Bavarijas Latviesu vestnesis, June 16, 1951

              s L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 16. jūnljt
Japāna jaa sāK
eilāf spams
Tokio (gi). — Pēc neatlaidīgas kon-ferēšanas
pārmaiņus ar britu un fran­ču
diplomātiem drīz vienā, drīz otrā
galvaspilsētā ASV prezidenta special-pilnvarotajam
Japānas mierllguma
jautājumā un varbūtējam nākošajam
ASV ārlietu ministram Džonam Fo6te-ram
Dallesam beidzot izdevies iegūt
principā Londonas un Parīzes piekri­šanu
drīzai mierllguma parakstīšanai
ar Japānu.
Tā kā pad. savienība bija kate­goriski
noraidījusi vairākkārtējos rie­tumvalstu
piedāvājumus sarunām par
kopēju mierlīgumu, panākta vienoša­nās
mierllgumu nenovilcināt un pa­rakstīt
to bez padomju piedales, pēc
britu ierosinājuma pašai Japānai pēc
pilnīgas suverenitātes atgūšanas atstā­jot
ari izvēli, kādas Ķīnas valdības
parakstu tā vēlas uz mierllguma —
Cangkaišeka vai Maotsetunga. Arī
Formozafi jautājuma galīgais nokārto­jums
delikāti bija atlDĪdīts uz vēlāku
laiku.
Tieši šajā brīdī, pēc sarunu sekmī­ga
nobeiguma, Pad. savienība pēkšņi
oficiāli pavēstīja, ka arī tā ieintere­sēta
kopējā raierlīgumā, kura izstrā­dāšanā
noteikti būtu klāt komunistis­kā
Ķīna, bet toties nebūtu pieaicinā­ta
Francija. Tā kā Francija ar savu
cīou pret nemierniekiem Indoķīnā,
blakus karam Korejā, jūtas pati lie*-
lākā cīnītāja par stabilu mieru Tāla­jos
austrumos, kaut arī iepriekšējā
kara laikā Japānas sakāvē aktīvi ne­piedalījās,
— sašutums Parīzē ir mil­zīgs
un gandrīz vienprātīgs. Bet fran­či
arī zina, ka Londona un Vašingto­na
šodien par Kremļa soli vairs ne­priecāsies
un nebūs gatavas uz tre­šajam
sabiedrotajam nepatīkamiem
kompromisiem, kā tas vēl būtu varē­jis
notikt pirms neilga laika.
Maskavas nolūks ir skaidrs — radīt
rietumvalstīs sajukumu un apmulsu­mu,
savstarpēju nesaprašanos un pre­tišķības
jautājumā par Pad. savienī­bas
piesaistīšanu sarunās un rezultā­tā
uz labu laiku vēl aizkavēt mierlī-^
gumu, kura sekas Maskavai var būt
visai nepatīkamas. Rietumvalstīm nā­kamajās
nedēlā« un mēnešos būs jā­pierāda,
ka tās neļaus Kremļa ob­strukcijas
un sabotāžas politikai iz­jaukt
centienus pēc iespējami drīza
mierllguma ar Japānu un stabilitātes
Tālajos austrumos.
Tokio jūt, ka japāņu neatkarības
stunda drīz atkal sitīs, un visur vē­rojama
sagatavošanās septembrī pa­redzamajam
mierlīgumam. Japāņu ju­risti
izstrādā jaunus pašu likum-us,kam
būs jāaizstāj okupācijas varag rīko­jumi.
Rūpnieki ar prieku un lepnumu
var ziņot par augošo produkciju — ie­robežojumiem
tirdzniecībā izbeidzo­ties,
japāņi varēs brīvi sacensties ar
citu valstu ražojumiem pasaules tir­gū.
Un arī rietumnieki sāk izjust sa­vas
ietekmes lēnu, bet pakāpenisku
mazināšanos, vienlčucīgi ar amerikā­ņu
okupācijas varas tuvošanos bei-
(jām.
Maijā amerikāņu okupācijas pārval-fle
nodeva pašu japāņu valdības ro-
•<ds kontroli par policiju, saimniecisko
dzīvi un vairākiem administratīviem
iestādījumiem. Parlamenta īpašas ko­misijas
skata no jauna cauri amerikā­ņu
okupācijas iestāžu lēmumus pret
priekškara un kara laika polīliķiem,
kādreiz varenās militāras policijas
Kerapetai un slepeno biedrību pie­derīgajiem.
Un jā vēl pirms kāda lai­ka
„baltā Tervno" — ģenerāla Mekar-tura
valdīšanas ietekmē japāņi šau­bījās,
vai kādu dienu viss tas varētu
kļūt citādi, tad tagad, ģenerāļa Rīdž-veja
stāšanās viņa vietā simboliski ie­zīmēja
amerikāņu atteikšanos no ab­solūtas
kontroles un tās pakāpenisku
izbeigšanu pavisam.
Visai svarīgs, īpaši psīcholoģiskajā
ziņā, ir pašu okupācijas iestāžu no­doms
turpmāk pašām segt okupāci­jas
izdevumus, kaut arī tas nāktu
vienlaicīgi ar amerikāņu dolāru palī­dzības
izbeigšanos. Okupācijas varas
un arī citu rietumvalstu pārstāvjiem
uz okupācijas rēķina bija iespējas līdz
šim turēt neierobežotus apkalpotāju
kadrus. Ar jūnija beigām ikviena gei­ša
un apkalpotāja būs „augstā cenā",
tāpat kā kalpi un mājas sargi. Arī re­kvizētās
mājas būs jānodod atpakaļ
japāņiem, un tie pacentīsies drīzā lai­kā
ar uzviju no amerikāņiem un ci­tiem
rietumniekiem atgūt iepriekšējos
gados zaudēto — istaba Viesnīcā mak­sās
ap 3 mārc. dienā.
Sagaidāms arī. ka vēl tālāk samazi-nāsies
amerikāņu vadīto japāņu laik­rakstu
tirāža, kas jau tagad sarukusi
gandrīz uz pusi. Izmantojot preses brī­vību,
toties tikpat strauji aug pašu ja­pāņu
laikrakstu abonentļj skaits. Pa­pīra
rūpniecība ir viens no raksturi-gākiem
piemēriem, cik lāelā mērā
daudzās nozarēs vērojama atveseļo­šanās
no kara brūcēm. Uz Austrāliju
jau eksportē lielākus vairumus dze­loņstiepļu,
uz ' Indiju un Jāvu ik
mēnesi aiziet adatas ap 33.000
mārc. vērtībā, un lielā mērā paspēju­si
atveseļoties arī zīda rūpniecība.
Japāna ar lielam cerībām raugās pre-tī-
rītdienai, kaut -arī pašiem pēc-5
gadiem amerikāņu atbalstā tagad būs
jāvicina spārni.
Bad Nāobeima (op). — Izraēlas
strādnieku partijas izdevumā Telavi-v
§ nesen publicēta Dr. J. Halperina
grāmata Izraēla un komunisms, ku­rā
autors izseko Pad. savienības .,ģe-nerāllīnijai"
žīdu jautājumā, kā arī
analizē cionisma un komunistu parti­jas
līdzšinējās attieksmes.
Komunistu partija Palestīnā pastāv
kopš 1919. g. Tā vairākkārt mainījusi
savu nosaukumu un tagad saucas
MAKI. bet vēlēšanās nekad nav iegu­vusi
ne vairāk, ne mazāk par 2—4
proc. nodoto balsu. Kompartijas no­stāja
pret žīdu ieceļošanu Palestīnā
un nacionālas valsts radīšanu bijusi
ļoti svaidīga un pat kurioza. Tā kā
partija cionismu asi apkaro, tad tā
bija pret žīdu ieceļošanu un pat par
ieceļojošo žīdu aizbraukšanu. Dažkārt
Palestīnas komunisti tāpēc aicināti
būt konsekventiem un arī pašiem pa­mest
Palestinu. Viss, kas pēdējos 30
gados Palestīnā radīts, domā autors,
noticis pret komunistu gribu. Arī Pa­lestīnā,
protams, izveidojusies partiju
cīņa un kreisās partijas, bet tās visas
balstoties uz cionismu, uzkatot Pale-stīnu
par savu dzimteni un esot asas
komunistu pretinieces.
Kad 20. gadu vidū kominterne izde­va
saukļus pret britu imperiālismu, žī­du
komunisti sākuši atbalstīt arābu
neatkarības kustību, kuras priekšgalā
bija Jeruzalemes muftijs El Huseins,
un aktīvi piedalījušies pretžīdu ne­mieros
1929. un 1936. g. Vairojoties
Viduseiropā antisemītismam un žīdu
vajāšanām, žīdu ieceļošanas problēma
Palestīnā kļuvusi sevišķi akūta. Ko­munisti
tomēr bijuši pret žīdu ieceļo­šanu,
kaut arī tiem draudētu Aušvi-ca.
Sī absurdā politika kulmināciju
sasniegusi 1939. g., pēc vācu-padomju
pakta. Ja jau vācu un franču komu­nistiem
bija grūti ieskaidrot saviem
biedriem jauno pagriezienu, tad pavi­sam
absurda žīdiem likusies komuni­stu
parole par izceļošanas izbeiļgšanu
no Eiropas un sadzīvošanu ar Hitleru.
Jauns pagrieziens noticis 1941. g. 21.
jūnijā, — nu pēkšņi komunisti atkal
prasījuši, lai Palestīnas žīdi pievieno­jas
padomju armijām, bet no Maska­vas
savukārt saņemts norādījums, ka
žīdiem jāiestājas britu armijas žīdu
vienībās. Ap to laiku komunistu parti­ja
Palestīnā atkal kjuvusi legāla un
denuncējusi angļiem cionistus, ka tie
necīnoties pietiekami dedzīgi par „ot-rās
frontes" radīšanu un ar savu dzī­šanos
pēc nacionālās žīdu valsts tikai
traucējot kara piepūli.
Bet tad 1947. g. atkal notika pēkšņs
padomju ārpolitikas pagrieziens un
Gromiko Apvienotās nācijās deva
sensacionālo deklarāciju par labu žī­du
valsts radīšanai (Palestīnā. Sī
„kursa maiņa" Palestīnas komunistiem
bijusi vēl grūtāk sagremojama nekā
iepriekšējie ..pagriezieni" 1939. g. un
1941. g. Viss, ko viņi 30 gados pro­pagandējuši,
nu bija atcelts, un vi­ņiem
pēkšņi bija jāatzīst cionisms.
Kad Izraēlas un arābu valstu karš no­beidzās
daudz ātrāk, nekā Kremlī lai­kam
bija domāts, sākās atkal jauns
pagrieziens padomju ārpolitikā. Mas­kavas
viedoklis gan arī nu bija i ; kā
simpātisks žīdu valstij, bet tikai tās
tagadējā formā; par jaunu ieceļošanu,
sevišķi no Pad. savienības, nevarot
būt runa. Bet brīva žīdu ieceļošana
Palestīnā ir visu cionistisko partiju
pamatprasība.
Tā kā komunistiem Izraēlas valsts
nodibināšanos nav izdevies aizkavēt,
raksta Dr. J. Halperins, tad viņi ta­gad
vismaz mēģina izmantot dažu
jaunieceļotāju klizmas vai arābu mi­noritātes
neapmierinātību naida kuri­nāšanai
un pretišķību paasināšanai.—•
Sagaida grāmatas parādīšanos arī
angļu valodā.
Tautas policija atbilst
modemam padomju
tanku dimijam
Bonna (oe). — Vienotās Vācijas
lietu parlamenta komisijas priekš­sēdis
Vēners trešdien nodeva presei
pārskatu par satelītu armiju, ko ko­munisti
organizē, apbruņo un apmāca
Austrumvācija zem tautas policijas
maskas. 70,000 vīru stiprā armija,
kas Vācijas padomju joslā izveidota
kopš 1951. g. janvāra, sastāv no kāj­nieku,
jūras spēku un aviācijas vie­nībām,
un ir pilnīgi līdzvērtīga pa­domju
motorizētām un mechanizē-tām
divīzijām. Sīs vienības apmāca
pilnīgi pēc tādiem pašiem priekš­rakstiem
kā sarkanarmijas tanku di­vīziju.
Tilāk sīki izstrādātajā pār­skata
norādīts, ka visā drīzumā tau­tas
policijā no jauna iesauks 75.000
vīru. līdz ar ko šīs satelītu armijas
sastāvā būs 140.000 vīru, — Bez šīm
speciālām militārām vienībām „vis-pārējās
tautas policijas" sastāvā ie­tilpst
80.000—90.000 vīru — no tiem
18.000 robežapsardzības vienībās un
9000 transporta policijā. Arī šīm vie­nībām
jāiziet militāro apmācību
kurss. Bez tam austrumu joslā , vēl
pastāv apbruņotas strādnieku gvardes
vienības un jaunatnes organizācija
FDJ kā rekrūšu rezerve.
Budapesta 0 0 0
(Turpinājums no 1. Ipp.)
vispār par viņu neinteresēšoties, jo
tas tikai būs pierādījums, ka viņš bi­jis
amerikāņu spiegs. Gābors arī pie­dāvājis
Fogeleram sadarbību.
Sekoji» alkal 12 dienu ilgs prati­nāšanas
periods. Fogeleram dots maz
ēst, bet ļoti daudz kaMjas, liegts skū­ties,
un 18 stundu dienā viņš prati­nāts.
Reizēm Fogelers novietots telpā,
kur no visām pusēm atskanējusi
kliegšana un vaimanas, reizēm izolēts
pilnīgā nāves klusumā. Viņš novie­tots
niecīgā, aukstā kamerā, kas visu
laiku bijusi spoži apgaismota, sienas
norasojušas,, 10 dienu laikā viņam
liegts mazgāties, un vienīgā pārtika
bijusi rupjraaize ar ūdeni trīs reizes
dienā. Sajā laikā novērošanas cau­rums
viņa kameras durvīs atvērts un
aizvērts katras.6 minūtes. Sajā laikā
Fogelers zaudējis kādus 10 kg svara.
Ar tādiem paņēmieniem, norādīja
Fogelers, komunistu pratinātāji para­sti
arī izspiež vajadzīgāk „atzīšanās",
jo visu šo morālisko un fizisko spīdzi­nāšanu
rezultātā cilvēkam beigās viss
kļūst vienaldzīgs.
savienības un Irānas
pierobeža
Teheranii (fs). — Kā ziņo Irānas
armija, Pad. savienība apsūdzējusi
Irānu par mēģinājumu piesavināties
daļu Pad. savienības territorijas, mai­not
kādas upes gultni Kaspijas pie-kraste<}
apgabalā. Kāds padomju
virsnieks pieprasījis Astaras apgaba­la
iraniešu robežsargu priekšniekam
iznīcināt minētās upes dambi, bet ira-nieši
pastāvēja uz to, ka tā ir vipu
iekšēja lieta,
Pēc oficiālas informācijas, padomju
militārie spēki izdara koncentrācijas
un plašus manevrus gar Irānas pie­robežu.
Sie robežsaspīlējumi attīstī­jušies
vienlaicīgi ar angļu-iraniešu
strīdu naftas nacionalizācijas jautāju­mā.
Iraniešu karaspēks un mechani-zētas
vienības nosūtītas uz eventuā­liem
sarežģījumu centriem naftas pro­vincē
Kuzistanā, kur ieradušās Irānas
amatpersonas, lai pārraudzītu naftas
lauku nacionalizāciju.
Amerikāņu vēstnieks Grēdijs at­sauca
informāciju^ it kā viņš būtu
uzņēmies starpnieka lomu naftas kon­fliktā;
viņš tikai neoficiāli cenšoties
abām. pusēm katrā iespējamā veida
palīdzēt.
irt iatsreģt ncspel afras I
nogrtniDsb lemiiilciil
ilNray
loadoas (fm). — Līdz Sim pilnīgi veltīgas
bijušas britu flotes iestāžu pūles atrast no­grimušo
zemūdeni AffTay, kaut gan ar apa­rātiem
un ūdenslīdējiem, strādājot visgrūtā­kos
apstākļos, pārmeklēts viss paredzētais
zemūdenes maršruts. Cerības zemūdeni at­rast
tagad tikpat kā atmestas, un lietpratēji
domā, ka Affray pazušana laikam paliks
viens no neatrisinātiem britu flotes vēstures
noslēpumiem, ja talkā nenāks laimīga nejau­šība.
Admiralitāte pārmeklējusi 1000 kv. jū-džu
plašu jūras territoriju ar IpaSiem instru­mentiem,
septiņos aizdomīgos gadījumos no­sūtot
dziļumā ļOdenslīdējus. Tie nolaidušies
līdz 60 metru dziļumam — maksimālai robe­žai,
kas sasnieļdzama ar parasto ūdenslīdēju
ietērpu. Meklētāju rīcībā nodotas ari da­žādu
Ipiritistu un gaišreģu vēstules, kufāS
11© centušies dot savus norādījumus.
.SVĒTDIENAS P A S T A I G A " KALNOS
SAVĀCIS 112 GOSTEKŅU
P r a n k l u r t e ffm). — Amerikāņa ar«i
jas laikraksts Stars and Stripes ziņojumā no
Koreļas frontes pastāsta gadlluma ar 24 g.
veco amerikāņu izlūkošanas seržantu Hodži
su, kam Ievajadzējies dažus gūstekņus ziņu
iegūšanai. Viņš paņčnis savu mašīnpistoli
un svētdienā devies kaisos, vēlāk atgriazda
mies vienībā ar 112 komunistu gūstekņiem.
„Man bija padomā sagādāt llkal dažus gū
stekņus, un pats b()u pārsteigts par lielo
atsaucību stāstījis seržants. ^Zinādams, ka
kalnos mētājas daži bezcerībā nonākuši ko
mOnIstI, un drusku prazdams koreļlskl un
ķīniski, devos kalnos un sāku klaiga), sauk
dams komunistiem, ka viņi ielenkti un tiem
nav vairs cerību izbēgt, bet ka ar tiem, kas
tūlīt padosies, apiesies labi un dos krietni
ēst. Man šķiet, ka pats svarīgākais bija pē
dējais arguments."
Ceturtdaļstundas laikā no slēptavēm ar pa
celtām rokām iznākuši 18 gūstekņu, un tie
turpinājuši ierasties ari vēl divas nākošās
stundās. Hodžiss tad apturējis kSda uz aiz
mugurl pēc kravas brauco.šu auto kolonnu,
sakrāvis tur savus gūstekņos ua ieradies
vienībā.
Vācu sievietes prasa
likumu neprecētam
matem un prāto par
Jslaicigam laulībām''
Berlīne (dm). — Vāni sievietes sā­kušas
kampaņu, lai Rietumvācijas par­lamentā
panāktu īpašu likumu par ne­precētām
mātēm un ārlaulības bērnu
legalizēšanu. Bez tam vācietes, ievē­rojot
lielo vīriešu trūkumu, diskutē
projektus par īpašu ..īslaicīgo laulī­bu"
atļaušanu, lai dotu iespēju dzem­dēt
bērnus likumīgā laulībā arī tām
sievietēm, kurām liktenis citādi lēmis
palikt neprecētām un bez bērniem.
Patlaban Vācijā ir 7 milj. sieviešu
vairāk neka vīriešu. Berlīnē sieviešu
skaitliskais pārsvars easniedz 600.000.
Vecuma grupā no 19—45 gadiem uz
katru vīrieti iznāk 4 sievietes. Tāpēc
daudzas sieviešu organizācijas prasa
dažādus likumu grozījumus, jo paš­reizējie
likumi ne tikai neatļauj īslai­cīgas
laulības vai daudzsievību, bet
arī atņem neprecētām mātēm kontroli
par bērnu audzināšanu un ārlaulības
bērnu mātes morāliski diskriminē. Ja
šos likumus negrozīs, norāda sievie­šu
pārstāves, tad joprojām simtiem
tūkstošu sieviešu būs nosodītas vien­tuļai
dzīvei bez vīra \m bērniem. Pa­stāvošie
likumi esot radīti laikos, kad
pašreizējās problēmas bija gluži sve*
šas.
Arī daudzi laikraksti un žurnāli vel­tī
daudz telpas diskusijām par sie­viešu
stāvokli Vācijā, bieži vien no­stājoties
sieviešu prasību pusē. Viena
no tām ir, lai valsts izbeidz diskrimi­nāciju
pret neprecētām bērnu mātēm,
liedzot tām darbu valsts iestādēs. So
prasību aizstāves norāda, ka ār­laulības
bērns nekādā ziņā nedrīk­stētu
būt par šķērsli jaunai sievietei
iegūt, piemēram, skolotājas vietu. Iz­teiktas
arī domas, ka sievietēm būtu
jādod gan likumīgas tiesības uz bēr­nu
arī ārpus laulības, bet nebūtu pie­ļaujama
daudzsievība vai īslaicīgās
laulības, jo tās varētu apdraudēt lau­lības
dzīvi vispār.
Karaēr divi strīdas . . .
Irkšanas prieki" ASV turpinās
venie pretinieki — Blūmingdēla, Gim-bla
prefu nami, kā arī firma Abra
hams un Strauss atbildēja ar līdzī­giem
pazeminājumiem, vai pat vēl
lielākiem, ku|us savukārt centās pār
spēt Mekijs. Firmas prezidents Vil
jems Veils deklarēja, ka paliks pie
savām cenām un pazeminās tās vēl
daudzām citām precēm, kaut arī dau­dzas
firma« atteicās izpildīt tālākus
Veila pasūtinājumus.
Pēc pāris dienām Macy's izteica ga­tavību
uz pamieru cenu karā, novel­kot
robežu pie 6 proc. pazeminājuma
taču konkurenti šo piedāvājumu uz­skatīja
tikai par jaunu triku. Cenu
karš pārsviedās tālāk uz Cikagu,
Sanfrancisko, Omahu uc. pilsētām
izplešoties tur, tāpat kā Ņujorkā
zibeņātrumā ..ķēdes reakcijas" ceļā
Firmas izsludināja jaunos cenu kata­logus
nākamajam gadam, citas ori­ģinālā
veidā piedāvāja katram veļas
mazgājamās mašīnas pircējam kiāl
lielāku daudzumu kartupeļu. 11. jū-mjā
jaunu kulmināciju sasniedza
Kleis preču nams Ņujorkā, dienas
laikā apkalpojot 300.000 pircēju un
piem,, 8 min. laikā pārdodot 1000 pā­ru
kungu bikšu. Vēl ātrāk pazuda
par 39 dol. pārdotie kungu uzvalki
(ig). ~ Jau ilgāku laiku
risinās un kulminācijas punktu jau
pārsniedzis „cenu karš" ASV, kas sā­kās
pēc tam, kad augstākā tiesa at­cēla
pirms 13 gadiem Ņujorkas štatā
izsludināto Felda-Krouforda likumu,
ar kuru bija aizliegts atkāpties no no­teiktām
zemākajām cenām. Preču
nams Macv's, kam „cenu nosišanā"
bija jau laba prakse no agrākiem lai­kiem
un kas jau ilgi daudzām preču
cenām skatlogos bija pielicis uz­rakstu:
,.Preces cena noteikta saska­ņā
ar Felda-Krouforda likumu", arī
šoreiz uzijēmās iniciatīvu. P^izeminot
radikāli cenas daudziem priekšmetiem,
Macy's izaicināja uz līdzīgiem paze­minājumiem
arī citus uzņēmoimus, un
sākās īsts cenu karš, kas blakus lie­liem
pirkšanas priekiem, daudziem
nujorkiešiem sagādāja arī smagus
miesas bojājumus, kā arī lielas rū­pes
preču ražotājiem. Cenu karš
pārsviedās arī uz citiem ASV rietu­mu
štatiem, un tā izbeigšanās vēl šo­dien
nav pared-zama.
Izmantojot ar likuma atcelšanu ie-giītās
tiesības, un pazīstot pūla psī-choloģiju,
Macy's preču nams uz mē­nešu
miju radikāli — līdz 40 proc.
pazemināja, cenas daudzām precēm,
piem., dārgākiem televīzijas aparātu
ļ modeļiem pat par 200 dolāriem. Gal-ļ ^ ^ r u agrākā cena bija 95 dol.
D A Ž O S VĀRDOS
Norvēģu prese itņo, ka viens no P-84 tipt
a m e r i k ā ņ u . turboirnlcinātājiem, ko vadīji»
kāds norvēģu leitnants, bijis spiests nosēsties
Cechoslovakijā. Par otru lidmašīnu trūkst
jebkādu ziņu, kaut gan domā. ka ari tl bi­jusi
spiesta nosēsties Cechoslovakijā.
Llelbrllāniji pailņoļusl UN. ka tāi bru.
ņotie spēki aizjūras zemēs stāv šis tttrp-tautiskās
organizācijas rīcībā, agrcslv\j pa-sākumu
atvairīšanai.
Zviedrijas konsuli Atēnās BOŠiuti iav|
dzīvokli.
Jauna spiegu prāva JugoslaviļS slkāi
trešdien serbu pilsētiņā NiŠā. ApsŪdiēto
solā 4 Jugoslavijas pavalstnieki ar bulgā»
risku izcelšanos, kufus apvaino miUUras,
politiskas un saimnieciskas informācijas vāk­šanā
un nodošanā tālāk Bulgārijas drošībai
policijai.
ASV aviācijas ministrs FInlelers trešdien
ieradās inspekcijas ceļojumā Korejas IrontS,
Konferences Rotā marmora pili, Parhē, at­kal
turpinās vecā garā. Trešdienas sēde ilga
trīs minūtes, jo nevieni no viceministriem
nepieteicās pie vārda.
Pašu biedri ar ložmetēju apSāvuil 17 ķl.
niešu komunistu kareivju, kas, pēc plrstej.
dzoša amerikāņu iebrukuma komūmstu itr4'
kūmos, gribēja padoties.
Grieķijas karalis Pauls atteicies pieņemt
grieķu valdības viņam piedāvāto jachtu, bat
ja jachta būtu jau nopirkta, tā nekavijotiai
pārdodama. Amerikāņu vēstniecība bija
neoficiāli protestējusi pret 120.000 dol. valū­tas
iztērēSanu jachtas iegādei Floridft.
15 amerikāņu kongresa locek)a, kas tara*
dusies Eiropā, lai pētītu ASV turpmāko pa»
līdzību Eiropai, Parīzē uzklausīja augstāko
amerikāņu amatpersonu ziņojumus par Eiro­pas
aizsardzības stāvokli. Kongresnieku gru­pa
paredz apciemot ari Angliju, Norvēģiju,
Holandi, Beļģiju, Itāliju un Vāciju.
Tīši aiidediinājušl kādu māju vairiki Mt*
sapekas brīvprātīgie ugunsdzēsēji Ņujorkas
š t a t ā , lai pēc garlaicīga bezdarba perioda
sagādātu sev darbu. Policija vainīgos ap*
cietināja, viņiem pašreiz sparīgi diēŠot pašu
radīto ugunsgrēku.
Tālvadāmā raķeta Nike. kat AUaatlki
pakta valstīm dos iespēju nogāzt itntidnitki
bumbvetus pat pāri par 15 kra augstumi,
nākošā gada beigās jau būs saraiota pittla*
kamā vairumā, lai varētu pteUekami apgādāt
pretgaisa aizsardzības baterijas. Raķetes no­saukums
aizgūu no grieķu uzvarai dimi
vārda.
Vienīgais bīskapi paiauli ar saviem biuņo*
tiem spēkiem bija monsiņors LehūtO Indo­ķīnā,
būdams faktiskais valdnieks Fatdjemai
apgabalā ar 2 milj. iedzīvotāju. Kad Fatdje­mai,
dienvidos no Hanojas, nesen uzbruka
vietminieŠu vienības, tuvējo franču ipēku ko­mandieris
ģen. Linflrs bija spiests pārņaat
mazās baznīcas valsts armiju savā pirtiņl.
No krievu krabjiem brīdina britu lablodrlbtl
vairāki ātsti pēc tam, kad kādi laulāti pi-j
ris ar tiem smagi saindējies. Anglija btjl!
krabju gaļas konservus salīguši 19^. aj
tirdzniecības līgumā. Tā kā Uo bija inid!*
jušies par dārgiem, krabjus viipirmi noiūtljft
uz ASV, bet tur ostas strādnieki, takari tr
komunistu agresiju Korejā, bija atteikuliit
krabjus izkraut.
100 kārtībnieku alistrdiIbS SģiptM karaUl
Faruks ar savu dzīves biedri neiaa paldijll
Jonijas jūrā, uzturoties Taorminas kūrviotī,
Sicīlijā. Karalis ik dienai laņem iimUen
vēstuļu, pēc rokrakstiem spriežot no pit*
lūdzējām. Viņš visur redzami kopi ar ki*
ralieni Narimanu, un pavadoņi ketigoriiki lt<
saukuši baumas, it kfi karalis vakarot |l*
klaidētos kabarē meiteņu labiedrlbi.
Ernesta Bevina pelnu urnu ivinlgi car«*
monijā pagājušā nedēļi novietoja Veitm
sterat baznīcā, kur apglabātai citu Itvir
jamu britu mirstīgās atliekai. Premjeri EtU)l\
runā apzīmēja bij. ārlietu ministru par Tif&ilt
no britu nācijas lielākajiem vadoņiem
uzticīgu kalpotāju laviem tautiešiam.
Pusstunda ilgi kaatiņS dOrēm ui
izcēlās stdrp komunistu demonstrantiem
ap 200 policistiem Diseldorfā. KomūoilU
ģināja rīkot demonstrācijas un izdalīja ikre;
lapas, lai protestētu pret britu ieitižo
•jumu par komunistu laikrakstu aizliegittV.
Derību dēļ galu dabūja bijušais komidij
aktieris Sils Ļūtonā, Anglijā, kas bija
derējis, ka paliks 20 minūšu ilgi aprakti
mē. Kad policisti, klātesot tūkstošiem ikatt'
tāļu, deriboieku izraka, viņi bija vairi ti
pusdzīvs un mira ceļā uz slimnīcu.
Eifela torņa stiprību pārbaudīs fran6i M
cionālā ģeogrāfiskā institūta lietpratēji. T(
būs trešā Šāda pārbaude. Pirmo reizi ilave
torņa konstrukciju pārbaudīja 1889. g..
otru reizi 1910. g., pēc lielajiem ParlzM plļ
diem, kad pastāvēja bažai, ka varētu b'^
bojāti torņa pamati.
DP likuma pagarināšanai projektan,
pirms dažām nodējām pieņēma ASV tau
vietnieku nams, piekritusi ari lenāta jurldlt
kā komisija. Ar to DP likuma pagarlniju»
par 6 mēnešiem, t. i. līdz S. g. 31. decembr
tikpat kfi nodrošināts.
Ausirālijas valstu apvienībai un parian
ta 50 gadu pastāvēšanu otrdien svinīgi a
mēja galvaspilsētā Kanberfi. Karaspēka
rādi pieņēma Kanberas ģenerālgubernltb:
Mekkels kopā ar visu pārējo pavalstu
bernātoriem. 50 gadu jubilejai par goda ft
tika lielākais valsts bankets Kanberas viltu
Jauno likumu par plašām pilnvarām dņ
pret komunismu pieņēmis Dienvidafrikai I^t
lamenta tautas vietnieku nams.
Indijas ministru prezidenti Nerv noifltfj'
pateicības rakstu ASV par 190 milj. d
aizdevuma piešķiršanu labībai leplrklanal.
Šo amerikāņu palīdzību maizei deva Indi,
palielināta no 260 uz 350 g dienā.
ASV gaisa spēku vadība Eiropā paskaid
jusi. l£a 8 turboiznicinātāju nogāšanās
nis pag. piektdien bijusi nevis sabotila,
apledo.^ana
Pēdējā bridi izdevies izglābt Vīnes bri'
sektorā knevu emigrantu, bij. cara armij
pulkvedi, ko ar varu izrāvuši no dzīvokļa
gribējuši ievilkt kādā automoļ^ill divi n
zlstami vīrieši, kara izdevāi pazust pirt
tora robežai.
Ģenerālis Eizenhaueri atkāpšollea BO
posteņa, ja Rietumeiropas valstu, ievi
Francijas, bruņošanās temps nekļūSot itfj
ziņo Degolam tuvu stāvošaii nedēļai
raksts Carrefour. Atlanlika bruņoto I
virspavēlnieks nogaidīšot vēl Francijai
šanu iznākumu un jaunās vadības sasti
Varšavā slēgts lokāls — kafeJBlca
letto, kas hi)d ārzemju diplomātu sasta
vieta. Slēgšanas iegansts ir apmekl
trūkums, jo pēc polu zlota kursa paa
nā.^anas pat ārzemju diplomātiem
vairs iespējams samaksāt Canaletto lu'
cenas. Tagad noskaidrots, ka par v
ļiem Canalello darbojušies UB (poļu NK
aģenti un katrā galda lampā bijis lemoBi
ļoti jūtīgs mikrofons.
410.000.000.0oo cigarešu 195o./51. saimnii
bas q<irlā bus ražojušas ASV, ar to sa
dzol pērkfiŗa rekordu. Tas nozīmē, ka
ASV iedzīvotājs dienā patērē 8—10 cigar
Laikā no iO?',. Udz 1950. o. to personu
režu patēriņš, kas vecākas par 15 g.,
audzis par 270 proc.
Vairāk policijas Japānai būs iespējami
stādīt pēc tikko atceltā rīkojuma par
cijas spēku maksimālo lielumu. Rci
kārtības policiju pastiprinās un mod
amerikāņu kājnieku ieročiem apgādās ari
litārizēlo ,,palīgpoliciju".
Ār Marokas sultāna dekrētu apstipr
2 televīzijas raidītāju būve Marokā.
no tiem būvēs Kasablankā, un tas bāl
tavs 18 mēnešu laikā.
60.000 rotaļlietu filipiņu bērniem lazl
ju.^i bijušie ampnkānu karavīri, ka»
uzturējušies kafa laiki.
^iļSr veidiem ni
RIS TiW pfc 1
ļ7gļda 28. «pnl» ^ e ļ
ļjiite»" i
•ļii Ssi l # v i ņ u n,e|
irīrīiiiī
ļpļ.'^K3 nule pad
ļsif «tomenergijas k<Mni|
^ GordoDS Dlm, atom
ļļi'^iKii pSrākas par p^
pjto, ASV pašlaik raž
^-paaatieffl. N t o t n i'
ttiit vel tUak uzlab
te galveno ļrSIķu pie
l l ^ ! ^ avadamai
iloni (hiknai Oldc
' ^ ļ i t par urāna k;
Tiiofaiiai, kas
tj|ifiD,.iindv§ra,^h^
"ļBBeiiprasS, M savif;
M vlffligi tO€ ASVj
Mner^jas. lau^l,
jnkaraialki, bet PL
m Kremļa inlgiQā]'um:
ļiiibii pietļūt lielāk-
\iķm cietusi nevel
^ā\i rūpīgam kalku
ļij^Uo salīdzinājuma a r '
^ raja* centru H« v d a , " ,
ļjj tapd Ir pietiekami d
8i iiiaM, lai pagata'
1^ 2ll!.0(ļo ,atombiaabu.
^ ir absolūti minim.
p loti iespējams, ka^
Mslodem ari otrai« a i
p J i kapacitātei. .
^ *anai ķēžu rej
mv^ reaktoram An^
*^^Wa, un tas
ļ« jrjBa. Jau Bnikshtv m 30.000
* ^ļļ^ »^ piecas r
spēj uzņem:
spej uzi
r?« ta§r atrodas I
!«J'8t5, kur uJ
^ k u c l ī T , KoflratU
$iSft
li®"
ļ«^?»ft.:» h r « ,
^^^^
itti