Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1949

              Kt
vesTULB jLAnmAT m SIDNBIAS
Ifekādii problēmu AtistrāHJā nav
cilvēkam, kam pietiek ar pilnu vē­deru.
Janvārī nolija tik daudz lie­tus,
cik neesot lijis 31 gadu, un laik.
lakstt piebilda: „Cik tas jauki, bus
vairāk pārtikas Anglijai.** Bijušie
DP raksta no Anglijas — varētu
dzert tēju. bet nav cukura. Austrā­lijā
katrā ēdnīcā uz galda stāv trauks
ar apm. mārdņu cukura. — patērē­jiet,
cik patīk, par to nav jāmaksā
tāpat kā par sāli vai pipariem. Kāda
avīze ar virsrakstu: ,Jike rabbits'*
(Udzlgi trušiem) r ^ t a , ka Bathers-tas
nometnes apkārtnē, ja vien pie-tur^
oties jaunatbraucēju ēstgriba,
trušu posts būšot novēKts. Tas ir
gan pārspīlēti, bet interesanti. Sa­protams,
ja jau nometnēs dedzina im
lej atlfritumu tvertnēs neapēstos tau-
Icus, tad, pārmaiņas pēc, trusītis labs
diezgan. Tomēr — apetīts vien ir
pārāk niecīgs ierocis pret trusīšu
miljdni(jm! Un gluži tāpat pārspī­lēti,
bet: interesanti ir un mums tikai
labi domāts un par laba nāk, ja še­jienes
laikraksti Eiženu Freimani
dēvē par profesoru im Teodoru Tom-fionu
— par vienu no ievērojamā­kiem
tenoriem Rīgas operas namā!
Nopelnu pie tā nav ne vienam, ne
otram, bet gan trešajam — Austrā­lijas
avīžniekam.
Bet nu vēl par problēmām, kas
tādas arī ir. To Austrālilā Ir d^udz
— gan austrāliešiem pašiem, gan
jaimatbraucējiem. Viena no svarī­gākām
jaunatbraucēju problēmām
ir — dabūt darbu, kas kaut cik rad­niecīgs
viņu profesijām. Bet labāk
nepūlēties. Jūs nepieņems telefona
līnijas būvdarbos, ja teiksit, ka Lat­vijā
eSAt tās būvējuši Runā, ka
viens no Iebraucējiem ārstiem, gri­bēdams
strādāt slimnīcā par sanitā­ru,
atklājis savu profesiju. Bet vi­ņam
paskaldrot% ka Austrālilā ārst­niecība
tr uz ļoti augstas.pakāpes un
visiem ieceļotājiem — ārstiem jā-pārmācās
no jauna. Kad ārsts ar to
bijis mierā, viņam norādīts iepazī­ties
ar kādu, paša austrālieša par
Y&tīģu ieteiktu grāmatu. Bet nekas
šai Hetā ārstam par labu ne^ozījies
iarī tad, kad viņš apliecināiis, ka
grāmata tiešām l ^ a , jo viņš pats to
sarakstījis . . .
Vienai problēma, kas liekas laimī­gi
atrisināta, ir pavalstniecības pie­šķiršana
ieceļotājiem- pēc līmima
laika nostrādāšanas. Svinīgā kārtā
jaunos dokumentus izsniedza 7 cil-v^
iem, katrs no tiem bija citas tau­tības,
latvieša gan neviena. Laik­raksti
apmierināti par oficiālo im
svinīgo ceremoniju un ar nožēlu
konstatē, ka agrāk pavalstniecības
papīri piesūtīti vienkārši pa pastu
— ^užl kā suņa nodokļa kvīts!
Bet ir vēl daudz citu un dtādu
problēmu, sakarā ar jaunajiem iece-lotājiem
un bez rakara ar tiem. Pir­majā
grupā, piemēram, var minēt
to pašu ang]u valodas lietu.
Ir Jau darbā bosi (uzraugi), kas
ātri vien iemācās teikt: virve, cirvis,
lāpsta utt. Bet ir ar! citādi. Kāds
ielu dzelzceļa konduktors Sidnejā
stingri uzstājies pret diviem fran­čiem,
teikdams, ka viņa kupejā vai
liu Jārunā angliski, vai arī jākāpj
Ja Vācijā pat tramvaja durvis no­sprosto,
tad te pat elektrisko vilcie­nu
durvis stāv līdz gaiaiņ vaļā. Ne­paiet
gandrīz neviena diena, kad
kāds neizkristu. Bet durvis aizvērt
nevienam nenāk nc prātā. 'Kāds stu­dents
nesen šejiene laikralcstā pa­skaidroja,
ka vķiš brīvlaikā pdnījies
vagonus slaucīdam?, bet turpmāk
gan labāk mēzīšot staļļus studiju
naudas iegūšanai Kāpēc tā? Te va­gonos
nav nekādu atkritumu tvert­ņu
ne cigarešu galiem, ne sviestmai­žu
papīriem, ne apelsīnu \m banānu
mizām, Un studentam šai ziņā ne­viens
nevar palīdzēt — Te ir demo­krātiska
zeme! Valdība, dn^i vien,
neriskē nekā grozīt. Ja tautai tvert­nes
vagonos nepatiktu, tā varētu sa.
vas balsis nbdot par citiem, kas ap­solīs
— nekādus jauninājun^us!
Te, starp citu, nepazīst ari portfeli
Direktors vai strādnieks, visi nes sa­vas
brokasta maizītes koferi vai tādā
somā, kādā pie miims vecmātes in­strumentus
nēsāja. Batherstas no­metnes
izglītības daļas vadītājs mis-ters
Pitmens gan izteica cerību, ka
austrālieši droši vien pārņemšot jau­ko
portfeļu nēsāšanas modi. Un itie-šām
— Sidnejas veikalos jau var
nopirkt portfeli, tikai nezinu, vai to
arī dara.
Ja Eiropā doma, ka austrālieši
stipri atturīgi alkohola patēriņā, tad
taj5 ir maldīgi. Manuprāt — gluži
ēst, dzert, un tuir apksdpo viesmīli.
Austrālijas ilusti-ētais iiumāls „Pik"
kādā numiirā vairākās lappuses attē­lo
cilvēku spieSamos ua; nolaistītās
letes
salonos
Gads laukstrādnieku
gaitās
V&TUUB O^TVUAI** NO FRANCUAS
^ . _ « ^ * « . . . . v « ^ . . Mūsu ciems atrodas auglīgā vm ļ fr. saimnieks tikko leiādālās am^
šejienes pārpUdītaijos bāros u n ^ ^ ^ ^ a P Y i ^ ^ , _ N ^ ^ ^ tuvumā, kāņu traktoru. Gandrii S
5S, prestatā Eirop«is un Ameri- P ^ ^ ^ ^ ,^ ha apstrādāja- saimniekam ir savs auto. kiimL^
kas restorānu ērtībām. Bet vai t ā - 18 sla\Maimo govju, 30 jējs un pārējās lauksaimniecības^^
pēc kāds te ko grozīs? LaikraksUH^i!?^^?!^..® 4 kumeļi, 9 cūkas, šinas. Dažās saimniecības i ? ^
žēlojas ari. ka trūkstot lalus ~ tānēc, un iwtnL Liels bija mO-ļ slaucamās mašīnas, kaut Ran S
ka to pārāk iecienījušas Sievietes bet r^, P^^l^f^ neatrodot tik Uelā praksē sevi nav attaisnojušai 51
vai viņu nulestība pret alu tādēļ r*™^^"^^^^ Mēs elektrības palīdzību izcel vezurnSf
pāries?
kādu
t? Cits žurnāls priecājas par ^ abiem saimnie- kul zāģē malku, smalcina saknaS
franču ieceļotāju, kas mākot no K ^ , « ^ < i a vēl viņu v«:ākais 17 g. griež pat tecīlu. Tas viss darbus
porcelāna taisīt ]Dogas, jo viņiem t ā - ^: ® v- atvieglo, bet soju tomēr pietic ^
da riipnieciba te sveša Droši vien Laikam tas^ ^ strādnieku trū- agra rīta līdi vēlam vakaram. £
te priecātos ari, ja atbrauktu kāds, saimnieka ģimenes dzīvi siena novākšanas, sakņa novSkSiSi
kas šai cukura ua auglu pārbagātajā ^^^}^^ nepārtrauktu darba un retināšanas pieņēma
zemē prastu izvārīt garirigas konfek-. n ^ V r ^ mēs sevi jizskatām strādniekus. Tos uzņem lieliski i»
tes, vai izģērēt zolādas, te jēlādu strādīgu tautu. Uēu katrs pazīs- no izpejņas viņi iztiek v i s u ^ L^
netriikst. Austrālieši itāpat priecā- ! ^ «f^J^l^^^'^Jf^^"^^^ Saņēmām par abiem \om «i.
tos ja viņiem nebūtu mēnesi jāgai-L^^^,P«>\f^*i^^^ arī kā ^ū!ēilm!«j dtS
Sidnejā, febniāri.
A l b e r t s P r i e d ī t is
da,^amēr kurp/^eks piesit pazoles.|^^^^^ S^il^UTa^s^^^^^
lS'^^^iKt'^^^fiJJ!^^J^ rIrl^S'^'^' » v aPkiaedja^rij>na Spāārv.a"ld^e^.. ^ gJ^Sļ
^ ^f^^ ,: N pagaidīt un sola praslbļi^
^ i f ^ h n » « t l ^ ^ ^ ^ Kā redzams. kuLtrifflŽ darbs mums nebija jāmācas bet ti- noteikumos paredzētais lesjuK kal jāturpina. PUnīgi saprotams, ka vi««tundi, ataiirAinm^ ir i i t . ^ ^ !^
otrādi: ne Latvijā, ne Vācijā netiku
redzējis vecomāti ar vecotēvu uz iet­ves
ar alus glāzi rokā un itin jautrā
prātā. Neesmu redzējis Latvijā, bet
te gan, piedzērušus zēnus ar vīna
pudeli bikšu pakaļējā kabatā, i irur
pudele rokā ir gandrīz katram, kas
pl. 6 vakarā izlīgo no bāra vai sa­lona
— tie ir, visvienkāršākie starp
restorāniem. Ne bārā, ne' salonā ne­var
apsēsties, bet vienīgi lēdiju at­pūtas
telpā, kur var Ieiet arī vīrietis,
ja to pavada dāma. Pēc darba —
noguruši, neēduši — austrālieši ba­riem
spiežas pie garās letes un dzer
alu. Dzer vārda pilnā nozīmē, nevis
niks{ pie alus glāzes kā Vācijā! Un
alus te ir 12 grādu, vīns 28-|30 grā­du
stiprs. Restorānos — tādi ir tikai
lielajās pilsētās — jau var apsēsties,
javurpu»*!. runiRi sapro^ms. K atalgojums ir tikai « i
^ J ? « ^ . ^ ^ ! ! ^!??H^l]?i}|p^ra. Nekur ap;iārtnē nav ari d j
jā sieviete nesiauca viena vairāki —^ K*V ,4«»br!v|j
Arī pareiza mato airngolaiia Ir
savu atv^inājjmu, P^trā^d^ml Ugts. ka kāds ikkstrādnlete^
siena plavā. cep ir grmsks. Utvl- L , vairāk par 6000 Ir., pie v l s a^
jā sieviete nesiauca viena vairSk I _ ,, . , ; . ,
par 6 govim. te gandrīz ik vasaras ,,Jf«*'frf"*' t ""f^.'^.op*
vakaru, pārnākot par citiem ātrāk W^
no lauka; slaucu viena visas. Slau-F^J^"^ ^ "f»"^. »^«^
cēja darbs atseviSķl Ir Joti labi atal- K ^ ^ ^ » " ^ ^ i ' i'^f »«*»;
gots. bet citu darbu stoiumē ^ tas "''"''f"
palika padarāms ..starp cttu".'Nav^^ ^ T o t i ^ r ^^
bijis jābaidās ari no mēslu dakSāmh^»,^*«f• bonierētām grlto
un malkas skaldISanu, to neb»
neuzskata par virleSa dartWL DzI- P^: J*™^
voklis ir labs. bet par uzturu Jisa- ""J^^^^f^^^l no^ w^
ka - totl labs. Salimiieks visos dar-P"!®*!'^ Ir savādi gajteņa otri mal
bos letla Prielžne toiT^.^
Uek turēties Udt Jaunu <Jarb,^«a-KSf i^L^tSl^ kot. tas neaizmirst paprasīt, kft t o h ^ ^ ^ , , » » * ^ ' » . , ' " » * ^ ^
dara Latvijā. Attālus stari māju. f ^ ^ f ^ ^ ^ ^
laukiem un los« apU&ieinrIlell. ^ ^ S ^ ,^
^ Vienmēr Ueto divriteni v a i t e r t & S i ' ^ Sa
c « l x j . . . , \ ^ stacija un 6 kafejnīcas. Katru t t*
Strfidnidtus uzskata par retu un dienas vakaru kino. Grābekļva «
vērtīgu mantu un kā pret tādu «" dotas pērit veikalā, tāpat cinim «I
^ ^izturas. Katru tītu saimnieks Ienes ļdakSām kātu prot ielikt tikai kd^
māksla; to var loidcHIet IRO T«r- * ^ ' ' ^ J ^ Tā gara t* nav. kas saistīja W.
skloSanaS cenj*. IHriep, «^«^^^^
Nākotnes miljonu pilsēta Stokholma I
Vēstule no Zuiedri^es ^ZZ^^^S^^
10 otrās brokastis. Pusdlaiās un va-ļ '^^P^^ M Lat\'ljfi, ari 5eit «to»
vasarā iesāka ai^i gramliozo pilsētas Perinās parasti ir ēdieni Da-ļ nieki ir dažādi No vipu vied(&ļi«f
apakšzemes dzelzceļa būvL kurti gaJa, parasti tikko no veikala I Ka^Pi"' dažādi. Neviens no^mtm
pirmais, vecpilsēltas apla posms, būsUesta, viras, konservi, saknes, salā-pwļ| tagad ^ ^ P ? ^ . ^ * ^
gatavs tikai 1950. g Silda ap^Sze- tl. kūkas un augU Visur klāt HSf i S ^ i ^ o .J^S:
mes dzelzceļa būvei jldzspridzina olu un krējuma. Ja kādreiz «Hifikn^t sa^^^
neskaitāmas tonnas klinšu. Pašā Po^ala, mcums vS m *auka esot, da-ļJam āal lomai piemēroties. ^
pilsētas centrā vairākās vietās k l i n - ^ sejas Ir apmākušās.! Pēc līguma gada būs beidzos li*
tis noskaldītas līdz namu sienām, uz Šādās r ^ vakariņas līdzinās ma- spēja sākt pašiem savu dzīvi Ir Jw
kurām uzceltas ēkas. Tās gul aug- viesībām, kurās piedalās abi nepledeSamākās valodas z i n ā i^
stāk par pārējām ielas ēkām un r^P^ un saimnieki Svētdienās pa- un daita izvēles ziņā nav J e r ^
piešķir Stokholmai to īpato seju. ^ decniņi, tad tiešām ir ko ap- jumu. Var pat atrast fizislci dilH
kādu neatrast nevienā dtā EiropasP^'^^^t saimnieces virtuves māku. Ar kur «trādni^parS stundu dt!^
galvaspilsētā. Un iomik oilsētā Ir Pašiem demlijdem mūs iepazīstina, dienu, strādājot 5 dienas nedfiļl,li»
daudz parku, un tie lepojas lielīs- ^ ^a ^ ^ ^ ^ ietaupīt laiku sev. pelna 30.000 fr. mēnesi
kiem zālājiem un tuimSi pelScām netiekam vaļā no garās sēdē- Lai nu kā, mums iet labāk lM
klintīm. Skaisti ir visi jaunie kvar- ^ a s pie sniegbalti klātā galda. tiem, kJĒUS Latvijā un vēl tālāk. Bo-tāli
ar jaunajām, līdz 10 stāvu aug- Auglīgā zeme un labi samaksātie kas sāp un pārsāp, bet brīvība jj^
balsis, ko tik bieži dzird uz ielas,'stām blokēkām, kas celti ar zināmu ražojumi Ir padarījuši saimniecību Uek. Uba Ir apziņa, ka var sev
'TlSTi^k^rate^^^ tramvajos, tad var komfortu. Turpretī šauras, pelScas loti ienesīgu. Pārdodot 8 nedēļas ģimenei pats nopelnīt iztiku, un
ārā. Laikraksti gan atzina, Ka Kon ^ , ^ vecpilsētai ielasV tās vecu sivēnu, saimnieks samaksā kal- Ir būt dzimtenei kaut tuvumi
stipri a^ādina lekSrīgu un Liepāju, pam mēneša algu. Liellopi dzīvsva-ļ DlarviDē, marta sākumā.
Stokholma tagad pāraujjusi pati se-l ra maksā 130 fr kg, un par 4W.000| Anna Klaviņt
vi, sevišķi tās satiksme tagad tik
duktors uzvedies slikti Bet iemācī­ties
angļu valodu nemaz tik ātri ne­var,
nepavisam jau nu 2—3 nedēļās
nometnē, kaut tas tur jādara 4 stim-
Ja mijkrēslī kāds latviešu trimdi­nieks
pa Torsgatanu tuvojas pilsē­tas
centram, tad, drusku acis pie­miedzot,
panorāma stipri atgādina
mums tik pazīstamo skatu no Pār­daugavas
uz V3crigu. Citā vietā
augstu debesīs virs namu blokiem
tumsā redzama spilgti oranžas krā­sas
gaismas reklāma „Milda", —
gluži latviski! Un tomēr nē: tā ir
kādas zviedru margarīna fabrikas
preču zīme. Kas daudz staigā pa
pilsētu, tas šur un tur redz ielu
malās uz zila pamata uzrakstu:
„Skola". Jā, patiesi, skolai bet šo
vārdu zviedriski izrunā ,^kūla", un
ja vēl pieskaita visas tas latviešu
teikt, ka Stokholma ir „gandrīz lat­viska"
pilsēta.
Zviedriju vārda pilnā nozīmē var
, ^ salīdzināt ar milzīgu akmeni, kas.
das dienā. Ministrs Kalvels noteicis, vairākās vietās apsegts ar zemi unļ^^ziva, ka galvenās Ielas jau par
un to ari pUda, ka jaunatbraucējiem,' ūdeni. Stokholmā nami celti tieši ļ šaurām, un zviedru Inženieri un
ja tie ir vismaz 6 vienā vietā, 1 klinšu galotnēs un nevis ielejās, tā fitiHcinSin^ IIA nrnKismn
gadu pienākas par brīvu angļu va­lodas
stundas ar visiem mācības lī­dzekļiem.
Ministrs domā ka tas no­vērsīšot
ieceļotāju grupēSanos pēc
tautībām. Mēs, piemēram, esam ko­pā
32, to vidū 8 latvieši. Savā star­pā
iztiekam ar grupēšanos. pēc tau­tībām,
bet vispār runalam to pašu
dipīSu,esperanto, ko Vācijā, jo ang­ļu
valodas skolotājs mums vēl nav
atrasts. Vēl vl«aa lieta — par ko
gan tagad nemaz nav galvas lauzī­tas/
bet kas te pastāv jau sen — ir
tā, ka darba vietā priekšnieks jūs
ndcad nesauc uzvārdā, ko viņš arī
ne katrreiz spētu, bet — vārdā. Un
jums tāpat arī jāuzrunā šefe, bet
nepavisam — par misteru.
Toties lielu smadzeņu piepūli aus­trāliešiem
sagādā mūziķu jautājimis.
Avīzēs kāds muzikants raksta pret
jauno Iebraucēju — mūziķu uzņem­šanu
arodbiedrībā. Kā gan tur ie­derēšoties
mūziķis, kas neprotot lāga
angliski? Varētu runāt vienīgi par
angļiem, bet tikai tad, ja tie nodzī­vojuši
Austrālijā vismaz 10 gadu! Tā
viens. Bet otrs stingri protestē pret
tādu nostāju. Ne jau valoda esot
mūzikā vajadzīga, bet talants m
prasme. Citi domā, ka jaunajiem
jāmācās no austrāliešiem tikpat, cik
austrāliešiem no jauniebraucējiem.
Domāju — mēs varam gan tīt ciga­reti
pēc šejienes modes, tas ir — ot­rādi
nekā līdz šim, bet neticu, ka
mūsu sievietes adīs otrādi, tas ir —
nevis ar adatu badīs adāmajā, bet,
(kā še to dara, — ar adāmo grābstīs
adatu. '
Vildeni te skrien ātri un kratās
briesmīgi, mīksti ādas sēdekji ir kā
1., tā 2. klasē (3. klases nemaz nav)
parādes ierindā pie telpu tlrīšafiiil
No kreisās: S. Bemharde, A. Ka^
poviča, S. Skaģere. R Bērziņa, A.
Gajevska, A. GaUīte un J. Qnmd*
mane.
Nesen pabeigtais lielā Stokholmas
grāmata apgāda „Bottnier" nams;
šādi debesskrāpji Zviedrijas galvas­pilsētā
parādās arvien vairāk.
ka nami pakļauti visam vētrām, un
tomēr tie ir silti un sausL Stokhol­mu
jau tagad dēvē par mazo Ņu­jorku,
un tā attīstījusies tā īsti ti­kai
pēc pirmā pasaules kara, bet
visvairāk pēdējo 10 |adu laikā.
Jauni pilsētu kvartāli vārda pilnā
nozimē izauguši no zemes, izvilktas
jaunas tramvaju līnijas, lin kopš
1947. g., kad ierados šeit, uzcelti
vairāki milzīgi nami, no kuriem
viens redzams uzņēmumā. 1947. g.
ielām.
Stokholmā, februārī.
Edgars Stalbovs
Kokosu salas atrasta
archuekti atrisinājuši šo problēmu! Jaunas mdikalpotājas^^^
projektējot viaduktua Pašlaik ceļi , ; , ,
Enskedes - Feltetas gaisa tiltu, mājkalpotāju skolu Eslitt-kas
atslogos galv<mo maģistrāli starp g^nā piecos kursos 7 mēnešos bei-divām
Stokholmas priekšpilsētām. U^as 140^ audtēknes Skola^^
Apakšzemes dzelzceļu centrā pietu- Mrise U Srftudze ii^orme, ka aOVt
ru vietu izbūve tuvojas beigām. To- kursus beigušajām jau e m ^
mēr satiksme, it sevišķi rītos un tū- as^fĻatradušas cterbu i f ^ i n ^ -
lit pēc darba laika beigām, ir tik Kanādā un A S V R ^
nnpeeāmmrslaaozzg^ onnteeamm, ēekMgamn daaa žiisee ltta pobaasii gacapall švvoee nnlaaailjkāaumm h^ļa.a^^r^ ^^i^p^i,^e lt^^e ilk^St^i^e^sgJ ^EPHs^lil^nndgneetnnrbansu^ rg^ka^o l oienliā-
35. Skolas rīcībā ir atsevišķs nams
ar ērtām internāta telpām audzēk­nēm
no citām nometnēm. Vispusī­gajā
mācību programmā iepazīsti­na
ne tikai ar ASV un Kanādas
vēsturi, mājturības īpatnībām, zi-pirātu
norakta manta J^^^-^p^^-^^^^^^^
Mantas nicējl ziņojuši, ka atradu- nes pavarda sargātājas arī lat-ši
pirātu noraktas bagātības, ko vlskās kultūras skatījumā Jaunajā
vērtē uz 500.000.000 dolāru. Tās esot kursā plašāka vērība ndcl līdz šim
daudzinātalii „palējaw Līmas laupi- būs veltīta ari tieši ēdienu gatavo-jums",
ko ph-āti norakuši Kokosu | šanai.
salās, pret Kostarlkas rietumple-krasti.
32 pēdu <lziluml Kādreizē-ļ Sākumā tomēr labāk, ja īsta brē-jais
Kalifomijas gubernatora adju- kūja vietā vannā var likt lelli —
tants Eliss Patersons, kas 21. jan- domā Velta Egle no Fišbadias no­vāri
aizbi^auca ar mantas meklētāju metnes, pirmā praktiskā zīdaiņu
kuģi. tagad lidmašīnā atgriezies kopšanas stundā, Dr. Inas Bērzlņas
Losandželosā un paziņojis, ka mek- (pa labi) un vācu kopējas uzraudzī-iētāji
ar īpašam iericēm konstatē-ļbā vingrinotl^ pareizā „tvērienā".
juši lielus metalla krājumus kādā
vietā, kur virs zemes atrastas vecu
buru paliekas. Ekspedīcijas dalīb­nieki
pašlaik izkraujot Kokosu sa­lās
150 t smagas rokamas mašīnas,
lai sāktu rakšanas darbims.
,J^ēdējo Limas laupījumu" aizve­da
kāds angļu kuģis kura kapteini
uzskatīja par pirātu, tad, kad Dien­vidamerikas
patriota Simona Boli-vara
karaspēks tuvojās, lai atbrīvotu
pilsētu no svešinieku virskundzības.
Pulētie nadziņi īstai mājkalpo­tājai
jāaizmirst! Skaidra Bemharde
(Memingena). Rasma Bērziņa (Val­ka),
Alida Karpoviēa (Memingena),
Irma Grundmane (Esiingena), Anna
Gailite (Kleinkēca). Ārija Gajevska
(Svābu-Gminde) un Biruta Meln-alksne
(Fulda) spodrina metalla
traukus.
Mājkalpotāju karnevāls? N% —
illlia .
tuvum'
dodas]
neaovi
^^-"i laikraksti
kaa ar'vl
Ipteiokaaita I
ii
i | p lokoll
tjbteui ielas*
lltafra itOra ir
dlrlJiS ;»
kas b i
centru,
.Ir pto
kas fitvčŗ
Mi viņa ko;
_ lavu dari
flB Mas gaŗšml
tļi»vjftea§dQtl,
W