1951-01-24-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m pjifmieniem un tektikS ^"^^S JžiarctelbaB s&tēma • S f^Jl^t noturēt 2 e n 6 v ^ ^ ^ « "---fabrikām p a s ū t i S u i ^ l $gu ta^ketēi nii6i% konsreti. ļ«ti pasaules mier^ wSot,S!''^J nmt. febŗ. noturēt m^ī^ ^ \ Valdībai lagiīrftl _ atžjnuSt^, ka vitii iimā l^rJ^i^ljtM ļ|ļiu resp, WiegoJttfiX Mm viņiem mmJ*^ . p ļ # « i ^ tiesības. Sn«^'—• <5l9ii vadību uS « IttrivM un IMMM tmm ienftļfcT^m^ ' nodotea dl^^ rakitniekg Jau 8Um» • nodoķļmestfidēm. ļ^^ltoilera ceifliiis smagi tm^ fu4.. valdība. kJl-an vlaustoi^ „ es. protesu streikā, a|»mekie|ot ItaUJu. visiem jMi fiegs velķōius» atņēmi t lūttjaļi; streika posteņi» i» ,„ tiiliSļ' Tie ir asākie noteikumi tttt valdība j W b U c e j t i i l ļ ^ ^ «««^clnatli f e v i l ^ v vtfelba plegrieztiL ļļW»bas,8QcUia$i^gM^ «i^S.iipeciWl»tlemrvlSi -mmA Uzturēsies Amerttil irkpa*rtk|i iert< V .<r. v , | * ^PCiemojuSL Ifiķā ;ķij. ārUe^u tolņlgtyi;; ļM:aug|tā komisāra d«l Viilnlekiem u» vfiču poltl * Si ka Jdeinu pieņem «ri^ prezidents Heuss uii te Dr. Adenaņers. iietpiateii t^^^ lespijams, ka Uft iOSi& par plUtfi ^MOsttt^ Victjasil w • 4 * P a ^ s i Ijtiiti» divlip bk^em/ Jaunlj ^rinķt )5>aŗ Medņiem visu*»! ar socifilčiemokrfitlem i j lIliNi^Mi^^^V^ neapgalimoi ttnif I ātrāvas un dglu trOkumņi |« patedz ielu ai ālS; bet iespējami iļi! 9i rajoiios, kur b«i IļA^Mimti rasties trāi • 1 ^ anteiikliia isnto^^ Mēma Ori^Eijas valdība^ iiii programmas letvaŗoi. m tisi pavisam W w ^, galvenokārt iznlclnStajui, f ip'lMA valstis ir: m - - - ^ ^ ' Uia, Norvēģija,. TaiMiai, i i i i ^ eeltnlech^^ Ierobeio ^^izdēvtisi rikoiuom, Ui yiikalui, restorānus, blroiiuna] rakstura ceitnti.;M^ rojekts bOs jliNDlil;; »i|aiš ipi^aldči si ' btivmateriSlus iiUstoi 1 l^adtlbftm. atcelt amsrik% fcilPl Polija % f t k uzaicina preiid»» II mds »l. Janvārim lft«^' ļpi^lO. sept. solījumus pw ņ» i p i & ^ vlstnlecnm PiWf liiittstf ierokot Pakistānas vaKĶ^ fcPP»; Viņā ieradlslci >«ru< 1-i «irils MeCkovs kandldlJJ^l 88 padomes vēiāSaaai, k»' iiiņj^ kettilliīista inmtrfieUa usi spert Bietumv notika konferengk iiftinlstri KalMrīv WJ iribu im Jaunatnes oj * ļ l . meņāma ari l ā n» ffinūnistu propagandai l i i r i k s apskata Bertftjļ ^Augstais komlsāii, J » »^ 4 apmeklēja valrālw;^ ii»^Maa uscņēmumus, tp « " jj Prfkjl un:^Levcs darba riW ll^iSgb^ firdsnieclbas, flbtnerttiplrstāvjiem. 5^ Bomlia trfikst pastmaiko ^alsti^lfeplrsplestuves 8trfidnl«w vairs nevar apmierināt vWig^ , Sofijas pasts projektē ālatika pasta markM. iima; kopā kara „V«ni iums dauds daw,*f iteiea padomju ddeg^j«J apsveicot savu M UdanepOietos savam n j ^ g i: it pretī;" atbildēja ^^tumnit^ļ^ i Bail meitenet "t'jlj^ ^ BfcMjo «i^ndtt salu ŗJfSi»^ koJumM.1ka āmmniekļ '^••J'^lj ^ģrafet puskailās Bail jne'ļŗtiii «ilSegts ittturetlei tuvumi, ļ LATVIJA Latvian New8paper Nr. 7 (451) Jan. 24^ 1951 publisDer: Jānis Niedra, August* dorf b. Detmold, Lager, Bl. Fbone Augustdorf 02. Printer: I Bemsdf uckerei Sigg. Hārtel Sc Co, 6chwābi8Cb GmUnd. Paradies-ftr. 11 Publlshed twice weekly. Circulatlon 11.000. Sponsor—International Refugee Organization. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 7(451) Trešdien. 195L i . 21 Jasv. isnāk treldtaiaa un sestdienās. ISdevejs: Latviela CentriU Komiteja. Galvenā redak^ra v.t ICakiis CuUtts, Redaktori: F. Klans, V Letiņā, t. ļKaisteia, L. avaica. Apgāda saimniecības vadītājs A. AbolinL AMstriUljM redakcijas vadšttjs tolls (Sl,Lin<lenAv«iue, Wetidottrea, Ballarat, Vle^ Australta). Re* dakciju adr.: aāa) 8el]ļwābtBCh Omand. DP Camp ArtUletle» Kaieme, tālr. 8chw. GmOnd ālia Latvijas brīvība ^ rA NO PASAULES BRlVlBAs| ĶĪLĀM I VaMnstona (gg). — Paireliē^ pensi!vSniJaa nniveraitateg pre* un 1948* f • par vienii no re-kandidStiem ASV preii-iri^ lBtoām nominētais ameri-poHIiķia Haralda Staaena pēe iania no gsflka eelojmna pa ipii presē un radio dedilgl iestt [as tiesības ar lidziBiem upiutem Ģen. Eizenhauers sniedz vāciešiem roku Paciefibas mērs Pēkiņfi karavīra pārtraukšana pēc KUR PAUCI8 FRANKO? JAUTA PORTUGĀĻI^ — DEGASPERI PAR-VELK SVtntU ITĀĻU KOBlūNISTb STREIKU PLĀNIEM , , Prankfnrleiff). «-PfeinspekeUaa vizītē Portogalē, Italiff nn par Jannn ārpoUtiakn finUn kā ^nksinnbnnA AtUmUka pakta nlain bmņoto spēkn vlrapav^nleka ģen. ':o iespēju brivaa pasaules nn ™ ^ R « w MV» BIropaa. apeiemotuma nodegumā viesojāa Vādjā, ap-miera radīšanai» aavaa pro- 9prldk>lles ar S rietumvidgitt augalajiem komisāriem, U ar! vāeu Bonnaa I pašā pirmajā punktā ple^ valdības un oppgieUMi vaditilflem par pašreliēiN» Rletumvāeijaa militāro ari Latvijas neatkaifbas at- mvokll un tās tespUamo Ieslēgšanu Atlantlka paktā. « • « « m f i i M V f t f kn nlfiāSa nAHftmiii "^E ^ nolfiiišanfis Reinas-Mai-1 savu galveno mītni Parīzē, lai no tu- ^ ^ M ^ S a ^ a K ^^^^^ sabiedroto un vācu pre- rienes savukārt dotos atceļā uz ASV. valda pašreizējai iekārtai nai-1 «es pārstāvjiem sniegtajā intervijā» i« i io noskaņojums, ķas slēpj sevi no- ģenerāUs uzsvēra, ka irilcu t^istlSa- *^^«^^wf ^^4^^^ ^^^Ķ'' ""^^ kopējā aizsardzības toimē varētu fpafii sākoties Jaunam,_^ vispārē- notikt tikai brīvas izšķiršanās rezul-i karam/- plaāi pārsviestos ari tātā. «Es nemaz nespētu dnlties kopā tonaradjaa rindās . ar karavīriem, kas justos uz dņu Basens atzīst tomēr par iespēja- piespiesti," viņš ar uzsvara dekla-itt sMcaut boļševismu bez jauna pa- rēja. , ^ ^ . ^ itties kara lltuo^ā S?S s itai iKvkissasol^ bS^rīvS ā s nādiafl \ ^ ^^. PP^^^^** ftenerfilis «n^o«r^āadi^īujan, fpoiremdaēltī^sti ^ep^sa ^Er iMrPooiperatmsu ga āģizleesnstāe vraāēplšņiasen mtāik.š aSn ions- 1^ un vestu konsekventāku po-ļb^^^^^^^^ ^afti tai pašā laftā ģenerālim ne- Pēdējās zemes, kuras ģenerālis ap-meklējii savā Splonanātlvajā c^oju-mā pirms ierašanās Vācijā, bija Portugāle un Itālija. Apspriežu laikā L i sabonā ar Portugāles min. prez. Sa-lazaru, āri min. Kunhu un aizsurdzī^ bas min. Kostu, kā ari armijas im .Vtt kollēgu senajfcoru Taftu un viņa I JSvffiHobSu^^^^^ "^«^^^ -•ieniem pašlaik domāt tikai par S a kn pil^^^^^ Atlantlka paktā iesaistītos imu puslodes aizstāvēšanu, kuri ZaSli^^i?^^^ tautas kopē- art Spānija. Spēdama Eiropas aizsar- SKlJons Wēkr^ m^^ aizsargāt Ulbā, Ja vajadzīgs, piedalīties ar 20 Pie Franko tonir neiegrieioties, ģen. Eizenbauers tiUāk vimjās Ro« mā, satiekoties ar n^n. prez. Alēidi Degasperl, aizsardzības min. Pakiar-di, arniljaa, fiotes tm aviācijas štābu šefiem un inspicējot art divīzijas, kuras ItaUJa jau tūdaļ pakļāvusi Ei-zenhauM vadībai Ģen. ļizenhauera viesošanās Itālijā izvērtās par fiasko -komunistiem, kuri jau koj^ gada sākuma bija rQ* p l ^ gatavojušies izlietāt šo gadījumu pļxt iemeslu visai plašām demonstrā* ciju, streiku un nemiera vilnim visā zemē. Komunisti bija piedraudējuši, ka Eizenhaueram nebOs. iespējams pat atstāt lidmašīnu. Paredzētais ģe-nerālstreiks tomēr nenotika, un bez! ^aistundlgā streika Romā nopietnā* kas nekārtibas izraisījās vienīgi Tb-rinā, Milānā, Sidlijā un Neapolē. Pē* dējā sadursmju rezultātā bija 50 ievainoto un 200 apcietināto. gās gaidīšanas resuU dzot dotas ceribaa zas, radījusi ārkārtlguļ saviļņo jumu ne tikai pašos kaŗavtolĻ bet visā trimdiiUekU salnoi. Redakcijā ienāk vēstules ^ spontāniem pgotestien^ un pāiv metumiem aisliegum^ devl-jient Vienu no.fim v ē s t us sniedzam mdsu šīsdienas i m r dā. Tās autm«-jaunsia rakatļ* nieks Hugo PurtiA 1 ^ ^kte parādījies atk»iibā> «ava pirmo grāma^ pata bijia kai^ ŗavirs un no rilnima udibti? ^m bijis pakļauts visļām pār» baudēm, kā art piMdvojia emigrācijas attikšanu. I Dodittļi viņam vārdu, nākošajā sumu* rā sniegskn iM citu latvteJRi karavīra vēstules, kas atspo* guļo radušāa situācijas a ( ^^ nlbu Un paui emigi^djas tte« sibās ierobežoto trimdinidm viedoUL išejvielu rezervžm tiktu atstāts I T*^™- . I vai pat 25 divīzijām, Spānija kā ^ upurt padomju imperiālismam. Atgādinot, ka Atlantlka paktam ir to norādīja ģenerālim Eizenbaueram ki^šoL ka Kremlft tniHifiraift ^ikai defensivs raksturs, un par jaunu atbildīgas portugāļu aprindas — spē- & ā laikā l ^ k Sm! Vācijas neitralizācijas doma tu izSķirigi ietekmēt vecā kontinenta B ? rei^^ pašreizējā momentā ir gluži nereāla, | aizstāvēšanās soļu s&mlbu. jā r0puWikfiņus vienoties ar fef"^' "^'^ „«4ntiem par^enotu un d i n a - & ^ ^ ^ amerikāņu un vācu sku ārpolitiku, kurai, plaSi i^sai- teS^*!^' i m ^ tta. i . i tu pirmā kārtā jācenšas a t j a u n o f e ^ DeiUZOI alZlSI . . . Igaunijas, LatvUas Lie- r^.'^li^^^^^^^^ tilmi m IMtetiesIbM Itālijas komunistu partija bija de* ši apņēmusies radīt iespaidu iedzīvo- j atriatoUmni lal-tiijiem un pasaulei, it Wi plašās le- L, drtvotāju masas, par spīti valdības piedalei Atlantika paktā, ir pret R i e - 1 S S L " ^ ^ j ^ ^ g g ^ jg tumeiropaa aizstāvēšanu. /lekšMetu 2^!!^ min. Selbas enerģisko un drastisko soli šiem bīstamajiem nodomiem, kas' - nepaliktu bez ietekmes uz dtibn valstim, pārvilka svītru* loallp suverenitāti uii patiesu he-| Ei»Phaw*rsuz8Vl^ļ|, ka pretēji «p-t ^^^^^^^^^ iftim^ Nd Pr(«kfurtes ģene^s devai ui kā m padcmiju spaidu Heidelberģū, kur apspriedās ar i l i ^ - nome^ēs, teslodzitp atbrīvo-Itumvaļstu augstajiem 1^^ i|clfņjlļ:?ētas zēniem izdallSa- Plnndieh amerikāņu augstā komi-is^ ekiiBin, uz vesellglem^^^^ I sāra Mekloja rftotajā banketā sati-icm dibinātu arbdsavienlbu radlSa-ticita » brivlbii visām tautām, Ivu un vienotu Vāciju un Man- Irijas Īpašumu atdošanu jaunai, iokratiskai Ķīnai. PM( paridllto rakatt aļspejaļiM gaiidarijmim un ilitalte tteb vK rfom, Imra ipēki UM io IM^ im kaa io — kibik VMĻ Mki M»^ kad» arf sapraiuil MEārM. flata» kā «andikāH māsu Mvi» i i l iit prieki nu teādaa pāfairL Obaf dienesta pāibaufe rentll^ lie^ niint ^tņn un eenMio aifĶ |to l i i l p p i ^ ^ _ llglana nav Idv^ē^uni Jainai ilr^» kiilNimrlakl « I ļ ^ ^ agllkāi Imil* ļittgfOmt^ m^ķiģljaa lidošanu^ sarimāa un visus kmflniatiti, ļKiq4 iiiMiil fHo |pal^#iriN^ iMIM* dņā ar Mafkavu Ieņemtu aamlerinoln nostUii ibsud UjtattriH dla|l|JiMit^ valsta nodevēJfonL Ceo^ par ko viņš iestājies jau MUNA UNUA ARI SAIBINIBCISKAJA UN KULTŪRAS DElVl - RIETUMU FILMU TRIUMfS Belffade kās ar Bonnas vadošajām politiskajām un miliiārajfim aprindām, ieskaitot opozīcijas vadoni K. Sūma- Tāpat par padomju aģentiem nākotnē uzskatīs Visus, kas mēģinās chera un tā palīgu Fr;0Ue;ihauw,PS.^L?l?i^^^^ pēc kam otrdienas rttfi izlidoja uz mus nespēs iedzīt jura! OLDINOT UN SPEĶU KAUJAS MORALI KOREJA, DEKLARĒ ĢEN. MEKARTURS f o k i o (gg).Pēo vairāku dienu klusuma frontē, kas aprindām bija licis domāt par varbfitēja faktiska pamiera piedāvājumu {ļiektunfinistu puses oficiāli noraidītā vietā, cīņas frontes vidus un rietumu sektorā uzliesmojušas ar Jaunu sparu. KomOnlstn vienībām no Jauna ļltrķeoties Vondžu, šl pilsēta mēneša laikā mainīja savu Ipabileku ^u ļpfltō reizi Ari citos apvidos notikušās sadursmes bija īsas, bet sīvas, un fisaa parimea frontē liecina par sagaidāmu ģenerālofensivu. kad pirms pāris dienām, vienlaici- Ari UN gaisa spēki no Jauna ie- ļ dativei. Udz šim pēdējā bija tikpat saistījās cīņās, nodarot ienaidnle- neiespējama, Jo visas firmas, uz-kam smagus zaudējumus. ņēmumi un citi saimnieciskie pasā-Ģen. Mekarturs, viesojoties 8. ar- M^""^* pēc padomju parauga bija na-mljas galvenajā mītnē, cildināja visu clonāllzēti un strādāja pēc ražošanas Korejā cīņās Iesaistīto karavīru aug- PiSniem un grafikām, būdamas sto kaujas morāli un deklarēja: „Ne- pP^^stas noteiktajā datumā nodot zi-vlens nevarēs mūs iedzīt jūrā. Mēs h^^mu skaitu saražoto preču sadales paliksim Korejā tik Ilgi, cik mūsu Pārvaldei. spēkiem, aizrādot uz Padomju savie^ nības militāro varenību, un tajos ieskaititu ari visus, kas izvairisies skaidri deklarēt nostāju un Joprojām pārmestu Maskavai vienīgi vai-riSanos piešķirt Jugoslavijai līdztiesības tiesības, kā tas būtu dabiski divu sociālistisku zemju starpā. Vienlaidgi ar šo nostājas tālāku maiņu politiskajā laukā vērojama augoša atbrivošanās no padomju ietekmes ari saimniedskajā un kulturālajā dzīvē. Nule izstrādāts jauns likumprojekts lielāku tiesību piešķiršanai privātuzņēmējiem un brivajal Ini- ^|i ar UN pamiera priekšlikuma no-pfaidlSanu, sarkanās Ķīnas vienības [KcMtfjas frontē tika atvilktas, diplo-īmStiskajās aprindās Vašingtonā pie- Iņfaai ka tas varētu būt sākums fak-ŗtlskam pamieram un tālākām saminam. Pēc citas versijas komunisti bija ŗnodomāJuSl atvilkt lielākus spēkus ^Bdz pat Mandžūrijas robežai, lai tur, [tietraucēti no UN gaisa spēku uzbru-taanlem, varētu vienības atpūtināt jur reorganizēt. Kauju darbības uz-l^ šana no Jauna tomēr norāda, ka jkomūnlšti, kuru tiešā aizmugurē no-ivēroti lielāki spēku koncentrējumi, ; Wavojas lieluzbrukumam. Nepārskatāmajos kalnainajos apvidos komunistu vienībām, plelletā- Jot Jau agrāko metodi, izdevies daudzās vietās ielavīties UN spēku alz-jauftirē. Pēc tam, kopā ar operējošām pj^zānu grupām atkal apvienoties lielākās vienībās, šiem spē- Wem uzdevums doties uz Taigu. I^Slalk UN spēki nodetinas gar Hanas upi. Atsevišķas vienības frontes austrumu sektorā atkal sasnle- «uSas Kangnungu, tikai 40 km no 38. Ptetuma grāda. Taču saņemts bridi-wums tālāk nedoties, jo Iespējams, ^ Ueta grozās ap komunistu slazdu Tppat jābažījas, vai ilgāku laiku spēs '^««urētles dienvidkorejieSu desant- P^T^, kas Izcēlusies malā ziemeļos ao 38: platuma grāda rietumu piekostā un, Ieņēmusi Uliiulas pilsētu, J^das triedenā pret dzelzceļu mezglu pilnvaru devējs UN atradīs par vajadzīgu." VIŅI ATDEVA SAVAS DZtVlBAS Cn^A PRET BOĻŠEVISMU Tokio (gg)! — Kā DPA ziņo, kopš cīņu sākuma Korejā, aizstāvot rietumu pasaules brīvības ideālus pret komunistiskajiem agresoriem, kritušo amerikāņu kopskaits sasniedz jau ^303. Tai pašā laikā bez vēsts pazuduši 8000 un Ievainoti 30.000 amerikāņu karavīru. Pārējo nāciju kritušie, Ievainotie un pazudušie Sals skaitļos nav Ietverti. 10-MOTORlGI BUMBVEDĒJI Londona (pa). — Seši ASV atom-bumbvedēji, tiešā lidojumā no Tek-sasas nolaidušies Lēkhīsas lidlaukā 100 km ziemeļaustrumos no Londonas. 8000 km garo ceļu milzu lidmašīnas nolidojušas pilnā kaujas slodzē. Nākošās 96 stundās tās atgriezīsies atkal ASV. Atombumbvedējl ir lielākie pasaulē. Viņus dzen 6 cilindru un 4 strūklu motori. Lidmašīnas darbības rādiuss ir 18 0(M) km, tā kā praktiski sasniedzama kura katra vieta uz zemes lodes, lai nomestu atombumbas. Bumbvedēju *^trums 700 km stundā un tie ir apbruņoti ar 38 divcentimetiii lielgabaliem. lOmnli (ļpa f tOte iDtfnr rattei ai vp» pilnīgu reorganteādju. j^^^ topi t J a n ^ ka- Tai pašā laikā pavairojusies «ri|!S^J^toSu^«J*^ interese par amerikāņu un dtu rie- iK*152^ tumvalstu filmām, I^J «l?^-PStSVk^^ ņu platēm sastāda krietnu daļu Ju-1 goslavijas iipporta no rietumiem* \ P'nni lam nuvfM laņraii vi» rosizrādarietuiMiilm^^ lledna.^USfa35w^ V^muSS^^ tās vienkāršo Iedzīvotāju šai zemi i ^^«^«h^urtl !m^^»i vl?,»,? „ un ari valdību interesē ne mazāk M S S L ^ t T SSMSISI?^ kvieši, gaļa, taukvielas, kondensētais '^^T^ piens un - pat ierod. note^^ Melntirdzniedba ar kino leejaāļ kartēm ir kļuvusi viena no ienest-1 Ateerottea, ka APO vienībai — ko« gākajām nodarbošanām. Visai zīmīgs I nUdJaa, dk Udi Hm zināma, darbo-pie tam ir fakts, ka liela interese I daa tikai lldi 80. JfinUm, pataisi valda ne tikai par izklaidēšanās, bet I ka vietumis dzMētala IRO lelelknma ari visai nopietnām mākslas tilmām.|liceļol dtvr, katri tiņi Ir libi do- Arvien vairāk atbrivojušies no Mas-1 mita; taēn dior lieeļol ka|«vlrleal kavas žņaugiem, Jugoslavijas iedri-lbleil vien bUa leapējama Jau plrna votiiji atviegloti uzelpo un ar prie-lvlsmag 2 gadiem, un Ja viņi Io ku Maskavas marksistiskās kultūras dariJuH, tad tikai tipēe, ka par vle« — grāmatu, filmu un mūzikas vietālnlgl ^prit^fo" lemi atzina ASV. Meē-aizgūtnēm smeļ no rietumu kultūras I daml demokratUal un aavaa tataii vērtībām, kuru organisko nepiede-|ltotaa drīzai «mral — kaut vitmai šamību kādā nesenā intervijā aplie-jteji iaarafll plifcanē. dnāja art pats pašrdzējās valsts Tagad Tīto atzinis, ka šī absolūtā padomju salmnledskās sistēmas atdarināšana labā ticībā tās iedarbl-gumam nav sevi attaisnojusi, un no tā lielā mērā cietusi ne tikai saražoto preču dažādība, bet ari, par katru cenu cenšoties pēc daudzuma, lielā mēil ari to labums. Kā arod-bledribu ofidozs ,3ad" oficiāli deklarējis, nelietojami bijuši 20 proc no saražotajām mašīnām, tāpat lielāks daudzums dāmu apakšveļas, šampona un mutes skalojamā ūdens. Rezultatii pagājušā gada septembri vien sliktās kvalitātes dēļ palikušas nepārdotas saražotās preces 964000 angļu mārciņu kopvērtībā. Kā to paredz Jaunais likumprojekts, nākotnē līdzšinējo ražošanas plānu un grafiku vietā uzņēmumiem tiks noteiktas vienīgi sanamas kvotas naudas summas veidā, kādā preces jāsaražo. Ražojamo preču daudzums, kvalitāte, cenas u. t i būs jāizlemj firmām pašām, pie kam tām pašām, brivā konkurencē ar citām firmām, būs Jārūpējas ari par savu ražojumu izpārdošanu brivā tirgū, visām sadales pārvaldēm tiekot likvidētām. Protams, firmām, kas pie šiem apstākļiem nespēs uzrādīt minimālo ap^roadjumu» Jāiē- Bel demokrātija nu reh Ir slilima» kur, lalvem» ivlra pagrielol» nekad nevv dnit, ki un kad ledarboalei pati maaki ^ IzplldItiJa detaļa. MlUm karavīri Ir apIlēJuH alUi-galva maršals Tita G-a TITO IELŪDZ VIESUS ZIEMAS MANEVRIEM Belgrade (pa). — Maršals Tīto uz- _ aidnājis ASV, Lielbritānijas, Fran-ltām kārtīm', kant gan'daud^em MJa djas un Itālijas militilros atašejus teapljaoii, ll^ktua noklusējot, aavv piedalīties Dienvidslāvijas kalniešu I ddvt Iekārtot dtidl vienību manevros, kas notiks no 21. ļ . . . i . līdz 24. Janvārim. Sādu uzaicināju-L.™*^ '^**?^*^*!?^ ^ mu militārie atašeji saņem pirmo P j ™ » » "HL^ reizi, pie kam piezīmēta, ka aicina- f»^.ļ! tām personām Jāierodas pilnā miti- JS^TL^SP^^!^ tārā Imiformā. nSiHl*^ Itida? Par ko, kidui Ideālui, kidn Viaters Lipmana bridina Sta|lna I taisnību ahstiivot? Kidēf KmJi Vašingtona (S). - Pazlstamds !® TO kara-amerikāņu pubUdstg Valters Lip- 2^.«^1 5 ^ ^ paaaulea ka-mans, plaši apcerot Trūmena piēpra- H* latvielu kafavln? sito budžetu aizsardzības vajadzībām, I Mumatur vilra nav ko atbildei Lai nāk pie slēdziena, ka vēl nav par tagid Vattngteni ali sava rakttibn-vēlu šo programmu iedzīvināt Sta-lgilda par to palauza galvu kāda mla- ^xT^* 5*?^"^^!^ pamattgi tara DavMa Nedftona vai DHmmlJa Izistudēšot budžeta posteņus, no ku-ISndsa; Vidft tikmēr var gadltiegi ŗiem redzams, ka ASV rūpniecība I ka kādas |aniu grupas pteletibaa pašreiz ir daudz stiprāka nekā mlhv niepUdlta Hte malām. Un taa, pirms 10 pdiem; Pad. savienības ri- kaa tad Mika p3rl, būs vienīgi rfig-čībā nav nekādu līdzekļu, saka Lip-ltoma par donokrātijaa neaplju li-mans, ar kuriem aizkavēt program-|q^lH baltu no melna Jd> aaAaaa* mas īstenošanu turpmāko kritisko 181 - « - mēnešu laikā. StaVnam atliek tikai Li^* «f^ ļS^ "»v » - viens, ii^igt ASV patiesi bīstamā ļ Amerikā. 1 spēka provokādJu. i Hugo Pnriņl
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-24 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510124 |
Description
Title | 1951-01-24-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m pjifmieniem un tektikS ^"^^S
JžiarctelbaB s&tēma • S
f^Jl^t noturēt 2 e n 6 v ^ ^ ^ «
"---fabrikām p a s ū t i S u i ^ l
$gu
ta^ketēi
nii6i% konsreti.
ļ«ti pasaules mier^ wSot,S!''^J
nmt. febŗ. noturēt m^ī^ ^ \
Valdībai lagiīrftl _
atžjnuSt^, ka vitii
iimā l^rJ^i^ljtM
ļ|ļiu resp, WiegoJttfiX
Mm viņiem mmJ*^
. p ļ # « i ^ tiesības.
Sn«^'—• <5l9ii vadību uS
« IttrivM un IMMM
tmm ienftļfcT^m^ ' nodotea dl^^
rakitniekg Jau 8Um»
• nodoķļmestfidēm.
ļ^^ltoilera ceifliiis smagi tm^
fu4.. valdība. kJl-an vlaustoi^
„ es. protesu streikā,
a|»mekie|ot ItaUJu. visiem
jMi fiegs velķōius» atņēmi t
lūttjaļi; streika posteņi» i» ,„
tiiliSļ' Tie ir asākie noteikumi
tttt valdība j W b U c e j t i i l ļ ^ ^
«««^clnatli
f e v i l ^ v vtfelba plegrieztiL
ļļW»bas,8QcUia$i^gM^
«i^S.iipeciWl»tlemrvlSi
-mmA Uzturēsies Amerttil
irkpa*rtk|i iert<
V . |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-24-01