Bavarijas Latviesu vestnesis, June 16, 1951

              L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 16. jūmjI
Pārestība
brivpraiī^ajiem
UTVIBSIEM BIJA TOSlBAS UN PIENĀKUMS CiNiTIlS
BOĻŠEVIKIEM
Jau pagājuši seši gadi, kopš apklu­suši
otra pasaules kara ieroči, un ar
gadu tecējumu aizgājis aiimirstlbi
kādreizējo pretinieku ienaids, kā ar!
nodarītās pārestības. Tikai ar bij.
latviešu karavīriem tas, diemžēl, tā
nav. Tiem vēl lidz šai dienai negrib
pieck)t, ka viņi ar ieročiem cīnījušies
pret cilvēces briesmīgāko ienaidnie­ku
—• komunismu; viņiem vēl vien­mēr
pieraksta kalpošana nacionāl­sociālistiskās
Vācijas kara mērķiem.
IRO iestādes vēl līdz šai dienai ne­piešķir
DP statusu tiem latviešiem,
kas bijuši militārās vienībās pirms
1943. g. pavasara, vai arī, kas bijuši
vecāki par tanī laikā iesaucamiem
gada gājumiem, jo tie eēot brīvprā­tīgi
palīdzējuši ienaidniekam". Ar to
viņiem ņemta katra iespēja izceļoša­nai.
^Brīvprātības" jēdziens kā Da-mokla
šķēps turpina karāties virs šo
vīru galvām.
Sl atziņa ir loSi sāpīga, vēl jo vai­rāk
tad, ja līdzīgos ieskatos ir daži
mūsu pašu cilvēki, kam lietas būtī­ba
ir zināma, bet kas tomēr apgalvo,
ka tie tautieši, kas brīvprātīgi devu-šies
cīņā, paši vainīgi savā nelaimē:
tiem nevajadzējis klausīt dažu ,,vā­cu
kalpībā" esošo ģenerāldirektoru
vai „godkārigu" virsnieku aicināju­miem,
ar citiem vārdiem, nevajadzē­jis
skriet kur nevajaga, kamēr „īstie
patrioti" pratuši palikt ārpus kara­vīru
rindām arī tad, kad tos ar varu
sauca pie ieročiem. Par laimi latvie­šu
vidū nav daudz tādu, kas tā do­mā.
Latviešu tauta, kas pieredzējusi
baigo 1940.^41. g., zina, ka tās brīv­prātīgie
nebija dēku meklētāji, bet
gan tās krietnālsie dēli, kas, paklau­sīdami
Mātes Latvijas saucienam,
devās cīņā par tautas un tēvzemes
brīvību, un daudzi no viņiem šo savu
uzticību Latvijai apliecinājuši savām
asinīm un pat dzīvībām.
Tāpēc mūsu valsts oficiālo pār­stāvju,
latviešu centrālo organizāciju
un sabiedrības svētākais uzdevums ar
visiem iespējamiem līdzekļiem aiz­stāvēt
šos brīvprātīgos pret nedibina
to apvainojumu — ienaidnieka al
balstīšanu. Balstoties uz slarptautis
kiem likumiem un tiesībām, jādara
iespējamais, lai pierādītu, ka tie lat­vieši,
kas formāli arī uzskatāmi par
brīvprātīgiem, to darījuši tikai ap­stākļu
spiesti, bet nevis, lai kalpotu
„Lielvācijas" kara mērķiem. „Karš
viņus sauca cīnīties pret Pad. savie
nību, bet nevis vācieši," pareizi uz­svēris
holandietis Dr. Sluise vācu ne­dēļas
laikrakstā Ost-West Kurier
(sk. Latvijas 18. aprīļa 30. num.).
Vēl pirms dažiem gadien\, kad pa
saule vēl nebija pilnā mērā izpratusi
komunisma palieso būtību, apstākļi
bija citādi, bet šodien mēs jau varam
atklāti pateikt pasaulei, ka latviešiem
nav bijis tikai morālisks pienākums,
bet arī juridiskas tiesības cīnītie*
pret to valsti, kas iznīcināja Latvijas
brīvību un nolaupīja tai suverenitāti.
Definējumu par palīdzēšanu ienaid­niekam
tikai tad varētu attiecināt uz
Latvijas pilsoņiem, ja Latvija vai Vā­cija
būtu pieteikusi viena otrai ka­ru,
vai arī, sākoties Vācijas-Pad. sa­vienības
karam, Latvija, būdama šai
ffezonUa cilvēku slep­kavošana
fedioslova'
kflas cief omos
Minchene (rs). — Ģen. Prchala va­dītās
čechu politisko bēgļu grupas
laikraksts Bohemia ziņo par drausmī­giem
apstākļiem Cechoslovakijas cie­tumos,
ts. labošanas iestādēs un kon­centrācijas
nometnēs. Visbaigākā esot
labošanas iestāde Bori, kur ieslodzīti
ap 2600 politisko un 2000 kriminālis­tu.
Sīs cietuma iestādes komandanta
pulkvežleitnanta Leiša sevišķi iemī­ļota
izprieca esot noskatīties, kā pēc
viņa pavēles kriminālisti publiski iz­varo
par politiskiem pārkāpumiem
ieslodzītas sievietes. Kādas apcieti­nājumā
dzemdējušas māte^ acu priek­šā
komandants pats savām rokām
saraustījis gabalos apcietinātās sešas
dienas veco bērnii^u.
Pēc Leiša pavēles kriminālisti jau
nogalinājuši vairākus simtus politis­ko.
Cietuma pavārs Mašeks viens
pats n(»itis 80. Aprīļa sākumā dala
uzraugu pēc iepriekš sagatavota plā­na
gribējuši atvērt cietuma vārtus un
izlaist brīvībā daļu politisko ieslodzī­to.
Nodomu izspiegojis kāds krimi­nālists,
un 15 uzraugu pakārti, bet 10
sodīti ar mūža cietuma sodu. Boru
cietumā ieslodzīti daudzi katoļu ga­rīdznieki.
Aprīļa beigās ts. labošanas
kamerās mežonīgā kārtā nogalināti
25 augstāki priesteri, kuru līki sa­dedzināti.
Parastais nogalināšanas
veids Boros un arī citos Cechoslova-kijae
cietumios esot nosišana, ziņo
Bohemia.
laikā de facto suverēna, būtu izsludi­nājusi
savu neitralitāti, noliedzot sa­viem
pilsoņiem brīvprātīgi piedalīties
karotāju valstu bruņotos spēkos. Bet
tā nav bijis, un mums toreiz vairs
nebija savas likumīgas valdības
mūsu territorijā, ja neskaita Maska­vas
iecelto prof. Kirchenšteina komu­nistisko
valdību.
Bez tam nav jāaizmirst arī juridis­kais
moments, ka latvieši bruņotu cī­ņu
pret Pad. savienību uzsāka jau
tad, kad pēdējā vēl bija Vācijas sa­biedrotais,
vai vismaz skaitījās drau­dzīgās
attieksmēs ar to. Sīs cīņas
sācēji bija mūsu partizāni, kas, glāb­damies
no komunistiskā terrora, bija
devušies mežos un purvos, lai sāktu
izmisuma pilnu cīnu pret varmākām
vēl piriiifi vācu-padomju kara sakuma.
Saskaņā ar Hāgas 1907. g. konvenciju
par kara vešanu, minētie partizāni uz
skatāmi par kara vedējiem (bellige-rent).
Sī konvencija nepārprotami de
finē, kas un kad uzskatāms par kara
vedēju, starp cilu norādot, ka. jeb
kuras territorijas iedzīvotāji, kas aiz
laika trūkuma tvēruši ieročus spontā­ni,
lai aizstāvētu savas atzītās tiesī­bas
(public right) pret svešu uzbrucē­ju,
uzskatāmi par karavedējiem, ja
tie nes savus ieročus atklāti un ievē
ro starptautiski atzītos kara vešanas
likumus un paražas. Kā redzams no
šī definējuma, mūsu tautai bijušas li
kumīgas tiesības ķerties pie ieročiem,
lai aizsargātos pret otrreizēju padom
ju okupāciju. Dabiski, ka, sākoties
Vācijas-Pad. savienība^ karam, lat­viešu
tauta turpmākās kara gaitās
gribot negribot cīnījās kopā ar Vā
ciju.
Tāpat ir netaisni un neloģiski mek­lēt
kolaborantus vai pat kara noziedz­niekus
to virsnieku vidū, kas, ne­būdami
iesaucamos gados, paklausīja
zemes pašpārvaldes aicinājumam un
stājās leģiona rindās. Vai šiem vir
sniekiem bija morāliskas tiesības no
raidīt šo aicinājumu? Ja kareivjiem
bija jācīnās ar ieročiem, tad virsnie
ku pienākums bija tos neatstāt vie­nus
fivešas varas rīcībā. Tāpēc arī
šos virsniekus nevar vainot kalpo­šanā
Viiicijas kara mērķiem. Tieši
otrādi, viņu piedalīšanās bija pretēja
vācu interesēm. Vācieši bija ieinte­resēti
neatļaut leģionam latviešu va­dību,
jo tā bija traucēklis vāciešiem
izmantot mūsu karavīrus pēc savas
patikas. Tikai pateicoties latviešu
vadībai, izdevās latviešu vienības sa­turēt
kopā un neļaut tās saistīt citos
kaujas laukos, ^ kā tikai austrumu
frontē un cīņai pret komunismu.
Vācieši gan visādi centās, kur un kā
vien iesļ>€jams,^ atbrīvoties no latvie­šu
vadības. §ī* cīņa starp latviešiem
un vāciešiem par latviešu leģiona va­dību
sākās jau pirms piespiedu ie­saukšanām
un turpinājās līdz pat Vā­cijas
kapitulācijai. Lai tikai atcera­mies
lielo satraukumu latviešu sa­biedrībā,
kad. leģionā iesauktos pir­mos
tūkstoš neapmācītos jaunekļus
1943. g. marta beigās nosūtīja uz Le-ņingradfis
fronti bez latviešu virsnie­kiem
un instruktoriem. Vai toreiz vi­sās
latviešu aprindās neizskanēja no­teikta
prasība pēc latviešu vadības
leģionam?
Ir jautājums, kāpēc mun^ vajadzē­tu
noliegt latviešu tautas gatavību cī-nīticis
otrā pasaules karā pret tās ne­atkarības
laupītāju komunistisko Pad.
savienību. Sī latviešu piedalīšanās
otrā pasaules karā ir spilgts pierādī-jum
« visai pasaulei, ka latviešu tau­tas
nelokāmā griba ir būt brīvai un
neatkarīgai, un ka par šo brīvību ta
gatava cīnīties ieročiem, nesot vis­smagākos
upurus, kaut arī šāds pie­rādījums
tai,, no viņas neatkarīgu ap­stākļu
dēļ, bija liegts 1940. g. No­liedzot
šo savu cīņas gatavību, mēs
grēkosim aavas tautas vēstures priek­šā.
A. SilgaUis
Koļpš kžda laika atkārto)Qiās Aus*
Irilljas abooeita UQ pžrstāvļa sfidil-bas
par aekārtlgu roap. n o v ē l o tu
LATVIJAS saņeiaiasu. Kaut gan laik-iraksltu
us Austrāiilo itsūtām kārtīgi
an loikus, lasītā}! to bteži saņeia ar
kavBanos. dažkārt ari vairākus nu-laurus
ī(t\t^ Esa^ pārbaudlju^t, ka
l a i k r j B k s t t oekādā xiņā nekavējas ari
pārslāvju vainas dē], bet sarežģījumi
an bavēiitanāft rodas Aastrālijas mui­tas
iestidēm, mums nezināmu Ie­meslu
bieži aliturol lielākus ār-iena|
ij laikrakstu salI}QiBUS un H-mleiiiot
saiņos ar LATVIJU raflsu
galviinaiam pārstāviia A. Smitani ti­kai
nr kēvēlamiem, dažkārt pat ar-krājot
lielāka skaita laikraksta sa­mani.
Lūdiam lasitālus atvainot šos ka­vējumus,
kas rodas no apgāda an pār­stāvjiem
pilnīgi neatkirlgn apstākļa
dēl, un darīsim visu lespējarao, lai
ioraēr novērsta ari šos traocējamus.
LATVIJAS APGĀDS
ibi Mjusi mfonnetB pu
itsntita ptavoSana pret
Hittero
l e a ē v i (as). — Kā l i ņ o La Tribune
de Geneve, U N augstais bēgļu komi­sārs
holandietis van Heuvens-Goed-harts
Zenēvas holandiešu klubā no­lasījis
referātu par pretestības kustī­bu
Holandē vācu okupācijas laikā.
Van Heuvens-Goedharts pats piederē­jis
pie holandiešu pretestības kustī­bas
vadītājām personām. Referents
paskaidroja, ka pretestības kustībā
piedalījusies samērā neliela holandie­šu
minoritāte, bet ari nodevēju nav
bijis daudz, kamēr Holandes iedzīvo­tāju
vairākums izturējies pasīvi. Ho­landiešu
pretestlbnieku drosmi un uz­upurēšanos
runātājs raksturoja dažā­diem
piemēriem, pie kam La Tribune
de Geneva izcel referenta paskaidro­jumu,
ka holandiešu pretestības kus­tība
arī bijusi ijiformēta par atentātu,
kas gatavots pret Hitleru.
i tikai atbri
boUevisma
MINSKAS lAIDiTAJS DIAUD
Mtnski (rs). Pirms dažām die­nam
Minskas raidītājs izteica atklātus
draudus amerikāņiem un vāciešiem,
piesolot tiem karātavas. Tas nolika
sakarā ar čecha Kurila procesu Karls-ruē,
kur vācu tiesa piesprieda šim
Kleidovkas koncentrācijas nometnes
bij. komandantam 15 gadu cietumā.
Pilnīgi noklusot to, kas Kurils bijis
un kā tas nežēlīgi mocījis apcietinā­tos,
Minskas raidītājs pataisīja notie­sāto
par nevainīgu kapitālistu varas
upuri, ko amerikāņi un vācieši gribot
pakārt. Ziņojums beidzās ar vārdiem:
,.Padomju darba ļaudis strādā dienām
un naktīm, lai atbrīvotu pasaules vēl
nebrīvo daļu no kapitālistiskajiem
slepkavām."
22 APSPIESTAS NĀCIJAS BRĪDINA RIETUMUS ARĪ NO KRIEVU
IMPERIĀLISMA
KT«.^« , i « n i S m nar nrptholševistis-' iitelcle». ,.UbSk lai valda vliilikUkiU
Nesen Jiņojam par preiooļsevisus ^^^^ j ^ ^ ^ , , ^ , 1 , , ,^,1,^^^
ko nāciju bloka ABN lielo pretkomu-nistisko
sanāksmi Minchene. piedalo­ties
ap 1000 trimdiniekiem no 22 ko­munistu
apspiestam tautām, ieskaitot
latviešus, kurus pārstāvēja mag. hist.
J. Bračs. Šoreiz sniedzam izvilkumus
no plašajā sanāksmē pieņemtajām
rezolūcijām, kas raksturo minētās or­ganizācijas
nostāju ne vien pret ko­munistisko
režīmu, bet arī pret boļ-ševistiskās
Krievijas imperiālisma
tieksmēm. Sanāksmes vienprātīgi
pieņemtajā vispārējā rezolūcijā starp
citu šādas tēzes:
1. Agreilvēl» un dMlniktlvilt bolievlimi
savā būtībā Ir llkal Jauna forma krievu
ImperlāUsmaB. kas gidu ilateņoi kļu-vis
liels un stiprs ar pakāpenisku citu tautu
pakļaušana un verdilnāSanu.
2. Dildamies pēc visas pasaules lekaToSa-nas.
bolševltBt galvenokārt radiet un Uau-dils
krieva etnogratiikit robeiāi. Krieva
tauta bija tā dilnējīpēkt, kas ar krāpSun
un varmācība stlauia vītu nekrievu tautu
pretestību; tāpēc Ir ptreUl, U tig«d vlits
pakļautas tautu ved ciņu pret Maskava.
3. Lai salauztu apspiesto tautu augoSo pre­testību,
boIŠevistlskā Maskava lieto un lldi
nozledilgal pilnībai attīsta tik barbariskus
lldieklas, kAdi vēslurē vēl nav bl}u3l: masu
īlepkavibat, ipidilnālanu lldi nāvei, bada
terroru, lēna nāvi koncentrācilas nometnēs,
deportāci]as, masa pārvietošanas un citus
līdzekļus veselu tauto Iznicināšanai. Sos pa
Sus Unlclnāianas paņēmienos gatavo un tur
rezervē visai pārējai, brīvai puaulel.
4 Līdzīgi cariskās Krievijas reilmam, bo|-
ievlsļns ceniias pakļautās tautas ruslflcēt, bel
krievu nācijai sagādāt hegemoniju pār c i ­tām.
Nekrievu tautu terrltorlļa un saimnie­ciskais
potenciāls pakļauts bezgalīgai Iz-sOkSanai
un Izmantošanai.
S. Krle\u politiskās aprindas ārzemēs, bū­damas
pretkomOnlstlskas, tomēr nespēl no­vērsties
no tradicionālā krievu Imperiālisma.
Tās apstrīd agrāko caru un tagad boļševiku
apspiesto tauta tiesības un tieksmes uz ne­atkarību;
tās turas pretim Krievijas tautu
cietuma liBlcināSanal, un, plen., Kereaskls
No Rigas radiofona
ar lopiem rapejai vairāk neka
par cUvekiem
SEiUS GADUS „STUDE" PARTIJAS
ISĀ KURSA PIRMO NODAĻU
Latvijas komunistu centrālkomitejas
propagandas daļas vadītājs Strods žē­lojas:
Pārbaudēs atrasti lieli trūkumi
komunistu izglītošanā, piem., Daugav­pils,
Alūksnes, Rūjienas, Valmiera*
u. c. rajonos un Ventspilī. Daudzas
propagandas da|as neiedziļinās satu­rā
un mācības nevada sistemātiski.
Siguldas rajonā decembrī un janvārī
nav nolicis neviens propagandistu se­minārs.
Grīvas rajonā Mošičevs 4 te­matus
..nostrādājis" 5 nodarbēs, lai
gan vajadzēja 14. Daudzās polītskolās
un pulciņos rosīgu pārrunu vietā ir
nosodītā jautājumu un atbilžu meto­de,
(Padomju režīmā vispār labāk ne­jautāt
nekā, jo tas var maksāt dzīvī­bu
ne vien jautātājiem, bet pat at­bildētājiem.)
Viļānu rajonā visi komu­nisti
sadalīti trīs grupās un mācās
pēc vienādiem plāniem, neskatoties
uz izglītību. Daži mācāē kādu IsS
kursa nodalu vai kādu nelielu brošū-rinu
ilgāku laiku, Piem., Valmieras
gaļas kombināta direktors Heinbergs
kopš 1945. g. studē īsā kursa pirmo
nodaļu, kamēr kombināta kadru daļas
vadītājs Kagar\s 6 mēnešos nav va­rējis
izstudēt kompartijas manifestu...
TRŪKUMUS NOVĒRSIS AR
«PAPLAŠINĀTU LĒMUMU"
Rīgas pilsētas padomes sesijā, kes
bija veltīta dzīvokļu un organizācijas
jautājumiem. Cakars gan referēja, ka
visumā pabeigta sagrauto dzīvokļu
fonda atjaunošana, taču debatēs Apsi­tis.
Ķīsis, Pavlovskis, Roke, Bistrova,
Lapii)š, Liepkalns, Kaminskis, Strau­jums
u. c. asi kritizēja rajonu izpild­komitejas,
rajonu dzīvokļu pārvaldes,
kā arī remonta un celtniecības orga­nizācijas,
kas nepietiekami gādā par
dzīvokļu fonda stāvokli. Deputāti
vienprātīgi pieņēma ..paplašinātu lē­mumu"
kā veikt dzīvokļu remontu un
uzlabot to ekspluatāciju. Sesija atbrī­voja
Pupuru no izpildkomitejas
priekšsēža vietnieka amata. Par
priekšsēža pirmo vietnieku ievēlēja
Simorovu, par vietnieku Binetjanu.
Cīņa kādā rakstā ņemas iegalvot
lasītājiem, ka „mūsu dzīve ir turīgā­ka,
labāka, skaistāka". Bet jau tajā
pašā rakstā dzirdam, ka lauku patē­rētāju
biedrības vēl nerūpējas par sil­tiem
ēdieniem kolhozniekiem. Tas lie­cina,
ka nopostīto viensētu saimes pa­vardu
vietā jaunierīkotajās ,,agropil-sētās"
resp. lielajos kolhozos ēdiena
gatavošanas iespēju nav. Un ja nu
lauku patērētāju biedrības nav parū­pējušās
par ,.kopkatlu", tad kolhozos
sadzītajiem zemniekiem jāpārtiek ar
sausu maizi un zaļiem kartupeļiem,
strādājot „ar sajūsmu" no gaismas
līdz tumsai. Pat tad vēl daudziem lā­ga
neiznāk, ko „likt uz zoba", jo, kā
agronoms Zariņš ziņo, pag. gadā
daudziem kolhozniekiem vajadzēja at­skaitīt
izstrādes dienas (samazināt at­līdzību)
par plāna neizpildīšanu. Šo­gad
vairs nedrīkst atkārtot pag. gada
kļūdas par rupjās barības nepietieka
mu sagatavošanu.
Tā rodas paradoksāls stāvoklis: ab
surdās lauksaimniecības resp. kolhozu
sistēmas dēļ pietrūkst lopbarības, bet
jācieš nabaga kolhozniekiem, kam at
rauj jau tā plāno maizes riecienu, ne­bēdājot
par darbā nodzīto un pusbadā
novārgušo zemnieku dzīvībām. Jau
vairāk rūpējas par lopiem, jo „lielie
biedri" baidās paliki bez karbonā­dēm.
Lūk, radio zipo, ka „Rīgas cūk­kopības
trests šogad sūtīs 1200 lopu
no 10 sovhoziem uz tālām ganībām.
No Viesturu, Augstkalnes un Viduk­ļu
sovhoziem uz 500 ha lielajām A u
ces ganībām jau aizdzītas vairākas
partijas. Pag. gadā uz tālām ganībām
(felti tikai 200 lopu".
,,KUSTIBAS PULKVEŽI"
Cik vērojams ao radio raidījumiem,
Latvijas dzelzceļu vadība ir pilnīgi
krievu rokās. Tā kādā raidījumā krie­viski
runāja dzelzceļsatiksmes priekš
nieks, „direktors un kustības pulkve
dis" Dmitrijs Vasiljevičs Vasins, pār­baudot
stāvokli uz līnijas pa «elekto
ru. Šādas pārbaudes viņš izdarot divi
reizes diennakti Izsaucot Rēzekni, no
turienes atbildēja ..ekspluatācijas
priekšnieks, kustības inženieŗmajors'
Groševs, ka« pastāstīja par „garant€-
to plānošanu". No Daugavpils atbil­dēja
ekspluatācijas nodaļas kustības
pulkvežleitnants" Cehovecs. bet no
Krustpils ,.stacijas priekšnieks, ku­stības
inženierkapteinis" Lipskijs. Visi
stāstīja, ka palielinās lokomotīvju
diennakts noskrējiens un ātrums, sa­mazinot
stāvēšanas laiku. Šinīs dienās
beidzot Rīgas—Dubultu—Slokas līni-jafi
elektroficēšanu. Darbdienās būšot
37, bet „izeja5 dienās" —- 48 pāri vil­cienu.
Ka par svētdienām resp. „iz-ejas
dienām" kļuvušas pirmdienas,
liecina radio nolasītie sludinājumi.
Citiem vārdiem — visi Latvijas iedzī­votāji
spiesti svētdienām strādāt, lai
neļautu tiem apmeklēt dievnamus.
TAUPA ^LIELAJAM CELTNĒM"
Rīgas vagonu rūpnīca bija aicinā­jusi
izvērst sociālistisko sacensību
par ietaupījumu ieskaitīšanu „lielo
celtņu" fondā. Autoelektropribor so­la*
ietaupīt lielajām celtnēm 4,5 proc.
visu materiālu. Daugavpils mēbeļu fa­brika
Krāsnij Mebeļščik nolēmusi tau­pīt
metallu un naudu. Arī Rīgas mai­zes
kombināts atsaucies aicinājumam
un jau ietaupījis par 89.000 rbļ. VEF a
katrs strādnieks solās savākt un nodot
lielo celtņu fondam ne mazāk kā 100
kg metalla lūžņu. Bez tam fabrika
gatavo zemes smēlēju skaitītājus lie­lajām
celtnēm konstruktora Richarda
Akmentiņa vadībā. īsi sakot — viss
lielajām celtnēm! Kino Spartak telpās
par tām referēji^ Volgas-Donas kanā­la
būvētājs Medvedevs, kas patlaban
atpūšas Latvijā. Un kamēr „biedr5'
Medvedevs ..atpūšas" Ķemeros, tik­mēr
daudz mūsu nomocīto tautiešu
jau apgulušies Volgas-Donas kanāla
krastu smiltīa uz necelšanos.
liesu. '
<i. Pret krievu varmācību mOiu tautes ka.
ŗojušīs gadu desnlUem un statiem Kad
mH pēc 1017^18- g radllln nactoailai vai-stU,
lai dilvolu mierā i r vlsn p«iauU oi irt
ar krievu tautu, krievu imperlāllins ^^to-relt
sarkanā krāsi — nesaadilgl liaIcUI)i
mflsu neatkarību.
7. Ui to citas brīvas tautas vtfial4tl|i
nn bezdarbīgi noskatījās; tās vēl tagad pa­cieš,
ka mūsu tautu stratēģisko un u t s i t f.
clsko potenciālu boļševiki linaito savii
agreslļai. lā Maskavai pēc otrā pasailttl
kaŗt ne vien al|āva, bet pat pilldiēļt
vBs varas robežās liplest lldi Eiropas itrdi):
llditekus tas pats notika Azljā
I. Visam par spIU. mūsu tautas l a n d ļ i
pret krievu boļSevlsrau turpina un tirptiāsj
II ciņa vēršas ne tikai pret boļievisatt,
ari pret katra vētda krievu ImporlāUiai
vienalga, vai tas rādītos montrchlstlskl.
Udārlstiskā, sociāUstlskā vai ..demokrat
t ē r p ā ' .
9. Mūia lauUs pailst visu lUvtsko vi
pansUvlsko Ideiu )otl labi kā pertlde
imperiālisma ideju. To kopi bo|ievlkl tiļ
kā cara kalpi. Mēs to kategoriski norai'
un cīnāmies par savu nacionālo brtvlbi
valstisku ntatkarlbn.
Tāpēc šinī USķlrlgi vēitnrM stnitt
rietumu pasaulei ieteicam i ā d u savu pri
bas.
a; Cīņā pret maskaviešu agretljv itpali
tles vienīgi ui lavn leroCu ni iKkitl
pārspēku, bet gan baiētlea us BorlUikl
rākn Ideoloģiju. Ntpoleont t i HUltra
mēri rāda, ka Krltvljt nav i f k t ŗ o j u it
altraujoSas Idejai. Lai boļiēvlsmi i t i li
noil sakautu, jao tagad jāUlS paianii M8(
parolē par patiesu tauto pitiottlkiaiot, v
clonālās suverēnltātet gtrutiln.
b) Rietuma v i i i t l B jaa tigid
deklarē un jigirantē nflio Uttti
neatkarība UB valstiska patitāvlbi.
da mākslīgas valttu (ederācllti u
valstiski veidojami, kas vērtU Mīl •
tautas grlbn. Tikai tad kOi T f l M ll
nākumi.
cl Nepiecteiana tOlIteļa ladarkite
bolSevlitisko kaitfba vliii umH.
A) Mēs p r a s ā s nacloBālo valtti
fianu visos bo|Scvika varat ap^aMtl.
e) Mēs prasām pleUlst mflsn datoflln^
visām tleiIbāB viioi ApTltiot» l i d | |
ganos.
I) Mēf pratlm nepieļant Btkidi
tantu dcitoma laglabālanu pēc kolMtail
nlcināSanai, tas ir, neplelalīt i t k l il
veida vai tormas Inperlja ar m
tlskām tieksmēm, kfi tas )aa tafii i « ]
dilrdams.
g) Mēs prasām, lai b r i v l i ^ i « d «t
pret krlevn-t»o|Seyika briasmim
ui blakui ceļiem, bat koncntrēlM vtMi
tā pret lielo pamatnoEiedīnlaki —
Usmu.
hj Mēs prasām pieaicināt apifittii
pārstāvius vifās attiecīgās Instaaef^
programmu sastādīšanā on cltoi
tlskos pasākumos, lai pslcholoģiikalt
gūtu sekmes. —
Ievērību pelna ari otra- tl$
sanāksmes rezolūcija izplatīšanai
vajās rietumu tautās. Sniedzam
šīs rezolūcijas saīsinātu tekstu:
— Nekāda IzlīgSana brīvajai paiaslalī
Maskavu nav iespējama. Kas tam tic
darbojas, tas veicina |otl kaitīgu llflilja.
mflnlsma beign gājiens Ir vai nu vliai
saules iekarošana vai bojā eja Nav n i '
llūrtlu par mierīgu tadsīvoSanu. Jā<
tikai par uivaru, pēc tās visiem Jāci
citādi jūs paSi nokļūsit verdiībā.
. Ir divi ceļi; jums paSlem jāklOft
Uskl un militāri stipriem, olrkārt — ar
tiesu, pareiiu un sirsnīga politika jāU
nospiesto tautu labvēlība un atbalsts, pat
vispirms aktīvajiem cīnītājiem aix
prlekSknra. Jau pirmā kļūda Ir tā, ka
apkarot tikai komunismu, bet ne vienlī
arī krievu Imperiālismu. Jūsu otrā k|Q(
ka jūs uzskatāt Pad. savienību par
pa.{u politisku nn nacionālu vienību, kl
nekad nav bijusi an nav.
Krievija jāatspiež atpakaļ savāi et
ftnkās robežās. Igaunija, Latvija, Līf
Ukraina, Baltkrievija, Kazaku zeme, TarI
na, Ziemelkaukazs, Gruzija, AzerbfU
Armēnija, īdelurāls, Sibīrija, tāpat l ul
ja, Rumānija, Cechija, Slovākija, Follja^>
gārija un Albānija, kā arī komflntimti
spiestās serbu, kroatu un slovēņu taotl
padara brīvas savās nacionālās valitll,
grafiskās robežās.
Mēs brīdinām lūs no tām krieva
ārzemēs, kas Ir gan pretboļSevIstliku,!
paliek uzliclgas krievu Imperlāllimam.
mēģina }ums iestāstīt, ka apspiestai
vēlas tikai atbrīvoties no boļševika
un citu neko Sl maldlnāSana Ir kaitīga,
var Iznīcināt nekrievu tautu slmpatljat
brīvo pasauli. Neaizmirstiet, ka io
vu tautu piederīgo visā Pad. savleaībā
proc.
Brīvās rietumu tautas, atcerieties,
dējot gados jau vairākas tautas legi
patstāvību: Indija. Pakistāna, Filipīnu,
nēzija. Vai nevarat saprast, ka to
1as arī padomijas apspiestās tautasl
cīņas, mūtu tieksmes, mūsu spēki
eksplozīvāki Mēs esam 150 mllj. cllvl
Eiropas tradicitām un kultūru. Vlenīgt
otr.1 fronte aiz dzelzs prieklkara ar
pretestībai kustībām un sacellanās ai
Ir spējīgas paglābt pasauli no komflai
tālitārisma un krievu imperlātUma.
mirstiet, ka Pad. savienības arml}as kl
tādā pašā 65 proc. proporcijā Ir mQft^|
tie^l Dodiet ari viņiem tnspējn cīnītlef ^
ar mums par tautu brīvību. Bet brīvTli^
zīmē neatkarību tavā nacionālā valstll
Brīvību tautāral Brīvība dlvēkaml
Netraucējiet
komunistus. a e |
Hamburga (rs). — Daudzi Ri
vācijas-Cechoslovakijas robežas
gabala vācu policisti un policij
rēdnl saņēmuši anonīmas v
kurās „Nirnbergas komunistu o
le" aicina vēstuļu saņēmējus
tēt viņu priekšniecības pavēl
rīkojumus. Vēstulēs, starp
teikts: Ja redzat kādu patriotu
nistu!) piestiprinām pie sienāitt
sētām plakātus vai zīmējam
saukļus, tad mainiet gājiena vi:
un netraucējiet viņu. Ja jūsu
kāds svešas varas spiegs, tad
rieties no tā. Atvieglojiet ci
laikā grijtibas apcietinātiem pa
tiem. Ja zināt, ka kādam patrioti^:
draud apcietināšana, tad brldinfil
viņu!
AR »Eļ
ARMIJAS
dabl5« vel tos ,
E. .krieva komunisti
%pieil latvieši»
E j i asi f
' l i visu dienu aW
1^1
^aljiiiikiralisk«raTlrr
fliiTiiiItiei
ajingrtraiiksmes st]
iJjiinmijniciju patsautļ
pejL Cii: atceros, ap ļ
piilojiti-bataljona i i
Mposties izbrauks
i«8 biju ari e6. Tā sai
N« «to mllm, skait
ftferāaieiflo Citadeles
^«Isai Raiņa bulvāri ,
F fc vienībai sekoj
F liiji daodz ļaužu -
ŗ^nllķ Mtraukl,
r acis ienurdzējāļ
7 iabatas lakat(
saucieni:
toeittia^aviril Le
W ' . Ari mēs bija,
*'*ltaie8, un rokaļ
'^'^«^audzaiauten'i
'SSL*"''Pilni,
T " . "5fi«M n,
V J ' ! " P f i 4 i l -
^ Nāvi
. H a L > e ,
f ^ C t l ^ -
«iabiiji,