1951-06-16-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
s VĀRDOS rumu blokr'v.u.t'^^t izejv parakstītu jZ, 5 «gurnu. ^ "^^^ P«Plalia5 31. decembri. . m RietumvāciīM * ^ ^ ' ^ -i munīciju. '°"")™> bJi Vebu, Ui žarniita» ,''«> vispSt doms Z, došanai nākotng ieiii k3 ..nevis l i b e r ā l i e m ' u ft raķešu fabrika Longilie«ti t aksās ap 1.75 miirS -arfis sakt pilnu produS ^ «IkJņu tabaku tilu. u^, vairākām ogu šķirngr J s dažos ASV dienvidu S nepārtraukta Musuma. aši dievkalpojumi, ln mlltūkitoSl Varšīvii » tāju izlikti no ddvokļiea v^! 1 ^imperiālistu aģenti, '^J. a veida tautas lenaidniiki''BI va» raidītāji. Atbrlvotoi'£ k apdzīvošot ..produktlti |W, sīvi darba laudii". aiiitu landejoil ilitui MH zaudējuši dzīvību tmi-alw kaujāj, divi krituši koifl. n trīs pazuduši bei vēiti. tuma fods pieiprieiti bij. iv entam Sakašicam, liņo Mi pvainojumi paraitali - Sana Austrijā pSc 12 gadupif ek šogad. 1939. g. AuiUijI kiļi votāju lidmašīnu, vairums M1Q tipi ju un divmotorigo bunbvrk nlbai Austrumvficiji, liņo p^i u laikraksts Polak, pastlprinājnmu saņSnii AID* acionētais Pad. lavienībst # pēks. šu partija nodibināta Diielioril rnālists pareģo, ka jaonii pir> Buklis: Vācu Grietiņa, DOitiNl Ar sievišķību padarīt dlvicķ iku — gūSot nedalītu priitoi' Autoru aprindās. 4 sākušās smagas cIļM Kirļ s karaspēka vienibim miltiem, ziņo Der Sudstendeotiet^ aspēku, kas ciešot ievfrojiiit tbalstot aviācija. nekā atgrieztie! Auti» ie« kāds u» Rietumviciji īlit' s, ko Nldergriūdavai liitl4« zit par politisku bftgll Ma!^ ma loda pleiprieiti kUao ^ tirgotājam, kur« 5 g. v. oiiti' ārza audzinātāju - konūiiUtii tāstijusi, ka t^vs klausJi nf ļ iņingradas dubultiUeh ^ būve pabeigta, ilņo padosg līnija kļuvusi nepiccieJama P« apgabala izveidošanai pu prāko cietoksni rietumoi. vietā mleri malie". no" katru maiies kukulīti. » umvācijā un Berlīnei mm tādus kukulīšus piesjt» w» as kaujas vienibim Auj^ fis un bruņošanai ā qatavo|as pi«P'»'" ' ,S 6c kura i «f iešķita 62,5 m% <W«™; Eiropā, VidSjoi euitn«M » drošināt /'iS" zteicā. Harvaida. ^ ^ ^ ^ nants, PtasHa» „ globālu polltto jo briesmu konutej» P»»' ostu, no t>»°«i'u8)'' t 206 ..tautas vāeStt 1^ ui Austrāliju W'i ,, 0 „ viesi Itālijas rijas ..'«l'"»J.,rH«l'^'' al kā pirms "«S,, 1 viņam atja» «",,,||« komunistu rUot'l» lltiķus 5 i atrast. Sav ieto nekstu . s Šauruma. LATVIA Latvian New8paper ijr 46 l^^)' ^^^^ ^^^^ «..Kīisher; Vilis Janums, August-w b Detmold. Lager, Germany, ^''^ Pbone Augustdorf 02. alitorial and Business Office: rrrafenaschau. Obb.. Regierungs- ^ lager. Germany. rci Office: 102-15. 85th Drive, c L o ^ H i U 18. N . Y . . Phone VI !^^7? SubscripUon rātes USA: ^ $ 2 . - or 1-50 monthly. Prlnter; Weilheimer Druckerei, "mhH Weilheim/Obb., Gcrmany. iubi twice weekly. Grcul. 11.000. ^ Sponsor - IRO. riATVIAN NEVVSPAPER Nr. 4e (490) Sestdien, 1951. g. 16. jūnljS Iznāk, trešdieciās un sestdienās. Izdevējs: l-dtviešu Centrālā Komiteja. Galvenais redaktors: Mak* sis Čullti», giilv. red. vietn V LesiņS. Redaktori: G. Grlnbeig«. P. Klans. E. Miesnieks, L Svarct. Apgāda saimnuedbas vadītais H, Zāgars. Apgžlda uh redakcijat adrese: (13bl GralenaschaM. Obb.. Lager. ASV re<ilakc. vad.: A K J Š V - sons. 319 N. 23:nd Ave W. Duluth. Mmn., USA. Austrālijas rcdakc vad.: A. Smits, 18. Llodea Ave-oue. \Vendouree. Ballarat. Vic. Austratia. Ka Budapcsia s Robertu Voģ NAMS ANDRUSIJA ļELĀ 60 yijjBgtona (sm). — Starptautiskas (elefona un telegrāfa eabiedrlbas vi-ccprMidents, amerikānis Roberts Fo-oelers, ko Ungārija tikai nesen, pēc 17 mēnešu pavadīšanas apcietinājumā, izdeva Sav. valstīm, tagad pēc atve-leļošanās Nacionālā preses klubā V a. jingtonā pirmo reizi pastāstīja savus negantos pieredzējumus Budapeštas slepenpolicijas cietumā Andrušija ieli 60. Ki zināms, Fogeleru apcietināja un-ožni slepenpolicija 1949. g. 18. novembri. Ar dažādiem morālas un fiziskas spīdzināšanas veidiem no viņa panāca kaut kādti „atzIšanos" un notiesāja par spiegošanu uz 15 gadiem cietumā. Tikai pēc gadu ilgām jarunam, ASV ārlietu ministrijai dodot pretim dažas diplomātiskas kon-cesijas Ungārijai, Budapeštas valdība Fogeleru šī gada 28. aprīlī beidzot Viņa ..atzīšanās" izspiešana sākās vispirms ar 78 stundu ilgu morālisku spidiinSšanu. Sai laikā viņu nesaudzīgi vienmēr no jauna pratināja, pa starpai liekot rakstīt savu biogrāfiju. Tikko pralināmam draudēja galīgs pagurums, viņam deva kafiju un cigaretes, kur, acīm redzot, bija piejauktas kādas spēcīgas stimulējošas vielas, kas viņu atkal uzbudināja. Sajā periodā Fogelers reiz arī kails iemesls vannā ar ledus ūdeni. Pēc 60. slun-dag viņam sākušas rādīties hallucinā-cijās, bet pēc 70. stundae viņš nogāzies no krēsla. Tad viņam dots pārak-stīt ..atzīšanos", ka viņš minētās sabiedrības fabrikā izdarījis sabotāžu. Pēc šīs 78 stundu ilgās „sesij:s" Fogelers novests pie ungāru slejiiinpoli-cijas šefa ģenerāļa Pētera Gābora. Tas mēģinājis Fogeleru iebiedēt, paskaidrodams, ka viņš esot spiegs un tādēļ bez starptautiskas aizsardzības. Fogelers ejjot apsūdzēts par sabotāžu, spiegošanu, konspirāciju un pali:dzēšā-nu ungāru pilsoņiem nelegāli izceļot. Sazināšanās ar sūtniecību viņara liegta; Gābors izteicies, ka sūtniecība (Turpinājums 8. Ipp.) A§V urāna pieliek 2S1.600 alombumbam ŅuļOTka (ip). — Ka nule paskaidrojis ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdis Gordons Dīns. atombumbas, kas daudz pārākas par pēdējā kari lietotajām, ASV pašlaik ražo uz rūpniecības pamatiem. Nākotnē pa-rediets blakus vēl tālāk uzlabotām atombumbām galveno vērību pievērst atomlidiņu ražošanai tālvadamain ra-ķ «t8m un granātām, ūdeņraiē bumbas izgaitavošanad, kā arī atomener-jijas izmantošanai zemūdeņu un lid-inalfnu motoru dzīšanai. Dīn^. bija visai optimistisks par urāna krājumiem atombumbu ražošanai, kas pieliekot gadiem, un uzsvēra, ka, pretēji apgalvojumiem presē, Pad. savienībai izdevies uzzināt vienīgi tos A S V no-illpumus atomenerģijas laukā, kas bija zināmi jau kara laikā, bet pēc tā beigSm visi Kremļa mēģinājumi ar «piegu palīdzību piekļūt lielākajam ASV noslēpumam cietuši neveiksmi. Pec lietpratēju rūpīgām kalkulāci-ļim, izejot no salīdzinājuma ar britu atomprodukcijas centru Harvelā, A SV rīcībā jau tagad ir pietiekami daudz apitrādSta urāna, lai pagatavotu 70.400 līdz 281.000 atombumbu. Pirmais skaitlis ir absolūti minimālais ^Mējums, un ļoti iespējams, ka pie jaunajām metodēm arī otrais atbilst tikai minimālai kapacitātei. Atombumbu ražošanai ķēžu reakci- 1H ceļa Harvelas reaktoram Anglijā ir 60.000 kilovatu jauda, un tas spēj «ijemt 40 t urāna. Jau Brukshavenas reaktors ASV ar savu 30.000 kW N u viens pats ir ar piecas reizes '«laku kapacitāti un spēj uzņemt 200 ļ tirāna. Otrs reaktors, Los Alamos W§lnājumu stacijā, spēj uzņemt Jismaz 80 t. Vislielākās ierīces atom-ombu ražošanai tomēr atrodas Hen-iorda, Vašingtonas štatā, kur urānu ittriitaBals tsnma Jk Vāciju valsts kanclers Konrāds Adi- ;Y«\««tortdten Ieradās oficiālā vlfītē Ro-un Šveices prese un raldltālt liitii " «manibu Rletumvācljas kanclera ^ W apmeklēlumam, sevišķi pasvltroļot šo v!: tadarblbaa nozīmi Eiropas vlenoll-tt ^'«^WIen Adenauers apspriedās '"Wws galvu Degasperi un ārllcto ml-orālu Slorcu, bet sesldleo paredzēts ! if •P««'»»^)«nis. nliiii a*" P«Svaldtbn vēlēSanu gala re «1.1 f.. S^II^na demokrātiskā* par- " ^^^8. g. parlamenta vēlē-tlehu , ^ . " «I^ā piedzīvojušafl ne- W"JJ*)«nu8, toties, pārkārtotās vēlē- W Y . U ^ « " Iegūstot vairāk vietu S L Komunistiskais bloks ieguvis ^i(>»i. P^etkomūnlstl 3.320.822 balsis, »« vietām demokrātiskai parHlal pie- U, SH«!5'i..*'^"'""*'*^«™ 320 un neotašistlem KH kH « 7 valdības galvas Degas-kilittfc'T ® <Ie»okraU ar 35,9 proc n< ti« IsT? 30 provinču galvaspilsē M d U I, pārvaldi noteiks valdības t UJLT. '»'>»«nl»t« bloks. „; '7?»I1M karalis Džordžs, nerau- W«tvVi.^ veselības stāvokli, turpinās Us 0 , , s a i v a s funkcijas, riņo no Londo- ^K* "P'^n'ISm. Ārsti ieteikuSi korn-veselības uzlabošanas atvaļina- >*JA^^**^^'*la« ministru prezidenti un L . ? opozīcijas vadītājs J. B. Cif-tri,^ " «^«berā 65 g. vecumā ar sirds- ««cii MM^I*» Srlletu ministrs Morlsons ie- D r ! , u ^ ^ ^ ^ 3 ' lūgt viņam vai ml- •fitīt to Etiijam interviju un ie- ««l^aa PresV ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ intervijas izlieto plutona iegūšanai. PIc visuz- EMnlgākajlem minējumiem, Henfordas reaktora kapacitāte vijanaz trīskārt pārsniedz Bruksihavenaii iesāpējās, tātad visu triju reaktoru kapkapaci-tāte urāna atomu sikaldlšanai ķēžu reakcijas ceļā. ir 880. t, un tie visu procesu rezulta-ta spēj dot 3.520.0O!) mārciņu atombumbās viegli pārveidojama met«illa. Pie pašreizējā technikas stāvokļa vienas atom^^umbas izgatavošaniļi pieliek ar 25 mārc, urāna. Ja arī uz katru bumbu rēķinātu 50 mārc, tad no pieminētā vairuma iespējams izgatavot 70.400 atombumbu. Ja katiai no tām vajadzētu tikai 25 mārc. urāna un reakcijas procesā „bojā ietu" tikai 25 proc, kā to noteikti! apgalvo dažas autoritātes, saražojamo bumbu skaits četrkāršotos resp. ASV varētu rēķināties ar tiešām „dstronon:iisko" atombumbu skaitu — 281.600. Rietumvacijas ieteikums mo IETEIC DP SAISTĪTIES VAIRAKAS IZCEĻOŠANAS PSOGSAMMAS Ženēva (md). — IRO galvenā mītne 11. jūnijā paziņoja, ka ieteic visiem DP reģistirēties vairākos izceļošanas projektos, lai palielinātu savas izredzes iespējami drīz atstāt Vāciju. To ieteic darīt visiem bēgļiem, kas var reflektēt uz IRO palīdzību izceļošanā, ieskaitot tos, kas jau gaida dokumen-tus izceļošanai uz kādu noteiktu valsti. Tiklīdz viena no imigrācijas zemēm kandidātu pieņems, viņu tūlīt izsauks formalitāšu kārtošanai. Ja kandidāts, kuru viena zeme jau ir ar mieru uzņemt, tomēr atsakās uz tu-rieni izceļot, viņš tomēr driksft kandidēt uz otru zemi, bet IRO norāda, ka, noraidot arī šo otro iespēju, vai arī kādu citu iemeslu dēļ šai otrai iespējai zūdot, IRO vairs netuipinās savu palīdzību šādiem kandidātiem. Kā tālāk teikts IRO paziņojumā, izceļošanas procesā gan bieži rodas ilgāka novilcināšanās, piem., uz ASV, bet, pēc IRO domā^^, ātri izmantojama un apmierinoša iespēja Vācijas atstāša-nai tomēr ir labāka nekā arvien no jauna atliktas cerības uz kādu citu izdevību. Pieminēts, ka, piemēram, Kanāda vēl dod daudz ieceļošanas iespēju un arī pats ieceļošanas process visumā neesot ilc^. Augšā minētais paziņojums, ka© nozīmē IRO līdzšinējās nostājas, resp. izceļošanas prakses ievērojamu pārmaiņu, bēgļiem katrā ziņā būs apsveicams, tikaii loti jānožēlo, ka pie šādas atizīšanas IRO vadība nonākusi tik vēlu — īsi pirms savas darbības izbeigšanas, kad arī izceļošanas iespējas tuvojas beigām. DP un bēgļi jau agrāk daudzkārt mēģinājuši kandidēt vairākās izceļošanas schēmās reizē, lai tā palielinātu savas emigrācijas izredzes un izmantotu pirmo no vai* rakām eventuālām izdevībām. Ir bijuši daudz gadījum?u, kur bēgļiem, ilgāiku laiku gaidot uz ieva<ihta izceļošanas procesa kārtošanos, radusies arī kāda otra iespēja vai piedāvājums un tie DP mēģinājusi saglabāt sev abas iespējas. Bet šādi lūgumi vienmēr konsekventi noraidīti un kandidātiem nekavējoties un ultimātīvi bijis jāizšķiras vai nu jauno iespēju noraidīt, vai arī atteikties no pirmās, atprasīt dokumentus un ievadīt jauno procesu. Sāda IRO nostāja Wju5i arī tais gadījumos, kad izceļošanas piedāvājums resp. izsaukums domāts tikai konkrētai personai un nevarētu būt runa par „liekas vietas aizņemšanu", atraujot to kādam citam. Par šo jautājumu esam interesējušies arī IRO preses konferencēs, bet atbilde vienmēr bijusi tā pati: tas neatbilst mūsu principiem un praksei. Tagad nu IRO vadība šo savu neizprotamo viedokli gan grozījusi, bet, diemžēl, ļoti vēlu, un daudzi bēgli starplaikā tādā veidā bijuši spiesti palaist garām izceļošanas iespējas. Diezin vai tas būs bijis patiesās IRO interesēs. Zviedrija uzņems 100 tbc slimu bēgļu bemu ženēva (md). — Zviedrija paziņojusi IRO, ka ir ar mieru uzņemt savās slimnīcās, kā ari sagādāt pastāvīgu mājvietu 100 tbc slimiem bēgļu bērniem. Slimo bērnu uj\ 200 ģimenes locekļu pārvietošanai Zviedrijas parlaments atvēlējis 1,75 milj. kronu resp. 288.000 dol., bet IRO dos 150.000 dolāru. Vēl šai mēnesi Vācijā un Austrijā ieradīsies zviedru misija, lai izmeklētu IRO mandātā esošos tbc slimos bērnus un intervētu viņu ģimenes. Izraudzīto bērnu veselos ģimenes locekļus novietos darbā zviedru riipmecfbā vai ar amat nieku organizāciju palīdzību. IRO ģaierāldlrektors Kingslejs Zviedrijai par šo jauko cilvēcības aktu izteicis pateicību. Zviedrija jau pagājušā gadā uzņēma savās sanato rijās 150 tbc slimnieku. Sādā veidā Zviedrija jūtami palīdz IRO atrisināt grūtH izvietojamo bēgļu problēmu, jo, kā izteicies Kingslejs, 45 proc. no bēgļiem, kam vajadzīga pastāvīga aprūpe, ir tuberkulozes slimie. No citām zemēm zināmu skaitu tbc slimo uiņēmusi vēl Šveice un Izraēla. nosana ^ ® «3 kartība Vašingtona (al). — Amerikāņu augstajam komisāram Mekklojam Vašingtonā paredzēta vesela virkne apspriežu Rietumvacijas apbruņoisajias jautājumā. Oficiālās valdības aprindās norāda, ka ASV līdz šim; nav steigušās panākt ātru Rietumvllicijas izšķiršanos, bet ka, Mekklojam atgriežoties, šo attīstību ievērojam.! pasteidzinās. Par Vācijas līdzdalību Atlantika pakta bruņotos spēkos augstais komisārs apspriedīsies ar aizsardzības ministru Maršalu un ārlietu ministru Ečesonu. Mekklojs aizstāv Rietumvacijas viedokli par vācu kaujas vienību izveidošanu vismaz divīzijas stiprumā. Pēc New York Times informācijas, arī amerikāņu apvienotā štāba priekšnieks ģen. Bred-lijs piekritis vācu vienībām divīziju stiprumā. Ģenerālis bez tam izteicies, ka Vācijas aizsardzībai apgabalā no Reinas uz austrumiem nepieciešamas vismaz 10 vācu divīzijas. Beļģijas ārlietu ministrs van Zēlatids iierosi-nājis Vašingtonā sasaukt vasarā, pēc iespll-jas jau jūlijā, paplašināto Atlantiica pakta padomi, kufā ietilpst 12 pakta valstu aizsardzības un ārlietu ministri, lai paātrinātu bruņoto spēku izveidošanu. Sai sanāksmē izšķirtu ari Grieķijas un Turcijas u;iņem-šanas jautājumu Atlantika paktā. kara. bei nebūs miera # 0 @ (oe). —• ASV galvas- venokārt, trūkst krievu aviācijas at-pilsētā vairs nelolo cerībag par kara izbeigšanu Korejā. Divi paskaidrojumi šai sakarībā saistījuši sevišķu uzmanību. Aizsardzības ministrs Maršals, atgriežoties no frontes apmeklējuma Korejā, pasvītroja, ka Ķīnas komunisti nav ierādījuši ne mazāko interesi par miermīlīgu konflikta atrisinājumu. Tai pašā laikā UN amerikāņu delegāts Vorens Ostins kādā runā paskaidroja, ka esot iespējama militāro operāciju pārtraukšana pie 38. platuma grāda. Tuvāk aplūkojot, šie abi apgalvojumi nav tik pretrunīgi, kā tie varētu izlikties sākumā. Faktiskais frontes stāvoklis liecina, ka gaidāmas jaunas pārvērtības. Galvenā loma šeit būs daļējai UN karaspēka atvilkšanai līdz 38. platuma grādam. Ar šādu nodomu izskaidrojams arī Korejas republikas prezidenta Singmana Rē protests pēc ģenerāļa Maršala Tālo austrumu apmeklējuma. Rē. kā zināms, noteikti prasa visas Ziemeļkoreja^ atbrīvošanu. ASV valdības nodomi un izrīcība rāda. ka tās rīcībā ir sīka informācija par to, kas notiek Ķīnas komunistiskajā valdībā. Maotsetungs, tā pat arī va:rāki citi Ķīnas politikas vadītāji, neapmierināti ar Maskavas palīd7ību. Ķīnas komunistiem gal Pec kara Frankfurte (sf). — Stars and Stiipes Vīnes korespondents ziņo, ka kopš kara beigām Vīnē bez vēsts esot pazudušas pāri par 2500 personu, un to skaits vēl turpinot augt. Pazudušo vidū ir arī divi ASV pilsoņi. Aus-triesu iestādes norāda, ka lielāko daļu pazudušo arestējuši un aizveduši padomju aģenti, bet citi brīvprātīgi si 2500 viniesu Pēc Austrijas iekšlietu ministrijas oficiāliem vērtējumiem, krievi kopš okupācijas sākuma 1945. g., politisku iemeslu dēļ, nolaupījuši pāri par 1500 austriešu. Nolaupīto vidū ir arī Austrijas valsts policijas agrākais priekšnieks Mareks, ko arestēja jau pirms divarpus gadiem. Krievi ari domju aģenti, atzinušies, ka^ Mareks ir viņu rīcībā, devuš'-es uz Austrijas padomju joslu, | bet riētumva,.^tu protestus pret Ma lai tur darbotos komunistu organizā- r?ka un cftu c.lveku no'.^upisani: cijās im arestēšanu atstājuši neievērotus balsta. Līdz šim padomju lidmašīnas savus frontes lidojumus veikušas galvenokārt cīņu starplaikā, lai izlūkotu sabiedroto karaspēka kustības un spēku koncentrējumus. Turpretim cīņu laikā padomju lidmašīnas turas aizmugurē. T ^ ē ļ varētu iedomāties, ka ķīnieši ar mieru sākt sarunas nepietiekamās krievu palīdzības dēļ. Un tomēr tas tā nav. Ķīnieši bija gan sabozušie^ par Maskavas trūcīgo atbalstu, bet tomēr viņi gribēja pierādīt, ka Ķīnas tautas republika spējīga karot arī bez Kremļa palīdzības. Amerikāņiem un UN bruņotajiem spēkiem sagādāja patīkamu pārsteigumu apstāklis, ka pavasara ofensīvas gaidītais turpinājums risinājās bez bīstamā aviāciļas un tanku atbalsta. Acīm redzot, komunistiem nebija izdevies savā ..stratēģiskajā trīsstūrī" pie Sorvonas un Kumvas piegādāt pietiekamā daudzumā kara materiālus un munīciju. UN vienības turpina uzbrukumus un nodomājušas ķīniešus pilnīgi padzīt no šī stratē ģiski svarīgā trīsstūra, ko ienaidnieks loti labi varētu izmantot par nāka mās ofensīvas izeja?, bazi. Tiklīdz bŪ€ pabeigta šī trīsstūra tīrīšanas akcija, ģenerālis Flīts atvilks savas vienības 38. platuma grāda tuvumā Stratēģisko trīsstūri uzmanīgi novēros izlūkošanas lidmašīnas, un. ja ķīn:eš mēģinās tajā atgriesties. \JS karaspēka vienības nogriezīs tiem ceļu. Pat laban gan valda vispārēja pārliecība ka ķīnieši atturēsies no turpmākiem uzbrukumiem, jo līdzšinējie lielie zaudējumi ļoti jūtami atsaukusies visās Ķīnas provincēs. Labi informē tā€ militārās aprindas rēķinās ar var būtību, ka Maotsetunns vadīsies no saukļa — Nebūs kara, bet nebūs ar miera. Bīstama sēriju sistēma Noslēpumainā angļu diplomātu nozušana, kas, „sacelot kājās" 15.000 slepenā dienesta ierēdņu kā vecajā kontinentā, tā arī Vidusjūras dienvidu krastā, kļuvusi ne vien par satraucošāko meklēšanas akciju krimi-nālnotikumu vēsturē, bet ar to nopietnu sitienu saņēmusi brīvās pasaules demokrātija vispār. Kaut arī skaidrības šinī bridī vēl nav, bet aizdomas visiem ir vienas — turklāt angļiem ļoti nepatīkamas. Vissmagāk šis nelaimīgais atgadījums, protams, atkal skāris Lielbritānijas ārlietu resoru, kura uzticamība Un diplomātiskais līmenis zināmā mērā bija kļuvis par standartu, bet ko jau bija iedragājusi atomspiega Fuk-sa nodevība, kā «rī atompētnieka Pontekorvo nozušana. Par Pontekorvo pieņem, ka tas patlaban strādā Pad. savienībā. Sie gadījumi,'kas atkārtojas gandrīz jau sēriju sistēmā, radījuši sabiedrotajos, sevišķi amerikāņos, šaubas un bažan par kopīgo noslēpumu uzticēšanu Lielbritānijai. Fče-sona paskai-drojums, ar ko tas pievienojies dažu to senatoru viedoklim, kas gan visu laiku vēl biija noskaņoti par tālāku sadarbību un uzticību pret Angliju, bet kuru paļāvība tagad sākusi šķobīties, radījis Londonas valdības aprindās satriecošu iespaidu. Arī pārējās Rietumeiropas valstu galvaspilsētās rodas bažas par to, ka amerikāņi turpmāk svarīgākās politiskās atziņās un atklājumos neuzticēsies Lielbritānijai, kas l^ija un, par spīti visam, arī paliks par vadošo valsti brīvajā Eiropas daļā. Anglijas ārlietu ministrs oficiālajā paskaidrojumā apakšnamā gan izvairījās apstiprināt jebkuru no versijām, kas cirkulē Rietumeiiropas un Amerikas presē par abu nozudušo diplomātu aizbēgšanu uz Pad, savienību. Un tomēr arī amerikāņu pārliecība sāk nosvērties par labu informācijai, kas nāk no Istanbulas un kas balstās uz Rumānija^ galvaspilsētas raidītāja ziņām pag. svētdienas vakarā, ka angļu diplomāti Meklīns un Berdžess ieradušies lidmašīnā Prāgā. Itāļu slepenpolicija, kas sadzinusi nozudušo angļu pēdas līdz Neapolei, pārliecināta, ka tie aizlidojuši uz Varšavu. Līdzīgās domās ir arī franču slepenpolicija. Bez tam līdzšinējā izmeklēšanā pierādījies, ka izslēgta vieglprātīga dēka vai joks, kā domāja zināmas angļu aprindas sākumā. Daudzas pazīmes liecina, ka Meklīns un Berdžess nav nozuduši labprātīgi, bet ka viņi ievilināti lamatas. Ar! par to, vai ASV nodaļas vadītāja Lielbritānijas ārlietu ministrijā Meklīna un Anglijas^ vēstniecības Vašingtonā sekretāra Berdžesa rīcībā būtu bijuši kādi svarīgi politiski dokumenti vai diplomātiski noslēpumi, Mo-risons izvairījās tuvāk izteikties. Bet abu diplomātu ieņemtie posteņi vien skaidri liecina, ka caur viņu rokām gājuši visi svarīgākie dokumenti, kā arī lielākā daļa no Lielbritānijas un ASV politiķu savstarpējās sarakstes. Bez tam Berdžess bija angļu interešu aizstāvis un lietpratējs Tālo austrumu, sevišķi Japānas jautājamos. Nepatīkamo versiju par to, ka abi pazudušie jau agrāk būtu sadarbojušies ar Pad. savienību, pavairo fakts, ka Berdžess, kas ir 40 g. v. un neprecējies, mīlējis jautru sabiedrību, iedzeršanu un bieži bijis sastopams naktslokālos un uzdzīves vietās. Arī 38 g. V . Meklīns bieži novērots naktslokālos, kaut gan bijis precējies ar amerikānieti un kopis laimīgu ģimenes dzīvi. Meklīna sieva gaida trešo bērnu. Pirms neilga laika viņš nopircis īpašumu Londonas tuvumā par 80.000 DM, kaut gan viņa mēneša izpeļņa neesot pārsniegusi 1400 vācu marku. Vai abi angļu diplomāti būtu devušies uz Pad. savienību labprātīgi vai ievilināti lamatas, tas nespēj grozīt nopietno faktu, ka Kremļa rīcībā tādā gadījumā nonākusi informācija, ko tam katrā ziņā vajadzēja un gribēja noslēpt Vēl nopietnākas būs šī notikuma sekas pašā Lielbritānijā, un citās rietumu valstīs, jo ASV katrā zinā pieprasīs pastiprinātu policijas modrību, politiskas pārbaudes u. t t, kas savukārt būs saistītas ar denunciācijām, okšķerēšanu u. c. ļaunumiem un demokrātisko brīvību ierobežošanu. Vienīgās šī gadījuma pozitīvās sekas varbūt būs tās. ka tuvākā laikā arī Anglijā, tāpat kā ASV, atzīs par noziedzīgu nodarījumu padomju propagandu un komiūnistiskāc māc ī b a s izplatīšanu. ' L L
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 16, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510616 |
Description
Title | 1951-06-16-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
s VĀRDOS
rumu blokr'v.u.t'^^t
izejv
parakstītu jZ,
5 «gurnu. ^ "^^^ P«Plalia5
31. decembri. .
m RietumvāciīM * ^ ^ ' ^ -i
munīciju. '°"")™> bJi
Vebu, Ui žarniita» ,''«>
vispSt doms Z,
došanai nākotng ieiii k3
..nevis l i b e r ā l i e m ' u ft
raķešu fabrika Longilie«ti t
aksās ap 1.75 miirS
-arfis sakt pilnu produS ^
«IkJņu tabaku tilu. u^,
vairākām ogu šķirngr J
s dažos ASV dienvidu S
nepārtraukta Musuma.
aši dievkalpojumi, ln
mlltūkitoSl Varšīvii »
tāju izlikti no ddvokļiea v^!
1 ^imperiālistu aģenti, '^J.
a veida tautas lenaidniiki''BI
va» raidītāji. Atbrlvotoi'£
k apdzīvošot ..produktlti |W,
sīvi darba laudii".
aiiitu landejoil ilitui MH
zaudējuši dzīvību tmi-alw
kaujāj, divi krituši koifl.
n trīs pazuduši bei vēiti.
tuma fods pieiprieiti bij. iv
entam Sakašicam, liņo Mi
pvainojumi paraitali -
Sana Austrijā pSc 12 gadupif
ek šogad. 1939. g. AuiUijI kiļi
votāju
lidmašīnu, vairums M1Q tipi
ju un divmotorigo bunbvrk
nlbai Austrumvficiji, liņo p^i
u laikraksts Polak,
pastlprinājnmu saņSnii AID*
acionētais Pad. lavienībst #
pēks.
šu partija nodibināta Diielioril
rnālists pareģo, ka jaonii pir>
Buklis: Vācu Grietiņa, DOitiNl
Ar sievišķību padarīt dlvicķ
iku — gūSot nedalītu priitoi'
Autoru aprindās.
4 sākušās smagas cIļM Kirļ
s karaspēka vienibim miltiem,
ziņo Der Sudstendeotiet^
aspēku, kas ciešot ievfrojiiit
tbalstot aviācija.
nekā atgrieztie! Auti»
ie« kāds u» Rietumviciji īlit'
s, ko Nldergriūdavai liitl4«
zit par politisku bftgll Ma!^
ma loda pleiprieiti kUao ^
tirgotājam, kur« 5 g. v. oiiti'
ārza audzinātāju - konūiiUtii
tāstijusi, ka t^vs klausJi nf ļ
iņingradas dubultiUeh ^
būve pabeigta, ilņo padosg
līnija kļuvusi nepiccieJama P«
apgabala izveidošanai pu
prāko cietoksni rietumoi.
vietā mleri malie".
no" katru maiies kukulīti. »
umvācijā un Berlīnei mm
tādus kukulīšus piesjt» w»
as kaujas vienibim Auj^
fis un bruņošanai
ā qatavo|as pi«P'»'" ' ,S
6c kura i «f
iešķita 62,5 m% |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-16-01