Bavarijas Latviesu vestnesis, September 18, 1946

              (TurtJināJutnd no 1. lappuses)
lS}umd, kBš notiks ar mūsu darba
m s ^ f i ^ e m m gadi» veicākien tau-
^i-em, Jo tiefti ieceļošana AS Val-i
t i l ir un hūa atkarīga no sevišķiem
piiekiinoteikmnleni. &\ problēma vis­grūtāk
risināma uiK ar to mumi
j^aštivlgi Jāsaduras, apsverot
fošanas le^pējaci eltās semēt.
i
Rdiiddlfs C t t m
(Ratidolph (Jlitircbill)
Eiropas sa^edēšana
Holandē un Beļģijā jau labu lai­ku
aug piekritēju sķpits abu šo val-gtti
ciešākai ajvienibai vai pat salie­dēšanai.
Tas var būt sākums daudz
lielākām lietām, Rietumu VdlfiUs
ļoti pōpulira ir saliekamo aināVu
rotaļa. Vecāki, kas šādas rotaļlietas
pērk saviem bērniem, par tām ^rie-cājsis
ari paši, Jo izveidot veselu
ainavu no cits pār citu gabirušajiem
dažāda lieluma gabaliņiem ir itin
valdzinoša nodarbība. Bet ne bērns,
nedz arī viņa tēvs^ vai māte nemēdz
šādu ainavu sastādīt kopā ar to
vien, ka visus tās gabaliņus uz labu
laimi met vienā čupā uz zemes, lai
vesela ainava no dažādiem gabali-ņiem
sastādītos pati par sevi.'
Tāda, liekas, ir'ļ UN diezgan opti­mistiskā
rīcība. Tas pats rīkošanās
Veids, šķiet, piemīt arī 21 nācijai,
kas pašreiz sastopas Parīzē. Bet
prātīgs tēvs un pat ne visai apķērī­gais
viņa dēls, kas gribētu sastādīt
veselu ainavu» sāk no atsevišķiem
gabaliņiem. Saliekot kopā divi vai
trīs gabaliņus vienā vietā un pāris
gabaliņu kādā citā, pamazām sāk
izveidoties kontūras un, kopā salik­tām
daļām kļūstot lielākām, rodas
savienojums ari ar pārējānl gata­vām
daļāni. Bieži vien tas prasa lai­ku
un paciejļību, bet S visu veselo var
sastādīt tikai tad; ja sāk no mazuma.
Mums Jācenšas īstenot amerikāņa
Vendela Vilklja ideāls. Mūsu mēr­ķim
jābūt vienai pasaulei, jo viss,
kas būs par to mazāks, cilvēcei ne­kad
neļaus dzīvot mierā un pārticī­bā.
Pasaules saliekamās mīklas uz-minēšana
prasīs laiku un pacietību.
Arī pie tās mums Jāsāk ar maziem
gabaliņiem un, pakāpeniski savieno­jot
gatavās daļas, sāks veidoties vie­nas
pasaules kontūras. Sis process
sācies Holandē, Bejģjjā un Luksem-burgā.
Viņu nodomātā apvienošanās
lai mums būiu avots cerības un
iedrošinājuma smelšanai. )
Tā būs lēna norise, bet nav nekā­das
steigas. Pasaulei priekšā noteikti
Ir 20 gadu^ kuros valdīs Ja ne miers,
tad vismaz neērta pamiera stāvoklis.
Un lēnām topošas atsevišķu nādju
apvienošanās būs vairāk dzīves spē­jīgas,
nekā bez īstas sirsnības panāk­tas
vienošanās par visas pasaules
saliedēšanu, kas varētu reiz rasties
no miera konferences strīdiņiem.
Sīs domas īstenošanas vislielākais
kavēklis ir Padomju Krievija. Pietiek
tikai ieminēties par 2i rietumu valstu
sadarbību, kad Molotovs, saskaņā ar
savām Kremļa dotām Instrukcijām,
Sāk brēkt par [Rietumu bloku. Tani
pat laikā Krievija it mierīgi un liet­pratīgi
turpina Austrumeiropas
uzsūkšanu. Austrumeiropas zemju
savienība ar Padomliju tomēr ir pa­visam
cits stāsts salīdzinājumā ar
Holandes un Beļģijas iespējamo ap­vienību.
Visa Iatšķirība pietverama
vienkāršā salīdzinājumā: savstarpēji
respektējošu valstu draudzīga vieno­šanās
un iekārīgas un varenas valsts
saimnieciskie un politiskie nekrietnie
draudi tās vājākiem kaimiņiem.
Pasaulei ir bailes no Krievijas.
Iedomās tā eksistē kā kāda briesmī­ga
un neuzvarama vara, pret kuras
prasībām būtu veltīgi protestēt. Bet
Rietun«iiropas Savienotās Valstis
varētu būt daudz varenākas par
Krieviji;, jci īpaši 'tad, ja tās sabied­rotos
ar britu impēriju lon saprastos
ar Amerikas Savienotām Valstīm.
Krievijas iedzīvotāju skaits ir
180.000.000. Vismaz pagaidām tam
Jāpieskaita Eiropai^ iedzīvotāji, kas
dzīvo uz austrumiem no »dzelzs
pridcškara." Viņu^ drpSi vien, ir ap
110.000.000. Krievijas dominētiem
totalitāriem spēkiem tfitad pavi&am
kopā iznāk ap 2190.000.000 cilvēku.
Rietumeiropas Savienotām Val­stīm
reiz varētu pieskaitīt Skandi­nāviju,
Holandi ar Beļģiju, Angliju,
Franciju, Portugāli, Spāniju, Itāliju,
Sveici, Rietumaustriju un, ne gluži
pēdējā vietā, Ditenvid- un Rietum-vāciju.
Sim tautām kopā ir aptuveni
146.000.000 locekļu un tie visi augsti
eivīlizēti eiropieši, kurpretim Krie-tijaa
180.000.000 vaķum diea^
Kā labs saimnieks pēc uguns vai
ūdens nesta posta stei^dz apskatīt sa­vu
saimniecību, uztverot visu, kas ir
nel^dmi gājis bojā un kas palicis
pāri sētas atjaunošanai un tālākam
darbam, tā arī bēgļu gaitās esošai
tautas kopai ir pienāk:un:is dokumen­tēt
un uzkrāt ziņas psur tautas nelai­mi
un par tās locekļu gaitām ārpus
dzimtenes. Apzinādamās šo svarigo
pienākumu, Latviešu Centrālā ko­miteja
Jau 20. Jūnijā i j nolēmusi no­dibināt
latviešu bēgļu dzīves archīvu.
Bēgļu dzīves ārchīva materiālu sa­vākšanai
ir divi ļoti svarīgas nozī­mes.
Vispirms šim darbam ir liela
nozīme juridiskā un saimnieciskā
ziņā. Jau tagad ir pārredzams, cik
svarigi mums dokuroienti par vācu
okupācijas varas soļiem attiecībā uz
latviešu nosūtīšanu darbos uz Vā­ciju
1943. un 1944. gadā, jaunatnes
iesaistīšanu dažādā^ kara palīgorga-nizacijās,
latviešu jaunekļu un viru
starptautiskām tiesībām neatbilstošo
spaidu mobilizāciju, darbaspēka
„ķer8anu" Rīgas ielās 1944. g. ok­tobra
sākumā un ^nosūtīšanu nocie­tinājumu
būves akcijās Prūsijā utt.
Mums ir svarīga katra vācu okupā­cijas
iestāžu evakuācijas pavēle un
citi rīkojumi, kas no vienas puses ļā­va
latviešiem paglābties no nežēlīga­jām
austrumu briesmām, bet no ot­ras
puses līdz ar bēgļu masām ie­pludināja
Vācijā darbaspēku, mašf-has,
lopus, ražojumus, materiālās un
gara kultūras vērtības. Neaizmirsī­sim,
ka mēs savas tiesības vienmēr
un visur varēsim pam^itot tikai ar
dokumentiem un pierādāmiem lak^
tiem. Tāpat bēgļui dzjives archSva
materiāli ir vērtīgjl vēsturiskā siņfi.
Mums ir pienākums pret savu tautu
un nākotni dokumentēt katru otra
pasaules kara notilkumu, kas skar
Latviju.
Bēgļu dzīves arthivs savu darbu
ir sSds. ir izstrSdlāta archīva pro­gramma,
kurā reģiistrēti visi svari-gākie
ar emigrāciju saistītie noti­kumi:
Programma aptver Latvijas
dvīliedžīvotāju un matciriaio vērtību
evakuāciju uz Vāciju, bēgļu dzīvi
Kurzemes ielenkumā un nacionālso^
ciālistiskajā Vācijā, latviešu karavī­ru
traģisko likteni otra pasaules ka­rā
un latviešu bēgļu dzīvi pēc pa­miera
noslēgšanas. Se pieminētais ir
tikai kontūras un katrā no šiem pos­miem
ir simti dtu dokumentējamu
notikumu. Sevišķa vērība veltījama
Jau pārdzīvotam. Katia nodzīvota
diena, nedēļa un mēnesis mūs attā­lina
no notikumiem, beit laiks Izdzēš
no atmiņas sīkāķuji notikumus, no­gludina
un pat pāi'veido svarīg^Utos
laktus. Archīva mtateriāliem Jābūt
objektīviem, tādēļ nedlrīkstam ka­vēties
nevienu brīdi. Katram, kas
bijis dalībnieks kādā mūsu tautas
liktenim nozīmīgā notikumā, pār­dzīvotais
un pieredzamais jāfiksē
rakstā, kas nekavējoties jāiesūta
bēgļu drīves ardūvam. Latviešu
dzelzceļnieks, kas kaut ko zina par
Tomsēna akdju, iestāžu darbinieks,
kas pārredz, kur jpaliltaisi viņa ie­stādes
manta, zemkof^ kam rekvizē<
ti lopi un dairbariki, fabrikas strād­nieks,
kas zina, kur ir viņa maiiīnas
\itt., ir aicināts iesūtīt savu ;nņu.
Bet sevišķi s\rarigas it karavīru at­miņas
par di^m, par uzvarām un
pametumiem, par morāliskām m fi-aoskām
dēšanām. Ir vērts dokumen­tēt
katra latviešu Jaunekļa ietiepīgo
pretimturēšanos okupādjas varaii re­žīmam,
kādēļ arī katrs pretesl^ibas
kustības dalībnieks ir aidnāts t^Ukā^
Sie (akti būs piemineklis varonībai
un brīvībai
Tiktāl jau par pārdzīvoto. ļBeit arī
pašreizējie notikumi bēgļu diivē jā­dokumentē.
UeB esam atbildīgi luret
savu nāciju jikar bēgļu dzivā si^^ca
saglabāšanu, par vēl saglabāto ma­teriālu
un kultūras vērtību apzinā­šanu,
sakopošjinu, uzturēšanu un pa­vairošanu.
Mums jābūt kā labiem
sainmiekiem, kas spēj kuri katrā
brīdī uzrādīt savas grāmatas un rā­dīt,
kā esam saimniekojuši. Tādēļ
jāvāc kopā v m svarīgākie nometņu,
novadu, apgabalu un centrālo insti­tūtu
dokumenti un fotouz](^ēmiLimi,
Jāraksta un jāsakopo archīva no­metņu
chronikas, jādokumentē mūsu
pūles, panākujmi un neveiksmes. Ar
laiku, cerams,, radīsies vesels lat­viešu
bēgļu dzives archiva apajcāts.
Bet tas būs tikai techniskā diirba
veicējs. īstais šo mūsu vēstures lap­pušu
rakstītājs var būt tikai visa
bēgļu kopa« Latviešu bēgļu dzīves
archīva adrese ir: DP Camp, JF'rische
Quelle", Detmiold-Hiddesen (21a|.
(Beigas)
Atspirgšanas ātrumu var izskaidrot
ļoti vienkārši. Padomijas centrālā
valdība gādā palīdzību Baltijas
valstīm briesmīgos apmēros (on a
terrific scale).
Nākamos 5 gados Latvija nemitīgā
plūdumā saņems ogles, naftu, labību
un fabriku iekārtās. Visu šo laiku
tās reeksports uz Padomju Savienību
būs niecīgs. Nekur dtur pasaulē
valstis nesaņem tik daudz un nekā
nedod pretim. Daudzējādā ziņā Lat­vijas
pēckara problēmas ir līdzīgas
problēmām ^Dānijā, ko es apmeklēju
priekš dažām nedēļām. Līdzīgi Lat­vijai,
Dānija pirms kara paļāvās uz
saviem piensaimniecības ražoju­miem
un tagad tanī valda izmisīga
vajadzība .pēc jēlvielām un rūpnie­ciskās
iekārtas. Viņas agrākajiem
noņēmējiem rietuimos pašiem pārdzī­vojot
grūftbas, Dānijai tikpat kā nav
ogjtt Tā nevar apmainīt savu sara­žoto
pārtiku pret visvajadzīgākām
precēm vai jēlvielām tādos apmēros,
kādi būtu vajadzīgi viņ^s rūpniecī­bas
ātrai ats^brgšanai. Latviju tur­pretim
uz vairāk gadiem ar Jēlvie­lām,
mašīnām un p§r{IJo rūpniecisko
iekārtu apgādās tās biedrenes — pa­domju
republikas, Ifdz būs atspirgusi
viņas pašas rūpniecība un laulic-saimnieciba.
Ja tā būtu atdalīta no
Padomju Savienība», viņa nesietu
nodrošināt sev kaut dk nozīmīgu
rūpniecisku palīdzību no tām val­stīm,
kas agrāk pirica viņas pien­saimniecības
ražojumus. Tās at­spirgšana
vislabākā gadījumā būtu
lēna un grūta.
It nenovēršami Padomijas režīma
visnoteiktās aizstāves ir pat tās
iedzīvotāju aprindas, kas citos ap­stākļos
būtu nosvērušās pret to. Un
atkal: še nav politikas, bet saimnie­cības
apsvērumi.
Otrs nozīmīgs faktors Baltijas re­publiku
pēckara atspirgšanā ir Pa­domijas
valdības rūpīgā gādība par
to, lai neatsvešinātu zemniecības ele­mentus,
kas vēl nav nobrieduši pie­ņemt
pilnos apmēros saimniecisko
sistēmu, kāda pastāv pārējā Padom­ju
Savienībā. Lauksaimniecības ne­maz
nav mēģināts kollektīvizēt, uņ
Baltijas pilsētas un demi ir vienīgie
Padomju Savienībā, kur zeļ mazais
privāttirgotājs. Braucat caur Lat-
Rietumu bloka skaitliskam lielu­mam
bez tam itin labi varētu pie­skaitīt
vēl kādus 20.000.000 augstspē-jīgn
un dvīlizētu eiropiešu, kas ai>-
dzīvo angļu dominijas, un piedevām
vēl angļu, franču, hol<mdiešu, beļģu,
spāņu un portugāļu koloniālo impē­riju
iedzimto tautas, kas visas kopā
dod ap 322.000.000. Kopskaits tad
sniegtos pie 580.000.000, t. i , tas b8tu
30 proc. no visas pasaules iedzīvotā­jiem.
Te mēs vēl neieskaitām Indi­ju,
kuru Anglijas lēboristu valdība
solījusi evakuēt.
p^Coniinental I>ally MaMĻ*"
Paris, August 25, 1948
viju, nemaz nerodas iespaids, ka tu
esi Krievijā, Latvie:§i paši katrā ziņā
neuzskata, ka viņus jibsorbējis to
austrumu kaimiņš. Kopš šī valsts
kļuva pair Padomijas daļu, latviešu
literatūrā un mākaila spēcīgi augu­šas.
Latviešu māksllinibki, rakstnieki
un muziķi, ar kuriem es runāju, ir
ļoti lepni ar savu rietumu kultūru.
Latvijas republikāniskai valdībai
dots tik daudz autonomijas, ka, par
cik tas attiecas už \idujsmēra pilsoņu
dzīvi, tiem liekas, ka viņi dzīvo
neatkarīgā valstī. Sādā atjnosfairā
jaunuzbūves dziņa gūst panākumus.
Kādā manis apmeklētā fabrikā
dzelzceļa vagonus izlaboja ēkā, kas
vēl tikai pa pusei bija atjaunota pēc
tam, kad to iznicināja nadsti. Es
redzēju radioaparātu fabriku, kas
ražo pa 2.000 uztvērēju mēnesī. Kā­dā
citā fabrikā niēnesi ražo pāri
par 3.000 velosipēdu. Gandrīz visas
jēlvielas nāk no F>ārējām Padomju
Savienības daļām, bet Latvija tomēr
varēs paturēt visu savu produkdju,
līdz būs apmierlnāltas itās Iedzīvotā­ju
vajadzības. Paredzētas, ka uz 1950.
g. beigām Latvljaii rūipniecība būs
divtik liela, kā tā bija 1040. gadā.
Rīgu un pārējās ostas salabos un
paplašinās. īstenos mikīgu celtniecī­bas
programmu, kurā paredzēta jau­nu
māju, skolu un slimnīcu celšana.
Te būvēs arī kuģus un tā valsts, kas
agrāk bija vai vienīgi lauksaimniecī­bas
zeme, kļūs par nozlimlgu faktoru
šis Eiropas daļas rūpnieciskā ua
lauksainmledskfi dativē.
Es iepazinos ar lauinsaimniecibaa
izmēģinājumu 8tadju,iko vada Lat­vijas
valdībai aizdstaiii krievu liet­pratējs.
Te zinātnj.eki ražo sēklas,
kas dos labāko ražu šejienes ze­mes.
Direktors m^m iimstāstīja^ ka
caurmēra ražas no h^iktara jau ir
augstākas par pirmspadomju Latvi­jas
sasniegtām. Daiudz dara vāciešu
aizvesto lopu skaitai atjaunošanai, lai
gan Latvijas lauksainoiiecība savā
pirmskara līmenī vjisā\isumā nokļūs
ne agrāk par 1951. gadu. Starplaikā
centrālā valdība Majdcavā palīdz
izveidot Latvijā visuir zinātniskās
pētniecības veidus.
Man sarunājoties ar 4k8 g. v. repub­likas
viceprezidenti^ Nurieviči Deg^
lovu (Nurievitchi Deglov?! Deglavs?
— red.), vii;iš vaļsijrdīgi apstiprināja,
ka vācu propaganda ietekmējusi šīs
valsts iedzīvotājus, jo īipaši jaunatni.
„Ne visi fašisti bija «dzbēguži līdz
vāciešiem," viņš Mīcīja. „Organizē-tas
pretestības mums nav. jo tfi sev
nevar nodrošināt piekiitējus valsti,
kiir 17.000 zemniekiu iedota zeme un
kur cilvēki paši ^^avām adm var
vērbt palīdzību, kas nāk no pārējās
Padomju Savienības. Viņus tomēr
pārsātina ar propagandu no ārze­mēm.
Latviešu tauta , nevar saprast,
kāpēc Vācijas angļu joslā ir jāeksistē
Baltijas bēgļu centrālai padomei, ku­ras
locekļu vidū ir kvisiingi, kas
dienējuši nadstu „J5S** brigādēs?"
Es redzēju, ka Rīgā ir atvērtas
luterāņu, katoļu un pareizticīgo baz­nīcas.
So baznīcu vadības pārstāvji
liedza, ksi daži no viņu vidus
bija sadarbojušies ar vfldešiem. Viii^i
apliecina (un pierfidijums tam bija
dievlūdzēji baznīcās), ka Lat^irijas
valdība it nekādi neiejaucas reli­ģiskā
brīvibL"
„Eernol^ New8'* Londonā
Citlida lleciba
Zviedrijā no Latvijas nesen iera­dies
kāds tautiietis, kam izdevies pār­drošais
pasākums atgriezties dzim­tenē
un no turienes atkal atpakaļ uz
Zviedriju. Par vērojumiem Latvijā
viņš izteicies: — Pēc kapitulācijas
krievi sadzinuši latviešu jaunekļus
minu meklēšfuias vienībās, kas pēc
paviršas apmācības sūtītas da^t'bos.
Daudzi no tiem gājuši bojā. Boļše­viku
jau agrāk Izdaritā „zemes re­forma"
atkal ir spēkā. Nevienam
nedrīkst būt vairāk par 30 ha Ze­mes
apstrādātāju lielā trūkumsi d^ļ
līdz 8 ha zentes ir nodots apstrādā­šanai
pat vfiele&iem un mazāk ievē­rojamiem
^bij. polidstiem im aijBsar-gieni.
Lauku iedzīvotāju stāvokjlis ir
ļoti grūts, Jo lirpus parastajām node­vām
viņiem pateicībā par atbrīvoša­nu
ir Jāapgādā bez atlīdzības sa^^em-šanas^
ari sarkanā armija. Nekvali­ficēts
strādni^ mēnesi pelna 800
rubļu, kvalifi<Dēts 4—500, darbu va­dītāji
m. Labi atalgoti ir māk­slinieki:
Jānis Osis, piemērām, saņem
2500 rbļ., E. Smilģis un E Pakolie pa
3.000. Visaugstākās algas Ir NIKVD
ierēdņiem. Noviks saņem 8.(MN) rbļ.,
viņa nodaļu vadītāji 4—9.000, NKVD
maSIm-akstītāJa 1.500 Am izmeklēša­nas
tiesnesis 'MKN) rbļ. mēnesi. Iedzī­votāji
sadalīti piecās pārtikas Ieņē­mēju
grupās. 2^emfikā ir sirmgalvi
un slimie, bērni u. c. „nelietojaitnle,"
kas dienā saņem 800 g maizes un
4 nedēļās 400 g cukura un 400 g
taukvielu. Fiziskā darba strādnieki
dienā saņem 4--500 g maizes un
nedēļas 1.000 g gaļas, 800 g taukvielu
un litru degvīna. Augstākā iprupā
ietilpst „nopeLniem bagātie" māksli­nieki,
NKVD ierēdņi, derīgi zināt­nieki
un tml. darbinieki. Visā Rīgā
pie šīs grupas piedcf tikai ap 2,000
personu. Tie saņem dienā 600 g mai­zes
un 4 nedēļās 6 kg cukura, 6 kg
taukvielu, 14 kg gaļas, 10 kg dār­zeņu,
10 kg ilvju, 2 kg saldumu un
litru degvīna. Melnais tirgus
plaukst. Cukurs, sviests vai speķis
maksā 200 rbļ. kg, gaļa 100—2(K) un
kartupeļi 10 rbļ. kg. Vīriešu apavi
maksā L500 un uzvalks 4—6.00i[> rbļ.
Atgriezušies daži no baigā jgadā
deportētiem, bet tie ir tādi, kas kļu­vuši
komunisti vai iesaistījušies par
propagandistiem. Vēstules pienāk
vai vienīgi no deportētām sievietēm.
Līdz šim nav nekādu ziņu par 1041.
g. Litenes nometnē apcietinātiem
Latvijas armijas 500 virsniekiem.
Lielu ievērību radīja 1945. g. sep­tembrī
izdotais rīkojums, ka depor­tēto
mantas ]I<k viņu atgriešanās
bridim ir jānodod pārvaldīSanā to
piederīgiem, Sim rīkojtmram tālāku
seku tomēr nebija. Baznīcas stā-vdklis
ir ļolti grūts. Par 167 no
V. Kadiķis C^Idenburgas
vācu valsts operā
Dziedoņi Valdemārs Kadiķis-An-čarovs
un Ei'iiens Kalniņš ^stijušies
pastāvīgam darbam Oldenburgas vā­cu
valsts opeirā un teātri un jaīi pa­rakstījuši
līgumus 194a/47. g. seso-naL
Ari oiDerešu dziedone Paula
Brivkalne Oldenburgas operā un
teātri parakstījusi līgumu par atse­višķām
viesiiTād^m. B. Lamei»
Mams «raksta
Pliemirsla Uete
Mūsu nometnēs rīko daudz un
dažādus kurnus, bet vienu uri ļoti
svarigu lietu esam tīšām vai netī­šām
pavisam piemirsuši Tā Ir vācu
valoda. Ja nu, DP zināmas bezriJpi-bas
laikiem izbeidzoties, mums būs
Jāuzsāk vairžik vai mazāk patstāvīga
dzīve šepat Vācijā, tad tās trūkums
būs liels un nopietns šķērslis. Ne­viens
šķiet, itiav pat mēģināļis Izdot
noderigu vālcu valodaīs vāfdfticu,
kurpretim dažādas kvalitātes angļu
valodas vārdnīcu mums vai plūdi,
^atviešu bēgļu zināšanas vācu vak)-
dā Ir tik vājas, ka lielāka! daļai nav
espējams piedalīties daudz maz no­pietnākā
saitiņā, nemaz nerunājot
)ar zināšanām, kādas būtu nepiede-
Samas biroju ^arbos vai jebkurā d-ā
profesijā. Ja vāciešu vidū būs Jā-meklē
darbs, valodas trūkums dau­dziem
atņēmis pļst maizi. Lai cik liela
nozīme angļu valodai, ari vācu valc- v
das pārvaldīšana nenāks par sliktu ^
pat' aizjūras zemēs piemēram, Ja
iktenim labpatiktos daļu mūsu bēgļu
aizvadīt kaut vai blenvļidafrikfi
Vācu valodlas kurpi mūsu nometnēs
nebūtu jāorganizē tik gari un plail,
cā tas pašreiz ir ar angļu vak>du.
Kaut kāds zlnāšanuļ pamats Jau iŗa-dles
dabīgā ceļā, lai ļari satiksmē ar
javāriešiem vai Svāblem pieaugušie
latvie|i, bet visvairāk bērni būs §o
un; to iemācl^šies no dīvainām Iz-loksnēm.
Pēdējais laiks šo lietu pār­domāt
mūsu nometņu kultūras da­ļām
un izdevējlen), kas spētu atrast
labus lietpnitējuk vārdnīcas sastādī­šanai
un i^jdošanal. Veltīgs šis darbs
nebūs ari tad, Ja nākamos mēnešos /
vai gados Dilevs mums ļiutu atgriez­ties
mūsu brīvajā Latvijā. Katra
kultūras valoda ir liels ieguvums, bet
vācu valoda mīļims Jau tagad var
lieti noderēit cīņā par eksistenci im
tiesībām. — E. ļ Dobells, Latvlan
Camp, Laulngen/Donau; Bay. (18b).
Cktāmies Ii^oķlni
Mums te — franču ārzemnieku le­ģionā
dzīve līdz šim ir diezgan laba,
visi esam stingri uzbarojušlesj bet
tikai daudz Jāsitas ar ^ Indoķīnas ie­dzimtajiem—
partlzājiiem. Se sasto­pami
vēl ari daudz Japāņu ar dažā­diem
leroēlem, bet | tos mfe plcvd-cam
viegli; Jo mums ir liels pār-spēks.
No mūsu rotas ļdažl Ir Ievai­noti,
bet es pagaidām esmu ticis cau­ri
ar veselu ādu. Pagājušā nakti»
piemēram, ielencām 5 mājas un sa­gūstījām
7 partizānus. „Piemiņar
paņēmām līdz visas vistas im piles
uh vienu dīku. Pārējās mantas Iz­dalījām
vietējiem, kas ir lieli mūsu
piekritēji. Par ārpasauli mēs gandri»
nekā nezinām. Te redzamas tikai
iedzimto noplukušās bildas un art
paši viņi staigā vienās skrandās, bet
bērnu katrai iedzimtai' pa desmit.
Salgonā gan liŗ ari baltās sievietes.
Iedzimto sievu par 200 piastru var
nopirkt uz ^/Isu mūžu. No mūsējiem
dažs labs tādu Jau iegādājies. Kad
viņas ietērT>J eiropiešu drānās, tad
izskatās diezgan glītas. Mēs ļ— lat­viešu
zēni gan sapņojam tikai par
savām latviešu hīdtenēm. Ja vlņM
mums rakstītu, būsim ļoti priecīgi
— Legionn^aire H. Sfostīs, 11 e CIe,
3 e REI, 3 e BTN, Secteur postai
53.343, Extreme Orient, France.
Zviedrijas izdotiem tautiešiem; kas
īsu brīdi teica' runas Maskavas ra­diofonā,
viņu I piederīgie lidz šim
nfitādas ziņas nav saņēmuši. Visumā
krievi izvaira^ ^no nāves sodiem,
likvidācijām tin masu deportācijām.
Zemes administrādjā valda chaotiskl
apstākļi. Rīgā bieži viesojas PSRS
māksliīrfeki,, bet sarfkojuml vāji ap­meklēti.
Clltādi tas bija ar Mildas
Brechmanest-St^geles ^^^^^^JJH^
tā deva pē<r atbrivošanas no NKyi)
apdetinājurna. Pasīvā prctestl!^
strādnieeibā aug. 1. maija «vinībif
Vairoga stiadnieki nepiedalījās, Jo
tie tiz to eso^ spiesti ar varu un viņug
mēģināts uzpfairt ar degvīna Me-tallstrādnldlcu
trūkuma dēļ represi­jas
IzpaKkuSas.
jLatvIešn Bato A o ^ ^
fienbadii