Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1949

              E T V I J A , 1949. ^
8.
'1 ^
un
m
oļrā ziņā pārspēj viau«
««,ift flloņu mām Eg^^'J^
reazanu-ba bija pārāk S
no tSvtoa atriebības, šiŽ^
nnvu par
.sam Ukņus zem ijķ.^
lūdzu Dievu, lai nen«S^^^
llecii
yiefoja četras lldz^ii^^
flered?ētam skatairL'"•Kv^^
to projām. Viņš tādā
:^s, kamēr p a 2 u d a " Q !^
fad.,es,nākošā rītā ,atSu S
^l»u^, lai sek>tuyiņa'^^83v^
.MekSnieks izbanēli t^S^ %
ni»; bija, izrāvis lielus S ; " *
SaņMaknēm, lai attirituS f S
yli«Jls nošauto ,gandrh ^"J"!*
tpetru m priekšu." ^
>.6 iVtāi.a aāntrtāUkoanJees,. kvdzo«ī v noPiSeek^sW L A^(rVoS.i,=, M
, P?«ākt. dzīdami^ ?
,M puto. kas braucis 90 k™r,fl
flidrausmlgākais -zvērs S
prielcu satikos ar
amrr , ziiKiljmon i vyaaii aarr . satraclnSh'!!'
.bet negribētu otrrela Stl^'
gorillu pēc tam kiT*
kā.kalnu.gormasaS
'.iedzimto.. Lēm un aS!-™
ltsm,,y$ipņašl v:vai^suai sb ūntuez viēersp rblurStk^j
iedzimto gabalos, 2
^ni locekli pec loiļekl?
> .VIspapatīkamākais un vlsmn
Atfikas zv$rs esot ^
ffa^|g3^o;:, ciemā. Pie. ..maza^'~''SrSBJ
yi}d^.:bedrĢS^ik.pa č e t r ā m t t^
I^^^kāds^cUvēks. . . ^ , . i 2
pusaudži, sievietes, un bērni, kl
b,^r^ nostājās pieaugušu viru s£! tr p ieročiem, kŗokodfla ner»
. d P^teŗns. Ucis bedri apsargStm
ļaikiino tuvējām raktuvēm i
r,v|bftjis. Otoamītu, lai izspridzināt^gH,
i i - «vi bedres, nosusināšanai. Tikai p&
tfilm bedres dibenā izdevās ncJaii
I ļ Vj^nttilu īrecu krokodllu, kas bija i?.
ied.2tvotā]u skaitu
jŗafe desmitiem. ;
ļy'3?^.;pa5u bīstamāko zvēru.torni
pļ^vjlatzīst lauva. Joprojām vedi
(.Āfrikā prasot vairāt.cilv%
Upiinf-nekā ivisblstamākā ....
lielpilsētās. 'Petemš sava mūia
l-^JiļbŠSvls vismaz simtu lauvu- «4
u
Ati
u I' •
i.--'
• ēdājs no visiem Afti»
ļlyniekiem esot zilonis, bet pl'
«sot tāi kas ^ ēd yisvairSl!, ^
piiiērll ,ar pašas. lielumu.. „Un j» ^
kādreiz lūgtu nošaut pitonu, kļi
lOdcd^^^a^^ veselu sievieti, lōi
i^kStu;:ki^ tas ir visbaigākais uzd^
^ ļitottt$;^^^ Jo sie^vietes ķermisnis M
j ļ ^ i r ^ d z a ^
•Visbaigākās esot kobras. Jatissa^R
tt^č^Stas,; viņas cenšas iekost k n
Cliv&^t^^^ Vien sasniedzams, iia
iriienraēr tēmē savu kodienu īš^m
stās rniesas da]ās, kur indevisM
led«|i?biEidlfcS,. 1933. g. Pēterus redzi
4.;^viŗus, 2 bērnus un.6 iedzimtow
TlļMiim^ blJanogiH
iiiSjUSi salmu; bOdā iemitlnaļuslei
uBinšakaitiriāta kobra. No satra#
^^l&*rais ari j^rūti izbēgt ]o tl#
#1 d a ^ neka cilvēka if»
•pas^cidet.- '
;,;^isretākais dzīvnieks esot *
ļņaiitilope bongo ar svītrotiem s »
Mim^o Rietumāfrikas drudža piŗ g
VK)8i^'1^^ okapi antilope. w
da\id2ifcārt dejvē par ļoti retu daj*
^tetaĻpatiesfbā nemaz tik reta»^
Tā gan esot vlsbailigaP
yķ0m dzīvnieks, un tāpSc m
iileki to tik reti dabū redzēt
1 ^ vislabākām^
iešot maitu ērglis,
gāndcīz kilometru augstumā, W
mt:^stumsi radītai gaisa sm
Sanai,; spējīgs nemaldīgi sa^J
rriaitafi zālē. Pat tad, ja tamŗ
slSta zem zariem, ērgU to at^^^^
iūāoSr gaļa pievilina Ičuka^ *
kukaiņi pievilina šikus V^^^Z
lieae maitu ērgji no saviem a u^
iniein izseko un ^
kustības. .
^^viltīgākais dzIvnieKs efi(^
Ms.,,Jūs Ievainojat to mW
LATVU
LaiviaD New8pai»6r
pnbliffied onder EUCOM Ovil
Affairs Dbisioa Aotiiorisation
S e r UNDP 196. Publisher
aud Cditor: Kārlis RabEes.
DP OoBsņ KleinkSti near
l^aDifan.
Publisbed flirce times week]y.
EditoHsl ofHce: GOnitmrg/D.,
PosdīiUms - Zfanmennaimstr. 2. L A T V I A N l O V SPAPEā
Scsidta» 1949. s, tt. n v l l
Itiik tOānSm mmiĶ UK^
vēit: Uffiiia prtMt 4MWb»
ko tadu^Iku kmft; tam» ff*
cākpU M. C«li£. OMjā
dartt Miroatt); nhr. ndil^
tora viala. li. MtiaT Bi*
daktari: B. ŖIaalii« ATuifti,
H. MladMAarga. Mak£a
adreta: Ģttoskvt/I^, DaaAsl-kos
ZiomtfinaaBStr. 8 (IBrv
naia 94).
aukstajā
tITD ARMIJAS PIE ALBĀNUAS ROBEŽĀM — BEŖllNE l E E O D^
SVAIGI SARKANARMIJA8 PULKI ^ LIELĀKAIS BRUŅOŠANĀS
BUDŽETS PADOMJU SAVIENĪBAS VĒSTURĒ
Spriežot pēc pēdējo 24 stundu telegrammām, šķiet ka marts bOs
tas mēnesis, koŗā Jāmēģina atrast jauns apzīmējums JēdzieiiBm „auk-stais
karš*'. Tas, kas pašreiz sācis risināties pasaulē rktumu un austru­mu
savstarpējā sacensībā par politisko un militāro aktlviOLti, ir driaSk
karsta straumju skalošanās zem pļāpa pavasara ledus. Sastingums, kāds
iestājās kopš pagājušās vasaras Berlīnes blokādes sākšanās, kudis līdz
ar Atlantika pakta beigu cēlienu, Molotova iecelšanu par Padomju
Savienības aizsardzības koordinatoru, Vašingtonas lēmumu atbalstīt
Tito un Franko Spāniju, dņn atjaunošanos Paiešanā un pirmajām ar­tilērijas
viesuļugunim Jangtsē upes krastos. Ar baigu straujumu Va­šingtona
un Maskava sākušas fhiišu nebijušā nervu karā, ko, diemžēl,
pavfMia tāda bruņošanās, ka gatavošanās kt^am liekas, drīz bus sade­gusi
kulmiiiāciju.
Kamēr abi lielie tikai vēl komp-
Idrtē lielās stratēģijas ģenerālštā­bus,
pārcilādami jaunos posteņos
savud spējīgākos un aukstasinīgā­kos
valstsvīrus, mazie satelīti jau
šautenēm rokās nostājušies izejas
pozīcijās un var katru brīdi pāriet
no vārdiem pie darbiem. No Tirā-nas
franču „Journal Parle" kores­pondents
ziņo, ka pēdējās 24 stun­dās
nto pie Albānijas robežām sa»
vllds 10 kaujas divīzijas. Tas līdzi­nās
vienai trešdaļai visas Dienvid-i^
avijas armijas. Pirms dažām die­nām
Albānija, kā zināms, uzsāka
Tito piekritēju vajāšanu un hermē­tiski
slēdza Dienvidslāvijas robežu.
,,Newsweek" Vašingtonas korespon-dentis
jau pagājušā nedēļā paredzē-e
ja Ittto palīdzību, albāņu partizā-tdem,
kas sākuši cīņu pret Maska­vas
iecelto diktatoru Hoksu. Vienā
laikā ar šo ziņu nāca vēsts, ka V a ­šingtona
piešķīrusi aizdevumu ģen.
Franko, )o Spānijai lielā sausuma
dēļ šogad esot katastrofāli slikta
raža. SIm divām sensācijām pie­vienojas
>^ešā! Palestīnā atkal sā-inišās
kaujas. Žīdi esot Iebrukuši
Akal)ā unķ pārgājuši, arī Ēģiptes rof
bežu. Tikko radās iespaids, ka U N
miera misijai būs panākumi, Halfs
bančs no jauna zaudēja izi^dzes
nodibināt arābu valstu un Izraēlas
starpā ilgstošu mieru. ^
Tikpat pārsteidzoši ķīniešu komū^
nisti pārtraukuši miera sarunas Pei-pingā
un kuru katru brīdi var sākt
:ieus.„Jtls ievainojat lu ' r / v , .^
j ū s p t o sabada, jūs iedom§]ŗ^
bifelim' pa pēdām,
kļSJat. ka bifelis sfeko j ^ J ^ ^
fcojāt ietenkto to ar iedzimto ^«^j,
P
eiat.Iedzīts ļoti neizdevīga
it.^Bifelis dažreiz izljel^-ait
ievainots, lai pievilinātu
tad viņi Jums uzbrūk^"
: Liclfika» Iri ja* province* P^ļ^&j»'^ ^
nJ^ca vēstttic. kaa Wļa adresēta Sv^j'
terlhi plt debesu vārtiem.^^ n^tfodin»»
,1
k
LV"
itrulccpm Yē8tuli nogādāja n«r
teiatu biroji kvr to f^^j^»» " pilcal-,,ļ,
Vhm acira redzot ^^ļ^ J^lm.^
vietirteais, kas fr t&^^K
Svēti _ Pētera, ^
ĶOn^ nabaga uakstltiju f^.fraigie - ,
Sāb? no: grūtā itāvokla-UMg^^ 0 ļ
doittmu, pavisam 15 Šiliņus, »« ^
tuirtoi nosūtīja ^dtēļam. ņ^mi»,
v f ē c o a r i g . dienām P«^» X W ^^^1
|»&m.^terini adresētu ^Aft^ fj"^
Wkstltaj» patefca» par 15 S H I \ gflttj,
lūdia, al mnal» Dlm turpmaK
du pa Mittt. jo -tAT Pi»"»»*
lilUņst^
it**---
Maskavas notas atbalss
— Baltijas valstu bigļi
satems arzamiiiekti pases
Zviedrijas valdība nolēmusi bēg­ļiem
no Baltijas valstim izdot ār­zemnieku
pases, kas bus derīgas 5
|adus. Reuters 2iņo no Stokholmas,
sa šis lēmums ir pirmā tiešā reakci-la
uz Maskavas notu, kurā tika ap-
^vots, ka ^Zviedrija vajā latviešu,
lietuviešu un igauņu tautības padom­ju
pilsoņus un apzināti kavē viņu
l^patriādju". f
Zviedrijas valdības lēmums ir pir­mais
oficiālais nokārtojums bēgļiem
no Baltijas valstīm.. Līdz šim latvie­ši,
lietuvieši un igauņi uzturējās
Zviedrijā vienīgi ar īpašām atļau­jām,
kuras izsniedza uz vienu gadu.
Nepatīkamākais bija tas, ka baltie­šus
uzskatīja par Padomju Savienī­bas
pavalstniekiem. Laulību gadī-jutnos
viņus reģistrēja baznīcu grā­matās
kā didomju pilsoņus, atzīmē­jot
par lediem arī visus jaundzimu­šos
bērnus. Pēc Maskavas notas sa­ņemšanas
zviedru prese no jauna
aicināja valdību vienreiz nokārtot
baltiešu bēgļu stāvokli, norādot, ka
viņu nenormālā kvalifikācija radī­jusi
jau tik daudz sarežģījumu un
neērtību. Lielais Stokholmas laik­raksts
„Dagens Nyheter*» norādīja,
ka krievu „uzmanības apliecināju-pēdējā
laika radījuši satrauku­mu
baltiešos. 4000 vēloties izceļot
galvenokārt uz Kanādu. Pag. gads
Zviedriju jau atstāja ap 1000 bal­tiešu,
un tuvākajās dienās uz K a ­nādu
dosies 450 igauņu tekstilstrād-nieku..
MAftonbladet*' publicējis ironisku
rakstu par kādu latviešu repatriantu
Maurānu-Kalniņu, kas gan Lidčē-
Pmgas porcelāna fabrikā pelnījis
400 kronu mēnesī, bet tomēr „miris
^adu**. „Stookholms Tidningen" zi-ka
krievu aģenti aizvilinājuši
Maurānu, soļot viņa brāli atbrīvot
no koncentrācijas nometnes. Līdzīgs
gadījums bijis Valentīnu Ozolu:
^ievi solījušies atbrīvot ari viņa
l^vu, ja tas atgrieztos. Ozols vilinā-
'Uniiem tomēr nav paklausījis^
lielo ofensīvu pret Jangtsē upes
dienvidu krastu, k»^ atrodas nido-nālistu
„pedējais grāvis". No Nan-kingas
redakcijas slēgšanas brīdi
ziņo, ka tūkstošiem pontonu un
plostu piektdienas n^ktī ielaisti ūdeni
un 150 km platā joslā komūiiisti ga­tavojas
ar izlasītu 80.000 vīni kara­spēku
uzsākt triecienu pret nacio­nālistu
pozīcijām. Arī visā Malaju
ardiipelāgā un pussalā gandrīz visur
atjaunojušās cīņas ar komunistiem
vai viņu iespaidotajietn un sagata­votajiem
iedzimto nacionālistiem.
Pēc daudzu komentāioru | domām,
viena no iespaidīgākajām atbildēm
Atlantika psāctam būšot Berlīnes
.,aktīvizēSana". Par to arī jau Mas­kava
sākusi rūpēties. „Daily Te-egraph'*
Berlīnes korespondents z i ­ņo,
ka Bemavā — mazā pilsētiņā
40 km no Berlīnes, nedēļas vidū ie­radušās
jaunas, neredzētas krievu
karaspēka vienības, pagaidām 4000
vīru ar smago apbruņojumu, artilē­riju
un modemiem tankiem. Pro­tams,
ka tas nav karaspēks, kas so-
08 uz Berlīnes rietumu sektoriem,
)et gan viens no faktoriem tam plā-nam
« k^ Jaimais 6 vīru kabinets
Kremlī izstrādājis Vācijas galvas-
)ilsētai. Gaisa tUts nodrošina rie-umu
sektorus uz neierobežotu laiku
un katru dienu pielidināto preēu
crājumi aug. Rietumu markas vēr­tība
jau līdzinās piecām austrumu
markām. Angļi im amerikāņi ne-liekasf
ne zinis par krievu šaušanas
apmācībām gaisa koridoros un tur­pina
ik pusotras minūtes nolaisties
Berlīnes lidlaukos. B^kava Š|lda
stāvokļa leilgšanu nevar pieļaut.
Berlīne ir visvieglāk ievainojamais
punkts starp izvirzītajiem priekš­posteņiem
im tāpēc tai nākamās ne­dēļās
jāiztur liela daļa ^bskavas
jaunās ofensīvas.
Ka Maskava domā arī par citu,
ne vien auksto un nervu karu, He-ŗ
cina ceturtdienas vakarā pavēstītais
Padomju Savienības jaunais bu­džets.
Viena piektdaļa visu izdevu­mu
paredzēti bruņošanās vajadzī­bām
— 79 miljardi rubļu. Tas ir
par 31 miljardu vairāk kā 1938. ga­dā,
kad arī Kremlis paredzēja drīza
kara sākšanos un izlēma tam gatavo­ties.
1000 delegātiem piedaloties,
ceturtdien Kremlī sanāca piektā
augstākās padomes sēde Staļina un
Molotova vadībā. Kaut arī šobrīd
nav. publicētas runas, kādas tur
teiktas, var droši apgalvot, ka ne­kad
krievu komunistiem Ļeijina un
Staļina frāzes par kapitālistisko
delenkumu, gatavošanos uz pēdējo
cīņu im vispasaules komunistu soli­daritāti
nebūs likušās īstenākas un
tiešamībai tuvākas kā šobrīd. Jo
ari tiu* zina, ka straumes zem ledus
sākušas plūst pārāk spēcīgi.
Pa zemeslodi sadaH-tas
jaunas ameri­kāņu
atombumb-vēžu
eskadriļas
Senāta militārā komiiBijā ce­turtdien
paziņoto, ka AiSV gaisa
spēku modernizēšanas ietvaros
no jauna izveidotas im kaujas
gatavībā atrodas vairākas tālli-dojumu
bumbvežu eskadriļas,
kas īpaši piemērotas atombumbu
nomešanai. Atombumbvežl Jau
kopš vairākām nedēļām esot sa­dalīti
pa visiem stratēģiski svarī­gajiem
punktiem uz zemeslodes.
Komisijas ziņojums nelauž
nedz eskadriļu novietojtimu, nedz
ari speciālo atomlidmašinu
dcāitu.
Trumens un Čerčils
satiksies ASV
Rietumu progranunā Jaunam cēlie­nam
aukstajā karā pret Padomju
Savienību iederas <u1 ziņa, ka nāka­majā
nedēļā Bostonas tedmoloģijas
institūta svētkos runās tildab pre­zidents
Trumens, kā ari Anglijas
konservatīvo» līdais Vinstons Čer­čils.
Informētas aprindas paredz, ka
abi valstsvīri bez tam satilcsies vai­rākās
privātās audiencēs, jo ASV
prezidents kaut kādu konstitūcijas
savādību dēļ nedrīkst oficiāli pie-ņeijnt
Viņa Majestlltes britu karaļa
valdības opozīcijas liderL Trumens
un Cerčils pārrunāšot vēl ciešāku
ASV un Lielbritānijas sadaitības i z ­veidošanu.
Padon^ju Šavieiuba va nav sagatavotusieSi iadeļ
kara tuvākā nākotnē
1
saka Kravčenko intervijā 9,Daily Mail'^
par Kremļa sardzes i laiņu
Joprojām nesnitas minējumi, ko īsti nodmē ārlietu ministru maiņa
Padomju SavienllM. ,Jdaily Mail" korespondents Valters Fsurrs int^vē-
Ks Viktoru Kravē^o, Iid uzitoittt bijuii E ^ ļ a dižvīra domas par
jaunikajitin notikumiem Maskavā. Rravēenko Farram sniedzis visai In-toresttita
analisd, kas liecina par viņa zināšanām Padomju Savi^Ibas
iekšējos noslēpumos un pavef dažu nekur nepieminētu peispektiva nl»
kotnei.
Staļins Molotovu nav atcēlis, — ļbūtu „nozāģēts", nevis paaugstināts
saka Kravčenko. -~ Viņa nomaini- par Molotova pēcteci. Tas pats at-šana
patiesībā ir paaugstināšana, jo, ļ tiecināms arī uz Gromiko. So abu
pēc manām informficijām, Molotovs I Kremļa diplomātu duets nesola rie«
turpmāk darīs daļu no Staļina darba i tumiem nākotnē neko labu. Gluži
Kremļa politikas veidošanā. Molo-ļ otrādi — esmu pārliecināts, ka Jau
tovs visos Jautājumos, atskaitot ko-ļ ļoti drīz krievu attieksmes ar ASV
minforma militār* stratēģisko plā- un Lielbritāniju saasināsies. ,^et"
noSanu. būs Staļina vietnieks. Zl- joprojām būs vienīgā valoda, ko UN
ņas no ticamiem avotiem liedna, ka un citās starptautiskās sanāksmēs
Staļina veselība pēdējā laikā ievē- liks dzirdēt Padomju Savienība. K o -
rojami pasliktinājusies. Viņam tuvo- mūnistu cīņa par savas varas un
jas 70-tle gadi, un pašreizējā rietu- ietekmes nodrošināšanu citās zemēs
mu ofensīva pret Padomju Savienī- nākotnē tikts aktivizēta visiem lī-bu
likusi Kremlim pariiatīgi apsvērt, dzekļiem. Reizē darbību ārzemēs
kā labāk sadalīt darbu, lai politbi- pastiprinās kominforms, kā to rāda
rojs arī tajā gadījumā, ja Staļins komunistu vadoņu pēdējo dienu de-.
ilgāku laiku izrādītos darba nespē- klarācijas visās zemēb, Jo Maskavas
jīgs, varētu pārvarēt gaidāmās k r i - satelītu zemēs lietas ļ nerisinās tfi,
zes. — ļk^ Kremlis to vēlētos,\un ari ri^tu-
„Višinska iecelšana par ārlietu mi- mu pasaule pēdējā laikā no vārdiem
nistru,** tālāk saka Kravčenko, „ma- ļ pārgājusi uz darbiem."
nf.^^'āiHsi!^^^^^ ^^^M' "Maskava bez tam atjēgusies," sa-r.^/^^^
r^^^^ Kravčenko, „ k a Izšķīrēja nizīme
žLk^U^^^^^^ kanarmljas durkļu ēnā vācieši pre^
Sinska politikas derīgumu, tad viņš l^^j^g g^j^^g^^^^^. ar Ugām rau­gās
uz rietuniu joslām, kur angļu un
Atlantika paktu parakstīs aprīļa
pirmajā
vzAicauSJUMir riEv: TmS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAI SAŅĒ­MUSI
ARi ITALUA
amerikāņu vadībā veidojas Rletunn-vācijas
valsts. Tāpēc es t»redzu, ka
Molotovs un Višinskis ķersim pie flua launām metodēm, lai kavētu
Vādjaa atdzimšanu. Ari Ķīna, kas
kā pārgatava plūme iekrita Staļina
rokā, ir kumoss, ko uzreiz hevar no­rīt;
Lai absorbētu 400 miljonu tau-ttf
ar nenoliedzfiUTii naclor\ālām tiek-
Molotovs sasauc
padomju bloka
militāro
apspriedi Ungārija
BBC, ziņo, ka nākamo ceturt­dien
Debrečenā, Ungārijā, sanāks
Austrumeiropas militāro vadītā­ju
konference, lai apspriestos par
Padomju Savienības bloka valstu
pretsoļiem Atlantika paktam. So
konferenci pavēlējis sasaukt Mo­lotovs,
kas, kā zināms, iecelts
par Padomju Savienības iekšējās
drošības kabineta šefu. Nav z i ­nāms,
vai Debrečenas konferencē
piedalīsies ari Dienvidslāvijas
pārstāvji. Maskavas satelītu ģe­nerālštābu
priekšnieki paredzē­juši
konferences darbu veikt pie­cās
dienās.
smēm, vajaga ļoti daudz spējīgu ko-
Apspiiedes par Atlantika paktu Vi^ingtonā beigušas. Pakta teksts mūnistu Maskavas kalpu kurus
piesūtīts visām astoņām valstīsi, kuru valdības jau sākuSas to apspriest. Kremlis šobrīd pietiekamā skaitā ne-tlzaicitmjumu
pievieiMties grimiiozljai aizsard^as sistēmai saņēmusi var dpt. Ta*s nozīmē, ka Ķīna ista-srl
ItaUJa. Vižii^nā. ieradies Dānijas ārlietu ministrs Rasmusens, hina plānus Ein>pā kavēs, nevis vei-lai
iegūtu tuvāku infMināislju par paktu Sagaidāms, ka Atlantika pak- cinās, Jo prasīs spēku saskaldīšanu."
tu parakstīs jau apriia mēndSa pirmajā nedē|ā Vašingtonā. I . , , ' , i ^
j Nobeidzot savu izklāstu, sensā-
^a Atlantika. paktam ^ pievienosies r^^^^^ grāmatas ,Es izvēlējos b r i -
Dānija kopā ar Grenlandi. !i v 'mK?'^f*'. ''ffl P?'^^^®
AP zina stāstīt, ka Atlantika pak- ^^^'^ ka politbirojs ij fakttska Pa-tā
paredzēti 11 paragrāfi: pirmais ^^"J.J^ Savienības vadība Maz, tur-runā
par starptautiskā saspīlējuma PFf^^"^; zina, ka no šiem 13 vīriem 8
atrisinājumu miera ceļā. Otrā uz- f ^f^J^^J^- Tie Ir^Staļins, JJolo-skaitīti
signatārvalstu militārie, po- r,?^^' Mikojans, Andrejevs Voro-litiskie
un saimnieciskie pienākumi. ^^Tuī^^ī'u
Trešajā un ceturtajā minēts, ka sig- ^^^t^,kabinets", kas izšķir
natārvalstim jāsniedz savstai^ja-pa. ^^^us valsts jautājumus, neatkarīgi
līdzība, bet piektajā noteikts, ka h)? P^^f.^^^^ Es paredzu, ka ViSins-agresija
vienai valstij nozīmē uz- M^iJj?.^!^^^^^
brukumu pārējām un ka tā izraisīs r??^ļ^f.^- ^^M^H^ ^ l vaMam
kopīgus saimnieciskus un militārus h^J^^^^ ]espē-tpi
reutzsborļuusk.u iSSeas tvaejiād i puarna gnroātefāik tdae fģineēo-- ^avienības vicepr^e^m""^jel;r u nGrfo"^m^ik"o^,
grafiskā telpa, kurā Jāsniedz pall- Pf^, J^'ļļ^^^ naks oartijas
dziba. Septītais paragrāfs atzīmē UN ^^^^ ari attieksmes
chartas mi Drošības padomes res-P^^^l^f ^J»^^^^^^
pektēšanu. Pārējos četros pāragra- ff^^f^Jf^^^' r^ l ^ iom^m par
fos precizēts paieta termiņš, tā reāli- 1^^^^" neizVertiS^š. Padomju Sa-zēšana
un noteikums parcitu valstu h^,ts?t^ tuvāka nākotne karu
niMīpinažanu uzsākt, jo nav tam pietiekami saga-piealcinašanu
Jtavojusies. Visas runas par skaldi-Čikāgas^
laikraksts Sun 'nmes*' hanos u domstarpībām politbirojā
sakas zmani ka Atlantika paktu pa. tukšas tenkas, Notikušās pārmai-rakstīs
uz 20 gadiem Katrs uzbru- k g s ir tikai pielaikošanās acumirkļa
(Beigas 5. Ipp.) I prasībām.**
Rietumi nolēmuši atbalstīt Tito
SVARĪGS VAŠINGTONAS POLITIKAS PAGRIEZIES
Auksta ks^'a stratēģi Londonā un Vašingtonā ir pārliecināti, ka Pa­domju
Savienība neuzdrošināsies tik ilgi sākt karu, kamēr tai būs šaubas
par Tito rīcību izšķirigā bridi. Lai pēc iespējas paturētu šo izdevīgo
„va]ējo flanku" Austrumeiropā un vēl padziļinātu plaisu, jzas radusies
starp meistaru un mācekļi sabiedroto diplomāti pagāiulā nedēlā vairā­kās
ķonfercļncēs izstrādājuši plānu, kā to panākt „Ne3Vsweek*'. diplo­mātiskais
korespondeits Edvards Veintals, kas pazlstam$ ar savu ne­pārspējamo
vaļsirdību Vašingtonas noslēpumu Izpaušanā redaktoriem,
sniedz sekojošo stāvokļa n^turojumu.
Otrdien Vašingtonā bddzās darbs,
kas Jau tuvākajā nākotnē iedzīvinās
grandiozāko aizsardzības sistēmu
pasaulē. Pēc ārlietu ministra paskaid­rojumiem
trešdien preses konfe­rencē,
Atlantika paktu parakstīs Jau,
tuvāko divu nedģu laikā, bet ne vē­lāk
kā aprīļa pirmajā nedēļā. Ame­rikāņu
valdība Jau uzaicinājusi uz
svinīgo ceremoniju Vašingtonā pārē­jo
valstu pārstāvjus. Ečesons žur­nālistiem
piebilda, ka Atlantika
pakts radies, lai nodrošinātu pasau­les
mieru, pēc tam, kad Padomju
Savienība noraidījusi sadarbību ar
rietumiem. Atlantika pakts, pēc mi­nistra
domām, nerada nekā jauna,
tas vienīgi nostiprina attieksmes
starp Jauno kontinentu un Rietum­eiropu,
kas jau pastāv kopš 300 ga­diem.
Konferences beigās Ečesons
apsolīja pakta tekstu publicēt jau
tuvākajās dienās, lai ar to iepazī­tos
ari atklātība.
Trešdien pakta teksts nosūtīts K a ­nādas,
Francijas, Lielbritānijas un
Beneluksa valstu ārlietu ministri­jām.
Sumāns par to referēja minis­tru
kabinetam jau •ai pašā dienā.
Britu kabinets paktu sāka apspriest
ceturtdien, Reuters ziņo no Vašing­tonas,
ka signatārvalstu pārstāvji
laikam vēl šonedēļ sapulcēsies ame­rikāņu
ārlietu mimstrijā, lai pazi­ņotu
savu valdību viedokļus. Senā­ta
ārlietu komisija Atlantika pakta
tekstu neoficiāli pieņēma jau otr­dien.
Sēdes laikā ārlietu ministrs
Ečesons pakta tekstu izdalīja komi­sijas
locekļiem, pēc tam to atkal sa­vācot
kopā, lai saturs atklātībā ne­parādītos
agrāk.
Informētas aprindas izsakās, ka
sākumā Atlantika paktu parakstīs
ASV, Lielbritānija, Kanāda, Franci­ja,
Benelulcsa valstis im Norvēģija.
Vēlāk paktam pievienoties uzaicinās
ari Dāniju, Itāliju, Islandi un Por­tugāli.
Īrijas ministru prezidents
trešdien paskaidroja, ka savas valsts
pievienošanos viņš saistīs ar priekš­noteikumu,
lai ziemeļu grāfistes iz­stājas
no apvienibsis ar Lielbritāniju
un pievienojas Īrijai. Vislielāko i n ­teresi
par aizsardzības ūniiu izrāda
Itālija un Dānija. Dāņu ārlietu mi­nistrs
Rasmusens cetiortdien Jau ie­radies
Vašingtonā un paskaidrojis,
Savienoto Valstu un Anglijas ār­lietu
ministrijā izlemts turpmāk
sniegt Dienvidslāvijas diktatoram
visu iespējamo saimniecisko atbal-istu.
Slepenās konferencēs pēdējās 8
dienās izveidojies plāns, kā ilgsto­ši
paturēt Tito par šadia pieteicēju
Kremlim pasaules lielajā spēlē.
Dienvidslāvijai savas īpatnējās no­stājas
dēV radušās lielas saimniecī­bas
grūtības. Tāpēc pirmā kārtā
Vašingtona atbrīvojusi tā saukto
„1 B'* sarakstu otrās šķiras svarī­guma
ražojumu eksportam uz Tito
vabtiDu, gan pagaidām tikai pret
skaidru samaksa. Ja Izrādīsies, ka
Belī^rades diktators uzvedas labi,
ASV un Lielbritānija atbrīvos viņa
vajadzībām ari „1A'* sarakstu, k u ­rā
ietilpst stratēģiski svarīgas izej­vielas,
lidmašīnas, ieroči un munīci­ja.
So plānu apstiprināji.s Dlns Eče­sons,
un tas saskaņots ari ar Bēvi-nu.
Plāna pamatā ir pieņēmums, ka
Tito politiskā nozīme šobrīd ir liela
— tik liela, ka tā atsver visus ide­oloģiskos
iebildumus, kādus demo­krātijas
var pamatoti celt pret šo
diktatūru. Ari tie Vašingtonas polī-
(BaigM 5. Ipp.)
I