1946-03-16-02 |
Previous | 2 of 14 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
2 Bavārijas Latviešu Vēstnesis 1946.' 2. 16. martā
l Arodizglītība
Ka vispārējā izglītībā latviešu tauta
stāv uz augstas pakāpes un tieši ar to
varēja lepoties un izcelties citu tautu
vidū, tas ir vispār zināms fakts. Kopš
ilgiem' laikiem latviešiem ir bijusi ārkārtīgi
spēcīga dzīšanās pēc izglītibas
un^aitvijas valsts ar sevišķu uzsvaru
rūpējās un gādāja par tautas izglītību.
Valsts! turēja lielas rūpes un gādāja arī
par arodizglītību, bet arodskolām, īpaši
zemākām, sabiedrībā nebija tādas
piekrišanas un labvēlības kā ģimnāzijām.
Sekas' bija inteliģento darbinieku
pārprodukcija, bet arodu pratēju pārpilnība
imums nekad nav bijusi. Ilgā-, tam lielā skaitā. Mums jānolīdzina
na dibināt arodskolas, bet mēs paši labāk
izvēlamies ģimnāziju. Protams
arodskolas še iekārtot, kur mēs paši
jūtamies it kā uz riteņiem, ir daudz
grūtāk, nekā noorganizēt mācības par
ģimnāzijas kursu. Bet grūtības nedrīkst
atbaidīt, ja gribam domāt par
nākotni.
Par arodizglītību sāk jau gādāt arī
mūsu maizes devēja UNRRA un arī pašu
latviešu ierosme-kļūst nomanamāka
netikai šoferu kursu rīkošanā vien, kas
tagad i r loti populāri. Bet mums i r jā
kiūst vēl aktīvākiem. Drīz pārradīsies
privātā dzīvē mūsu pašu zēni un pie
kā laika sprīdī arī te būtu radies veselīgs
un [dabīgs izlīdzinājums, bet Laimīgie
miera un brīvības laiki divi gadu
desmitos nespēja izlīdzināt visus pagātnes
robus un trūkumus. Mēs bijām jau
cēlā uz to pēdējos miera gados, kad
stipri sekmējas arodizglītības kopšana,
bet karš un tam sekojošie drūmie notikumi
pārvilka visam svītru.
Mūsu zeme tagad ir izpostīta vairāk
kā jebkad agrāk un pati tauta saskaldīta
— deportēta uu izdzīta trimdā gan
uz austrumiem, gan rietumiem. Mēs
nezinām, cik tagad vēl ir savās mājās
un savii dzīvi kopj, cik zuduši uz visiem
laikiem. Šī baigā īstenība atklāsies
tikai pēc gadiem, Bet ir lietas, kuras
jau tagad mēs skaidri zinām: 1)
Visiem, kas staigā svešas zemes ceļu un
ēd svešu maizi, karstākā un svētākā
vēlēšanās ir rast ceļu uz brīvu un patstāvīgu
dzimteni, kāda tā kādreiz bija.
2) Ja šī diena pienāks, kad mēs stā-vēļsimuz
savas dzimtenes zemes, tad
drupas un kara postījumi būs pirmie,
kas mums raudzīsies pretī. 3) Dzīve
būs jāceļ no jauna un būs jāceļ mums
pašiem, kadēt būs vajadzīgi cilvēki un
darbinieki, kas spējīgi praktisko dzīvi
veidot un celt. 4) Mūsu jaunā valsts,
ja liktenis būs lēmis tajā dzīvot un taii
kalpot, būs tikpat nabadzīga kā mēs
paši. Tā nevarēs.^ turēt un algot lielu
ierēdņu armiju, nevarēs atraut cilvēkus
dzīvajai dzīvei un ļaut tiem sēdēt kancelejās.
5) Būs ārkārtīgi liels dažādo
amainieku un technisko darba pratēju
trūkums. Tā tad ikviens sava aroda
speciālists varēs savu dzīvi daudz labāk
iekārtot, vairāk nopelnīt un gūt lielākus
panākumus kā tas, kam būs tikai
vispārēja izglītība, jo tas pat lāgā nevarēs
savu eksistenci nodrošināt. Drēbnieks,
kurpnieks, namdaris, mūrnieks,
technikis, elektromontieris, atslēdznieks
u. c. praktisko: darbu darītāji būs
vairāk ļ vajadzīgi un nepieciešami nekā
jaunieši ar ģimnāzijas izglītību. Tas
mīļms skaidri jāsaprot jau tagad un jā-zin,
ka tad, ja ir kāds arods pamatā,
vispārējo izglītību vēl vienmēr var iegūt,
bet retāk jau^ otrādi.
Arī še svešumā mēs vairāk dienam
vispārējo nekā speciālo izglītību.
Mums jau ir liels skaits ģimnāziju, bet
arodskola tikai viena — Esslingenā —
un tā /pati vēl veidošanas stadijā.
LauķsainG^cības skola nodibināta
Bad-S^geborgā, Alt-Efredes muižā. Tai
ir vajadzīgais inventārs, tā var uznemf
300 aiidzēkņus,.bet ir vēl vakantas vietas.
Ir bijuši gadījumi, kur mūs mudi-viniem
ceļš ne tikai uū mūsu parastās
dzīves titmu, bet jādomā arī par deri:
gām nodarbībām viņiem,, jo nekas tā
nebojā raksturu kā dīkā pavadīts
laiks, īpaši jaunības gados.
Vispirms mums jābūt skaidrībā, ka
tagad jāorientējas uz arodizglītību doto
iespējamību robežās un pašiem jāizrāda
vairāk ierosmes šajā virzienā.
LGK Izglītības nozare aicina atsaukties
visus arodskolu diriektorus, inspektorus,
skolotājus, instruktorus, amata
meistarus un apmācītājus un uzdot savas
adreses, lai varētu sākf ko organizēt
pašu spēkiem. Bet ierosme tagad
var mazāk izstarot no centra, kas nevar
pārredzēt konkrētos apstākļus svešumā.
Ierosmei un izdarbībai taga^l
jāstaro nd vietām uz centru. Lūgunis
un aicinājums tādēļ ir arodskolu speciālistiem,
novadu un apgabalu komitejām
uz vietas darīt visu iespējanio
arodizglītības paplašināšanā. LGK izglītības
nozare būs pateicīga darina
biedriem un tautiešiem par iniciatīvi
un konkrētiem ierosinājumiem, kā var
sekmēt arodizglītību uz vietas nometnēs
un pilsētās, kur dzīvo lielāks skaits
latviešu.
Domāsim un gādāsim par to, lai vēlāk
nebūtu jānožēlo, ka uz dzīvi un tās
prasībām neesam skatījušies reāli. Apzināsimies,
ka neko nevar zaudēt tas,
kas tagad iemācīsies kādu arodu. Viņš
tikai iegūs, jo arods lieti derēs ir tad,
ja mēs iegūsim visu, ko ceram, kā arī
tad, ja visu zaudējam. Dieva dzirdas
mal lēni; bet labi, taisnība nevar iet
bojā! Tā dzīvodami tādēt gatavosimies
darbam dzimtenēr ,
.4. D r a v n i e ks
v S v a r i g s nokārtojums
Kārtojot latviešu pārstāvību t i e s i s k os
jautājumus Latviešu' Centrālās Padomes
un Latviešu Centrālās K o m i t e j as
p r e z i d i j u locekļiem ir bijīisi izdevība
a p s p r i e s t i e s t i k l a b a r mūsu kaimiņu
lietuviešu u n igauņu pārstāvjiem, kā
arī a r angļu militā'riestāžu vadītājiem.
5o s a r u n u rezultātā no b r i t u puses izt
e i k t a s d o m a s p a r B a l t i j a s t a u t u k o m i t
e j u p i e b r i t u k o n t r o l k o m i s i j a s Vācija.
Šo k o m i t e j u v e i d o t u p a d i v i i g a u m,
latviešu un^lietuviešu pārstāvji, bep v a dītu
angļu militārās valdības pārstāv
i s — a n g l i s . Līdzīgas, t i k a i sqstāvā
mazākas, p i r m a j a i pakārtotas, B a l t i j as
t a u t u k o m i t e j a s angļu ^vadībā d a r b o t os
a r padomdevējām tiesībām arī p ie
k o r p u s u štābiem. Bez t a m , t u r k u r
t a s izrādītos p a r vajadzīgu, k o m i ^ ja
varētu izraudzīt arī savus īpašus p i l n v
a r n i e k u s . B a l t i j a s t a u t u k o m i t e ju
b r i t u militārās autoritātes t a d u z s k a tītu
p a r oficiālu u n tiesīgu pārstāvēt
v i s u s baltiešus u n v i n u Vajadzības a n gļu
okupācijas joslā Vācijā. f
Apspriežot šo jautājumu, Latviešu
Centrālā P a d o m e otrajā sesijā H a n a -
vā a p s v e i c a tāda v e i d a atrisinājumu,
u n p a r latviešu pārstāvjiem B a l t i j as
t a u t u komitejā p i e b r i l u ^ k o n t r o l k o i n i -
s i j a s ievēlēja prof! K. K u n d z i n u un
prof. A . Svābi. Līdi a r t o mūsu pārstāvības
t i e s i s k a i s nokārtojums angļu
okupācijas joslā u z s k a t a m p a r a t r i s i nātu.
Hilstetes nometnē
Augšfalcas austrummalā, netālu no Ce-chijas,
dzīvo nepilns simts latviešu. Lai
veidotu gara un sabiedrisko dzīvi, paplašinātu
zināšanas, sarīkoti vairāki
priekšlasījumi, koncerti un baleta uz-
)^edumi. Ārsts Romāns Mežulis referējis
par atoma enerģiju, Indriķis Kalniņš
par šacha spēles vēsturi un attīstību.
Par tematu „Sieviešu higiēna"
runājusi ārste Bakis. Baleta priekšnesumus
ar psišu zīmētiem kostīmiem sagatavojusi
Alīda Andersone, uzstājoties
kopā_ ar Veltu Apini un Birutu Milleri.
Vairākkārt Hilštetē un apkārtējās nometnēs
dziedājusi Elza Martinova.
i . p .
Citādi t a s i r amerikāņu okupācijas
joslā. Seit mūsu pārstāvību t i e s i s k a is
stāvoklis vēl joprojām p a l i e k nenokārt
o t s u n šī jautājuma atrisināšana būs
v i e n s no svarīgākiem jaunievēlētā^
L C K p r e z i d i j a pastāvīgā locekļa ameri-^
kānu okupācijas joslā, L C K priekšniek
a I I v i e t n i e k a A . K a c e n a u z d e v u m i e m.
Kamēr šis jautājums nebūs ilokārtots
mūsu. pārstāvību darbos a r v i e n ^ ^ ^ p a l i ks
nejaušību zinā, l a i kā \ mēs pūlētos to
sistematizēt u n normalizēt.
^ C i k zināms L C K priekšnieka v i e t n i e -
K a m A . Kūcenam pēc t a m k a d vinš/bi-j
a uzņēmies a m a t a pienākumus,^jaU\bi-juŠas
apspriedes par^ s a v a s darbības
izraisīšanu, u n m u m s i r p a m a t s cerēt,
k a t a i netrūks nedz vajadzīgās prasmes,
nedz neatlaidības. Līdz āf to
m u m s i r akī p a m a t s cerēt, k a arī še,
amerikāņu })ļkupāci^as joslā, izdosies
rci$t atrisinājumu vienā no mūsu pārstāvību
pamatjautājumiem. Ed.
^ Pašu spēkiem
Hanoverā, ^ Štēkeyā * nesen / atklāja
Baltijas tautu nometni. f
Nometnes vad S. Benkim i;:NRRA's
vadība pasniedza pateicības rakstu par
pūlēm uri darbu, kas veltītas nometnes
izveidošanai. Vakaru ar priekšnesumiem
kuplināja; nometnes latviešu
vīru koris, Lērtes lietuviešu koris
un Nacionālās operas dziedonis Anča-rovs
Kadiķis. — Nometnē dzīvo 200
latviešu, 110 igauņu, 280 lietuviešu un
170 ukraiņu, visi barakās. Brīvu vietu
vairs nav. Nometni iekārtojuši paši
nometnes iemītnieki ar UNRRA's
atbalstu. Darbojas latviešu pamatsko-
^^a, slimnīca, zobārstniecības kabinets
un ambulance. Rosīgi darbojas sporta
sekcija.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460316 |
Description
| Title | 1946-03-16-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 2 Bavārijas Latviešu Vēstnesis 1946.' 2. 16. martā l Arodizglītība Ka vispārējā izglītībā latviešu tauta stāv uz augstas pakāpes un tieši ar to varēja lepoties un izcelties citu tautu vidū, tas ir vispār zināms fakts. Kopš ilgiem' laikiem latviešiem ir bijusi ārkārtīgi spēcīga dzīšanās pēc izglītibas un^aitvijas valsts ar sevišķu uzsvaru rūpējās un gādāja par tautas izglītību. Valsts! turēja lielas rūpes un gādāja arī par arodizglītību, bet arodskolām, īpaši zemākām, sabiedrībā nebija tādas piekrišanas un labvēlības kā ģimnāzijām. Sekas' bija inteliģento darbinieku pārprodukcija, bet arodu pratēju pārpilnība imums nekad nav bijusi. Ilgā-, tam lielā skaitā. Mums jānolīdzina na dibināt arodskolas, bet mēs paši labāk izvēlamies ģimnāziju. Protams arodskolas še iekārtot, kur mēs paši jūtamies it kā uz riteņiem, ir daudz grūtāk, nekā noorganizēt mācības par ģimnāzijas kursu. Bet grūtības nedrīkst atbaidīt, ja gribam domāt par nākotni. Par arodizglītību sāk jau gādāt arī mūsu maizes devēja UNRRA un arī pašu latviešu ierosme-kļūst nomanamāka netikai šoferu kursu rīkošanā vien, kas tagad i r loti populāri. Bet mums i r jā kiūst vēl aktīvākiem. Drīz pārradīsies privātā dzīvē mūsu pašu zēni un pie kā laika sprīdī arī te būtu radies veselīgs un [dabīgs izlīdzinājums, bet Laimīgie miera un brīvības laiki divi gadu desmitos nespēja izlīdzināt visus pagātnes robus un trūkumus. Mēs bijām jau cēlā uz to pēdējos miera gados, kad stipri sekmējas arodizglītības kopšana, bet karš un tam sekojošie drūmie notikumi pārvilka visam svītru. Mūsu zeme tagad ir izpostīta vairāk kā jebkad agrāk un pati tauta saskaldīta — deportēta uu izdzīta trimdā gan uz austrumiem, gan rietumiem. Mēs nezinām, cik tagad vēl ir savās mājās un savii dzīvi kopj, cik zuduši uz visiem laikiem. Šī baigā īstenība atklāsies tikai pēc gadiem, Bet ir lietas, kuras jau tagad mēs skaidri zinām: 1) Visiem, kas staigā svešas zemes ceļu un ēd svešu maizi, karstākā un svētākā vēlēšanās ir rast ceļu uz brīvu un patstāvīgu dzimteni, kāda tā kādreiz bija. 2) Ja šī diena pienāks, kad mēs stā-vēļsimuz savas dzimtenes zemes, tad drupas un kara postījumi būs pirmie, kas mums raudzīsies pretī. 3) Dzīve būs jāceļ no jauna un būs jāceļ mums pašiem, kadēt būs vajadzīgi cilvēki un darbinieki, kas spējīgi praktisko dzīvi veidot un celt. 4) Mūsu jaunā valsts, ja liktenis būs lēmis tajā dzīvot un taii kalpot, būs tikpat nabadzīga kā mēs paši. Tā nevarēs.^ turēt un algot lielu ierēdņu armiju, nevarēs atraut cilvēkus dzīvajai dzīvei un ļaut tiem sēdēt kancelejās. 5) Būs ārkārtīgi liels dažādo amainieku un technisko darba pratēju trūkums. Tā tad ikviens sava aroda speciālists varēs savu dzīvi daudz labāk iekārtot, vairāk nopelnīt un gūt lielākus panākumus kā tas, kam būs tikai vispārēja izglītība, jo tas pat lāgā nevarēs savu eksistenci nodrošināt. Drēbnieks, kurpnieks, namdaris, mūrnieks, technikis, elektromontieris, atslēdznieks u. c. praktisko: darbu darītāji būs vairāk ļ vajadzīgi un nepieciešami nekā jaunieši ar ģimnāzijas izglītību. Tas mīļms skaidri jāsaprot jau tagad un jā-zin, ka tad, ja ir kāds arods pamatā, vispārējo izglītību vēl vienmēr var iegūt, bet retāk jau^ otrādi. Arī še svešumā mēs vairāk dienam vispārējo nekā speciālo izglītību. Mums jau ir liels skaits ģimnāziju, bet arodskola tikai viena — Esslingenā — un tā /pati vēl veidošanas stadijā. LauķsainG^cības skola nodibināta Bad-S^geborgā, Alt-Efredes muižā. Tai ir vajadzīgais inventārs, tā var uznemf 300 aiidzēkņus,.bet ir vēl vakantas vietas. Ir bijuši gadījumi, kur mūs mudi-viniem ceļš ne tikai uū mūsu parastās dzīves titmu, bet jādomā arī par deri: gām nodarbībām viņiem,, jo nekas tā nebojā raksturu kā dīkā pavadīts laiks, īpaši jaunības gados. Vispirms mums jābūt skaidrībā, ka tagad jāorientējas uz arodizglītību doto iespējamību robežās un pašiem jāizrāda vairāk ierosmes šajā virzienā. LGK Izglītības nozare aicina atsaukties visus arodskolu diriektorus, inspektorus, skolotājus, instruktorus, amata meistarus un apmācītājus un uzdot savas adreses, lai varētu sākf ko organizēt pašu spēkiem. Bet ierosme tagad var mazāk izstarot no centra, kas nevar pārredzēt konkrētos apstākļus svešumā. Ierosmei un izdarbībai taga^l jāstaro nd vietām uz centru. Lūgunis un aicinājums tādēļ ir arodskolu speciālistiem, novadu un apgabalu komitejām uz vietas darīt visu iespējanio arodizglītības paplašināšanā. LGK izglītības nozare būs pateicīga darina biedriem un tautiešiem par iniciatīvi un konkrētiem ierosinājumiem, kā var sekmēt arodizglītību uz vietas nometnēs un pilsētās, kur dzīvo lielāks skaits latviešu. Domāsim un gādāsim par to, lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka uz dzīvi un tās prasībām neesam skatījušies reāli. Apzināsimies, ka neko nevar zaudēt tas, kas tagad iemācīsies kādu arodu. Viņš tikai iegūs, jo arods lieti derēs ir tad, ja mēs iegūsim visu, ko ceram, kā arī tad, ja visu zaudējam. Dieva dzirdas mal lēni; bet labi, taisnība nevar iet bojā! Tā dzīvodami tādēt gatavosimies darbam dzimtenēr , .4. D r a v n i e ks v S v a r i g s nokārtojums Kārtojot latviešu pārstāvību t i e s i s k os jautājumus Latviešu' Centrālās Padomes un Latviešu Centrālās K o m i t e j as p r e z i d i j u locekļiem ir bijīisi izdevība a p s p r i e s t i e s t i k l a b a r mūsu kaimiņu lietuviešu u n igauņu pārstāvjiem, kā arī a r angļu militā'riestāžu vadītājiem. 5o s a r u n u rezultātā no b r i t u puses izt e i k t a s d o m a s p a r B a l t i j a s t a u t u k o m i t e j u p i e b r i t u k o n t r o l k o m i s i j a s Vācija. Šo k o m i t e j u v e i d o t u p a d i v i i g a u m, latviešu un^lietuviešu pārstāvji, bep v a dītu angļu militārās valdības pārstāv i s — a n g l i s . Līdzīgas, t i k a i sqstāvā mazākas, p i r m a j a i pakārtotas, B a l t i j as t a u t u k o m i t e j a s angļu ^vadībā d a r b o t os a r padomdevējām tiesībām arī p ie k o r p u s u štābiem. Bez t a m , t u r k u r t a s izrādītos p a r vajadzīgu, k o m i ^ ja varētu izraudzīt arī savus īpašus p i l n v a r n i e k u s . B a l t i j a s t a u t u k o m i t e ju b r i t u militārās autoritātes t a d u z s k a tītu p a r oficiālu u n tiesīgu pārstāvēt v i s u s baltiešus u n v i n u Vajadzības a n gļu okupācijas joslā Vācijā. f Apspriežot šo jautājumu, Latviešu Centrālā P a d o m e otrajā sesijā H a n a - vā a p s v e i c a tāda v e i d a atrisinājumu, u n p a r latviešu pārstāvjiem B a l t i j as t a u t u komitejā p i e b r i l u ^ k o n t r o l k o i n i - s i j a s ievēlēja prof! K. K u n d z i n u un prof. A . Svābi. Līdi a r t o mūsu pārstāvības t i e s i s k a i s nokārtojums angļu okupācijas joslā u z s k a t a m p a r a t r i s i nātu. Hilstetes nometnē Augšfalcas austrummalā, netālu no Ce-chijas, dzīvo nepilns simts latviešu. Lai veidotu gara un sabiedrisko dzīvi, paplašinātu zināšanas, sarīkoti vairāki priekšlasījumi, koncerti un baleta uz- )^edumi. Ārsts Romāns Mežulis referējis par atoma enerģiju, Indriķis Kalniņš par šacha spēles vēsturi un attīstību. Par tematu „Sieviešu higiēna" runājusi ārste Bakis. Baleta priekšnesumus ar psišu zīmētiem kostīmiem sagatavojusi Alīda Andersone, uzstājoties kopā_ ar Veltu Apini un Birutu Milleri. Vairākkārt Hilštetē un apkārtējās nometnēs dziedājusi Elza Martinova. i . p . Citādi t a s i r amerikāņu okupācijas joslā. Seit mūsu pārstāvību t i e s i s k a is stāvoklis vēl joprojām p a l i e k nenokārt o t s u n šī jautājuma atrisināšana būs v i e n s no svarīgākiem jaunievēlētā^ L C K p r e z i d i j a pastāvīgā locekļa ameri-^ kānu okupācijas joslā, L C K priekšniek a I I v i e t n i e k a A . K a c e n a u z d e v u m i e m. Kamēr šis jautājums nebūs ilokārtots mūsu. pārstāvību darbos a r v i e n ^ ^ ^ p a l i ks nejaušību zinā, l a i kā \ mēs pūlētos to sistematizēt u n normalizēt. ^ C i k zināms L C K priekšnieka v i e t n i e - K a m A . Kūcenam pēc t a m k a d vinš/bi-j a uzņēmies a m a t a pienākumus,^jaU\bi-juŠas apspriedes par^ s a v a s darbības izraisīšanu, u n m u m s i r p a m a t s cerēt, k a t a i netrūks nedz vajadzīgās prasmes, nedz neatlaidības. Līdz āf to m u m s i r akī p a m a t s cerēt, k a arī še, amerikāņu })ļkupāci^as joslā, izdosies rci$t atrisinājumu vienā no mūsu pārstāvību pamatjautājumiem. Ed. ^ Pašu spēkiem Hanoverā, ^ Štēkeyā * nesen / atklāja Baltijas tautu nometni. f Nometnes vad S. Benkim i;:NRRA's vadība pasniedza pateicības rakstu par pūlēm uri darbu, kas veltītas nometnes izveidošanai. Vakaru ar priekšnesumiem kuplināja; nometnes latviešu vīru koris, Lērtes lietuviešu koris un Nacionālās operas dziedonis Anča-rovs Kadiķis. — Nometnē dzīvo 200 latviešu, 110 igauņu, 280 lietuviešu un 170 ukraiņu, visi barakās. Brīvu vietu vairs nav. Nometni iekārtojuši paši nometnes iemītnieki ar UNRRA's atbalstu. Darbojas latviešu pamatsko- ^^a, slimnīca, zobārstniecības kabinets un ambulance. Rosīgi darbojas sporta sekcija. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-16-02
