Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1951

              Ko vii}l gaida
Kfiif 9»mi^Him i^kita: Jaungada
K d i ^ t l traģi«kā nēvē mii»
lUŅTi Invalida S^uanls Helmaulfc
Sami jauno dilvtlm krietnalt eīnltl^
atdeva aavat invalfdititft dē| Hel-maņa
māte HUildigā imdsējusi di*
VI» ilfiua. kai lavai čzlvm iMofulf
d o i par nmm imUā labāku un gat-lāku
nākotni. Eduards nu piepuM-ļkm
afiaaiilet einflifu failksem, bet
viņa brālU Jānis, ari kara Invr4id$
aavu veselību atstāili Boļģjja* āz^
Itleplu logoi, savas pelēkās
di^iaa «ada kādi bi|}u ntnm^^ Vā*
cfjā. tā kā viņi ar smagu sirdi mēro­ja
tālo ce|u ux lieiltali lai sveiam
xemes klēpim atdotu sa%^ b r i l i.
Tai tr brātu Helmaņu traģiskais
dstvet stāsts, kurā klaufot!^> acu
prieku nostājas viss mtlsu Invalidu
pulks Vid)as bēflu nometni», pļau­tu
sanatorijās un pirskololanās cent­ros,
Hiwnetnes tuklojas, tautieti aiz­brauc
tālākā trimdā, ta«u invalidi
p l i e k Vācijā. 6ie lielie cietēji fau
vairs netic pasaules humanitātes
skaistajiem vārdiem. Jo pat vesela­i
s un tpieigajlem lle^s ce|l uz
labāku dživi un darbu atājōrā. Inva­lidi
m ^ b f g l adna. ka viņu dzīves
irleta trimdā Ir un paliks Vācija. Tā­pēc,
tautleil, toi kuf Tu ^ l e n būtu.
ai»iniei. kāds pienākums tevi
saista ar bri)tem Helmaņiem un vi­ņu
Uktcņbk^drlent
mjiiiia d n i t i j i un cietēji nevaima-o
i un nesauc pēc palldstibas. Nē! Bet
Ja TIS bOsi Itiukojiei lajās vientuļo
dnltāju ada, tad Tu busi aH redaiē*
iii. kādas skumjai tās slēpi. Tajās
•t^^NoJai visu dņu un pārdzīvo­jumu
magun» Tajās atipogu|o|a$
rmliu ntlaimigāi tautas tjīģiiikais
liktenis. Ko esi daHjis. lai los vien­tuļniekus
iepriecinātu? Par man kā-did
bMifbal vai (nrpoilsādjai nodo­to
IUMMI gabalu. Jo ir lietas, kas
A l f kirtojamaa caur citiem, bet kas
p r t i i dtvija un ņtoija tielo saska­r
i Jo lOk. — Tavu alrdisiltunHt un
tuvumu gaida li« viri. Tautieti, ne-
•ISBdntl Mvu brilt ( l i t i j u — inva»
IMu; «ii «bpā ar viņu. sašaudoties
p M J(Mm un ttlumiam; pievēra
viņam i t v u l i r d a M i i un Tu bitei
plālkM darījis viņa pelēkās bēg|a
ilenail Latvieti, ielOkojies sava d
nitāja ads, tās gaida Tavu mllostibu!
JiimUi kop#i ceļi
fEAKClMtlJmn ottGAiifla^Aidli
mmĻ^Am NEPAGARIKIS
bcelolanaa orakst ux ASV Lud
vigrtNirgas amigrādjas centrā rāda
ka bojātai veselibi^ pdijomā Me-vUiM
i^lauiu sUnmlfk^) iaeelolanu
vairi neatifek pēc gada. bet pilnīgi
noraida* Ilgākais pagarina luma ter-mM
tagad ir 3 n^tSi« Sāda rlcIba.
admrKtot, ir sakarā ar DP komisi­jai
darbības liibelglanu i g. 30- JO*
nlji, kā to paredj^iis DP Ieceļota-nai
likumi. EmtgrādJas centra ārstu
darbība kļuvusi vēl stingrāka, ko ap*
itiprina tas. ka. plem.. vienā nedēlā
no 70 kandidātiem ārsti noraldljutl
ŌO. NoratditaJIem neatliek nekas cits.
%Ķ meklēt jaunu izceio^^anas iespēju.
V ^ J o t latvMu orginfglimm da-ža4ii
i m } Q l am valitt» Jlkoiistatē
v i ^ r pMMiz vtenlda gaita. Vispirms
IzceloUi)! ir aizņanti ar tntensi\ni
(jļļļļim savas eksistenoes nodrol^nā*
limal; pēc tam tie meklē sakarus ar
citiem tautiešiem un dibina biedri-bas,
lai apvienotu vifus attk-cigts
valsts iatvfetus. Ja nu ^<fei biedrību
ar vienādiem mērķiem ir vairāk, ne-zb^
ami sākas savstarpējā apkaro-lanās
un tikai ar l^iām pOlēm iado*
das izveidot v i m i centrāb o r g ^ b i*
ci|u. kas var runāt visu Ms valsts
latviešu vārdā.
Mēs, Francijas latviell, esam no­nākusi
pie tā posma» kur Jau noor­ganizētas
4 biednbas ar drusku vai­rāk
kā 1000 latvieliem, un tās pa­mazām
sāk ciņu pēc vadības. No
biedribānu kas par sevi llkulas n i -
nit. jāmin:
1) Latvlelu tautas paUdzUm ko*
mitēja Francijā. Sl organizādja ie­ņem
vadolu vietu. Jo ir vecākā un
apvieno visvairāk tautlelu no visiem
Francijas novadiem. Ļoti lielu un
svētīgu darbu t l organizācija veica
pirmajos gadcMi pēc kara latvielu
kara gūstekņu un bēgļu aprOpē. Ta­gad,
kad materiāli aprUpe nav v a in
tik svarīga, komiteja attīsta |oti ak*
Uvu darbību kulturālā lauki. Tāpat
jāmin Informādfas bllet^a un Lat-vletu
Ziņu Francijā izdošana un
gadskārtējās sanikmes 18. nov. Pa­rīzē.
Sevi^i plaito H sanāksme bita
pag. gadā. savienota ar latvielki kon­gresu,
kur pērrunila vl«is latvielu
trimdas dzīves svarīgākos jautālu*
mus. Provincē dzivojoltem Iebraucot
Parīzē, komitejai darbinieki i r l^pa
lid'igi dalādu lietu kārtoianā attie-dgls
iestādei, k i ari ^gādājot
naktsmltms.
Sevilķl aktīvu darbību komiteja
velc P a r im latvielu vidū, satīkojot
laniknnes ar i^tkllasljumlem, eks
kunljām un kultOrillem larlkoju-miem.
Komitejas vadība, sastridājot
ar Ulvijas latniedbas darbiniekiem,
veic ievērojamu darbu pn^^agandas
laukā un Latvijai atbrivoianai labi
Ja II organizācija nav Izveldojusiei
kā visu Francijas latvielu apvieno­tajā,
tad vainojama komitejas vadi
ba. kas nav pievērsusi pietieko!>u uz­manību
propagandai un iniormāciiai
par savu darbību: bez tam statdtoi
nnv paredzēta nodalu dibināšana.
2) l^tvleilu ev. l u t draudze Fran­ci
ļā. Draudze savā Isaiā pastāvēla-nai
laikā loti enerilikā māc. Lap-pukei
v M i b i iavolikijiiilei par i j ^h
cigu faktoru Ittvteiu apv^enolanl un
giarfgaja afu^pi^ Noturot d i e v k a^
lumui. midlājs apmeklēla vtiui
Francijai l a t v i e t i , tā nodibinādams
pertonlgu kontaktu ar tautleā^em
Bi»'dzamā laikā pie draudzes nodibi­nāts
pa.^paHd7lbas fonds un tai u^
doti Frandji novietoto veco laužu
aprūpe.
S) Frandjai kristīgo itridājolo
apvienības latvielu lekdia. Tajā gal-ļvenokārt
apvienoti Parīzē strfidājo-i
iie latvie.^i. S l i sekdjai dfirblba. se-j
viiķl provincē dzlvojoliem. mai pa
I. zlsUima.
« IMbadias Mvlala IMklba. K
IMtlbi Ir visjiimņi, kal MT vislt»
Ulu^Jmm^nm. rn^mM apstāk-l
u i . var rasties lespalik. k i M biedg-ba
ir tielām vadoāā latvielii orga-nliādto
Fmndji. Dieml^. nei^atc^
ties uz |otī aktīviem darbiniekiem un
lieliskiem nodomiem, gluil ģe<^ra-
^fku apstākļu ēSi « bledffba nevar
klut par visas Franciias latvielu ap-vtenotāju.
lai gan biedrība pārorga-nlzita
par Frandjas latvielu b4Hi.
Lāi iOHAfiu nevēlamo purtfitttaim
datbfbā. p%m.. veco lautu apriipē,
Informldjas biļetena bakēani, tie*
dojumu vākianā. jaunu biedru uz-ņem&
ni. rnropagandl u. i i , i r pati
pēdēia's laiks visu F anctias latvie­šu
organizāciju vadītājiem saprast
ka jān^kia kopējs c d i lai lukaņo*
tu darbību Sajā sakarībā Latvie^
tautas palld^Itjas konltelal. k i ve­cākai,
batu iiuzņemai iniciativa, sa­saucot
kepēiu apspriedi Parīzi ar
vijai (^rganizādiu pārstāvju piedall-tanos,
lai nodibinātu Frtndlai lat­vielu
nacionālo komiteju. U d i ar to
pasākumā botu novērstas domitar-plbas
un kopēiai latviešu lietai —
dņai par Latviias neatkarību — tai
botu lieli f ^ l p o i u m i . Tikai vieiio*
tiem spēkiem, mūsu darbam būi aek-nm,
un Frandjas latviell v M n ne­būsim
nokaltulals zars. bet spēcīga
vienība visas pa.^aules lat\^<Hki trim­dinieku
saimē kurai Ir tikai viens
aus[5*avii»$ mērķis — visu brfvat
Liitv«iaM E. aSe^
S t r a s b u r g i . Janvāri*
« u « i . . u ^ -—-^•«—» «nglui Nedienu blgliem ari ar d u iU
s^vihu taēu drives apstākļu iHjS, nesaM«Wn*mi « " ^ " g « vm
saeSdāt pictt<^kamu urtum. par ap- vis - dienā ' " "^
« « . T a m T M ^ DP saņem apm.Inesan»6rlga — vienāda K» pin
S r'p^SlarMTci^i.'betLmta stJv^aut dEive. «rUba
j ^ « n vlrTka » i e t«i«m Unārni so- krasa atiķlriba.
TS ne iet» daudi(em gfiļuSas njdu-l jūtami pOlās InemBlekiem
mS p c i v i k a i naudas summas.
SleivlKas-HolStelnas Jatvteil vls-valrtk
cleJ no valdoSS bezdarba.
Vttete ka» Wu«ota. Mpēc aif i » '
dlUe pabalfU .*osiitt" Ifdi mtol-mam.
Grūto sUvoklI vēl smagSVu
padara pret I m i B t u MlW««> ••''Jl'l «
!LJf??^'!.j2f^ilM;iSbrto^ ir a»! I M M tiometneMmrlm
sUktfikas telpas. Ir nnneinei,
noliegts vāciešiem Wol dtfi
kamēr nav apmierinitai DP
bas. taftj ..alanuguri*W", «M
bHvojas Mda lablka telpa, ts
H« didvoklu .jBomlsIrt". lai
brtdl iedotu kOdam no aavDitB.'
Ifdzft)uii daudtie protettL
bie radikiU, ua >Wf ««^«'-jf? SSki - «to alai—.
navada Irorktoret un ut lelaMo k i dUvokļlfem t «
Sl!2!Mr;ISn!?iriS^ Gandri, vai liknometBUt
te««bu. Jfaudai magnlMe-^". ae'm-n
d u i «varlilka ir DM nekā ā r - 1 I T S L ? ' ^ ^
temnieka labklājība un wiellba.
Izceļošanas iespējas uz Braziliju
lejaukāanii Jau novēlota tm o
miga. i
Tāda i r irzenidu bēgļu čOn
melvidji. Beztiēilgumi. trOI
aukstums... Bdvigi
Ikviem, kai i r » ē j ! g i veikt prak­tisku
darbu, var Icļcetot Brazllljl, kai
•ola. piem. DP Inl^nierlem un a r d i l -
tektlem ar augstskolai i ^ U M u dar*
bu savi ip^ālltitē. Antlem iespēja
strādāt Diur laborantiem. Autmned»»
n l ^ . atslēdmieki galdnieki a e.
amatnieki var tūlīt rast nodattola-nos.
IHO nodalās par to Ir savlaicīgi
Informētas, bet diemžēl, daudzas io
Iespēju nav publlcēiu*as. Tāpēc. Ja
kāds vēlas lzee]ot uz Brazīliju, lai at­saucās
uz ,4ipon Rj^kttlon 184 for
Immigration and Coloatzition Coun-cir*
prieVIrakstu.
Reflekbintlem jāizprasa no vicu
amatniecības kameras (Handvverks-kammer)
vai darba devēja apllednā-lums.
ka pēdējoe I gados bllls nodar-ļ
b i n i t i i r a v i lū^arti: k ^
i|rafllu. Iesniedzama ntO, kas lūgu­mu
virza tālāk Brazililas konsulam-
Ja konsuls ie»)Iffto lūgumu akceptē,
reflektanti saņem attiedgus formu­lārus,
kas fzpuidāmi vicu lestidēt
Visa procedūra, līdz ar vīzai Izprasf-
^nu. Ilgst apm. 7 nedēļas.
Sādā veidā Izcelojulle no Brazili
fmfniBBMlAS AfOABALA
Nomeni: ^
vniTBiiBiiiOA!)! apgabali
la kaurmju nomaina tiuai
DZIĻU tkmOĶV
Usaku vtBl«B mktttima aontlaai
vialto» kas piadaUjii imia viii
doili Rags l s v a w ^ us pSSm i
JiziMU 1» «Aari ar n<»netņu llk-ļ vemtiem iitdijn. vainagitm^im
v l d i d ju Vlrtembergi. mo 1 apga- ļ » « JJ^^i^^ ^
ba» iēklrtojuil amigridjai un lab ' ' ^^
klijtbai BOiant un ttemu padm
nieku blrojui lidii vtetii: l) Izce»
lolanai nometni Uidvtgi^urgi. J l -
gerliota katarmii (tikai labklijlbai
noaare un tteilbu padomnieki). tel.|OtpUM»aui Svibu 0mW«a ^
n i c i , l e l M l i) Mairiielmi. Otto|m«tnt. utvtias rtmeija pagMIoi
Beck l e l i 47, tel 40230. kam pakļauti u«k SVIINI Omtndl. Udvigibu
M^nhelmai. Heldelbergai. Mosba-hjnl^hM^me^^
dias. Euhenas. TauberbIMshdmas. JJi^^JSj^
^ d n i l i i , f^mbdmii, Karlaruei un buriss Uiitpoiaa ub J e i t r b ! ^ fcaiai
tei 5491, ap. 005, kam pakļauti H d l - dtvias atkiit k M i «kuvokit sagtu
bromu, VaftilniĶnai, l^cas, Leon- prtēu siipuivt Hbskaidroiiai, ka
bbemrgraaii.. LLuuddvvIlfmAm^rugiams,» BRAalkmrA^nnf^TAati.. II bJaJn^daS Lja^uH lljfi!k*u^ !
Vafbllngenai, Stutgartei (art piliēta), ^ ^ n t ^ ' ^ M f e mSSm
Esļinfcnai un Beblingenai apriņķi, to ?r liSēmjami SSSlaSl
Lfdzllnēlali biroji Krabenlochai k a - j i a . No nometnes hoiUKUivai nonjti
zarmēi dīgti. 5) U l m i - pagaldēm ļ j ? If^ļļ ^SlS^^JlA
Jai rakita. ka ar dilvei un darba i vēl Hlndenburta katarmis. t e l 30S5 J S?us? k u ftridS^
apstākļiem ir visumi apmierfnia kam pakļauti Wmai, Rddenhelmai, un kieis ifsunījat
Darbu atrodot vieglt Riodefaneiro Oeplngenai. Svibu Halles. Oēringe- VENTORFAS tranaitnometne ar t
tuvumā eimt k?ida maza saUņa* kwr nas. NIrtingenai. Svābu Gmindes, i i^«^ pirvaidi. vietējo DPAt
uz valdības rēķina dzīvojot v i i i tie,
kuŗl<^ pagaidām vēl nav dart».
Al»ias Crailshfilmat. Tlftrfmi»pirf»nt.* Pārmalou pamati saimalacl
KU^S VAINĪGS?
AOAtfS RRliTI ROālANS
(40. Uirplnājums)
Viņi pastāstīja sīkāk par Annas Moriso dzīves apstākļiem,
un taimi t a l l bridi, kad bija nmiāds pie stāsta beigām, pa­rādījis
Herkuli Puaro .. drusku satriekts, kā Fumjē ^lita.
»Kai Jauns?"
MSI nupat sarunā|(» ar māti Angeliku. TieUm romantiska
M e e tidi iransatlafUiskais telefons* Ar to taēu Iespējams
Milnātict pēri zemes todd gluil skaidri un sapīkumi!...
Tātad māte Angelika apstiprināja, ko Biēarda kundze mums
pastāitlja ŗmr savu bēmibu. Un i^ull brivl norakiituroja
viņas mfiti. i$ns p«m*;:t\i$i KvC'b<^ku kopā ar kādu vlnrūpnle-d
b i nodarbinātu rranfOzI Toreiz ^ķim priek.^niece priecā-
Ulles. ka Umn lara»»* m5td km p^c vioas icj^itata bija
eeji uz pa^Hmlanu. Nmtda m tikusi plesiltUa. taēu m
vienu vienīgu reizi atzelē nav iero^inajufii aikalre**law»
ar bērnu."
..TItad JOsu tālsanma nodmē visa ts atkirtojumu. ko mēs
Jau lai priekJpusditnā u«?ināilm "
..Tikai tā «rm^ram. Katri i|oā māte Angelika vēl pievie­noja
d.ihis sikurntH: Anm Moriso pametusi 8v. Marijas in-stttūtu
pirms mi\m m^km. darh<»]u«ies skaistumkopiianas
novadā, kļuvusi p»r kh^^t^i^ ^imm ftntektni un reizē ar viņu
no Kv'ēbekas i^Cfļotufl x\t Kiiojnt Viti^ nav rakstijui» necik
b l ^ i . tahi m^jte Ao>;^!*ka «i^vreif s^i'r^rnu^i zinas no
viņas. Kad nu vtna I«iknik«t05 !?»«»Juit .^t>rnkltu onr m^r.n^io
tiesu, viņa bijuii pilrn^in.^»n. U t i t nunc\^ Ann.» Moriso Ir
tā pati Anna Mt>f!^o no Ki'^h^'l^at
..Un kā Ir ar ?Jft*le5 %ini^" Jutiilia Fvmjē. ..Ta kā mēs
skaldH tlnlim, ka 7Af.^\t b^e prcrēļugies. tad viņas virs va­rētu
klut par svartj^u f n k l ^ ni
.^Talini \m\ im *»* ar. pmVicu i.1ls.irunu." atzinās Puaro.
•Zorli Uman», llmlu i\^iu*AiikH vlr». krita paU kara sā­kumā*'
Vioi B|ii.iu*a uu l^d Ļ^Um i«»sn«cA^; Bet ko tad m
tikko pateicu . N# jau io p^*il|o piezīmi - bet pims
tam? iian i r i^»ia <«i»;la. it kā es neapiinlgi būtu ^teids
kaut ko vis.»^ »v;jr»K«"
Fu:n|ē, cik li^bi •Hnlam*. atkārtoja Puaro vārdus, t a ^
mm beļģi t^s nc^muiaUnģļn
Jtik iii> Tas m\* tas. es d<anāiu. Ku. lai paliek." Un
viņi p}egrif;āi DUmi un ievilka vinu sarunās.
Uz brok»**ii h^\t%m viņi ?«^win^la izter^ tauri kafija!»
vteml^s hallf mēni*i ūrtMn\ priekiUkum? hkl« lieliski,
un viņa iz,«|-'p,^ mku p ^ $m^m fm\\ņu un dmdtem. ka*
g u l ^ Ut galda. Tikko atvērusi Šis lidas, viņa vie^i sarāvii.
„Kas noticis, jaunkund»?*
,.Kekas. glul^ nekas," viņa atteica smiedamii. ,.Bsmu Ieplē­tusi
nagu. grit>ētu to novīlēt**
Herkuls Puaro, kai bija Jau plecēliei kfijāi, pēkāņt aUciita
atfiakal lēdēklL
..Piķii un zēvele!" viņā noteica mierfgl.
..Puaro kungs, kas Jiuns kait?'' toucās Jaunā meitene It*
bijusies.
..Man nekas nekalt, bērns. Tagad es dmi. kādēj 2lzeles
kundzes meitai seja man ^rita tik pazīstama. Eimu to jau
agrāk rednējusl... UdmaŠInā. īlepkavlbai dienā. Lēdija
Horberija lika viņu pasaukt un aUieit nagu vOl Sl Anna
Modio bija lēdijai Horberijas aptekm.*"
X X V
Pēkiņais atklājumi, kas uz DIēnu Greju un viņai abiem
pavadoņiem iedarbojās gandrii vai ar apduUinltiJu spēku,
spēji nostādīja visu gadījumu gluti jauni g a l m i . BOdama
tnUi prom no traftēdljM vieUi, Anna Modio taji paāā laiki
pēktņi pārvērtlK p^r tās lidmalinas pasalied, kuri notika
nozie^ms Un ikvienam no trim klātcK^aJIem bija vajadzī­gai
Vismaz tds minūtes, lai ieddvotoi Jaunaji d t u i d j i.
Puaro melonigl pamāja gaisi roku. Viņi bija aizvēris adi,
un viņa seja lavicbta k i fiZiikii deianite.
..Acumirkli, tikai vienu acumirkli.** •iņā tūdzii. Jbian Ir
jidrimā. i r Jāredz, man Ir lil^domāļas, k i l ls pidijumi tagad
ieipald'^s manu ideju par nozle^mu. Man Jipirce|ai atoakal
r»jiitnē.„. 'Ak. rnuns s^iodltals kuņfti. kas numl terili
padarīta apātisku pret ārpataull?'*
..Tfttid vina patiesi atradās IKhnalIni!" brlnljto Fumjē.
..Jā. tai daudz ko noskaidro.**
..Es viņu atceros/* «icfja D«fia. J J e l a . tumimatalna rtM?!-
tene. MMlI^fie - t i lēdija Horbedja viņu sauca.'*
Jā. j i , Madiēne.** ads neatvērdams apliecināja Puare
..LēdHa lfor!w»HJa viņu altsūtija uz lidmalinas pakalsalu
pāc k^da mtķnm koferiia -
«Tas nmin^. ka Anna Moriso p t f i j a detl*garām vietai,
kur ^lēia viņas māte?« jautija F^mjē. un kad DIēna to
ai^tiprināfa viņa dūre ar tm^tni atsitis prtt galdu
.^osTMlIfs!** vin* letmicit. .^Kidēļ to iM^vIens Jau ātrāk ne­pieminēja?
Kftdēl viņu ndeskaltlja aizdomīgo personu vldū?«
, Es lau jun« tadju, milali drau».*- Puan» gurdi atteica
Mt^m nelaimīgais kunftis,**
.M. l i . tas lau pati par tevi «protami. Ta^u taJi naii
la;ki lidmalini bija ad kuņ|l. kam nekas nel«ltēja^
stiuaniem visiem pirējlem pasalHedem.-
^Man ^ ¥ 1 ta.i l i s k a l i ^ j a m s ar to. ka «is stamcamfiim.
noritināi^ tijc a ^ ^ j . u tūlīt Iekir-4sl3f Pa
^ ^ « j a diiva,-'paikalSTjaSS
ļ
..Katdl tiņi tai i r dīvaini. Vai i r ieipēlami. ka inde
b o j i i pēc zinima laika?** ipdeda Purajē, „Ad t i d a i
gadii.**
Herkuli Puaro ievaidējis un noilēpa lavu galvu pla
,.Man Jidomi. Man J i d o m i . . . Vai tad v l i a i manai
paMed bljuiai gluH aplamas?-
..Kdetnali «ēii. kļūdai gadii dalrelz pat man,** ladļja «
cūfii. „Un leipēlami, ka tidas gaditulii art Jums. Tad
aUIek nekai d t i . k i pirvarēt lepnumu un baklaut lavai
JM ravldjal**
•frotami, protami. Indei nokavējuiiei Iedarbība patini
apmuldnoia - varētu pat l a d t ka t a i i r naieipijai
Taēu kur runa par indēm. Uir ndaipējamali ari niSk
Puaro b a l l i apkluia. -^-^
iJf^IĪ^'^^^ ^ Mortio po T,
turpināja 9um]ē. „Vlņa nenojaui,
m paddat viņu. ka mums Ir zināms botelli, k u r i viņa
Beztam mēi Viņu pagaldēm neapgditinisim ar Tlbo, -
vwm P W d n i t llkumigis formalitātes, kai mumi
Annai Morlio Ipafumā bllud M i k u indi.
tam Jr tabi ad^vēl tas amerikfinii, kai nopidca pū
l^li^A^^ Ptckukujoja galia labitddbai IIM^I. V
If-Lla ^""^^ ^^^^ Rlēardu Mēi taču
nednim. vai viņi paliesi atrodai Kanādā?'*
d i d ^ l i l ^ l " ^t pagaidiet taēu, p a fm
JSln?.^talya^^^'''^ nespētu idleix)i savu imaii
Slēdzienus. lespēlams, ka manas domas atl tītas kādi
Jā. kādiļ gan?" jBulfila ari Fumjē. ,
vai taa Annai Mori» vupār vajadiēja atratUei UdmaNoir
(Tlupinālumi lekot)
f