Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1951

              4 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 27. jūniji
Komunistiska audzi­nāšana
no šūpuļa
lidz kapam
IZGLĪTĪBAS SISTĒMA AUSTRUM-VĀCIJA
ATGĀDINA VIDUSLAIKUS
Amerrikāņu augsti komisāra birojs
savācis materiākiē par izglftlbti un
audiinašanu Vācijas padomju josli,
no kuriem redzaips, ka audzināšanas
darbs Austrumvādjā nonācis stāvokli,
kas «avā ziņā atgādina viduslaikus.
Visa ftkoki un audzināšanas sistēma
izveidota tā, lai nākamo piecu gadu
laikā radītu uzticanm komunisma pie­kritēju
kodol-u, j>raktiski un tcchnis-ki
apmācītus darba spēku kadrus un
kollektīvistisku „jau<no inteliģenci",
kurai jātairpina aplamās Informācijas
un provokācijae kampaņa pret rietu­miem,
— konstatē minētais pārskats.
Kop* 1945. g. forsētā ^skohi refor-ma"
padomju joslā panākusi to, ka
jaunatnei arvien svešākas kļūst jeb­kādas
citas idejas, atskaitot komūni-etiskāsf
ka materiālistisikā sistēma lē­nām,
bet neatlaidīgi izskauž jebkādas
humānistiskas ietekmes. Lai izveidotu
techniski šaurās specialitātes apmācī-tiu
inteHģenci, notiek individuālo per­sonību
garīga kropļošana, un liela da­la
jaumatnes degradēta lidz pilnīgai
intelektuālai bez^atbildībai. Ari visa
izgīnrbas sistēma pilnīgi sterilizēta
kamūniema garā. Visas privātās sko­las
un institūti izskausti, normāla ve­cāku
autoritāte Jauniešu izglītībā sa­botēta,
bet skolotāji un mācības grā­mata*
pilnīgi pieslīpētai marksistiski-leņinistiskai
ideoloģijai.
Boļševiki ar rezultātiem liekas ap­mierināti.
Padomju josilas izglTtības
ministrs Pauls Vandels jau 1949. g.
beigās pareģoja, ka divu gadu laikā
padomju skolas būs izgājis pietiekams
skaits jaunu laužu, lai nodrošinātu
Jaunās paaudzes izaudzināšanu „patie-sā
marksisma atmosfairā". Pašreizējā
polītiskās indoktrinācijas sistēma Vā­cijas
austrumiu joslā jau aptver gan­drīz
katra iedzīvotāja gaitas no šū­puļa
līdz kapam^ Komunisma mācību
izplatīšanai izmanto visus līdzekļus
un veidus —- publisko propagandu,
partijas audzināšanu, piespiedu apmā­cības
rūpnīcās un iestādēs, politiskās
mācības, t. s. masu organizācijās un
visā skolu sistēmā. Visizidevīgākā ir
pēdējā, un to arī vispilnīgāk izmanto,
ieaudzinot nākamajos austrumjoslas
iedzīvotājos visus komunistu pro­grammas
stratēģiskos un taktiskos
mērķus.
Augsts komisāra savāiktie mat€riāli
liecina, ka, pēc pašu komunistu vado­ņu
domām, padomju joslas skolu si­stēmai
tomēr vi^l pilmīgi jāatbrīvojas
no ^akadēmiskā līmeņa", lai iedzīvo­tāju
masas spētu „ar lielāku inteli­ģenci
pieiet piecgades plāna uzdevu­miem".
Tāpēc paredzams, ka vēl tā­lāk
pastiprinās arodimiecisko un tech-nisko
apmācību, bet augstāiku izglītī­bu
atstās pieejamu vēl šaurākai ko­munistiskai
izlasei. Skolu sistēmā
turpmāk vēl lielāku ietekmi dos ko­munistu
kontrolētajām „jaunatnes ma­su
organizācijāfm", bet jaunatni, kas
vēl apmeklē bazjiīcas, turpinās ener-ģiskālk
„apgaismot" un piesaistīt kom­jauniešiem.
No Rigās īādiofonē
SAIDŽU POSTEŅI PIE KOLHOZU
JAUNBŪVĒM
Kolhoza Juglas zieds komjaunatnes
sekretāri Ed. Zeibolts ziņo, ka lielā­ko
ienākumu dalu kolhoznieki „vien-prātīgi"
nolēmusi izlietot ražošanas
ēku celšanai, kam atvēlēts 500.000
rbļ. Komjauniete Tomsare izteikusies,
ka pie jaunceltnēm ierīkošot sardzes
posteņiM. (Tātad būvmateriāliem ir
tendence nevis celties, bet plakt!) Nā­košajā
gadā celšot vēl vienu aitu un
zirgu stalli, kā arī atjaunošot lielo
ēku kolhoza territorijā, kas kara lai­kā
nopostīta. Tajā ierīkošot klubu,
mičurinisma laboratoriju un frizētavu.
Kolhoza priekšsēdis ir Liepiņš, agro­nome
Asare, kalējs Pučko, mechan'l^is
Paseds. — Jelgavas mašīntraktoru
stacijā ir 10 sievietes mechanizāto-res:
2 traktoristes un 8 traktoristu pa­līdze.
Ministrs Vimba pasniedza ministru
padomes ceļojošo sarkano karogu
Talsu izpildkomitejai par mežu dar­biem.
Tādu pašu saņēmusi Lauceses
ciema padome, kas ieguvusi pirmo
vietu ciemu padomju sacensībā. Lim­bažos
tirdzniecībā parādījusies pirmā
partija gurķu. Laukos izsludināts ceļu
labošanas mēnesis. Sai laikā jāpanāk,
lai visi celi būtu priekšzīmīgi un pa
tiem katrā laikā varētu braukt ar
„katru techniku".
PARTIJAS JAUNBIEDROS TIKAI
la PlOC. STIADNIEKU
Rīgas pilsētas komitejas 2. plēnumā
sekretārs Bisenieks apliecināja, ka re­publikas
partijas organizācijas pilda
„vis6avienlbas centrālkomitejas" no­rādījumus.
Ir zināmi „uzlābojumi" uz­ņemot
partijā un jauno komunistu
audzināšanā. Rīgas pilsētas komiteja
š .g. 5 mēnešos uzņēmusi partijā 1153
ļaunus biedrus un 1663 kandidātus.
So 2816 „laimIgo" vidū ir tikai 377
strādnieki, bet pārēji© inženieri, ār­sti,
skolotāji u. c. Protams, — nav
pateikts, ka viss vairums jaunuzņemto
rekrutējas no svešajiem ienācējiem —-
„brālīgo republiku" ļaudīm, kas arī
ieņem atbildīgākos amatus kā civil­dienestā,
tā armijā un NKVD aparā­tā.
Ne velti debatēs bija tikai viens
latviešu runātājs — Plēsums, kamēr
pārējie — Malachins, Sevčenko, Mo-lotova,
Andrejevs, Tichvinskis u. c.
krievi.
„Polītisko zinātņu izplatīšanas bied­rības"
plēnumā piedalījās 120 ,,zi­nātnieku".
Par valdes priekšsēdi ie­vēlēja
Peivi. No Daugavpils referēja
Filipeckis, Kuldīgas — Andersons, ļu-ridiskās
sekcijas vadītājs Rīziņš, fi­zikas
un matemātikas sekc. Kirks un
medicīnas — Smits. — Rīgā notika
200 techniku un veterinārārstu ap­spriede.
Tajā piedalījās gaļās un pie­na
rūpniecības ministra vietnieks Pā-vuls
un Rīgas rajona vecākais zoo-techniķis
Mucenieks. Apspriedes lē­mums
— šogad kolhoziem jāsagatavo
800.(X)0 t skābbarības.
VĒSTURES EKVILIBRISTI
Nupat notika pirmie masveida Iz­braukumi
uz Siguldu. Ekskursanti ar
interesi vēroja viduslaiku pieminek-
.U6, kas vēstī par latvi^u tautas cīņu
ar igauņu bruņiniekiem un zviedru
feodāliem (!?). Varbūt drīz vien dzir­dēsim
arī, ka latvieši savā laikā cīnī­jušies
pret „amerikāņu koloniālimpe-riālistu
iebrukumiem", jo komunistis­kajiem
vēstures ekvilibristiem nekas
nav neiespējams.
Plašas iedzīvotāju masas piedalīju­šās
Jēkabpils uzkopšanā. (Sestā gadā
pēc kara!) Pie 1. vidusskolas ir pie­mineklis
Staļinam, bet pie kultūras
nama — Ļeņinam.
Rīgā rīko 7 dienu ražojumu izstādi,
kurā tirdzniecības organizācijas iepa­zīstinās
ar ražojumiem un — kā to
teica apgādes pārvaldes priekšnieks
Tolčejevs — uzzinātu iedzīvotāju pra­sības.
(Tad, lūk, kur vaina, kāpēc
trūkst pārtikas un citu nepieciešamo
ražojumu: Točejevs u. c. komunistis­kās
saimniecības vadītāji vienkārši
nav zinājuši, kas Latvijas iedzīvotā­jiem
vajadzīgs!)
Rīgas apavu fabrikas Pionieris ražo­jumus
pazīst visās Pad. savienības
pilsētās. Rīgas porcelāna fabrika ga­tavo
lielu pasūtinājumu Vidusāzijas
padomju republikām. Porcelāna izstrā­dājumus
glezno Bistrova, Cecevanova
un Popova. KoUektīvs griezās pie Lat­vijas
mākslas akadēmijas, kas izstrā­dāja
zīmējumus Vidusāzijas padomju
republiku nacionālā stilā. Pirmā par­tija
jau nosūtīta.
ARI SARKANAIS KRUSTS -
KOMUNISMA AUDZINĀŠANAI
Pad. Latvijas sarkanā krusta bied­rības
priekšsēdētājs Maksimilians An-drejevičs
Polis stāsta: Līdzās mācī­bas
un audzināšanas procesam skolās
liels ir ārpusskolas audzināšanas
darbs komunisma cēlēju audzināšanai.
Visa sarkanā krusta darbība skolās ir
pakļauta vispārējai lietai, lai uzaudzi­nātu
jauno paaudzi padomju patriotis­mā,
padomju humānismā un proletā­riskā
internacionālismā...
Nolasītais Cīņas sludinājums vēstī,
ka juridiskā skola, L. Paegles ielā 6,
sagatavo tiesnešus, rajonu prokuroru
palīgus, izmeklētājus, notārus un ad­vokātus.
(Tātad — universitātes izglī­tība
vairs nav vajadzīga.) Skolā uz­ņem
23—35 g. V . audzēkņus. Stipendi­jās
460—510 rbļ. mēnesī. Pārbaudīju­mos
Pad. savienības konstitūcija un
vēsture, latviešu un krievu valoda.
Kandidātiem vajadzīgs rajona vadošo
organizāciju (resp. partijas) ieteikums.
0 e e
Tagad vārds
LIDAPARĀTOS, KAS VEIC TO, KO NESPĒJ DŽIPI UN MOTORLAIVAS
Ir paradoksāli, ka karš arvien zinā­mā
mērā sekmē technisko un arī citu
zinātņu progresu. Tas no jauna pierā­dījies
Korejas cīņu laukos. Vēl pirms
kara darbības sākuma rietumu militā-rā
vadība par helikopteriem sevišķi
neinteresējās. Taču Korejas kauju lau­kos
drīz vien nācās pārliecināties, ka
helikopteri sekmīgi veic visu, kas da­rāms
džipiem, kamionetēm, sanitārau-tomobiļiem
un motorlaivām, bez tam
vēl arī daudz ko citu, ko mkiētie ze­mes
un ūdens transportlīdzekli nespēj.
Tā ievainotc karavīru un nogāzto l i ­dotāju
glābSanS, kā arī ielenkumā pa­likušo
cīnītāja izvešanā helikopters ir
neaizstājams. Un tad arī sāka plūst pa.
sūtinājumi šo lidaparātu rūpnīcām,
kas daudzkārtīgi paplašinājušas ražo­šanu.
Viens no šīs nozares pionieriem
ASV ir imigrants — bij. Krievijas pa­valstnieks
Sikorskis, kas šodien ir lie­lākais
helikopteru fabrikants. Militā­ru
apsvērumu dēl presē nav publicēts
viņa ražoto lidaparātu skaits, taču
norādīts, ka Sikorska rūpnīcas patla­ban
sedz pusmiljona kvadrātpēdu lie­lu
platību. Tas liek domāt, ka heli­kopteru
produkcija pieaugusi vairāk
nekā desmitkārtīgi un tuvākajā nā­kotnē
vēl palielināsies, jo Bridžpor-tas
rūpnīcu Kanektikatas štatā Kore­jas
kara laikā paplašina jau otro rei­zi.
Sikorska rūpnīcas patlaban gatavo
Jaunus desmitvietīgus transportaparā-tus
S-55 un četrvietīgus S-52 dažādos
variantos, — aviācijas, flotes un saus­zemes
karaspēka vajadzībām. Intere­santi
atzīmēt, ka Sikorskis nupat iz­strādā
arī jaunus helikopteru tipus
flotes kājnieku desantoperācijām. Sos
lidaparātus veido pēc flotes speciāli­stu
norādījumiem, un tie varēs pacel­ties
no katra kuģa klāja. Sai sakarā
amerikāņu presē izteikts militāro liet­pratēju
viedoklis, ka desantoperācijas
ar īpaši konstruētām laivām un ku­ģiem,
ko tik plaši praktizēja otrā
pasaules karā, un pat vēl Korejas cī­ņu
vidusposmā, jau piederot pagāt­nei.
Se tagad vārds helikopterieni.
Līdz šim Sikorska lidaparātiem bija
trīsspārnu rotori, bet jaunā tipa ma­šīnām
Ue būs piecplākšņu, kas ievē­rojami
pavairos celtspēju. Rotoru
spārni būs saliekami, lai vienkāršotu
helikopteru novietošanu kuģos. Līdz
šim helikopteru plašāku izmantošanu
kavēja divi faktori: īsta transporttipa
trūkums un vadīšanas grūtības, kas
prasīja lielu piepūli. Pēdējais novērsts
ar Sikorska izgudroto ,,hidraulisko
kontroli", kas atvieglo fizisko un ner­vu
piepūli. Bez tam kara flotes inže­nieri
izstrādājuši arī automātiskās va­dības
ierīces, kādas ir paraslajām lid­mašīnām;
tās dod iespēju izdarīt arī
aklos lidojumuis — naktī un jebkuros
meteoroloģiskos apstākļos Tāpat Si­korskis
radījis arī militārām vajadzī­bām
piemērotus transporttipus. Ame­rikāņu
lietpratēji pareģo šiem lidapa-rātiem
spožu nākotni ne vien militā­riem
nolūkiem, bet arī civilajā satiks­mē.
Tuvojoties laiks, kad īsajām di­stancēm
—• līdz 200 jūdzēm lietošot
tikai helikopterus, nemaz nerunājot
par slimnieku pārvadāšanu no ārpil­sētu
aerodromiem uz cen'ru vai p a ­sta
sūtījumu nogādāšanu uz pas'a no­daļu
jumtiem. —ag
nrišanu ,,aiigstā skola"
padomju savieiribā
Denunciācijās pēc plāna un grafika
GRĀMATA PAR BOĻŠEVIKU R E 2 I M A TECHNIKU
Londonā, Hurst and Blackett apgādā neseD Iznākoši F. Beka tin V. Godina ģrl.
mata Russlan Purge, kurā autori raksturo padomju valsts Iekārtu un it levlIķl ht- '
lo politisko „tīrīšanu ' dziļākos cēloņus un metodes. Abi autori ir labi padomju ip. !
stālcļu pazinēji un paši lielās Jeiova tīrīšanas upuri. Viens no viņiem ir krlev«
vēsturnieks, bet otrs vācu zinātnieks; piesardzības dēl «bi autori lietojuši psendo-nlmus.
Sniegsim mūsu lasltāļiem izvilkumus no pieminētās grāmatas, kur starp
citu attēlotas Uelās tīrīšanas Pad. savienībā 30. gadu beigās, kas labi raksturo pa<
domju reilmā vēl Šodien tik parastos paņēmienus.
(Turpinājums no l . Ipp.)
pasaulē tāda stūrīša, kur šis baiļu
drauds būtu sevišķi tāls.
Un tādēļ nerunāsim vairs par pie-nākum
»u pret tēvzemi, pret aizvestiem
mocekļiem. Kas šo pienākumu pats
neizjūt, tam to vārd.iem neiestāstīs, un
kam šī pienākuma sajūta ir, tam par
to nav jāstāsta. Bet palikt malā no šīs
lielās clņa$ mēs nevaram sevis pašu,
savu bērnu un piederīgo dēļ. Lai cik
tālu a-rī mēs aizbrauktu, naidīgā pret-vara
seko mums līdzi ar saviem algo­tiem
nodevējiem. Mēs taču esam tik
sīki nedokumentēti, ka noslēpties kā
strausam mums nav iespējams. Tādēļ
vai nu mēs gribam vai negribam, mēs
esam un mums jābūt cīnītājiem pa­šiem
par sevi. savu ģimeni, bet līdz
ar to arī par tautu.
Kādi tad būtu mūsu, izklīdušo trim­dinieku
cīņas pienākumi un uzdevu­mi,
lai arī latviešu tauta būtu savu
roku pielikusi pie tās gigantiskās cī­ņas,
kas vienīgā var novest mūs pie
iespējami sociāli taisnīgas valsts ie­kārtas,
kas mūs pasargātu no bada
un bailēm? Vispirms mums jāsaglabā
savas tautas me-ntālitāte ikvienā mū­su
tautas loceklī un, otrkārt, jāsagla­bā
pats trimdas tautas kodols iespēja­mi
vesels un nedragāts, rūdīts un sa­gatavots
atpakaļceļam un darbam
Latvijā. Mūsu tautas rakstura pamat­īpašībām
— darba priekam, čaklu­m
a m un izturībai, dziļai pienākuma
apziņai un krietnumam jāceļ ne tikai
katra latvieša personīgā labklājība,
bet arī visas latviešu tautas kriet­nums
Un labā slava.
Pievienojot savai krietnai latviskai
stājai mūsu lielo pieredzi par komu­nisma
būtību un cīņas metodēm, mēs
varam ikviens savā tuvākā apkārtnē
būt brīdinātājs zvans, kas nemitīgi
vērstu mūsu cilvēku vērību uz nelai­mi,
ko nes komunisms ikvienai ze­mei.
Ar to mēs iekļausimies tais pozi­tīvajos
spēkos, kas uzņēmušies cīņu
pret komunisma draudiem pasaulē. Un
šinī cīņā mē/» nedrīkstam pagurt, jo
pagurušu cīnītāju ienaidnieks pieveic
pirmo.
Latviešu trimdinieks tagad ir kā pa­saku
varonis, kam jācīnās pret daudz­galvainu
pūki, tautas un valstis žņau­dzēju
nezvēru. Mēs arī zinām, ka šā­diem
varoņietn cinai vajadzīgs spēka
dzēriens. Bet šādu spēku dzērienu
mēs jau esam uzņēmuši sevi ar mātes
p i e n u dz:mtenē, ar d 7 : n t a r a j ū r a s šal­kām
un Līgo dziesmām Latvi-as ārēs.
J. Celmi
Lielajam 1933. g. bada periodam
Pad. savienībā sekoja šķietamas no­mierināšanās
un atveseļošanās posms,
ko Staļins raksturoja ar teicienu „dzī-ve
kļūst labāka, laimīgāka", bet Bu-charins
apzīmēja par ..novirzīšanos uz
kapitālismu". Bet tas izrādījās tikai
klusums pirms vētras, ko izraisīja ko­munistu
partijas Ļeņingradas komite­jas
sekretāra un politbiroja locekļa
Kirova nonāvēšana 1934. g, 1. decem­brī.
Kirova bērēs un sekojošās demon­strācijās
radās jauni saukļi par „šķi-ras
nodevību", „šķira5 atriebību" un
,.nesaudzību pret tautas ienaidnie­kiem".
Visas runas un proklamācijas
bija pilnas apzināti kurināta naida un
atriebības. Tai pašā gada decembrī
izdeva baigi slaveno likumu, kas pa­redzēja
nāves sodu uz 58. panta pa­mata.
Sis pats likums proklamēja par
katru padomju pilsoņa pienākumu de­nuncēt
pat savus tuvākos radus m ra­dīja
gluži jaunu momentu modernā
tieslietu vēsturē, paredzot sodus arī
apsūdzēto tuviniekiem, kaut arī tie
lietā nebūtu iejaukti.
^ A T M A S K O Š A N A " U Z SLiDOSAS
L E N T E S
Dažus mēnešus pēc Kirova nāves sa­kās
jauna politiska tīrīšana, ko apzī­mēja
kautrīgi par ,.partijas personāl-dokumentu
pārbaudi". Vēlāk šī ak­cija
tālu pārsniedza visu iepriekš pie­redzēto.
Katra partijas biedra un pa­rastā
padomju pilsoņa uzticamību mē­roja
pēc viņa iesniegto denunciāciju
skaita. Neprasīja pat pierādījumus.
„Kur runā šķiras instinkts, pierādīju
mi nav nepieciešami," izteicās Kijevas
zinātņu akadēmijas loceklis Kamins-kis.
Bet vēlāk arestēja vnņu pašu.
Sevišķi centīga aktīvisti pat radīja
kaut ko līdzīgu normai": lai kāda
persona pilnā mērā apliecinātu savu
modrību, vajadzēja ap 100 denunciā­ciju.
Nekādus konkrētus pierādījumus
nevajadzēja, pietika ar nenoteiktiem,
šabloniskiem apvainojumiem par
„prelpadomju nostāju", ..naidīgu ele­mentu
atbalstīšanu", ..sadarbošanos ar
ienaidnieku", ^nepie liekamu šķiras
modribu", ..morālisku dekadenci",
novirzīšanos no partijas līnijas" u.t.t.
Nekādas iespējas aizstāvēties nebi­ja,
un katrā gadījumā prātīgāk bija
..nožēlot savus grēkus", kaut arī īste­nībā
nekādu grēku nebūtu. Rezultāts
tā kā tā atkarājās vianīgi no NKVD
vai citu iestāžu slepena lēmuma. Da­biski,
kā šāda atklāta mudināšana uz
denunciācijām veicināja visādas
ļaunprātības. Liela nozīme bija jau
tam apstāklim vien, ka pēc katra izci­lāka
amata vīra arestēšanas atbrīvo­jās
dzīvoklis kā/dā no jaunbūvēm.
Turpmākajos gados šādā kā.rtā vairāk­kārtīgi
nomainījās iedzīvotāji veselos
dzīvokļu blokos Maskavā un citās
pilsētās.
Sevišķi cītīgi denuncianti izrādījās
jaunieši un darbinieki zemākos ama­tos.
Studenti ,.atmaskoja" savus profe-sorus,
mazie pasijas biedri oficiālās
amatpersonas, padotie savus priekš­niekus.
Tā visiem subordinētiem ļau­dīm
radās isspējas atriebties priekš­niecībai,
kompensēt savus mazvērtī­bas
kompleksus un ātri un viegli
avansēties.
U Z PLĀNA P A R A D A S „DZELZS
K O M I S Ā R S " J E Z O VS
Denunciācijas tiešās sekas vispirms
bija atlaišana no darba, un vesela ar­mija
atlaisto ..nacionālistu", ..deka­dentu"
u. t. t. bezcerīgi staigāja no
vienas iestādes otrā. meklēdami dar­bu,
bet visi agrākie draugi tiem pa-
' grieza muguras, jo ielaisties attieks­mēs
ar šiem nežēlastībā kritušiem bi-ja
bīstami. Daži no šiem nelaimīga­jiem
pat paši lūdza NKVD viņus are­stēt,
ļo politiskā Kaina zīme un ne­spēja
dabūt darbu dzīvi padarīja ne­ciešamu.
Tikai nedaudzi augstākie
amata vīri centās tīrīšanu
palīdzēt.
upuriem
vecai lidzibas
Budapešta (al) — Budapeštas teātra
prāvā archiblskaps Josefs Grecs un
astoņi citi apsūdzētie atzinušies par
vainīgiem spiegošanā un valūtas «pe-kuldcijās.
Kopā ar ASV vēstniecības
darbiniekiem Budapešta viņi gatavo­jušies
gāzt valdību un snieguši caur
Vatikānu slepenu informāciju ..kapi­tālistiskajiem
imperiālistiem".
Jauna „teātra prāvu" sērija i{
1936. g. vasarā, kad par iekšlietu
misāru Jagodas vietā nāca Ježovs.
brīdi cilvēki gan it kā uzelpoja,
dTīz pierādījās, ka lieta kļuvusi
ļaunāka. Ne velti Ježovu padoi
presē izdaudzināja par „dzežzs koi
sāru": viņam pēdējā mirklī izde\
..atmaskot" baigu sazvērestību,
sniegusies līdz pat visaugstikii
amatvīriem. Par Ježova izcelšanos
agrāko karjeru zināms tikpat maz,
par viņa galu. Viņš pie padomju p(
tiskā apvāršņa parādījās kā meti
un tikpat pēkšņi arī pazuda. 1939.
sākumā viņu atcēla no amata, un
viņš nozuda no polītiskās skatuvei
visiem laikiem.
N O Z O D P O R T R E T I , U N „NOZIBD**
V I R I
Sim periodam raksturīgs apstttl
ka aresti sāka skart arī vispromiw
takās personas. Apcietināšanas vii
mā gan publiski neizziņoja, un lau<
pieradinājā-s rūpīgi uzmanīt, kad
nas vai otras slavenības portreti
zūd no sienām un skatlogiem un
das brošūras un grāmatas no?:ūd
bibliotēkām, jo tās bija nemaldl|
zīmes par attiecīgo personu „iiozH
dēšanu'. Līdz tam galvenās apsū(
bas pret tautas ienaidniekiem bijļ
kontrrevolūcionāra darbība un sal
tāža, bet nu nāca modē apsūdzīl
par spiegošanu kapitālistisko vai
labā.. Signālu šim pagriezienam bij
devusi Staļina lielā runa 1937. g.
vasarī, kur viņš apgalvoja, ka kapitl
lisliskās valstis algo simttūkstoši(
spiegu un sabotieru, lai nolaupītu P(
savienībai sociālistiskās celtnieclb(
augļus un sagatavotu militāru agreil^
ju pret to. Ar to pašu laiku aresl
skaits nemitīgi auga līdz 1938. g, beļ^
gām, un dažos uzņēmumos un iestādi
arestēto skaits pārsniedza 100 proc..^
citiem vārdiem, kad kādas arestetai|
amatpersonas vietā bija stājusies d«
ta, arī to piemeklēja tas pats likti
nis, un amatvīru apcietināšana noti*
ka, tā sakot, maiņās. Dažkārt kāda
ņēmuma trīs vadītāji pēc kārtas
laikā nokļuva cietumā. Tā radās st)
voklis, ka nebija gandrīz vairs nevi««
na cilvēka Pad. savienībā, kuram kSdij
radinieks, vai draugs neatrastos di-^
tumā. Apcietināto skaits bija starp 7-
un 14 milj.
P A R N O K A V Ē T U D A R B A D I E N U -
G A D S C I E T U MA
So lielo tīrīšanu sekas sāka izpau*
sties valsts saimnieciskajā dzIvS un
ietekmēt tās militāro spēku. Gandrls
katrā fabrikā, dzelzceļa stacijā, skolij
vai citā institūtā agrākā vadība biji
apcietināta, un tās vietā, dažkārt pat
vairākās „maiņās" no vietas, bija sti-jušies
jauni, neapmācīti spēki. Tas ^
pats attiecās uz neskaitāmiem kolho­ziem,
valdības iestādēm un militāro
aparātu. Neizbēgami cieta darba kva­litāte.
Mūžīgie strādnieku mltiiņi usi
nemitīgās bailes no aresta paralizēja ļ
darba disciplīnu un jebkādu ierosmi, ļ
Lai kaut cik saglabātu kārtību, bija
nepieciešami drastiski sodi, un no ti
laika līdz pat šodienai soda mērs par
vienu neattaisnoti nokavētu darba
dienu Pad. savienībā ir gads cietuma.
1938. g. beigās bija sasniegts i t i -
voklis. kad denunciācijas un apsūdzī­bas
materiāli bija uzkrājušies gandrīz
par katru padomju pilsoni. Vilnis bija :
pārsniedzis savu kulmināciju, aresti
sāka mazināties, apcietinātos sāka at­laist,
un pa daļai tiem ad ļāva atkal
stāties darbā. Pirmo reizi presē sāka
rakstīt par nelikumībām NKVD iz­meklēšanas
metodē.s. un vainu, pro­tams,
pierakstīja ,.sabotieriem, kontr-revolūcionāriem
un fašistiskiem ele­mentiem"
NKVD rindās. Notika pat
publiskas prāvas, kurās tiesāja pra­tinātājus,
un liecinieki aprakstīja da­žādas
metodes, ar kurām izspiestas
atzīšanās. Daudzus no tiem, kas,
NKVD spiesti, bija izdarījuši denun­ciācijas
un apsūdzības, pašus notiesā­ja.
Pārmaiņas NKVD personālā gan
drusku mīkstināja metodes, bet nekā­das
fundamentālas pārmaiņas pašā si­stēmā
nenotika. Daudzus no cietuma
atbrīvotos un atpakaļ amatos ieceltos
no jauna apcietināja, kad izcilāf
karš. un tie pazuda uz visiem laikiem,
kaut gan starplaikā varbūt bija sa­bāzti
cietumos arī viņu pratinātāji.
tiUt»
17. 16-
ao vienai
vēsturi
Latvija* ^
55« it" S «gatavoju
rf^l^ii^\r»B^a^it^ija}fliL vvaalslsttui
S i' i7a ; d19a4b0,ī ggās. «ēkas.,
īīm pieprasi]^' lai i-ai
Si*tu Latvijas ter
Tmām^^ un nodrosij
57a. papildus vienību (
i« paredzēta 17. jumja. Lat|
SaVlavas šim ul^fl^^
Mveli amijai neuzsākt ciņj
ļjrienibas bruņotajiem sp?
is ieradīsies saskaņa ar sa^
mim. Mūsu ārlietu mj
1 izkārtojusi ar Pad. ^
ijilielu resoru, ka sarkani
Tienibii ienākšanai, kustībāļ
ttai, jānotiek saskaņā
iini papildus nolīgumu,
paraksta abu bruņoto, spļ
IHMAIOINAIATVIE5US.
ilAVlOV» PILDA KAUJAS]
PAVEU
ar miisu ārlietu ministrijļ
p, armijas vadība izraudļ
itejiļS'virfiiileku sastāvā
ļsiji vakarā izsūtīja Indras
Mti no 16. uz 17. jūniju
ijšs, ka Pad. savienība piepļ
militāiā komisija ierot
W i 09.00 Jonišķu «taci
'ijm citā virziena, nekā sāl
un citas valsts territ(
ļ^erojot šādu rīcību, mūsu
lomer ieradās noteiktā laļ
* vietā. Pēc tās ierašai
_5l«cijas rajonu ielenca
i» bruĢu mašīaas, un vi
I «1 Pad. savienības milit
f ir Baltkrievijas kara aļ
"''Ddieri, tanku spēku ģ(
j Pavlovu kā priekš!
ļ Lietuvas un Latvijas!
^ļ;»vs visādi centās nt
izstrādāšanu,
veikts, neparakstīji
pusdienai, tātad fa
tenebij
S ^^^l^šana Latvijā,
;i^i^a notikt tikai s4
ļļmu. Te jāpiemin!
•'^."^^^^ pārgāja ro
JJ^^ sastapšanās
1^ *eiās vienības V
Zfc'^^^arobež^^
"PPi-09.00 un 10.00.
^fe^^ ''^'^ nedc
• h / i ^ t i - Naktī 1
/'^,^^zapsar<izībai.
jūniiā sari
«ji, pavēli Li(
m^f^ dala
laikā ģe,'
1<
Nākamajā tarpinājumi lasiet p«
..pašapsūdzību" traģēdijām un to-slem.
^'i.KiT^«skaDā'a
' • » v ? « ; ^ t p i „
''''