Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1946

              LATVIAN N EWS
TO« polI«r of tills Mewsp&per is to provlde our Latviao people In ezile witli aU availabte nmn nff i . ^ ^ ^ ^ ,
aocial sltnlllcinco. And on, speclal ai» la to present ih^nil^^ I T l^ ^C^LT"^ T ^T'^'^ ^"^"^ "
impiro. Thii alm, wo lmow. wUl help maintaln tho ^rJZ^ĪZ^n^ ^ Otmocracles - Uie Dnlt«l States of America and ^ Britiali
^ ^ ^® I^Pie and ~ of all tiiings ^ wlU ^eld hopes for a aafer and happler fntni«.
Izdevējs un galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-C^^ ^ '
IiedakclJa.Edltorial Office: Hotel Convikt. billingen/Donau, Bayem (135) i^jk divi reizei nedēli Published twice a week , ^
M?.'76(78) Antborised b7 MlUtary Govenim<ent and UNR^
frof. P. Krūmiņš
Latvijas Sarkanā krusta piln-
TOTOtals studiju un zinātniskās
nodarbības lietās ' ,
Akadēmiskās saimes
pēckara gads
Latvijas universitātes 27 gadus
atceroties
Pirms kiaŗa Latvijas universitātes
mācības spēki un arī studenti mēdza
apmeklēt ārzemju augstskolas un
dnātniskus kongresus, lai domu ap­maiņā
ar ārzemju koUēgām gūtu
Jaunus ierosinājumus un lai zināt­niskos
institūtos^ veiktu atsevi^s
pētījumu darbus; tādējādi padziļinot
un paplašinot s£^vaszinkšanas. Lat­vijas
valdība, universitāte, Kultūras
fonds, Morberga fonds u. c. tālejoši
atbalstīja zināttīiskos komandējumus.
Ari vairāki ārzemju stipendiju insti­tūti,
plem., «International Rockfeller
Pellowshlp, U,S.A.," Zviedrijas val­dība,
,„Aleksander von Humbold-
Stiftimg" u. c. institūti piešķīra, kaut
ari ierobežotā skaitā, stipendijas
Latvijas mācības spēkiem im studen­tiem
studijām ārzemēs. Līdz ar kara
sākšanos šīs iespējas pa daļai vai
pilnīgi zuda. Drīz sākās mūsu tau­tas
un dzimtenes smagākā traģēdija.
Karam beidzoties, 1945. g. pavasarī
izrādījās, ka prāva daļa Latvijas
akadēmiskās saimes ir izkaisīta pa
Vācijas pilsētām un ciemiem.
Uz Sabiedroto armiju' pārstāvju,
vēlāk UNRRA's aicinājumu,visi ār­zemnieki
im to vidū arī latvieši sā­ka
pulcēties DP nometnes. Nomet­nēs
vēlēja nacionālās komitejas, kas
lielā mērā komplektajās no mūsu
akadēmiskās saimes locekļiem. Sā­kumā
nometņu dzīvē bija novēro­jams
liels spraigums, sastapšanās ar
tautiešiem un domu apmaiņa par
pārdzīvotiem un gaidāmiem notiku­miem,
piederīgo meklēšana, karto^
teku Iekārtošana uit. Bet drīz vien
pēc galveno organizācijas darbu
veikšanas nometnēs iestājās pelēkā
Ikdiena: lielam nometņu iemītnieku
vairumam uzdevumu aplcļks ierobe­žojās
ar produktu saņeņišanu un pa-r
tērēšanu. No kopēja iedzīvotāju
skaita Latvijā, kā zināms, procentuāli
visaugstākais bija strādājošo skaits.
Latvieši, kas arvien bija raduši
stingri turēties pie uzskata — „mēs
dzīvojam nevis lai ēstu, bet gan
ēdam tādēļ, lai dzīvotu," nevarēja
samierināties ar radušos stāvokli. It
sevišķi inteliģence un arvien pēc zi­nāšanām
allcstošā latviešu jaunatne
āādā nometņu dzīvē nevarēja rast
sev apmierinājumu, nedz arī saskatīt
tajā dzīves jēgu un saturu. Izeju no
ši stāvokļa meklēja vispirms uz vie­tas.
Nometnēs sākās kulturālu pasā­kumu
organizēšana. Tā izpaudās
māksliniecisku priekšnesumu, atse­višķu
lekciju vai lekciju ciklu sarī­košanā,
pamatskolu, vidusskolu, tau­tas
augstskolu, dažādu arodu kursu
utt. dibināšanā. Visos šajos pasāku­mos
jo dzīvi piedalījās aliadēmiskāš
saimes locekļi. Pamatskolas pārzinis
bieži bija cienījams LTUT mācības
spēks. Atsevišķās horņethēs pēc pa-
Su iniciatīvas uzsākto kulturālo dar­bu
Latviešu Centrālā komiteja vēlāk
sāka saskaņot un ievadīt vienveidīgi
organizētā gultnē.
Visiem šiem pasākumiem bija ār­kārtēji
liela nozīme. Tie mūsu jau­natnei
deva iespēju iegūt un nobeigt
skolas izglītību vai arī arodu kursos
apgūt speciālas arodu zināšanas. Sie
pasākumi arī dažam labam skolotā­jam,
inženierim vai citādam speciā­listam
deva iespēju likt'lietā savas
zināšanas.
Daudz grūtāk par skolu jautājuma
nokārtošanu bija sagādāt studiju ie­spējamības
latviešu jaunatnei. Jau
p^. gada rudenī Vācijas augstskolas
gatavojās uzsākt datbību un iesāka
studentu iepriekšēju reģistrāciju. īsā
fcdkā reģistrēto studētgribētāju skaits
(Beigas 3. lappusē)
Dillinģeni, sestdien, i m g. 21 septembri
9 bet eeram uz
Latviebu Centralās padomes 5; sesija Uanavā
„Mēs esam kā tālu jūrā aizdzīti
zvejnieki, kas neredz krastu, bet cer
sastapt kuģi, kas tos izglābtu," —
apsveikšanas vārdos Latviešu Cen­trālās
padomes locekļiem Hanavā,
to 5. darba sesijai Hanavā sākoties,
2L septembri norādīja Hanavai no­metnes
pārstāvis prof. E. Blese.
„Tā mūsu tautieši taga-l'Jas politis­kās
bangās raugās arī uz LCi^ cerī­bā,
ka tās locekļu vienprātīgais
darbs mūs aizvedīs līdz dzimtenes
krastam." No 34 LCP locekļiem sesijā
bija ieradušies 28. Par Austrijā dzī­vojošo
latviešu pārstāvi mandātu
komisija apstiprināja ieradušos rcd.
Ēvaldu Freivaldu. ix:p vicepriekS-sēdis
V. K o r s t s ziņoja, ka LCP
prezidijs sesiju starplaikā veicis sa­vus
tiešos pienākumus, par kuriem
atklātībai nekas īpaši neesot mi­nams.
LCK priekšsēdis prof. Dr. K.
K u n d z i ņ S pārskatā par Latviešu
Centrālās komitejas darbību no 1946.
g. 20. jfllija līdz 20. septembrim ap­rādīja,
ka šajā laika posmā latviešu
trimdinieku likteņgaitās Helāku pār­maiņu
nav bijis. Angļu joslā manā­mi
pasliktinājusies tautiešu apgāde,
jo, piemēram, nestrādājošiem pārti­kas
devas samazinātas lidz 1550 ka­loriju
dienā. Sī samazinājuma sekas
ir tās, ka\pat daudzi LCK darbinieki
iesaistās Vēl tādos darbos, kas ga­rantē
papildu devas. Taukvielu de­vu
samazinā.^c\^a negatīvi at.;:tucas
uz priekšskolas un skolas vecuma
bētnu veselības stāvokli, par ko mu­šu
Hamburgas DP universitātes me­dicīnas,
fakultātes dekānam prof.
Dr. med. N. Vētrām piesūtīti dati un
lūgti fakultātes un ārstu kongresa
atzinumi. Nelielu pārejošu uzlabo­jumu
Slēzvigas-Holšteinas apgabalā
deva augusta sākumā Libekā sa­ņemtais
Latviešu palīdzības komi­tejas
Zviedrijā cukura, sviesta un
taukii sūtījums. % no tā izlietots
1.300 bērnu uztura uzlabošanai, bet
atlikums sadalīts ar tbc slimojošiem
mūsu bij. karavīriem. Ar Latvijas
Sarkanā krusta Beļģijā yidutājlbu
augusta beigās rio ASV saņemts 5,5 to
drēbju un apavu. Nedaudzie vīriešu
apģērbu priekšmeti nodoti bij. kāŗa^
vīriem Hallendorfas nometnē, daļa
bērnu' drēbju un apavu -^latviešu
bērnunamam Hānenklējā, bet pārē­jais
sadalīts tautiešiem visās rietu­mu
okupācijas joslās. Starptautiskā
Sarkanā krusta delegācija angļu jos­lā
ziņo, ka drīzumā sagaidāms SK
Zenevas komitejas iepirkto mantu
sūtījums, ko vispirms saņems igau­ņi,
tad latvieši. Mantu sadales ko­misijā
pieaicinās katras šīs tautības
pārstāvi Latvijas sūtnis V. Feld-manis
savā 30. aug. vēstulē to ap­stiprina,
ziņodams, ka iepirkumi par
AS Valstīs debloķētiemdolairiem tu­vojas
nobeigumam. Daļu iepirkto
preču sūtīs uz franču un anjerikāņu
joslu. Nenoskaidrots vēl, kaii noticis
ar Beļģijā bijušo mūsu karainvalidu
protēzēm ziedot'cm dolāriem.
Beidzot devujas panākumus LCK
pūles atbrīvot LIbekā 19. martā
bloķētos latviešu organizāciju fonda
līdzekļus — 1,4 miij. vācu^ marku.
Angļu iestādes paziņojušas, ka at­ļauj
šos līdzekļus pārskaitot Bal­tijas
Centrālās padomes kontā Bal­tijas
labklājības organizāciju vajā-dzībām'.
Par šo naudu pairedzēts
iegādāties 600 protēžu invalidiem,
sniegt sociālu palīdzību darbam no^
spējīgiem, bērniem un atraitnēm un
arī iegādāties mācības līdzekļus.
Kārtojot mūsu bij. karavīru ie­kļaušanu
civilā dzīvē, noskaidrots,
ka ASV bruņoto spēku vadība Hei-delbergā
devusi pavēli, īvēc kuras v i ­siem
atbrīvotiem latviešu kaŗagūs-tekņiem
dokumentos jāieraksta, ka
tie bijuši ,,Latvian Legion of the
Wehrmacht" vai arī vienkārši „Wehr-macht"
locekļi, ar ko tad viņiem nav
liegtas DP tiesības un UNHRA's ap^
rūpe. Angļu joslā t^rbaudes' komi-asija,
piedaloties arī latviešu pārstā­vim,
augusta sSkumā rīkoja pārbaudi
mūsu bij. karavīru nometnē Grosen-brodē,
kur bija izsaukti ari pārējās
UNRRA's nometnēs Slēzvigā-Hol-šteinā
novietotie mūsu bij. karavīri.
Lielākai daļai izsniegti dokumenti,
ka tiem ir tiesības uz UNRRA's ap­rūpi.
Ar Latvijas sūtņa Londonā K. Za­riņa
vidutājību LCK paziņots, ka
Kanādas labdaris māc. Stīls (Steel)
grib uzņemt kādā 1.000 kara upuriem
iekārtotā audzināš^as iestādē Ka­nādā
ap 200 latviešu bārabērnu, bet
ar UNRRA's vidutājību — ka Ku­tera
brāļu draudze savā kolonijā Pa-ragvajā,
Dienvidamerikā, vēlas uz­ņemt
un uzturēt līdz pilngadībai ap
60 Baltijas tautu bāreņu. „Kaut gan
abi šie piedāvājumi bija labi do­māti,"
sacīja profesors, „tomēr tos
noraidījām^ atbildot,'ka savus bā­reņus
vēlamies paturēt savas tautas
kopībā.'*
Pēc daudziem atkārtotiem iesnie­gumiem
piekritigās iestādēs Sis un
tas pēc ilgāka laika atrisinājies po­zitīvi.
Tā pēc ļoti ilgas procedūras
— pēc apm. 10 mēn. ilga apcietina^
juma atbrīvoti vairāki mūsu bij.
virsnieki un civili intemētie. Angļu
iestādes devušas atļauju centrālā
lailvraksta izdošanai angļu . joslā,
ļaujot turpmāk visām Baltijas tau­tībām
izdot 4 lappušu nedēļas laik­rakstu
pa 1 eksemplāram uz katriem
7 tautiešiem. Latviešu laikraksts
sauksies „Nedēļas Apskats" un iz­nāks
jau šonedēļ. Izdevies panākt
DP īpašuma tiesību noskaidrošanu,
bet atsevišķos gadījumos arī aptu­rēt
latviešiem piederošo automašīnu
konfiskāciju. Nometnēs un apgabalu
pārstāvju pārrunās atzīts, ka oktobri
un novembrī paredzētajām apgabalu
komiteju, LCP un LCK vēlēšanām
paturama divpakāpeniska vēlēšanu
kārtība. Turpinās sazināšanās ar
mūsu pārstāvjiem ārzemēs. Saņemts
norādījums, ka Latvijas valsts varas
augstākais pikivamieks ir mūsu sūt­nis
K. Zariņš Londonā. Sūtnis Za­riņš
ar lielu interesi seko latviešu
trimdinieku pārstāvības orgānu dar­bībai.
Viņš uzskata, ka demokrā­tiskās
vēlēšanās radāmā pārstāvība
ir labākais veids mūsu visu vico­tas
un saskaņotas darbības panāk­šanai.
13. aug. viņš LCK rakstīja:
,,Jūs esat lielākā un reprezentatīvā­kā
latviešu organizācija. Cenšieties,
lai tā aptvertu visus. Tad patiesi
būs orgāns, kas varēs runāt brīvībā
esošās latviešu tautas vārdā." LCK
priekšsēdis tāpēc aicināja LCP lo­cekļus
darīt visu, lai mūsu mērķim
tuvinātu oktobra un novembra vē­lēšana.?.
Tad varēsim cerēt, ka mēs
iegūsim vispār atzītu, darbam spējī­gu
un augstvērtīgu Latviešu Centrā­lās
padomes im Latviešu Centrālās
komitejas sastāvu.
LCK priekšsēža ziņojumam sekoja
pārrunas. 21. sept. pēcpusdienas sēdē
bez balsstiesībām atļāva piedalīties
arī pretestības kustību dalībnieku
pārstāvim Džemsam Raudziņam.
Pārrunās aizkārto tematu vidū bija
nevienādība latviešu skolotāju atal­gojumos
vienā un tai pašā vai da­žādās
joslās, darba un arodizglītības
jautājumi, LCK delegācijas darbība
ASV joslā un Austrijas latvieši. LCK
prezidija darbības ziņojumu LCP
beidzot ar pateicību pieņēma zinā­šanai.
Sekoja prezidija izziņota slēg­tā
sēde. Sesijas pirmās dienas darbs
beidzās ar jauku koncertu Hanavas
nometnes koncertzālē, piedaloties L.
Blūmentālei, Ks. Brantei, T. Briltam
un O. Ilziņam. Iztrūka gan Ilziņa
meistarīgais pavadītājs Jānis Kal^
niņš, ko aizstāja mūsu vijoļvirtuoza
māte H. Ilziņa.
5. sesijas tālākas gaitas aprakstu
sniegsim „Latviešu Vēstneša" nā­kamā
numurā.
Nikolajs Aboms
ProL F. Gulbis par
universitāti llamburgā
„Mūsu presē un tautiešos izplatī­jušas
ziņas, ka Baltijas universitāte
Hamburgā nolikvidēta." 21. sept Ha­navā
i»cīja šis universitātes prezi-denis
— Latvieiu Centrālās komite­jas
prezidija loceklis prof. F. G u 1 -
b i 8. „Man jfipas^ŗjtro, ka šīs univer­sitātes
dzīve un stāvoklis ir nostabi-lizējušies
un stipa-i. Tagad llkU pa-mati,
uz kuriem universitāte varēs
darboties t^lāk. darbs nav plā­nots
uz ilgiem gadiem, bet tikai tik
ilgi, kamēr DP būs trimdā. Univer­sitātes
mērķi ir ^^Ināšanas \in darbs.
Tās izdotās apliecības gan nebūs
starptautiski atzīti universitātes dip­lomi,
bet pēc šīm apliecībām mūsu
un vācu profesoru jaukta komisija
tomēir varēs lemt un ^ izdot ari vācu
diplomus. Paredzams, ka universi­tāte
aizies no pakļautības UNRRA'i,
bet būs padota tieši Militārai valdī­bai.
Ka ši univeniitāte ari ārvalstīs
izpelnās ievērību, nar to liecina ne-senējais
Anglijas bij. kara ministra
Hora-Belišas apmeklējums, Anglijas
karaflotes augstāko virsnieku, Lon­donas
žurnālistu u. c. apciemojumi.
Sl universitāte nodibinājusi sakarus
ar pasaules 200 universitātēm. Sa^
ņemtt zinātniski raksti un grāmatan
no Dānijas, Šveices, l,Intemational
Students* Service" un citurienes.
Universitātē pašreiz Ir 1300 stu­dentu,
kandidātos 2(M)0.' Ievadītas sa­runas
par pārcelšanos uz Tinebergu,
30 km no Hamb\irgas, kur ir lieliskas
un piemērotas telpas, ^anīs tad va­rētu
uzņemt arī visus kandidātus.
No jau studējošiem latviešu ir ļ 54
proc., lietuviešu 31 un igauņu 113
proc. No 150 mācības spēkiem piise
ir latvieši. Ar ziedojumiem universi­tātes
darbu atbalstījuši Augsburgas
tautieši, par to ziedotājiem universi­tātes
vārdā sirsnīga pateicība. t*ar
ziedojumiem universitāte spēj saga­tavot
iespiešanai 5)4. grāmatu. Lī­dzekļi
ļoti nepiecieiliaŗni, jo tagad ie­spējams
nopirkt fotokppējamo apa­rātu
un sākt zinātniska datbu pavai­rošanu.
Latvijas universitātes 27. gadadie­nu
Hamburgas DP universitāte vai,
kā to tagad nodēvējuši, DP univer­sitātes
studiju centK^s svinīgi atzīmēs
28. septembrī. Uz šo atceri ielūdzu
visus Latvijas universitāte'^ absol­ventus."
N.A.
pirmie
Pārsteigumi mi notikumi Baltijas tauta 2. sporta svētkos Augsburgā
Jau dažas dienas pirms 20. sept.
no daudz vietām ASV okupācijas
jpslā Vācijā un, cik tas pašreizējos
apstākļos iespējams, arī no pārējām
joslām vilcieni uz Augsburgu, Ba-\
vārijā; veda latviešu, igauņu un lie­tuviešu
sportistus un sporta drau­gus.
Uzņēmīgākie ieradās pat sma­gajās
automašīnās. Baltijas tautu 2.
sporta svētki tāpēc katrā no to 3
dienām pulcināja pie 3.000 skatītāju
(futbola sacensībā pat ap 7.000).
Amerikas Savienoto Valstu, Latvijas,
Lietuvas un Igaunijas valsts karo­giem
plīvojot, Augsburgas baltiešu
kolonijas Hocthfeldas nometnes sta­dionā
20. sept. gar goda viesiem un
skatītāju tūkstošiem lepnā parādes
gājienā soļoja svētku aktīvie dalīb­nieki
— tiesneši un katras Baltijas
tautas izlases sportisti. Nacionālos
karogus nesa mūsu futbola valsts­vienības
bij. vārtsargs H. LiizdiņS,
lietuviešu basketbolists lihizinausks un
igauņu lodes grūdējs Mālšteins. Pēc
UNRRA's 111 vienības dlr. M. ViSi-k
a u n Puzinauskā atklāšanas vār­diem
atskanēja ASV, Latvijas, ILietu-vas
un Igaunijas valsts himnas.
Svētku norisē skatītāju interese pie­vērsās
te spraigajām sacensībām
vieglatlētikā, te arī basketbola tur­nīram
vai latviešu ti'imdinleku fut­bola
izlases vienības sacīkstei ar
Augsburgas vācu „Schwaben" virs­līgas
vienību. Latviešus iepriecināja
rekordista Stendzenieka kārtējie pa­nākumi
šķēpa mešanā un Priednieka
ātrā gaita sprintā. Basketbola tur­nīrā
lietuvieši pelnīti uzvarēja lat­viešus
ar 27:20 (7:8) un igauņus ar
47:11 (14:4). Ar šīm uzvarām lietu­vieši
basketbolā atkal pierādīja sa­vas
tiesības būt Eiropas vislabāko
basketbola vienību vidū. Futbolā
latviešu izlases vienība pret vācie­šiem
zaudēja ar 2:8 rezultātu. Jevē-rojot
koptreniņu trūkiunū, ceļa no­gurumu
un vispār dzīves nenormā­los
apstākļus, to īstenībā varam uz­skatīt
par zināmu pozitīvu sasniegu­mu,
— vācieši bija labi pretinieki, no
kuriem daudz ko varam mācīties.
Latviešu sporta draugiem īsto
gandarījumu deva mūsu vieglatlēti.
Kopvērtējumā tie uzvarēja ar 146
punktiem. Otrā vietā palika igauņi
ar 118 un trešā — lietuvieši ar 111
punktiem.
Stendzenieks arī Augsburgā aizli-dināja
šķēpu īsti starptautiskā tālu­mā
— 67,28 m, ar to izpelnīdamies
LIbeķas„RIgas" nometnes koman­danta
Grinupa labākajam vieglatlē­tam
dāvāto balvu — kokā grieztu
kausu. Skatītāji uzgavilēja ?r'
Latvijas karogs Gotorpas
pili
Slēzvigas vēsturiskajā Gotorpas
pilī 16. septembrī uzvijās Latvijas
valsts karogs. Te iesvētīja jauno lat­viešu
nometni Dievkalpojumu vadī­ja
māc. Āboliņš, bet koncertā pils
jaunos iemītniekus uznmāja nomet­nes
komandants V. Vītiņš un
programmā piedalījās Z. Dumpis un
Slēzvīgas vīru korifi un skolas jaukts
koris diriģ. V. Rundāna vadībā
V.Frelmanls
su Kāpostiņal, Jaunzemal, Sprudže-niecei
un Tīrumal, kas ar uzvaru
4X60 m stafetes Skrējienā Izpelnījās
Augsburgā iznākošā literatūras ne­dēļas
laikraksta „Latvju Domas"
īpašo balvu. Sportistus patīkami
iepriecināja arī tas;, ka svētku otrā
dienā viņu vidū ieradās mūsu trim­das
sporta dzīves augstākais vadī­tājs
Alfrēds BērziņS. Par sava veida
sporta uzņēmības uti veiksmes panā­kumu
Jāuzskata airt mūsu trimdas
sporta oflcioza „L2itvju Sports" re­dakcijas
sniegums. Alfrēda Spa-rinska
vadībā tā i^ākclja gandrīz
pilnā sastāvā ieradiis svētkos un Jau
nobeiguma dienā — 2^ sept. latviešu
sporta draugiem pagādSāja sava laik­raksta
Augsburgā iespiesto speciāl­numuru
ar svētku pirmo dienu
rezultātiem.
v-uHm?'^ B?hTdņl
\