Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1951

              --mm
ien, 1931. g. 24. janvāri L A T V I J A
statistikas
FUK8TA JAUNAIS BEKOBDS VAREJUMS EIROPAS MĒROGA, K. RUDULIS - «MU2IGAIS TREŠAIS'
(4. turpinājums)
Vai jūs sukājat matus?
UZMANĪBU: ARi SIEVIETĒM DRAUD PUKGALViBAS BRIESMAS!
niolttif
liiVuilni viiņ^fo lobi.
laiM llit «nākat.
. I,,' 1i'
imii giffiiia piv^ ^
K ā r t s l ē k ā a n a
1.77 varroerdams <ASV), 1942.
I. j S Bi^d» (ASV), 4,41 Donbaza
(ASV). 4,40 Lundbergs (Zv.)
M iM Lundbargf (Zv.), 1948.
l5o It D a i m ,
I. V. U«z(Ultf (A) |.|ļj
1 E.Kraitlņ« »V J.w
* A«araudlņ« (Z) 3,00
Zirnis m . 8.00
B. V.Tctferls (B) 2,95
«. j.Zenaltis (A) 2,91
n. T. Atvamlekfl (A) 2,88
A.Mackar8 (A) 2,88
f. Z.Hikaris (A) 2,83
10 p. Rulenleks (A) 2.80 »
Caurmērst 2,94; 1949. - 8,05
Dan<^ tin Pāllna, un tas art l i -
vājo kopainu. Kas galdārns no
grūti zfiet, jo vispirms nav z i -
* ^ ko viņi savās sporta gaitās lati
iiS: par kārtslēkšanu vai boksu; ga-lillkfi
vlol progresēju par 18 cm. Par
Xn, OraudiņJ un Teteris kārti
.rokā tikai sUrp citu - vēl grtttSk
Jo fāinlegumi viii iesācēju U-Lodfs
g r O l a na
17,78 Fukss <ASV), 1949.
17,91 ruk». 17,48 Candlers (ASV),
II,72 I4pi» 1949.
ll>t Up9, »,74 Rusebljt (Isl.),
- ' 16,09 Grigalka (Latv, PSR).
15,11 j . Dlmza, 1981.
'«k S90. U Ii86 N.MiUerii 1949.
i
4gi tUttdif
^ atkal Mda m
ail ilnelļuNoiiid^
f k i a r t i a^ ū
ttķis aati BlColli 1»|
Itt Imldit» Iriks
Ipkillt itrapa» «odāBdii i
ktiirti. >agSjfi8ajr sezbnft ^bākals
i tālļSkianā, 8. ve^erl^ cer j^u
Imiiā jiivai draagtis pānstefgt
II fU libikiem snlegumient
I t
1. A. Jankovskls (A) 44,81
2. J. Ratass (As) 42,77
3. K. Rudulis (V.) 42,50
4. A. Puksta (A) 42,39
6. N.MlUers (Z) 41,79
6. J. PUsla (V) 4032
7. ABergvalds (A) 40,07
B. G.Valnovskis (A) 39,77
9. 1. Mežaraups (ASV) 39,12
10. P.Neiland» (V) 39,10
Caurmērs: 41,86; 1949. - 41,21
Ari diska meSanā pamats ir dro«a, ko
rāda kā atsevišķie sasniegumi, tā caur-mērs.
un sportistu paši labākie gadi. Va­dību
no Ratasa pārņēmis Jankovskls. taCu
pirmais Austrālijā tikai tagad sāk īsti
„akllmatlzēties** un rādās, ka viņā sa­vas
spējas nopietnāk rādīs Jau šoziem
resp. pašreizējā Austrālijas vasarā. Labs
aŗl Ruduļa sniegums. Puksts ari diskā
kopi 1949. g. «tiecies uz augšu" par vai­rāk
nekā 8 m un droši vien nepaliks pie
sasniegtā; ari vairākiem citiem perso­nīgie
rekordi.
Sķepa m e š a na
PR: 78,70 Nlkanens (Som.), 1938.
PLS: 74,55 Hitlainess (Som.), 78,91 Berg-lunds
(Zv.). 73,14 Erikaons
(Zv.).
ER: sk. PR.
ELS: sk. PLS^
LR: 70,80 J. Stendzenieka, 1948.
Tr: 71,31 J. Stendzenieka, 1948.
1949. LS: 67,19 J. Stendzeniek».
1. J. Stendzenieka (O 60,18
2. A. Hakelia (As) 63,39
3. V.Jasia (V) 57,43
4. R, Circenis (V) 56,81
6. R. Miķelsona (A) 52,74
6. P. Baltvilkl (A) 62,89
7. J. Pllsis (V) 49,08
8. Hartmanis (A) 47,83
9. Voskans (A) 46,56
10. H.BrencUis (A) 45,91
Caurmērs: 53.72; 1949. -* 56,38
Mūsu lepnums — šķēpa mešana trimdā
V e s e r a m e i a na
1. G. Vainovskis (A) 46,96
2. I. Mežaraups (ASV) 43,53
3. Z.Nikazis (A) 39,31
4. A. Jankovskls (A) 37,74
5. A. Zaķis (A) 80,22
6. A. PuksU (A) 28,17
7. 1.Laudobelia (A) 26.99
8. R. Kukevics (As) 26.11
9. A. Mackars (A) 25,41
10. Atvamieks (A) 24,32
Caurmēra: 8237i 1949. — 8637
Iimi m m -••iii
m
m
Katra jaunāka sieviete būs novē­rojusi,
ka viņas māte! vai vecmāmi*
ņai mati ir biezāki un kuplāki nekfi
viņai pagai. Parastais mierinājums
lidz šim bijis, ka modē pašlaik ir īsā
frizūra, un tai kupli mati nav tik
ļ nepieciešami.
īss matu griezums ari dāmām, ki
zināms, tiek praktizēts visumā jau
vairāk nekā tris gadu desmitus. Iz-daritie
pētījumi rāda, ka sieviešu
mati šai laika posmā kļuvuši vien-mēr
plānāki, un atsevišķos novēroju*
mus savienojot mozaikā, rodas diez­gan
draudoša aina.
Kā to apstiprina ari slavenie Ņu­jorkas
un Parīzes modes frizieri, šai
tendencei pieturoties, kādu dienu
plikgalvība sieviešu vidū būs tikpat
izplatita kā tagad starp vīriešiem.
Kompetentie ārsti pie tam norāda, ka
šī diena nemaz vairs nav tik tālu.
Ādama un tā pēcnieku jēdziena
saistīšanu ar kailu galvu ir tikpat
veca kā pati cilvēce. Tikai īslaicīgi,
agrajā renesansē un rokoko laikme­tā,
vīrietis Ir piespiedies nēsāt gapus
matus vai pat bizes. Vīrietis tātad
kopš laika gala ir devis priekSroku
īsiem matiem.
Toties sieviete vissenākajās līdz
mūsu laikiem saglabājušās primitī­vās
gleznās resp. cirtumos akmeni,
redzama ar gariem, viļņojošiem ma­tiem,
kas bijuši viņas dabiskākā un
skaistākā rota.
Nopietni zinātnieki dažādās val­stis
jau pagājušā gadu simteni sāka
nodarboties ar pētījumiem, vai sie­vietes
ķermenis varbūt neražo vielas,
kas veicina kuplāku matu augšanu
K K f c ^ r ^ ^ ^ ^ Donkasteras ogļracis G.Valnovskis sa- un aizkavē to Izkrišanu. Pētījumi to-i
m HonfiSi ®Sf^® 1^^* snledaa Jaunu trimdas rekordu vlegIaUē-L<,i- 4 ~ a r nAllIrA h A » r« T i i l t « t j i T i -
un dabiski, ka slīd uz leju ari rezultāti, tīkas inika vīni diBciniinā — V M A » mn. lomer panica nez rezuīiaia. n -
tādēl caurmērs ievērojami vājāks fiekā ffi Viņš laM wl^l^^^^^^ augošā matu izkrišana ari pie
angļu sportistu saimē. sievietēm pēc fsā matu sakārtojuma
Sasniegts gan trimdas rekords, bet visai ļ ievešanas uzvedināja UZ domām, ka
manāmi krities caurmērs. Trūkst vairāku
1049. g. Stendzeniekam ar Hakell sezona
nupat sākuiiea, ticēsim, ka viņi rādīs ve­co
laiku klasi, bet tomēr neliek miera
Jau^tajums: kur mūsu šķēpa metēju nā-kotne.
Labas dotības i r Jāsim, vairāki
apmierinoši aasniegumi realizēti Anglijā,
bet, vai to veicēji spēa vēl ko vairāk. Ir
liels nezināmais. Pagaidām varam mie­rināt
sevi ar to. ka kamēr Stendzenleks
vēl aktīvo vtdūr būs ari krietni rtzultāU,
bet vēlāk.. t
varētu pastāvēt sakars starp mātu
garumu un kuplumu.
Matu nogri^ana neierosina matu
izkrišanu automātiski Varētu būt
runa tikai par ietekmi, ko ui mattt
augšanu atstāj atiķlrigisi k(^)ianu
metodes gariem un īsiem matiem.
Negribot bijis jākonstatē, ka to 1^
tečne uz atjaunošanās procesu.ap
100 000 matu saknēm, kas atrodas
katrā galvā, ir visai liela.
Gari, kupli mati prasa rūpīgāku
kopšanu iekā īsie, bs, liekas» axl
bijis galvenais iemesls īsā matu grte*
zuma nākšanai modē. Kamēr pirmīt
par visām lietām riHpIgi un bieži Jā­sukā,
īsos matus var sapost ar j^Mi
paviršiem ķemmes vilcieniem. Taēu
lādējādi ikdienas Izpaliek ap 900 su­kas
vilcienu, kas matu pamatni nt
tikai iztīra, bet ai;f spēcUļļ masē. It»
darbojoties veldnell ut matu sak­nēm.
Tāpat matu Izkrišanu, varbūt, vel*
cina, ari fakts, ka tie pārāk bleU
tiek mazgāti, ondulēti un krāsos
Agrākās augstās, māksliniedskāi
frizūras to tik bieži neattāva, un
mazgāšanu selonlgl aizstāja jau pit«
minētā rūpīgā izsukāSana. Iifodemēa
frizūras atļauj biežu matu
šanu, no ki;qras matos neizbēgami p i *
liek neapšaubāmi kaitīgās ūdens un
ziepju resp. citu mazgājamo līdzekļu
nogulsnes.
Vai aprādītie apstākļi Ir vienīgie,
kas šodien ari sievietei Uek bažmel
par plikgalvibas briesmām, ijiav vO
pilnīgi pierādīts. Taču katrab» bet
IpaSl sievietei, kurai rūp tās m^tu
daiļums im kuplums» var ncļpletai
Ieteikt izvai^-ltles no pārlk biežu
matu mAzģāšanas uh, nemaz nekal­tējot
tīrībai, aizstāt to ar )o rūpīgu,
Ilgu un regulāru matu sukāšanu.
-HTUlāi
veco vesera viru, to vietā „smagajam**
sporum pievērsušies Jauni, īpaši AngUJŠ.
Vismaz SI disciplīna k{uvusi populārāka,
un ar to pagaidām Jāapmierinās. Varbūt
pSc gada radīsies ari Jauni 40 un 45 met-riniekl.
(Turpinājums aekoa)
Kfustfardu miklo
Anlu,Brut...
KA TROCIttS KRITA NO SAVA UZTICAMA DRAUGA ROKAS
^Politiskās slepkavn»aa ir llall mēri la-velmējušas,
grosIjulUis nn bieti vien no­teikušas
poUtisko fiotutiunv gaitu to. gadn-simtenl,^
norādīti nule iznākušajā Uba-tālā
i^olu žurnālista BornSteina grāmatā,
kas, parādīdamās ASV klajā reizē at otru,
Uesl Trocka gamkūiani velētu grāmatu^
^savā l a i ^ salMl(SHKiMiai«
\ Veids an nļoS^^mĒ^kim-
M tUufajfi^^iftmiunaoa
^āda, ka vnol tdiB^ nav bijis dies ko
pārliecināts fanātiķis. R^isa Ukvidāšanal
līdz dienvidiem. Tagad mums laimējies l
no Jums izbēgt. Mēs labprāt samaksājam
ķerras labošanas izdevumus. Ar aveicie-l
nu. Zagļi." - Plakātu ar šādu tekstu
Ziemsvētku vakarā Udesvaias policija at­radusi
uz Ielas pie kāda melna sadauzīta
kabrioleta. Auto, kaa vlrta ISOOŌ Kronas,I
a nopūtās un raud
" ilJtezigsui pM««fiļ-v%
it naanija, ka
|pļtvert, ķ0 Ir pasBfl^
Zvfedrljas>ses, kas^
par k a ^ cenu *Wļ
|a ivftdrijā[pledāv«^
*as pieredzējis vl8^
^ pasai^rf p a r ^^
fcapaS^jSSiNu^»^^ »ltk Pēc Isis vilctafifflBP
«»U «eSāmi Jfimežina £
%iākum^ ka
ies pusesi orgāni:^
^draudēja iode, un m
mesties šai oēkā. ^
Jfe kaut vai! no elle/* vlfll
ķ*Aes pi0 lietai
iiyeta--krairtā8ēd^
«ati, vienīgi pagrflti»
jtiis, lai varĶu doties
.tikžatias brļviba bljaj*
i^tid
«išm veselu Jpapfr^,,^^ Pogiemgft4jaVlHs.VV
blfti nieka lieta.
>ija apmaiiļitjis savu^
D formu, p ^ 10^211^
Jas Izbrinu apmlerinaj»
1 Al»ttkata<A). 15,86
VK.MiUars(2) 14,87
8. K Sttilulis (V) 19,75
i ; KsUands (V) 13,29
8. J.ttlsis(V) 13,13
i. J, UudQUUs\(A) 12,50
7. 0. Bērziņš (V) 12.45
I, ABergvalds <A) 12,87
I. 0.feldmanl8 (A) 12,15
10. T. Ansons (A) 11,81
Ciurmlrs: 18,19; 1949. ~ 18,26
iMiirdim Ce^nam bija daļa taisnības,
Viņi pag. gadā teica, kā Latvijas rt-
JļHu grūšanš UA augstlēkšanā vairs
IvH ūgl. Lodes grūšanā tā tiešām
iU|i to spējis nevis MiUers, kā ^ija
118, D^t'gāti Puksts, kaš ar savu varē-m
mazliet runāt 4Idzi Jau ari
tfttroga. Jācer, ka Mlllers, pēc
mās zviedru zemē, nākamgad
būt ji^vlsam nopietni pl^ lletaiļ, un
S«d«na sīva mūsu abu ..ceribu" spē-tt^
t Vielas dēl. Budulls ar Nel-spgad
matilet regresējušl. kas sa-uh
treniņu trūkuma sekas, taēu
•ptl tam, personīgu rekordu sasnle-
^Pusls, Viens ir skaidrs: par nākotni
8 srOšanā mums nav Jābažījas, kaut
Oismito caurmērs mazliet slīdējis uz
. V e s e t a m e i a na
. ĪXL ^f^^^ <Ung.), 1949.
• w.88 Nemets, 59,17 Tadja (It.)i
, ^ 58,68 fitorchs (Vāc),
i 8ķ»PR.
!»J8k.PLS.
«.96 G. Vainovskis, 1950.
WJ 48,80 L Mežaraups.
B i s k a m e š a na
>!!•?! Ow«iiens (ASV). 1949.
Konsoliniatal.), 54,53 Tosl (It.),
B* iM.* 5}.23 Gordjens.
5s. 5 . Konsolinl, 1948
F* Sf-!• P 8. PLS, 51, 76 Kličs (Ung.).
hn i2L ?• Baranovskls, 1987.
i»«. tS: 45,02 J. Ratass.
uz Sveici, kur vi|^ bija apmeties, tikušas
izsūtītas divas neatkarīgi operSJolas Va-
Jāajtt grupas. Ugu uakil velU meklējot
pēc B. dzīves vietas, beidzot aģentiem ta-
4evies viņu atrast un .,padam nekaltt-gu<<
ar kādas ne visai totetlifentaa Švei­cietes,
Renātes Stetneros palldsibii. Viņa,
slmpatisēdama komūnistlesi; kādu dienu
IevUinājnsi B. slazdā, Stelneri toreiz no­tiesāja
01 astoņiem mēneiiēm cietumā,
bet galvenie vainīgie vtsi Izbēga.
Tad 1939, g^dā īsā laikā tUta likvidēti
vairāki baltās armijas |enerā|i Parlaē.
Gadījums izsauca Uelu. Izbrfnu. Te vairs
iitnaa par politiskām, dienas Vādjā; lu Austrāliju un laun-
Izlietojiet iespējas
pasOttnāt sev un saviem tuviniekiem laik­rakstu
LATVIJA
PA GAISA PASTU
UZ sekojošām eemēmt
uz Amerikas Savienotām Vaisttm un Ka­nādu
^ DM 6.50 mēnesi, ^ņemot avīzi
resp. 6-7 dleņu laikā no Iznākšanas
L ī m e n i s k i : 1. VleU ..Kurzemes
Šveicē'*. 7. Pop\ilSrs Šekspīra tēls. S. Tur
flatin.). 10. Zivju ēsms. ll. VIr. v. 18...
Prāvo, ēechu komunistu ofieioss. 14. Dl
dlnāt u. BIJ. Pāvesta liuneijs tatvllā.
17. UNO sala. latv. apstmljuma, IS. Teala.
SO. MlJas d ^ It BatUumes vārds. H .
Tauta Biropaf. is. Baudas. If. Utv. gara
mantu vSelja. ss. H• lo^d. |k aisv. v.
82. aaustt. 18. Oriitfgi Si Oitrels. H.
Pag. UtvUS.
S t a t e n i s k i : 1. Zevirojama ptrsona
pēckara fllmrūpnletfbā. l . Blektftska mi­ra
vienība. 8. Pārvieto. 4. Teals. S. Kttl*
tuve. 6. Ventaa pieteka. 7. Lūk. S. aifv.
V. 10. BUciums. u. Pazīst, latv. sab. darb.
18. VleU Rlgasv tuvumā. 14. Utvieta
sportists.. 16. Grieķu dieviete. 19. Vaļats
vid. austrumos, si. Bojāju. S4. Puķes.
26. Bēdaa. SS. Darbi rīki. 86. Kādr. sperta
klubs tm. 82. aatiksm. vārds, k Aii-
Jaau
LI m e n 1 a k i: S. OUva. 7. Inkl. |. BBB.
10. Sus. a Sēpija. 15. As<arsēns). 16. Irāt.
17. |»ūra. 19. Es. S9. Leo. 94. Āte. M. Lemt
86. Junda. S t a t e n i s k i : 1. Oojs. I.
DInsj 3. ManM. 4. Sirpis. S. Skujene. 9,
Re. n. Uzurpēt 18. Ir. 14. AT. 19. Asalte.
88. Osaa.
kl
^ n s a ņ
^^Bkran
H M P ā r l
bija visuspē(ļ«s. ^1
isēkādfidentfSadtad^
saņemot pārtiku, un m
pSKnāt, lai tas 8 *J
Ventspili, pēc tam I ^ļ
t uzdevums,
adcos)
^ »3rInumdzSrien6<*.
ihrTJJil Sf^^®* pag- ga<la <le-
»« izdarīti mēģinājumi ar kādu dzē-ļļ^
aas neitralizē alkoholu. Dzēriena
«an pagaidām vēl tiek turēta sle-terelbls
cilvēks iedzer 250 gr. SI dzē-
2 organisms atbrīvojas no alko-t
tt^f"".^^** iešanas iedzerot vēl-aiKl
P;*^?a«<l2umu. var būt drošs,
. P8^*"i nebūs.
hJlSL"^*'^^ nbrlniiņidzēriens" bū-lll
««ff?if®"^' 3o «ažās minūtēs pēc tā
J a i t o a l k o h o l a smaka pazūd
iSL*ī.\ *l'^""'"<*2ērlena iedod ple-
\«^^^\Sfeam, alkohola sastāvs viņa
« min. laikā samazinājās par 80
^^i8am'
«Nwl\i,]S'?^"^^2ērien8 Iznicina ari
W tiiā^^^ '^'^""^
Slepkavībām vecie tenerāli Jau sen
bija absolūti nekaitīgi padomju varai.
Tikai tagad Ir skaidrs, ka tas GPU aģen­tiem
bija vlenklrls vihgUnfiJujlis, lai rei­zē
būtu ko siņot prlekšnleelbat
Pavisam citādi vērtējams atentāts pret
Trockl.
Komunisti savu uzbrukumu 1N6. gada
maijā bija rūpīgi izplānojuši. Labi bru­ņojušies
un pārģērbušies polidjas unifor­mās
ar komunistisku meiteņu palīdzību
Iemidzinot meksikāņu policijas sargu uz­manību,
tie 20 viru sastāvā bija Iebrukuši
Trocka dzīvokli, aizvedot līdzi ari viņa
galveno sargu un tad pazūdot bez pēdām.
Slepenā dienesta šefa Salazara prestižs
bija kritis Jau visai zemu, kad kādu pēc­pusdienu,
bārā pie letes stāvēdams, tas
pēkšņi sadzirdēja, ka grupa strādnieku
cītīgi diskutēja gadījumu un minēja ari
vietu, kur atentāta rīkotāji bija sadabū­juši
policijas uniformas.
Komunistu mītne tika aplenkta, vai­rums
Vainīgo atrasti un notiesāti, tāpat
tika atbrīvots aizvestais miesas sargs.
Sardze tika nomainīta un pastiprināta, un
lieta likās vislabākajā kārtībā.
Taēu pa tam uz skatuves bija parādījies
mistiskais Franks Džeksons. īsā laikā
Viņš bija pratis Iegūt absolūtu Trocka uz­ticību,
un gāja un nāca viņa namā pēc
savas patikas līdz tai pēcpusdienai, kad
viņš nogalināja veco revolucionāro ar Ie­priekš
noslēptu ledus sasmalcināmo eir-vitt
Raiba pasaule
0 Kopenhāgenā kādu bērniem rezervē­tu
parku sāka apmeklēt tik daudz pie­augušo,
kas aizņēma pat šūpoles un smil­šu
laukumus, ka policijai neatlika nekas
cits, kā pie parka Ieejas piestiprināt uz­rakstu:
,.leeja šajā parkā pieaugušām
personām a^auU tikai bērnu pavadi
bā!" (ab) /
0 Hanoverā tiesā par veselu rindu ie­laušanās
zādzību bija Jāatbild galdniekam
Verneram Plgasam. Pēc ielaušanās kādā
vistu kūti Plgass reiz atstājis vienīgi
kādu pundurgailēnu. kam kaklā uzkāris
zīmiti: ..Atlikts līdz nākamam gadam."
Citreiz viņš uz šosejas aizturējis kādu po­licijas
auto, lūgdams aizvest viņu uz
BraunSveigu. Figasa paskaidrojumu, ka
tur viņš grib pārdot nozagtās zosis, po­licisti
uztvēruši par Joku un laipni no­veduši
zagli ndz mērķim, (ab)
0 Parcellas ciema — Alenas apriņķi
Ztemelvlrtembergā - Iedzīvotāju bērni
apmeklē skolu Hertsfeldhauzenā, baznl«
cas draudze viņiem Ir Unterrifingenā
tiesiski vhjii pieder Flochbergas pagastam
pastu saņem no Trochtelfingenas, bet ja
grib braukt ar vilcienu tad iedzīvotajiem
Jāiet uz Bopfingenas staciju, (ab)
0 ..Godājamie policisti, darba biedri
Jiis mūs esiet tvarstījuši no zlemcļtem
selandi - DM l l , - mēnert.
LATVUAS ātrais abonements pa gaisa
pastu darīs prieku saņēmējiem un palī­dzēs
vienot izkaisītos latviešus trimdā
Gaisa pasta abonements pasOtlnāms pie
visiem mūsu pārstāvjiem Vāciji un Uell
apgādā.
LOK apgāds LATVIJA,
aša) Schw. GmUnd, Artiilene-
Kaserne, US ZOM, (Sermanjr
Nr. 7 (451) 1051. g. 24. janvāri
Neizlietotos manuskriptus uzglabā un
sūta atpakaļ vienīgi la tiem pievte
nota apmaksāta un autoram adresēta
aploksne Redakilla patur tiesības ma
nuskrlptus vaiadzfbas gadījumā īsināt
M autora parakstu vai inldāllem pa
rakstītos rakstos Izteiktās domas nav
katrā zloS ari redakrllas domas.
ABONEMENTS VĀCIJA.
pasūUnot lodtviduāU aīds 8 eka. ut
vieno adresi), maksā ar piesūtīšanu
DM 4,<- paf eks mēnesi, pasfitinoi
fcoliekflvt (vairāk par 8 eks i DM 8.50
mēn., ut ārzemēm DM 4,80 mēn., at-sevliķa
numura cena DM 0.50: uz
AfiV un Kanādu pa gaisa pastu
DM 8,50 mēn . uz Austrāliju un Jaun­zēlandi
pa gaisa pastu DM l l . — .
SLUDINĀJUMI VĀCIJA
maksā DM 0.90 pat vienste) nunparetl*
le tespledumrlndas aizņemamo telpu
vienreizīgs tO tetpledumrtndu siud
OM 5.»; Vienreiz 6 lespiedumr elud
OM 8,- Grāmatu apgftdu un ttrgotāiu
4tudlnSiumlem piesūtot tos Ueāl ap^
aādam aprēķinām 50% atlaidi
Abonementu pieteikumus, sludināju
mus un Iemaksas V ā c i j ā pieņem
mūsu pārslā Vil nomelnēa kā ail ap
eftds tieši
Atx>nement8 un sludinājumu maksb
ā r z e m ē s un turienes pārstāvju sa
rakstu tsziņojam vairākas reizes mē
nesi IpašS sludlnfllumā.
tCB apgāds LATVIJA.
(HS) Sctiwāt»(8C(t GmOnd,
Artliierte Raserne. US 2ooe,
Ooroian^ ftālr. 8<8iv. GSBOOO 8iaS)
1961. g, 19. Ji^ārl Berchtesgadenā miris mūsu mīļais tēvs tm
vectētiņā
prof.Dr.tiieol,
Jānis Sandets
Dzlm. 1868. g. S. Janv.
Izvadīšana Eslingenas kapos, otrdien. 1951. g. 28. Janvāri, pL 16.
Viņu piemin
dēU un vedekUs Vācllā^
nutsbSml Kanādā ns ASV
. aa ttaamaabēmi Kanādā
Mūsu mīļais nīistrs
prot.Dr.tlieol^
Jānis Sanders
miris Berchtesgadenā, VāeUā, 195L g. 19. Janvāri.
LSTTONIA*s K0NVBNT8
LCK apgāda grāmata galds EsUngenā
no Lidotāju skolas
pārvietota
Tanenberga ielā 4, apakšstāvi.
Dabūjamas visas agrāk izdotās un Jatm-
Iznākušās grāmatas, kalendāri, kā an pa-sūtināms
laikraksts LATVUA uz ār­zemēm
un Vācijā.
LCK apgāds LATVUA
Sirsnīgs smaids pacel plrt Ikdianalt
v e i d e b a j a m l
Pe.-Ga Feļetoni
Tā ir mirušā rakstnieka Pāvila Grūs­nas
grāmata, kurā intellektuālals deka­dents
un bohēmletis lUosofiikā satīrā
skar dažādas, ari laikmeūgas tēmas.
BfaķaDML*
Pasūtlnāma Latvijas apgādā a4a)Sehwā-blach
Gmūnd. Artillerie Kaserne, USA
Zone, Germany.
Saviem godātiem pārstāvjiem un gri-matu
plrcftjiem
pasiņo^,
ka apgāds no Svābu Gmlndes pār*
v i e t o t s un Ugadējā adrese irt
DP Camp Grafenaschau
aih) Grafenaiclīau/Obb.
Apgāds „GRABfATU D8tAUGS<*
(978) Ip. Helmārs R u d s i t ls
Drīzumā iznāks
Aleksaadra Orina
TOBAGO
Vēstnrtskl-avantūrtsttskals romāns.
Glītos audekla sējumos daiādās krāsās.
PasOtlnāJuml nododami (latviešu valo­dā)
Buchdnīckerei Ad. Isensee, Ba«
arenstr. SO, Oldenburg i Oldb.
Ievēriball
Pasūtlnājuml tUcs IzpUdltt
pleteUUanās kārtībā