1946-09-18-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
s
L A T V I A N N E W S B U L L E T IN
irhd poUfiF of Ihls Newiipd9er b to provido oor Latvian people la esUe with aU avallabte nem of importaaed eoiemdiif m ^etm fa^p^m Q| poUiieal emraria, «attafil
godel ^piificanco. And oor special alm b lo prmnt tbs JminaiiitariaD ideāls and aehievcsseato of tbd great Donoeraeli» — Iha UaUed Steks el AsMloa and «lis Brtibi
Implrs. Hrfs alm» ws laiow. wm help malatain ths splrttoal and ooltnral imity o£ ftha lAtrian peopls and — of all Ihtap — wiU ytdld hop^ te a and hin^pltf folm
Isdevējs nn galvčnab redaktors — Publisher and Editor-tn-Chief: Viktors B a 11 k i J1 s
Redakdja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Baycm a3b) iznfik divi reilsea nedēļfi - Published twice a mek
Kr. 78 (75) Antborised bj BliUtary Govemment and UNRRA
fbnārs Rutenfelds
Amerikāņu ,ppar" und
„pret" iinigrāiciju
Pašreizējais stāvoklis tikai masām
ieceļotāju skaitaip dod iespēju
iekļūt Savienotās Valstīs. Noteiktās
kvotes, prasība pēc ASV pilsoņu garantijām
politiskā un materiālā ziņā
par atsevišķiem imigrantiem resp.
samērā augstas drošības naudas
deponēšana un ceļa izdevumu
liegšana un citi ierobežojumi ieceļošanu
mūsu tautiešiem padara gandrīz
neiespējamu. Jāievēro vēl^v ka
ne vācu markas, nedz ari okupācijas
naudu neņem pretī kā drošības
naudu vai ari transporta samaksai,
bet ārzemju valūtas turēšana Vācijā
ari mums pašreiz noliegta.
Būtiski nemainot ieceļošanas likumus,
imigrācijas atbalstītāji AS Valstis
tomēr redz iespēju, kā „apiet"
pastāvošās grūtības. Viņi saka, ka
noteiktā kvote iepriekšējos gados
neesot pilnībā izmantota, kādēļ uz
1935.—1942. g. neizmantoto kvošu
rēķina AS Valstīs varot ielaist vēl
948.000 ārzemnieku. Aļaska bez tam
varot uzņemt plašas iļeceļotāju masas.
Ja tās tur Ielaistu, tad nebūtu
likuma kavēkļu, kas ieceļotājiem,
reiz Aļaskā iekļuvušiem, liegtu doties
uz citiem Savienoto Valstu apgabaliem.
Svarīgākais amerikāņu iebildums
pret ieceļošanu ir bezdarba palielināšanās
draudi. Pret ārzemniekiem
Vērstais naids-^palielihāšlotie^ ja bez-diarb$
kļūšot iikūtāfet^--~.apgalva
Imigrācijas pretinieki. „Eirop§ ir
ļaudis, kas nemil bi^īvibu, 20 gadu
tur tos piesātināja ar filozofiju, kas
nonievāja brīvību^. Tie zaudējuši
ticību demokrātijai un brīvās saimniecības
sabiedrībai. Nav metodes,
kā atšķirt eiropiļešus^ kas palikuši
tis slimības neskarti," saka imigrācijas
pretinieks senators Stuarts.
Ziņojumi no Vācijas par pārvietoto
personu procentuāli lielo noziegumu
skaitu un raksti, ka šie ļaudis esot
fašisti vai komunisti, noraidošo nostāju
amerikāņos tikai pastiprina,
kaut arī kopsavilkuini par Vācijā
vai Austrijā DP pastrādātiem noziegumiem
parasti nemin likumu un
noteikumu pārkāpēju taiktību.
Imigrācijas pieļaušanas atbalstītāji
savukārt norāda, ka ārzemnieku
Jikalts Savienotās Valstis patlaban
nepārsniedzot 3 proc. Pagātnē Ameriku
cēluši ieceļotāji un tikai ar
1iem ieceļotājiem, kas bēguši no
vajāšanām un Amerikā meklējuši
patvērumu un brīvību, tā kļuvusi
par spēcīgāko valsti ar augstāko
dzīves līmeni ; pasaulē. Imigrācija,
kaut arī ierobežota^ esot vēlama. Tā
tikai jāplānojot. Jāatvieglinot ieceļošana
zināmu arodu pratējiem un
Ienācēji jānovirzot uz noteiktiem
apgabaliem, kur iedzīvotāju un darba
roku trūkums. Alask$ slēpjoties
neizmērojamas iespējas. Tā spējot
uzņemt visus Eiropas bēgļus. Bet
arī šie atbalstītāji uzsver, ka imigrācija
noteikti liedzama nabagiem.
Invalidiem, analfabētiem,! vājprātīgiem
un noziedzniekiem.' ASV pilsoņu
tiesību iegūšanai jānoteicot vēl
stingrākas prasības nekā līdz šim.
Glņa ap ieceļošanas jautājumu
Savienotās Valstīs turpinās. Vieni
prasa pastāvošās kvotes samazināšanu,
citi prasa uzņemt visas Eiropas
pārvietotās personas. Ari mums
labvēlīgāka novirziena uzvaras gadījumā
mūsu ieceļošanai būtu nopietni^
Ierobežojumi. Bez ievērojama
materiāla atbalsta no ASV valdības
un sabn^^'-ba?. pu s ^'7isu vairumam
iecefo'''ŗ^na paliktu tikpat neiespējama,
kā pašreiz. Ja arī pārvarētu
ASV pastiprinošos nevēlēšanos
turpināt uz amerikāņu nodokļu
maksātāju rēķina atbalsius DP un
tītiem Eiropas nedienu piemeklētajam,
tad vēl neatrisināts? paliks jau-
(Beigas 3. lappusē)
steidz darbu
UN pilnsapulce Ņujorkci sāksies 23. oktobri
Parīzē, 11. sept. (UP). — Pēc 6,5
nedēļu klibošanas Parīzes miera konference
nopietni apņēmusies paātrināt
savu darbu un paveikt to noteiktajā
viena mēneša laikā. Pagaidām
par miera līgumu projektu Iztirzāšanas
pēdējo dienu noUkts 16. oktobris.
Delegāti par to vienojušies
jau tāpēc vien, ka vairs It nekas cits
nestāvot ceļā IļŅ pilnsapulces atklāšanai
23. okt. Ņujorkā, kā to tagad
izlēmušas lielvalstis. Lai paātrinātu
kohferehces gaitu, pēcpusdienas sēdes
tagad sāksies nevis pl. 16, bet pl.
15. Domāts ari par vakara sēdēm.
Dažās komisijās ierosināts atteikties
no. daudz laika aizņemošās runu tulkošanas
daudzās valodās. Tas pagaidām
ir viss, ko delegāti apņēmušies
darīt, lai strīdiņos Parīzē tiem
nepaletu visa ziema.
ASV 11. sept. ;niera konferencē
deklarēja, ka «starptautlslcas stabilitātes
deļ" tās atsakās no jebkādām
•reparāciju prasībām no Itālijas, bet
tanī pat laikā Itālijas jautājuma
saimnieciskai komisijai norādīts, ka
ASV nav domājušas gādāt palīdzību
Itālijai tikai tam nolūkam, lai Šie
līdzekļi alzietu^^eparāciju maksājumos
citām valstīm. ASV pārstāvis
Torps (Tborp) aplēsis, ka kaŗfi izmaksājis
pāri par 33Si.000.000.000 doL
un ka vismaz 20 miljardu no tiem
varētu likt uz Italljisis karagājiena
konta. Pēc kara bei|ļām ASV Itālijas
saifnnleciskai atspirgšanai devu^
šas pāri par miljardu dolāru kredītus.
ASV delegāts Kefrijs (Caffrey)
nosodīja Bulgārijas ,,nežēlīgo okupāciju
un ekspluatācijas paņēmienus'•
Grieķijas Rletumtrāķijā un noraidīja
Bulgārijas prasll^u pēc šīs ter-rltorijas.
Citās komisijās Itālijas valdība
pieprasīja itaļu-dienvidslavu
robežu jautājuma izšķiršanu tautas
nobalsošanā, bet Francija iesniedza
dokumentus par to, ka karš pret Itāliju
Francijai izmaksājis 350 mllj.
dol.
Miera konferunces delegātiem kļuvis
zināmi, ka krievi gandrīz 100-
procentīgl noteic pār Austrijas rūp-,
niecības galvenam noziarēm, pie kam
Austriljlui fabriku pārņemšanu krievi
attaisno ar argļumentu, ka tfis i>le*
derējušas vāciešiem, kurpretim
Austrijas valdīt^a Ieskata, ka fabriku
īpašuma tiesības Jānoteic pēc 1938. g.
marta stāvokļa, kad Vācija ar varu
sev pievienoja Austriju.
AngUja. kas pret Itāliju bija iesniegusi
pāri par 11 miljardu doL
zaudējumu atlīdzināšanas prasības,
9. sept. atteicās no Jebkādām reparāciju
prasībām no Itālijas, izņemot
vienīgi savas tiesības^^ pārņemt jebkuru
itāļu īpašumu britu territorljā.
Pret Itāliju sākumā Iesniegto zaudējumu
atlīdzināšanas prasību apmēri
pārsniedza 30 miljardu dol.
9. sept. Padomju Savienībai ļzde-vās
panākt visu lielvalstu, atskaitot
ASV, piekrišanu UN pilnsapulces
atlikšanai līdz 28. oktobrim. ASV
vēlāk savus iebildumus tomēr atsauca.
Lai paātrinātu miera konferences
darbu, 4 lielvalstis privāti cenšas
vienoties par jauno Italijas-
Dienvidslavijas robežu un ari par
Triestas brīvterritorijas robežām.
Tbe Stars and Strtpes
akstniekus pret
vērsta tīrīšana
Maskavā, 9. sept. (Uf^.. — Komunistu
partijas centrālkomitejas pavēlētajā
sociālā tīrīšanā krievu
rakstnieki un dzejnieki ir Jaunākie
upuri. Pagājušā nedēļā „iztirīja**
teātrus, Šodien paziņots^ ka politisko
trūkumu dēļ no posteņa atcelts Pa-domljas
rakstnieku savienības prezidents
— Ļeņlngradas rakstnieks
Nikolajs Tichonovs. No savienības
Izslēgts vēl cits Ļeņlngradas rakstnieks
— Mlchalls Zoščenico un dzejniece
Anna Achmatova, Jo „vlņl nav
nostājušies uz padomju varas platformas
un nav piedalījušies sociālistiskās
Jaunuzbūves daitā." Kāds
cits dzejnieics — Boriss Pastemaks
publiski izzākāts tā ^nepolitisko"
darbu dēļ.
' Rīkojoties pēc centrālkomitejas lēmuma,
rakstnieku savienība pleņē-mu
«i rezolūciju, kurā nosoda darbus
ar ..rietumu buržuāziskām Idejām."
Rezolūcija beidzas šādi: „Vl8lem
rakstniekiem, bruņotiem ar Ļeņina
un Staļina mācībām, j āatk lāj kapitālistiskā
ielenkuma patiesā daba,
Jācīnās pret samaitājošām ietekmēm,
Jāizskaidro modernā ImperiŖUsma
raksturs, kurā paslēpti* Jauna asiņaina
kara draudi." Savienības rezolūcijā
rakstniekiem doti šādi mērķi:
cīnīties pret svešām Ietekmēm un
Ideoloģijas tm nostājas tiUkumlem;
gādāt, lai padomju ralkstideks būtu
Izglītots kā īsts savas kutas un Pa-domljas
valsts tnterelu pārstāvis;
vadītājiem Padomljas ralcstniekiem
Jākļūst par komunistu partijas palīgiem
tautas izglItoSanā;, rakstnieku
vidū Jāpiekopj sistemātiska propaganda
partijas garā pair galvenajiem
iekšzemes un starptautiskiem Jautājumiem;
rakstniekos Jāieaudzē cīnītā
ju gars un aktīvi uiKbrūkoša komunistu
ideoloģija.
The Stani and Stripes
Kara atskaņas Padomija
Maskavā, 8. sept. (UP). Kfids
komunistu partijas oentrāUcomiteJas
Izdodamais laikraksts publicē Koļ-banovska
rakstu ,,Komūnistiskfi morāle,"
kurā, starp dtu, teikts : „ T ā
būtu bīstama ilūzija noticēt, ka kapitālisms
un tā daudzējādi izpaudumi
mūsu zemē Jau būtu pilnii^ Iznīdēti,
kapitālisma psicholoģija vēl
aizvien spokojas ļaužu smadzenēs un
aizvadītajos gados, jo ipaši vācu
okupācijas laikā, tai doti ji uni dzenuļi.**
Fašistiskā inde ne tik vien
atnesusi mllzīguii materiālus postījumus,
bet Jo dtiļi Ietekmējusi ari
krievu tautas psicholoģiju. Kolba-novskls
Jo īpaši kritizē zināmu iedzīvotāju
• aprindu nostāju pret Padomju
Savlenltiu Jaunpienākušos
Baltijas apgabalos un Moldavas reģionā,
kur būšot vajadzīga milzīga
,;audzlnāšanas piepūle,** lai Iznīdētu
buržuāzijas un nacionālisma atliekas.
Sevišķa kritika šajā raksta veltīta
ari visā Padomija pazīstamajam
Utjosova džesa oirķestrim, kara pārmet,
ka tas ar saMii „deģenerēto mūziku"
radot pateidgu zemi reakcijai
un pretpadomju darbībai Ari Maskavas
„Večerņaja Moskva" tāpat
noteikti nostājas luret Utjosovu un
raksta, ka viņa mūzika Padomljas
mākslai esot ne tikai pēc būtības
sveša, bet ari vilspār tikai spilgta
bezgaumība.
„Saizbiirger Nachrichten**
Virs un Beļģijas
Kopenhāgenā, IL sept. (AP).—-
Pag. naktī virs Kopenhāgenas novē^
rota„spoku" raķete, kas, pēc liecinieku
nostāstiem, ,,lidoja ziemeļrietumu
virzienā apm. 200—800 m augstumā
un virzījās pilnīgi bez trok-^
šņa." Raķeti pavada spoža, bet ne pārāk
spēcīga gaisma. — Pirmā no noslēpumainām
lidojošām bumbām, kas
līdz šim kritušas Zviedrijā, 9. sept.,
kā ziņo „INS,** eksplodēja B e ļ ģ i j ā.
Bumba nokritusi Vervjēras tuvumā,
apm. 40 km no Francijas robežas,
bet postījumus neesot nodarījusi. —
ASV Sarkanais krusts Vašingtonā
paziņojis, ka pēc 7 gadu trimdas no
S i b i r 1 j a s u r P o l i j u patlaban
repatriē pāri par 2.000.00O poļu.
Ļubļinas stacijā ik dieau pienāk gari
vilcieni ar pussadauzītajiem preču
vagoniem, kas piedēvēti repatriantiem.
ASV SK viņ-'A aprūpē ar medikamentiem
un daudziem, kuru vienīgais
tērps ir tikai kāda sega vai
lupatas, izsniedz ari drēbes. No Krievijas
iekšienes jau ieradušos repatriantu
vidū ir 1000 bāreņu, kam
ASV £K mēģina sagādāt pajumtL —
„TASS" Maskavā noliedcĶinajB pre- nosūtījusi notu Dienvidslāvijai, piesēs
ziņojumus, ka Padomija apmācītie
800 ķīniešu lidotāju atsūtīti komunistu
pārvaldāmos Ķinas apgabalos.
,,TASS" esot pilnvarots pateikt,
ka šie ziņojumi esot „mulķīga fabrikācija."
—„Pravda" raksta, ka Ita-
11jas kaŗaflotes komandieriem dotas
aizzīmogotas ^slepenas pavēles
nogremdēt visus viņu kuģus, kad
pienāks laiks to nodošanai Sabiedrotiem
reparāciju maksājumos pēc
miera līguma noteikumiem. Gatavošanos
karakuģu nogremdēšanai vadot
Itālijas karaflotes štāba šefs „de
Kurteņs," „Pravda" šajā sakarā
atkārto PSRS ārlietu ministra Mo-lotova
atgādinājumu ārlietu ministru
konferencei Parīzē jau jūnijā, kad
viņš pasvītrojis vajadzību informēt
Itālijas valdību, ka karakuģu no-gremdēšanas
gadījumā Itālijas valdība:
tie būs jāaizstāj ar citiem. —
Grieķijas karalis Georgs, par kura
atgriešanos tronī izlemts tautas no-balsoš^
ā, ieradīšoties Atēnās 21! Vai
22. sept. — Grieķijas ārlietu ministra
vietnieks paziņoja, ka G r i e ķ i ja
prasot atbrīvot Dienvidslāvijā nolaisties
piespiesto grieķu lidotāju un
viņa lidmašīnu, bet Dienvidslāvija
piesūtijusf Grieķijai protesta notu
par Dienvidslāvijas robežas patvaļīgu
nerespektēSanu,—- B u 1 g ā r i -
j as tautas nobalsošanā 3,8 mllj. balsotāju
Izteikušies īpar republiku, bet
171.000 par monar(!:hlJu, Oficiāli paziņots:
„BulgāriJa ir republika." Ko-burgu
ģimene Bulgārijā valdīja 69
gadus, kuros Bulgārija piedalījās 3
neveiksmīgos karo». 9 g. v. ,,izbalsotais"
Bulgārijas karalis Simeons 2.
tagad ar māti SofiUā priecīgi sakravā
savas mantas, lai dotos uz Ēģipti,
kur jau atrodas viņa vectēvs — Itālijas
bij. karalis un māsīcas — Itālijas
bij. princeses. Jaunajam ekskaralim
— zēnam Bulgārijas tautas nobalsošanas
nozīme paliikusi neizprotama,
jo viņa vienīga līdzšinējā kaislīt)a
bijusi stādu vākšana. — Ķ ī n a s komunisti
IL sept atkal noraidījuši
maršala Cangkalšeka visjaunāko pamiera
piedāvājumu. — Sākoties Lon-^
(Beigas 4, lappusē)
Baltijas valstu stāvokUs
Kiropas lielajā presē Interese par
mums pieaug. Parīzes .X e M o n d e**
(„Temps" p^icteds) Baltijas valstu
Jautājumam veUija plašāku rakstu,
par ko mūsu laikrakstā jau ziņojām,
un 4. sept deva arīļ kāda vārda neminēta
baltu žurnālista rakstu. Tan!
teikts, ka neviena no Parīzes miera
konferences dalībniecēm tiešām nav
pacēlusi balsi pret Padomljas 3 baltiešu
„mlnistru** klātļlenl un ka ari
konferences sekretariāta nav radušies
iebildumi pret viņu mandātu
derīgumu. Tas tomēr nebūt neesot
jāizskaidro par kādu Padomljas
«diplomātisku panākumu." Jo miera
konferences mandātu komisija īstenībā
pārbaudīja tikai valstu delegāciju
vadītāju pilnvaras un arī konferences
dalībnieku oficiālā saraksta
nav atzīmēts, ka šie 3 pārstāvji' būtu
Padomljas „Baltlja4 valstu*' ministri,
bet gan tikai tas, ka viņi ir Padomju
Savienības delegācijas locekļi. Ar to
tad likumīgo Baltijas republiku pārstāvjiem
vispār aUcrīt kaut kāda
vajadzība protestēt par šo konkrēto
gadījumu. Ja presei Izdalītos konferences
dalībnieču sarakstos Padomljas
delegācijai locekļi ari Ir atzīmēti
ar to da^iādiem tituliem, tad tā
ir šādu sarakstu sastādītāju un
izdalītāju perfoņīga lieta.
NImbergas prāvas apsūdzības
rakstā krievi gan dēvēja Baltijas
valstis par Padomljas republlklm,
bet ASV galvenais tiesnesis Džek-sons
pret to protestēja Jau 1945. g.
0. okt, kas ,J..e Monde" slejās bija
atzīmēts pag. g. 21. un 22. okt. Lldsl-gu
oficiālu paziņojumu par to deva
ari Anglijas ārlietu' ministrija. Nav
pareizs ari apgalvojums, ka ASV,
klusu dēšot, būtu 'samierinājušās ar
pašreizējo stāvokli. Jo tās vairākas
reizes enerģiski pasvītrojušas savu
nostāju un to nesen apliecinājušas
ari ar Igaunijas ļ pārstāvim Izsniegtiem
t dokumeiitlem, kurus parak-
. stijis ārlietu ndnlstrs Bemess. Līdzīgu
nostāju ASV attiecina ari us
pārējām Baltijas' vsllstim. Baltijas
tautas tāpēc cer tikai uk taisnīgu
mieru, kas būa saskalņots ar Atlan-tikas
chartas principiem.
Ari Parīzes „C p n 11 n e n t a I
D a 11 y M a 11** Jau 31. !aug. publicēja
kāda E. Sevaljē (E. W. Chevalller)
Baltijas valstu pašreizējam stāvoklim
veltītu plašālcu vēstuli. Tās
autors atsaucas uz Reutera aģentūras
nesen Izplatīto ziņojumu par
uzplaukumu, ko Padomljas 5 gadu
plāns solot Baltijas valstim Sajā
sakarā viņš norada, kā Krievija okupējusi
Baltijas vplstls pretēji to gribai
un pilnīga pretrunā arļ tām noslēgtiem
neuzbrukšanas līgumiem.
Tagad visiem Ir zināms, ka tas noticis
ar slepenu nolīgumu, ko Krievija
1939. g. 23. aug. noslēdza ar Vāciju.
Atreferējot «nolīguma attiecīgo
pantu, E. Sevaljē uzsver: ..Sis slepenais
nolīgums bija otra pasaules
kara īstenais Iemesls. Ar to sadalīja
Poliju un Krievijai ļāva okupēt Lietuvu,
Latviju un Igauniju. Sis valstis
pašas nekad nav gribējušas kļilt
par Krievijas vasaļiem, un tikai
krievu bruņotie spēki spē^a tām nolaupīt
neatkarību. īPadoniijas izdarītā
okupācija šis valstis ir pilnigl
izpostījusi un Reutera aģentūras aprādāmo
labumu vietā atnesusi tikai
terroru." t ^ E. M—s
Parīzes miera konferencē, kā Informē
PSRS preiie, Padomljas delegācijas
loceklis — „Latvijas PSR
ārlietu ministrs" P. Vāleskalns ievēlēts
Ungārijas miera līguma sagatavošanas
konīisija,' kurā Padomiju
pārstāv ari PSRS jaunais ārlietu
viceministrs F. Gusevs. \ \ ^
Gsp. l«p. V o l d e m ā r u Kle-m
e n t J e v u, dz. Z^. 6. ļ6., m. māte
Meta K lem e n t ^ v a : DP Camp,
JSgerkas^ Eichstatt Bay. (13b). 3509
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 18, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-09-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460918 |
Description
| Title | 1946-09-18-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | s L A T V I A N N E W S B U L L E T IN irhd poUfiF of Ihls Newiipd9er b to provido oor Latvian people la esUe with aU avallabte nem of importaaed eoiemdiif m ^etm fa^p^m Q| poUiieal emraria, «attafil godel ^piificanco. And oor special alm b lo prmnt tbs JminaiiitariaD ideāls and aehievcsseato of tbd great Donoeraeli» — Iha UaUed Steks el AsMloa and «lis Brtibi Implrs. Hrfs alm» ws laiow. wm help malatain ths splrttoal and ooltnral imity o£ ftha lAtrian peopls and — of all Ihtap — wiU ytdld hop^ te a and hin^pltf folm Isdevējs nn galvčnab redaktors — Publisher and Editor-tn-Chief: Viktors B a 11 k i J1 s Redakdja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Baycm a3b) iznfik divi reilsea nedēļfi - Published twice a mek Kr. 78 (75) Antborised bj BliUtary Govemment and UNRRA fbnārs Rutenfelds Amerikāņu ,ppar" und „pret" iinigrāiciju Pašreizējais stāvoklis tikai masām ieceļotāju skaitaip dod iespēju iekļūt Savienotās Valstīs. Noteiktās kvotes, prasība pēc ASV pilsoņu garantijām politiskā un materiālā ziņā par atsevišķiem imigrantiem resp. samērā augstas drošības naudas deponēšana un ceļa izdevumu liegšana un citi ierobežojumi ieceļošanu mūsu tautiešiem padara gandrīz neiespējamu. Jāievēro vēl^v ka ne vācu markas, nedz ari okupācijas naudu neņem pretī kā drošības naudu vai ari transporta samaksai, bet ārzemju valūtas turēšana Vācijā ari mums pašreiz noliegta. Būtiski nemainot ieceļošanas likumus, imigrācijas atbalstītāji AS Valstis tomēr redz iespēju, kā „apiet" pastāvošās grūtības. Viņi saka, ka noteiktā kvote iepriekšējos gados neesot pilnībā izmantota, kādēļ uz 1935.—1942. g. neizmantoto kvošu rēķina AS Valstīs varot ielaist vēl 948.000 ārzemnieku. Aļaska bez tam varot uzņemt plašas iļeceļotāju masas. Ja tās tur Ielaistu, tad nebūtu likuma kavēkļu, kas ieceļotājiem, reiz Aļaskā iekļuvušiem, liegtu doties uz citiem Savienoto Valstu apgabaliem. Svarīgākais amerikāņu iebildums pret ieceļošanu ir bezdarba palielināšanās draudi. Pret ārzemniekiem Vērstais naids-^palielihāšlotie^ ja bez-diarb$ kļūšot iikūtāfet^--~.apgalva Imigrācijas pretinieki. „Eirop§ ir ļaudis, kas nemil bi^īvibu, 20 gadu tur tos piesātināja ar filozofiju, kas nonievāja brīvību^. Tie zaudējuši ticību demokrātijai un brīvās saimniecības sabiedrībai. Nav metodes, kā atšķirt eiropiļešus^ kas palikuši tis slimības neskarti," saka imigrācijas pretinieks senators Stuarts. Ziņojumi no Vācijas par pārvietoto personu procentuāli lielo noziegumu skaitu un raksti, ka šie ļaudis esot fašisti vai komunisti, noraidošo nostāju amerikāņos tikai pastiprina, kaut arī kopsavilkuini par Vācijā vai Austrijā DP pastrādātiem noziegumiem parasti nemin likumu un noteikumu pārkāpēju taiktību. Imigrācijas pieļaušanas atbalstītāji savukārt norāda, ka ārzemnieku Jikalts Savienotās Valstis patlaban nepārsniedzot 3 proc. Pagātnē Ameriku cēluši ieceļotāji un tikai ar 1iem ieceļotājiem, kas bēguši no vajāšanām un Amerikā meklējuši patvērumu un brīvību, tā kļuvusi par spēcīgāko valsti ar augstāko dzīves līmeni ; pasaulē. Imigrācija, kaut arī ierobežota^ esot vēlama. Tā tikai jāplānojot. Jāatvieglinot ieceļošana zināmu arodu pratējiem un Ienācēji jānovirzot uz noteiktiem apgabaliem, kur iedzīvotāju un darba roku trūkums. Alask$ slēpjoties neizmērojamas iespējas. Tā spējot uzņemt visus Eiropas bēgļus. Bet arī šie atbalstītāji uzsver, ka imigrācija noteikti liedzama nabagiem. Invalidiem, analfabētiem,! vājprātīgiem un noziedzniekiem.' ASV pilsoņu tiesību iegūšanai jānoteicot vēl stingrākas prasības nekā līdz šim. Glņa ap ieceļošanas jautājumu Savienotās Valstīs turpinās. Vieni prasa pastāvošās kvotes samazināšanu, citi prasa uzņemt visas Eiropas pārvietotās personas. Ari mums labvēlīgāka novirziena uzvaras gadījumā mūsu ieceļošanai būtu nopietni^ Ierobežojumi. Bez ievērojama materiāla atbalsta no ASV valdības un sabn^^'-ba?. pu s ^'7isu vairumam iecefo'''ŗ^na paliktu tikpat neiespējama, kā pašreiz. Ja arī pārvarētu ASV pastiprinošos nevēlēšanos turpināt uz amerikāņu nodokļu maksātāju rēķina atbalsius DP un tītiem Eiropas nedienu piemeklētajam, tad vēl neatrisināts? paliks jau- (Beigas 3. lappusē) steidz darbu UN pilnsapulce Ņujorkci sāksies 23. oktobri Parīzē, 11. sept. (UP). — Pēc 6,5 nedēļu klibošanas Parīzes miera konference nopietni apņēmusies paātrināt savu darbu un paveikt to noteiktajā viena mēneša laikā. Pagaidām par miera līgumu projektu Iztirzāšanas pēdējo dienu noUkts 16. oktobris. Delegāti par to vienojušies jau tāpēc vien, ka vairs It nekas cits nestāvot ceļā IļŅ pilnsapulces atklāšanai 23. okt. Ņujorkā, kā to tagad izlēmušas lielvalstis. Lai paātrinātu kohferehces gaitu, pēcpusdienas sēdes tagad sāksies nevis pl. 16, bet pl. 15. Domāts ari par vakara sēdēm. Dažās komisijās ierosināts atteikties no. daudz laika aizņemošās runu tulkošanas daudzās valodās. Tas pagaidām ir viss, ko delegāti apņēmušies darīt, lai strīdiņos Parīzē tiem nepaletu visa ziema. ASV 11. sept. ;niera konferencē deklarēja, ka «starptautlslcas stabilitātes deļ" tās atsakās no jebkādām •reparāciju prasībām no Itālijas, bet tanī pat laikā Itālijas jautājuma saimnieciskai komisijai norādīts, ka ASV nav domājušas gādāt palīdzību Itālijai tikai tam nolūkam, lai Šie līdzekļi alzietu^^eparāciju maksājumos citām valstīm. ASV pārstāvis Torps (Tborp) aplēsis, ka kaŗfi izmaksājis pāri par 33Si.000.000.000 doL un ka vismaz 20 miljardu no tiem varētu likt uz Italljisis karagājiena konta. Pēc kara bei|ļām ASV Itālijas saifnnleciskai atspirgšanai devu^ šas pāri par miljardu dolāru kredītus. ASV delegāts Kefrijs (Caffrey) nosodīja Bulgārijas ,,nežēlīgo okupāciju un ekspluatācijas paņēmienus'• Grieķijas Rletumtrāķijā un noraidīja Bulgārijas prasll^u pēc šīs ter-rltorijas. Citās komisijās Itālijas valdība pieprasīja itaļu-dienvidslavu robežu jautājuma izšķiršanu tautas nobalsošanā, bet Francija iesniedza dokumentus par to, ka karš pret Itāliju Francijai izmaksājis 350 mllj. dol. Miera konferunces delegātiem kļuvis zināmi, ka krievi gandrīz 100- procentīgl noteic pār Austrijas rūp-, niecības galvenam noziarēm, pie kam Austriljlui fabriku pārņemšanu krievi attaisno ar argļumentu, ka tfis i>le* derējušas vāciešiem, kurpretim Austrijas valdīt^a Ieskata, ka fabriku īpašuma tiesības Jānoteic pēc 1938. g. marta stāvokļa, kad Vācija ar varu sev pievienoja Austriju. AngUja. kas pret Itāliju bija iesniegusi pāri par 11 miljardu doL zaudējumu atlīdzināšanas prasības, 9. sept. atteicās no Jebkādām reparāciju prasībām no Itālijas, izņemot vienīgi savas tiesības^^ pārņemt jebkuru itāļu īpašumu britu territorljā. Pret Itāliju sākumā Iesniegto zaudējumu atlīdzināšanas prasību apmēri pārsniedza 30 miljardu dol. 9. sept. Padomju Savienībai ļzde-vās panākt visu lielvalstu, atskaitot ASV, piekrišanu UN pilnsapulces atlikšanai līdz 28. oktobrim. ASV vēlāk savus iebildumus tomēr atsauca. Lai paātrinātu miera konferences darbu, 4 lielvalstis privāti cenšas vienoties par jauno Italijas- Dienvidslavijas robežu un ari par Triestas brīvterritorijas robežām. Tbe Stars and Strtpes akstniekus pret vērsta tīrīšana Maskavā, 9. sept. (Uf^.. — Komunistu partijas centrālkomitejas pavēlētajā sociālā tīrīšanā krievu rakstnieki un dzejnieki ir Jaunākie upuri. Pagājušā nedēļā „iztirīja** teātrus, Šodien paziņots^ ka politisko trūkumu dēļ no posteņa atcelts Pa-domljas rakstnieku savienības prezidents — Ļeņlngradas rakstnieks Nikolajs Tichonovs. No savienības Izslēgts vēl cits Ļeņlngradas rakstnieks — Mlchalls Zoščenico un dzejniece Anna Achmatova, Jo „vlņl nav nostājušies uz padomju varas platformas un nav piedalījušies sociālistiskās Jaunuzbūves daitā." Kāds cits dzejnieics — Boriss Pastemaks publiski izzākāts tā ^nepolitisko" darbu dēļ. ' Rīkojoties pēc centrālkomitejas lēmuma, rakstnieku savienība pleņē-mu «i rezolūciju, kurā nosoda darbus ar ..rietumu buržuāziskām Idejām." Rezolūcija beidzas šādi: „Vl8lem rakstniekiem, bruņotiem ar Ļeņina un Staļina mācībām, j āatk lāj kapitālistiskā ielenkuma patiesā daba, Jācīnās pret samaitājošām ietekmēm, Jāizskaidro modernā ImperiŖUsma raksturs, kurā paslēpti* Jauna asiņaina kara draudi." Savienības rezolūcijā rakstniekiem doti šādi mērķi: cīnīties pret svešām Ietekmēm un Ideoloģijas tm nostājas tiUkumlem; gādāt, lai padomju ralkstideks būtu Izglītots kā īsts savas kutas un Pa-domljas valsts tnterelu pārstāvis; vadītājiem Padomljas ralcstniekiem Jākļūst par komunistu partijas palīgiem tautas izglItoSanā;, rakstnieku vidū Jāpiekopj sistemātiska propaganda partijas garā pair galvenajiem iekšzemes un starptautiskiem Jautājumiem; rakstniekos Jāieaudzē cīnītā ju gars un aktīvi uiKbrūkoša komunistu ideoloģija. The Stani and Stripes Kara atskaņas Padomija Maskavā, 8. sept. (UP). Kfids komunistu partijas oentrāUcomiteJas Izdodamais laikraksts publicē Koļ-banovska rakstu ,,Komūnistiskfi morāle," kurā, starp dtu, teikts : „ T ā būtu bīstama ilūzija noticēt, ka kapitālisms un tā daudzējādi izpaudumi mūsu zemē Jau būtu pilnii^ Iznīdēti, kapitālisma psicholoģija vēl aizvien spokojas ļaužu smadzenēs un aizvadītajos gados, jo ipaši vācu okupācijas laikā, tai doti ji uni dzenuļi.** Fašistiskā inde ne tik vien atnesusi mllzīguii materiālus postījumus, bet Jo dtiļi Ietekmējusi ari krievu tautas psicholoģiju. Kolba-novskls Jo īpaši kritizē zināmu iedzīvotāju • aprindu nostāju pret Padomju Savlenltiu Jaunpienākušos Baltijas apgabalos un Moldavas reģionā, kur būšot vajadzīga milzīga ,;audzlnāšanas piepūle,** lai Iznīdētu buržuāzijas un nacionālisma atliekas. Sevišķa kritika šajā raksta veltīta ari visā Padomija pazīstamajam Utjosova džesa oirķestrim, kara pārmet, ka tas ar saMii „deģenerēto mūziku" radot pateidgu zemi reakcijai un pretpadomju darbībai Ari Maskavas „Večerņaja Moskva" tāpat noteikti nostājas luret Utjosovu un raksta, ka viņa mūzika Padomljas mākslai esot ne tikai pēc būtības sveša, bet ari vilspār tikai spilgta bezgaumība. „Saizbiirger Nachrichten** Virs un Beļģijas Kopenhāgenā, IL sept. (AP).—- Pag. naktī virs Kopenhāgenas novē^ rota„spoku" raķete, kas, pēc liecinieku nostāstiem, ,,lidoja ziemeļrietumu virzienā apm. 200—800 m augstumā un virzījās pilnīgi bez trok-^ šņa." Raķeti pavada spoža, bet ne pārāk spēcīga gaisma. — Pirmā no noslēpumainām lidojošām bumbām, kas līdz šim kritušas Zviedrijā, 9. sept., kā ziņo „INS,** eksplodēja B e ļ ģ i j ā. Bumba nokritusi Vervjēras tuvumā, apm. 40 km no Francijas robežas, bet postījumus neesot nodarījusi. — ASV Sarkanais krusts Vašingtonā paziņojis, ka pēc 7 gadu trimdas no S i b i r 1 j a s u r P o l i j u patlaban repatriē pāri par 2.000.00O poļu. Ļubļinas stacijā ik dieau pienāk gari vilcieni ar pussadauzītajiem preču vagoniem, kas piedēvēti repatriantiem. ASV SK viņ-'A aprūpē ar medikamentiem un daudziem, kuru vienīgais tērps ir tikai kāda sega vai lupatas, izsniedz ari drēbes. No Krievijas iekšienes jau ieradušos repatriantu vidū ir 1000 bāreņu, kam ASV £K mēģina sagādāt pajumtL — „TASS" Maskavā noliedcĶinajB pre- nosūtījusi notu Dienvidslāvijai, piesēs ziņojumus, ka Padomija apmācītie 800 ķīniešu lidotāju atsūtīti komunistu pārvaldāmos Ķinas apgabalos. ,,TASS" esot pilnvarots pateikt, ka šie ziņojumi esot „mulķīga fabrikācija." —„Pravda" raksta, ka Ita- 11jas kaŗaflotes komandieriem dotas aizzīmogotas ^slepenas pavēles nogremdēt visus viņu kuģus, kad pienāks laiks to nodošanai Sabiedrotiem reparāciju maksājumos pēc miera līguma noteikumiem. Gatavošanos karakuģu nogremdēšanai vadot Itālijas karaflotes štāba šefs „de Kurteņs," „Pravda" šajā sakarā atkārto PSRS ārlietu ministra Mo-lotova atgādinājumu ārlietu ministru konferencei Parīzē jau jūnijā, kad viņš pasvītrojis vajadzību informēt Itālijas valdību, ka karakuģu no-gremdēšanas gadījumā Itālijas valdība: tie būs jāaizstāj ar citiem. — Grieķijas karalis Georgs, par kura atgriešanos tronī izlemts tautas no-balsoš^ ā, ieradīšoties Atēnās 21! Vai 22. sept. — Grieķijas ārlietu ministra vietnieks paziņoja, ka G r i e ķ i ja prasot atbrīvot Dienvidslāvijā nolaisties piespiesto grieķu lidotāju un viņa lidmašīnu, bet Dienvidslāvija piesūtijusf Grieķijai protesta notu par Dienvidslāvijas robežas patvaļīgu nerespektēSanu,—- B u 1 g ā r i - j as tautas nobalsošanā 3,8 mllj. balsotāju Izteikušies īpar republiku, bet 171.000 par monar(!:hlJu, Oficiāli paziņots: „BulgāriJa ir republika." Ko-burgu ģimene Bulgārijā valdīja 69 gadus, kuros Bulgārija piedalījās 3 neveiksmīgos karo». 9 g. v. ,,izbalsotais" Bulgārijas karalis Simeons 2. tagad ar māti SofiUā priecīgi sakravā savas mantas, lai dotos uz Ēģipti, kur jau atrodas viņa vectēvs — Itālijas bij. karalis un māsīcas — Itālijas bij. princeses. Jaunajam ekskaralim — zēnam Bulgārijas tautas nobalsošanas nozīme paliikusi neizprotama, jo viņa vienīga līdzšinējā kaislīt)a bijusi stādu vākšana. — Ķ ī n a s komunisti IL sept atkal noraidījuši maršala Cangkalšeka visjaunāko pamiera piedāvājumu. — Sākoties Lon-^ (Beigas 4, lappusē) Baltijas valstu stāvokUs Kiropas lielajā presē Interese par mums pieaug. Parīzes .X e M o n d e** („Temps" p^icteds) Baltijas valstu Jautājumam veUija plašāku rakstu, par ko mūsu laikrakstā jau ziņojām, un 4. sept deva arīļ kāda vārda neminēta baltu žurnālista rakstu. Tan! teikts, ka neviena no Parīzes miera konferences dalībniecēm tiešām nav pacēlusi balsi pret Padomljas 3 baltiešu „mlnistru** klātļlenl un ka ari konferences sekretariāta nav radušies iebildumi pret viņu mandātu derīgumu. Tas tomēr nebūt neesot jāizskaidro par kādu Padomljas «diplomātisku panākumu." Jo miera konferences mandātu komisija īstenībā pārbaudīja tikai valstu delegāciju vadītāju pilnvaras un arī konferences dalībnieku oficiālā saraksta nav atzīmēts, ka šie 3 pārstāvji' būtu Padomljas „Baltlja4 valstu*' ministri, bet gan tikai tas, ka viņi ir Padomju Savienības delegācijas locekļi. Ar to tad likumīgo Baltijas republiku pārstāvjiem vispār aUcrīt kaut kāda vajadzība protestēt par šo konkrēto gadījumu. Ja presei Izdalītos konferences dalībnieču sarakstos Padomljas delegācijai locekļi ari Ir atzīmēti ar to da^iādiem tituliem, tad tā ir šādu sarakstu sastādītāju un izdalītāju perfoņīga lieta. NImbergas prāvas apsūdzības rakstā krievi gan dēvēja Baltijas valstis par Padomljas republlklm, bet ASV galvenais tiesnesis Džek-sons pret to protestēja Jau 1945. g. 0. okt, kas ,J..e Monde" slejās bija atzīmēts pag. g. 21. un 22. okt. Lldsl-gu oficiālu paziņojumu par to deva ari Anglijas ārlietu' ministrija. Nav pareizs ari apgalvojums, ka ASV, klusu dēšot, būtu 'samierinājušās ar pašreizējo stāvokli. Jo tās vairākas reizes enerģiski pasvītrojušas savu nostāju un to nesen apliecinājušas ari ar Igaunijas ļ pārstāvim Izsniegtiem t dokumeiitlem, kurus parak- . stijis ārlietu ndnlstrs Bemess. Līdzīgu nostāju ASV attiecina ari us pārējām Baltijas' vsllstim. Baltijas tautas tāpēc cer tikai uk taisnīgu mieru, kas būa saskalņots ar Atlan-tikas chartas principiem. Ari Parīzes „C p n 11 n e n t a I D a 11 y M a 11** Jau 31. !aug. publicēja kāda E. Sevaljē (E. W. Chevalller) Baltijas valstu pašreizējam stāvoklim veltītu plašālcu vēstuli. Tās autors atsaucas uz Reutera aģentūras nesen Izplatīto ziņojumu par uzplaukumu, ko Padomljas 5 gadu plāns solot Baltijas valstim Sajā sakarā viņš norada, kā Krievija okupējusi Baltijas vplstls pretēji to gribai un pilnīga pretrunā arļ tām noslēgtiem neuzbrukšanas līgumiem. Tagad visiem Ir zināms, ka tas noticis ar slepenu nolīgumu, ko Krievija 1939. g. 23. aug. noslēdza ar Vāciju. Atreferējot «nolīguma attiecīgo pantu, E. Sevaljē uzsver: ..Sis slepenais nolīgums bija otra pasaules kara īstenais Iemesls. Ar to sadalīja Poliju un Krievijai ļāva okupēt Lietuvu, Latviju un Igauniju. Sis valstis pašas nekad nav gribējušas kļilt par Krievijas vasaļiem, un tikai krievu bruņotie spēki spē^a tām nolaupīt neatkarību. īPadoniijas izdarītā okupācija šis valstis ir pilnigl izpostījusi un Reutera aģentūras aprādāmo labumu vietā atnesusi tikai terroru." t ^ E. M—s Parīzes miera konferencē, kā Informē PSRS preiie, Padomljas delegācijas loceklis — „Latvijas PSR ārlietu ministrs" P. Vāleskalns ievēlēts Ungārijas miera līguma sagatavošanas konīisija,' kurā Padomiju pārstāv ari PSRS jaunais ārlietu viceministrs F. Gusevs. \ \ ^ Gsp. l«p. V o l d e m ā r u Kle-m e n t J e v u, dz. Z^. 6. ļ6., m. māte Meta K lem e n t ^ v a : DP Camp, JSgerkas^ Eichstatt Bay. (13b). 3509 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-09-18-01
