Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1946

              Kur zvej0 silkes un mirdz ziemeļblāzma
Latviešu buvtechnika gaitas un vērojumi Norvēģija
1943. g. jūnijā vācu Toda organizāci­ja
(OT) Berlīnē pieprasīja 10 Latvijas
būvtephnikus darbam Norvēģijā. Kaut
arī neviens labprātīgi negribēja vācie­šu
rīcībai ļauties, beidzot tomēr Rīgas
darba jpārvalde uzdevumu veica, un au­gustā,
latviešu teehnikus kuģī pārveda
uz Trondjemu Norvēģijā. Sākumā dar­ba
ilgumu noteica uz 6, bet vēlāk to
pagarināja līdz 9 mēnešiem, tad 1 ga­du.
Viens no šiem darbā norīkotiem
būvteGhnikiem, rīdzinieks Jānis Ba-roninš,
savus iespaiduif un-piedzīvoju­mus
attēlo šādi:
„Līdz jJat vācu kapitulācijai, tas ir
- - divu gadu laikā, mani ne reizi ne­laida
atvaļinājumā uz Latviju. Darba
laiks bija no gaismas līdz gaismai, 12
un vairāk stundas. Kautgan apsolīja
pilnīgu vācu apgādi, mums to nedeva,
Ēdienos pārsvarā bija zivis, visvairāk
mencas un 'silkes, visdažādākos gata­vo
jumos. ^
Uz jūfas un zvejā' norvēģi jīitas tieši
savā vidē, vini ir dzimuši jīirnieki un
zvejnieki. Zivju konzervus vācu armi­jai
a p g ā 4 ā j a gandrīz tikai Norvēģija.
Taču vācieši neizmantoja tikai Norvē­ģijas
ūdeņu bagātības, bet viiius vili­nāja
arī ziemeļzemes minerāli.
Vācieši Norvēģijā intensīvi būvējās:
paplašināja satiksmes ceļu tīklu, cēla
nocietinājumus un barakas. Arī mums,
latviešu būvtechnikiem bija darba diez­gan.
Par amerikāņu ienākšanu priecāja­mies.
Latviešu Norvēģijā nebija daudz
— daži simti, to skaitā vairums jūr­nieku.
Bergenā konzervu fabrikās ko­pā
ar francūzietēm un ' ukrainietēm
strādāja arī latvietes. Viņas uz turieni
pārviet9Ja no Lībekas, pēc turienes
konzervu fabriku izbumbošanas.
Vācu okupācijas iestāžu un armijas
darbu bieži traucēja norvēģu partizā­ni
— gan nacionālie, gan komunistis­kie.
Sākumā vini strādāja kopēji, bet
vēlāk nacionālie norobežojās. Dala
partizānu patvērās Zviedrijā. Dažkārt
no turienes vini ieradās gluži negaidot,
veica savus pretvāciskos uzdevumus un
Klāra Zāle
r Pārsāpējis
Nēy vēl t o n e p a z i n a —
. Tāds dīvains sāpju p r i e k s.
N u jūtu — saltās mokās
S i r d s a p s k a i d r o t a t i e k.
K a u t kas i r pārsāpējis -
Kā n a s t a l e j u p krīt.
V a i kāda l i e l a d i e na
SaiJumsā ausīs rīti
atkal nozuda. Norvēģijā vācieši atstā­ja
daudz dažāda materiāla — kompre­sorus,
vagonetes, dažnedažādas ierīces.
Sabrukums nāca pāņāk strauji, jo arī
norvēģu tautā trūka ķabtcik nopietna
atbalsta. Tāds nebija arī komunistiem.
Norvēģi ir pārāk sriiagnēji, konzervatl-vi
un nopietni. '
Tāds ir īsumā latviešu buvtechnika
stāsts. Viņš atcerējās arī pasakainās
ziemeļzemes kāvus un pusnakts? saules
gaismas uri ēnu spēles rotaļas. Jo tā­lāk
ziemeļos, tālāk aiz polārā loka, jo
skaistāku var redzēt pusnakts saules
zemi. Saule garajā vasaras periodā
gandrīz nemaz neiK)slīd zem apvāršņa,
toties gļarajā, nedēlā ūn mēnešiem ilg^i
stdšajā naktī valda nospiedoša jutona,
kufuMiepieradis cilvēks' neizprot, pie
kuras nevar pierast, , Krēslainības^ pe­riodam
beidzoties, sirdļs atkal priecājas
sveicot uzlecošo sauli»
s
K a u t kas i r pārsāpējis
Līdz pašiem dziļumiem
I r itkā m i e r a z v a ni
M a n skanētu no t i e m.
4.
Latvietis skatījis pasauli, Vihš/tu­vāk
iepazinis lielās un inazās tautas.
Latvietis mācījies labāk vērtēt i un
spriest. Dažreiz viņš apstājas šjavu
svešniecības gaitu lielceļos un vaicā
pats sev: „Vai tālu tas laiks, kad at­nāks
jaunās dienas pirmais rīta saules
stars pār manu dzimteni?"
Bet debesu zīmes vēl klusē,
Jānis P a m i l j e n s.
Vai jūs to zināt
— Aglonas baznīcā atradās 17. g. s.
Marijas Brīnumdarītājas svētbilde, ku-fu
skatīt ik gadus Marijas debesbrauk­šanas'
dienā ieradās daudzi desmit tūk­stoši
svētceļnieku. Tā kā Aglonā glabā­jusies,
slavenā Troku Brīnumdarītājas
svētbilde, ko Bizantijas keizers Manuels
dāvājis Vitautam Dižam, pastāv no­stāsts,
ka uz Trokiem aizsūtīta atpakaļ
tikai kopija, bet īstā palikusi Aglonā.
Dievnamā redzamas neskaitāmas „vo-tas"-
zelta, sudraba un metāla pateicību
zīmes no tiem, kar Dievmāte palīdzē­jusi
,b|dās.
No Saules kalna (214 m.) Latgalē
saskatāmi 26 apkārtnes ezeri.
V — Hercogs Jēkabs par savas slimī­bas
vaininieku uzskatīja Vecmuižas
amtmani Luftu, ko par hercoga nobur­šanu
1680. g. sadedzināja uz sārta. Mū­sas
gravā pie Bauskas Lufts nenodevis
hercogam vilnas tiesu, bet piespiests to
darīt, dusmās izsaucies: — lai hercogs
no tās aizrītos! Kad hercoga krēpās at-raisias
sīkas vilnas drīksninas, Luils sa­dedzināts.
Tikai pēc, hercoga nāves tā
galma ārsts atzina, ka vainīgas bijušas
aiz drēgnuma ižnidrusās auduma tape­tes
Jelgavas pilī.
^ l — Brāli Plāteri Krāslavā nozvērēju­šies
nodzīvot 90 gadus. Plakāts Krās­lavas
baznīcā yēsta šī solījuma turē-šahuj^—
abi miruši šajā veikumā, viens
1917. g. otrs 1924. g
' Kurzemes muzejā Jelgavā biļa
redzama anghi lielā valstsvīra Olivera
:Krōmvela 1654. g. līgums ar hercogu
Jēkabu, K. V a n a gs
Trimda 'darināti tautas tērpi
Tālu noist, no dzīvajiem satiksmes ce­ļiem,
līdzās klusai Švābijas pilsētiņai
Nerdlingenai, kādreizējās darba diene­sta
zēnu barakās ir latviešu nometne,
kurai tagad 225 iemītnieki (Latvian D.
P. Camp, UNRRA Team 308, Nordlin-gen
(13b)). Nelielā saime, kas sākusi
te pulcēties jau pagājušā vasarā savu
nomelni iekārtojusi tīkami, kaut ap-stākti
nerdlingeniesiem varbūt nepatei-^
cīgāki kā dažā citā vietā. Ir tautskola
un bērnu dārzs, par kādu varētu prie­cāties
arī katra lielāka nometne. Ir glī­ta
ambulance un pašu spēkiem iekār­totas
drēbnieku un kurpnieku darbnī­cas,
notiek dažādi kursi. Valda laba
saprašanās. Kopējais darbs un sadale
pakļauta pašu nometnes iemītnieku
kontrolei.
24. februārī nerdlingenieši, par spīti
nelielajam skaitam, bija sarīkojuši lat­visko
darbu skati, kas ar kopējām pū­lēm
arī it teicami bija izdevusies. Ska­tes
atklāšanā ieradās arī UNRRA's un
Militārās valdības pārstāvji un šejienes
vācu pašvaldības vadītāji. Lielu darbu
bija veikušas četras tautietes, neilgā
laikā pagatavodamas no pašreiz pieie-tamiem
materiāliem četrus etnogrāfiski
pareizus dažādu novadu tautas tērpus.
Tie izpelnījās visu apbrīnu. Par krāš­ņajām
krāsām un darinātāju māku
visvairāk bija pārsteigtas vācu sievietes,
kas apmeklēja izstādi. .—
Dienu iepriekš Nerdlingenas nometnē
koncertēja Eižena Freimana mākslinie­ku
ansamblis. Apsveicamas mākslinie­ku
pūles, apmeklēt aYl mazās nomet­nes,
kur šādi sarīkojumi loti reti,^ bet
slāpes pēc dziesmas unmūzikas tik\^at_
lielaskā lielajās nometnēs, kas pēdējā
laikā ar koncertiem jau izlutinātas.
A r v . B i e r a n t s.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil iiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Sports
^ — Par Bavārijas apgabala sporta lie­tu
kārtotāju pie apgabala jaunatnes un
sporta daļas Minchenē saistījies yieglf
atiets un treiferis Jānis pin^is. R.^bei-dzis
Latvijā fiziskās audzināšanas in­stitūtu,
rosīgi darbojies sportā organi­zācijās
— Armijas sporta klubā. Aiz­sargu
org., „Auseklī", pēd. laikā bijis
treneris "VEF'ā".* Vispusīgais sporta
.darbinieks ir krietiļis ieguvums Bavāri­jas
aj^gabala sporta saimei.
Galda tenisa turnīrā Neunburgā no
9 dalībn. 1. un 2. v. dalīti izcīnīja P.
Tumbilis un A: Kalņijdš. Dambretā 1.
V. K. Vigants ar 6 p.i no 7 dalīhļn. —
Neuhiburgas apriņķa nometņu gal(ļa te­nisa
turnīrā dāmu vienspēlē uzvarēja
pianiste Irma Līcis. Komandu. saceii^
sībā 1. V. Neimburga 22 p.,'2. v. Boden-vēra'II
un Svarchofena, ik 18 p.
Traunšteinā notikušajā galda le-niša
turnirā, kurā piedalījās arī lietu­vieši,
1. V. ieguvis latvietis Opolts, 2. v.
— Libus, 3. V. Kundratas, (abi lietuv.)
seko latvieši Vilmanjs un Vismai^s, vi;
si latvieši no Incele^ nometnes.