tautas vairākumu nav ticama, bet ar!
latviešu dzīvā spēka trimdas bilance
trimdinieku izklaidētlbas dēļ neap­tver
visus tautiešus.
LCK cttitrālās kartotēkas sakopo*
tie dati par dzimstību un mirstību
dod pārskatu vienīgi par tautas da­bisko
kustību RIetumvācIJā un Aus­trijā,
ri kā I9ā0. g. 1. Janvāri lat-vieltt
Skaits lUetumvfidjā ir 58.076,
tad azi ie uztverta tikai nepilna pu­to
no visiem latviešu Mmdiniekiem,
un centrālās kartotēkas apstrādātā
statistika par Vācijā un Austrijā eso­šajiem
tauti^iem nevar pretendēt uz
pilnību^ taču tā dod diezgan labu
pindoittt par tendencēm, kādas vē-rojamae
trimd^ kopībā» dk tālu tās
skar tautas pieaugumu.
Vai ir pardzi runāt par tautas pie­augumu,
kur aptveram tikai vienu
' savas tautas daļu? Rodas vēl otrs
Jautājuma vai spējam saglabāt
lautas didvo spēku mums piederīga­jā
daļā nekārtu, to nedeldējot? Tie
ir Jautājumi, kas mOa var visUMākā
» ķ ā interesēt vērtējot ne vim ta­gadni,
bet saglabājot nadonālas'at-
Mldlbaa MjUtu savukārt nākotnd.
IHI aUai mm uzsvēruši savu kop-
Mdūru ar pārējo tautu. Tādēļ ari
MolotiiM pl»(snē mums Jāiet kop-
•oS ar tautu, no kuras esam nlBcuši,
un ar kufu kādu dienu atkal satik*
sbnles. BQdm pagaidām skaidrībā
par sevi.
Absolūtos skaitļos aina tāda, ka
lUetumvādJā un Austrijā 1941 g. bi«
)utt Heos latvieši. Tam laikā miruši
807, bet dzimuši 1488. 1948. g. bijuši
Hm latviešu; miruši m un dzi-intiK
88i^bet 1949, g^ bijitli^ailf#
lnl>M978 latvtešu; miiruši 429, dd-*
muU 80.
Aplētot dzin^ušo skaitu uz 1000 ie­dzīvotājiem^
rodas šādi koeficenti:
19fr. g. ^ UA 1848. g. - 10,4 un
190. g. •^^8,2« Dzimstība, kā redzams
no šiem draitļiem, pēdējos trilos ga­dos
strauji dldējual uz leju. P a g ā ­jušo
gadti mirstība Jau j ū ­tami
pārsniegusi dzimstī­bu.
Ja mit aplēstu dotos skaitļus ar
zinātniskām metodēm, kfi^s pielieto
apdzīvotības politika, tad mum at­liktu
konstatēt, ka ne 1947. g., kas
uzrāda samērā augstus dzimstības
Skaitļus, nedz vēlāk mēs neesam
qpējuši līdzsvarot tautas dzīvā spē­ka
biland, bet ka mūsu tauta aābtsl
i z m i r t , kauSu ari tanī daļā, ko
pārstāvam.
Jāievēro turklāt, ka trimdā atro­das
daudz Jaunu cilvēku, seviSķi ta-nT
vecumā, kur parasts riēgt laulības
un dibināt ģimeni. Zemie dzimstību
skaltp tādēļ kļūst vēl ļaunāki. 1949.
g. straujo dzimstību samazinājumu
varētu mēģināt izskaidrot ar Jauno
tXhfka došanos tālficā emigrfidjā,
kaa pavairo tās vecumu grupas, kas
nav litās dzīvā spēka pieauguma de­vējas.
Meklijot Šim uzskatam pierā­dījumu
LCK centrālās kartotēkas
statistikā, tādu īsti neatrodam. Kar­totēkai
datos vīrieši un sievietes
14-^ g. vecumā 1947. g. uzrādīti
44A 1848. g. 42,8 un 1949. g. 42^%.
Tātad produktīvā vecuma ļaužu sa­mazinājumu
redzam tikai 1947. g.,io
aalldzinot ar diviem nākamajiem ga­diem,
pie kam ari šinī gadijumā tas
niedp
Vēl statistikā svarīgi vede ļaudis,
^ tie dod prāvākus mirstības skait­ļus.
Redzams, ka vede ļaudis mazāk
«odgr^uši, lai gan būtu pārsteidzīgi
tdkt, ka tie «migrādjas procesā ne­būtu
ierauti 84 g. ved un vecāki lat­vieši
Rietumvādjā un Austrijā 1947.
g. bijuši 8057, 1948. g. - 5685, 1949.
g. — 48^ Viņu izceļošana, salīdzinot
dtām vecuma grupām, gājui^ to­mēr
drusku lēnāk, kas līdz ar to ie­tekmē
dzimstību un mirstību attie-clbai.
Vlmotaļ Jāsaka, ka sagatavo-lanāa
tālākai emigrācijai
Ievērojami iespaidojusi
, dilvā spēka pieaugumu. Sa-giidinde
tare^IJumi, kas varētu
tisttei, mdcKJot labvēUtfOcas darba
le^aa aizjūras zemēs, atturējuši
daļu cilvēku domāt par došanos lau-
Ubā Šinī krastā un Jo vairāk par ģi­menes
dfi>infitaitt. Bērns kļuvis it
H par labākas nākotnes izpostltfiju.
ļu tād^ ka dažu endgrādjas ko­misiju
poHtika un tām dotie priekš-līksti
par vicoinito un bezbērnu
liulito vvvēāanu msOmsA tidbu
LCK linanču un saimniecības no­zares
vadītājs J. Niedra par LCK
saimniedbu 1949. g^ kas tagad no­slēgusies,
mums izteicās:
Pagājušo gada latvieši Vādjā aiz­vadīja
straujas skaitliskas dilšanas
zīmē. Sevišķi taa sakāms par gada
otro pusi, tā kā gada beigās Vācijā
vain bija tikai ap 32i)00 tautiešu.
Tāpat stiiNi bija samazinājies no­metinu,
novietņu un mūsu pasākumu
skaits. Ar lielu g^dartjumu tomēr
Jākonstatē, ka atsaucība kopējām lie­tām
šinī laikā ne tikai nav mazinā­jusies,
bet pat ievērojami pieaugusi,
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Visspilgtāk to liedna apzinīgums
trimdas kopības maksājumu kārto-
SkaitlU par trimda» kopības ie­maksām
LCK budžetā un izdevu­miem
trimdas saimes interešu pār­stāvēšanai,
salīdidnot ar samērā ne­lielo
tautiešu skaitu Vādjā un mūsu
mazo rocību, ir iespaidīgi un spilgti
rāda, dk lielu spēku arī visgrūtā­kajos
apstākļos var sniegt kopējs un
saskaņots darbs. 1949. gadā LCK bu­džeti
LCP sesijās tika pieņemti un
realizējās pēc šāda pārskata:
Ieņēmumi Izdevumi
D M DM
I. cet 78.110,92 79.884,40
II. „ 90.726,12 89.231,94
III. H 67.505.33 66.715,01
IV. „ 89.730.84 54.037,20
Kopā 296.073,21 289.868,55
Kas jāievēro bij. kara-viriem
izceļojot
Bij. karavīriem; ar izceļošanu vien­mēr
bijušas visādas grūtības no
mum» neatkarīgu iemeslu dēļ, bet
daudzreiz tās palielina arī paši. Mums
visiem zināms un saprotams, ka ka­ravīram,
kas pārdzīvojis smagus brī-žua
kara laikā un pēc tam gūstā, nav
gandrīz nekādu dokumentu, lai pie­rādītu
savas gaitas, kādēļ vairums
bij, karavīru Izceļošanas centros uz
pārbaudēm ierodas bez attiecīgiem
dokumentiem, kas bieži ir par šķērsli
Izceļošanai vai uz laiku kavē tās
gaitu.
Katra valsts, kas uzņem mūsu bij.
kaŗavirua, nenoraida tikai tos, kas
mobilizēti, bet nav brlvprātl^
piedalījušies kafā. Tādēļ katram bij.
karavīram pie attiecīgās valsts kcm-sula
Jāpierāda, ka v ^ mobilizēts.
Mēs esam valstu pārstāvjiem paskai­drojuši,
ka mūsu bij. karavīriem ori-jļnāldokumenti
ir tikai retos gadīju­mos,
ko parasti asi saprot tie, kas
vēlas saprast, un tās zemes, kas bU.
karavīrus uzņem, atzīst arī ticamus
oriģināldokumentu (iesaukšanas pa­vēles)
aizstājēju». Viens no labākiem
iesaukšanas pavēles aizstājējiem ir
LCK apliecība, ko tā izsniedz pēc
tās rīcībā esošiem archīvu materiā­liem
par mobilizētiem latviešu kara­vīriem.
Līdz šim gadījušies sarežģījumi un
izceļošana Ikgta mūsu bij. karavī­riem
no latviešu aviādjas vienībām,
kā ari tiem, kas kā izļpallgi nonākuši
rietumos^ Viņiem pārmet, ka Īle esot
cīnījušies pret rietumu sabiedrotiem.
Turpmāk tiem visiem ieteicams »a-t^
dāt vai nu LCK vai dtus aplieci­nājumus,
ka nav piedalījušies cīņā
pret rietumu sabiedrotiem. Daudzrdz
ari aizmirst paņemt līdzi uz komisi­ju
apliecību par atbrivošanu no
gūsta.
Ievērojot Bdz^^InēJo pieredzi, ietd-cams
katram bij. karavīram pirms
ierašanās emigrācijas komisijā sagā­dāt
pierādījumus. Ir ļ o t i grūti
panākt reiz pi^emtā negatīvā lē­muma
grozījumu, kam bieži pamatā
pierādījumu trūkums un paviršība.
LCK kanceleja atrodas (ISb) Augs-burg,
DPCampHochfeld,(tālr.Augs-burg
5259). Visāda veida apliecības
bij. karavīriem un viņu piederīgiem
izsniedz bez atlīdzības.
P. Grddi.
ģimenes Jēgai. Sī šaursirdīgā pieeja
\m pastāvīgie draudi par IHO aprū­pes
atņemšanu tiem. kas nespēs lai­kus
izvietoties, apslāpējuši dabīgas
cilvēka Jūtas un ģimenes garu, spie­žot
sevi ..piemērot emigrācijas tirgus
prasībām", āl piemērošanās jeb vēlē­šanās
,4zsi9t no sevis lielāku cenu**,
ierakstījusi smagas pēdas mūsu dzī­vā
spēka bilancē.
Jāapbrīno un dziļā deoā jāapstā­jas
to tautiešu priekšā, kas šos arējos
spaidus ignorējuši, palikdami uztica­mi
Dieva likumam, kas bērnu neuz­skata
ne par lāstu, nedz konjunktū­ras
objekta
Bet še tikko apskatītie faktori ne-aptv^
latviešu trimdas daļas nestāju
pret bērnu un ģim«ii, kā arī tautas
ddvā spēka problēmu pilnībā, kādē]
būsim s p i ^ pievērsties vēl dažiem
citiem, ne mazāk svarīgiem blakir
ai^tlkļiem kādā dtfi rakstā.
Ad. SUde.
Atlikums DM 6.204.67 ieskaiUts
1950. g. |»nnā cet budžeta ieņēmu­mos.
Sdt plerimējams, ka ievērojot
nenormālos trimdas apstākļus un nā­kotnes
pārskatāmības trūkumu, LCK
savu budžetu iedala trīs mēnešu
resp. gada ceturlcšņa p^odos.
Sīkāku pārskatu par ieņēmumiem
un izdevumiem pēc atsevišķiem pos­teņiem
dod tālākais pārskats. No al­gu
un pašpalīdzības nodevaa ie-ņemis:
1. cet DM 66.863,36, 2. cet
DM 82.677,77, 3. cet DM 60.901,76 un
4. cet DM 50.650,76 vai kopā DM
261.093,65. Apgrozības nodeva devuM
pirmajos divi ceturkšņos 5--6000, bet
pēdējos — turpat 4000 DM vai kopā
DM 19.372,29. 1. cet ieņēmumos ie-skaiUti
ari debloķētie Udzekļi par
3138 DM, bet dažādi ieņēmun^ de­vuši
caurmērā 2—3000 DM ceturksni
vai kopā DM 12.469,27.
Izdevumos lielākais postenis bijis
sociālie pabalsti, kam kopā izdots
DM 84.794,44 vai pa ceturkšņiem: 1.
cet 18.825,01, 2 cet 29.929,566, 3. cet.
20.169.10 un 4. cet 15.850,77. Sodālo
pabalstu summas savukārt sadali u-šās
Šādi: DM 20. 588,33 LCK izmak­sājusi
tidii pabalstu lūdzējiem, DM
60.316,84 izmaksātas, nometnēm un
3.889,27 iemaksātas pašpalīdzības
fondā. Atalgojumiem izdota 57.205,99
DM vai pa ceturkšņiem: 15.262,40,
17.173,29. 13.759,30 un 11.011.-. LCK
apgabalu pārstāvju izdevumi bijuši
DM 47.812,61 vai pa ceturkšņiem:
15.775,99, 10.460,37. 11.361,25 un
10.215,—. Informādjai izdots DM
27.029,09 vai pa ceturkšņiem:
11.646,64. 8.478,12, 3.763,12 un 3,141,21.
Ce]am un transportam izdots DM
19.778,86 vai 4-€000 DM ceturksnī,
LNP vajadzībām DM 16.600,66 vai
3-5000 ceturksni, izglītības veicinā-
Stoal DM 10.115,74 vai 2—5000 ce­turksni,
kancelejas izdevumiem DM
7.091.46 vai 1,5—2000 ceturksnī, sta­tistikai
DM 4.667,30 vai, ap 1000 ce­turksnī,
bēgļu dzīves archīvam DM
3.033,35 vai ap 800 ceturksnī, LKP
D^ 1.555,—un dažādiem izdevumiem
DM? 10.184,05 vai l,5--3600 ceturksni.
Izdevumu un ieņēmumu uzskaita
nav uzrādīts Arējās informācijas
fonda budžets, kā arī Latviešu paš­palīdzības
fonda ieņēmumi m izde­vumi,
jo par tiem parasti pārskatus
pre^ē publicē atsevišķi.
Ar prieku Jākonstatē, ka budžeU
arvien realizējusies ar uzviju, un ka
tā saucamo „prindpa*' tautas kopī­bas
nodevu nemaksātāju skaits ļoti
samazinājies, un tie galvenokārtmek-lējami
tanī mūsu trimdas saimes da­ļā,
kas kopības intereses arvien cen­tušies
nostādīt tikai pēc savām per­sonīgajām
interesēm. Visatsaucīgā­kās
maksātajās bijušas mūsu sardžu
un darba vienības, kas }otl^ sistemā­tiski
un konsekventi kārtojušas vi­sus
trimdas kopības uzliktos pienā­kumus.
Ja šad tad bijusi manāma
atturība no dažu labi situētu tautie­šu
puses, tad Jāsaka, ka atsaucības
nav trūcis ne veco dlvēku nometnēs,
ne invalidu, nedz arī izskrīnēto sai­mē.
Tāpēc ar pašu tautiešu «sanesta­jām
artavām veikts milzu darbs, tas
dara godu latvi^u trimdas saimei
tauad un kura rezultāti ir loti nozī­mīgi
mūsu cīņai par nākotni.
Tuvākie mēnesi izsļf'r'igi
statistika par DP ieceļošanu ASV
rāda, ka martā izsniegtas 8545 vīzas,
no ķuŗām latvieši saņēmuši 2098 vai
gandrīz 25 proc. Ar to latviešu skaits,
kam izsniegtas vīzas, pieaudzis uz
18.450, atstājot aiz sevis lietuviešus
ar 18.146 vīzām. *
Pēdējā laikā, kā informē Utvian
Pel'ef. galvojumu iesniegumi sāk ap­sīkt
Tas tomēr nedrīkst notikt, jo
arī pēc jaunā likuma ieceļotāfu
skaits nemaz nav tik liels. Vašingto­nā
iesniegto galvojumu skaits Jau
tagad pārsniedz sākumā paredzētas
200.000. Tāpēc galvojumu pieteikša­na
jāsteidzina, lai citas tautības ne­aizpildītu
paredzēto skaitu. Tuvākie
mēneši šajā ziņā būs izšķirīgie..
Tautiešiem Jāatgādina, ka caur LR
galvojumus var imiegt ari jaunie-ceļotāji,
lai gan noteikumi paredz, ka
tos var dot tikai Amerikas pavalst­nieki.
Ja galvojumus virza caur LR,
tad visi Ue tiek uzskatīti p)ir pilntie^
sīgiem, kas jāizmanto, lai iespēdami
daudz tautiešu izk|ūtu no Vādjas
nometnēm. Upuri, ko šajā ziņā uz­ņemsies
galvojumu devēji, būs tikai
sākumā un nebūs lieli, salīdzinot ar
sniegto palīdzību.
A)^ronomu zināšanai
Ldgumi aiņemt ptr biedriem britu Jos­las
LAB gQtSm< prot Dr M. EgUtUn
ŗab) Niedennarsberf^VFatf., Magnuntr.
8. LOgomiiB jiptevleno t ģīmetnes un
anketā, kuri iSutride peciontUJ«s. dtU
ptr itglTtnm un amatiem, dati par ģime­nes
loc^lem, valodu tinBanSm, dilves
vietām, pat«d7.amo emlgrftciiu utt Bled-rtem
noteikta i^tHanii nauda I un bied­ru
maksa S DM,
Skaista dāvana
tautiešiem veco
V lauzu mitne
Viena no skaistfikajiem VMCAs/
YWCAs konferences darbiem bija
apdemojums Prīnas veco ļaužu n^t-nē.
kas sirmajiem tautiešiem sagā­dāja
acīm redzamu prieku. Viņi ar
pateicību noklausījās skolotāja J.
Bērziņa sirsnīgo, vienkāršo svētnmu
un savas jaunības dienas atcerējās,
skatoties konferences dalībnieku de­jotāju
grupas tautiskajos priekšne­sumos.
..Tas mums būs ko atcerē­ties
un pārrunāt mēnešiem^ ilgi.**
vienā balsī apliecināja veco ļaužu
mītnes latvieši
Prīnā Church World Service uz­turētajā
veco ļaužu mītnē — trijās
viesnīcās — 220 iemītnieku vidū ir
60 latviešu. Ar uzturu un apgādi,
telpām un apkopšanu viņi visi pil­nīgi
apmierināti, bet Y/Y saim^
apciemojtmia rādīja, ka bez maizes
riedena un apģērba gabala vientu­ļajiem
ļaudīm tikpat vajadzīgs ari
kāds dts stiprinājums. Par to tais­ni
visvairāk vajadzētti domāt mūsu
organizādjām im visiem tautiešiem.
Kaut vai viena stunda, ko kāda
ekskursija vai ceļotājs, kas dodas
cauri Prinai, pavadītu pie vecajiem
ļaudīm, viņiem būtu gaišs bridis,
kas pie tam šl prieka sagādātājiem
neprasītu ne pūļu, ne izdevumu. Tā->
pat dendņi no āi^uaes gaidīt gaidīti
ir veco ļaužu mītnēs angļu joslā. <
Prīnas veco ļaužu n^tni paredzēts
likvidēt, tās luterticīgos iemītniekus
pārvietojot uz Bercbtesgadenas In-sulas
nometni, ko pašreiz remontē,
bet pareizticīgajiem un katoļiem do­māts
atrast citas mājvietas.
Arv. B.
KOMI8UA8 IZCEĻOTAJIEM
DANUA
Bēgļi Dānijā informēti, ka maija
vidū ieradides Jaunzēlandes komi­sija
un Jūnijā -> Austrālijas.^ IŖO
ietdc bēgļiem izmantot pēdējo iespē­ju
izceļot tiz Austrāliju, Jo no visām
tautībām Jaunzēlande pid^ems tikai
80 persontL
EmlgridJM ni Nebraskaa itatn
ASV var pleteUcties sieviete vleniniece.
apm. 30 g. vecums. Darba paredzēta
pieinsalmnieclbaa farmā. Piedāvājumi
adresējami Mr. 3. W. Bumham, 8o. Un.
I coln Ave., York, Nebr. Par darba» un
dzīves apstākliem tuvākai ziņas var
BnlegK Alberts Jodaia, kas strādā tai pa­šā
farmā. (in)
Nometņu
dzīve
ESLINGENĀ sākusies nestrādātā­ju
pārvietošima uz Svābu Gmindi
un Ulnm. Pirmo bloku vādešiem
atpakaļ atdod 2. maijā, kam pakā­peniski
sekos nākošie. IRO strādā­jošie
pagaidām pali^ bet vācu
saimniecībā un dtur nodarbinātos
pārvietos uz Bad Kanštati Funkera
kazarmās. Pārvietošanas akdja pa­gaidām
neskar Kalna novietni un
Lidotāju dcolu
REINES D P nometnes iedzīvotā­jus
aprīļa beigās pārskaitīja vācu
saimniecībā, izsniedzot vācu perso­nības
dokumentus. Aprūpe līdz
IRO darbības beigām paliek līdzši­nējā.
KRĒFELDAS latviešu transporta
grupas D V nodaļas pilnsapulcē ziņo­ja,
ka 1949, g. tbc slimajiem un in­validiem
nodaļa izmaksājusi DM
2339. ko ziedojiaši transporta vīri.
Jaunajā nodaļas valdē ievēlēja Z.
Jansonu. Ed. Dzintaru, J. Priediti.
P. Cauni un Jāni Ružu.
NEISTATES nometnē patlaban
2300 D P un pilsētas pašvaldības vie­doklis
ir. ka pārņemot viņi būtu jā­sadala
vienmērīgi pa visu apgabalu.
Ar šo ānemju bēgļu iekļaušanu pil­sētas
iedzīvotāju skaitā, pēdējais pēc
birģermeistara domām pavairotos
par 16 proc. kas sagādātu pilsētai
grūti panesamu nastu. Tomēr pilsē­ta
no savas puses darīšot visu, lai
jautājumu atrisinātu abām pusēm
pieņemamā veidā. — Nometnes taut­skolas
padomē ievēlēti 6 latviešu
pārstāvji. Skolā mācās 77 bērni.
Viens skolotājs ir latvietis, bet pā­rējie
vācieši.
HALENDORFAS mājsalmnledbas
skolā 2. maijā sākas divu mēnešu Il­gi
kursi šūšanā, vārīšanā un rok­darbos
sievietēm Sākot ar 15. g. v.,
reflektantam jāpieteicas nometņu
birojos.
FARELES veco ļaužu mītnē nodi-bināU
DV nodaļa, tās valdē ievēlot
J. Būmani, K. ZIvertu, E. LId, K.
Ļūļaku un Fr. Bauci. Nodaļa pārņem
no Sengvardenes bij DV nodaļas in­ventāru
un kasi 35 D M apmērā. Tu­vākajā
laikā rīkos svinīgu nodaļas
atklāšanu.
ZIEMELREINAS VESTFALESDP
nometnēs izvietos tos DP, kufi iesais­tījušies
kādā izceļošanas akdjā,bet
no komisijām noraidīti. Ar to gtōūU
līdzšinējais stāvoklis, kad noraidītais
varēja atgriezties atpakaļ savā pa-matnometnē.
VĒSIUIES
REDAKCIJAI
VELTĪGI UN PĀRAGRI STRiDI
Ņe reti ļaudīm tīk sarežģīt vienkārt
šus jautājumus, lai pēc tam strīdē­tos
par atbilžu pareizību. Sāda pa­tiesības
meklēšana par mūsu brīvī­bai
pēdējo laiku nodarbina arf
trimdu. Demokrātijas vārdā risinās
strīdi un polemikas, argumenti un
pretargumenti seko cits dtam. Aiz­mirsuši,
ka pasaulē absolūtu patie­sību
un vienprātību vdti meklēt,
strīdnieki ari tālāk par iesākumu
nav tikuši, bet palikuši katrs pie
savas taisnības. Vai pēdējie mūsu
brīvības gadi bija demokrātijas vai
diktatūras laiks, par to pat tiesib-nieki
dod pretrunīgas atbildes. Ce-ribas
rast vienprātību šajā lietā ir
vecīgas, Jo ari pēc simts gadiem
atradīsies dlvēki. domas par
šo laikmetu atšķirsies no vispārības
atzinuma.
Nav svarīgi, kādā vārdā iekārU
nosaukta. Iekšpolitiski svarīgākais
— vai režīmam pidcrit tautas vai­rākums;
ārpolitiski -* vai iekārtu
atzīst ārvalsUs. Nemēftlniet māksU-gi
komplicēt šo Jautājumu, neiznī­ciniet
Vienkāršu un ritaidru atbildi
un izbeidziet stridus par pagātnes
lietām! Mācieties no pagātnes kļū­dām
un neatkārtojiet tās nākotnē!
Ne brīdi neaizmirstiet, ka laika ratu
pagriezt atpakaļ nestāv mūsu spē*
kos, ja ari to vēlētos. Ulmaņa laiki
vairs, nebūs. Nekad pie valsts stū«
res nestāvēs ari Bruno Kakliņš. 15.
maija atdzimšanas svētki un l . mai*
Ja SSS vīru gājieni ar sarkaniem
karogiem pieder pagātnei.
Izbeidziet strīdus par to, kas ir
tiesīgi pārstāvēt trimdiniekus. Vli*
stāvji ir vajadzīgi, un tie izvēlami
pašiem trimdas ļaudīm, vadoties no
rietumvalstu viedokļa šajā Uetā,
Stri<ii par to. kas vadīs un valdli
brīvā dzimtenē, ir pāragri. Pati
tauta atkal būs tā. kas noteiks Jau-no
maiņu, Nekaa nav mūžīgs — nt
ministru portfeļi, ne deputātu kar*
tlņas! Vai tiem. kuŗl tad mēģinātu
apturēt laika un notikumu ratu no*
lūkā aizkavēt Jaunu, spējīgāku d l ­vēku
stāšanos veco viWāl
Trimdinieku tribūni! Izbeidziet
neauglīgos strīdus, kad Jfiglāt>J visa
tauta!
Arv. Zaķis, Leltonā, AngUJI
PAZUDUŠA ROKAS SOMA
Uzturoties Gronas emigrādjaa
centrā F. blokā, biju mazgātuvē aiz­mirsusi
savu rokas somu ar vērt*f
Uetām un visiem dokumentiem. I^
zlstot šejienes ļaužu Jūkļa, ,tikulfiūSĻ
ka mēdz pazust pat' neuzraudzīt!
n a k t ^ k l i vai noklīdušas kabatas
dieniņas, (ktnāju, ka ari savu somU
ndcad vairs neredzēšu. Tomēr drīz
vien pie manis ieradās Hautiete Al­vīne
Kalnāja, kas somu bija atra­dusi
un atdeva to man pilnīgā kār-
^ ā , noraidīdama jebkādu atlīdzību
un norādīdama, ka dara tikai savu
dlv^a pienākumu. Aizbraucot uz
ASV, lai viņai šajā. vietā iztdkta
mana sirsnīgākā atzinība par cēlo
paraugu.
Antonija TIrefa, Gronā
ISTA VELDZE
īstu veldzi man un, domāju, arf
oti daudziem citiem Latvijas lasītā­jiem
sagādāja J. Klldzēja 22. aprija
numurā iespiestais raksts Lūgums
mūsu politiķiem. Taa nāk no īstas
latvieša sir^s un tāpēc neapšaubāmi
rod atbalsi trimdinieku vairākumā.
Kungi politiķi, ja nevarat sapras-
^ties, tad trimdas apstākļos nolieciet
archlvos visus tos jautājumus, kas
Sķiŗ, un kārtojiet tos, kas visiem ir
kopīgi. Un to ir tik daudz, ka ta­jos
katrs var ielikt visas savas spē­jas.
Aizmirstiet savu patmīlību un
godkāri - kuram ko darit, kuram '
kur iet priekšgalā. Lai iet tas, kurš
kurā vietā derigāks; to nebūt griltl
izvēlēt. Ja rīkosies ttkid lietas labā,
bez patmīlībai, bez parttju intere­sēm.
Pretējā gadījumā ..ģenerāļi-
IjaUks bez armijām, bet armijas bez
ģenerāliem nespēj dnities.
Paldies J.KUdzēlam |>^r skaidra­jiem
vārdiem! Zem tiem var pa­rakstīties
katrs īstens latvietis.
M. Skujiņl. ifeemingenā
iiiiiimiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
No
\ , Papildina
neaizicaraitio fondu
Invalidu, dauikbēmu ģimeņu uc
aprūpei pēc IRO darbības izbei^-
nās DV neaizkaramajā fondā DV'
Esllngenas nodaļa Iemaksājusi šā­dus
ziedojumus: IRa meklēšanas bi­roja
darbinieki DM 441,90, IRO
darbinieki Nelingenā - DM 423,78,
IRO šuvēju darbnīcas darb. — DM
132, Latvijas redakc. — DM 59. LCK
inf. noz. — DM 29, nometnes polid-jas
darb - DM 23, Esiingenas ko- .
lonijas darb. uc. — D M 74, vai kopā
DM 1182,65. Nodalās valde ziedo­jumu
vācējiem un ziedotāliem izteic
savu sirsnlgSUco pateicību un sajial-da,
ka ari dtas darba vietas sekos
dotajam paraugam.
pāBAS
idBoasIrr
vu aedkinss
Iiem.
dEsrts,
^ liiviffitf
Ri to
mdrsbu, Jo
pisAtlm sr
SssšorpII
^afBgumu.
li)^ ļjn vsietu
fiA ūk
B)i. ^
Sudraba un*
SoMid&ol
SpiJ«Mv, _
f«m, rikšttd^i
augltt, par^
Itipdnot l ;^
lupinās, Uds^
^nuUnlts*'.
Raktuvju
iāvus Strii
timi^ gan tikai!
stūra diļ šai
PrsCu cāoas
stas, jo vitt .
dris tiksi ar. Ii
strādnidu-.
gu' <^ - āt
psrādos
twrju
M aoškmdojiōš
mu&ieit(sl&l,
biedrIiMi, V
Sabiedrība _
Udtlgām mājeli
eenšas iegūt
ģimmsdlviks,
īneol dilvot
parasti notlsi; t|:
lošjiņu ^ k
Jitnss im
«*«-teaerii
psņsm
»»Wsdrtbā...
A bUā šai t
miituni. HOsu
«doa notfz
?hq«i8a
^ ti i2L
punkti. Man
^ llibijtt
J24sHJāi