1951-06-27-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
lATVIA
tatrian New»pāpeT
Nf. 49 (493), June 27, 1951
thjbUshei: Vilis Janums, August-
Jorf b. Detmold, Lag«r, Germany,
Phone Augustdorf 02.
Iditorial and Business Office j
GriffBtschati, Obb., Regieiungg-
Jager, Gcrmany.
USA Offica: 187-16, Iliou Are,
5t Albifl». IM N . Y . , Phone V3
6.7778. Snbscription rātes USAj
I 2.— or 1.50 monthlf.
Prlnters Wellheimer Druckerel,
3B,b.H., Weilbei!n/Obb., Germany.
publ. twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — I R O . LATVIAN NEWSPAraR
Nr. 40 (493)
Treldlen, 1051. g. 27. Jūnijā
Iznfik tieidienās on sestdienās
Udevējs: Latvje5n CenUālā Ko-raiteļa.
Galvenais redaktors:. Maksis
Culltis, galv. red. vietn V
LesiņJ. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klftns. E Miesnieks. L Svarcs
Apofida saimniecības vadītais H
Z5gars, Apgāda un redakcija»
adrese: fl3b) Grafenaschaa. Obb.,
Lager. ASV redakc. Tad.: A. Klfiv-son
«. 319 N. :2nd Ave W. Dulnth.
Mino., USA. AustrIHļas redakc
vad.: A. Smits, 18. Llnden Ave-oue.
\Vendouree. Ballarat. Vic .
Australia.
jažas ļan nis, bet umia
mirusi un nemirs!"
Mka šiiftits K. larinš linsas
PICBHiias aMi
Mums jātic Dievam, nc konferencēm
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA SPECIALZIŅOJUMS NO ZIEMEĻANGLIJAS
Tōkftoši latviešu trimdinieku Ziemeļanglijas
un Skotijas pilsētās pul-cgjža
ziediem greznotās katedrālēs,
orgaDizSciju un ģimeņu hosteļu sanāksmju
tetlpā«, lai pieminētu un iz-lōgtoē
Likteņlēraēja žēlastDbu tiem,
iH no dzimtenes aizvesti svešumā.
Svinīgo noskaņu vairoja Latvijas ār-kirtējo
pilnvaru nesēju sūtņa K. Za-ripa
Ierašanās Lidsā, archibīskapa
vietnieka prāvesta E. Berga piedalīša-
B55 dievkalļjojumos Huid-erefildā un
un LIdsā un LNPL prezidija priekšsēža
A. Abakuka ai<:inājums Bradfordā būt
vienotiem un vēl ciešāk pulcēties ap
Anglijas latviešu vēlēto pārstāvību.
HalifaksS piemiņas aktā piedalījās
Bradfordas draudzes 15 viru lielais pūtēju
orķestris diriģenta A. Gulbja va-dibš.
Hu'dersfvldā Līdsas mācītājs E.
Berpani» sprediķi norādīja, ka 20. g.
5. cihrSku medības vēl turpinās un neviens
nezina, cik daudzi izturēs grūto
trimdas dzīvi un nākotnes pārbaudījumus.
U\ms jāuzticas Diervam, ne konferencēm,
jo agrāk vai vēlāk Dieva
patiesība uzvarēs. Mag. iur. E. Zobens
referēja par iebrucēju pastrādātiem
noziegumiem Bal'tijas valstis, bet
Bradfordas sieviešu kvartets Pērse
piemiņas aktu kuplināja ar dziesmām.
DVP Līdsas nodaļas, latviešu draudzes
sporta kluba kopēji rīkoto
piemiņas aktu ievadīja dievkalpojums
300 g. vecajā Sv. Jāņa baznīcā. Diev-lūdieju
vidū bija ari sūtnis K. Za-tiņi.
Archibīskapa vietnieks prāv. E.
Betgi sprediķī norādīja, ka mūsu cie-lanām
ir liela jēga. Dievs latviešu
lautu Izredzējis pasaules modinātājas
misijai. Ciešanas abver cilvēkiem acis.
Mūsu tautas ciešanas palīdz atvērt
acis pasaulei. — Līdsas latviešu drau-dze
« mācītājs E. Bergmanis izlūdzās
Dieva žēlastību trimdiniekiem. Pēc
dievkalpojuma Līdsas latviešu saime
pulcējās piemiņas aktā, kurā runāja
iiitais K. Zariņš.
Runas sākumā sūtnis izteica atzinību
Līdsas latviešiem un to organizā-cijSm
par nacionālo rosmi un latvisko
spraigumu. „Ar 14. jūniju austrumu
bendes uzlika asins kroni savai baigā
Sada darbībai Latvijā," teica sūtnis.
«Kad ziņas toreiz pienāca Anglijā,
iausmas pārņēma latviešu prātus un
iedrebējās sirds." Pats sūtnis labi zi-
Dija, ko tas nozīmē, jo ari 1917. un
1918. g. bija čekas meklēts, slēpies
pie draugiem, divas reizes apcietināts,
bet tomēr laimīgi izglābies. Tagad, la-wt
aprakstus par mūsu tautas varonīgo
un aukstasinīgo izturēšanos smago
pSrbaudīj urnu brīžos un lasot zīmī-
^M, ko aizvestie izmetuši no vagoniem,
šaušalas pārņem sirdi. ^Bet Lat-
% nav mirusi, un viņa nekad ne-
(TurpinSjums 2. Ipp.)
i^Hīnmiiiiiiiiiiiiiiiiļiniiiiiiiuiiiiiiu
IttrillaHals kma
i OenerāUs Degolls gatavs sastādīt iau-
JFifttctlai valdību, kopīgi ar citām partllām.
koafetencē ģenerālis paskaidroja, ka
parUļai valdītu gan labprātāk bez
2^ bet tādā gadījumā opoilclļa būSot pā-
2i «ttpta, lai jebkāda valdība varētu no
t linu i\^tlas konfUkts kļūst ar katru
JJM M i k i . Ja vēl sestdien, parakstot īpašus
"*««ttts, kuros atzīta Irānas nacionālas
rļf ««biedrības eksistence, daži tankkuģi
iS? Abadanu, tad ļau svētdien, us
j;w nkojumu, kuģu kapteiņi vairs nedrlk-
^««ksUt šādus papīrus, un līdz ar to
Pirliaukts naftas transports. Kopš
r^«»M visus angln Ierēdņus un darbiniekus,
SJS?^ naltas sabiedrības ēku, rūpīgi
JJ^slI, lai tie neiznestu kādus dokumen
lr«ju nacionalizācijas komisija paskald-w,
ki gadījumā, ja angļi atteiksies strā-
JMSittiļi valsts naftas sabiedrībā, tā būs
ļj'* «lqot citu zemju speciālistus,
^ « • s sUrptautlskā liesa paziņojusi, ka tā
sāks Izmeklēt Lielbritānijas sū-
^ P;et Iranu naftas konflikta lietā.
(J. .7'Weut8che Allgemelne ziņoja, ka no
tSk i . " cietokšņa bunkura Izglābtais vā-
*lrts kādā Varšavas slimnīcā no ne
2^*»» uztura. Kā zināms, viņu pirms
jJJ" WaēļSm, kopā ar otru bledni, atbrl-
»ifin. bunkura, kur tas bija pa-
^ W »eSu8 gadus.
JL^ttveltas šelcbs Ieradies londonS. la
^'"Mtos ar angļu Kuveltas naftas sabled
I īSi f.J'l^'^" paaugstināšanu.
MUg' "«oma pagarinājums pieņemts ar!
jaunai» likuma papildinājums,
IHjT*? Ieceļošanas iespēju pagarināšanu
)iijvA."f«nbrlin, stātos spēkā, tas vēl jā
prezidentam Trumenam.
ierosina miera
sarunas par Koreju
Ņ u j o r k a (oe). - Padomju delegāts pie UN Jakobs Mallks sestdien
— divas dienas pēc Parīzes vlceralnistni konferences Izjukianas — nāca
klajā ar piedāvājumu nokārlol Korejas konfliktu sarunu ceļā. Rietumu
sabiedrotie uz šo propagandlstisko piedāvājumu raugās visai skeptiski.
Radio runā, ko noraidīja ASV gal- ļ sarunu uzsākšana." Runas sākumā
venie raidītāji, Maļiks teica: ..Padomju
tauta tic, ka tagadnes aktuālāko
problēmu •— bruņoto konfliktu
Korejā iespējams nokārtot mierīgā sarunu
ceļā. Pirmais solis šajā plāksnē
būtu kara darbības pārtraukšana un
«3
erijas
KA KREMLIS G A T A V O ..KADRUS" ĀFRIKAI
(gi). — Leipcigas universitātē
ilgāku studiju nolūkos nesen ieradušies
8 Nigerijas studenti, kam
Vācijas padomju joslas stipendiju pārvalde,
tāpat kā 17 citiem nigeriešiem,
piešķīrusi stipendijas. Viņus jūsmīgi
sagaidīja zilkreklainie FDJ pārstāvji,
kas vēlāk paskaidroja žurnālistiem,
ka pārējos 17 nigeriešus piešķirtās stipendijas
izmantot aizkavējis Nigerijā
valdošais „britu koloniju terrors". Pēc
dažu padomju joslas fabriku' apskates
nigerieši novietoti Leipcigas studentu
virtuves namā.
Nigerijas studenti bOs atbrīvoti no
valsts eksāmeniem, kā arī no obligātajām
krievu valodas lekcijām un varēs
pēc izvēles apmeklēt parallēli
priekšlasījumus dažādās fakultātēs,
pirms^ galīgi izšķirties par vēlamo.
Teoloģijas studiju grupai lekcijas nolasīs
tās vadītājs Dr. Emīls Fukss, bēdīgi
slavenā britu atomspiega Klausa
Fuksa tēvs. A r i teoloģijas studentiem
Leipcigē paredzētas marksisma-ļeņinisma
lekcijas.
Stipendiju piešķiršana Nigerijas studentiem
Austrumvācijas universitātēs
saskan ar rūpīgi izstrādātu Kremļa
plānu komunisma ofensīvai Āfrikā.
Kā raksta New World News, vēl
pirms diviem gadiem kominforma stratēģiskais
plāns pakāpeniskai pasaules
iekarošanai paredzēja ofensīvu Āzijā,
šķietamu pamieru Eiropā un sagatavošanās
posmu Āfrikā. Šodien arī oficiālās
pretizlūkošanas iestādes apstiprina,
ka visa Āfrikā no Zelta piekrastes
un Etiopijas līdz Keptaunai ieplūst un
nostiprinās komunisma aģenti — eiropieši,
kuru uzdevums, tēlojot saimniecības
speciālistus, ,.sagatavot" kontinentu.
Bet sevišķu vērību Kremlis veltī uzticamu
aģentu un nākamo partijas
vadoņu sagatavošanai no iezemiešu
vidus. Visus apdāvinātākos ģimnāziju
absolventus uzmana vesels ziņotāju
tīkls. Ikvienu jaunieti, kas, sekojot
vecām tradicijām, taisās doties vai
jau devies studiju nolūkos uz Angliju,
uzmeklē kominforma pārstāvji un cenšas
pierunāt doties labāk uz kādu no
universitātēm aiz dzelzs priekškara,
piemēram, Kārļa universitāti Prāgā.
Attiecīgo valstu valdības pēc direktīvām
no Maskavas piedāvā Āfrikas
sVudentiem brīvas studijas, studiju
ceļojumus, piedalīšanos starptautiskās
konferencēs, u. c. vilinošas privilēģijas,
cerībā, ka šie jaunieši, atgriezušies
Āfrikā, būs fanātiski komunisma
cīnītāji un vadoņi.
Preiizlukolanas ageeia augsta s
rada sarežģījumus Bonnas parlaments
un augsta komisariāta attieksmes
AMERIKĀŅU IESTĀDES PĀRŅĒMUŠAS SAVA AIZSARDZĪBA V A C U TIESA
PAR CILVĒKU NOLAUPĪŠANU APSŪDZĒTO ADVOKĀTU KEMRICU
Bonna (oe). —- Lielu satraukumu vācu tieslietu aprindās p(klējā laikā
radījusi advokāta Kemrica apsūdzība, apsūdzība, kur krasi saduras vācu
atklātības viedoklis ar amerikāņu speciālajām interesēm. Bonnas parlaments
un Adenauera valdība trešdien un ceturtdien plaši iztirraja šo gadījumu
un pieņēma vairākus atzinumus, pieprasot, lai amerikāņu augstais
komisārs ievada izmeklēšanu Dr. Kemrica lietā un nodod cilvēku nolaupīšanā
apsūdzēto vācu advokātu vācu tiesai. Bonnas valdības tieslietu ministrs
Dēlers paskaidroja, ka viņa valdība pieprasīs Kemrica izdošanu arī
gadījumā, ja tas būtu jau atstājis Rietumvāciju. 13. jūnijā amerikāņu augstā
komisāra tieslietu nodaļa noraidīja jebkādu apsūdzību pret advokātu
Kemricu ar pamatojumu, ka tas 1945. g. un 1946. g. Berlīnē izdarīļis lielus
pakalpojumus rietumu drošībai un ka padomju iestādēm izdotie cilvēki ta
kā tā būtu pakļauti automātiskam arestam". Kāds augstāks Mckkloja
komisariāta ierēdnis tieslietu ministram, paskaidrojis, ka Kemrics jau atstā-
Vācijas territoriju un vairs neesot pakļauts vācu tiesu jurisdikcijai.
Maļiks asi vērsās pret valdošām ap
rindām ASV un Lielbritānijā, un nosodīja
Atlantika paktu. Pad. savienībai
neesot ne^kādu agresīvu nolūku,
un ..sociālistisko" un ..kapitālistisko"
valstu draudzīga sadzīvošana esot pilnīgi
iespējama.
ASV valdība apšauba padomju piedāvājuma
nopietnību. Pēc vairāk
stundu ilgām apspriedēm ārlietu ministrijā,
piedaloties arī prezidentam
Trumenam un augstākai bruņoto spēku
vadībai, izdots šāds paskaidrojums:
„Ja Malika radio runa par kara darbības
izbeigšanu Korejā domāta nopietni,
tad mēs arvien esam ar mieru
darīt no savas puses visu, lai tas arī
notiktu. Bet Maļika runas veids un
tonis gan lika nojausi, ka darīšana
vairāk ar propagandu nekā nopietniem
nolūkiem."
Padomju piedāvājums sevišķi lielu
satraukumu radījis Londonā. Pretēji
savai agrākajai nostājai, Lielbritānija
sagatavojusies uz ilgstošu cīņu Korejā.
Tāpat arī Ķīnas politikā Anglija
pieskaņojusies ASV viedoklim.
Tas, protams, nenozīmē, ka Lielbritānija
neapsvērtu Maļika ierosinājumu.
Tā patiesi vēlas mieru, bet vairs nesaista
to ar Formozas vai citiem blakus
jautājumiem.
Rietumvācijas parlaments plašās debatēs
gandrīz vienotā frontē, izņemot
komunistus, iestājās par to, ka ar vi-siem
iespējamiem līdzekļiem jāpanāk
Kemrica nodošana vācu tiesai, jo viņa
gadījumam neesot nekas kopīgs ar
„patiesu vācu un sabiedroto sadarbību".
Kemrics pārdevies okupācijas iestādēm
personīgā labuma dēļ un ierīkojis
savā advokāta birojā Berlīnes
austrumu sektorā cilvēku ķeršanas
slazdus padomju drošības dienesta uzdevumā.
Līdzšinējā izmeklēšanā vācu tie.sa
par Kemrica gadījumu noskaidrojusi,
ka tas no 1945. g. līdz 1947. g. kā politisks
bēglis no rietumiem ierīkojis
advokāta biroju un notariātu Berlīnes
austrumu sektorā Sadovas iela. ..Nekādā
zinā nedrīkstu rādīties amerikāņu
sektorā, jo tur mani meklē," mēdzis
toreiz Kemrics taisnoties padomju
iestādēs. Tikai naktis liela slepenībā
viņš ..uzdrīkstējās" apmeklēt savu
vasarnīcu Dālemā, amerikāņu sektorā
So viņa apgalvojumu toreiz ari
noticēja, jo kara laikā Kemrics bija
vācu pretizlūkošanas dienesta majors.
Iebrūkot krieviem Berlīnē. v;ņs krita
komunistu gūstā, bet jau 1945. g. oktobrī
kā vienīgo pretizlūkošanas dienesta
virsnieku to no gūsta atlaida.
Kemrics rakstīja draudzīgas vēstu-
Ies saviem paziņām no vācu I Z . U K O -.
Ungāru paukotāju
piederīgie izsutiti
Stokholma (vv). — Kā zināms, Stok-holmh
nesen nolika pasaules meistarsacīkstēs
paukošana, kurās piedalījās
ari ungāru paukotāji. Kā jau Latvijā
agrāk ziņots, ungāru paukotājus tē
apsargāja, ka tas Stokholmas presē izsauca
sašutumu, bet ^mgāru sportisti
izmantoja zviedru publikas nedalītas
simpātijas; zviedri atklāti izteica savu
līdzjūtību ungāru tautas traģiskajam
liktenim. Neraugoties uz stingro apsardzību,
viens no ungāru paukotājiem
— Beia Mikla īsi pirms trupas
aizbraukšanas to atstāja un griezās
pie zviedru iestādēm ar lūgumu pēc
politiska bēgļa azīltiesībām.
Tagad Stokholmā tieši no Budapeš-tas
saņemtas ziņas, ka pēc ungāru
paukotāju atgriešanās mājās viņu piederīgie
jau bijuši izsūtīti un novietoti
kādā koncentrācijas nometnē Au-strumungārijā.
Visi meistarsacīkšu dalībnieki
izsaukti uz nopratināšanu,
kurā pra.iits, ar kādām personām
sportisti Stokholmā pavadījuši brīvo
laiku vai satikušies. Demonstrēta pat
kāda slepeni uzņemta šaurfilma no
ungāru paukotāju veikalu apmeklējumiem
Stokholmā, kuros, protams, pa
lielākai daļai pirktas lietas, kas Ungārijā
nav atrodamas.
Pēc atgriešanās Ungārijā paukotāju
sardzes priekšnieks" — poļilruks Be-la
Bais Budape.stas laikrakstos ievietojis
rakstu virkni, kurā visnekaunīgākā
kārtā nomelnota Zviedrija, Stokholmas
publika u. t. l Bela Bais Hit-lera
nacistiem,
bet tagad uzticību.
v;ņa krituši izrāditu „kosmo-politisku
nostāju".
Musu
pienākums
Šinīs dienās mēs atkal pulcējāmies
sanāksmēs un atcerējāmies drausmīgos
notikumus mūsu dzimtenē pirms
10 gadiem. To mēs darījām ne tikai
tādēļ, lai atzīmētu vienu no baigākajām
mūsu vēstures lappusēm, bet
vēl vairāk tādēļ, lai neļautu aizaugt
asiņojošām brūcēm, lai atgādinātu ikvienam
latvietim no jauna viņa pienākumu
pret aizvestiem mocekļiem,
pret pamesto tēvzemi un, beidzot, lai
mēs neapkustu brīdināt brīvo pasauli
par briesmām, kas nāk no austrumiem.
Tā vi«i liekas, ka, mūsu trimdas
saimei aizklīstot prom no Vācijas,
pāri jūrām, 14. jūnijs pamazām sāktu
balēt mūsu apziņā! Liekas, ka ne viens
vien tautietis, pārbraucis pāri plašiem
ūdeņiem, atviegloti nopūšas —-
nu mēs esam drošībā! Drošībā no kā?
Nenobeigta atbilde skan no 14, jūnija
drauda! No drauda kļūt iznicinātam
fiziski un morāliski, ar zvērisku
cietsirdību un visnecilvēcīgākām me-todēm.
Kādēļ mēs bk neatlaidīgi tiecamies
izkļūt no Vācijas^Vai tikai tādēļ, ka
to tā savā laikā ieteicis Vācijas trimdinieku
pārstāvības orgāns Latviešu
centrālā padome? Vai dzīve Vācijā
patiešām būtu daudz ļaunāka nekā
vienā otrā cilā zemē, vai daudzi jaunieši
labprāt vēl negribētu turpināt
savu izglītību Vācijas augstskolas,
vai invalidiem viņu nākotne nebūtu
šeit daudz drošāka nekā jebkurā citā
zemē? Vai dažs labs no mums nav
teicis, ka pret palikšanu Vācijā nebūtu
da<udz iebildumu, ja t i k a i . . . Kas
ir tas spēks, kas mūs dzinis un vēl
joprojām dzen no Vācijas un arī no
citām Eiropas zemēm prom pari jūrām,
tālāk no dzimtenes? Būsim vaļsirdīgi
m sauksim ki spēku īstā vārdā
— tās ir bailes! Bailēs no 14, jūnija
un no tām komunistu varas ter-rora
metodēm, kas netaaipa nevienu.
Savā laikā rietrumu deimokratijas,
deklarējot savus mērķus 2. pasaules
karā, rakstīja savā cīņas karogā, starp
citu, cilvēces atbrīvošana no bada
un bailēm! Rūgta likteņa ironija ir,
ka šo karu tās izcīnīja sabiedrībā ar
valsti, kuras pamati balstās taisni uz
bailēm Uin badu. Paldies Dievam, šī
sadarbība ir sen izjukusi, un mums
rodas arvien lielākas cerības, ka kādreiz
pienāks laiks, kad cilvēks patiešām
kļūs atbrīvots no bada briesmām
un baiļu psīchozes. Bet tas notiks tikai,
kad bailēm pretī stāvēs vienota
griba no tām atbrīvoties.
Bailes nav gļēvulība, bet dabas dots
instinkts, kas brīdina savus dzīvos radījumus
no lielām briesmām, bet šis
instinkts vien neglābs mūs,. Ne bailīgais
zaķis, ne tramīgā stirna, vienmēr
no visām briesmām bēgdami, parasti
nemirst dabīgā nāvē. Un strauss,
ga'lvu smiltīs iebāzis, ir noteikts baiļu
upuris.
Taču mēs neesam meža dzīvnieki,
un mums bez dabas dotiem instinktiem
ir vēl jūtas, prāts un <Triba, dvēsele
pēc Dieva ģīmja un līdzības. Sīm
mūsu gara dotībām jāpakļauj bailes,
tās apzinot un pazīstot to cēlor^us.
Ticība uz Dievu un paļaušanās viņa
sanas dienesta. Vēlāk laipnas vēstu- i^^a okupācijas laikā bija viens no
J,^''^!^^' ^^^^ ^''^^^ ^pēks.
Ies ar aicinājumu apmokiot viņa bi- visvairāk dekorētajiem ungāru naci- ^^^^^'^ prāts, apkārtnes norišu vēro-roju
austrum^ektorā saņēma ari vēl ^^^^^^ ^^^^^ izpelnījies MVD uz- ^^"^ ^^'•^^«"a ra<i>8 mums parei-daudzi
citi viņa paziņas no agrākiem ticību. Vairāki no viņa padotajiem
ceļus briesmu atvairīšanai, patie-laikiem.
Vēlākais otra apmeklējumā k^j^j^i nežēlastībā par Stokholmas
Pienakuma sajuta un griba iznlci-izaicinafie
nozuda bez vests. Tikai di- apmeklējuma laikā izrādītu ..kosmo- ^"'^^ ^^^^^^ ^^^'^ mūs uz vīriš-vām
sievietēm, ko viņš līdz ar dau- politisku nostāju". ķigu varonību, uz uzvaru. Un ja nu
dziem iespēlējis M V D nagos, izdevies *^'l^ paļāvībā uz Dievu un ticībā
atgriezties dzivam. Lielāka dc^,^ no taisnas lietas uzvarai, ar asu skatu ve-viņa
upuripm miruši va; smok padom- KOrCla - ..IffiCfD ^'T'""' ^^^^P^^^^- nevaram ne-ju
koncentrācijas nometnes vē! š o - ; " ^ * ^ * " | t l U i l . f W l i W W redzēt to atklāto, gan arī apslēpto, bet
' • i ; „ „ K„,..JKaKliMl«lcepjl9lU" ^£BB£'^"'- rojā bija a:c.nājis Eli.abrt; Flēru, ku- Vašingtona ( m d ) ^ - Agrāka-;s ame- J " » ' ' ' " * ' ' * " * ! ' " d.k.aturu.
ru turpat uz vietas jnu pirmā apcie-! rikāņu flotes operāciju vicešefs admi- . J ^ ^ ^ ^ neiemidzmāsim sevi ar
mojumā apcietināja. Pēc pieciem g a - ļ r ā l i s Zachanass kādā sanāksmē iztei-1 1^^^"^^^- niēs vispār varam būt
diem — 1950. g. to atlaida no Sak-j cies. ka Koreja izrādīšoties par „!ielā-ļ ^^^tit^kur drošībā, pirms šī ciņa nav
isenhaui^enas koncentrācijas nometnes, i ko kļūdu, ko izdarījuši krievi kopš l^^^^ita un kailā, necilvēcīgā matenā-
Apmēram viena laikā ar Flēru Kem-ļ 1917. g.'. ASV lēmums iejaukties Ko-ries
M V D rokas nodeva Ilzi Go'ertu; j-e.ā esot iedarbinājis ilgam laikam
sagatavotu padomju programmu, kā
iegūt noteikšanu visā pasaulē ar ve-^
seiu rindu sīkāku karu. kurus veiktu;
kopā ar vmas vīru. Vīrs pazuda bez
vēsts, bet Golerti pag. gadā atbrīvoja
no Saksenhauzenas. Līdzīgā kārtā
Kerancs padomju iestādēm nodevis 20
cilvēku. Kāds liecinieks zem zvēresta
Rie!umberiīnes tiesā nodevis šādu lie
čību: ,,Kādā dienā man radās izdevi
lisma diktatūra nav satriekta. Ta-sni
mūsu pieredze rāda. kā ši attiecīgā
prot ilgi, pacietīgi un nodevīqi
citas t.^.utas „Maskavas pilnvara
programma arī paredzējusi A S V sabrukumu
iekšēju nesaskaņu un depresijas
dēļ, kā arī daudzu citu nāciju
ba ieskatīties Kemrica uoura. bij. i nonākšanu padomju bloka ietvaros in-i'ilmu
sabiedrības UF.\ direktora Ko- div;duālu sadursmju dēļ. Bet Sav. val-penhagenā
un pretizlūkošanas diene-ļstīm no jauna apbruooioties, tās ar
sta kapteiņa Hansa Jirgena fon Hakes. kat.^u dienu kļūst spēcīgākas, un par
aktis. Savām acīm redzēiu notāra Dr. ; depresiiu nevar bū: ^'in^j, — izteicās
Hansa Kemrica parakc^tī"; sūčzībi: \ Zacharias^,
vara
gaidīt, bc^ pirmā izdevīgajā mirklī tā
iznīcinās katru, kas tai nav pakļa-vies.
Un nebūsim arī tik naīvi un
neteiksim, ka mēs te nekā nevaram
darīt, ka te citas, stiprākas varas vajadzīgas.
— gan jau tās izcīnīs visu
cīņu. Tā ir šis velnišķās varas taktika
— iemidzināt tautas un lo atsevišķus
slāņus ar saukli — mums tafu nekas
vēl nedra-ud, vēl viss tas ir t.k
tālu un neticami. Ar skaidru prātu vērojot
pasauli, gan jāsaka, ka nav vairs
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-06-27 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510627 |
Description
| Title | 1951-06-27-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
lATVIA
tatrian New»pāpeT
Nf. 49 (493), June 27, 1951
thjbUshei: Vilis Janums, August-
Jorf b. Detmold, Lag«r, Germany,
Phone Augustdorf 02.
Iditorial and Business Office j
GriffBtschati, Obb., Regieiungg-
Jager, Gcrmany.
USA Offica: 187-16, Iliou Are,
5t Albifl». IM N . Y . , Phone V3
6.7778. Snbscription rātes USAj
I 2.— or 1.50 monthlf.
Prlnters Wellheimer Druckerel,
3B,b.H., Weilbei!n/Obb., Germany.
publ. twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — I R O . LATVIAN NEWSPAraR
Nr. 40 (493)
Treldlen, 1051. g. 27. Jūnijā
Iznfik tieidienās on sestdienās
Udevējs: Latvje5n CenUālā Ko-raiteļa.
Galvenais redaktors:. Maksis
Culltis, galv. red. vietn V
LesiņJ. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klftns. E Miesnieks. L Svarcs
Apofida saimniecības vadītais H
Z5gars, Apgāda un redakcija»
adrese: fl3b) Grafenaschaa. Obb.,
Lager. ASV redakc. Tad.: A. Klfiv-son
«. 319 N. :2nd Ave W. Dulnth.
Mino., USA. AustrIHļas redakc
vad.: A. Smits, 18. Llnden Ave-oue.
\Vendouree. Ballarat. Vic .
Australia.
jažas ļan nis, bet umia
mirusi un nemirs!"
Mka šiiftits K. larinš linsas
PICBHiias aMi
Mums jātic Dievam, nc konferencēm
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA SPECIALZIŅOJUMS NO ZIEMEĻANGLIJAS
Tōkftoši latviešu trimdinieku Ziemeļanglijas
un Skotijas pilsētās pul-cgjža
ziediem greznotās katedrālēs,
orgaDizSciju un ģimeņu hosteļu sanāksmju
tetlpā«, lai pieminētu un iz-lōgtoē
Likteņlēraēja žēlastDbu tiem,
iH no dzimtenes aizvesti svešumā.
Svinīgo noskaņu vairoja Latvijas ār-kirtējo
pilnvaru nesēju sūtņa K. Za-ripa
Ierašanās Lidsā, archibīskapa
vietnieka prāvesta E. Berga piedalīša-
B55 dievkalļjojumos Huid-erefildā un
un LIdsā un LNPL prezidija priekšsēža
A. Abakuka ai<:inājums Bradfordā būt
vienotiem un vēl ciešāk pulcēties ap
Anglijas latviešu vēlēto pārstāvību.
HalifaksS piemiņas aktā piedalījās
Bradfordas draudzes 15 viru lielais pūtēju
orķestris diriģenta A. Gulbja va-dibš.
Hu'dersfvldā Līdsas mācītājs E.
Berpani» sprediķi norādīja, ka 20. g.
5. cihrSku medības vēl turpinās un neviens
nezina, cik daudzi izturēs grūto
trimdas dzīvi un nākotnes pārbaudījumus.
U\ms jāuzticas Diervam, ne konferencēm,
jo agrāk vai vēlāk Dieva
patiesība uzvarēs. Mag. iur. E. Zobens
referēja par iebrucēju pastrādātiem
noziegumiem Bal'tijas valstis, bet
Bradfordas sieviešu kvartets Pērse
piemiņas aktu kuplināja ar dziesmām.
DVP Līdsas nodaļas, latviešu draudzes
sporta kluba kopēji rīkoto
piemiņas aktu ievadīja dievkalpojums
300 g. vecajā Sv. Jāņa baznīcā. Diev-lūdieju
vidū bija ari sūtnis K. Za-tiņi.
Archibīskapa vietnieks prāv. E.
Betgi sprediķī norādīja, ka mūsu cie-lanām
ir liela jēga. Dievs latviešu
lautu Izredzējis pasaules modinātājas
misijai. Ciešanas abver cilvēkiem acis.
Mūsu tautas ciešanas palīdz atvērt
acis pasaulei. — Līdsas latviešu drau-dze
« mācītājs E. Bergmanis izlūdzās
Dieva žēlastību trimdiniekiem. Pēc
dievkalpojuma Līdsas latviešu saime
pulcējās piemiņas aktā, kurā runāja
iiitais K. Zariņš.
Runas sākumā sūtnis izteica atzinību
Līdsas latviešiem un to organizā-cijSm
par nacionālo rosmi un latvisko
spraigumu. „Ar 14. jūniju austrumu
bendes uzlika asins kroni savai baigā
Sada darbībai Latvijā," teica sūtnis.
«Kad ziņas toreiz pienāca Anglijā,
iausmas pārņēma latviešu prātus un
iedrebējās sirds." Pats sūtnis labi zi-
Dija, ko tas nozīmē, jo ari 1917. un
1918. g. bija čekas meklēts, slēpies
pie draugiem, divas reizes apcietināts,
bet tomēr laimīgi izglābies. Tagad, la-wt
aprakstus par mūsu tautas varonīgo
un aukstasinīgo izturēšanos smago
pSrbaudīj urnu brīžos un lasot zīmī-
^M, ko aizvestie izmetuši no vagoniem,
šaušalas pārņem sirdi. ^Bet Lat-
% nav mirusi, un viņa nekad ne-
(TurpinSjums 2. Ipp.)
i^Hīnmiiiiiiiiiiiiiiiiļiniiiiiiiuiiiiiiu
IttrillaHals kma
i OenerāUs Degolls gatavs sastādīt iau-
JFifttctlai valdību, kopīgi ar citām partllām.
koafetencē ģenerālis paskaidroja, ka
parUļai valdītu gan labprātāk bez
2^ bet tādā gadījumā opoilclļa būSot pā-
2i «ttpta, lai jebkāda valdība varētu no
t linu i\^tlas konfUkts kļūst ar katru
JJM M i k i . Ja vēl sestdien, parakstot īpašus
"*««ttts, kuros atzīta Irānas nacionālas
rļf ««biedrības eksistence, daži tankkuģi
iS? Abadanu, tad ļau svētdien, us
j;w nkojumu, kuģu kapteiņi vairs nedrlk-
^««ksUt šādus papīrus, un līdz ar to
Pirliaukts naftas transports. Kopš
r^«»M visus angln Ierēdņus un darbiniekus,
SJS?^ naltas sabiedrības ēku, rūpīgi
JJ^slI, lai tie neiznestu kādus dokumen
lr«ju nacionalizācijas komisija paskald-w,
ki gadījumā, ja angļi atteiksies strā-
JMSittiļi valsts naftas sabiedrībā, tā būs
ļj'* «lqot citu zemju speciālistus,
^ « • s sUrptautlskā liesa paziņojusi, ka tā
sāks Izmeklēt Lielbritānijas sū-
^ P;et Iranu naftas konflikta lietā.
(J. .7'Weut8che Allgemelne ziņoja, ka no
tSk i . " cietokšņa bunkura Izglābtais vā-
*lrts kādā Varšavas slimnīcā no ne
2^*»» uztura. Kā zināms, viņu pirms
jJJ" WaēļSm, kopā ar otru bledni, atbrl-
»ifin. bunkura, kur tas bija pa-
^ W »eSu8 gadus.
JL^ttveltas šelcbs Ieradies londonS. la
^'"Mtos ar angļu Kuveltas naftas sabled
I īSi f.J'l^'^" paaugstināšanu.
MUg' "«oma pagarinājums pieņemts ar!
jaunai» likuma papildinājums,
IHjT*? Ieceļošanas iespēju pagarināšanu
)iijvA."f«nbrlin, stātos spēkā, tas vēl jā
prezidentam Trumenam.
ierosina miera
sarunas par Koreju
Ņ u j o r k a (oe). - Padomju delegāts pie UN Jakobs Mallks sestdien
— divas dienas pēc Parīzes vlceralnistni konferences Izjukianas — nāca
klajā ar piedāvājumu nokārlol Korejas konfliktu sarunu ceļā. Rietumu
sabiedrotie uz šo propagandlstisko piedāvājumu raugās visai skeptiski.
Radio runā, ko noraidīja ASV gal- ļ sarunu uzsākšana." Runas sākumā
venie raidītāji, Maļiks teica: ..Padomju
tauta tic, ka tagadnes aktuālāko
problēmu •— bruņoto konfliktu
Korejā iespējams nokārtot mierīgā sarunu
ceļā. Pirmais solis šajā plāksnē
būtu kara darbības pārtraukšana un
«3
erijas
KA KREMLIS G A T A V O ..KADRUS" ĀFRIKAI
(gi). — Leipcigas universitātē
ilgāku studiju nolūkos nesen ieradušies
8 Nigerijas studenti, kam
Vācijas padomju joslas stipendiju pārvalde,
tāpat kā 17 citiem nigeriešiem,
piešķīrusi stipendijas. Viņus jūsmīgi
sagaidīja zilkreklainie FDJ pārstāvji,
kas vēlāk paskaidroja žurnālistiem,
ka pārējos 17 nigeriešus piešķirtās stipendijas
izmantot aizkavējis Nigerijā
valdošais „britu koloniju terrors". Pēc
dažu padomju joslas fabriku' apskates
nigerieši novietoti Leipcigas studentu
virtuves namā.
Nigerijas studenti bOs atbrīvoti no
valsts eksāmeniem, kā arī no obligātajām
krievu valodas lekcijām un varēs
pēc izvēles apmeklēt parallēli
priekšlasījumus dažādās fakultātēs,
pirms^ galīgi izšķirties par vēlamo.
Teoloģijas studiju grupai lekcijas nolasīs
tās vadītājs Dr. Emīls Fukss, bēdīgi
slavenā britu atomspiega Klausa
Fuksa tēvs. A r i teoloģijas studentiem
Leipcigē paredzētas marksisma-ļeņinisma
lekcijas.
Stipendiju piešķiršana Nigerijas studentiem
Austrumvācijas universitātēs
saskan ar rūpīgi izstrādātu Kremļa
plānu komunisma ofensīvai Āfrikā.
Kā raksta New World News, vēl
pirms diviem gadiem kominforma stratēģiskais
plāns pakāpeniskai pasaules
iekarošanai paredzēja ofensīvu Āzijā,
šķietamu pamieru Eiropā un sagatavošanās
posmu Āfrikā. Šodien arī oficiālās
pretizlūkošanas iestādes apstiprina,
ka visa Āfrikā no Zelta piekrastes
un Etiopijas līdz Keptaunai ieplūst un
nostiprinās komunisma aģenti — eiropieši,
kuru uzdevums, tēlojot saimniecības
speciālistus, ,.sagatavot" kontinentu.
Bet sevišķu vērību Kremlis veltī uzticamu
aģentu un nākamo partijas
vadoņu sagatavošanai no iezemiešu
vidus. Visus apdāvinātākos ģimnāziju
absolventus uzmana vesels ziņotāju
tīkls. Ikvienu jaunieti, kas, sekojot
vecām tradicijām, taisās doties vai
jau devies studiju nolūkos uz Angliju,
uzmeklē kominforma pārstāvji un cenšas
pierunāt doties labāk uz kādu no
universitātēm aiz dzelzs priekškara,
piemēram, Kārļa universitāti Prāgā.
Attiecīgo valstu valdības pēc direktīvām
no Maskavas piedāvā Āfrikas
sVudentiem brīvas studijas, studiju
ceļojumus, piedalīšanos starptautiskās
konferencēs, u. c. vilinošas privilēģijas,
cerībā, ka šie jaunieši, atgriezušies
Āfrikā, būs fanātiski komunisma
cīnītāji un vadoņi.
Preiizlukolanas ageeia augsta s
rada sarežģījumus Bonnas parlaments
un augsta komisariāta attieksmes
AMERIKĀŅU IESTĀDES PĀRŅĒMUŠAS SAVA AIZSARDZĪBA V A C U TIESA
PAR CILVĒKU NOLAUPĪŠANU APSŪDZĒTO ADVOKĀTU KEMRICU
Bonna (oe). —- Lielu satraukumu vācu tieslietu aprindās p(klējā laikā
radījusi advokāta Kemrica apsūdzība, apsūdzība, kur krasi saduras vācu
atklātības viedoklis ar amerikāņu speciālajām interesēm. Bonnas parlaments
un Adenauera valdība trešdien un ceturtdien plaši iztirraja šo gadījumu
un pieņēma vairākus atzinumus, pieprasot, lai amerikāņu augstais
komisārs ievada izmeklēšanu Dr. Kemrica lietā un nodod cilvēku nolaupīšanā
apsūdzēto vācu advokātu vācu tiesai. Bonnas valdības tieslietu ministrs
Dēlers paskaidroja, ka viņa valdība pieprasīs Kemrica izdošanu arī
gadījumā, ja tas būtu jau atstājis Rietumvāciju. 13. jūnijā amerikāņu augstā
komisāra tieslietu nodaļa noraidīja jebkādu apsūdzību pret advokātu
Kemricu ar pamatojumu, ka tas 1945. g. un 1946. g. Berlīnē izdarīļis lielus
pakalpojumus rietumu drošībai un ka padomju iestādēm izdotie cilvēki ta
kā tā būtu pakļauti automātiskam arestam". Kāds augstāks Mckkloja
komisariāta ierēdnis tieslietu ministram, paskaidrojis, ka Kemrics jau atstā-
Vācijas territoriju un vairs neesot pakļauts vācu tiesu jurisdikcijai.
Maļiks asi vērsās pret valdošām ap
rindām ASV un Lielbritānijā, un nosodīja
Atlantika paktu. Pad. savienībai
neesot ne^kādu agresīvu nolūku,
un ..sociālistisko" un ..kapitālistisko"
valstu draudzīga sadzīvošana esot pilnīgi
iespējama.
ASV valdība apšauba padomju piedāvājuma
nopietnību. Pēc vairāk
stundu ilgām apspriedēm ārlietu ministrijā,
piedaloties arī prezidentam
Trumenam un augstākai bruņoto spēku
vadībai, izdots šāds paskaidrojums:
„Ja Malika radio runa par kara darbības
izbeigšanu Korejā domāta nopietni,
tad mēs arvien esam ar mieru
darīt no savas puses visu, lai tas arī
notiktu. Bet Maļika runas veids un
tonis gan lika nojausi, ka darīšana
vairāk ar propagandu nekā nopietniem
nolūkiem."
Padomju piedāvājums sevišķi lielu
satraukumu radījis Londonā. Pretēji
savai agrākajai nostājai, Lielbritānija
sagatavojusies uz ilgstošu cīņu Korejā.
Tāpat arī Ķīnas politikā Anglija
pieskaņojusies ASV viedoklim.
Tas, protams, nenozīmē, ka Lielbritānija
neapsvērtu Maļika ierosinājumu.
Tā patiesi vēlas mieru, bet vairs nesaista
to ar Formozas vai citiem blakus
jautājumiem.
Rietumvācijas parlaments plašās debatēs
gandrīz vienotā frontē, izņemot
komunistus, iestājās par to, ka ar vi-siem
iespējamiem līdzekļiem jāpanāk
Kemrica nodošana vācu tiesai, jo viņa
gadījumam neesot nekas kopīgs ar
„patiesu vācu un sabiedroto sadarbību".
Kemrics pārdevies okupācijas iestādēm
personīgā labuma dēļ un ierīkojis
savā advokāta birojā Berlīnes
austrumu sektorā cilvēku ķeršanas
slazdus padomju drošības dienesta uzdevumā.
Līdzšinējā izmeklēšanā vācu tie.sa
par Kemrica gadījumu noskaidrojusi,
ka tas no 1945. g. līdz 1947. g. kā politisks
bēglis no rietumiem ierīkojis
advokāta biroju un notariātu Berlīnes
austrumu sektorā Sadovas iela. ..Nekādā
zinā nedrīkstu rādīties amerikāņu
sektorā, jo tur mani meklē," mēdzis
toreiz Kemrics taisnoties padomju
iestādēs. Tikai naktis liela slepenībā
viņš ..uzdrīkstējās" apmeklēt savu
vasarnīcu Dālemā, amerikāņu sektorā
So viņa apgalvojumu toreiz ari
noticēja, jo kara laikā Kemrics bija
vācu pretizlūkošanas dienesta majors.
Iebrūkot krieviem Berlīnē. v;ņs krita
komunistu gūstā, bet jau 1945. g. oktobrī
kā vienīgo pretizlūkošanas dienesta
virsnieku to no gūsta atlaida.
Kemrics rakstīja draudzīgas vēstu-
Ies saviem paziņām no vācu I Z . U K O -.
Ungāru paukotāju
piederīgie izsutiti
Stokholma (vv). — Kā zināms, Stok-holmh
nesen nolika pasaules meistarsacīkstēs
paukošana, kurās piedalījās
ari ungāru paukotāji. Kā jau Latvijā
agrāk ziņots, ungāru paukotājus tē
apsargāja, ka tas Stokholmas presē izsauca
sašutumu, bet ^mgāru sportisti
izmantoja zviedru publikas nedalītas
simpātijas; zviedri atklāti izteica savu
līdzjūtību ungāru tautas traģiskajam
liktenim. Neraugoties uz stingro apsardzību,
viens no ungāru paukotājiem
— Beia Mikla īsi pirms trupas
aizbraukšanas to atstāja un griezās
pie zviedru iestādēm ar lūgumu pēc
politiska bēgļa azīltiesībām.
Tagad Stokholmā tieši no Budapeš-tas
saņemtas ziņas, ka pēc ungāru
paukotāju atgriešanās mājās viņu piederīgie
jau bijuši izsūtīti un novietoti
kādā koncentrācijas nometnē Au-strumungārijā.
Visi meistarsacīkšu dalībnieki
izsaukti uz nopratināšanu,
kurā pra.iits, ar kādām personām
sportisti Stokholmā pavadījuši brīvo
laiku vai satikušies. Demonstrēta pat
kāda slepeni uzņemta šaurfilma no
ungāru paukotāju veikalu apmeklējumiem
Stokholmā, kuros, protams, pa
lielākai daļai pirktas lietas, kas Ungārijā
nav atrodamas.
Pēc atgriešanās Ungārijā paukotāju
sardzes priekšnieks" — poļilruks Be-la
Bais Budape.stas laikrakstos ievietojis
rakstu virkni, kurā visnekaunīgākā
kārtā nomelnota Zviedrija, Stokholmas
publika u. t. l Bela Bais Hit-lera
nacistiem,
bet tagad uzticību.
v;ņa krituši izrāditu „kosmo-politisku
nostāju".
Musu
pienākums
Šinīs dienās mēs atkal pulcējāmies
sanāksmēs un atcerējāmies drausmīgos
notikumus mūsu dzimtenē pirms
10 gadiem. To mēs darījām ne tikai
tādēļ, lai atzīmētu vienu no baigākajām
mūsu vēstures lappusēm, bet
vēl vairāk tādēļ, lai neļautu aizaugt
asiņojošām brūcēm, lai atgādinātu ikvienam
latvietim no jauna viņa pienākumu
pret aizvestiem mocekļiem,
pret pamesto tēvzemi un, beidzot, lai
mēs neapkustu brīdināt brīvo pasauli
par briesmām, kas nāk no austrumiem.
Tā vi«i liekas, ka, mūsu trimdas
saimei aizklīstot prom no Vācijas,
pāri jūrām, 14. jūnijs pamazām sāktu
balēt mūsu apziņā! Liekas, ka ne viens
vien tautietis, pārbraucis pāri plašiem
ūdeņiem, atviegloti nopūšas —-
nu mēs esam drošībā! Drošībā no kā?
Nenobeigta atbilde skan no 14, jūnija
drauda! No drauda kļūt iznicinātam
fiziski un morāliski, ar zvērisku
cietsirdību un visnecilvēcīgākām me-todēm.
Kādēļ mēs bk neatlaidīgi tiecamies
izkļūt no Vācijas^Vai tikai tādēļ, ka
to tā savā laikā ieteicis Vācijas trimdinieku
pārstāvības orgāns Latviešu
centrālā padome? Vai dzīve Vācijā
patiešām būtu daudz ļaunāka nekā
vienā otrā cilā zemē, vai daudzi jaunieši
labprāt vēl negribētu turpināt
savu izglītību Vācijas augstskolas,
vai invalidiem viņu nākotne nebūtu
šeit daudz drošāka nekā jebkurā citā
zemē? Vai dažs labs no mums nav
teicis, ka pret palikšanu Vācijā nebūtu
da |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-27-01
