1945-12-22-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by Military Governinent, DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. ^ 1945. g. 22. decembri mm Minchenē Mūc. Arnolds Lūsis Dievišķais mirdzums Visā pasaulē Šogad Ziemassvētkus varēs svinēt miera apstākļos — pirmos pēc šī drausmīgā kara, kas atstājis aiz sevis tik daudz drupu un prasījis tik lielus asins upurus. Pēc sešiem gadiem Eiropā atkal gaiši mirdzēs sveču ugunis un kara trokšņi nepārkliegs dziesmu par kluso nakti, kurā mūs uzrunā dievišķā mīlestība... Bet mēs? Mēs pulcēsimies pie trimdinieku zaļās cerību eglītes, kam maz ārēja krāšņuma, mēs kluusīsāmies tik daudzkārt jau dzirdēto stāstu par Betlēmi... Bet kā čaklas bites, savos spārnos nes saldo sapņu medu — tā mūsu domas skries uz to vietu dzimtenē, kur mūsu pašu šūpulis kārts... Ak jā — mēs šogad jutīsim, ka neesam aicināti dzī rās, ko svin par godu Kēnina piedzimšanai. Bet visu vajāto, bāru un no skumušo Draugs arī šajos Ziemassvētkos mums laipni uzsmaidīs, un mēs nolieksim savus kamiešus Vina priekšā zinādami, ka caur Vinu mūs uzrunā tā augstākā vara, kurai mēs vēl vienmēr uzticam savu likteni, labākas nākotnes cerībās. Un l^īdz ar dziesminieku tad varēsim liecināt: „nekas nav pazaudēts, ko liktens dragājs: vēl mirdzums dievišķais nav zvaigznēs dzēsts..." Vēl mirdzums dievišķais nav zvaigznēs dzēsts... Jā — arī mās to jū tam. Mūsu gars, aiz posta un bēdām nogieš iā laika tuvošanos, kad arī mūsu zemē atkal valdīs taisnības un mīkilības miers. Mēs ti/am, ka reiz patiesi atnāks diena; kad vājākam vairs nebūs jābaidās no stiprākā un kad lielākais necentīsies ar varu nospiest mazāko. Mēs gribam ticēt, ka cilvēce atskārtis šī mērķa sasniegšanas vajadzību, lai nākotnē pasauli pasargātu no vēl drausmīgākās katastrofas, kādu mēs tļ'cko e^sam piedzīvojuši. Un tad piepildīsies arī mūsu ilgās un mēs varēsim atgriezties taiž zemē, kurai pieder mūsu visu domas un sirdis. Skumji mums būs šie Ziemassvētki. Tak nekurnēsim par savu liHcteni, jo Dieva labā roka vienmēr izlīdzina, ko Vina kreisā roka ir darījusi. Arī māsu pierēm viūš ir uzspiedis savas žēlastības zīmogu un arī mūs uzrunā Ziemassvētku vēsts: tik loti Dievs pasauli ir mīlējis, ka Viņš savu vienpiedzimušo Dēlu ir devis, lai ikviens, kas tic uz Viūu, iemantotu mūžīgo dzīvošanu. Klāra Zāle Nelīdz svece Ziemas svētki! Baltie svētki! Atkal visi zvani tlūc. Sveša zeme, Sveši celi. Vai tas murgu sapnis grūts? Tālu zeme, kur tik viegli, Aizsapfiojies krita miegs, Lai; par pasakaiiiu pili Satilmsošais eglņjš tiek. Tālu zeme, ķuŗ ik sāpi Prieka varavīksna vij, Kur ik mazai svētku eglei Klusas laimes mirdzums bij. Aizdedz sveci. Aķļiedz egli, Itnekas vairs nemirdz tā, Kā reiz sīka sniega pārsla Delnā līksmi paceltā. Taujā sirds un taujā prāti Kur tie visi, kas reiz bij Mīlā, nešķirama dala Tavai svētku ugunij? Nelīdz svece, nelīdz egle. Kad tie visi nava klāt — Nevar dves'le savu mīlu Izsapiiot un izraudāt. ^ Un tu lūgšanā li^c rokas, Un tu klusi lauķlfej, \ Dievs kur zvaiģtfiu egli aizdedz Izmocītai cilvēcei. Miers virs zemes Ziemassvētku svecīšu liesmas ' trīc mūžīgi zaļajos eglīšu zkros. Klusi čukst lūpas: „Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts." Nevaicāšu, kā sacīts pirmtekstā un nemeklēšu, kas tulkojot sānis novirzījies, bet latīņu tekstā ir savādāk: ir terra pax hominibus bonae voluntatis, — miers virs zemes labas gribas cilvēkiem, tas ir — miers virs zemes tiem, kas labu grib, nevis visiem cilvēkiem. Un tas atbilst ^dzi-iāk dzīves patiesībai. Mēs Lalvijā gribējām labu un mēs necēlām naidu ne ar austrumiem, ne ar rielruniiem. Mums bija vislabākās attiecības ar niūsU tuvajiem kaimiņiem, mēs neradījām Baltijas jūras krastos jaunus Bāl-kānus, kā bija pareģojuši daži politiķi, i Mūsu arkli, vagu dzenot, dziedāja jaukāk kā cilās zemēs un uzturs pie|lika bagātīgi nevien mums pašiem, bet'mēs devām to arī citām tautām. Nāca,} tuvi uii tāii kaimiņi, lai ņemtu parauļgu iilo mūsu agrārreformas. Priecīgi sicanēja laktas mūsu kalvēs un jautri dūca r i teni mūsu rūpnīcās, un mēs devām savus fabrikātus ari kaimiņiem. Mūsu zemē bija miers un kārtība, jo pārvaldi turēja rokās paŠu cilvēki. Mēs pildījām savas saistības ar lieliem un maziem kaimiņiem un deldējāin kārtīgi niusu ai/nēnuinuis. Tad nāca dienas, kad mēs atklāti ne-drīkslējām aizdedzināt Zieniassvēļku eglītes, un ļ)ar mūsu lūpām nenāca vārdi „micrs virs zemes . . Bija cilvēki, kas negribēja labu, un kas di-slurbāciju radīdami, ienāca, mūsu zemē. Un pazuda mūsu tēvi, mūsu brāli un b ē r n i . . . Vairs neplūda jpiutri dziesmas no arkla un mašīnu riteņiem, un mūsu sirdis bija pilnas nemiļQi^a.. Bija nogrimusi mūsu gaismas pils un izgaisusi brīvība. i Trīc Ziemassvētku svecītei un tīrīs ilgas musu krūtīs p^c Latvijas, ' pēc trim Brīvības dieves mirdzošajām zvaigznēm. Trīc ilgas, lai mēs atkal varētu raud/Jties svecītēs, kas deg ūz mūžam zaļajām eglītēm, kas augušas mūsu pašu mežos. Trīc mūsu -krūtīs ilgas, lai mēs varētu apmeklēt tās velēnas, zem kurām gul mūsu brāli, mūsu dēli un līgavaini, kas atdeva savas sirds karstās asinis, lai mūsu zemē atkal valdītu griba pēc laba un miers un kas pasi atdusas mūžīgajā varoņu mierā. Trīc mūsu sirdis arī par tiem, kam nav svecīšu, ko spraust Ziemassvētku eglīšu zaros un kuriem aizliedz sacīt — „Miers virs zemes un cilvē-kTem labs prāts,'' lie, kas nav labās gribas. Trīc svecītes zaļajos zaros, un mūsiļi krūtis pildās ar pateicību pret tiem, kas ar savām uzvarām ir nesuši mipru zemē, kas grib labu un kas tagad dod mums arī pajumti, siltumu un pārtiku. Mēs arī sakām viņiem; ubi pax, ibi justitiu, kur miers, tur taisnība. Un taisnība ir tā, ka Baltijas juras austrumu krasti ir mūsu zeme. ,Un tā bija mūsu, arī tad, kad austrumos un rie-trumos runāja valodu, kadu tagad tur
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1945 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1945-12-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari451222 |
Description
Title | 1945-12-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Authorized by Military Governinent, DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. ^ 1945. g. 22. decembri mm Minchenē Mūc. Arnolds Lūsis Dievišķais mirdzums Visā pasaulē Šogad Ziemassvētkus varēs svinēt miera apstākļos — pirmos pēc šī drausmīgā kara, kas atstājis aiz sevis tik daudz drupu un prasījis tik lielus asins upurus. Pēc sešiem gadiem Eiropā atkal gaiši mirdzēs sveču ugunis un kara trokšņi nepārkliegs dziesmu par kluso nakti, kurā mūs uzrunā dievišķā mīlestība... Bet mēs? Mēs pulcēsimies pie trimdinieku zaļās cerību eglītes, kam maz ārēja krāšņuma, mēs kluusīsāmies tik daudzkārt jau dzirdēto stāstu par Betlēmi... Bet kā čaklas bites, savos spārnos nes saldo sapņu medu — tā mūsu domas skries uz to vietu dzimtenē, kur mūsu pašu šūpulis kārts... Ak jā — mēs šogad jutīsim, ka neesam aicināti dzī rās, ko svin par godu Kēnina piedzimšanai. Bet visu vajāto, bāru un no skumušo Draugs arī šajos Ziemassvētkos mums laipni uzsmaidīs, un mēs nolieksim savus kamiešus Vina priekšā zinādami, ka caur Vinu mūs uzrunā tā augstākā vara, kurai mēs vēl vienmēr uzticam savu likteni, labākas nākotnes cerībās. Un l^īdz ar dziesminieku tad varēsim liecināt: „nekas nav pazaudēts, ko liktens dragājs: vēl mirdzums dievišķais nav zvaigznēs dzēsts..." Vēl mirdzums dievišķais nav zvaigznēs dzēsts... Jā — arī mās to jū tam. Mūsu gars, aiz posta un bēdām nogieš iā laika tuvošanos, kad arī mūsu zemē atkal valdīs taisnības un mīkilības miers. Mēs ti/am, ka reiz patiesi atnāks diena; kad vājākam vairs nebūs jābaidās no stiprākā un kad lielākais necentīsies ar varu nospiest mazāko. Mēs gribam ticēt, ka cilvēce atskārtis šī mērķa sasniegšanas vajadzību, lai nākotnē pasauli pasargātu no vēl drausmīgākās katastrofas, kādu mēs tļ'cko e^sam piedzīvojuši. Un tad piepildīsies arī mūsu ilgās un mēs varēsim atgriezties taiž zemē, kurai pieder mūsu visu domas un sirdis. Skumji mums būs šie Ziemassvētki. Tak nekurnēsim par savu liHcteni, jo Dieva labā roka vienmēr izlīdzina, ko Vina kreisā roka ir darījusi. Arī māsu pierēm viūš ir uzspiedis savas žēlastības zīmogu un arī mūs uzrunā Ziemassvētku vēsts: tik loti Dievs pasauli ir mīlējis, ka Viņš savu vienpiedzimušo Dēlu ir devis, lai ikviens, kas tic uz Viūu, iemantotu mūžīgo dzīvošanu. Klāra Zāle Nelīdz svece Ziemas svētki! Baltie svētki! Atkal visi zvani tlūc. Sveša zeme, Sveši celi. Vai tas murgu sapnis grūts? Tālu zeme, kur tik viegli, Aizsapfiojies krita miegs, Lai; par pasakaiiiu pili Satilmsošais eglņjš tiek. Tālu zeme, ķuŗ ik sāpi Prieka varavīksna vij, Kur ik mazai svētku eglei Klusas laimes mirdzums bij. Aizdedz sveci. Aķļiedz egli, Itnekas vairs nemirdz tā, Kā reiz sīka sniega pārsla Delnā līksmi paceltā. Taujā sirds un taujā prāti Kur tie visi, kas reiz bij Mīlā, nešķirama dala Tavai svētku ugunij? Nelīdz svece, nelīdz egle. Kad tie visi nava klāt — Nevar dves'le savu mīlu Izsapiiot un izraudāt. ^ Un tu lūgšanā li^c rokas, Un tu klusi lauķlfej, \ Dievs kur zvaiģtfiu egli aizdedz Izmocītai cilvēcei. Miers virs zemes Ziemassvētku svecīšu liesmas ' trīc mūžīgi zaļajos eglīšu zkros. Klusi čukst lūpas: „Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts." Nevaicāšu, kā sacīts pirmtekstā un nemeklēšu, kas tulkojot sānis novirzījies, bet latīņu tekstā ir savādāk: ir terra pax hominibus bonae voluntatis, — miers virs zemes labas gribas cilvēkiem, tas ir — miers virs zemes tiem, kas labu grib, nevis visiem cilvēkiem. Un tas atbilst ^dzi-iāk dzīves patiesībai. Mēs Lalvijā gribējām labu un mēs necēlām naidu ne ar austrumiem, ne ar rielruniiem. Mums bija vislabākās attiecības ar niūsU tuvajiem kaimiņiem, mēs neradījām Baltijas jūras krastos jaunus Bāl-kānus, kā bija pareģojuši daži politiķi, i Mūsu arkli, vagu dzenot, dziedāja jaukāk kā cilās zemēs un uzturs pie|lika bagātīgi nevien mums pašiem, bet'mēs devām to arī citām tautām. Nāca,} tuvi uii tāii kaimiņi, lai ņemtu parauļgu iilo mūsu agrārreformas. Priecīgi sicanēja laktas mūsu kalvēs un jautri dūca r i teni mūsu rūpnīcās, un mēs devām savus fabrikātus ari kaimiņiem. Mūsu zemē bija miers un kārtība, jo pārvaldi turēja rokās paŠu cilvēki. Mēs pildījām savas saistības ar lieliem un maziem kaimiņiem un deldējāin kārtīgi niusu ai/nēnuinuis. Tad nāca dienas, kad mēs atklāti ne-drīkslējām aizdedzināt Zieniassvēļku eglītes, un ļ)ar mūsu lūpām nenāca vārdi „micrs virs zemes . . Bija cilvēki, kas negribēja labu, un kas di-slurbāciju radīdami, ienāca, mūsu zemē. Un pazuda mūsu tēvi, mūsu brāli un b ē r n i . . . Vairs neplūda jpiutri dziesmas no arkla un mašīnu riteņiem, un mūsu sirdis bija pilnas nemiļQi^a.. Bija nogrimusi mūsu gaismas pils un izgaisusi brīvība. i Trīc Ziemassvētku svecītei un tīrīs ilgas musu krūtīs p^c Latvijas, ' pēc trim Brīvības dieves mirdzošajām zvaigznēm. Trīc ilgas, lai mēs atkal varētu raud/Jties svecītēs, kas deg ūz mūžam zaļajām eglītēm, kas augušas mūsu pašu mežos. Trīc mūsu -krūtīs ilgas, lai mēs varētu apmeklēt tās velēnas, zem kurām gul mūsu brāli, mūsu dēli un līgavaini, kas atdeva savas sirds karstās asinis, lai mūsu zemē atkal valdītu griba pēc laba un miers un kas pasi atdusas mūžīgajā varoņu mierā. Trīc mūsu sirdis arī par tiem, kam nav svecīšu, ko spraust Ziemassvētku eglīšu zaros un kuriem aizliedz sacīt — „Miers virs zemes un cilvē-kTem labs prāts,'' lie, kas nav labās gribas. Trīc svecītes zaļajos zaros, un mūsiļi krūtis pildās ar pateicību pret tiem, kas ar savām uzvarām ir nesuši mipru zemē, kas grib labu un kas tagad dod mums arī pajumti, siltumu un pārtiku. Mēs arī sakām viņiem; ubi pax, ibi justitiu, kur miers, tur taisnība. Un taisnība ir tā, ka Baltijas juras austrumu krasti ir mūsu zeme. ,Un tā bija mūsu, arī tad, kad austrumos un rie-trumos runāja valodu, kadu tagad tur |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-12-22-01