Bavarijas Latviesu vestnesis, November 26, 1949

              Mēģinās novērsi...
1931. GADA
DOMĀTS AT
(Turpinājums no 1. Ipp.).
iapvainot mūsu varoņus un zākāties
par mūsu brīvvalsts iekārtu un
valsts prezidentu, tad L N P jāstāv
nomodā, lai šādas lietas nenotiktu.
A. Krīpens, inmādams kalpakiešu
vārdā, vēl piemetināja, ka laikrak-fitā
par materiālistiem un gaļas kub-thi
tīkotājiem^ apzīmētie cīnītāji kā
jpirmle krituši kaujas laukā cīņā
ļpret bolševismu, un tādēļ lai ne­viens
viņu apvainotājs nemēģina
taisnoties ar ideoloģiskiem vai pre-les
brīvības motīviem. Sie vīri bija
varoņi, kas gāja nāvē, lai glābtu ci­tus.
Latgolas raksts ir ķecerība un
kaili zaimi. „Tāpēc vēlreiz atkārto­ju
starpsaucienā teikto: Uz sārta ar
lo lapu!" piebilda runātājs.
• Par B. Zemgaļa grāmatas nosodl-lanu
plašākus paskaidrojumus snie-dza
A. Kllve. Prezidijs atzinis, ka
iajfi grāmatā daudz materiālu, kas
kavS un traucē mūsu ciņu. Tur mi­nētas
pat veselas latviešu grupas un
yirkne personu, radot tādā kārtā
šiem cilvēkiem draudus tikt iznīci-nfitlem
vai nonākt citādos smagos
Baltijas valstis ~
aizsargvalnis pret
komunismu
LATVIJAS VALSTS SVĒTKU
ATSKAŅAS IGAUŅU PRESE
igauņu laikraksts Vācijā Eesti
K^ost veltījis Latvijas neatkarības
dienami atcerei garāku rakstu, kura
pirmajā posmā aplūkotas tās grūtī­bas,
kas bija jāpārvar jaunās valsts
veidotājiem. Tālāk, pieskaroties
brīvības cīņa posmam, raksta au­tors
uzsver, ka šis cīņas bijušas visu
Baltijas tautu kopīgs pasākums.
^Kopīgiem spēkiem un labā saskaņā
fctdevās nosprostot komunisma vir­zīšanos
uz rietumiem. Laikmets, ku­rā
sākās Baltijas tautu brīvības cī­ņas
» bija liels un izšķirīgs visas pa­trulēs
vēsturē. Ja šīs mazās tautas
fiebūtu uzsākušas cīņu ar komunis­mu
vai ja tās būtu karu zaudējušas,
komunisms nostiprinātos , Baltijas
lJt#tastē un tiektos no turienes tā­lāk
uz rietumiem. Toreiz pasaule
tik labi nepazina komunismu un
tā Imperiālistiskās tieksmes kā ta­gad.
Tādēļ tas viegli rastu atbalsi
Eietumeiropas rūpniecības ziemēs,
bet Jo sevišķi Vācijā. Un ja Vācija
kļūtu komunistiska, tad tas nozī­mētu
visas Eiropas boļševizēšanos,
kas savukārt ietekmētu visas pasau­les
politiskās sejas veidošanos. Tā­dēļ
Baltijas tautu brīvības cīņām
piešķirama liela nozīme arī no pa-ļBauļes
politikas viedokļa. ^
Vairāk nekā trīsdesmit gadu Bal­tijas
valstis bijušas par komunisma
«Izsargvalni rietumu tautām. Tādēļ
šo zemju centieni un upuri nav bi­juši
veltīgi. Tagad, kad Baltijas val­stis
kritušas par upuri netaisnībai
un vardarbībai, šīm tautām ir mo­rāliskas
tiesības prasīt no rietumu
demokrātijām palīdzību un at­balstu".
Raksta nobeigumā autors A. Kers-na
atzīmē, ka Baltijas tautām bijusi
kopīga vēsture un arī nākotnes gai­tas
i r vienādas. Tām ir kopīgi drau­gi
un ienaidnieki. Tādēļ šīm tautām
Jāstrādā visciešākā sadarbībā, un
plecu pie pleca jācmās par savas
zemes un tautas dzīves tiesībām.
Latviešu sirdis joprojām spēcīgi
kvēl brīvības un neatkarības liesma.
„Mēs, igauņu tauta, silti jūtam līdzi
' savam sabiedrotajam un gribam
kopā ar viņu turpināt to lielo cīņu,
ko Baltijas tautas sāka pēc pirmā
pasaules kara un apņēmušās no­beigt.
Savās sirdīs novēlam latviešu
fiabledrotajiem apņemšanos un spē­ku
cīņai tik ilgi, kamēr Latvijas
zeme būs atkal brīva un latviešu
tauta varēs dzīvot savā senču zemē
kā brīva, priecīga un laimīga nā­cija!"
(š)
Grāmatas par brivu
Jesfidftjoties pie mums mūsu izdotās
grāmatas vismaz par DM 10.—, Jūs sa­ņemat
kā prēmiju 25 proc. apmērā pēc
pa5u Izvēles latviešu vai svešvalodu
grāmatas!
Pieprasiet katalogu lldz ar noteiku­miem!
L. RUMAKA apgāds,
Wūrzburg, Central Dt> Camp. (545)
pārbaudījumos. Par pielaistajiem
faktu sagrozījumiem un citām ne­patiesībām
nemaz nerunājot, jāsa­ka,
ka minētās rīcības vien pie­tiek,
lai grāmata būtu jānosoda. So­lidarizēties
ar grāmatas autoru no­zīmētu
izrakstīt nabadzības apliecī­bu
sev pašiem. Savā lēmumā LNP
prezidijs nav vadījies ne no kā ci­ta,
kā vienīgi no viedokļa — vēr­tēt
lietas un parādības, kas kalpo
mūsu kopīgajam mērķim, vai kas
tam kaitē.
Kas kave sadarbibu?
Debatēs par sadarbības jautāju­mu
un apstākļiem, kas to kavē, pie­dalījās
A. Bērziņš un A. Budže. Pē­dējais
aicināja LNP prezidiju, ne­ievērojot
visus šķēršļus, pūlēties no­dibināt
sakarus ar bīskapu J.Ran-cānu
un panākt vienošanos, lai viņš
varētu piedalīties LNP darbā. Tas
būtu ļoti ievērojams ieguvums sa­darbības
labā.
J. Celms, V. Lambergs un V.
BastJānis informēja par notikuša­jām
sarunām ar bīskapu J. Ran-cānu.
V. Lambergs piezīmēja,' ka
parlamentārieši, iztulkojot mušu
1920. g. satversmi, uzskata, ka bīs­kaps
Rancāns var ienākt LNP vie­nīgi
valsts prezidenta v. L kvaU-tfitē,
kam realizēties pagaidām lieds
ministra K. Zariņa firkārtSjo piln-varu
iztulkojums tādā veidā, kādi
to atzīst LNP vairākums, luī kādā
to pieņēmušas britu un amerikāņu
valdības. Te būtu vajadzīga vieno­šanās,
jo principā bīskaps Rancāns
savu iestāšanos prezidijā apsolījis.
Par parlamentāriešu viedokli sa­tversmes
iztulkošanā A. Kllve vēl
paskaidroja, ka Latvijas centrālās
padomes locekļi jau 1943. g. vieno­jušies,
ka Latvijas atbrīvošanas ga­dījumā
1931. g. vēlētā saeima vairs
nesanāks. Sis lēmums savā laikā
paziņots ari sūtnim A. Bllmanim.
Tāpat nav domājams, ka atbrīvota­jā
Latvijā tautieši turēs rokas klēpT
un gaidīs atgriežamies mūsu partiju
vai citu organizāciju pārstāvjus
trimdā. Dzīve visam tam aizsteig­sies
pati priekšā, un sanāks jauns
likumdevējs orgāns. Bet formāli to­mēr
trimdā nav nevienas autoritā­tes,
kas varētu lemt un pateikt, ka
veco saeimu nesasauks.
Sadarbības jautājumam vēl pie­slējās
pārrunas, kurās P. Tērauds
Ierosināja sakarā ar V. Bastjāņa
rakstu Latvju Ziņās par pagājušo
LNP sesiju, kurā grup^ LNP locek-
'u apzīmēti par nedemokrātiskiem—
saukt raksta autoru pie kārtības.
Vārdiskā nobalsošanā pilnsapulce
šo priešlikumu noraidīja.
Sadarbības jautājumā pieņēma
A. Bļodnieka rezolūciju — izteikt
cerību, ka tie iemesli, kas traucē
sadarbību starp 1931. gada saeimas
priekšsēža biedru bīskapu J. Ran-cānu,
sūtni K. Zariņu un LNP, tiks
novērsti. Par rezolūciju nobalsoja
47 LNP locekļi, nevienam neattu­roties,
ne ari balsojot p'^etT.
Tālāk LNP sāka apspriest sta­tūtu
reorganizācijas projektu.
. R.
Krustvārdu mīkla
AUSE VERA no Ventspils meklē ra­dus,
draugus un paziņas. (17-a)
Karlsruhe, Forstnerkaserne. (567)
Vēlos saraikstities ar zobārstēm
vai pēdējā kursa zobārstniecības stu­dentēm,
kurām interesētu ģimenes dzī­ve
un nodarbošanās savā specialitāte
Zviedrijā. Lūdzu atsaukties tautietes
līdz 40 g. vecas, atraitnes un šķirtenes
neizslēdzot, vēstules (vēlama ģīmetne)
adresēt; A. Liepiņām, Upplands^atan
8/II tr. 6. g., Stockholm, Sverige. (554)
Līdz ar pinnām rudens šalkām, stā­jusies
krietna un mīļa cilvēka sirds.
„Imīša** starp mums vairs nav... Draugu
atstāts, sporta }aužu gandrīz vai aiz­mirsts,
krietnais sportists š. g. 1. oktobrī
pēc ilgas slimības aizdarīja acis uz mū­žu.
Visu savu īso dzīvi, tikai 26 gadus,
Imants Stāls veltīja gandrīz vai vienīgi
sportam. Enerģisks, mūžīgi optimists,
godīgs un mīiš, — tā varētu I. Stālu īsi
raksturot. Viņu nesatrieca arī ilgā un
grūtā slimība, kas izrādījās neārstēja­ma.
Ik dienas Stāls, kaut arī uz gul­tas
guļot, kala jaunus plānus, pētīja^
mācīja saviem biedriem visu jaunāko
basketbolā. i
Bet dažkārt draugi ,4mi" pārsteidza
skatāt savus vecos sporta uzņēmumus,
„kur vēl vlsļ kopā'* un ...raudot Bija
jau gandrīz vai gads pagājis uz gultas
un ilgais slimofianas laiks. Skiet, ^ u at­ņēma
lēnām ticību. Sākās knzes un ve­selība
vairs neuzlabojās.
Efi basketbolists Stāls bija ļoti iecie­nīts.
Laukumā atjautīgs, zibenīgi veikls
ar lieliskiem metienieoĻĶ Savas sportista
gaitas sāka dzimtenē, Jelgavā. Interna­cionālās
un Latvijas meistarvienibas
„Starta<< sp. Krauklis saskatīja Stālā
dotības un gribu-aicinfija uz Rīgu. Rī­gas
,,Startā** sākās viņa panākumu ceļ8.
Dlenižei, Latvijā tas bija īss. Pēc kara
un leļlonāra gaitām Stāls nokļuva trim­dā
Ķlie. Tur drīz Izveidojās spocīga
basketbola komanda. Tas bija trimdas
pirmais pārsteigums. SacenSoties gan ar
latvieSu, amerikāņu uc. vienībām tiek
gūtas daudz jaukas uzvaras. Skatītā­jiem
nāk viens pārsteigums pSe otra, Jo
vienība epSlē loti ātru un zibenīgu bas­ketbolu.
Lai rastu lielākas iespējas re-prezentēties,
vienība atstāj angļu joslu
un pārceļas uz Hanavu, vienības «dvē­sele",
protams, Stāls. Seko ceļš uz lat­vieSu
meistarību. Tikai negadījuma dēļ
MbanavieSl** netiek lajā godfi, |o bridi,
kad Stāls vienībai visvairāk vajadzīgs,
p6dBjal8 saukts dnlties latvleBu izlasi,
turnejā Frandjā. Atkal panākumi. Vai­rākas
franču vienības piedāvā Stālam
darba iespējas un lūdz pārGe^ties uz
Franciju. IzSķirSanās grūta. Tomēr no­gaidīšana
Šķiet pareizāka un St. paliek
Vādlā. Hanavfi rodas nesaskaņas un
komanda pajūk. Enerģijas un opti­misma
pilns Stāls savervē no malu ma­lām
basketbolistus un rodas Glzenes
„Daugavieši<<. Sīs vienības propagandas
darbs un panākumi ļoti lieli. Taču tā
ar! ir Imanta Stāla pēdējā vienība. Sā^,
kas liktenīgā slimība, kurai jau pašā
sākumā ārsti dod maz cerību. Draugi to
slēpj. Veselības stāvoklis ļoti svārstīgs,
līdz seko jauns sāpīgs trieciens — likvi­dējās
Glzenes darba rota, līdz ar to
,4)augavieši" un Stāl& paliek viens.
Draugi sarakstās, bet drīz vairākām vē­stulēm
nenāk atbilžu... Nojautas piepil­dās
klusi, neviena netraucējis, neap­grūtinājis
Stāls aizgājis aizsaulē... Dziļās
skumjās paliek viņa dzīves biedre, jnei-tlņa,
draugi cīņu biedri, visa sporta
saime, kas ne mūžam neaizmirsīs „Imī-ša"
brīnišķīgo sirsnību un biedrisku­mu!
Vieglas smiltis!
G u n ā r s G r i e z e.
P A U K O Š A N A S S A C Ī K S T ES
E S L I N G E N Ā
notiks 4. dec. 1949. gi Dalībnieku
ari junioru pieteikšanās pie A.
Aistranta, Tannenberga ielā 4-4,
līdz 2. dec. Ceļa un uztura izde­vumi
jāmaksā pašiem dalībniekiem.
Tuvojoties nenovēršamai nometņu lik­vidācijai,
pasaules vējos izklīdusi ari
Vircburgas sportistu saime, bez kuras
savā laikā mūsu trimdas sporta dzīve
nemaz nebija iedomājama. Bet tie laiki
jau pieder pagātnei un kādreiz nodar­bībām
pārslogoto sporta zāli tagad dien­dienā
vairs apmeklē tikai basketbolistu
jaunā audze, kas arī ir jau emigrācijas
posmā. Zināmu dzīvību vēl ienesa
Valkas un FiSbachas jaunatnes daļa, kas
pārnāca uz Vlrcburgu un deva „iemes-lu'*
vairāku draudzības spēļu sarīkoša­nai.
Pēc mainīgām sekmēm pirmajās
spēlēs pamazām izveidojās Valkas-Fišba-chas
Jaunatnes pārsvars un tā izšķirošā
spēlē tie pārliecinoši pārspēja Vircbur­gas
vienību ar 60:42 (23:21). Uzvarētājos
veiksmīgāki bija valcenieši A. Gailis
(ieguva 24 p.) un G. GrIviņS (22 p.). Vēl
līdzdarbojās fišbachlešl Krauze (10 p,),
Grābis (2) un Pūliņš (2). Zaudētājos dar­bojās
Lietuvietis (12 p.), Zemitis ( 9 ) ,
Jansons (9), Zankevics (S) un Lauk-sargs
(6).
Kad zaudēt nepiera;dušā Vircburgas
jaunatne piedzīvoja šo zaudējumu, tās
dvēsele un mūžam nenogurstošais spor­ta
darbinieks Vilis Pastenieks sasniedza
jauno pagaidu mājvietu Kaliforniļā. Vē­lēsim,
lai blakus ikdienas darbam tas
atrod ari laiku vērot basketbola Uel-.
meistaru mākas noslēpun?:, un kādreiz
atgriežoties dzimtenē varētu no jauna
pulcināt un audzēt mūsu tagad izklīdu­šo
basketbolistu saimi, ko tas tik sekmī­gi
veica šos trimdas gadus.
Ciņa ar komunistu pagridi Latvijā (6y
eDumainais nams
i e lā
11
^1
Līmeniski: 1. Lopbarība. 5. Nevilto­ta.
8. Pārdot izsolē. 9. Varde (apvidus
vārds). 11. Zivis. 13. Siltumnīcas ārzem­ju
augu audzēi^anal. 16. Koks. 17. Pēc
tam. 19. Cilvēka tikumiskā stāja. 20.
Bieži lietots saīsinājums. 21. Monuments.
27. Ošanas spēja. 28. Satiksmes līdzek­lis.
29. Pastāvīgs, negrozīgs. uO. Laik­meti.
31. Mūzikas motīvs.
Stateniski: L Vāc meža augus. 2.
Latviešu skatuves gleznotājs. 3. Kunkst.
4. Raizes. 5. Iespraukties. 6. Rimst. 7.
Mājlops. 10. Strādnieku kopa. 12. Pērt.
14. Skeleta dala. 15. Tauva. 18. Apsēsts.
21. Mākslota stāja. 22. Upe Vācijā. 23.
Dzīvības saites atlieka. 24. Strādāt kal­vē.
25. Latviešu dziedone. 26. MēbelĢ.
I E P R I E K Š Ē J A S K R U S T V Ā R DU
M I K L A S A T R I S I N Ā J U MS
IJmeniski: 1. Piāt. 3. Sn. 5. Oli. 7 .
Alp.aks. 8. Oms. 10. Ar. 11. Tao. 13.
Klāt. 15. Omāri. 17 ūpis. 20. Pora.
21. Āboli. 22. Tara. 24. LSB (Latvijas
sporta biedrība). 26. Co. 27. San. 29.
Oponēt. 30. Ira. 31. T. s. 32. Ods —
Stateniski: 1. Pro. 2. Tas. 1 Spali. 4.
Nāra. 5. Ost 6. Ido. 9. Mamons. 12.
Amilda. 13 Krāt. 14. Tuba. 15. Op.
16. Ar IB. Po. 19. Si. 21 Arons. 23.
Acot. 24. Lai. 25. Boa. 27. Sto. 2 8 .
Nes.
L A T V I E Š U Ā R S T U I E V Ē R Ī B AI
L. A . A. T . valde uzaicina visus'
latviešu ārstus, kas iebraukuši ASV
un Kanādā, pieteikties pie Kārļa
Apiņa, M. D., Eastern Oreģon State
Hospital, Pendleton/Ore., USA.
Kaut arī aprīļa akcija likvidēja
labi organizētu pagrīdes grupu, no­tika
tas pats, kas pēc „gricmani-ādes":
pagrīde nebija kļuvusi vā­jāka.
Tas liecināja, ķa uzsāktā ak­cija
par katru cenu jāturpina.
Punkts Nr. 1 jaunajā pasākumā
bija nams Miera ielā 45. Bija z i ­nāms,
ka tur dzīvo kāds Eduards
Kummermanis, pēc visām pazīmēm
spriežot tipisks mietpilsonis, kas pat
aizdomīgākam uzraugam neradītu
ne mazākās šaubaa. Un tomēr pār­valdē
vai ik dienas ieguva norādī­jumus,
ka tieši pie Kummermaņa
notiek nelegālas sapulces un pagrīd-nieku
satikšanās. Drl2f noskaidro­jās,
ka perēklis ir īsts, un tādēļ 24.
maijā Kummermani uz ielas apcie­tināja.
Dzīvokļa kratīšana deva
taisni to, kas bija cerēts: ieročus un
nelegālu literatūru. Nu tikai atlika
izlikt slazdus un gaidīt Gaidīšana
nebija veltīga: 25. maija rītā, d ^ -
vokll ieradās divas pagridnieces ar
jaunākā izlaiduma nelegālām bro­šūrām
im Padomju Krievijas laik­rakstiem.
Sakasi Abi uzraugi vēl
nebija paguvuši atnācējas pārbau­dīt,
kad durvis parādījās liela au­guma
vīrietis tērpies kareivja mē­teli.
Ieraudzīdams gaidīto „biedru"
vietā gluži sv^m Monkuļus" ar re­volveriem
rokās, svešaii bija tik
pārsteigts, ka nemaz nedom&ja pre­toties.
Pēc kāda laika pie durvīm
atskanēja atkal klauvēšana, taš bija
kāds pamaza auguma virs ar velosi­pēdu.
Pārliecināts, ka pie Kxmi-mermaņa
jau sapulcējušies „biedri",
mazais novietoja divriteni gaiteni
un smaidīdams devās istabā, bet
viņa smaids nozuda daudz ātrāk he­kā
parādījies. Ari Sis atnācējs pa­devās
liktenim pavisam gļēvā tru­lumā.
Abi izskatījās tik sabrukuši,
ka uzraugs Ozols drīzi vien bija
gandrīz piemirsis, ka šiem pašiem
„br^ļiem" nupat kā aHŗīēmis vairā­kas
rokas granātas. Nolicis revol­veri
uz galda, viņš, aizturēto neva­rīgā
izskata pievilts, sāka mierīgi
rakstīt ziņojumu. Otrs uzraugs Ķi-menis
jutās šai situācijā tik drošs,
ka pat uz mirkli izgāja virtuvē, jo
viens aizturētais lūdza „dzert".
Tā izrādījās liktenīga kļūda, kas
abiem uzraugiem maksāja dzīvību.
Vienā mirklī mazā auguma terro-fists
pakampa uz galda guļošo Ozo­la
naganu, un telpā viens pēc otra
norībēja četri šāvieni. Kad atstei­dzās
blakus iedzīvotāji, viss jau
bija beidzies: telpā atradās tikai
abu uzraugu liķl un līdz nāvei no­bijusies
nelegāliste Olga Ozoliņa.
Abi terroristi bija pakampuši no
galda savus dokumentus, rokas gra­nātas,
pat Ozola naganu, un ar ctru
sievieti pazuduši. Ozolu sēdot
krēslā, bija ķērušas divas lodes gal­vā,
bet Ķimenis ar pāršautu galvu
gulēja virtuves durvīs, blakus sa­plīsušai
ūdens glāzei.
Nopratināšanā drīz noskaidrojās,
ka aizturētā Olga Ozoliņa abus aiz­bēgušos
terroristus redzējusi pirmo
reizi. Vienīgais pieturas punkts,
bija priekšnamā pamestais velosi­pēds.
Sākās drudžaina skriešanās.
i i i i i i i i i i i n i i i i i i i i i i s i i i i i i i i i i i i i e i i i i i i i i i i
JAUNS LATVIESU LAIKRAKSTS
BEĻĢIJA
Līdzšinējā Beļģijas latviešu laik­raksta
„Vēstnesis" redaktors J. Pī-piņš
darba vietas maiņas un uzsāk­to
studiju dēļ atteicies no amata.
Sākot ar novembri Daugavas Vana­gu
nodaļa Beļģijā reizi mēnesī izdod
labā rotatora technikā, jaunu laik­rakstu
„Vairogs". Cena 10 b. fran­ku
par nun uru. Redakcijas kollēģi-jā
A. Znotiņš, A. Sprūdžs un A,
Vētra. Vairogu ^ar pasūtināt redak­cijā,
4, rue Craenendonck, Louvain,
Belgique, vai pie izdevēja, 20, West-streat,
Waterschei.
JŪS LABI IEGĀDĀSITIES
VECĀKAJĀ U N PAZĪSTA­MĀKAJĀ
Kažokādu
veikala
Augsburgā, Annas ielā 2
(PIECSTŪRĪ) I
Firma dibināta 1899. g.
Ātri noskaidrojās, ka velosipēda
īpašnieks ir kāds Fricis Upmalis no
M&rijas ielas 21, dz. 12. Trakā
steigā aizjoņojuši uz Upmala dzī­ves
vietu, uzraugi, kā jau tas bija
gaidāms, viņu mājās neatrada. Arī
izliktie slazdi nekā nedeva. Pagāja
viena diena otra, bet Upmalis bija
kā ūdenī iekritis.
Likās diezgan nepārprotami, ka
šis pats un neviens cits i r abu liz--
raugu slepkava. Ka viņam jau ag«-
rāk bijis ko slēpt, liecināja tas, ka,
fotografējoties braukšanas atļaujai,
Upmalis fotogrāfam bija uzdevies
par Krūmiņu. Sis puisis bija jāda­bū
rokā par katru cenu. Kā savā
laikā Kretuļa ģīmetni, tā tagad
katrs aizsardzības ierēdnis savā ka­batas
grāmatiņā nēsāja Upmala fo­togrāfiju;
taču, bija zināms, ka U D -
malis visu laiku slapstās^tepat R I ^
panākumu nebija. Tikai' laižot dar­bā
visu pārvaldes un ārējās polici­jas
aparātu, uzraugi beidzot atveda
kādu neliela auguma vīru dzeltenā
mētelī, kas spītīgi liedzās un apgal­voja,
ka ar Upmali tam neesot ne
mazākā sakara. Taču pierādījumi
šoreiz bija stiprāki, kaut arī Upma-a
rokās bija labi viltota pase. pēc
kuŗ-as viņš tagad saucās Pūriņš.
Cilpa ap viņa kaklu sāka ^ktiīei
arvien ciešāk, sevišķi pēc tam, kad
tā pēdējā dzīves vietā Baznlcaiļ
ielā 42 slazdos iekrita kāds ^legā-lists.
Un kad ari slepkavības vietā I
apcietinātā Olga Ozoliņa apliecina- S
Ja, ka apsūdzētais noteikti bijis tas, i
kas nošāvis abus uzraugus — viņa I
spēle bija izspēlēta. Upmalis tomēr i
visu laiku stūrgalvīgi liedzās \m at-1
zinās tikai pēc notiesāšanas, kad I
viņa nervi bija galīgi sabrukuši, un i
tam vairs nebija ko zaudēt Viņll
tad paskaidroja, ka bijis aktīvs',!
kaujas grupas vadītājs, ar instruk­cijām
— sagatavot bruņotu sacelša^
nos pret balto Latviju, lai radītu
padomju Latviju.
PA
.Ārāknma smej.
" t t « 5 Heim. notēlo.
ļOALE SKAUTU
OGUNSKURA
^pVSKĻU PUTENIS
f i * b f l tu daudz
*iSattTu, nebūtu jābaidās, ka
7fcWeJuienlm varētu pie-
"uo skautu likumu. Pro-paUdābas
darbs trimdā
Tavoi puišos otrā likuma
gnbeitamdos Intere-flili
JOni kopas daitam.
\mm Vanagu ilkotaJA varoņu
vakarā noteikti piedalle-
Tarētu uzvest? „Tēvu
ļjļtiM balsis un vārdus
iibflkanigfim kara dainām.
18! Ir, atrodi pats un atraksti
VarStii sagatavot arī kādu
jMlu vai pat runas kori. Bet
ļoUk būtu, Ja jūs pamēģinātu
Bdag strēlnieku vai brīvības
lim Kur gūt vielu? — P a -
Orina «Dvēseļu puteni", atrodi
ļiteresantu vietu, un uzraksti,
ļļie Tavām domām tajā tēlotie
bUtu earunājužies un darbo-
Vardu sakot — uzraksti īstu
testu, kādu jūs 5—7 (cik jūs
mt?) spētu izrādīt. Pielūko
M darbs būtu visiem un ne-nepaliktu
dīkā. Atsūti savu
jmietu ne vēlāk kā ar 10. 12.
inmoga datumu man uz mā-
|-„Vietttuļo skautu vadītājam"
Nākamajā turpinājums lasiet:
PADOMJU BĒGĻU MISIJA UN
ĢENERSLOFENSIVAS SĪKUMS
m sasaaasaaaaa
NAV LABI NEREDZĒT...
Divi ārzemju ..bledrl" aizbraukusi u« „ ' M n r f h npfmnlH T n f r r , - ^«
Padomju savienību iepazīties ar turie-/. . ' i ^ ^ ? ^^™old, Latvian
nes kolhozu iekārtu un organizāciju. I'
Pēc kāda laiks viens no viņiem atgrle-,
,.vai tu redzēji, cik padomju ļaudis veselu mēnesi laik-labi
dzīvo?" viņam Jautā ziņkārīgie. ' '
„Redzēju/*
„Vai redzēji kolhozu miljonārus?"
„Redzēju.*' i
„Vai redzēji arī i radio katra strādnieka
dzīvoklī?"
„Redzēju.**
„Bet kādēļ neatgriezās draugs?"
..Draugu saņēma ciet, J o . . . vlņS visu
to neredzēja." (ek)
G€rmany, Ja darbs
labs, ,.Latvija" apsolījās
Kamgarna uzvalkus
sākot ar DM 126,75
(iekš- un ārzemju ražojumi)
Ziemas meteius
sākot ar DM 179,50
(Šveices ražojumi)
uc. tekstilijas piedāvā
AUGSBURGĀ,
blakus Bahnhofhotelim
VI
par brivu,
lU putenis" vispār ir grā-ķās
patīk visiem zēniem un
ān. Bet vai jūs viņu esat ari
izlasījuši? Kurā daļā un
(miniet Ipp. numurus) var
|ctru no šiem teikumiem?
ari Zemgalei i r pienācis
2) Augšpus vai lejpus
Uto - pie Doles salas, pa
lejlekas salām? 3) A i z
ļŗbruceju rindām ceļas Lož^
.5"f;^ ik^āpa^s. ^4 ) TJaiukktroi buijna
l i t t ^ ^ l ^ Joslas f r i -
1^ atpakaļ uz TIrelpurvu,
K ārdījušas
biro^'c^'^-. V.^ piemetina
« W atdrazuši mums talkā
ļ^ohe vilcieni. 8) Sēžu
J"^' ^tis, un,^
« s , apkrita komitejas
augsim vienoti Lat-
BLAKUS VĒBERHAUSAM
A U e S B U R G Ā
MAKSIMILIANA IELA 18 J
,:T^^tuļo skautu vadītājs.
. I* Sastf visi ^'Perh.! . visi pārēiie
Labais
^^^^'abākajicm
"^devuma
A «lēsts ^"^«vijas abonē
Vari
^bone-izsūtu