Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1946

              Latviešu Testaesis
188 !nr>
1946. g. 6. jūlija
laupa arodskola
Rļgas valsts ^jrocļskolas bij. direk-.
tora Ķ, ganitlņ^ v%iM )ūm S«s|a
sālu^ darbu l^^^na ^ o d l ^ o l a , ķ\iŗa
paredzēti vairāki nozarojumi ar da­žādām
nodaļām. Svarīgākā šīs mā­cības
iestādes sastāvdaļa būs arodr
skola pēc Latvijas 3-gādīgās arod-skol^
as parauga. . Skolā uz^iems taut­skolu
beigušos jauniešus 14—18 g.
vedimā, bet, ja vietu skaits atļaus,
tad ari 18-^201 g. vecus. A r od-»
s k 0 l ā paredzētas š^das nodaļas un
apakšnodaļas: mechanikas ar auto-meehamķas
vm smaikmeehamkaa
^p^ķfnodaļu, eleķtŗat^hii^K?k8 - ar
elektramechaxuk<as un radiomechani^
kas apakšnodaļu, 'būvniecības ar
namdaru, mūrnieku, podnieku un
bet^nēt^jļu da^rbu apakšnodaļu un
techniskās ķīmijas nodaļa. Ot r ā
nozarojumā paredzētais abiturientu
klases Latvijas bij.'arodskolu 2 k l a ­sēs
beigušiern un technikuma 2., 3.
un 4. klasi beigušiem un 5. klasi
nebeigušiem audzēkņiem. Arodskolu
2. klasi un technikuma 2. un 3. klasi
beigušiem būs iespēja skolu beigt
ar 3-gad!go arodskolu apliecībām,
bet technikumu 4. klasi beigušiem
un 5. klasi nebeigušiem būs iespē­jams
beļgt ar technikuma gatavī­bas
apliecībām. T r e š ā nozaroju­mā
paredzēta mājturības skola mei­tenēm
pēc Latvijas viengadīgo māj­turības
skohi parauga. Tanī uzņems
14—18 g. vecas meitenes ar taut­skola^
izgfitiblt ūn, ja vietas atļaus,
tad arī 18-y20 g. vecas. C e t u r t a i s
nozarojums iMiredzēts invalidu ap­mācībai
dpādos arodpSv raugoties
pēc iepriekš^jišis izglītības, interesēm,
individualitātes, rakstura un pakā­pes.
/ P i e k t a i s nozarojums būs
3—4 mēnešu amatu kursi vecākiem
par 20 gadiem. SinI nozarojuunā vis;-
lielāko vērību veltīs praktiskam
darbam darbnīcās.
Pieteikšanās jaunajā skolā angļu
okupācija^ joslā izdarāma ar nomet­ņu
vadības vidutājlbu pēc īpašiem
sarakstiem katram nozarojumam
atsevišķi. Sarakstos uzrādān^as per­sonāliju
zJņas,DP indeka kartītes
numurs, kad un kur beidzis taut­skolu,
Vecāku žigrākā -nodarbošanās
un dzīves vieta Latvijā un kādā no­daļā
un nozarojumā vēlas iestāties.
Absolventu klasēm vēl jāuzrāda,
kur, kad| un Kādu arodskolu ap­meklējis
\pn kādu nodaļu un klasi
beidzis, Invalidu nozarojumā uzrā-d&
md invallditāles veids un pakāpe,
Iepriekšējā iz£l|tīb«^ un arods, kādu
vēlas mācīties. Aftatu kursos pie­augušiem
jāuzrāda dati par Izglītību
un agrāko nodarbošanos Latvijā.
Pieteikumi acļi'esējami skolai: L a -
Ivian DP CJamp, Soest (21). Skolas
audzēkņi būs pjikļauti noteiktai dzī­res
m darba kārtībai atsevišķā i n -
t & ^ M ^ ^ pafdo&ogu un aud'zināfaju
usraudzIbS. tJz skolu varēs draukt
tikai tie reOoktanti, kam skolas VŪ-^
.*"dība piesūtīs uzaicinājumu.
„LCK I B " Detmoldā
Ļ a t v l ^ € ^ t r ^ ^ pi^omes ^ b f b a L C K Iiifof||^«i|9s b|f«^ ViTtējmS
Ir veca demokrātiska tradīcija, ka
prese ne ti^aļ spiedz parlamenta
darbības atrefefējiimus, \)^X dod aiļ
novērtēļumu. Sī tradīcija iegaumē-imk^
m rr\mu trimdas presei attie­cība
par ĻQP sesijām un L C K d^iŗ-bību
starpsesiju laikā. Tas palīdzēs
plašākai sabiedrībai ieskatīties L G P
uu L G K darbā un aptvert to vadī­tājas
līnijas, un bez tam šādi vēr­tējumi
L C P und L C K locekļiem ļaus
iepazīties ar sabiedrības viedokli un
kritiku.
Ja ielūkojamies triju notikušo
LGP sesiju darbā un lēmumos, tad
jakgnstatē,- ka draud iestāties bī*
stams apsīkums.' Abias>pirmās sesi­jas
iezīmējās ar daudziem svarīgiem
nokārtojumiem mūsu; trimdas dzīvē,
bet trešajā, izņemat noteikumus par
aizgādnību un dažus grozījumus pā­ris
citos ņoteikunios, plašākā nozīmē
nekas pozitīvs nav paveikts. A b i
vissvarīgākie jautājumi - t - emigrā­cijas
kārtošana un L C K pārorgani-zēšana
— atlikti uz nākošo sesiju.
Daudz laika aizņēma debates Uzti­cības
kollēģijas Jautājumā, kas, sar
līdzinot ar citiem, Ir un paliek tomēr
tikai trešās šķiras jautājums. Tāpēc
nopietnu vērotāju atzinums ir, ka
LGP stāv uz vietas, kas tagadējos
apstākļos nav nekas cits kā iešana
atpakaļ.
Protams, būtu pāragri runāt par
kaut kādu krizi L C P darbībā, taču
dažas pazīmes rāda, k a mūsu emi­grācijas
dzīves augstākais vadītāja
orgāns sāk pamazām attālināties no
saviem tiešajiem uzdevumiem —
' vienot, aktivizēt un vadīt latviešu
emigrantus. Sīs parādības cēloi;a
slēpj 2^ kā politiskas dabas, tā a ri
tīri techniska rakstura faktoros. Pie
pēdējiem jāpieskaita sīkās nesapra­šanās
4m prestiža jautājums atse­višķu
apgabalu pārstāvniecības or­gānu
un vadītāju personu vidū uri
tā aparāta ne sevišķā aktivitāte,
kam jāsagatavo sesijas darbs, l a i tas
patiesi būtu auglīgs.
Atklāti runājot, šajās parādībās
nav nekā tādia,ķo nevarētu novērst.
Ir atkal jāatjauno cieša sadarbība
un saderitoa apgabalu vidū un ie­vēlētajiem
apgabalu . pārstāvjiem,
sagatavojot materiālus kārtējām
I.C3P ^sijāuii jāpieaicina labākie pa­līgspēki.
Vairāk jāsadarbojas arī ar
I4CK un pēe labākās ap^iņaa j ā v i ­cina
tā^ un L C P lēmumu un norā­dījumu
realizēšana. Katra atsevišķa
apgabala īpatnības nedrīkst būt
par šķērgU lielo, kopējo mērķu pie»
pildīšanai. Ar labu gribu arvien va­rēs
atrast iespējas auglĶai sadarbī­bai
vispārības labā. Katrā ziņā ab­pusēja
pretimnākšana un saprašanās
dos vairāk nekā iespītēšanās un
draudi ar sabiedrisko tiesu institūta
iedarbināšanu. Apgabalu lokālo
uzdevumu ' sekmīga veikšana tacu
nevierfu apgabala vadību neatbrīvo
no pienākuma strāļiāt visas mūsu
kopības labā.
Politiskās da.ba§ faktori, cik pie­redze
rāda, * L C P darbā ieviesušies
divējādi. Daļa L C P locekļu vienmēr
iin visur mēd? izcelt savu personu
un līdz. ar to savu personīgo poli­tiķu,
Paža laba stunda L C P dart>ā
paiet debates, kufu dziļākā sakne
slēpjas taisni viena vai otra locekļa
personīgajā prestižā vai politiskajā
stājā — starp agrāk vai tagad. Uz
šo parādību savā intervijā presē
norādīja arī V. Janums, kas trešajā
sesijā piedalījās pirmo reizi
Otrs polītisjcas dabas faktors slēp­jas
pašas politikas ievešanā šaja
apolitiskajā parlamentā. Tā ir ne­laime,
kas saindējusi daudzu nomet­ņu
gaisu, un tās sekas jau redzamas
pasivitātē, ar kādu ļaudis pieiet ve-;
Iešanām. Ja līdzdalība tanīs noslīd
uz 50 līdz 60 proc. no v i s u balsstie­sīgo
skaita, tad tas v i e » jau r ā ^ , ka
politisko kliķu gars, ^aut ari segts
aiz apolitiskas izkārtnes, sācis ap­nikt.
Un tā par mūsu pārstāvjiem
kļūst nevis cilvēki, kas vairāk spētu
darīt vispārības labā, bet gan perso­nas,
kas klusībā mācējušas sabloķē-ties
un lētiem paņēmieniem iesgūt
populāritātiv Sis kliķu gars novedis
arī pie tā, k a ieviesusies neiecietība
pret otra politisko pagātni un pār­liecību.
VajadzŅa taču būt taisni
otrādi: Jo vairāk viedokļu un domu
saslēdzas ap kopēju mērķi, jo labāk.
Mūsu stiprums i r saliedētībā. Vienī­bu
un disciplīnu saglabāsim ne ar
Sķol8an|)s un apkafoiianoSi bet ar pa­tiesu
saprašanos un sadarbībi^ kurā
kalirs i:>aklau^ies kopabas interesēm,
arī tas» Ha* to grib rĢ;d2;Qt no c i ­tiem.
Nākamā L C P sesija vairs nav tālu.
Ir jāšaubās, v a i Usjticība^ koll^ģija,
par kuru Vīrcburgā tik daudz runā­ja,
ITdz tam piagūs sanākt uz sēdi un
vai debloķētie dolāri būs pārvērsti
mantās, bet vienu gan no ŠTs sesijas
mēs prasīsim — skaidrību un rīcību
emigrācijas jautājumā, L G K pār^
or^ļani^iēšanu atbilsto^ apstākjiem,
lietāku aktivitāti starptautiskās . i n ­formācijās
laukā, visu pozitīvo spē­ku
vienošanā emigrācijā Vācijā ua
ārzemēs, ciešāku sadarbību baltiešu
C K vidū, dažādu I.GP nodibinātu
fondu darbības 'aktivizēšanu un lie­lāku
līdzekļu iepludināšanu tajos.
Nav viegli tagadējos apstākļos
bieži san&kt kopā, kaut ari 30 c i l ­vēkiem.
Ja tas notiek, pūlēm vaja-ga
vainagoties ar panākumiem. Kā­di
tie i r tresai sesijai? Trīs pārejas
formulas ar pateicībām, kas bija
pelnītas, bet i r un paliek tikai pie­klājība,
un daži priekšlikumi līda
ar jau zināmiem atzinumiem emi-^
grācijas jautājumā.
Ņo pieņemtiem priekšlikumiem
principiāli svarīgs bija Jautājums
par bijušo karavīru Metām ameri­kāņu
joslā! Formula par vienības
un disciplīnas saglabāšanu t i k a i pa^
svītro ^»e jau aprādītos faktus. Bū­tiski
svarīgas i r ar! formulas, kas
pieņ^ffvtos jautājumā par Centrak)
kartotēku un bez kuru realizēšanas
koiikrēti pilini tālSkai toiigrācijai
būtu grūti apspriežami. Disciplīnas
lahā iedarbīgas būs formulas, kas
pieņemtas pie L C K budžeta, lai sek­mētu
tautiešu lldz<ialību kopēju
uzdevumu veikšanā. Baltijas uni­versitātei
atvēlētie līdzekļi i r apsvei­cams
lēmums, kam blakus stādāmas
summas Karavīru palīdzības un
Kultūrars fondam.
Gaidīsim lielākus panākumus no
nākamās sesijas.
„LCIL I B " Detmoldā
Jūnija sākumā Mellē pie Osnabrī-kas
nodibinātā jauna latviešunometne
- Latvian D P Camp, Ende Gronenber-,
gerstr., MeUe (28). Uz šejieni pār­celti
latvieši no Groshesepes un B a d -
hīsedes nometnēm. Mellē paredzētas
vietas 500' cilvēkiem, kam Jāmitinās
koka barakās, UNRRA's apgSde. Ko-metBes
pagaidu komandaiDts i r inž.
0^ Ptefovs. — 2M v i ^ n i e k u — , ^ 1 '
ģiešu**'no zgdorias nometries pārvie­toti
uz Koltott «attēli koka baraku
nometnē — Latvian D P Gamp, K u h -
stedt, Kr. Bremervorde (23). No­metne
atrodas 46 km zieineļos no
Brēmenes, un tas iemītniekus pare­dzēts
nodarbināt mežu darbos. —
Vēiienas nometne Oldenburgā pār­dēvēta
par „SiguMu*\—- Dsterrēdes
nometnē no ©3 i»eaugušiem tautio*
šiem nodarbināti 4(k Šajās dienās
visi darba spējīgie v i r i e ^ uzsāka
meža darbus. A r iesaistīšanos d a rM
pamazam izzūd ķildas sadzīvē un
nesaskaņas. Dīborfias l a t v i e^
nonietnes jaunā konutojā par priekš­sēdi
izraudzīts Edgars Neimanis
(JLCK IB" Detmoldā). ~- Altgarf^
x)^)etnes vairāki iemītnieki strādā
pie kokmateriālu izvešanas no me*
žiem. S l darba rezultātā katru die­nu
ap 14 ar baļķiem piekrautu dzelz­ceļa
piatformu ceļo uz Hamburgu un
no turienes tālāk uz Angliju^Tā lat­viešu
darbs^palidsAngUjas saimnie­cībai.
— ^ j i e n e a UNRRA'fi vienība
paredzējusi pārcelt latvieius no
^.Oksfordas" nometnes ua Ajltgars;l
bet no Alt^arges uz ^Oksfordu" pie
tur dzīvojošiem igauņiem un lietu-vJešiem
aizietu d«vot igail^i un Me-tuviešil
• Tādā klrtā abas i.on>etiitfi
btitu safeompioktētaa pēV tautitrtin.
Altgargieiiem nometnē ir^ari-savs
kino un katrus nedēļu iespējams no­skatīties
jaunu filmu. Rosīgu darbī­bu
attīstījusi skautu un gaidu vienī­ba.
Apkārtējos mežos pašreiz sākaj>
melleņu laiks, ko cenšas izmantot
arī noiT^etnes iemītnieki (Golifrīds
Liepiņš), — Baltijas universitāte
Hamburgā no Pasaules studentu pa­līdzības
savienības 2)enevā saņēmusi
^ kastrēs ar zinātniskām grāij^atām
Divi lielāki grāmatu sūtījumi Balti­ja^
un!\^ersitritei esot gaidāmi āri no .
Amerikas. ~ ..Saules" nometnē
stachtā kopš p. g. ^jūlija nolasīti 76:
dažādi priekšlasījumi kuf^us caur­mērā
apmeklējuši 50 i i d? 70 intero-sentu.
Priolvslasījumi notieW 2 reizes
neciēlā, un tajc^ klausītājus^ i^a--^^
zi'stin'a gan ar vispārējiem,/gan ai
tīri praktiskiem^ jautājumiem (Arv.-'
Eglītis). — Koncertmeistars Alberta
Bērziņš, ko atceramies kā krietnu
vijolnieku un labu orķestra diriģen­tu,
LIbekā vada angļu karavīru sip.
mācības vijoles spēlē. No svivas^ stu­dijas
audzēkņiem viņš sastādījis sti-v
g;u. kvartetu, kas gandrīz katru svēt-dienu
rīko kamermūzikas koncertus.
Biiļetmeistars Eižens Leščevskis uļa
bikletsoUste Tatjana Vestene niesea.
inedalijās plašā baleta vakarā Libe-kas
publikai: Viņi kādu l a i ku dejoja
«ui-I a!ngļu armijas aprūpes d i e n *^
iMirīkojuinos. Abi mākslinieki koj^"
ar ķaieta solisti Edīti Feiferi veie&
vaii-āķu nedēļu i l gu sarīkojumu ceļo­jumu,
kufā guvuši atzinību ne vic»
no tautiešiem, ibet a r i no SabiedwU>
karavīrtm (,«UNBBA Ub^)»
Figbachas latviešu nometni nesen
apBftekiēja pāvesta nackMftālais dde-gāts
latvieēiem un igauņiem Vācijā
un Aīistriiā jjarof. Edr. P. Laurinovičs. \
Viesis piedalījās dievkalpojumā no­metnes
baznīcā un sarīkojuimi tālē
uarunāja tautiešus (A.X — Viens no
pazīstamākiem i g a n ņ u valstsvī­ri^
K. Pūsta, kas patlaban dzīvo
ASV, igauņu laikrakstā „Eesti Post"
raksta: „Kamēr i e k ļ ū t a AS Vals-ds
notiek ar parasto imigrācijas vizu,
katrs individuāls ieeeļloSanas lūgums
ir iMToblēma pati par sevi. Vai A S V
atvērs vārtus imigrantiem^ nav z i ­nāms.
Skaidrību §im jautājumā v a r ­būt
radis vienīgi U N Bēgļu komiteja.
VlsjMrmām kārtām ir tehdence, lai
bēgļi atgrieztos dzimtenē, bet pie­spiedu
kārtība nav paredzama- Tos,
kas nevēlēsies atgriezties dzimtenē,
aicinās .palikt Vācijā pie jaunas
starptautiskas kārtības un kontroles.
Trešā iespēja būtu izceļot uz kādii
britu dominiju vai Dienvidamerikas^
valsti. Pagaidām man tikai par C l l i^
zināms, ka šl zeme vēlas mūsu c i l ­vēkus,
visvairāk zvejniekus, zem^
kopjus u n kuģubūvētājus. Bet trans^
portaW uz Cīli trūkst kuģu, tā iiā
ari §inl jaufājumā Jāmeklē A S V p a ­līdzība
(«Atbalss- Att^ingāli.
mm
Kkiae99s, l'odeviia
SķirUe
Pretī i t v narcise ceļ ziedhiaiftu, ja tu vēl esi,
Pāri biķerim likst sejs tavs mīlīgs u n gaišs.
Slēpušies, sveša man tā kaut kur staro un zied,
Z|€^ltaisvans sveicienus možs tālu pasaulē laiž.
Kur gan slēpušies viņa? Meža malā vai gravā?
Pārliecies ziedam tu maigai, pieplūst blķersl!d2 malām
Atmiņām tālāip par mīlu it kā sudraba rasu,
Krītošai, lāsē vēi spuldz paša gaisīgais tēls.
Šķirti kas tikuši, dsūvo atmiņu attēlos tālāk.
Maināisi t ik sejas. Saulei sec ēnas un nakts.
Aizgājis esi tu kur? Vietu vairs nezinu. Pēdās
Augusi zāle un srņilts sausa tās vilkusi ciet.
Verstis nenes pat vējš, vējš no postažu puses.
^ Mākoņi, drūmi tik nāķ, nāk no turienes šurp.
Ķīvīte maldās pār purvu, miglā vicinot spārnus,
Tā tevi, meklē mans gars, taujādams, nemiera pilns.
SpāiTiii,, ko sapņi m^-m do4 nes mani pusnaktīm, cauri,
B^>t ka4 ausma i r klāt, dvēseli atpakaļ d:5en:
Pavasars^ulē tik plaukst, atmirdzot tūkstošu ziedos, •
Zelta narcišu lauks, vairojies pēkšņs un ©rezns!
Tomēr nesen bija lemts sapnī man uzkalnu redzēt,
Uzkalnu, bija kur kaps. Narcise pacēlās tur.
Atdzejojis Ē r i k s R a i s t e fs
ālebsandrs lAepsi
Leitnants Balduīns Grauds
^ (3. turpinājums)
„Ko StāVat —u? Tagad jārīkojas!"
Grauds uzrāvās pussēdu nestāvās.
Balss nebija tāda, kādu biju radis to
tordēt, tmļ kad zilās acis, visapkārt
vērdamās, mirkli raudzījās manī, dī­vaini'
pārsteiaza tas, ka tās nebija
ne mīļas, nei spīgulīgas. It kā sals no
. I r a būtu šīs acis sasaldējis
„Ko stāvat — u? Ko vēl gaidāt?"
Leinants tagad vērsās tieši pret sa­nitāru,
un balss bija tik barga, ka
mazais kareivis, droši vien neapzi­nīgi,
pieņēma pamatstāju.
Ko īsti darīt, viņš, saprotams, ne­zināja.
,,Jums jābūt par ārstu— u ! U n kas
uzņemsies palīdzēt?** Grauda sejā,
kās bija gluži hez, sārtum^a, ievilkās
jauna rieva — cieta svītra ap mutes
kaktiņu. „Saprat§t? Kor*
Sanitārs sastostījās. Nevarot. Ne-nāksit
Bsot lOjis tikai se$u n e ^
k u r s o s . . .
Grauds V O k ^ ^ \m%\xim s^^us^
bet seja tam novirmoja sipis m
viņš atslīga atpakaļ^ ^
„Es varētu," viņš zobus sakodis
teica, ubet es nevaru apsēsties. Es
varētu, jā. Gandrīz j a u izstudēju par
ārstu. Vairāk par pusi u! Piecus
semestrus, jā. Bet es n e v a r u . . ."
viņš no jauna lūkoja uzrauties sē-
^dus, bet atkrita nestāvās un piere
•noklājās sviedriem.
„Jūs nevarat, leitnanta kungs.
Jums j au pašam ārsts, vajadzīgs vai­rāk
kā citiem," teica kaprālis, kas
bija atnācis reizē ar Graudu.
„Man? U? Kāpēc man vairāk?"
Tad uzreiz nikni un spivi uzbrēca
sanitāram:
„Tad nestāviet, taču, cilvēk! Kaut
ko jūs tak varat! Nesiet šurp instru­mentus
no automobiļa!" Un pret c i ­tiem,
kas stāvēja apkārt: „CeIiet
mani sēdus! Mēģināsim!**
Pāris puiiu pieliecās satvert Grau-^
du zem padusēm.
„Nē, tad! Viņš taču nevar!" iesau­cās
tas pats pirmītējais aizstāvis.
,J^evar? U? — V a r i * * sacīja Grauds.
Nekad nebūtu ticējis, k a viņa vec­māmuļas
acis spēj mest tik saltus
zibšņus.
„Ceļiet!"
Mirklī nosvīdis, balts kā palags,
leitnants apsēdināts sakoda zobus,
brīdi air.vēra acis, tad izgrūda: ,
„Var! U? — Var nosēdēt!**
Un^tkal ar knaukšķi sakoda zo^
bus.
„Vājprāts!*' man tuvāk pienācis,
čukstēja puisis, kas j au d i v i Sgi b i ­ja
l^^alķ loitnantu aizrunāt „Vi-ņam
t a k . . . Viņam t a k . . ."
Man tobrīd neģēlīgi aizsāpējās
roka. īgni aizgriezies, norūcu: „Lai
,,Kāial" neatlaidās otrs, ,,Kāia līdz
šai vietai kotlete." Viņi ar roku
rādīja sev pie gurna.
Paraudzījos neticīgi u?i runātāju
un uz Graudu.
Leitnants sē4ēja, ^ k a l piemiedzis
acis, sviedri, dīvainr lielām lāsēm
raLfudamies no pieres, tecējļapl vai­giem
un d e g u n u ,— Vai šai āksta
sej» nav kaut k a s . ..
Vēl nebiju izdoinā,i.is līdz galam^
kad sēdētājs atplēta redzokļus m
tūlīt arī izšāva:
„Var sēdēt — u? K u r rīki, sanitār?
Vēl nav — ko?" U n brīdi acis pa
istabu pazibinājis: ,,Vai jūs nemaz
neprotat dziedāt?"
Nē! —- Tas tomēr bija tas pats
Baldums Grauds.
„Senie grieķi pie Termopllam ari
esot dziedājuši. Vai jūs zināt, kur
ir ^r^mopllu aiza?** T^dt viņS ierau­dzīja
sanitāru, kas atgriezās istabā.
„Visi instrumenti — ko? V a i netei­cu?
Arī pusdakteris var hoderēt.
Ku;fu pirmo ~ u?** Un^ kā parasti,
nenaaz atbildi negaidīdams, pats
raudzījās apkārt, ko ņemt pa
priekšu.
^ L i k s im pacientu te," viņš rāi^ja
vietu sev blakām. ,,.Te— u?** viņš
teica un tad piepeši ieķērās pirfc-i
stiem nestāvu galvgali un atkal l a e -
vēra acis. „Morfiju, sanitāri Tāidi»
pamatīgu morf i Ja šļirci!** ;
•,ypiprāts!" čukstēja kaprālis. ,^Vi- /
ņam taču pašam,.. Kāja kotletē..
Neviens n e a t b i l d ^ . Sanitārs stei- ^
dzās pēc morfija. (
Pēc brīža, morfiju saņēmis. Graudi
atkal zibināja acis pa istabu.
„Kuŗu pirmo •— u ? "
It kā ar prieku viņš uzklupa
kaprālim, kas bija stāstiļis par GravH
da samalto kāju.
;,Jūs kaprāl -—ko? Nāciet šurpl
Kas jums tai rokai?"
Kaprālim samērā nieks vien bij^.
; Pāris ļšķembiņas labajā plaukstā* I Jn
; viņš., saprotams, stīvējās pretim.
„ E s jums pavēlu — u? Esmu
priekšnieks — vai nē, ko? Jums ^ t - ^
vēl tiešais- — Un pēc jums ņem^u
lāpīt to keržantu. V a i neteicu — ko?"
"Tas iperžants, k am otram būtu kār^
ta» b i ju es.
Seržants K^lns stāstot atkal
klusa un vēroja mūsu sejas. Tad īsi
iesmējās.
— Jūs tagad domājat sevī: tātad
patiešām jucis, vismaz dulns.
Es ari tā domāju.
Bet pagaidiet.
Tūlīt redzēsit, kāpēc mūs, taļsņi
tos, kas no visiem, laikam,^visvieg­lāk
bijām cauri tikuM, viņš lāpīja-
.pirmļ6š:^V-^':.;:^;;^-^-''^ ;vf '/'^
Tāpēc, lai mēs tikkpv aplāpīti —
spertos prom uz attālo divīzijas štā­bu.
„M\mis vajaga pajSdzību u?**
nekasīja Grauds. „J1is zināt, kur
divīzija — vai nē? N u -— gādājiet
p a l l d i l l i u ! Mēs tikmēr te lūkosim
iztikt** (Turpmāk beigas)