Bavarijas Latviesu vestnesis, January 10, 1951

              it i <
4V
I
1»
i
iv
i-
.'4
ļ j.
i L A T V I JA
MMlen. 1851. g. 10. luivlīt
Jiui ponM
••ksla|ikaii Jauna piecgade Kā krita Seula DAŽOS VĀRDOS
lāSL g, pirmā neā%)Ķ kas komd*
nīstiem Korejā deva uzvaru, iezln^
aif Maskavas miera ofensīvas jaunu
posmu. Padomju savienība ne vien
ierosiii4Jusi «etru Uelvalstu ārUetu
ministra kontoend par l^cijas at-bniņdanas
Jautājumiem, bet ar! iz-teikusi
gata^^ atjaunot pirms divi
gadiem pārtrauktās sarunas un par
o6il pasaules kara — aizdoSanas un
imm līguma iesalušiem U mil­jardiem.
Udz lim krievi šo parādu
&BvaIrIJfis k|rt<^
Lai samulsinātu Eiropas aizstāvē­šanās
organizētājus un dotu Jaunu
vlehi Amerikas Izolādonistlem, šie
imdnājumi Ir ]oti nodimlgi un labi
pii^kmiātl. Vienkāršam nodc^lu
snaksStiiJam Amerikā, lasot Maska­vu
valdībai priekšlikumus, aUcal
ataust oeiibas, ka, varbm, TrOmena
bruņošanās nodokļiem paredzētie do­lāri
varēs paUkI pašu kasē, Ja vien
Izdodas p^ākt izlīgumu. Valdība,
solās maksāt parādus, taču ne­var
bat kara kdditāja. Droši vien tā
šajās dienai khislbā domā da& labs
mazais krājējs Jaunajā pasaulē. 11-
R»a Ir tik tālu, Koreja un Ķīna vēl
ififk; kāda Jēga bruņoties un grūti
pdnfm dolaras iegulai teroēoi, Ja
W pirmajā kaujā var aiziet bojā
vai ari nogrimt Jūrā, nemaz nesa-nileguSl
Eiropas krastus.
Ruvers bija pirmais, kas, vadoties
nō leki^lltlsldem un ārpolitiskiem
āfHnrēnunlem, Bs vidusmēra amerl-liiņa
domas predzl^a savā radioru-nā.
T&i^d ķ}ajā nāds cul Izolācionls-til
līderis Tafts. Uzbrtikot Trūmena
partijai, viņš nostājas ptet amerikā­ņu
karaspēka satiitou uz Eiropu. Ei-
^ roplešiem JfialzstāVotles pašiem.
Taftam taisnība, ka E i r c ^ kon­tinenti
līdz šim Visus bnu^ošanās
iKtevumus centies uzvelt Amerikas
nodokļu maksāajlem. Tāpat nevar
Taftu apstrīdēt, ka Eiropas valstis
valda nevlenprā^ un greizsirdība
nmfijot par pirmdzimtības tiesībām
Ui n^tāio vadUbu un stiprumu. Sis
fllgtti tomēr negroza pasa^^
tei poUmeo iltuādju un nemazina
komOnlsma briesmas.
TrOmena valdības stāvdOls nav
vfeglail. Amerikāņu tautai tā var
piedāvāt tikai sviedrus, asaras un
V asinis, kamēr poUtiskie pretinieki
var augitdrdlgl runāt par dolāra
taupīšanu un au^ito. dzīves standar­tu.
Turklāt TrOm^oam, kā Ruzvelta
smagi mantoju»» iiŅ^^
ladevigl, rlitoāt Srpoltilskls probli*
dinta liMft tidbas, ka tēvods Sio
patiešām Ir g o ^ sarunu partneris.
So apstākli lorlevl pratuši psldio-
, loģiski Izmantot savā labā, nākot
Uajā ar ierosinājumiem konferēt par
Vfidjaa atbruņošanu tm Iesalušiem
kara laika parādiem. Pēc līdzšinējās
pieredzes, lidias, pat astrologi neva­rēs
pateikt, dk ilgi Maskavas piln­varniekiem
patiks tērzēt ar rietum-
^ t u diploiņStiem pie sarunu gal­da,
resp. dk Ugl politbirojs KremU
viņiem ļaus tur sēdēt Par Austrijas
miera Ugumu Jau notikušas vairāk
k l 200 sēdes, un tomēr Austrijas re­publika
nav tikusi miera līgumam
tuvāk ne par sprīdi Ari Berlīnes
Jautājums debatēts daudzās konfe-ranoēi,
bet Austrumberllni Jau le-klmij
padomju Joslas politiskajā sis-mA,
Notikumi īstenībā tātad iet
dtu ceļu nekā solījumi un ml^ra
propaganda.
Ārpus padomju satelītiem vlsslvā-
M Maskavas miera ofensīvas atbal­stītāja
Ir Indija. Ministra prezidenta
Nera atkārtotā iestāšanās par paas
uao^emšanu UN apliecina ģeniālu
Kremļa politikas neizpratni un lielu
šžlāta patriotismu, aenljamals in­dēšu
valstsvīrs acīmredzot vēl dzīvo
l^ātnes atmiņās, kad Oandlja pasi
vi pretestība sagādāja Indijas tau-tim
neatkarību. Diemžēl. Maskavā
^npsēi tie paši politiķi, kas Londonā.
Ieroii, kas bija labi cīņā ar Liel­britānijas
Impēriju, nebūs pietieka­mi,
lai cīnītos ar Maskavu. Neru, Īle
kas, tllqpat maz sapnt situāciju un
briesmas Eiropā, kā mēs savā laikā
nesapratām Indijas prasības.
Odu galā eiropieši šodien taēu or-ganlžējējās
aizstāvēt savu brivibu,
nevis atņemt zemes melnajai vai
ijbieltenajal rasei. Brivlbas un goda
Jautājumos nevar būt puslldzekļu un
kompromisa, tāpat kā nevar būt
pusgoda un pusbrivibas. Pasīvā pre­tošanās
un piekāpība nevar pabarot
Izkāmējušos imperiālismu, bet gan
radīt tam vēl lielāku ēstgribu.
Kamēr Pekinga ir tikai Maskavas
politikas īstenotāja, un tāda tā pa­liks
ari turpmāk, nekādi piekāpības
akti nebūs pietiekami, lai nodibinātu
miera Āzijā vai visā pasaulē. Varam
saprast, ka indiešu līdzjūtība vairāk
vēršas uz ķiniešu nekā uz eiropie^
pusi, jo āziāts arvien labāk sapratis
savu kaimiņu; bet šis apstāklis ne­drīkst
mums laupīt skaidra skatu.
Vienmēr un visur jāiegaumē, ka
Nera labiem nodomiem un augstai
poUUskal morālei tik pat maz izre­džu
grozīt Staļina prātu, kā vēja
rādjitājam ietekmēt vēja virzienu.
Maskavas politiskie maidināšanas
gIKeni mm un būs, Var ņimS»
— bruņošanas
potenciāla celoanai
Jaunais Jugoalavijai liltiils Ckla»
ķ l ^ Hadoss Jovanoviēs presei iitei.
N1W VORK HERALD TRIBUNE KORESPONDENTS TĒLO BETOZA-ļdg. k a ^ u ^^
BIAS STUNDAS SEULĀ [tomēr pildot savus pienākumus Wri
. Taklo (a). ~ Seula ir kļuvusi spo-ftal bridi, kad kļuva zināms, ka P ^ ļ ^ . ^ o t o ^ i ^ ^ ^
padomju valdHba iesniedza jauno, ļ ku pilsēta. Tramvaji vairs neiet. Tie ļ zidents Ri atstājis Dievidkorejas gal- ļ J^^^^^ļ^ ^eķUa r&otos tāpat, ja
Pnā, savienības augstākā padomē
piekto piecgades plānu. Iepriekšējā pamesti izdauzītām riltim. Visas gal- vaspilsētu. Apkalpotāji pa galvu P« JN^
piecgadē tēraudriipnieclbā. naftas un vēnās ielas feikšas. Daži nokUduSi kaklu devās projām, ncjau^jot vairs ^^^^'T^ I . i^^^^
ogļu iegūšanā, elektrības ražošanā bērni raudot skraida uz priekšu un viesiem, kas samaksājis, kas nē. UN I ^ ^ V ^ T ^ r ^ n s l i r ^
un mašīnu būvniedbā plāns pār- atpakaļ, meklējot vecākus vai tuvi- mesnlcas fojē palika krāšņi u^KJSta vidū ^«^«^^jŗ^ļļ^f^
«Uegte ar uzviju. Amerikāņu Uet- niekus, bet nav neviena, kas viņiem Ziemsvētku egUte ar visl^n pleltt- ^rics^ UN nāko^ pi^^J^aisa*
pratēji uzskata Padomju savienību paUdzēto. raļiem. Ari šampaniešu pagrabi pa- nākšanas vietu. to reoe»^
par otm Helāko riipniedbas valsti Pilsētas Uelākā viesnīca, kur ap- lika neiztukšoti Zlemeļkorejlešl tur burga, Parīze un Zeneva. .Lidikii
pasaulē, tālu aizsteidzoties priekšā metās ārzemnieki pārtrauca dart)u atradis dažu labu lād. Nevienam nav lo^dzes Ir P a r l^
Uelbritānljal Vādjal un Frandjal
Jo sevišķi beidzamajā piecgadē attīs­tījusies
smagā resp. bruņc^ās rūp-niedba.
Padomju laikraksti pasvītro,
ka karā izpostitā rūpniecībā Ukrai­nā
un Viduskrievijā, vien atjau­nota,
bet izvērsta vii plašāk nekā tā
bjla pirms vācu uzbrakuma. Ari
laukiālmnledba uzrādot lielākas ra-laika,
lai ko Izglābtu vai paslēptu. Edinburgā nav pletldcoSi^dauda vle|^
Baigi vērot bēgļu straumi kas ļnicuddegātu uzņemšanai ^ ^ .
šķērso aizsalušo Hanas upi Vīrieši,! UUMA tendanea komtlnM M|«
sievietes, sirmgalvji bērni d e ^ pāri ^ M j a 8 personu sastāvā kom^roo^
pa ledu. Daudzi sUdēJa un gāzās I garunām ar Dalal Lamas pāriHipī
zem nastu smaguma. Cttvēkl kas Ktoiūnlstlsko ķiniešu kaŗaspSļ»?^^
vairs nevarēja pdet, vilkās uz priek-nibas Jau tuvojas Gartlka8piM|||
^, , . , ,Su rāpojot Kam bija braucamie ļiuctomtlbctā. ^JlP^^ vērši tie centās tos dabūt pāri le- MrNMa ateardilbai
Maikls Žukovs
vadot
Korejas operācijas
^ ^ ^
fu nekā aiSS Cik pMeiams. ni-1P^,: ^ ^«mtas Tokljā, jfpieņem. ļ dum" ar"'smagl ' piāarautiem" vera-1 nīiSijīS^^ flotes pasti;
košā piecgadē galveno vēribu veltīs r ^ ^ T ^ . ^^^"^ T^'^J/ ^ mlem. Nekad neesmu redzējis tik hesauks 1000 kara Jūrnieku.
Krievijas mUitārā potenciāla celša- "J!?^ Zukovs. Vķ^ galvenā mītne Lj^u^ijj asara, tik daudz bērau, Izml- SMU jannleiaueaiM
nal Udz šim Pad. savienība ražo r i u * , f 2^^°^, ^iet- jj^^jeSu un nevari^ sava
gadā 30 mUJ. t<»inu tērauda, bet tās u^^* ^P?ļ^' asara, kā šeit asajā vējā uz Hanas H ^ ^ ^ n t u , pazlņoJU
mērķis ir 40 mllj. tonnu. Sl^ skaitlis ^ upes ledus. PēteS^ B
iāsasnledzot 1955. gadSu
Kara
Pēc citām ziņām sagaidāms, 1^ dri- geulas Iedzīvotāji kas Jau reta uz Daaarināšana tedmlsktt
zumā pBī Zieme^orejas armiļas L^^, jutuši komunistu valtf- Ja ^
vingmvēkiieku iecelšot padomju ģe- k^^, otrreiz vaira negrib ar to šaH MTlnJto « S S ^ ndsv«.
i^raUeitnantu Ohamuku. Sis ģene-UpAe^^ viņi iipadnušlLj™^'^^^
rSlis esot pa^mju pilsonU bet dd- L j j l jj^g. Katrs, kas vien var ? S ^ J S ^ ^
mis Korejā. Padomju armijā letilp-|,^^fi^ ^jg; l™īl.r^.^«^l^ vw^u« Trumens cer...
Imis Korejā. Padomju armijā ietiip-|in,-tafii«, ļ „
kas pagājušo vMani .Rallķaj„„ ^jn>M aprlndto doi
trijō. Ti nodomājusi «trieciena tem-ļbojotles 4 padomju vlreniekl, kai|^'!ip "ļS^HMTmSdm^ . .
pa nobeigt un jau vistMvSkajā lai- plānojot operācijas.
IftfitfftiHa irft Vnmflnisii tfinnt irJi fttf» I parlameuta trakciju Uderi^n,
lesaisma ari padon^u raniu minis-ļkc^tras korejiešu divīzijas štābā dar-|*jj^ļ audzēs baznīcu, šoreiz bēga arr"^^^W
aum šai Jautājumā a]
^kā v^irernilaoiidMgir vJirs.āt IT^LdT. sra^vieinrībJā^ ^Ja^ m^in oēptāe rzāicņijaa sp. ar M^ ar^š alu• 2_u - ISJakg aihdaai,n Tkam kno«mrvu»nrtiTs«ti mtāirptaiAt vkiiā Ma g1.- M<>Ttrd^ienn ttoT pnāTrrr^u^nJāUjai kKiahnlnmEtStar
radīt 3 Jaunas pretamerikāņu fil- kovu atbUst īstenībai tad Staļins^ļ^'^^'^^f* VairākneklmOMDPar ISJ! A K Sli^"^^^ Pilsētes cietumi Ir tukši Tie galda UdzftļU 1050, atstāju»
SmM^a^ « f « ^ ^ ^ k?y^^^xl f- jaunus upurus, kad sāksies komO- pmOOO vil gaida teceļotoiu,
ši!5»^ a^^^ Awrl^.^ T't P^^^\^i^«' IzrtķlnāSanās ar paUkušlem mOOO laikam paU^
^ ē r pie šiem apstākļiem ASV zēja Maskavas aizstāvēšanu. Vēlāk j^j^otgļiŗ^ *^ Krieva BadanāUi b r l g i^
nostāja 4-valstu konferences jautā- viņš kļuva krievu austramfrontes« ^ *
Jumā ir vlsatturigākā un ari AngUja centrālā sektora komandieris. 1942.
pagaidām ieņēmusi nogaidošu no- gadā viņu iecēla par aizsardzības ko-stāju,
zināmas franču valdības ap- misāra vietnieku, un viņš bija atbil-rindas
(sodālistl) ar min. prez. Pie- dīgs par operādjām pie Staļingra-
Komunistu...
ianu prasa komunisma ui
nlba atklia vēstu» ģ«x
ram. Brigādē ietilptu MJ,
vienības i^lioņi, lai dnitoi
(Turpinājums no 1. Ipp.) mūnbmu.
vēnu priekšgalā cenšas konferences ļdaš, Ļeņingradas, kā āri vadīja uz-|dlba nevarot iejaukties tādu plegā
sanākšanu Iespējami paātrināt Lai brakumu Berilnei. des nolIgMmu pildīšanā, ko paņtotl-i,y,||_ nafMMiusi Fr
pamudinātu ASV un līdz ar to ari Kopš 1046. g. par maršalu nebija jušas franču privāmraias. B ^ f a ^ ^ S S i ^ f t ^
Angliju pleslēgtlei tās pre^mnāclga- nekādu ziņu. Tikai nesen Šveices valdības stāvokMs šai dņā Ir Jo ie- a^i? m T t ^ ^ f i n^
Jal nostājai, Prandja gatava dot zi- laikraksti rakstīja, ka Zukovu it vlSķl grūts tādēļ, ka komūnli««Wi ™ ^ °^ Koraumi™
nāmai koncensijas mazsvarīgākos kā^ iecelšot par visu krievu kara- Ķīna atbalsta vietnamleSu vienības
jautājumos, Jau pieņemot lēmumu spēka virspavēlnieku Vācijā un Bal- Indoķīnā un steidzīgi izbūvē dzdz-pisr
diplomātiskā boikota Izbeigšanu kānu zemēs. Ļoti cildinoši vārdi vi- U^ļsatiķsml ar Indo^u.
iepretim Franko Spānijai un vēsttiie- ņam veltīti ari 1950. gada padomju ASV, Frandjas, Llenfbritfintjas,
ka nosūtīšanu uz Mawdl Kā kluss gada grāmatā. Turklāt kādā augstā- Morv^jas, Kubas un Sfaradorai
d r a ^ Izskanējusi nat iespēja par ku virsnieku sanāksmē Staļins mar- ļlegāti UN sanākuši vairākās apsprie-
Ivaiit^aim* ^ sēflifitām sanmām [ šaht Žukovu takstorojis kā visu pa-1 dfo, lai pāmmltu I t o ^ i i iimi^
fm^m Raiiiav^nlbas st^J^omJufenerSļu un niarSalu neaiz-MkartošanM Ies|jējii Aiļ[ UN
Ja iSv un Anģaja ari tālākā notu [sniedzamu paraugu. [trlgvmi komisija, Ims m)i Iki^uditfa
apmaiņā rietumvalstu starpā patu- Sakarā ar Jauno maršala 2ukova{pamiera saranām ar 93nu, pttBb^b*
rētu nivu Udzšlnējo nostāju. slavai lēktu Šveices prese publicē Jusl ka neskatoties uz ļ^lešu valdl-
Taču pēdējā Iespēja nav nopietni kāda NKVD virsnieka Ivana Mir- bas atteikšanos, tā tomēr turpinās
vērtējama ^ pret ko kategoriski no- kina atmiņas par to, ka 1948. gadā]sarunu Ievadīšanas mēģinājumus,
stājas ne tikai ārlietu min. Sūmans Zukovs no Maskavas aizsūtīts trim-un
tā kollēgaii no centra partijām, dā uz Kotlasu. Maršals- it kā kritis
bet ari plašās ģen. Degola piekritēju par upuri Vorošilova un Bulgaņina
aprindas, kas padomju notu apzīmē kliķei. Berija neesot piekritis viņa
par slazdiem un uzstājas pret sara- izsūtīšanai un solījies gādāt lai 2u-nu
samaksāšanu ar Jauniem aizkavē- kovs tiktu rehabilitēts. Tagad, aclm-umiem
Eiropas apbraņoSanā. redzot tas notids. Vienādi vai otrādi
Rudeni ievēlētais 82. ASV kongress vai nu Korejā vai Balkānos un Vā-nule
svinīgi sanāca savā pirmajā cilā, bet 2ukova maršala zvaigzne
sēdē. To atklājot spīkers Hejbērns atkal parādās padomju zvaigznāja
uzaicināja vēlētos tautas pārstāvjus | zenītā,
aties viņiem uzlikto atbildību
^Vv^PV^P^^Wvv wpPvRF aB^B^nl^P ^WpWiPļP'.
D<vu deiotaiu nave
satrauc Aunsburau
Augsburga (K). — Divas brazīliešu
a
im veikt savu pienākumu, lai pa­saule
nekļūtu tāda, ka dzīve &jā
vairs nebūtu dzīvošanas vērts. Kā
ranātājs norādīja, par spīti visam,
kas tiekot teikts, Jūras robeža ASV ^
^^^^^^^u^ pietiekami pasargāt ļ derotājas""^"Marija^^
lS..m «hn^fi^^^ Lucilija dabūjušas galu
miem Jābūt tādiem, kas «starptau- smagām apdeguma brūcēm, uz-pkajiem
bandītiem un varmākām gtgjoties pazīstamajā Augsburgas ka-iedvestu
bailes stāties mums ceļā . k^re Oāze. Traģiskais negadījums,
Tomēr Jau pirmā tautas vietnieku kas saviļņojis i^igsburģiešu prātus,
nama darba sēdē rādija, ka prezi- norisinājies 30. dec. vakarā, kad pēc
dentam savā turpmākajā darbībā un pabeigtas programmas Marija Cin-centlenos
pasargāt ASV no atkriSa- da devusies uz savu ģērbtuvi. Pa
nas izoladonismā būs jādnās ar no- cejam vēl neizdibinātā veidā pēkšņi
pietnām grūtībām. Republikāņiem aizdedzies viņas celofāna tērps. Māsa
un dienvidštatu demokrātiem bloķē- Ludlija steigusies liesmas dzēst, bēt
jottes. valdības partija piedzīvoja aizdedzies ari viņas tērps. Pailgā
smagu neveiksmi jau pirmajā nobāl- piesteigusies divi Oāzes viesmīļi un
sošanā. Ar 244 pret 179 balsīm tika uguni aplēpējuši ar segām un gald-pleņemts
lēmums, ar kuru tuirpmāk drānām. Jau pēc desmit minūtēm
nevienu likumprojektu nevarēs ie- abas nelaimīgās nogādātas pilsētas
sniegt tautas vietnieku namam bez slimnīcā, kur ārsts konstatējis otrās
iepriekšējas caivskates t s. procedū- un treSfis pakāpes brūces, kas klfiju-ras
komisijā, kas atrodas pilnīgi šis §as trisceturtdalas ķermeņa. Nelal-opozicljas
kontrolē. Tūlīt pēc lēmu- migo driv^as glābt vairs nav blJls
ma pieņemšanas kāds republikāņu iespējams, un Marija Clnda mirasi
deputāts ierosināja likumprojektu, nakti no 2. uz 3. janvāri, bet nāko-kas
aizliegtu prezidentam jebkādu §ajē dienā ari viņas māsa Ludlija.
tālāku karaspēka kontingentu sūtiša- Kriminālpolicijai nelaimes lemes-nu
uz aizjūras zemēm bez kongresa lus nav izdevies noskaidrot Pielaiž,
piekrišanas. |ka to izsaukusi degoša cigarete. Ka­barē
Oāze labi pazīstama Au^bur-gas
latviešiem. To nodibināja un vēl
pat bridis, kad Kremlis svinīgi ap-1 tagad vada Rīgas naktslokāla Al-galvo,
ka tam nav vairs nekādu ter- hambra Ipa.^nieks Bērziņš. Traģiskā
ritoriālu un morālisku prasību ne nāvē miraSās delotājas piederēja iz-rietumos,
ne austramos, tāpat kā cllākajiem mazās skatuves spēkiem
savā. laikā to darija Hitlers, gatavo- Vādjā un angažējās tikai plrmšķiri-damies
karam. Tomēr maldināšanas I gos kabarē. Par negadījumu pilsētā
manevrs paliek manevrs, kam iz-ļ cirkulē dažādas pārspīlētas baumas,
ņemot Ārijas politiķus, nekur neat­radīsies
dzirdīgas ausis. Amerikas ļ UZBRUKUMS AMERIKAS BALSS
izolādonlstl kas uzsākuši dņu pret nAinfTiiAmf
Triimenu un viņa bruņošanās poU- BIAIIIIIAJMI
tiku, droši vien, nonākot pie varasJ l^Mdtera (pa). — 30 maura drēb^
būs spiesti rūgti nožēlot katra vār- tērpti viri uzbrakuSi Amerikas Balss
du, ko tie teikuši pret palīdzību Ei- raiditāiam. kas atrodas TanžerS.
popai. Bez Eiropas nebūs ari Ameri- spāņu Marokas tu\'umā. Domā. I«a
kas, ne saimnieciski, ne politiski ne
kulturāli. Mēs visi s ē ž ^ vienā laiva
Bonm (pa). — Augstā kcmilsija
uzaicinājusi Bonnas valdību pieda­līties
informāUvās sarunās par vācu
kontingentiem Rietumelrc^ īdz-sargāšanal
Saranas notiks Piters-bergā
un galvenā kārtā būs veltītai
tediniskajiem jautājumiem. No ame­rikāņu
puses, cik paredzams, sarunai
piedalīsies ASV augstā komUāra
vietnieks ģen. Hejs, angļu augstā^ko-misāra
vietnlela Getrijt un franču
— A. Berārs. Vādjas valdības piln­varotie
— T. Blanka un agriUdie
ģenerāļi Hoizin^ un Speldtli. Pē­dējie
jau ieradušies Bonnfi un kopā
ar Blanku Jau nodibinājuši sakarui
ar ģen. Hejsu un pārējām auptāi
komisijas aprindām.
Pag. gada decembri augttali ko­misārs
Meklojs vācu valdībai deva
solījumu, ka aizsardzības Jautāju­mos
to nenostādīs notikuša fakta
priekšā. Vispirms darboslei lietpra­tēji,
kas teitrfidāi plānui par Iespē­jamo
vācu vienību Ueltmiu tm rtJc-stura.
Pēc tam mllitfin) lietpratēju
komisijas atzinumus nodoi augtta-
Jiem komii^em, kaa toi Izdebatēs
kopā ar Rletmnvādjai vaUŪm.
RIRDi^NA PADOMJU ANEKDOTI
(IS)
ļS». » d l . bada tālki, Uknlni plt dids-uzbracēji
nākuli pār spāņu robežu i^/^ļgl» at
Raldstadjas sardze atklājusi uguni, ' ļ^^^^ ^
P. A. - un vlmB no uzbracējion ievainota. * ^^..,r*
tiem.
MMaia Aailrllai
A. leimeri plektdl^ a:
Pirmā iq;Aeffitaknai viņa
nai itāv9)a Vlnea rātsnami
mirušā imidenta atvadIJ
par iimiitcpEitpi
ki Dr. tomi^rs bati^s
niķi jrtdraļ^^tti
tftii.
..Tikar U mm. «olani
atstājti 1047. g. aprm
karalli Henriji Fords, kā
konstatējusi amerikāņu
IlMiumui vērtē ua 21
dolāru. Četri Forda mazdēli
katrs 8 milj. d<dani, 1986. k
dibbiātals labklājībai un a
nai fondi — 86 mllj^ bet
80 mllj. iidoi mantojuma, īpašu
dtu nodokļu iegšanal^
78*688 bēflu Bo VMJai
Maa pag. gadā pārnākuši
ustverti Rietumvfidjaa
laldes nometnei^ kur t im
azRtieilbai.
^188 t^nrui prailjuil dinasļlta
piodja Santai upei ^pēkdadļai
Parit 71 itrādnieki ievainoti,
laime notikusi, saiprīddnoi
ceļuzbērumam uzgāzušoi
vīnu, jpift kam kādi ipriddņtai
dlņš priekšlaklgl detonfjli.
, iaoBM aiNikinma ilvaa
kai itraujl plūit zen _^
dumu iiialušāi maaai, apdra^
auitrumnogāzei apdzīvotai! \ ^
Lāvai straumes ātrums iir iSļ^
itundā. Tā izplūst no 2200 ^ a
krātera. Izv<a^umu Katānljai
kanolo^kā initituta prof. KL.
apzlmē par smagāko, kāds ļldz
piedzīvoti,
^Miko miegi kalagtrofa kopi l i
l ^ « n Ptedrivojuii Auitrija.»jtuāi
karintljā un Auitrumtirolē 100.000dl«i
vēku atgriezti no ārpaiauleti 8dĒt0
masas aprakušas veselus vildenu 1^
•tāvui. Satiksme ar ItaUJu pārtraiii
ta Jau vairākai dienai. Ielejai i
fa i ^ pāri par 2 m, bet kalnoi
7 m bieza.
Ari ItaUft satiksmi
sniega maaai un plūdi Dlōi
mu plekraitē Iznesti vairāki tilti;
Viltotu tMulititt Brēoienē izsMĪ
Juii kāda žēlsirdīgā māia, prasot] ^
Wogramu ŠI vērtfgā firstnledbii
« ^ 2 4 - ^ . 0 0 0 marku. VUto*
•astāvējli no lodaa Jaukuma; im
laimīgā kārtā nav ndcur tid4
^ .V.ilZtmJ ^m^u i^ta^i ^iue rēbdūņt id raad^ y.
•dtu 40.000 marku vērtībā kātfā
ļlnei metālu raudzes iestādē,
ļēm bruņotie «ierēdņi** apdc^
nnnas direktora lldz ar ģimeni
B«ilnes iekšpilsētā palaiduši tos
Noziegums atklājies muitā, „
«multnidcl" bija pieteikuši <ļUrdrta|
ram Ierasties. i
Ar 160.000 firmai naudai n A ^
tentina aizbēdris kādas muAi
šokolādes fabrikas direktors, au
J™lLF^"^y^ »aricu parādu
W0 itrfidniekui bez algām.