Bavarijas Latviesu vestnesis, November 26, 1949

              Ssstdteo, 1949. g.
ifMan
Nr. 112 (336) 1049. g. 26. novembrī.
Ar autora parakstu va] Inldfliletn pa­rakstītajos
rakstos izteiktās domas oav
katra ziņi redakcijas domaa.
Latviegu zvejnieku un zivju
panākumi
Ar Kronvalda
dedzību
Atstājot Eiropas krastu un dodo­ties
tālākā trimdā, jautājam, vai
līdzšinējie trimdas gadi ir līdzinā­juši
mums ceļu atpakaļ uz dzimte­ni?
Kaut ari daudzas mūsu cerības
un vēlēšanās nav piepildījušās, jā­konstatē,
ka pasaules sabiedrības
saduļķotā doma sāk skaidroties un
ari citas tautas Bāk apjaust, kādas
briesmas slēpjas komunismā. Jau
atffkan drošas balsis, kas aicina uz
ciņu, lai atbrīvotu cilvēci no vai»-
inā<?lbas. Tas dod gandarījumu, ka
Jnūsu līdzšinējā ciņa un upuri nav
Wjušl velti. Mūsu vidū ir šaubīgie
un neticīgie, kas, redzēdami, ka ci­ņa
par taisnību un brīvību ieilgst,
un turēšanās pie tautas kopības
prasa atsacīšanos un materiālus
upurus, aiziet jau tagad no tās, vel-ķ>
t visus spēkus tikai savas perso­nīgās
dzīves nodrošināšanai Viņus
neinteresē citu liktenis.
'Bet vai mēs savas trimdas grūti-hH$
lieiztēlojam par lielāku postu
nekā to, kāds ir dzimtenē palikuša-llem,
saucot vairāk pēc glābiņa sev
ņ^ā tiem? Vai garīgais nespēka,
ilņas gara trūkums un gļēvas bai­les
nav tās, kas radījušas tik izde­vīgo
saukli — saglabāt sevi Latvi­jai*
aiz kura izdevīgi palīst, Eiro­pas
krastu atstājot? Kas tad bū^
tie Latvijas atbrīvotāji, kurai mēs |
yJsl gribam sevi saglabāt?
Sanāksmēs un, presē labi pārdo-
«dātie ierosinājuAii par tautas kopī­bas,
latviskā gara un cīņas spēju
uzturēšanu paliek nerealizēti at­balstītāju
trūkuma dēļ. yācijā
mums gan ir augstākā organizācija
LNP, kas dibināta Latvijas at-brfvošanai,
tautas saglabāšanai un
latviešu organizāciju sadarbībai, bet'
kā pie ši darba mēs katrs varēsim
pielikt savu roku ari ārpus Vācijas,
to līdz šim brīdim vēl nezinām.
Mēs zinām, ka neviena no mūsu or­ganizācijām
nav vēl paspējusi pār­ņemt
pilnīgi mūsu dzīves aktīvu
vadību un mūsu trimdas dzīve ne­kad
vēl nav vadīta no viena centra,
Mūsu augstākajām organizācijām iŗ
bijis Jāapmierinās tikā ar pašplūs-m
vai atsevišķo cilvēku pašiņici-
Itīvas ceļā radīto sabiedriskās dzī­ves
pasākumu akceptēšanu vai no­sodīšanu,
Palikuši neatraisīti tie
«pēki, kas iekvēlina cilvēkus paš­aizliedzīgai
cīņai. Pie tā daļa vai­nas
gulstas arī uz katru no mums.
Jo kopējai lietai neesam ziedojuši
Visu, ko spējam. Mēs alkstam tik
Btipri savas personīgās dzīves, ka
nespējami iedegties svēlās dusmās
I par citiem nodarīto netaisnību. Ka­mēr
to nespējam, mums nav nekā­du
tiesību nosodīt citus un gaidīt,
lal tie cīnītos mūsu labā.
Ja mūsu trimda ieilgst. Ja pa­saulē
vēl valda netaisnība, tad tikai
tfipēc, ka trūkst cīnītāju, kas ga­tavi
likt sevi ķīlā cīņā par cilvēces
labāku nākotni. Pasaules brīvais
cilvēks, neskatoties uz komunistu
noziegumiem un šausmu darbiem,
sniedz savu roku tiem, lai noslēgtu
Izdevīgus veikalnieciskus darīju­mus.
Komunisti meistarīgi izmanto
cilvēku nespēju atteikties no perso­nīgās
dzīves labumiem, un bez cīņas
pakļauj verdzībai vienu tautu pēc
ptras. Komunisti ir pārliecināju­šies,
ka.citas tautas neļaus savu
omulīgo dzīvi traucēt, lal ietu kai­miņam
palīgā. Vai ari mēs, kas
paši uz savas miesas un gara esam
izjutuši šo satina varu, arī noslīg­sim
gļēvumā? Nē, to mēs nedrīk­stam.
Mums visiem ir jāpulcējas
aktīvai cīņai, jo nav cita ceļa uz
brīvību, kā tikai aktīvas cīņas ceļš.
* Tāpēc lai vairs nejautājam sev —
kas notiks ar mums, bet gan — kas
jādara mums? Un atbilde te drīkst
būt tikai viena — mums katram jā­kļūst
cīnītājam, paceļot visu mūsu
dzīvi cīņas stāvoklī. Lai mūsu paš­reizējā
izklīšana visos pasaules vē­jos
kļūst tikai par labāku un dro­šāku
pozīciju ieņemšanu, bet ne
dezertēšanu no cīņas zem „dzīvā
spēka" saglabāšanas maskas. Kam
.dotības materiālo līdzekļu iegūša­nā,
lai droši liek rokas darbā un ne­aizmirst
dalu ziedot cīņai. Kam
garīgas dotības, lai cīnās idejiskiem
līdzekļiem, vairojot idejisko cīnī­tāju
pulkus. Ar labu gribu un g^-
• tavību atsacīties no personīgās dzī­ves
ērtībām, mēs katra vietā varam
pārvērsties par šīs cīņas sekmētā-
^Jiern kā garīgā, tā materiālā plāks­nē..
Kā audzinātājs zinu, — vēl šo­dien
mūsu jaunatnē slēpjas liels
ideālisma spēks, kā karavīrs - ka
bijušos cīnītājos nesalausts cīņas
gars. Ja vien LNP atradīs tāda or-ganizēšanās
veidu, ka tā spēs savās
rindās pulcināt visus, kas grib ^un
spej ziedot savas gara un materi-
Tie latviešu izceļotāji, kas kāpuši
uz kuģa mazajā Slezvigas-Holšteinas
ostā Kukshafenā, ne reti tur sasta­puši
ādas „jupķr* tērpušos vīru,
bārdas rugājiem klātu seju, bet laip­nu
smaidu uz lūpām. Daudzi, pro­tams,
viņu neievēroja, bet ja garām­gājēji
latvieši zuiātu, ka šis vīrs ir
latviešu zvejnieks P. Br. no Limbažu
puses, droši vien būtu viņu uzrunā­juši.
Vienam otram tomēr laimējies
ar tēvoci iepazīties, un tā tad arī
tiešām bijusi laimīga iepazīšanās:
pēc krietnās nīkšanas m paplānā uz-ti,
u:a transitnometnēs nu bijusi ie­spēja
krietni saēsties, jo tēvocis ba­gātīgi
klājis galdu ar paša zvejotiem
lašiem un forelēm.
P. Br. nav elpojis bēgļu nometņu
gaisu. Tikko 1944. g. vēlā rudenī ie­braucis
Vācijā, viņš tūliņ uzsācis,
kaudamies sākumā ar ne mazumu
grūtībām, savu veco nodarbošanos—
zveju. Un ar to viņš pelnī maizi
līdz šai dienai.
„Savas pagājušās gaitas nenožē­loju,"
saka zvejnieks. „Trūcis gan
man ciešās saskares ar citiem lat­viešiem,
tomēr visu laiku bija
darbs. Un labi vien ir, jo, kā izrā­dās,
mana vecuma ļaudīm aizbrauk­šana
no Vācijas nav viegla; tad ir
labi, ka še jau nodrošināta nākotne."
Runājot par zvejas iespējām un
lomiem, latviešu zvejnieks ir opti­mists.
Zivju cenas apmierinošas, un
vācu veikalos varot dabūt par fore­lēm
caurmērā DM 5 kg, lašiem DM
7, zandartiem, asariem DM 1, zu­šiem
DM 5, līdakām DM 2, līņiem
DM 8.60.
„Zve]oJu gan saldos,'gan sāļos
ūdeņos, bet saldūdeņu zivis pārdot
izdevīgāk, jo tās krietni dārgākas
par si ķēm uc. jūras zivīm," pastā­sta
60 g. v. zvejnieks. „ZveJodams
gribu nopelnīt tik daudz naudas, lai
ar kuģi' — tikai ar kuģi — varētu
atgriezties Latvijā. Uz redzēšanos
turi"
VENTSPILNIEKA KŪPINĀTI
LĪBEKAS ZUSI UN RĪGAS
DEGVĪNS
„Toreiz, kad angļu un amerikāņu
joslas robeža bija slēgta un tikai
retam laimējās to šķērsot, Ziemeļ-v.
ācijas nēģi, zuši un siļķes bija labā
cieņā un cenā pie dienvidniekiem,"
atceras kāds tautietis no LIbekas.
,JJntaga4?"
, „Tagad konkurence lielākā. Jo zi-
'vis Vācijas dienvidos vairs sen nav
retums, bet to vietā reta kļuvusi
"ācu niarka. Taču veikals iet, va-jaga,
tikai uzņēmības un pacietības,"
un tālākā sarunā izrādās, ka dūšī­gais
zvejnieks un tirgotājs savos
arodos nav skolojies tikai še Vācijā,
bet zvejā rūdijies jau Ventspils jūr­malas
vējos.
„Slavu, svešā zeme grūti iekarot,"
smaida tautietis, „bet man tas izde­vies.
Nav vairs kā agrāk, kad visi
bija izbadojušies un pārdot varēja
visu; tagad turpretī labi pārdot var
tikai labu preci." Un mūsu tautietis
tādēļ arī tirgū laiž tikai labu man­tu.
Jo sevišķi slavens viņš kļuvis ar
zušu žāvēšanu, un gardēži nežēlo
markas par zuti, ko žāvējis „Lette".
Ventspilnieks kārtīgi iegrāmatoiis
izdevumus un ieņēmumus, un tie rā­da,
ka bilance spīdoša: zuši sezonas
IIBIIIIIIIIIIIIinilllllllllllllllSBIIBIISIIIBII
Saņemami personības
dokumenti
Latvijas Sarkanā Krusta birojā, Eslln-genā,
tJlanda ielā 7. aicināti saņemt per­sonības
dokumentus: Arvīds un Meta-
Allse Bērziņi; Aleksandrs Cerņavskis;
Jānis, Paulīne. Pauls nn Ivars Dāvi;
Andrejs un Marija Dābolini*. Teodors
Naveņickis; Jānis Pelčs; Erichs un AUa
Pētersoni; Jevgeņijs Rockans; Volde­mārs
un Emma Rubeņi; Alberts un Jā­nis
Staģīšr; Jānis un Elza Strazdi­ņi;
Jānis Strunkšteins; Jūlijs un Ella
SaulīŠi; Berta Sīmanis; Marģers un
Ojārs Seferi; Oskars Tiliks; Katrīna Ves-peris;
Gastons, Emīlija, Ilona un Rita
Vildes; Kārlis un Paula Baumaņl; Jānis
un Anna Dimanti; Jānis un Skaidrīte
Jirgeni; Herberts Jaņevičs; Ernests un
Veronika Jēkabsoni; Leons un Katrīna
Kandrovičl; Maksis un Zelma ^nsoni;
Kurts Bekmanis; Hilda Krūze; Imants
un Alvīne Kubliņi; Alberts Polis; Dārta
Steinbergs; Emma Stāks; Jānis, Frīda,
Valda un Guna Sīli; Made Šiliņš; Val­demārs
un Ella Kades; Aleksandrs Upe-nieks;
Marta Vanaga; Valija Timerma-
, nis; Kārlis Vīgurs: Alfrēds Ziemelis;
Paulis, Anna, Irēna un Alma Skultes;
Pēteris un Emīlija Smurģi; Augusts un
Zelma Vītoli.
Pieprasot dokumentus, jāpaziņo ta­gadējā
adrese un dzimšanas dati.
ālās vērtības šīs organizācijas aug­sto
mērķu sasniegšanai, radīsies arī
mūsu pašu vidū cīņas vadītāji, kas
ar Kronvalda dedzību un ICalpaka
ticību iekvēlinās mūsu jaunatnē,
karavīros un katrā latvietī dusošos
cīņas spēkus, tā atdodot mūsu trim­das
dzīvei nozīmi un jēgu. Tad ne­būs
jāpiedzīvo tas kauns, ka. atska­not
brīvības cīņu kara taurei, mēs
visi sajūsmā aplaudēsim, bet zo­bens
paliks netverts un dzimtene
neatbrīvota.
T. Sīlis
Ziemeļos
laikā ik mēnešus „atnesuši" 400 mar­ku
skaidras peļņas.
„Bet ir jau ari darbs," nosaka
zvejnieks, un, kā jau īsts latvietis,
parāda savu viesmīlību, celdams
galdā zušus un padzēriena pudeJi.
„Uz sapazīšanos der pāris mēriņu
Rīgas šņabja." Tiešām, uz pudeles
etiķetes melns uz balta rakstīts: Rī­gas
degvīns 40 procJ To LIbekā pār­dod
kāda vācu firma, bet izgata­vošanā
nopelni kādam citam mūsu
tautietim. „Vācieši gan ir lieli alus
izdzērāji, bet Rīgas degvīns viņiem
tomēr ejot pie sirds."
LATVIEŠA KONSERVĒTAS
STRIMALAS BALSTA VACIJAS
EKSPORTU
,,Kas gan trimdiniekam nav bijis
jādara, lai sistos caur dzīvi? 1944, g.
beigās biju mebistrādnieks vācu
kūdras purvā, 1945.>—1946. g. — lai­mīgs
DP kādā amerikāņu joslas no­metnē,
1947. g. — DP tautai nede­rīgs
un tādēļ izolējams. Kļuvu sēņu
i!n ogu lasītājs Bavārijas mežos un
zivju makšķernieks tās pašas zemes
upēs un ezeros. Lai izbēgtu no bar­gā
vācu bēgļu komisāra un kolrābju
viras, devos uz Vācijas ziemeļiem."
Tāds īsumā Ir n^ūsu tautieša Ed­gara
V. pēdējo gadu stāsts. Viņš pats
šinīs dienās aizbrauca pāri okeānam
meklēt laimi jaunajā pasaulē.
„Varbūt tur būs miers no putni­ņu
meklēšanas padusēs un ticu, ka
tiir ari neprasīs, kad esi pārgājis,
teiksim, Pensilvānijas im' Ohaio šta­ta
robežu, ka netaujās pēc tā, kas
esi bijis, bet vēros, kas esi un ko
tagad spēj."
Vācijas ziemeļos V. kļuva slavens
ar šprotu konservēšanas mākslu.
«Taisnību sakot, gan ne es, bet fir­ma,
kurā strādāju," pārlabo mei­stars.
Viņa rūpnīcas ražojumi nokļu­vuši
ne tikai tālākajos Vācijas ap­gabalos,
bet pildījuši ari krietnu
daļu no Vācijas zivju eksporta uz
ārzemēm.
„Ja jums še nodrošināts darbs, kā­pēc
braucat projām?"
„Labāk tālāk no sarkanās sēr­gas,
bet, otrkārt, — vācieši ir ļoti
konservatīvi tautību jautājumā; ār-zenmiekiem
še vēlāk būs gaužām
grūti. Un ja jau spēju vāciešus ie­mācīt,
kā „jābalzamē" mazās ziv­tiņas,
kuras mēs saucām par stri-malām,
lai tās garšā līdzinātos pa­saulē
, slavenajām. sardīnēm, — - kā^
pēc gan lai sveci turu zem pūra un
nevarētu to ierādīt arī amerikāņiem?
Viņā pusē ar sava daij'ba panāku­miem
varēšu palīdzēt še palicējiem.
Tas svarīgākais par visu."
Krietna vīra krietna valoda!
Ēriks Miesnieks.
Pēdējais 18. novembris
vienota nometņu saimē
Redakcija vēl arviai turpina sa­ņemt
daudzus ziņojumus par 18. no­vembra
svinību norisi Vācijas no­metnēs,
kas liecina, ka Latvijas
valsts proklamēšanas gada dienu
tautieši it visur sagaidījuši un pa­vadījuši
ar patiesu sajūsmu un ^svi­nīgumu,
reizē apzinoties, ka lielai
daļai šis bija pēdējais 18. novem­bris
Eiropā, Sniedzam dažu rak-stiurīgāko
korespondenču izvilku­mus
papildus iepriekšējā numurā
publicētajam pārskatam par vaJsts-svētku
gaitu.
Traunšteinas nometnē svētku
priekšvakarā notika akti tautskolā
un ģimnāzijā ar sekojošu jaunatnes
lāpu gājienu uz karoga laukumu un
svinīgo Jundu. Nometnes māksli­nieka
un rakstnieku vakarā pieda­lījās
pianiste N. Zvejniece-Snor-niece,
_^ brīvmākslinieks A. Snor-nieks,
P. Ermanis, Z. Liepa, A. Kau-gars
uk O. Kalējs. Svētku dienas
rītā ud svinīgu sēdi sanāca nomet­nes
komiteja, padome un organizā­ciju
pārstāvji. Pēc karoga pacelša­nas
notika dievkalpojums im izstā­des
atklāšana. Vakarā skauti bija
noorganizējuši krāšņu Ilumināciju.
Kopīgajā nometnes svētku aktā ru-
Abonentu jeveribai!
Lūdzu nesūtīt mums naudu
aploksnēs, jo vācu iestādes tā­dus
sūtījumus konfiscē.
LCE APGĀDS LATVIJA.
DIPHOLCAS nometnē, ko līdz
šim apdzīvoja gandrīz vienīgi lietu­vieši,
nesen ieradās 189 latvieši no
likvidētās Dedelstorfas nometnes.
Tikko notikušajās latviešu komite­jas
vēlēšanās, kurās piedalījās 70o/o
balstiesTgo tautiešu, par komitejas
priekšsēdi ievēlēja J. Alksni, priekš­sēža
vietnieku inž. B. Krūmu un
sekretāru A. Antiņu. Revīzijas ko­misijā
ievēlēja J. Pīlēnu, G. Bertiņ-
Bērziņu un R. Zariņu. Nometnē
jau noorganizēta latviešu tautskola,
kuras atklāšana gan aizkavējusies
nejauša skarlatīnas gadījuma dēļ.
EMDENES nometnes YMCA/
YWCA rīkotos šūšanas kursus šoru­den
beigušas 45 kursantes, iegūstot
šuvēju palīdžu arodapliecības. No­metnē
darbojas arī mūrnieku kursi,
kuru pirmo maiņu jau beiguši un
apliecības ieguvuši 17 latvieši.
Meklē
Fokas Imrtliei
darbam latviešu laikrakstā.
Ofertes ar lldzšin. darba gaitu
aprakstu iesūtāmas Latvijas kan­torim
ar Nr. 566.
SENNAS Slimnīcas slimie tautieši
izsaka sirsnīgu pateicību August-dorfas
nometnes latviešu komitejai
par pasniegtām dāvanām un prāve­stam
Ozola kungam par jaukajiem
stiprinājuma vārdiem, k§ arī 287.
CMWS vada komandierim R. Ļī-bermaņa
kungam un viņa vienībai
par atsūtīto ziedojumu Latvijas
valsts svētkos 18. novembrī.
LATVIEŠU MASIERU BIEDRĪ­BAS
trimdā valde uzaicina biedrus
sakarā ar paredzamajām vēlēšanām
izņemt 1949. g. biedru kartes ar ģī­metnēm,
kā arī vēl neizņemtos ma­sieru
diplomus un IRO izdotās
aroda apliecības pie valdes locekļa
0. Gubiņa (14a) Esšlingen/N., Stiitt-garter
Str. 24-1.
nāja komitejas priekšsēdis J . Bičo-lis.
Sarīkojumā bija ieradies arī
Traurišteinas vācu landrāts.
Emdenes tautiešus 18. novembra
aktā uzrunāja kapt. KārkliņS. Kon­certa
un dramatiskus priekšnesu­mus
sniedza vietējie spēki. Vakarā
visa nometne bija iluminēta, radot
daudzu pilsētas vācu iedzīvotāju
ievērību,
Oldenburgas latvieši 17. novembri
pulcējās dievkalpojumā Lambertl
baznīcā, ko vadīja mācītāji A.
Svalbe un Strauss. Valstssvētku
priekšpusdienā Oldenburgas-Omšte-des
nometnē aktu rīkoja Rūdolfa
Blaumaņa ģimnāzija un tautskola,
bet vakarā nometnes zālē sapulcēju­šos
tautiešus uzrunāja E. Ādminis
im igauņu nometnes pārstāvis. Kon­certa
daļā piedalījās Paula Brīv-kalne,
nometnes koris dlr. B. Ķuņ-ķa
vadībā un pianists E. Bēlke.
• Dedelstorfas nometnē svētkus
ievadīja jauna paaudze, kopā ar
vecākiem un audzinātājiem pulcējo­ties
tautskolā uz svinīgo aktu. Va­karā
notika dievkalpojums nomet­nes
latviešu celtajā Miera baznīcā.
To vadīja māc. N. Ozols. Svētku
gadījumā baznīcā uzstādīja Brāļu
kapu Latvijas Mātes tēla atveidu,
ko savā laikā bija cementā atlējuši
Volterdingenas tautieši un pārve­duši
vēlāk uz Dedelstorfu. Pēc diev­kalpojuma
nometnē notika svētku
akts, kurā runāja nometnes priekš­nieks
inž. R. Sāns un LNP loceklis
J . Mežaraups.
Lielajā emigrācijas centrā Svein-furiē
18. nqvembri kopīgi atzīmēja
kuplais latviešu izceļotāju pulciņš
un Sveinfurtē pastāvīgi dzīvojošie
tautieši. Svētku dievkalpojumu va­dīja
mācītāji Gulbis un Alksnis, bet
sekojošā aktā runas teica LNP loc.
A. Vatvars un prof. Dr. J . Šiliņš.
Latviešus viņu goda dienā apsveica
IRO vadītāji darbinieki un igauņu
un lietuviešu pārstāvji. Sekoja vai­rākas
kora dziesmas dir. J. Ūdra
vadībā un kopīgs groziņu vakars.
Minchenes Varnera nometnē 18.
novembra dienu ievadīja karoga
pacelšana un dievkalpojums māc. A.
Gobas vadībā Sekoja virkne atse­višķu
sarīkojumu bērnu dārzā,
tautskolā, skautu un gaidu mītiļē,
kā arī kopīgs akts nometnes teātra
zālē. Tajā latviešus sirsnīgi ap­sveica
citu tautību komiteju pār­stāvji.
Koncerta priekšnesumus
sniedza K. Aizpore, A. Sterne un
dubultkvartets Auseklis. Ar tautie­šu
ziedojumiem un Daugavas Vana­gu
līdzekļiem minchenieši svētkos
sagādāja priecīgus brīžus ari inva­lidiem
un slimajiem latviešiem
Daugavas Vanagu pārstāvji izdalīja
51 dāvanu'sainīti Gautingas latvie­šu
kara invalīdiem, bet komitejas
locekļi kopā ar gaidām un skautiem
apmeklēja slimos tautiešus Svabin-gas
slimnīcā, aizvedot turp ziedus
un veltes.
REDAKCIJAI
VAI BŪTU IETEICAMS MUMS
PALIKT BAGĀTIEM?
Ar lielu interesi vēroju Jūsu eod
laikrakstā diskusiju starp prof p
Jurēviča un rakstnieku P Kifea
kungu. Cik. ieskatoties, varēju no­prast,
tad abi kungi (laikam pat
vārda brāļi) nevarēja vienoties kS
jau divi latvieši, būtībā par to vai
mums būtu ieteicams palikt bagā«
tiem vai nē. Kā no laikraksta atvē*
lētā telpu apmēra, tā ari no citu
personu atsaukšanās secināms. Ka
šis jautājums ir ļoti, pat ārkārtīgi
svarīgs.
Lai nu šai svarigajā Jautājumi
mūsu trimdinieku saime nesažķeltoi
atkal divi naidīgos grupējumos (nav
jāaizmirst, ka priekšā stāv atkal art
LNP jautājumi, no kuriem kādu
gadu bija miers) pēc mana ieskati
būtu nepieciešami, ka šo Jautājuma
jau tuvākā laikā ar visu savu auto-ritāti
im visiem ( saistīgi izšķirta
mūsu augstākie trimdas vadītāji or*
gani. Ja par atrisinājumu vl«iotoi
LCK, LCP un LNP. tad nav šaubu,
ka tam dotu savu sankciju art sūt­nis
K. Zariņš.
Tāpat kā Jautājuma svariguma,
arī tā steidzamība ir acīmredzama,
Mēs izklīstam ar katru dienu vairāk
un mūsu saskare top vājāka. Bei
autoritatīva un noteikta norādījuma
šai lietā var atkal notikt, ka dzīve
aizsteidzas mums priekšā. Un tl
mēs, piemēram, kādā Jaukā di«il
varam visi pēkšņi kļūt bagāti, vien»
kārsi nezinādami, ka tas nav vē­lams.
Vai arī, gluži otrādi, nezinā­dami,
ka tas ir vēlams vai pat pa­vēlēts,
mēs varam tīri palaist gaŗfim
izdevību kļūt bagātiem.
Par kādu šl Jautājuma atrisināju­mu
arī izšķirtos mūsu vadītājas
iestādes, nepieciešams to tūlīt mo­tivēt
ar īsu, bet skaidru Instrukdji^
kā visīsākā laikā paHkt, resp. nepa­likt
bagātiem. Sl instrukcija būtu
jādod līdzi katram tautietim un tau­tietei,
lai nodrošinātu vienfidīgumu
un vienlaicību bagātības sasniei^-
nā vai palikšanā nabadzībā. Vaja­dzīgo
speciālistu, dcmiājams, ne­trūks.
Tā — kā kļūt bagātiem, va­jadzīgos
praktiskos, norādījumus va-
/rētu dot, piemēram, tie, kas jau iz­teikušies
par to. Ja attiecībā uc
otro eventuālitāti, resp. kā nepalikt
bagātiem, lietpratēji uz vietas, pie­mēram
Eslingenā, nebūtu sameklfi-jami,
tad, pārvarējis dabisko kaut­rību,
varu norādīt uz savu ilggadīgo
praksi šinī ziņā., Interesentiem viru
pasniegt ari paraugstundas vai pat
ierīkot īsus pārskološanās kursus, Jo
man kā bijušam karavīram tik ātra
aizkļūšana pār jūrām, laikam, nav
paredzama.
Cand. oec. D. Vanags,
Eitinā.
notiks 10 .5^^^ tad
!*Ha? ir strādni^^
Heni T f Viņš skaitās AU
3iifley} i^inistru pr^
^ 1ūl5a. Vecā poU
^ . 1 ^ - ^ L het ari P^
J A U N I L A T V I E Š U K R I S T I G SS
J A U N A T N E S V A D I T S JI
5. latviešu jaunatnes vadītāju
kursi Luterāņu studiju centrā
Berchtesgādenā no 10.—16. nov. bija
pulcinājuši vairāk kā 100 kursantu
no visām trim Rietumvācijas jos­lām.
Kursus vadīja prāv. J . Rullītis,
prav. K. Birznieks un Dr. Bilzens,
piedaloties mācības spēkiem prof. F.
Treijam, prāv. J . Valteram, māc. Ed.
Putniņam, māc. A. Dūmiņam uc.
Piedzīvojušo teoloģijas paidagogu
vadībā kursanti ieguva daudz vēr­tīgu
atziņu savam turpmākai am
darbam, A. B.
LATVISKĀS ASINIS J S S A G L A BS
TĪRAS!
Ko līdz bieži dzirdamie skaistie
vārdi par tautas dzīvā spēka un tī­ras
latviskās ģimenes saglabāšanu.
— ja ne viena vien mūsu zeltene,
kas uzaugusi tieši Latvijas ziedu un
brīvības gados, tagad, pēc neilga
trimdas un svešniecības laika, steidz
noslēgt laulības ar pirmo ārzemnl^
ku, kas gadās tās ceļā, ja tikai viņš
pienes tai kafiju pie gultas? Spilgts
piemērs šai ziņā vēl nesen bija la­sāms
kādā laikraksta korespondencē
no Austrālijas. Vai latvietes pienā­kums
drīzāk nebūtu pašai pienest
pie galda vakariņas saviem bērniem
un vīram — latvietim?
Karavīri ar savām asinīm reiz
ieguva to zemi, kur jūs, latvietes,
brīvi varējāt veidot savu dzīvi. Ar
savām asinīm viņi gatavi atgūt to
vēlreiz. Latviskās asinis nedrīkst iz­sīkt,
jo tās mums būs vajadzīgas
lielajā brīvības izpirkšanas diena.
Mūsu invalidu rētas no jauna uz­plēš
katrs svešo asiņu piliens, ko
jūs, apprecot ārzemniekus, piejau­cat
latviskajām. Latviete, neļauj
velti asiņot šīm rētām, nenoziedzies
pret Māti Latviju un sarkanbalt­sarkano
karogu!
' I. EUiņš, Minsterē
GRĀMATNĪCA AR TRIM
LATVIEŠU GRĀMATĀM
Laikrakstos aizvien lasīts, ka
Gronas izceļošanas nometnē pastā­vot
latviešu grāmatu galds, bet, uz­turoties
tur 9 dienas, visā šai laikā
esmu atradis tikai trīs latviešu Izde­vumus
— Mērnieku laiki. Neviens
mūs nedzird un Latvju kultūra. Ap­jautājoties,
vai būs arī citi izdevumi,
saņēmu atbildi: Nezinām, vai pie­nāks.
— Vai gan tiešām nav iespē­jams
vairāk grāmatu apgādāt?
Latvijas 16. novembra numurā la­sīju
Ziemeļblāzmas apgāda sludinā­jumu
par izdotām grāmatām, b^V
sludinājumā nebija minēta apgāda
adrese, tā ka nevarēju grāmatas pa-sūtināt.
Apgāda ārzemju pārstāvju
adreses bija uzdotas, turpretim Vā­cijas
adrese, laikam, jātur noslē­pumā.
A , Zumburs, Gronā, j
85
ni bet paļ
^i^ ^* iio runām radd io pārrai .
I»' Tnitāis un tagad vadj
^'^fSrnd savu kundi
S'fTo 0 ^ 3 6 gadiem pre
^ifsnec ari nevienam^ vie
ļi^remjēra Pnv^^^^^^^
Etos. Mājastēvu B^m^
t^lamdze ir pati vie mib^
ļ,a netriikst ari atvieš
i i S u darinātu dāvanu.
Sr^īkendos", kad valdibi
TjĒKanbērā, viņš dziv
iftmprezidenta,lepnajā nami
yd„Hotel Kurrajong",, tep
L giints metrus no vietas, kui
rakstu šo vēstuli. Ari
ru prezidentam ne reti izni
3i§ties ar viesnīcā vai viņa m
dārza nodarbinātajiem mu
lem. Kad nedēļas beigas j
i Kanbērā, tad Ciflijs Ji
iffl pL 2 pēcpusdienā dod
i«n «novaļājas" līdz plrmdi<
ļliitam. Viņš klausās radio t
ķ ari kriminālromānus. Kat
M l ^ žurnālists tomēr zina, 1
iru prezidents, lappusi pa la;
H, 9 reizes izlasījis bībeli. Au
|88 pirmā pilsoņa interešu aļ
ļimfizīgs — no vissarežģītāko
ilnandālām lietām līdz daž_
filozofijas problēmām, Ļo
iplemeram, mīl Gētes darbus,
ļfieku lielākais sāncensis li
•iŗa vēlēšanās ir tagadē3 a^
iiias līderis R. G. Menzijs (Rf
iGordon Menzies), un viņa libi
ļiļipartlia {Llberal Party). Mei
ilO g. jaunāks par Cifllju, ve:
pkadēls, advokāts, bieži saukt
bktrālijas „Vinstonu Cerčilu'
iievlea briljants runātājs, bet a
tejiradatajs. Eiropisks austrāli<
diplomāts, valstsvīrs, bijuša
Ments (1939.-1941. g.). Vienīfe
h milzīgā interese par krik^t
teia,' ka darīšana tomēr ar īsti
Nw partijas (Country Part
paļā ir A. V. Fedens (Arthi.
I*ni Faddenn) — karsts vīrļ
tanec, ka nāk no karstās
DP atbalsta
tajos valstīs
Af'l s^vas sirdis ]
"Jf u ģimenēm dota iespēļ
y Savienotajās valstis" - ļļ
IK^=f!;"''°^^ sanāksnļ P?Sn?-^'' "lāc. R. Krafļ
P.^^ DP liki
labā .2"^'''^ ^^'^^i^'
2 . " «ktivitāte]