1951-12-01-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l:r;;•:Sfi;'^^'•f^i-\'-V•^^^;•.^7•^ SOS Ko dzirdām LaMjā KRIEVI TIESĀ LATVIEŠUS !S(>vetskaja Latvij-a ;raiksla, k a ļautais tiesaešu- un piesēdētāju vēlēš^ām Latvijā iekārtoti 100 vēlēšanu iecirkņu; kas ņcraimē, k a jāievēl tikpait daiidz taujtas tiesnešu. Rīgā iekartati 30, Liepājā un Daugavpilī pa 3, Jelgavā 2, Ventspili 1, bet pārējie — lauku apgaibalos. Katrā vēlēšanu apgabalā jāievēl 66—75 tautas tiesu piesēdētāji. Sakarā ar vēlēšanām augstākās tie- .sas priekšsēdis Ridzins Rīgas radiofonā saka: Sociālistiskā likumība ir strādnieku •diktātiiras sekas (pie tam — ļoti baigas!). Padomj^i likuma pārveido cilvēka^ psichi un dabu fdiem-i ē l ! ) . Buržuju likumi ir viens no lī- ^dzekldem, lai nožņaugtu' visprogresil- 'vākos spSkuJs. (Piez kā gan varēja rasties brīvās, pa^auJes progress, kamēr Padomju savienUbā to redzam t i kai izkoptās verdKimāsanas, spīdzināšanas un "slepkavošana^ tecbnikā!). Kapitālistu valstis iesūta pie mums diversantus, spiegus, kaltētājus un Sflepkav^s. ' (Tas gan tiiliņ atgādina Maskavas 5; 'kolonnu rietmmivalstisl): Ir vēl pie mums kapitālisma atMekas, kas jzpauižas noziegumu veid»^ (!). Pa-doimju varas ļ)ieaugums pastiprina mŗlratošo šķiru.pretestību. (Labprātīgi un Mfir sajūsmu" mirt gan negribēs neviens!). Kas ted nu ir t i ^ , k am uzticēs ^kapi-tālistisko noziedznieku" tiesāšanu? Radio reportāžās no sapulcēm, kur „ i z - virza" kandidātus tautas tiesām/ mēs-doardasti » aitlbildi.. Tā ., Odrišu, ciema Ckalova kolhozā brigadieris Ivanovs ieteica izvirzīt par tautas tiesneša kandidātu ^ k o m j a u n i e t i Ļubovu Ŗu-d i k o v a Viņas kandidatūra vienprātīgi ,,izvirzīta** arī rūpniecības kombinātā, pirmās vidusskolas kolhoza Krasnaja Zarja uiii arteja Krāslavas amatnieks kopsapu/lcēs... Limibažu. tūku l-abrikā,par kandidāti izraudzīta ibiedrene Drozdova... Slokas cellulo-z a s u i i papīra kombinātā ieteikta Ma^ rija Anaņina, kas j au strādājusi par tVuta? tiesnesi. Rīgas jūrmtalas rājoņā. Jaš'pats dzirdainis arī citur. KOLHOZU "APVIENOŠANA „yiSU- , M A NOBEIGTA" - ! . ' , 1> V • . . • . ' . . •• • • • • ; • • • ! , • . • • . • •.; • I . •• > . • • .. . . • • • > .' No' agr. Zariņa, raksta lauksaimniecības- darbiniekiem dzirdam, ka kolhozu apvienošana Latvijā visumā nor^ beigta, lauksaimniecīibas ministrijas jibpagandas pārvaides vec. agr^^^ De?. gūta ieteic plašāk izvērst kdhozos mičūrinisnia paņēmienus mājlopu ēdināšanā: Mūsu republikā i r 147 saldūdens "kaļķu atradnes i,;. Lopiem labi ir «ai:! k o ku pelni, kas satur līdz 1/4 minerālvielu. . Cūku barībai jāpiejauc 7 proc. skuju. Aptiekās drīz varēs dabūt kobalda tabletes, kas dpfdamas govīm ik pārdienas. (Ne jau nu ar peilniein, skujām un tabletēm aizlāpīs lopbarības trūkumu!). CERT U N V ED .Aiz)putes rajona im Kirova rajona kolhoznieki 14 dienās beidza izciršanu, sagataivojot vairāk kā 2100 kb. mlieiaskokuu Virsplāna ciršana tur-piņāSj. Ogres, kolhozā Liesma jau izcirsti 350 kbi m virs plāna. Daugavpils rxijona kolhozi strācjā Ugāles mežniecībā, gatavojot kokmateriālus Don-. basa,- Kusbasa un Piemaskavas raktuvju šadhtām. No kolhoziem izbrauc jaunas brigādes, un līdz 16. decemībrim solās, s-agatavpt viirāk tūkstošu kub. m virs, plāna. Rīgas superfosfāta fabrika ikdienas nosūta, superfosfātu: uz Ukrainu un Baltkrieviju, ^ . NEVAR VAIRS TAZIT Rīgas radio stāsta, ka Valmieras pilsētas seja pārvērtusies: smilšainajā Gaujas krastā paceļas jaunā rūpniecības kombināta celtne un. jauni dzīvokli strādniekiem. Veidojas jauns centrs, būs plašs lauikiļms, ar Ļeņina: ^pieminekli. Rīgas ī^ugu'rūpnīcas meistars Edgars Raņķis savukārt d i - žoj aš, ka arī Mīlgrāvi tagad vairs nevarot pazīt: Emmas ielā uzcelts liels korpuss. Jaunatne dzīvo kopmītnēs, pa' divi un trīs vienā istabā... (Jā, — 'brīvajos laikos tā tiesām nebija: jaunatne varēja dzīvot kopā ar saviem vecākiem!) RAKSTURĪGA A I NA Latvijas arodbi«dr^ rīBpublikānisķā padome par visu sociālistiskās sacensības noteikumoi izpildīšanu piešķīrus i :tebākā LPSR strādnieka nosaukimiu 1951. g. trešajā ceturksnī šādām personām-: virpotājiem A. Rjakinam,\ S. Stoļņikovam, K. Silajevam, V. Stuka-nam, E. Lužko, R. Lepikam, A. Rusi-novam un A . Kudem; frēzētājiem A. Kuzņecovam, K. Krūmiņam, Cdiņā-jam, O. Griķim un V. Zeichmaiiim; automāta apkalpotājām V. Anderso-nam; atslēdznidtiem A. Kaņepam, F. Bērziņam, A. Pivarunam, A^ K a l n i ņam, V. Ivanovam un I. Zelobovam; formētajiem F. Ivanovam, V. Krest-ņikovam un M . Luksam} štancētājiem O. Sanjakovam: un E. Daibergam; vērpējām G. Toljakovai un V . Popovai; auidējiim M.^^ ^^R un M . Kaļinovai, mūrniekiem L Afa-nasjevam, Z. Stropam un G. Fedoro-vāmi namdariem R. Saleniekam un G. Zālītēmjapmetējam A. Zagarskim, krāsotājai A. Maraiiskai, kurinātājam J . Tribukām; .komībainieŗiem A. Balodim, V, Kapitonovam,- A. Sveiceram, A. Matulim, A . Briģimv E. Caunem, J . Šadurskim, E. Ruņģim, Ķ. Kalniņam, E. Kociņam un E. Lielmanim, kā arī šoferiem S. Jermplajevam, P. Miron-jukam, B. Hapuginam, G. Sakutam un N; Demeševam. Kā no šī saraksta redzams, rūpniecībā resp. .pilsētās latvieši noturējušies tikai kvalificētākos amatos, ķa^ mēr pārējos aizpilda krievi. Tāpat laukos tie dominē kā komibainieŗi un Vm^TA SKATĀS STAĻINA LOGĀ Aktrise Velta Līņe Rīgas radiofonā stāsta: Nesen biju Maskavā, kur piedalījos miera kongresā. Ieguvu otro prēmiju. Maskava negatavojas karam, bet miermiīlīgai jaunrades dzīvei (Dievs lai pasarga no vēl kaut kā „jauna"l). Es iilgi skatījos uz to logu, kas.vMu, vēlu apgaismots, un aiz kiira strādā; tas," k am mēs v i s i esam pateicīgi par mūsu laimīgo dzīvi. Viņš vada miis cīņā par komūnismai. Kauns Anglijai un^ A ^ par Korejā, Vietnamā un Malajā pastrādātiem briesmu darbiem. (Arī tos Velta, dro-ži vieri, redzējusi.. Staļina logā!) Uz to pašu logu bažīgi raugās arī VEFa komunistiskie vadītāji. Uri lai n-odrošinājtu, sey.:j.i.lg.āku pn laimīgāk u dzīvi" savos siltajos amatos, tie gaMvo „ķukuli'' >avam garīgajam tē-v^ in. Rīgas radio jau pasteidzies vēstīt, ķa VEFa 4atba ļaudis.pagatavojuši nacionālā stiilā veidotu kabineta iekārtu ar rakstāmgaldu,, masīvu klubkrēslu un galdiņiem aib;ās pusēs. Rak-' stāmgalda virsā mākslinieciski iegravēts Rīgas siluets, kā arī Ļeņina un Staļina attēli ozoIHapu un vārpu vainagu ielokā. Rakstāmgaldā iebūvēti radio un telefona aparāti... Jādomā, ka arī VEFa Mas-kavas „dēli" par šo centību saņems prēmiju tāpat kā V e l tai Līne. • ••v''^ PARĪZE UŅ PRĀGA Sarunājas divi" čechi. Par Eizenhaušrū. ,,tas zellis apbruņo E i ropu," saka viens. „Jā, un tas trakākais, ka savu galveno mītni viņš ierīkojis Parīzē," atbild otrs. ,rVai tev tas nepatīk?" brīnās" sarunas sācējs. „ H m . . . nepatīk gan. Kāpēc viijrš nevarēja to ierīkot Prāgā?" skan kluss jautājums. L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 1. decembrī Kad pirms dažiem gadiem Rietumeiropas laikrakstos parādījās pirmās ziņas par mongoļu karaspēka un ķiniešu k u l i ju nometināšanu Baltijas valstīs un Augšsilēzijas rūpniecības apgabalos, rietumu politiķi tam neveltīja vērības, neizprazdami šā noUkuma sakarību un sekas. Tikai boļševiku metožu pazinēji saprata, k a šie mpngolu priekšpulki nozīmē sākumu Tālo austrumu pakāpeniskai invāzijai Eiropā. Austrumeiropas tautu nepārtrauktas deportācijas un austrumu rašu piederīgo iepludināšana»tajās nav nekas cits, kā Austrumeiropas sistemātiska mongollzācija. vesti mongoļi. Ukraiņu sievietes bija piespiestas apprecēt šos> mongoļu kolonistus, kas nu bija aizbēguši kopā ,ar sarkanarmijas a>tliekām. Bet tās pašas ukrainietes, kas apsveica vāciešus 1939. g. un darīja to arī tagiad, nu jau turēja rokās starplaikā dzimušos šķībacainos zīdaiņus. Līdzīgu traģēdiju kopš 1945. g. pārdzīvo arī Baltijas tiautu sievietes. Arī tās jo bieži spaidu kārtā saprecina ar krieviem un mongoļiem, pie kam vīri pārņem sievas vārdu. Arī padzīto baltiešu zemn i e k i mājās novietotie svešie i^ācēji pārņem agrāko īpašnieku vārdus, l a i baltiešu iedzīvotāju pārtautošlanu noslēptu pasaules priekšā. Tāpat kā krievu revolūcijas cīņāis un krievu-poļu kara laikā 1920. gadā, arī kirievu-somu un otrajā pasaules feaŗā civiliedzīvotāji senrišķi baidījās no sarkanaimijas mongoļu vienībām to mežonības un nežēlības dēļ. šīs No visām zemēm Austrum- un Dien-vidaustrumeiropā, kuras pēc otrā pa-s- aules kara okupējusi Pad. savienība, arvien biežāk pienāk ziņas, k a tajās nepārtraukti un arvien lielākā skaitā ieplūst mongoļu un ķīniešu kolonisti — gan karavīri, gan rūpmec®)as un lauiksiāimniecības strādnieki. Samērā mazajiem priekšpuikiem pirmajos gados vēlāk sekoja ģimieņu masu trans-porli no Ķīnas, Mongolijas, Kirgizi-jas, Vidusāzijas —- ķīnieši, mongoļi, kirgizi, turkmēņi, uzbeki, tatāri u, tml. Un šī mongoļu invāzijia notiek 20. gadsimtā visu kulturālo tautu un U N acu priekšā • • •[••'•. Naiva un aplama ir doma, ka šī tauitu pārvietošana būtu * tikai otrā pasaules kara sekas. Jau ilgi pirms tam Pad. savienības ārisko iedzīvotāju vidū (piem. Ukrainā, Ķauikazā, Maskavas apgabalā un citur) apzināti ieplii-dināja moi^oļus un ķīniešus. Nav arī nejaušība, k a jau pirmajos pēc-revolūcijias gados mongoļu rases partijas dižvīri apprecēja krievietes, pie kam visbiežāk — cara laiku aristokrātijas piedierīgās. _ Veselu Vidusāzijas tautu izklīdināšana iederas boļševiku velnišķīgajos nodomos tāpat, kā Baltijas tautu deportācijas kopš 1941. g., Pievolgas vāciešu iznīcināšana pēc ķaŗa pieteikumia un daudz citu tādu tautu pārvietošana, kas nīda boļševikus un alka brīvības un patstāvības. So padomju vanas sfairā esošo mazo tautu sajaukšanu un iekļaušanu ķollektiva vergu masā daži rietumu valstu politiķi ciniski nosankuši pa»r „ķonffetu sistēmu". Trīs gadu desmitos boļševikiem tiešām izdevies Krievijas iedzīvotājus pārvērst līdz nepazīšanai. Pirmā pasaules kara vācu cīnītāji austŗurnifrantē bija visai pāirsteigti otrajā pasaules ķa-ŗā, sastopot vienveidīgu, pelēku karavīru masu, kas pa lielākai daļai sastāvēja no drukniem, bezbārdainiem sarkanaf-mieši'em », stingušu sejas izteiksmi un visām mongoļu rases pazīmēm. Kuir gan bija palicis lielĶ auguma, zilacainais, bārdainais, k'bsirdīgais cara armijas krievu „mužiks"? Sarkanarmiešu vidu tādu vairs tikpat kā nebija, j o Staļins bija paguvis tos „nolikvi-dēt" trīsdesmitajos gados, ar ma-JU slepkavībām un deportācijām dibinot kolhozus Krievijā. Kad Polijas karagājienā 1939. gadā vācu karavīri sasniedza toreizējo Poli jas-Krievijas robežu, tie Bugas upes apkaimē nokļuva arī Rietumukrainas sādžās, kur iedzīvotāju vairums bija liela auguma, gaišiem matiem un zilām acīm. Tie toreiz sveica- vācu karavīrus kā atbrīvotājus no ienīstā jūga. DažJas nedēļas vēlāk demarkācijas līniju ar P a d savienību pāircēla rietumos no minētām uikraiņu sādžām. Drīz pēc tam vācu karavīri no ukraiņu bēgļiem uzzināja par cilvēku medī-bām, slepkavībām, izvarošanām un deportācijām dzelzs priekškara viņā pusē. Bet īstu skaidrību par notikušo tie guva divi gadus vēlāk, atkail nonākot tais pašās uikraiņu sādžās. Visi vīrieši jau 1939. gada beigās bija deportēti uz Sibīriju un viņu vietā at- Kāda vāciete, kas 1949. g. atgriezusies no Latvijas, kur dažus gadus dzīvojusi Rīgā, stāsta par redzēto: Rīga ir karavīru pilna, un vakaros c i v i l i e uz ieilām labprāt nerādās. P ie Brīvības pieminekļa reiz bija nolikti ziedi. Brāļu kapi ir nekopti, bet Meža kapos pie Raiņa atdusas vietas apglabāts daudz krievu. Koka tilts Valdemāra ielas galā esot kādas latviešu sievietes konstruēts; pēdēja laikā to vispārējai satiksmei vairs nelietoja, jo konstrukcija izrādījusies par vāju. To atļāva vairs tikai kājniekiem un Viegliem satiksmes līdzekļiem, pārējos novirzot pār pontonu ti'ltu. Kādā operas izrādē dzirdēju M. Brēchmani-Stengeli un Elfrīdu Pakūli. Redzēju arī Rīgas dziesmu svētkus. Dziedātāji gan bija tautiskos tērpos, bet gāja nospiesti un bez sajūsmas. ATĪ dziesmas skanēja apspiestas un drūmas. Vispār — gājienos ļaudis piedalījās ne labprāt, pie kam gājienu beigās rindas bija pavisam retas, jo reti izpeļņa ārkārtīgi zema. Pie tam vēl fabrikās un iestādēs bieži neizmaksā algas, aizbildinoties, k a Maskava vēl neesot atsūtījusi, kādēļ neesot ko izm'aksāt. Dzīve vispār ārkārtīgi grūta. Labāk klājas tikai partijas un armijas vadošajiem vīriem. Rīgas jūrmalā dzīvo galvenokārt un žīdi. No ārzemēm saņemtās vēstules nevienu neiepriecina, jo to saņēmējus izsauc uz nopratināšanu; kas saņēmis vairākas, tam jau draud deportācija. Plašāka deportācija notikusi 1948. g. martā. Daudzos gadījumos uz Sibiriju aizvestas bijušo karavīru sievas ar bērniem. Laimīgi nav arī repatrianti, jo tikai retiem izdodas palikt Latvijā, bet arī tad — ilgstošā čekas uzraudzībā. Pases tiem izsniedz tikai pēc 5 gadu ilgas novērošanas. Visi latvieši lūdz Dievu, lai sāktos karš, kurā tie redz vienīgo glābiņu. Latviju atstājot, Mviešu draugi mani lūdza paziņot tautiešiem rietumos, l a i kas v i en varēja — pamanījās pazust, dara visu iespējamo dzimtene paliku- - Veikalu skatlogi tukši vai dekorēti: šo l'abā, jo, paejot vēl vairākiem ga-ar papes butaforijām. Viss ļoti dārgs, dieni, latviešu tur vairs nebūšot. bailes no mongoļiem pārvērtās panikā, kad tie otJā paisaules kara beigās okupētajās zemēs, i t īpaši Bialtijā un Vācijā, pastrādāja tādas necilvēcības, kam līdzīgas varam atrast tikai viduslaikos, fcad airī aziātiskie jāt^ nieku pulki ielauzās Eiropā. Tagad iegūti dokumentāriski pierādījumi, ka, pārejot Krievijas robežas, padomju STACHANOVIEŠA PIOKERA RŪPES Ar Košuta godalgu apbalvotais Bu dapeštas apvienoto spuldžu fabrikas stadianovietis Ignacs Piokers pēc 1952. g. 4. aprīļia var p alikt bez darba un maizes, ja Ungārijas komunistiskie plānsaimnieki viņa glābšanai yēl laikus neizsludinās speciālu piecgades plānu, j o priekišzīmīigais Piokers paš-leiz jau strādā uz 1954. g. kgjņta. Kā ziņo Budaipeštas, Szabad Ne] Piokers par godu .1. maijam bija apņemies 1953. g. plānu veikt līdz š. g. 15. septembrim, bet k a d par godu satversme^ dienai ---20. augustam visas sociālistisko sacensību normas pārbaudīja vēlreiz, to darīja, arī stacha-novietie Piokers un nolēma. 1953. g. plānu veikt j au līdz 30. jūlijam. To viņš arī -veica un tad apsolījās līdz nākošam 1. maijam paveikt visi piecgades plānu; tātad par 1 gadu un 8 mēn. ātrāk. Bet arī tas vēl nav viss. Kad komunisti notiesāja Kalo-čas archibīskapu Grošu, Piokers arī šinī faktā saskatīj'a cēlu mudinājumu uz jauniem varonīgiem sasniegumiem, ļin, šo cēlo motīvu" mudināts, apņēmās piecgades plānu nostrādāt jau līdz nākamā gada 4. aprīlim. KURPES CEĻOJUMS armijas vadība ar pavēli nodevusi sarkanarmiešiem baltiešu un vācu i^ie* vietes kā personīgu kaja .laupīj-amū, ko rīkoties pēc patikas". No sarkano briesmoņu varasdarbiem dēta pat bērni un sirmgalves. Mongolu.-ķīni|šu kolonistu nometināšanu Austrumeiropā boļševiki oficiāli pamatojia ar darba spēka trūkumu uc. saimnieciskām vajadzībām. Tā tas notika Baltijas valstīs, kur tūdaļ pēc kara beigām sākās jaunas, plašas vietējo iedzīvotāju deportācijas. Vļņu vietā nometināja, tūkstošiem ievesto ^mongoļu un taliTU kolonistu^^B^^ jaundibin^tos kolhozos, betfar! Rastos un pilsētas. Tā Jau 1946. ^adā daudzas mongoļu ģimenes BpmetSs^^u^ dzīvi Rīgā deportēto un bēgļu iitsti-tajos- dzīvokļos, it,īpaši Pārdaiigavā un Mežapairkiļ. Politbirojs šos „iii-ticamos tautas demokrāļijas i p t e labprāt ieiceļ m vadošajos partijas amatos. Rumānijā, Ungārijā un Bulgārijā ievesto mongoļu strādnieku, dēļ vairākkārt izcēlušies nemieri. Arī Cechoslovakijā lielākā skaitā no meli-ņlti ķīnieši, kas sākumā paradījis raktuvēs un fabrikās. Pēdējos' divi <enes apmeitušāļist li- Kāda lasītājia Berlīnes Tāgiiche Rundschau žēlbjas, ka, sekojot- šis pašas avīzes iniormacijai, iepirkušies HO veikalā tikko saņemtos konservējamos traukus. Nopirkusi 32 stiklia „vekojamos" traukus, .bet maz prieka bijis: no 10 traukiem caurmērā 9 nav i noslēdzami. — Cita lasītāja u liecību pair slavenajām HO precēm nodod laikrakstā ^ Sāchsische Zeitung. Tā ķērusies pie HO veikalā tikko pirktajām „Kosmo.s ziedu ziepēm", kurām pēc priekšraksta ne vien jauki jāputo, bet arī skaisti jāsmaržo. ...Bet kas tad tas?" raksta nabaga vīlusies Pīka republikas pilsone. ^Atskaitot ziedu: smaržu, no ziepēm pēkšņi vispār vairs nekā nevarēja manīt. Tās ne tikai neputoja, bet aiī mistiskā kārtā sadalījās, un pāri pal i k a kaut kas līdzīgs sviesta mīklas laupsnām." — Vēl trešā vēstule no Berlīnes BZ am Abend: rakstītājas meitā H O apavu veikalā iegādājusies pāri kurpju, bet tām pēc ceturtdaļstundas pārplīsusi virsāda. Kad pircēja tūlīt devusies atpakaļ uz veikalu, Lai brāķa kurpes apmainītu, veikalā sākusies lielāka izrunāšanās, un pircējai pā-rmests, ka viņa pati pret akmeni kurpi pārsitusi. "Šā v a i tā, — kurpe esot jāsūta uz Tīringiju. „Pēc 8 dienām muims ziņoja, ka kurpe ir atpakaļ,, bet tagad aizsūtīta uz Zār-briken'ās ielu," tālāk raksta pircējas māte. ,,Vēl pēc 14 dienām noskaitt-rojās, k a kurpe atrodas pārbaudīšanā Leipcigā, kur tā guļ vēl šodien." Beidzot rakstītāja vēi piezīmē,--veikalā viņa; brīdināta, ka ar rakstīšanu avīzēm neko vis nepanākšot. džrvi arī pamestajā^ nieku mājās. Kā redzamis,' dzeltenās rases kolonizā-djas vilnis pārvii^^ arvien vairāk uz rietumiem.'; Cik ļoti boļševiku varasvīri uzticas mongoļu rases piederīgajiem«, 1 ēdna arī tas, k a Baltijas valstīs, īpaši Rīgā, Tallinā,, Kaunā uc. visas militārās ierīces un čekistu mītnes apsargi tikiai mongoļu izlases vienības. Tapai Pad. savienības svarīgiajā nocietinājuiņa joslā Ziemeļauistrumprūsijā novietotas speciālas mongoļu karaspēka vien^ bas kopā ar mongoļu kolonistiem, šogad tiem Kanaļaucos un aj^aimē vēl pievienoja apm. 10.000 tatāru. Karaļauči tagad vairāk līdzinās; kādai Tālo austrumu pilsētai, nekā tcl vietai, kurā kādreiz darbojušies Kants un Hefders. Klaipēdas līdzeniuirņ'ā novietoti turkmēņi, KūfTšu kāpās — Mel-ļ: nās jūras zvejnieki. Arī poļu pkupē-tajā Dienvidaūstrumprūsijā.kolhozos!, jau sastopami daudz mongoļu. Aus tiumpolijā (Rietumuknaiņā) tie .au sa" stāda- iedzīvotāju vairākumu. ^ Gdiņi āziātiskā invāzija sākās ar ,,l:īniēsiļi niatrožu nancia" ierīkošanu, bet Dān cigā ostas strādnidci pa lieiālkali ( jauaŗ tikai ķīnieši. Pomerānija^ bsļa pilsētu ielās,. Kolbergā, Svinemiidē \«| tāpat Štetīnē ,,dzeltenie" nav. vatrš retumis. Štetīnes ostas rajoilāļ dzīVo veselias ķīniešu ģimenes. ļ . . i Kad pirms gada Augšsilēzijas rūp; niecības apgabalā radās ] pirmās ķī4 niešu kolonijas, komunisti satrauktos poļus mierinā|ā', k a tas esot tikai' pagaidu sitāvofclis,, kas radies dairba spe-f ķa trūkuma dēļ. Sākumā ķīniešus ar ģimenēm novietoja slēgtās noirņetņēsi. Šobrīd tas tā vairs nav. Pieticīgiais uii lētais Āzijas darba,spēks arvien vairāk nospiež darba algias, paaugstina darba normas un izspiež poļus no viņu' dzīvokļiem. Augšsilēzijas raktuves darbus šodien izpilda vienīgi ķīniešu k u l i j i un deportētie vācieši. Poļii : strādnieku protesti kolonizāciju nav spējuši apturēt. :f Šā giada pavasarī Sudētijā vien no jauna ieradušās vairāk/ neikā lOŪO ķīniešu ģimeņu. Ķīnieši ļparādījuši^s arī Bres'lavas, Brīgas un Ļignicas pilsētās. Auigš'siiēzijā vien Vometināto ķīniešu skaitu vērtē uz vismaz 100.000. Ir pat tā, k a tiem poļiem, kas pēc kara beigām ieradušies Silēzijā, tagad atkal jāatgriežas agrākajās dzīves vip-tās Polijā, lai atbrīvotu vietas jaunatnācējiem ķīniešiem. Kāds poļu pārnācējs raksta: „Ķīniešos valda Jbrie*- mīģs naids : pret visiem eiropiešiem, īpaši pret vāciešiem, poļiem un angļiem. Šie dzeltenie iebrucēji padara dzīvi nepanes'anu pat vispacietīgā-kam cilvēkam. Ķinieši ir mežonīgi, bīstami un nesaticīgi." ļ ' Lai noapaļotu šo ainu par dzelteno briesmu: draudiem Eiropai, jāpiemin, • ka šovasar 20.000 mongoļu jātnieku no Ziemeļaustrumprūsijas pārvietoti uz Melkļenburgu. Tos vada sarkanais jātnieku ģenerālis Boldaiiis «— „Maot-setunga labākais cīņas biedrs". Sīm jātnieku vienībām Mekleniburgā apķīlāja daudz privātu māju un atbrīvoja divi sādžas. Arī Tīringā novietots prāvs mongoļu okupācijas karaspēks. Visur, kur vien šīs mongoļu vienības' parādās, - vairojas slepkavības, laupīšanas, zādzības un varai,^ darbi, pie k am padomju iestādes ap- \ zināti piemiedz acis pret visām trConr goļu pastrādātām noziedzībām;V Tā boļševistiskais imperiālisms ar savu velnišķīgi izdomāto un pasākto āriskp tautu iznīcināšanu okupētajās zemēs vitāli apdraud; kara vājināto ^ Eiropas bioloģisiko substanci. Z* V . ; •"'••i - nei ^ . . ^ . ^ ^ a r e s f l i »^ auklu. Tad * ^ 5 i l S . W ?fl^ jto8 galos Jaui " ^ viens liilotejau 10m- ' SJI par loka dan^ izdrāzt pa Arāzejani, bi an ja visaiiaz pi iiiibea zaiiiOTi..s resnuma tad varēsim -ka iesmu, tā no : iesnu U lUMirāZĪ6!liQ-lesmiaņā, j f m Bultas ūļrdnņti auklai, Pīž-^ri piaScāilļ pTaštivi^īk sati Siw'Wta ;labd jiaokc ^ ' £ a y ^ : M t p i ; lai izšaut pareizi 1< • •• -.S i as is, k i Dzīvo(d< drc padomju '110 istis p< r « as,19. se 51 ilglan pret 5 m it lll ViSli cent ļ , . 1.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 1, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-12-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511201 |
Description
Title | 1951-12-01-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
l:r;;•:Sfi;'^^'•f^i-\'-V•^^^;•.^7•^
SOS
Ko dzirdām LaMjā
KRIEVI TIESĀ LATVIEŠUS
!S(>vetskaja Latvij-a ;raiksla, k a ļautais
tiesaešu- un piesēdētāju vēlēš^ām
Latvijā iekārtoti 100 vēlēšanu iecirkņu;
kas ņcraimē, k a jāievēl tikpait daiidz
taujtas tiesnešu. Rīgā iekartati 30,
Liepājā un Daugavpilī pa 3, Jelgavā
2, Ventspili 1, bet pārējie — lauku
apgaibalos. Katrā vēlēšanu apgabalā
jāievēl 66—75 tautas tiesu piesēdētāji.
Sakarā ar vēlēšanām augstākās tie-
.sas priekšsēdis Ridzins Rīgas radiofonā
saka: Sociālistiskā likumība ir
strādnieku •diktātiiras sekas (pie tam
— ļoti baigas!). Padomj^i likuma pārveido
cilvēka^ psichi un dabu fdiem-i
ē l ! ) . Buržuju likumi ir viens no lī-
^dzekldem, lai nožņaugtu' visprogresil-
'vākos spSkuJs. (Piez kā gan varēja
rasties brīvās, pa^auJes progress, kamēr
Padomju savienUbā to redzam t i kai
izkoptās verdKimāsanas, spīdzināšanas
un "slepkavošana^ tecbnikā!).
Kapitālistu valstis iesūta pie mums
diversantus, spiegus, kaltētājus un
Sflepkav^s. ' (Tas gan tiiliņ atgādina
Maskavas 5; 'kolonnu rietmmivalstisl):
Ir vēl pie mums kapitālisma atMekas,
kas jzpauižas noziegumu veid»^ (!). Pa-doimju
varas ļ)ieaugums pastiprina
mŗlratošo šķiru.pretestību. (Labprātīgi
un Mfir sajūsmu" mirt gan negribēs
neviens!).
Kas ted nu ir t i ^ , k am uzticēs ^kapi-tālistisko
noziedznieku" tiesāšanu? Radio
reportāžās no sapulcēm, kur „ i z -
virza" kandidātus tautas tiesām/ mēs-doardasti
» aitlbildi.. Tā ., Odrišu, ciema
Ckalova kolhozā brigadieris Ivanovs
ieteica izvirzīt par tautas tiesneša
kandidātu ^ k o m j a u n i e t i Ļubovu Ŗu-d
i k o v a Viņas kandidatūra vienprātīgi
,,izvirzīta** arī rūpniecības kombinātā,
pirmās vidusskolas kolhoza
Krasnaja Zarja uiii arteja Krāslavas
amatnieks kopsapu/lcēs... Limibažu.
tūku l-abrikā,par kandidāti izraudzīta
ibiedrene Drozdova... Slokas cellulo-z
a s u i i papīra kombinātā ieteikta Ma^
rija Anaņina, kas j au strādājusi par
tVuta? tiesnesi. Rīgas jūrmtalas rājoņā.
Jaš'pats dzirdainis arī citur.
KOLHOZU "APVIENOŠANA „yiSU-
, M A NOBEIGTA"
- ! . ' , 1> V • . . • . ' . . ••
• • • • ; • • • ! , • . • • . • •.; • I . •• > . • • .. . . • • • > .'
No' agr. Zariņa, raksta lauksaimniecības-
darbiniekiem dzirdam, ka kolhozu
apvienošana Latvijā visumā nor^
beigta, lauksaimniecīibas ministrijas
jibpagandas pārvaides vec. agr^^^ De?.
gūta ieteic plašāk izvērst kdhozos
mičūrinisnia paņēmienus mājlopu ēdināšanā:
Mūsu republikā i r 147 saldūdens
"kaļķu atradnes i,;. Lopiem labi
ir «ai:! k o ku pelni, kas satur līdz 1/4
minerālvielu. . Cūku barībai jāpiejauc
7 proc. skuju. Aptiekās drīz varēs dabūt
kobalda tabletes, kas dpfdamas
govīm ik pārdienas. (Ne jau nu ar
peilniein, skujām un tabletēm aizlāpīs
lopbarības trūkumu!).
CERT U N V ED
.Aiz)putes rajona im Kirova rajona
kolhoznieki 14 dienās beidza izciršanu,
sagataivojot vairāk kā 2100 kb.
mlieiaskokuu Virsplāna ciršana tur-piņāSj.
Ogres, kolhozā Liesma jau
izcirsti 350 kbi m virs plāna. Daugavpils
rxijona kolhozi strācjā Ugāles mežniecībā,
gatavojot kokmateriālus Don-.
basa,- Kusbasa un Piemaskavas raktuvju
šadhtām. No kolhoziem izbrauc
jaunas brigādes, un līdz 16.
decemībrim solās, s-agatavpt viirāk
tūkstošu kub. m virs, plāna. Rīgas
superfosfāta fabrika ikdienas nosūta,
superfosfātu: uz Ukrainu un Baltkrieviju,
^ .
NEVAR VAIRS TAZIT
Rīgas radio stāsta, ka Valmieras pilsētas
seja pārvērtusies: smilšainajā
Gaujas krastā paceļas jaunā rūpniecības
kombināta celtne un. jauni dzīvokli
strādniekiem. Veidojas jauns
centrs, būs plašs lauikiļms, ar Ļeņina:
^pieminekli. Rīgas ī^ugu'rūpnīcas
meistars Edgars Raņķis savukārt d i -
žoj aš, ka arī Mīlgrāvi tagad vairs nevarot
pazīt: Emmas ielā uzcelts liels
korpuss. Jaunatne dzīvo kopmītnēs,
pa' divi un trīs vienā istabā... (Jā, —
'brīvajos laikos tā tiesām nebija: jaunatne
varēja dzīvot kopā ar saviem
vecākiem!)
RAKSTURĪGA A I NA
Latvijas arodbi«dr^ rīBpublikānisķā
padome par visu sociālistiskās sacensības
noteikumoi izpildīšanu piešķīrus
i :tebākā LPSR strādnieka nosaukimiu
1951. g. trešajā ceturksnī šādām personām-:
virpotājiem A. Rjakinam,\ S.
Stoļņikovam, K. Silajevam, V. Stuka-nam,
E. Lužko, R. Lepikam, A. Rusi-novam
un A . Kudem; frēzētājiem A.
Kuzņecovam, K. Krūmiņam, Cdiņā-jam,
O. Griķim un V. Zeichmaiiim;
automāta apkalpotājām V. Anderso-nam;
atslēdznidtiem A. Kaņepam, F.
Bērziņam, A. Pivarunam, A^ K a l n i ņam,
V. Ivanovam un I. Zelobovam;
formētajiem F. Ivanovam, V. Krest-ņikovam
un M . Luksam} štancētājiem
O. Sanjakovam: un E. Daibergam; vērpējām
G. Toljakovai un V . Popovai;
auidējiim M.^^ ^^R
un M . Kaļinovai, mūrniekiem L Afa-nasjevam,
Z. Stropam un G. Fedoro-vāmi
namdariem R. Saleniekam un
G. Zālītēmjapmetējam A. Zagarskim,
krāsotājai A. Maraiiskai, kurinātājam
J . Tribukām; .komībainieŗiem A. Balodim,
V, Kapitonovam,- A. Sveiceram,
A. Matulim, A . Briģimv E. Caunem, J .
Šadurskim, E. Ruņģim, Ķ. Kalniņam,
E. Kociņam un E. Lielmanim, kā arī
šoferiem S. Jermplajevam, P. Miron-jukam,
B. Hapuginam, G. Sakutam un
N; Demeševam.
Kā no šī saraksta redzams, rūpniecībā
resp. .pilsētās latvieši noturējušies
tikai kvalificētākos amatos, ķa^
mēr pārējos aizpilda krievi. Tāpat
laukos tie dominē kā komibainieŗi un
Vm^TA SKATĀS STAĻINA LOGĀ
Aktrise Velta Līņe Rīgas radiofonā
stāsta: Nesen biju Maskavā, kur
piedalījos miera kongresā. Ieguvu
otro prēmiju. Maskava negatavojas
karam, bet miermiīlīgai jaunrades dzīvei
(Dievs lai pasarga no vēl kaut
kā „jauna"l). Es iilgi skatījos uz to
logu, kas.vMu, vēlu apgaismots, un
aiz kiira strādā; tas," k am mēs v i s i esam
pateicīgi par mūsu laimīgo dzīvi. Viņš
vada miis cīņā par komūnismai. Kauns
Anglijai un^ A ^ par Korejā,
Vietnamā un Malajā pastrādātiem
briesmu darbiem. (Arī tos Velta, dro-ži
vieri, redzējusi.. Staļina logā!)
Uz to pašu logu bažīgi raugās arī
VEFa komunistiskie vadītāji. Uri lai
n-odrošinājtu, sey.:j.i.lg.āku pn laimīgāk
u dzīvi" savos siltajos amatos, tie
gaMvo „ķukuli'' >avam garīgajam tē-v^
in. Rīgas radio jau pasteidzies vēstīt,
ķa VEFa 4atba ļaudis.pagatavojuši
nacionālā stiilā veidotu kabineta
iekārtu ar rakstāmgaldu,, masīvu klubkrēslu
un galdiņiem aib;ās pusēs. Rak-'
stāmgalda virsā mākslinieciski iegravēts
Rīgas siluets, kā arī Ļeņina un
Staļina attēli ozoIHapu un vārpu vainagu
ielokā. Rakstāmgaldā iebūvēti
radio un telefona aparāti... Jādomā,
ka arī VEFa Mas-kavas „dēli" par šo
centību saņems prēmiju tāpat kā V e l tai
Līne. • ••v''^
PARĪZE UŅ PRĀGA
Sarunājas divi" čechi. Par
Eizenhaušrū. ,,tas zellis apbruņo E i ropu,"
saka viens. „Jā, un tas trakākais,
ka savu galveno mītni viņš ierīkojis
Parīzē," atbild otrs. ,rVai tev
tas nepatīk?" brīnās" sarunas sācējs.
„ H m . . . nepatīk gan. Kāpēc viijrš nevarēja
to ierīkot Prāgā?" skan kluss
jautājums.
L A T V I J A
Sestdien, 1951. g. 1. decembrī
Kad pirms dažiem gadiem Rietumeiropas laikrakstos parādījās pirmās
ziņas par mongoļu karaspēka un ķiniešu k u l i ju nometināšanu Baltijas valstīs
un Augšsilēzijas rūpniecības apgabalos, rietumu politiķi tam neveltīja
vērības, neizprazdami šā noUkuma sakarību un sekas. Tikai boļševiku metožu
pazinēji saprata, k a šie mpngolu priekšpulki nozīmē sākumu Tālo austrumu
pakāpeniskai invāzijai Eiropā. Austrumeiropas tautu nepārtrauktas
deportācijas un austrumu rašu piederīgo iepludināšana»tajās nav nekas cits,
kā Austrumeiropas sistemātiska mongollzācija.
vesti mongoļi. Ukraiņu sievietes bija
piespiestas apprecēt šos> mongoļu kolonistus,
kas nu bija aizbēguši kopā
,ar sarkanarmijas a>tliekām. Bet tās
pašas ukrainietes, kas apsveica vāciešus
1939. g. un darīja to arī tagiad, nu
jau turēja rokās starplaikā dzimušos
šķībacainos zīdaiņus. Līdzīgu traģēdiju
kopš 1945. g. pārdzīvo arī Baltijas
tiautu sievietes. Arī tās jo bieži
spaidu kārtā saprecina ar krieviem un
mongoļiem, pie kam vīri pārņem sievas
vārdu. Arī padzīto baltiešu zemn
i e k i mājās novietotie svešie i^ācēji
pārņem agrāko īpašnieku vārdus, l a i
baltiešu iedzīvotāju pārtautošlanu noslēptu
pasaules priekšā.
Tāpat kā krievu revolūcijas cīņāis
un krievu-poļu kara laikā 1920. gadā,
arī kirievu-somu un otrajā pasaules
feaŗā civiliedzīvotāji senrišķi baidījās
no sarkanaimijas mongoļu vienībām
to mežonības un nežēlības dēļ. šīs
No visām zemēm Austrum- un Dien-vidaustrumeiropā,
kuras pēc otrā pa-s-
aules kara okupējusi Pad. savienība,
arvien biežāk pienāk ziņas, k a tajās
nepārtraukti un arvien lielākā skaitā
ieplūst mongoļu un ķīniešu kolonisti
— gan karavīri, gan rūpmec®)as un
lauiksiāimniecības strādnieki. Samērā
mazajiem priekšpuikiem pirmajos gados
vēlāk sekoja ģimieņu masu trans-porli
no Ķīnas, Mongolijas, Kirgizi-jas,
Vidusāzijas —- ķīnieši, mongoļi,
kirgizi, turkmēņi, uzbeki, tatāri u, tml.
Un šī mongoļu invāzijia notiek 20.
gadsimtā visu kulturālo tautu un U N
acu priekšā • • •[••'•.
Naiva un aplama ir doma, ka šī
tauitu pārvietošana būtu * tikai otrā
pasaules kara sekas. Jau ilgi pirms
tam Pad. savienības ārisko iedzīvotāju
vidū (piem. Ukrainā, Ķauikazā, Maskavas
apgabalā un citur) apzināti ieplii-dināja
moi^oļus un ķīniešus. Nav
arī nejaušība, k a jau pirmajos pēc-revolūcijias
gados mongoļu rases partijas
dižvīri apprecēja krievietes, pie
kam visbiežāk — cara laiku aristokrātijas
piedierīgās. _ Veselu Vidusāzijas
tautu izklīdināšana iederas boļševiku
velnišķīgajos nodomos tāpat, kā Baltijas
tautu deportācijas kopš 1941. g.,
Pievolgas vāciešu iznīcināšana pēc
ķaŗa pieteikumia un daudz citu tādu
tautu pārvietošana, kas nīda boļševikus
un alka brīvības un patstāvības.
So padomju vanas sfairā esošo
mazo tautu sajaukšanu un iekļaušanu
ķollektiva vergu masā daži rietumu
valstu politiķi ciniski nosankuši
pa»r „ķonffetu sistēmu". Trīs gadu
desmitos boļševikiem tiešām izdevies
Krievijas iedzīvotājus pārvērst līdz
nepazīšanai. Pirmā pasaules kara
vācu cīnītāji austŗurnifrantē bija visai
pāirsteigti otrajā pasaules ķa-ŗā, sastopot
vienveidīgu, pelēku karavīru masu,
kas pa lielākai daļai sastāvēja no
drukniem, bezbārdainiem sarkanaf-mieši'em
», stingušu sejas izteiksmi un
visām mongoļu rases pazīmēm. Kuir
gan bija palicis lielĶ auguma, zilacainais,
bārdainais, k'bsirdīgais cara armijas
krievu „mužiks"? Sarkanarmiešu
vidu tādu vairs tikpat kā nebija,
j o Staļins bija paguvis tos „nolikvi-dēt"
trīsdesmitajos gados, ar ma-JU
slepkavībām un deportācijām dibinot
kolhozus Krievijā.
Kad Polijas karagājienā 1939. gadā
vācu karavīri sasniedza toreizējo Poli
jas-Krievijas robežu, tie Bugas upes
apkaimē nokļuva arī Rietumukrainas
sādžās, kur iedzīvotāju vairums bija
liela auguma, gaišiem matiem un zilām
acīm. Tie toreiz sveica- vācu karavīrus
kā atbrīvotājus no ienīstā jūga.
DažJas nedēļas vēlāk demarkācijas līniju
ar P a d savienību pāircēla rietumos
no minētām uikraiņu sādžām. Drīz
pēc tam vācu karavīri no ukraiņu
bēgļiem uzzināja par cilvēku medī-bām,
slepkavībām, izvarošanām un
deportācijām dzelzs priekškara viņā
pusē. Bet īstu skaidrību par notikušo
tie guva divi gadus vēlāk, atkail nonākot
tais pašās uikraiņu sādžās. Visi
vīrieši jau 1939. gada beigās bija deportēti
uz Sibīriju un viņu vietā at-
Kāda vāciete, kas 1949. g. atgriezusies
no Latvijas, kur dažus gadus dzīvojusi
Rīgā, stāsta par redzēto:
Rīga ir karavīru pilna, un vakaros
c i v i l i e uz ieilām labprāt nerādās. P ie
Brīvības pieminekļa reiz bija nolikti
ziedi. Brāļu kapi ir nekopti, bet
Meža kapos pie Raiņa atdusas vietas
apglabāts daudz krievu.
Koka tilts Valdemāra ielas galā esot
kādas latviešu sievietes konstruēts;
pēdēja laikā to vispārējai satiksmei
vairs nelietoja, jo konstrukcija izrādījusies
par vāju. To atļāva vairs tikai
kājniekiem un Viegliem satiksmes
līdzekļiem, pārējos novirzot pār pontonu
ti'ltu.
Kādā operas izrādē dzirdēju M.
Brēchmani-Stengeli un Elfrīdu Pakūli.
Redzēju arī Rīgas dziesmu svētkus.
Dziedātāji gan bija tautiskos tērpos,
bet gāja nospiesti un bez sajūsmas.
ATĪ dziesmas skanēja apspiestas un
drūmas. Vispār — gājienos ļaudis piedalījās
ne labprāt, pie kam gājienu
beigās rindas bija pavisam retas, jo
reti izpeļņa ārkārtīgi zema. Pie
tam vēl fabrikās un iestādēs bieži neizmaksā
algas, aizbildinoties, k a Maskava
vēl neesot atsūtījusi, kādēļ neesot
ko izm'aksāt. Dzīve vispār ārkārtīgi
grūta. Labāk klājas tikai partijas
un armijas vadošajiem vīriem.
Rīgas jūrmalā dzīvo galvenokārt
un žīdi.
No ārzemēm saņemtās vēstules nevienu
neiepriecina, jo to saņēmējus
izsauc uz nopratināšanu; kas saņēmis
vairākas, tam jau draud deportācija.
Plašāka deportācija notikusi 1948. g.
martā. Daudzos gadījumos uz Sibiriju
aizvestas bijušo karavīru sievas ar
bērniem. Laimīgi nav arī repatrianti,
jo tikai retiem izdodas palikt Latvijā,
bet arī tad — ilgstošā čekas uzraudzībā.
Pases tiem izsniedz tikai pēc
5 gadu ilgas novērošanas.
Visi latvieši lūdz Dievu, lai sāktos
karš, kurā tie redz vienīgo glābiņu.
Latviju atstājot, Mviešu draugi mani
lūdza paziņot tautiešiem rietumos, l a i
kas v i en varēja — pamanījās pazust, dara visu iespējamo dzimtene paliku-
- Veikalu skatlogi tukši vai dekorēti: šo l'abā, jo, paejot vēl vairākiem ga-ar
papes butaforijām. Viss ļoti dārgs, dieni, latviešu tur vairs nebūšot.
bailes no mongoļiem pārvērtās panikā,
kad tie otJā paisaules kara beigās
okupētajās zemēs, i t īpaši Bialtijā
un Vācijā, pastrādāja tādas necilvēcības,
kam līdzīgas varam atrast tikai
viduslaikos, fcad airī aziātiskie jāt^
nieku pulki ielauzās Eiropā. Tagad
iegūti dokumentāriski pierādījumi, ka,
pārejot Krievijas robežas, padomju
STACHANOVIEŠA PIOKERA RŪPES
Ar Košuta godalgu apbalvotais Bu
dapeštas apvienoto spuldžu fabrikas
stadianovietis Ignacs Piokers pēc
1952. g. 4. aprīļia var p alikt bez darba
un maizes, ja Ungārijas komunistiskie
plānsaimnieki viņa glābšanai yēl laikus
neizsludinās speciālu piecgades
plānu, j o priekišzīmīigais Piokers paš-leiz
jau strādā uz 1954. g. kgjņta.
Kā ziņo Budaipeštas, Szabad Ne]
Piokers par godu .1. maijam bija apņemies
1953. g. plānu veikt līdz š. g.
15. septembrim, bet k a d par godu satversme^
dienai ---20. augustam visas
sociālistisko sacensību normas pārbaudīja
vēlreiz, to darīja, arī stacha-novietie
Piokers un nolēma. 1953. g.
plānu veikt j au līdz 30. jūlijam. To
viņš arī -veica un tad apsolījās līdz
nākošam 1. maijam paveikt visi
piecgades plānu; tātad par 1 gadu un
8 mēn. ātrāk. Bet arī tas vēl nav
viss. Kad komunisti notiesāja Kalo-čas
archibīskapu Grošu, Piokers arī
šinī faktā saskatīj'a cēlu mudinājumu
uz jauniem varonīgiem sasniegumiem,
ļin, šo cēlo motīvu" mudināts, apņēmās
piecgades plānu nostrādāt jau
līdz nākamā gada 4. aprīlim.
KURPES CEĻOJUMS
armijas vadība ar pavēli nodevusi
sarkanarmiešiem baltiešu un vācu i^ie*
vietes kā personīgu kaja .laupīj-amū,
ko rīkoties pēc patikas". No sarkano
briesmoņu varasdarbiem dēta
pat bērni un sirmgalves.
Mongolu.-ķīni|šu kolonistu nometināšanu
Austrumeiropā boļševiki oficiāli
pamatojia ar darba spēka trūkumu
uc. saimnieciskām vajadzībām. Tā
tas notika Baltijas valstīs, kur tūdaļ
pēc kara beigām sākās jaunas, plašas
vietējo iedzīvotāju deportācijas. Vļņu
vietā nometināja, tūkstošiem ievesto
^mongoļu un taliTU kolonistu^^B^^
jaundibin^tos kolhozos, betfar! Rastos
un pilsētas. Tā Jau 1946. ^adā
daudzas mongoļu ģimenes BpmetSs^^u^
dzīvi Rīgā deportēto un bēgļu iitsti-tajos-
dzīvokļos, it,īpaši Pārdaiigavā
un Mežapairkiļ. Politbirojs šos „iii-ticamos
tautas demokrāļijas i p t e
labprāt ieiceļ m vadošajos partijas
amatos. Rumānijā, Ungārijā un Bulgārijā
ievesto mongoļu strādnieku, dēļ
vairākkārt izcēlušies nemieri. Arī
Cechoslovakijā lielākā skaitā no meli-ņlti
ķīnieši, kas sākumā paradījis
raktuvēs un fabrikās. Pēdējos' divi
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-12-01-04