Bavarijas Latviesu vestnesis, December 1, 1951

              mit aotāb jamu «irii^T^.
W » T.3ia& ,01, k r t ^ f f ,
'•s
»A viņš IT ail pčc «kaita: 2B1UI. D?;
8 i ^ ^ n , ir JJad. ssvis^ U
iJritn bruņoto spēka gada grljutu &tt.
5AMna!; Tērtējnina, • ba. tan 123 i •
m.atrodas butē. Patlabaa SreaBa e^.
r ierofian ap 2,8 milj. t&a, ļan
Ipmā. 2 mēnešos varētu mohiA^ pj.;
ja..diviriju, •
iaa mitu» atliekai Oberaldsļl
itesgadfti^ saia noārdīt pag. MŽ^I, i^
š brīdinot policiju novfert imljJEi
'iska nacistn iejaukšanos,
to-Tarones" titnlo M Ipjfe «fea
āk saņems nimāniefei ti wm \\
smagņ torti un 116.000 doi
savā 21: dzimumdienā saņČai Mih
m no .Kbre;as kafa amerikl^ii iar^
iam amputētas abas rokat ss Vķ
careivis Smiss. :
15 Sforta fezona Bati|i|i atkliU
Bavārija §o, sezoM sagaidi
[zieraivēt&iem izoikšaBB ^rtmls i:
'>a.valdibaslid2eklieiD izdota Jtijr.
s vācu ilustrētais tmSit fc
ļiaikraksts Die Nene Zeitung DJ oŅ-
>erMonat, ko tāpat izdod par «Een^
Idibas līdzekļiem, iznākšaDDtBiiEsii
_ dln iaolfbn Mdoajns, ki ti^o H>
.reses birojs ANP, meklē ladosteJ»
alaksmes sabiedrība. iJdoti^ p-apmādt
Holandē, ^
nas piliēta orrarēiBil prl»« I^-'
ļvācn „magaiīnu".; apgādiem, ,Ui *
ļEslīngenu par aiiiiegumn la
llo kiosku īpašniekiem tirg»!^» ^•
mmesL Esiingenas piemēra» m
vairākas dtas-Virtefflbergai m
štas, aizliedzot ui piļsftai
ļunatnei. kaitīgus ^izdevmnuE;
ātn kafijas kontrabindn nō ^jf^
^ a s un Dandgas ostu la W
losln komunisU iepludisa fc^
/pārdod p w 5 « P ^ ^ ' ^ t « tt, lai iegūtu vērtīgās netuart»
L spogi4im grīdas, rienao #
Idnskas spldzināšanas^^^^
l - lieanāja.čechn«^^^^
iVkas 8 gaduspavadlli^k^^.
^ . V a r ^ a s . ^
fc/z«nniekiem pārcelti^
l i m privātīpatoā^.h^^
:, ieradies p o S U s U ^ ^ .
tipri bojāts. NKv" ,
ļ,-j gada
tieku reP"??^ i j a i iM
L vairākos P ^ ^ . , . k ,
L ..Sarias^s ««»
LATVIA
Latvlan Nevvspaper
Nr. 75 (519), Dec 1, 1951
Publisher; Vihs Januan, (2Ial Au,
gustdort b, Detmold, Larjet. Germa-ny}
Phone Auqu5idorf 02.
Editorial and Businesr Office:
fl3b) Grafenaschau. Obb., Reaie-fungslager.
Germany.
Pnnter: VVeiiheimer Druckerei
G. ra. b H., {13b) VVeiIheim, Obb..
Germany.
Pubhshed once weekly. Clrcula-
Hon 7500 Sponsor ~ International
Refugee pfaanization. ~ Mem-bership:
Associauon ol the Prce
Press, LATVIAN NEWSPAira Attslfāijjfti ftdakcijfti ftdUiU:
doarc^ BaUatat Vlc, *AustraUa
tovības cinas
Antikomūnistisko nāciju bloka (ABN)
centrālkomiteja nosūtījusi UN kopsa.
pulcei Parīzē memorandu, kurā prasa
radīt visu brīvību mīlošo tautu ko^
pēju fronti abpus dzelzs priekškaram,
lai aizstāvētu nacionālo ne^atkarlbu,
brivibuv reliģiju un kultOru pret bol-
Isevistisko barbarismu. TālālŽ prasīta
rietiiinu pasaul|s ciesa sadarbība ar
pspiefitp tautu pretestības kusilbu, k-ā
r! to brīvības cīņas atbaMIšana.
ar priekšnoteikumu ilgstoša miera
adīšanai pasaulē jāuzskata PSŖS sa-allšana
tur dzīvojošo tautu ineatka-
Igās: nacionllās' valstīs un /jebkura
veida taulu cietuma noraidiš^^^ Tā­pat
prasīta* Cechoslovakijas jun Juģo-slavijas
sadalīšana nacionālās valstis,
katrās tur dzīvojošās tautībai etniska^
jās robežās. Tālāk memoranda prasa
demokrātisko valstu diplomātisko eā-kāru
pārtraukšanu ar PSŖS un tās sa-
,telltiem, komunistisko piekto kolonnu
apkarošanu brīvajā pasaulē, apspiesto
tautu pretestības kustības pārstāvju
oficiālu atzīšanu, : kā arī atzīt pret-bolševistiskās
partizānu armijas par
regulāru militāro karaspēku Hāgas
konvencijas nozīmē.
Memorandu parakstījuši ukraiņu,
baltkrievu, gruzīnu, kazaku, turkmē­ņu,
slovaku, čechu, kroatu, ungāru un
lietuviešu pārstāvji.
M Ū S U P A R Ī Z E S K O R E S P O N D E N T A S P E C I A L R A K S T S L A T V I J AI
Diendienā sekojot U N pilnsapulces
debatēm, jānāk pie bēdīga secināju-nrta,
ka valstis un tautas šķir trejāds
antagonisms: mazāfi un lielās, komu­nistiskās
un demokratlskās/baltās un
krāsainās tautas. Interesanta ^ j a Dā­nijas
ārlietu ministra runa, kurā iz-
D Z E L Z S TRIJSTŪRIS U N 2UK0VA P Ļ A N I Mlķ^INA RIETUMVALSTIS
Kadi karam beldzoti^; marials 2u-kovs
Berlīnē saskandināja glāzes par
godu kopējai uzvarai ar savu ameri-kas
koljēgu ģenerāU Eii^haueru.
viņi vaļsirdīgi ieklarēja:,,Hitlera ba­dīgais
liktenis rāda, ka neviena
valsts nevar ar bruņotu varu ilgstoši
uzkundzēties citlm," 2ukovf gribēja
paklausīt Eizerihauera leldgumam un
Otrs antagonisms — starp austru­mu
un rietumu demokrātijām — pa­stāv
jau kopš 1917. g. 7. novembra,
un par spīti visiem: rietumnieku pūli­ņiem
atrast kādu modus vivendi, tas,
šķiet, vairs neizdosies; Maskavas un} apciemot ASV, bet tūlīt pķ^^
l^is^ tās satelītu runas virs Višinsk^^^^^
^anēja bailes. ļM proti;^^^,y
t)tja aicinājis atzīt lldzdafibu Atlan- pret visu n^komunistisko pasauli; tinļF^^ ka 2u«
Uka^aktā par nesavienojamu ar pie- pārsteidz fakts, ka viņam aplaudē laba i kovs par prelvalsUsku darbību liotie-denbu
pie UN. Bet, lūk, agresīvā tiesa delegātu arī no vairāk vai ma-'
zākdera^bkratiski pārvaldītam va'stint
Kas lie tādi? Un te mēs nonākam
Dānija piedalās šai paktā. Protams
Krievija jutas Dānijas apdraudēta.
tāpat kā savģ: laikā tā jutās Baltijas ļ pie treidsantitēz^^^ un krasa
republiku apdraudēta. Bet pareizi nāstauUs. Tai ziņā pamācītājas bijk
teica Urugvajas pārstāvis: mazās tau­tas,
kopā ņemtas, aptver simtiem mil­jonu
cilvēku; tās; var apvienoties un
vajadzības gadījdmā nostāsies pret
lielvalstīm. Mazās tautas gan ne*
var sākt karu, bet tomēr spiestas
nest lielo izraisītā kara ciešanas. Visu
mazo tautu delegātu vēlēšanās ir —
miers un brīvība.
So mazo tautu u n "valstu nobīdlša-nu
pie malas lieliski prot izmantot
Maskava, gūstot; panākumus gan ne
UN plašajā forumā, bet „lielo" kon­ferencēs.:'/;''
i;lietmazOP
Neseai iepazīstdnā'jām miōsu ,laM- cltrts noātā^jas, kā vic^n ar spScI-tSjUs
ar bij. ASV ārlietu ministri- gāan d2ēŠanasšlQtenēm rokās. Ci-jaš
]>ad6mn'ieka Austrumeiropa tāda komGniMrka liesmās degošo
jaUtā|uimos Džordža Ķenana ap- upujii „atbalstīšana" atgādina Ne-cerējumu
Ati^rika un Krievijas n rona laiku cirka pubHku, kās «ar
kotne (skat. mūsu lailkraksta dzīvu interesi ru)raudzījās, ka lau-
58.-r--60.nrk). Ja šajā apcerējuināvās arēnā saplosa kristīgos. Bet ir
atradām Y3irākuš _ ' " ' ' ; • • jau„Neroni" un
revidējamus u z s k a - : / ^ ^ „izrāžu" ap-tus,
tad tas ir sa- \^ VILIJ» LCMI>I» J jQsmotāji ari musu
protamfS" un piedo- dienāš. , ..
dāins, jo autors ir cita kontinen- Prof. Ārona ,.filozofisko" pieeju i
ta un mentalitātes cilvēks, kam Pad. savienības terrorizēto tautu
Pad. savienība un tās verdziībaVelēšanām im-bojā/ejai^ izskaidro
n<māk.ušās taiitias visumā pasvrešas. nākošai rindkopa, kur -^ņš kpn-
Turklāt Kenans art tikai apskata, 8t*atē, ka pašreizējā Ķri«^ja bez
b^t nepūlās atrisināt Pad. savienī-lielkneviem un tiem Tadnieclga^
bas rādītās problēmas, pamezdams jiem baltkrievi^can un \ikraiņiem
atklātu lielāko tiesu būtiski sya- aptver arī citas dažādu ļoti atšķi­rīgo
jautājumu. rļgukuiitūras pakāpju tahtas, kam
Jau dtādi tas i r ar kādu F^^^^^ ar vaidošo nav nekā kopīga un
cijas un "trīs kirievu zinātniekiem, kas „drlzāķ pielīdzināmas Eiropas
kas atsaukusi^ uz Vācijā iznākb-vals^
šā internacionālā mēnešraksta Der valstu maztkumtai^lbām, tikai ar
' Monat aptanju- par Kenana apcerē- to starpību, ka krievu koļoni*1 -
jumu. Tie savos rakstos (minētā valsti no mātes zemes nešķir
mēnešpaksta oķtobja numurā) iet okeāni, bet tās veido territoriāli
jau daudz tālāk, nonākdami pie vi- vienotu kontinentā^varu".
; s a i d ī v a i r i i em vērtējumie seci- So neviļus nāik prātā krievu pa-nSjumiem
un ietiedkumdemr ^ « s gaidu valdības galvas A. Kerenska
nav vairs saprotamie ne attaisnoja- klasiskā atbilde latvieša pārstāv-mii,
bet gan rada izbrīnu un ša-,jiem 1917. g.. kad tie ;lūdza savai
šutunīu tautai patstāvību: „Tad jau pat-
Lūk.' - - P a r ī z e s filozofijas pro-stāvību^^^^ var prasīt arī čuvaši!''
fesors un Figāro ievadnieks R^i- Prof. Arons to^^^^ t^
motids Arons starp citu raksta, ka pielldroot. latviešus uc. Maskavas
,,ieturot vispārēja kara novēršanas uzurpētā kuUūras tautas Jaun-politiku,
rietumiem nav ne līdzek- gvinejas. Ugunszemes^ vai līdzīgu
ļu. ne pamata ieņemt kādu no- necivīHzēto zemju dabas^
teiktu nostāju Pad. Krievijas tau-xiltim. ; • ,
tību problēmā. Tiem jāatbalsta^^^^^Vm^
Pad. savienības nekrievu tautu jies par Staļina impeŗijas_neaizka.;
autonomijas centieni un Austrum^rarm
eiropas zemju brīvības ^izii^a. ne- tikko^ Maskavas^^
izsa£>ties ne par, ne pret krievu vos kaut^mecigakp ^ ^ ^ ^ ^
l i e l v a l s t s - s a d a l ī š a n a ^ e^
000 a r o b e ž ā s ' ' ^ ^ ^ s ^ ^ ^
neka nezina vai arī negrib zināt sti
pārbaru Korejā vai Indokm
M a S . Viisjūras^^.^
okeāna paktu, nedz ari par, UN. ' ^ ^ ' " ' ^ ' ' ^ ^^
kas nupat Parīzē sanākusi savā provm
tautu postu^va^^^
^ S pret cilvēku dzīvības kā viņš būtu izdz.ea.as
!/ apdraudošu ugunsgrēku nevar but aurpmAjumt i IPP)
Pakistānas, Ēģiptes, Liberijas un J^-
menes delegātu runas, Pakistānas
ārlietu ministrs gan bija spiests pa­teikties
Anglijai par tās cē!o žestus
deva brīvību viņa valstij un In-āiv
tomēr loti asi uzstājās pret bal-rases
dominācijas un ekspluatā­cijas
tieksmēm. Nosodot balto admi­nistratoru
aroganci koloniālos ap­gabalos,
viņš minēja, ka no Āfrikas
UN esot pārstāvētas tikai 4; vaistis;
To pašu domu. sakarā ar pēdēļā laika
notikumiem, vēl krasāk izcēla Ēģiptes
s l i e tu ministrs. Tuvie austrumi esot
kļuvuši aizvien eksplozīvāki. Kolo­niālās
varas nerēķinoties; ar UN char-tu.
Pēdējā paredzot vienādas tiesības
lielām un mazām valstīm, bet praksē
notiekot citādi. īstenībā muijs esot
divi kari — Korejas un Ēģiptes.
Angļi Ēģiptē esot pielaidīgi mežonī­bas,
un Ečesonam neesot ķouztrauk-ties
par notikumiem Ungārijā. Angļu
agresija Ēģiptē nozīmējot draudus
starptautiskai drošībai. Attiecībā uz
Sud&iu viņš prasot plebescitu, atvel­kot
kā Ēģiptes, tā Anglijas karaspēku.
Liekas, ka arābu valstis, kā arī
Irāna un Pakistāna, kas pieder mu­hamedāņu
pasaulei un kur uzliesmo­jis
spēcīgs nacionālisms, vajadzības
gadījumā nekautrēsies pieņemt Pad.
savienības atbalstu, kaut vai uz laiku.
Ka krievi ir labāki taktiķi par
anglo-sakšiem, to kādā sēde picrā-dija
procesuāls jautājums pirms V i -
šinska otrreizējās uzstāšanās. Kad
Visinskis jau taisījās •sākt savu runu,
Austrālijas ārlietu niinislrs ņēma
vārdu pie darba kārtibas, lūgdams
kopsapulces prezidentu noskaidrot,
vai Višinskis teikšot ko jaunu. Vi- 7," . , . , t^n^n
. , „ , v i , ^ v i ' i ' . . K ā r t o t , pārņemot pašlaik IKO rltlbl
šinskis to veikh uzkera, ar lie!u! , \ n / ' tt>/^ ... «ncn . j -i-j , , , v i esošo 12 kuģu flot:, jo IRO pali 1952.
bauda naspe.cdams a ^ U a ^ nodomĻsi aizlTanspbHM v.ir.
lipgt vardu utt. Sis„nepari>pe!amais r . *; ,v i * - i 4
Ar . . , ^ ^ 1 ņēmusi at auju ieceļot
debatiens ,ņcr:j,auv.kuro. rc:zr centas j '.-v •; ; •
pierādīt,. ;ka.:Atlant;ka pakta v a i s l a s j - - ' V
gatavojoties ielenkt Pad. sdv^cnibu.ļ
ceļot un iekārtojot bāzes gar visam
Pad. savienības robežānt Pretēji laii
rietumvalstu ŗitibai, Pad, savienība i
esot ar mieru likt galdā konkrētus
papildpriekšlikumus atbruņošanās jau­tājumā.
Iepazīstoties ar šiem priekš­likumiem,
pirmajā bridi varētu I^c-ties.
ka Pad. savienībā bedzot t;e^fm
It starptautiskai ^ atbruņošanās
STARPTAUTISKA KONFERENCE
BRISaE AI^PRIEŽ AMERlKAlvļU
^-PLANus--^
Briselē piimdien sākās ASV lero
sinātā starptautiskā kcmlerence izce
ļošariasresp. ieceļošanas jauti jumiem,
piedaloties 23 ieinteresētām rietumu
valstīm, to skaitā ari RietumvScljai.
Konferences galvenais ūzdēvmn» ir di-l)
ināt jaunu orgfaņizajciju izceļotiju at-balstišanai.
kās daļēji pirņemtu ari
1RO uzdevumus, kad tē šī gada bei­gās
savu darbību izbeigs. Ķākonfer
renei atklājot uzsvēra BelģijasVārējSs
tirdzniecltfas ministrs \ Meriss, līdz­šinējie
mēģinājumi atriiinēt liekā dar-ba
spēka jautājurou dažādās Eiropas
zemēs ar divpuslgieļtņ nļolfgiBiilem it-ridljušies
nepieliekaīnB. Tldēl ta*
gad jāinēģln^ šo problēmu atrišinlt
starptautiskā iaērogi, paverot Helfi-kam
skaitam ceļu uz aIzjOras zemēm,
kur jedzivotāju un darta spēka tra­kums.;'.-
Pamatu konferences darbam veido
ASV plāns par 115.000 ļeiropicšu iz­vietošanu,
kam pēc IRO aprindu vēr­tējumiem
būtu nepieciešami 34 milj.
dolāru. No tiem A S V domā dot 10
t i i l j . 1952, g. izvietojamo skaitā ir
SS.m vāciešu (ieskaitot 25.000 tautas
vāciešu), S5,000 itaiļu, 15.000 austrie­šu,
6000 holandiešu, kā ari 4000 grie­ķu
un portugaļuv No tian 40.000 no­domājusi
u z ņ ^ t Kanāda, 25.000 Aus­trālija
un ASV,.23.000 DieTjvidtoeri-ka
un 2000 Jaunzēlande. Visgrūtāk
atrisināmais šķiet kuģu jautājums iz­ceļotāju
transportam. To ^ ^ m f i - no^
sāts 15 gadiem cietumā. Etiz^n-hauers
velti pūlējās izdibināt '«ft\Va
,.vecā drauga*' tikteni. V
Ui rietumiem pārbēģušaispadiļsmiu
ziņu dienesta fcapt.Mirķini apgalvo-ja,
kft 1948. g, augustā pārvedis mar-šalu
uz Kotļasas izraidīto nometni*
Zīmīgs bija ar! fakts, ka 1950. g, Žu-kovs
vairs nefigurēja kandidātu isa-rakstā
Vissavienības augstākās pa-domes
vēiēšanls;^^?^^^^ gaida
riKlenl Zviedrijas^ Dienvidamenkss
valstu un Francijas m i l i t ^ atašeji
saņēma ielūguinu ierasties Rjanskā,
dienvidos no Tulas. Tur >fiņi savām
acim redzēja ne tikai i^i^ami pa­zudušo
^padomju uzvaras siibolū" —
tlŽukovu kādreiz bija apzlmiji^ Sta-lins,—
bet dalu diertu laiki iepazi­nās
ar! er viņa starplaiki veikto
•darbu, v •.• c--'^
Neapiaubimi labākais padotnļu
stratēģis Zukovs vada Jaundibināto
centrilo^trmilu grupu, kas sakoncten-trēta
āp ts. dzelzs trijstari. Ti pēc
rietumvalstu miUtlro Uetpratēju do­mām
ievērojami stiprinātas larkfen-armijas
triedenspējas varbOtēja luz-brukuma
jadljumS rietumiem. Rle-tumvaUtu
annijas uzbrukuma, gadīju­mi
savukirt tikai ar Iptl lieliem uj^u-
Tiem spētu Ielauzties padomju k^kra
rūpniecības centrālajā organismi, kas
gan sniedzas 5000 km garumā no»
UoingradaslfdzTranshalkala galvas­pilsētai
Citai, bet ir tikai 400-^100
km plata. $1 centrāli Joslā karā
dljtņnl hoteikti kļūtu par galveļio
mērķi klrielumvflistustrat^iskajUm
bttB^veiiem, ti ijaisa un Jūrar dessin-liem^
(no Melnis Jiiras puses).
Balstoties uz Mažlno līnijas un >\t.
lantlka vaļņa piemērim, Žukovs 19ip.
gadi plrlieclnlje politbiroju atmest
līdzšinējo stratēģiju — ksfaspēka-koļi-centrējumus
vittifflērigi itdalU lia
A^alsts resp. tās [ietekmes siairas ro-bežapgat)
allem» bet visu vērību pie­vērst
kara rūpniecības Joslas aizstā­vēšanai,
reizē izveidojot to par spēcl-as
guķazi varbūtējam uzbrukumam.
(Turpm&tumi 8. Ipp.)
PAGAJUSA KAB|t KRITUSI 2.640100
^^^^^^^^^ V^
Bijuši vācu karaspēka informiciļas
pārvalde, kas kopā ar vācu Sarkano
krustu \m citām organizācijām ari
pēc kara beigām turpināja ziņu vāk­šanu
par vācu kflļraviru likteni, nule.
Berlīnē publicējusi kopsavilkumu ar
Jaunākā jiem datļem. Pēc tiem Pad.
savienībā joprojām atrodas 120,000
vācu kara gūstekņu, kaut> ari padomļu
ii
valdība jau 1950. g. bija paziņojusi,
Pēc UP Ziņu aģentūras informici-jas.
kas savākta ASV lielākajā» pil­sētās,
baznīcas jau sen izplānojušas
. , „ speciālus dievkalpojumi^ un sarīko,
ikontrolci. Bet papēti]ol tos uzmani.ļ|^^^^^^ ^^^^^ būs parakstīts miers
I gak, kļūst skaidrs, ka ma:nlu tikai j Koreja un noteikumi būs attienkātjiem
forma, bet saturs pahc;s tas pats. l labvēligf, Čikāgas baznīcu federāci-
Un ko gan arī nozīmētu starptau- [av prezidents uzaicinājis šādā gadi-tiskā
kontrole Drošības padorneiielva-!)«^^««^^^<>t mājas dievkalpojumus.
ros, ja Pad. savienībai tur pieder i^^^^^J^^^^^ . ; . . i visas baznīcas. Detroitas baznīcas ga-veto
tiesības, ar kurarntaspejpara-i^^
lizēt jebkuru efektīvu kontroli. j svētdienā pēc kara beigām Korejā,
i Sumana runa. kās sekoja Vi^inskai^^U ziņas saņemtas par citām
i replikai..:nevarcja'būt -atbilde•Višin-lpi^šctām.. ,• • .
Tai. p5ŠŠ;laškā:;arramerikāņu pol!-i
ka visi. izņemot 13.5p(b par kara no­ziegumiem
no,tlesāļo, jau atlaisti. Pēc
ziņārn par pēdējā karā kritušajiem
vācu karavīriem, kas vākta» no kara
sākuma 1939, g, IMz ļ š. g. novembra
vidum, krituši :2i40.l()0 vācu kara
spēka piederīgo.
Pēc vācu Sarkanā • krusta dat-.em
pag, karā pazudušo vāciešu kopskaits
sasniedz 4,5 milj,. to skaitā 1,43 mii),
karavīru. Uz Pad. savienību deportē-tp
skaitu vērtē i l d r 1.5 milj.
V : j- i ,
Sliil niimura
ska .izvirzītiem jau tālumiem..
laša;,', jau ŗ:cna.:r<^kinās ar -sevišķi svini-
•I - i
jļļ
1
Dl]a•]anolasa^. lau .:eprvčks- s a c e r e l a , .•. .• v ,
V- ^- ' w i A^'^-'i^^ kara beigu gadl|uma un i:m no-veida. $1 rui^a gan, bna I ancu d,p. .^^^^ I p i i ^gatavojas, lai spētu 1
lomāiijas: m e i s t a r d a r b s ļ o t i ^<^'^^,r,o6tosmhvm
na.dehkātā.un eleganta, hel drusku ;y^j^^jj^^.^j^p.emē^
rezignēta; .-atgādinot aicvnājum-U;- kura ; ci]ā-:;jau' sastādījusi, īpašu; vienību, ar;
panākumiem netic pats runātājs. hparī par 400 policijas ierēdņiem un
Višinskis Vēiāk žurnālistiem iztei-ļvirsnickiemi kam nekavējoties jāstā-cās,
ka Sumans būtu prātīgāk darš):s;j i«s P^c īpašajiem pienākumiem, tikko
nodarbojoties ar viņa prsekšlikum:era,i^^^^^^ [«tikamo ziņu
rnevisaicinoi ^z::;;.,lu^^š^: pļāpāšanu--:^ ^ ^ Daž. i gan vei cer uz .K.^J.; .:?,.!! panaKU- f/um-ā c• an drošības iestādes nesag^ aida.
miem kotn s:;u ca:h4 . . .
P a r ī z ē , novembri.
Erve
ka Korejas kar-j be.gas amerikāņi va­rētu
atzīmēt ar tikpat spēcīgu svinību
v : : n : . kā tas h:;2 pi!c uzvaras Japānā
i un pēdējā pasauieg kara bc:94m. I
IritAKAs POttriSKAS NOZTZ-OZfSAS.
— no?v:ēģu; p«t b*'t
Sy tralēdlju : . r • • ^ 'PP
a MONGOĻU INvļiZliAEtBOPA -
••-«•i-. '.;.;..;•.;• i,;..-:'. « ipp
1 KUi tATVTBSO CLAil?>*g1 - Jfy-
B«i vēftii no U i T i j M . , ••^PP-
1 SPAiyV-DfINVfDAMEI!KA!»'U
MĀKSLAS SKATE MApBrOf - Sp^
r.iiz.rKJj'ī^r.i BO S|^ftBJ)tl . . S.
•i-
.1
\ • /-