Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1946

              Jai^ izdevumi
VL Locis HdētiDgā» Bavārilā, sep^
tembri sācis Iždot nedēļas laikrakstu
latgaiiefiu izloksnē ^ a t g o l a , " par
kura galv^o f^aktortī parakstfis
pazīstamais Latgales publicists un
Neiētingas latviešu komitejas taga­dējais
priekšsēdis Norberts Trepša.
Pirmajos 3 numuros^ sniegti ievadi
par aktuāliem trimdas dzīves tema­tiem,
triņidā nokļuvušo * Latgales
rakstnieku im dzejnieku darbi līdz
ar chi^cmiku par katoļu dzīvi pasaulē
tin īpašu nodaļu ,,NuLatgolas pa^
gātnes." 19. sēpt. īpašs raksts veltīts
turpat Neiētingā dzīvojošā Saeimas
deputāta'un zemkopības un iekšlietu
bij. ministra Aloīza Budžes dzīves
80 gadļem. Laikraksts (DP Camp, St.
Paulusstift, Neuōtting/Inn, .Bayern)
gan tikai rotēts, bet dod arī ilustrā­cijas
tm ar savu gaumīgo apdari tī­kami
izdalās' uz ļclaudzo mūsu no­metņu
izdevumu fona.
14. sept., yirebtirgā savas gaitai
iesācis K. Lazdiņa izdodamais un
rediģējamais I „YMCA's Vircbnrgas
noda|&3 Biļetens*' (Central DP Camp,
„YMCA" Bl. 5—12, Mainaukaseme,
WUrzburg, Bayem). Nelielā formāta
iespiestā biļetenā dota plašāka infor«*
mācija par sportu un ari literārā
daļa. Biļetens aicina pieteikties re«
dakcijā jaunos literātus, dzejniekm
un karikatūristus. V. B.
AttfAmfi&s latviešu baptistu
draudze 15. sept. Haunštetecas baas-nīcā
sarīkoja plašāku dievkalpo­jumu,
ko vadīja māc. K. Zingers no
Eslingenas. ; Jau vairākos Augsbur-gas
baptistu dievkalpojumos bija
vpiedalījušies ASV armijas mācītāji,
kas runāja angliski un kuru vārdus
tulkoja latviski. Ar! Šoreiz dievkal--
pojumā piedalījās viesis amerikā­ņu
mācītājs, bet dievlūdzējieni par
izbrīnu un lielu iepriecinājumu taS;
svētrunu sacīja tīrā latviešu valodā.
Pie augsburgiešiem bija ieradies
rets, bet mīļ5 demiņS — ASV amri-
Jas mācītājs kpt. Vilhelms Vaskis.
Viņa vardu ^sam dzirdējuši jau
agrāk, jo īpaši ciešā saistībā ar mū­su
bij. karavīru garajiem mēnešiem
Beļģijā. Māc. V. Vaskis dzimis Lat­vija
un uz ASV devies 1928. g., kad
sācis studēt teoloģiju un pēc tam
darbojies par latviešu baptistu
draudžu mācītāju Bukskaimtijā im
Mainoties UNItRA's 111. vienības
direktoram, Bitinas latviešu nomet*
nē ZiemeļvScpijā sevišķa vērība pie­vērsta
DP disciplīnai. Par jau sa­mērā
niecīgiem pārkāpumiem tagad
draud 3 mēnešu cietumsods. Tautie-
Su vairums jau saistījies darbā —
visvairāk UNHRA^s dienestā, bet da­ļa,
art mežu darbos, kurus vada vācu
darba pārvalde. Nometnē atvērta
adītavā piemērotu darbu varēs at'-
rast sievietes (firiks Miesnieks). —
Tenora Viļa Padoma-Sarmas un
brīvmāksl. Mērijas Sakses koncerts,
pavadbt farmaceitei Ārijai Rozen-tālei,
GestachtirS Saules" nometnē
notika pustukšā nometnes palielajā
koncertzālē. Nebija īsti iepriecināti
ne klausītājjĻ ne ari dziedātāji, kam
gan netz^a pēc katras dziesmas
pasniegto ziedu. Kur vaina? Lai­kam,
taču/ ka ne katrs mākslinieks
nobriedis patstāvīgu koncertu sarī­košanai
(Mārtiņš Kalve). — LCK iz>
glītibas. nozare aizrāda^ ka latviešu
agronomu biedrība izdod tās izstrā­dātas
10 dažādu nozaru l a u k s a i m ­n
i e c ī b a s kursu program­mas
un stundu plānus. Tie pasu-tināmi
biedrības sekretāram N. Blu^
ķim, DP Carņp, „Frische Quelle,"
Hiddesen. bei Detmold, Lippe (21a).
— V ā c i j ā ieradušā$ Anglijas dar^-
ba ministrijas pārstāves, kas kopā
ar UNĶlA^s angļu joslas darba lietu
vadītāju septembra beigās sāk pār­baudīt
daiJbam Anglijā pieteikušās
milS viesis
Filadelfijā. Kdējos divi gadus viņš
ir armijas mādtājs un patlabaa uz­turas
ObenimnKsrgavā. Pēc dažām
nedēļām viņš atgriezīsies Amerikā,
lai turpinātu dairbu savfa draudzēs.
Dievlūdzēju vidū šoreiz bija arī
vairāki mūsu bij. karavīri, kas tagad
dzīvo Augsburga un IngolStatē. No
viņiem tautieši <izirdēja par mācītā­ja
doto atbjilstu un palīdzību kara­vīru
nometnēs kā Beļ^jā, tā ari Vā­cijā.
Ar V. Vaska gācKbu Amerikas
latviešu baptistu draudzes nākušas
talkā arī citiem latviešu bēgļiem Vā-cijā,
Zviediijā, Dānijā, Beļģijā un
citur. Tāpēc tik: lielu uzmanību iz­pelnījās
V. Vaska, svētrunas domas,
kurām pamatā bija likts Lūkasa
evaņģēlija teksts: Es jums saku, ja
jūs neatgriezisities no grēkiem, tad
arī jūs visi tapjjit nomaitātL** Jānāk
lielai garīgai atdzimšanai. Ja tas
nenotiks, tad pasaule, kā pareģojis
viens no tagadējiem amerikāņu sla­venajiem
karavadoņiem, pazudis
atomu putekļu mi&oni. Atsevišķs
cilvēks vai vesela tauta, kas ir bļež
Dieva, iedveš bailes un nes postu cil­vēcei.
Vienīgais atdzimšanas ceļš —
atpakaļ pie» Dieva. Jo dziļi tautiešu
sfrdls atbalsojās māc. V. Vaska solī-jums:
„Visur, kurp ies manas dzīves
ceļš, nekad neaizmirsīšu savu tautu,
bet centlSi» tai sniegt visu iespējamo
palīdzību un darišu tāa labā visu,
kas būs manos spēkos!" Dievkalpo­jumu
vairākām dziesmām kuplināja
diriģentu Ed, un V. Baštiku vadītais
Augsburgas-Ingolštates apvienotais
baptistu draudzes koris un dziedātā­ja
Marija Ratiniece. Savam mīļajam
viesim Augsburgas baptistu draudze
pateicībā par viņa palīdzības darbu
mūsu tautai grūtajās bēgļu gaitās
pasniedza ziedus un mākslinieka
Silzai^a gleznu „Latvju sēta." . Lai
DievsV svēti māc. V. Vaski viņa
turpmākajā dzīves ceļā tm darbā!
Māc. Hugo Alnis
kandidātes. Pārbaudes veic kopā ar
nometņu komitejām, kas būs atbildī­gas
par pieteikušos kandidāšu morā­lo
stāju, lai aizbraucējās neiekļūtu dē­ku
meklētājas vai dtu savtīgu nolū­ku
vadītas personas. Ar šo darbu
latvietes varēs i līdzināt daļu tā parā^
da, kas mums uzkrājies, atrodoties
Anglijas valdības aizsardzībā un gā­dībā.
— A S V palīdzības organizāci­ju
ziedojums latviešu DP Vācijā
99 maisi ar lietotām drānām un 23
maisi ar lietotiem apaviem Jau pie­nācis
Detmolda. Tautieši Irančii
joslā no tā saņem 3 maisus ar bērnu
apģērbiem uņ ari 250 sieviešu kleitu
un 100 mēteļu, bet amerikāņu joslā
— 200 kg drānu bērniem un 300-400
sieviešu kleitu. Sūtījumā atrodošies
320 pāru sieviešu, 150 pāru bērnu un
84 pāri vīriešu apavu būs jūtams.at­balsts
tiem, kas apavu trūkuma dēļ
dažkārt nevarēja iziet no nometnes
vai iapmeklēt skolu. — Stokholmā
no ASV ieradies māc. Osvalds Blū-mltis,
kas icaur Dāniju, Beļģiju un
Holandi izbrauca uz Angliju, bet no
turienes dosies tālāk uz Vāciju, kur
2 nedēļas veltīs latviešu nometņu un
organizāciju apmeklēšanai un pie­dalīsies
arī latviešu bērnunama no­dibināšanā.
AS Valstīs viņš nokļuvis
jau 1939. g., i'ad nekavējoties sācis
domāt par iespējām novietot ASV
latviešu bēgļus, ja, svešu varu spies­tiem,
tiem būtu jāatstāj dzimtene.
Viņš tagad ir Baltijas evaņģēliskās
misijas< prezidents un enerģisks pa­līdzības
darba organizētājs latviešu
bēgļiem. Zviedrijā, Vācijā un citur,
kur dzīvo latviešu bēgļi, viņš grib
dzirdēt to domas par varbūtējām ie­spējām
tālākai emigrācijai uz ASV
un ari iepas^stinlit tautiešus ar ap­stākļiem,
kfidi viņus tur sagaida. —
ģ i p tē gūstekņu nometnē esošos
latviešu bij/ karavīrus apmeklSJis
Starptautiskiā Sarkanā krusta pār­stāvis,
kas izteicies, ka viņus aihtī-'
vošot vēl šogad. Gandrīz visi atbrī­vojamie
vēlas nokļūt pie tautiešiem
Vācijā (LCK Informācijas Bļetena
Hiddesenā). Rida^ (Hied) DP no­metnē
pie Innas, AugŠaustrijā, val*^
rums latviešu ari pēc jaimo Austri­jas
darba likumu stāšanās spēkā pa­liek
nodarbināts pašu nometnē. Sa­mērā
neliels procents ^rādā pie
austriešiem, jo tie pieteikušies šim
darbam brlvpriStīgi. Tautieši gaida
drīzumā psired:zamo pārbaudi. Par
nometnes vadītāju ievēlēts lietuvie­tis,
pār viņa vietnieku inž., Oskars
Nāgelis. komitejā vel darbojas Osv.
Liepa (0. N.). ASV Militāra val­dība
Bavārijā atļāvusi Minchenē dzī­vojošam
,(W6rnbnmnerstr,, 40, Mūņ-chen-
Grunwald) latviešu zv. adv.
Vasilijam Kārkliņam kārtot DP un
bēgļu lietas amerikāņu militārās tie­sās
(—s). — Lietuviešu laikraksts
jjApžvalga" 3. sept. publicē lietuvie­šu
Trimdinieku kopības oficiālu pa­skaidrojumu
par a p ē 11 ā c i j a s
k ā r t ī b u DP t i e s ī b u atņem
šanas gadījumā. Sādu pārbau­des
komisijas lēmumu var pārsūdzēt,
pārsūdzību rakistōt pašai skartai per­sonai
un uzrādot motīvus, kuru dē]y
nepiekrīt pārbaudes komisijas lēmu­mam.
Minot attiecīgos pierādījumus,
jāpievieno dokumenti vai apstipri­nātas
lidztautiešu liecības. Iemesli
par izslēgšanu no DP skaita jāuzzina
pašā pārbaudes komisijā, tanī ari
noskaidrojot, kurp pārsūdzības adre­sējamas
un iesniedzamas. Parastā
pārsūdzēšanas kārtība ir šāda: ko­misijas
lēmum|t> i^rsūdzami vietējā
MiHt&ā valdilbā (im^^^
ment), tās lēmumi — divīzijas Stfibā,
bet pēdējo lēmumi — armijas štābā,
Šāda kārtība Jāievēro, ja pārbaudes
komisijā nav īpaši norādīts par ci­tādu
pārsūdzības kārtību. Noskaid­rots,
ka pārsūdzības iesniegšana ai>-
tur pārbaudes komisijas lēmuma stā­šanos
spēkā un ka DP tiesības nevar
atņemt ģimenes locekļiem, ja citiem
tās pašas ģimenēs locekļiem tās at­stātas,
jo ģimenes nav jāsašķeļ; Pār­celšanās
no citas joslas nevar būt
par pamatu DP tiesību atņemšanai
Pārsūdzības vislabāk iesniegt ar sa­vas
UNRRA's vienības direktora v i -
dutājību, katrā ziņā ar to sazinoties
(„Tēyzeme"Hanavā).-^ Angļu Joslā
Vācijā vēlēto pārstāvniecības or­gānu
vietā nodibināta un tagad pie
angļu kontrolkomisijas Jau sākusi
darboties Baltijas labklājības komi­teja.
Galvenā komitejas komisijā ir
pa 2 pārstāvjiem no latviešiem, Ue-tuviešiem
un igauņiem, bet katrā
angļu joslas korpusa apgabalā vēl
pa 1 pārstāvim no katras tautības.
BLK tagad sāk kārtot visus Jautā­jumus,
kas saistīti ar DP apgādi, iz­glītību
un darbu. Savā ziņā šī komi­teja
būs padomdevēja un palīgorga-nizācija
UNRRAl vai citai aprūpes
cH^anizādJai, kas stāsies tās vietā.
Kā norāda BLK loceklis inž. Put-naērglis,
angļu iestādes vēlas, lai DP
vairāk iesaistās mežu darbos. BLK
apsVeic latviešu kooperatīvu centra
dibināšanu, bet piebilst, ka visas ra­žošanas
iekļaušana tikai kooperatīvu
ietvaros, pilnīgi izslēdzot privāto ini­ciatīvu,
ir vienpusīga. Latviešu pa­sākumi
Jāorganizē un Jāatbalsta v i ­siem
līdzekļiem, neatkarīgi no to vei­da.
Eslihgenā nodibinātā latviešu
daiļamatniecības pagaidu komisija,
par kuras priekšsēdi Ievēlēts H.
Mercs, par tā vietnieku arch. A.
Kiihldavs, sekretāru V. Rubia un par
locekļiem prof. J. Kuģa, Z. Vidbergs,
P, Hermanovskis un daiļamatnieki
2. Lakstīgala un H. DāboJiņS, 19. okt
Eslingenā sasauc amerikāņu un Iran-ču
joslas daiļamatnieku kongresu.
Vairums atbrīvoti
ASV blnipācijas jos^ kaŗagūstdiļi
^baltieāi gandrus vīsiir nošķirtt «>
kaŗagust^iem-T- vāciešiem, Batl&-
banējās t>ārbaudēs Jau atbrīvota
vairums mūsu tautiešu, bet pārējo
atbrīvošana, cerams, sagaidāma tu­vākā
laļkā. Arī no Darmštate^civīl^
intemētb nometnes atbrīvoti ap
90 proc. tur bijušo latviešu. ( Lūgumi
vēl aizturēto civHintesm^ atbrīvo­šanai
adresējami: To the Srd U.S.
Army Headquarters, Section G-2; tinr
saņfemtos lūgumus izšķir pārbaudes
komisija (Screening Board by the
Militslrjr Government) VIsbādenā.
I AuKalntaš
Dalībnieki pieteicami H. Mērcam,
Flieģerschule, Zollbergstr. 1, Esslin-gen'Neckar,
Wttbg. (l^la). — E-nas
latviešu kolonijas vecākais K. Kal^-
niņš ziņo, ka pēdējā DP pārbaiHiē
DP tiesības atņemtas arī zināmam
skaitam tautiešu Eslingenā. Pārsū­dzības
Iesniegtas amerikāņu 9. divī­zijas
štābam Augsburga. Arī no ci­tām
nometnēm, izslēgts lielāks tau­tiešu
skaits. Latvijas Sarkanais
krusts'šajā sakarā iesniedzis memo-rcļndus
armiju Štābiem Frankfurtā
un Heidelberga. Telegrāfiski infor»
mēts sūtnis A. Bllmanis VaSingtonfi.
Arcbibfskaps pr<xf. Dr. T. Grlnbargs
sagatkvo memorandu ASV bruņoto
spēku virspavēlniekam ^ Maknar^
nijam. Praktiski vēl nav nokārtota
atbrīvoto karavīru uzņemšana DP
nometnēs. Neviena iestāde, liekas»
nav ieint^ēta DP skaita palielinā­šanā,
bet gan otrādi-r^ lai tas sama-zinātos.
Emigrācija uz dtām valsUm
paSreiz taķ Iespējama. Līdz pavēr­sies
ieslēja atgriezties dzimtenēļ kāds
laiks mums vēl būs Jāpavada
Tādēļ jādara iespējamais, lai n(
nātos patlabķnējās korrektās attiek«
smes ar vficijgSiem, — Latviešu vijol»
nieks Georgs Lapensons, kas Londo­nas
karfdiskā operā saistīts par kcai-eerfcmdstaru,
bija nodomājis apmek**
lēt savus vecākus E s l i n g ^ lai tos
pāiVestu uz .Angliju. Tālāk par
Strasburgu viņš nebija tids, Jo nav
dabūjis atļauju iebraukt ASV Joslā.
Viņš r^Jcsta: ,,Ai:dl>raucu uz Nicu, kur
pavadīšu atvaļinājumu. Oktobra sfi^
kumā atgriezīšos darbā Londonā.
Tiem, kas man rakstījuši, varu teikt,
ka mākslinidd Anglijā darbu var at­rast
tm tos ļoti labi atalgo, bet v i ^
pirms Jābūt tizņemtam par biedra
„Mxisiciaņs* Union,** Ne^bu pare­ģot,)
bet ieteiktu pagaidām gan vēl
nekur nesteigties, nogaidiet. MQ-i
su mīļajā dzimtie Latvijā, kas sevi
apvieno un^ dod gan Anglijas iabu^
mus, gan ari Nicas Jaukumus, būs
vajadzīgi^ im varbūt pat drilK, mūsu
pašu mfiksliniekL^ — 30. wig. miris
un 2. sept Augsburga apbedīts ilg­gadējais
Latvijas skctfu inspektors
uDi ļ K ^ ^ Jāzeps Sēlis. A
miris ari Latgale Jaunatnes audzi­nātājs
un i^lotājs Alfrēds Brants
i J j M m Ziņas^ ĒslingiMiā).
Valdis Mežezers
Māju ceļš (
Tur bija māju ceļš ar liepām druvām blaku
Un dārzs un sētas maurs ar vidū mītu takiv
Un tur bij ābeles, kas augļu pilnas Hka,
Un rozes ziedēja un daia puķe sīka.
Un liekas — vakar vēl tur aizgājis tu biji
Un visu vēl tāpat kā kādreiz ieraudzīji.
Un drēbju vīlēs, šiļjiet, no tāliem lielceļiem
Tu dzimto zemi nes ar dārgiem putekļiem.
Tu Jūti — nevar zust, ko tauta pazaudēja,
Nav taču pasaulē tik stipra po^a vēja!
Un, kājas apaudams ik Jaimu trimdas ritu,
Tu gatavs dienu sākt, lai vēsti sagaidītu,
Ka mājās nācējam; lai kur tas projām būtu,
Lai kā tas izcietis ir svešniecību grūtu,
Lemts beidzot klusais ceļš ar liepām druvām blaku
Un jāredz sētas maurs ar kādreizļinīto taku.
Un kā pēc ļaunas nakts, kad rīts būs pienācis,
Tu, savai zemei atkal klātu pieplacis,
Sais divos vārdos būsi visu pateicis:
„Esrau pāmācijs!"
Vec^ gada vakars
stāsts
Sl stāsta frapnents nolasilis
jau rakstnieka dienās Eslin­genā;!
iam to deva Olden-burgā
isoīākoši »Varavīkaie.*'
Bija 1944., gada 31. decembris. Iz-ribējis
no ļVidusvācijas drupu lau­kiem,
Berlines-Konstances ātrvil­ciens
ripoja caur bumbu neskarto
Vīrtembergu. Gleznc>tājs Romāns
Varošs 'izbāza no saviļātas segas
apakšas platu, sarkaniem bārdas ru­gājiem
apaugušu seju, izlaida pirk­stus
caur sapinkotajiem matiem un
blenza logā. Agrā rita krēslā nozi­bēja
lepnā Zigmaringas pils uz stā­vas
klints pār Donavu. Tomi plan­dījās
franču karogs — tur mitinājās
neveiksmīgā maršala Petēna valdī­ba,
atmukusi līdzi saviem uzvarētā­jiem
u z Vāczemi. Homāns Varošs
pasmīnēja.
„Jau ož pēc robežas, Hozīne. Jā­sāk
posties,-* viņš sacīja sievai, kas
snauda viņam blakus, satuntuļojusies
rūtainā pledā un daudaās adītas Ja­kās/
Viņa pabUšinājanomķ^
acis pelēkā, novārgušā sejā un savil­ka
bezkrāsainās lūpas:
„Ŗomān, vail^ nekāpsim labāk ārā
kaut kur tepat? Man bailes no mūsu
pārgalvīgā pasākimia."
Viņa runāja nevērīgi skaļi. Jo ne­bija
domājams, ka kāds no lldzceļo-tājiem
saprastu nelielas un tālas
AustrumeiropsiS tautas valodu.
„ArI iesnas es esmu dabūjusi," v l -
kapfiemetirlāja, meklēdama nēzdogu.
„Ņieki! SinI dnipu valstībā ^ ne­palikšu.
Dienišķā bumbošana dara
cilvēku vienkārši traku. Mums Jātiek
pāri robežai, un mēs tiksim!"
,JBet tu taču zini, ko nozīmē pār­iet
robežu kara laikā. Tu zini, dk
nesaudzīgi vācu ierēdņi rīkojas ar
ārzemniddem."
„Ar noplīsušajiem. Bet Ja tu spēj
uastāt^s jcā kungs, vācu ierēdne
noņem cepuri. Salā valsti neviens
nedomSĻ še valda divi lietas:^^^^^!^^
burts un kungu kaprīzes. Tu redzēji,
cik viegli mums izdevās izmukt no
nometnes, ku? ā mūs iespundēja, tik­ko
bijām atvesti no dzimtenes?"
„Tikai tāpēc, ka vārtu sardze ne­varēja
salasīt zīmogu zem tavas paš­darinātās
a^ujas."
„Jā, vecais studentu biedrības zi-modziņš
lieti noderēja. Labi, ka at­tapos
paņemt, līdzi Kaut kas tāds,
ko neviens nevar iidasīt, vienmēr
noder."
,3et man bija šausmīgas bailes."
Bados un jpAšdņas m. L u d v i g s
D o m b r o v s k i s : Bote Str. 30,
Gotting^ (SKO). 3644
vJiC^ākmiiMis baiļu, n ^
munīcijas rūpnīcā, vai vēl labāk —
ļaut sev uzmaukt mundieri un krist
lvi minūtes
ties par Uetu, kM^^
pieciem gadiem. PaldiesI Bs vēl gri­bu
gleznot! Mians Jātiek^
katru cttiui Velc tagad mugurā visu
laft^fiko, ķažod^
plātmaU, gaišos
,,Ari( zeķes."
,3et tās man vienīgās."
„Iz$ķirējā bridi nedrīkst taupīt
Kad būsim viņā pusē, dabūsi jaunas,
dk:::gribē4,v;/ļ':V^
Dziļi nopūtusies. Rozīnes kundze
sāka rakņāties pa somām. Garajā
ceļā vagons bija krietni patukšojies,
apgrozīties varēja.
Romāns noskuvās ar kafiju no ter­mosa.
Kundze viņam nopūderēja uii
pielaboja seju, sakopa kuplos, deni­ņos
Jau viegli iesirmos matus. ^^ņS
aplika svaigu apkauti plati atliek­tiem
stūriem, pelēku plaistronu ar
lielu imitētu pērli un garlaikotu se­jas
izteiksmi. Tad nospodrināja kur­pes,
iztina no kāda saiņa un nosu­kāja
melnu mēteli ar platu karakula
apkakli, izņēma svaigus, citrondzel­tenus
cūkādas cimdus un lietussargu
ar greznu niedres rokturi.
Arī ktmdze nesēdēj a dīkā. Aiz ro­kas
somas spogulīša paslēpusies, viņa
cītīgi krāsojās, Irizējās un svaidījās
smaržām. Un, apvilkusi raibu jaguā­ra
kažoku, viņa pietrūkās tik svaiga,
spulgacaina, koraļļlūpaina un dzidri
smejoša, ka nomiegojušies braucēji,
kas visu laiku bija klanījušies solos,
no brīnumiem gluži apstulba. Vaļā
mutim viņi blenza laiidātajā pārĻ
nevarēdaM izprast, kā no saņur^
segu pelēcības un negulēto ^ a i ^
gurdenibas tik p&Sņi vaWJa \idril-ņoties
nevainojams džaatlmenis uņ
pasaules dāma — Ķ divi tauri­ņi,
gatavi lidojumam i«et^^s^
brtvībUi
Tie nebija vis tauriņi, bet divi ka­reivji,
bruņojušies cīņ^
Pierobežas Joslā bez sevišķām at­ļaujām
neielaida nevienu vācieti, ne­maz
nerunājot par ārzemni^iem.
Tildeņs iedārdēja KoMtances sta­cijā.
Romāna acu starpā iegulās no­pietna
rieva. N^daiudri atlikušie
ftĒižieŗi sadrūzmējās uz
„Nesēju1 Nesēju!" skaļi kliedza
Romāns, izkāries pa logu, vicinā-ims
spilitcimdoto roku.
„Kungs, nesēju stadjā nav. T^
strādā kara rūjMdedbļā^ p ^
ja Vilciena pavadonis np perona,
irātsl Neie8pēJamH-^::PSiffles
Dievam^ šl ir p^ējā d ^^
valstī. Paklausieties, mīļo cilvēk, vai
jiiis nevarētu ko izgudrotr tefca
mākslinieks^ pasniegdams kondukto­ram^
cigaretes. taCu netieku ar
savām mantām ne no vietas," un
viņš pameta konduktora rokā visu
kārbu. *
, „Kungs, es jums palIdzēSuf Iesau­cās
ierēdnis, pamāja biļedram un aM,
Iekāpuši vagonā, ķērās pie somām.
Pie barjeras kontrolēja atļaujas.
Kam Ikādas nebija, to % z žēlastība
sēdināja.^cienā atpakaļ,
Straujā soli Romāns un somām ap-
Icrautie konduktori piedrāzās pie bar­jeras.
(Turpinājums sekos;