1950-07-01-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļg. 2SJ iOniļļ atomku, flotes vadi. ' zem. }us 2,2 ,5 l^ptUlB, kas niJF^ deva «>« itlprlnl-to lUnSici. 6s lu^Bttnentam ' pie<Sairttei iPm. M.000 iglu komū-eltipemA-kāda koma-lakata sadaiea ;aukta Dally !• Bertinai i t komUnii-anu nojauk* E<m» kas lavti itai satik-iiļtm hott-psbtei. «Ķlitaa nacid-notiesfijuiai \6vL ģeherlla JPiirfzaa pil- Ikaa rnlnif-idlajfii dld« )lSfl uguni-l i i paguva Ueunu ap-efipnfim. ar kabatai jotki. Ener-legahe tlesfi gulējis ap" ttl un nav lam gultu apdraudēti, kas pie-ilu. Nodarf-miljardlem tikai 50Vi tlō^ !»lc tJP niti tava p^adlbl -piliēti, Imi iiin«»- i i i ē**- ķamti ppo .up nepārim tTieKkilrlidļNinaifUttti prtgrimmi lerttt ne htt* ia«!vo lUe-gadi ' im.ioo le-gplajsukSaaidaro^- rķre<t>tstptonrdi«Wptal par vlpa ļ var iegat pr^denta iIrstaiviiaein' otaJM • lemto ASV aokfirt Spi* iģiskais ōndents «I-ofā nositu-vfirda b«a tolja. StWi-meita pledi" rafaitā; piemlneldl; itožlno a«2 at kfidu Ito- LATVUA Latvian New8paper Publlsbed under EUCOM Clvll i^Hu P}:?8ion AuthorlsaUon Number UNDP 196. Publisher and Edltor: Valdemārs Lam-bergs, Schwabl8ch Gmūnd» DP Camp Artllierie-Kaseme, Phonc Scbw. Gmtind 2159. Printer: Bemsdruckerel Sigg, Hārtel & Co, Schwābisch Gmūnd, Pa-radiesstr. 12. Publlsbed twlce weekly. Circulatlon 11.000, MTVIAN NEVVSPAPER Nr. 49 (S9S) TreSdien, 1950. g. 1. jūlijā nsiik treSdlenis un sestdienās bdevējs: UtvleSu Centrfili Komiteja, Galvenais redaktors: V. Uunbergs; galveni redaktora vietnieki ML CuUtls. Redaktori: A. BolStelns, J . Jēkabaons. B. Ķīselis, Ē. Raisters, L. Svarcs. AustriUias redakcijas vad. A . Smits (lAwley House, Canber-r a . A . C . T . , AustraUa). Redakcijas adrese: a4a) Schw&blsch GmOnd, DP Camp Artillerle- Kaseme, tilr. Scbw. Gmilnd aiSi ASV supeicietokģļ^ jau bombardē komunistu Hdlaukus Drošībai padome pirmo reizi izsludina militāras sankcijas pret uzbrucēju PADOMJU SAVIENĪBAS DELEGĀTS TAI LAIKĀ RĪKO PUSDIENAS - MASKAVA REAĢĒ PEC 48 STUNDĀMATBALSS PASAULE Lēksaksesa (D). — TreSdienas ritS Droiibai padome ar aepttņām par, vienu pret un divām balaim atturoties pieņēma Savienoto valstu iesniegto rezolūciju, kas izsludina militāras sankeUas pret Zieme|korejas komunistiem. Par reasolGciJu bs^soja ASV> Lielbritānija, nacionālā ĶI na, Norvēģija, Kuba, Ekvadora un Francija. Atturējis Indija un Eģip te, jo viņu delegātiem nebija savu valdību rīkojumu, Vienift Jugo-slavija nodeva balsi pret rezolūciju, ieprieki iesniediot prtekillkumu, lai Drošības padome piedāvā starpniecību konflikta fasiķirianaL īsi pirms sēdes sākuma Savienoto valstu valdība liosfltija uz Bfaskavu speciālu notu, liidzot Padomju savienību izmantot visu savu ietdcmi, lai KoiiciJā atkal iestiitos miers. Uz io notu Kremlis līdz Um vēl nav atbUdējis. Tikai ceturtdienas Htā Maskavas radio nolasīja TASSa paskaidrojumu, ka Drošības padomes lēmums par sankciffm neesot tiesīgs. ^Ina Otrdienas Drošības padomes sēde, kas sākās nepilnas desmit stundas pēc tam, kad pasauli jau bija aplidojis prezidenta Trūmena paziņojums, uzskatāma par vienu no svarīgākajām Apvienoto nāciju vēsturē. Milzīgā zāle, kur sanāca desmit valstu delegāti ar saviem padomdevējiem, bija pārpildīta līdz pēdējai vietai. Simti amerikāņu un ārzemju žurnālistu, lielo radio sabiedrību pārstāvji tin speciālkorespondenti ar sasprindzinātu uzmanību gaidīja sēdes sākup^iU. Aijļvtenotp mtdjtjĻ p a o i ^ i i ^ i ^ ^ nekā 6000 ņujorkieSu, veldamies z i nāt » ko pasaulei pavēstīs Drošības padome. Pirmais zālē ienāca Savienoto valstu delegācijas vadītājs Vorens Ostins. Viņu pavadīja vesels štābs lldzsti'ādnieku un padomdevēju. Dažus mirkļus pēc amerikāņiem iesoļoja britu delegācija. Tās vadītājs sērs Džebs nebija redzams, jo viņš atrodas atvaļinājumā līdz 1. jūlijam. Bet jau.trešdienas priekšpusdienā lidmašīnā Džebs devās uz Ņujorku, lai pārstfivftu savu. valsti tai brīdī, kad varbūt izšķirsies visas pasaules liktenis. Trigve LI izskatījās bāls un noguris, it kā smagā atbildības nasta būtu par daudz grūta. Varbūt, ka tikai šai brīdī viņš īsti saprata, cik nenozīmīgs hl jiš „svētceļojun;is" pa Eiropu un sarunas Kremlī ar Staļinu, lai pie lūgtos Padomju savienību atkal sa< darboties Apvienotajās nācijās. Jugoslavija mēģina lēmumu novilcināt •.. Vēsturisko sidi atklāja Drošības padomes pi^iekšsēdis, Indijas delegāts sērs Behegals Bauis, īsos vār-pmm m p t a * : i * r ^ v»t stii pārstāvjus, pieņemot lērņtimiiļ, vadīties „pēc labākas sirdsapziļļias'* Tad vārdu ņēma ASV delegācijas (Turpinājums 8. ipp.) 8000 KLUSĒTĀJU DEMONSTRĒ BhISELEŠ IELAS Brisele (J), ~ Sis nedēļas jSkumfi B r i selē notika neparasta ..klusētāju demonstrācija", kuŗfi pledalljfts 8000 beļģu blj karavīru, agrflko- pretestllsas kustības dalībnieku un kaŗji gOstekņu. Demonstrācijas dalībniekiem bija dots stingrs rīkojums — soļojot klusēt un nesmēķēt. Ne- {)arastals gfijlens, kas vairflkas stundas Igl apturēja visu beļģu galvaspilsētas centra satiksmi, bija domfits protestam pret noUesato kolloborfitoru amnestijas projektiem, lai gan Beļģijas valdHMis pārstāvji noliegusi, ka Sfida amnestija vlspfir būtu paredzēta. Demonstrācijas gājiens notika bez starpgadījumiem. Amerikāņus atbalsta Lielbritānijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas flote Londona (F). — Nepīku stundu pēc Trūmena vēstījuma ģenerālis Mekartūrs jau deva rīkojumu amerikāņu lidmašīnām piedalīties cīņās Korejā. Nepārtrauktās lietus gāzes baznīcu organizaciiam Klosteri pinrinas par koncentradjas UNGĀRIJA APCIETINĀTI SIMTIEM GARĪDZNIEKU Komi^ (je). — Vatikāna raidītājs tikko sniedz informāciju, ka Ungārijā jau naktī uz 10. jūniju apcietināti gandrīz 1000 garīdznieku un mūķeņu. Apcietinātie ievietoti dažādos klosteros, pārvēršot tos par koncentrācijas nometnēm. Ikviens no apcietinātajiem ceļā uz pulcēšanās vietām drīkstējis ņemt līdzi t i kai 5 kg mantu, un sagatavošanās laikam dotas tikai dažas desmit minūtes. Sevišķi plašā joslā apcietināšanu vilnis skāris jugoslavu pierobežas apgabalu, kur pašlaik nevarot vairs atrast gandrīz nevienu kar tolu priesteri, mūku vai mūķeni. Vatikāna raidītājs apzīmē šo akciju par asāko ungāru valdības soli pret baznīcu kopš kardināla Mindcentlja procesa. Jau kopš vairākām nedēļām Un- LATVITAS ABONEMENTS VACIJS, sākot ar 1950. g. 1. JālUn: pasūtinot IndividuāU Oldz 8 eks. uz vienu adresi) — DM 4 , - par eks. mēnesi; pasūtinot kollektivl (vairāk par 3 eks.) - DM 3,50 mēn,; pasūtinot uz ārzemēm un maksājot Vācijā DM 4,80 mēn.; uz ASV ar gaisa pastu DM 8,30 mēn. AtseviSķa eksemplāra cena DM 0,50. Abonementus, kas abonēSanas maksas par nākošiem mēnešiem Jau samaksājusi, lūdzam nokārtot maksas starpību DM 0,50 apmērā par eksemplāru mēned. LCK apgādSi^LATVIJA gārljā stipri saasinātā veidā notiek sistemātisks, propagandas karagājiens pret baznīcu. Daudzos ciemos un pilsētās uzved antireliģiskas komēdijas, mēģinot dlricreditēt garīdzniekus tautas acis. Vairākās Buda-peštas skolās reliģijas skolotājiem aizliegts vispār ieiet skolas telpās. Pretstatā šai oficiālo aprindu aktivitātei un spaidiem pret baznīcu tomēr atzīmējams, ka plašās tautas masās baznīca vēl arvien bauda lielu cieņu. Vēl brīvībā esošie garīdznieki izrāda Uelu drosmi, atklāti uzstādamies pret komunistu vardarbībām. Daudzi aktīvi katoļi iestājušies ari komunistiskajās masu organizācijās, lai no iekšpuses traucētu to darbību. Izrādījies, ka baznīca Ungārijā stipri aizkavējusi ari padomju , ^ e r a manifesta" parakstīšanas akciju. Ungārijā vēl arvien pastāv 63 katoļu ordeņi ar 11.500 locekļiem, kā ari 630 klosteļri. Sagaidāms, ka ļpēdējai garidznieku apcietināšanas akcijai sekos vēl c i tas, un pēc daudzu novērotāju domām ir pat iespējams, ka tuvāko mēnešu laikā visus ungāru klosterus pilnīgi IJkvidēs, līdzīgi kā tas bija Slovākijā. BBC ceturtdien sniedza informāciju, ka pēc katoļu baznīcas augstākās vadības lūguma tikko uzsāktas «miera sarunas** starp u n ^ bīskapiem un komunistiskās vaļības pārstāvjiem, lai galīgā veidā noteiktu turpmākās baznīcas un valsts attieksmes Ungārijā. līdz šim tomēr kavēja sekmīgas operācijas, šo apstākli labi pratuši iemantot komunisti. Pēc pirmajām pretrunīgajām ziņām viņi jau trešdienas ritā ieņēma Dienvidkorejas galvaspilsētu Seulu. Vakarā pilsētas krišanu apstiprināja ari ASV ārlietu ministrija. Dienvidnieki steigā melnajā nocietināties 30 km uz dienvidiem no Seulas gar Hānas upi, bet jau ceturtdien ari šo dabisko šķērsli nemiernieki forsējuši vairākās Vietās. — ziņo BBC. Pašreiz Ziemeļkorejas karaspēks ielauzies vairāk nekā 100 km. Lai pārliecinātos par militāro stāvokli, ceturtdienas ritā Dienvidkorejā no Tokio ieradās ģenerālis Mekartūrs, kam uzdota visu stacionēto ASV fipēķu komandēšana Klusā okeāna telpā. Mekartūrs atlidoja neapbruņotā lidmašīnā ēetru ģenerāļu un četru amerikāņu žurnālistu pavadībā un Jau pēc 12 stundām atkal atgriezās Tokio. Vakarā Mekartūra galvenā mītne publicēja oficiālu paskaidrojumu, ka stāvoklis Dienvidkorejā sāk nostabilizēties. Pretēji BBC ziņojumam 29 Jūn. pl. 14.» ka komunisti būtu pār-l i ^ ^ Tokio komt^ii^ . >l(^ku,fimte tti^ stabila. Mekartūrs devis vienīgi riko-jumu supercietokSņiem sagraut visus tiltus. Ceturtdien ASV kara flote sāka^ apšaudīt ziemeļķorejiešu izceltā desanta tilta gala pozīcijas. Ziņojumā tālāk'teikts, ka dienvidnieki atkal atguvuši stratēģiski svarīgo Kimbas lidlauku, kas atrodas 35 km uz dienvidiem no Seulas. Ģen. Mekartūrs ceturtdien lūdza Austrālijas valdību dot rikojumu cīņās piedalīties arī austrāliešu Japānā stacionētiem iznicinātājiem. Kanbēra savukārt pavēlējusi Japānā palikt austrāliešu okupācijas vienībām, ko bija paredzēts atsaukt SupercietokSņus cīņās iesaistīja jau ceturtdienas ritā. Tie uzbruka kādai ziemeļnieku tanku kolonnai un sešas bruņu mašīnas sašāva. Līdz šim ASV jau zaudējušas ēetras lidmašīnas. Par iznicinātām ziemeļķorejiešu lidmašīnām noteiktas informācijas trūkst — amerikāņu prese to skaitu novērtē uz 17. Lielbritānija, Austrālija un Jaunzēlande ^šdien paziņoja, ka nodod savu Klusā oķeana floti amerikāņu ricibā. Angļiem Tālo austrumu eskadrā ir 1 lidmašīnu bāzes kuģis, 3 kreiseri, 7 iznīcinātāji un 8 fregates. Amerikāņu 7. flotē, kurai uzdots sargāt ari Formozu, ir viens lidmašīnu bāzes kuģis, viens smagais kreiseris, 9 iznīcinātāji un 3 zemūdenes, bet Japānas ūdeņos — viens vieglais kreiseris un 4 iznīcinātāji. Klusā okeāna telpā bez tam stacionētas 507 ASV lidmašīnas. Ceturtdienas vakarā ari Kanāda paziņoja, ka tā aktīvi atbalstīs Savienotās valstis viņās Dienvidkorejā. Beļģu valdība apsolīja UN pilnsapulcē iestāties par Drošības padomes rezolūciju. Holande pašreiz vēl apsver, vai nevarētu nodot Dienvidkorejas aizsardzībai daļu savas flotes, kas staclonēta citur. Vienīgi zviedru valdība atsacījās aktīvi iesaistīties sankciju realizēšanā. * LATVIEŠU DELEGACUA PIE NATIONAL CATHOUC RESETTLEMENT COUNCIL VADiBAS MOsa «sņīnmi rediam ASVUtvleia plrsavjas vttsM pie vienas no trim Ue« lajfim amernci^a basaleu organiacUSm — NCRG. No kreisās sSSt Latvian Rellet izvletoBanas da|is vad. A. Preljs, Vojorku latv. biedrības pirsUve A. Tnice, 0. Ķivole na A* Radslte. sav: H. Tauriņi» I. Zalcmanis» P. Sakss» Dr. C. Roos (FiladellUa), O. Uriteins, J. Lēnavs, Cb. Karola (ŅodSersUa), mons. Bd. Stukells, l^ajorkas ev, lat draadses prieklaleks Ch. Stankevies, Dr. H. Vītols, H.Rud«Itls, mons. Edvards B. Svanstroms, baptista mlc. Bflltls, ardilblskapa plrsUvis P. Bf* Utis, Latvian Rellef prezidents H. Lielnors, R. gUlers an baptislo draadses pārst. R. Pētenom. Ņujorkas un dtu lielāko ASV centru latviešu organizāciju pārstāvji un sabiedriskie darbinieki Latvian Relief prezidenta Harija Uelnora vadībā pagājušajā nedēļā apmeklēja tris lielās amerikāņu baznīcas oŗga- Intdķ^ija»^- NpiiO!ilal LiN|M«a& Ckyun* dl^ Churdi V9[(^ Natio-nat Cath'olic BesetUement Council, DP pakļaus vācu tiesu jurisdikcijai B o n n a (ii). ~ Pēdējo nedēla laikā sabiedroto aagstie komisāri pieņēmail virkni ilmomu an rīkojama, kas pakāpeniski paplašina Rietamvāeljas federatīvās repabUkas Iestātu pUnviras. Bon- DU valdība aesen btja lOgosI augstos komisārus pUnIgl paklāt ānemnlekus on DP vāca tiesu jarisdikciJaL Miedroto augstā komisija tagad paiiņojasi, ka lai laatīlamā pcoltlvs lēmoms gaidāms tuvākajā laikā. Rietamvāeljas valdība Jao saņēmusi plaias pilnvaras kontrabandas OB melnā tirgus apkaŗoSanai federatīvās republikas territorijā. ļUvVHlSfIRTClr WiwWPlRi IWSv*V hmiiiiiiiMpaMli Latviešu nacionālās padomes prezidijs un Latviešu centrālā komiteja Latvijas okupācijas 10. gadadi^ā aicina visus latviešus brivajā pasaulē ar sirdsdedzi iesaistīties cīņā par zaudētās Latvijas neatkarības atgūšanu, lai deportētie un trimdinieki ātrāk varētu atgriesties atbri-votajā tēvu zemē. Tādēļ LNP u(n LCK aicina latviešus visās vdstls un to organizācijas pasteidzināt centrālu (»rganizācl|u nodibināšanu katrā valsti un darbības uzsākšanu, Jo, dk paredzams, atsevišķo valstu latviešu centrālo organizāciju kongresu sasauks 1951. g. sākumā, līdz kuram laikam visu Idt-viešu organizēšanās būtu nobeidzama. LNP prezidijs on L CK lai pateiktos tām par līdzšinējo palīdzību, kas sniegta latviešu DP pārvešanā uz ASV, un lūgtu šīs organizācijas turpināt pasākto atbalstu. Latviešu delegācijas pieņēma Natio« nal Lutheran Council prezidents Dr. fiuls Bo^ijl (Smpie)» Dr. C. Krumb- Tmsa (ltiM)h6bs) un ditektrise C Kbiba <CoxX Churdi Weirld Service viceprezidents F. W. Ramsejs (Raiņ-sey) un direktors J ^ . S; Stubers (Stu-ber) uh Ndti^hal CathoVc Reaļ^tUe-» meht Coundl prezidents 'mbīis. £. lL Svanstroms, kā ari visu triju brgani-zāpiju pārējie atbildīgie darbinieki. Konst)Bitēdams, ka ar baznīcu orga-nizādju galvojumiem izsniegtas vīzas ieceļošanai ASV jau apm; 22.000 latviešiem, prezidents H. Lielnors norādīja, ķa līdz ar to kopīgā darba un pūļu pirmais posms atzīstams par (Miveiktu, un tagad, pēc Jaunā DP U-kuma parakstīšanas, sāksies otrs posms. Vādjfi polikušo DP vidū lielais vairums ir vecāki ļaudis, mazāk darba spējīgas ģimenes im personas ar iebojāttt veselību. Katram ieceļošanas gadījumam tādēļ turpmāk būs Jāveltī daudz vairāk pūļu un laika, nekā tas bija līdz šim. Sai darbā Latvian Relief cer saņemt ASV baznīcu organizādju atsaucību un atbalstu. Visās organizfidjās latviešu pārstāvjus saņēma ļoti sirsnīgi, apsolot mūsu delegādjām vislielāko atbalstu un palīdzību nākotnē. Bija prieks dzirdēt labās atsauksmes par latviešu DP centību un godīgumu, ko pierādījuši mūsu jauniebraucēji ASV, samērā īsā laikā vēršot uz sevi amerikāņu uzmanību vislabākajā nozīmē. /,Patiesibas karagājienu" paplašinās Vašingtona (J). — Aizjūras infor-mādjas programmas vadītājs Savienoto valstu ārlietu ministrijā Edvards Barets paziņoju, ka Amerikas Balss tuvākajā laikā ievērojami paplašinās savus raidījumus padomju satelītu valstīm, reizē mēģinot likvidēt padomju raidāmstadju radītos traucējumus. Ņujorkas rai^tāja programmu Bulgārijai, Cechoslova-kijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai nākotnē pārņemšot amerikāņu armijas raidītājs AFN Minchenē un atkārtošot tos katru dienu 6—10 reizes. Barets tālāk deklarēja presei 4 galvenos mērķus prezidenta Trūmena pieteiktajam „patie8ības karagājienam". Galvenie no šiem mērķiem ir sniegt pasaulei patiesu ainu par apstfflcļiem ASV, kā arī aizkavēt Padomju savienības varas aploka paplašināšanos. SOMI GATAVOJAS KARAM —RAKSTA PRAVDA Maskava Ov). — Somu gatavošanās nākošajai pasaules olimpiādei nozīmē maskētu gatavošanos kainam, — apgalvo padomju ofidozs Pravda. Somija esot nabad:dga valsts, un tā nevarot nekādā ziņā atļauties izdot nepiedeSamās milzīgās sununas olimpiādes rikoSanai. Tātad esot skaidrs, ka te ,3lēpJotle8 dti nolūki". Somija esot u:a)ūvējusi vairākus lidlaukus, kas it kā domāti olimpiādes vajadzībām, bet īstenībā esot viegli izmantojami militāriem nolūkiem. Tāpat esot padziļinātas un modernizētas vairākas somu ostas, ko vēlāk viegli varēšot izmantot par kara ostām. LCK APGĀDA LATVUA, LATVUAS REDAKCIJAS un LCK INFORMAC. NOZARES J A U N A I S T Ā L R U N IS 8ciiwiftbisch GmUnd 21SS. i .i '
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-07-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500701 |
Description
Title | 1950-07-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ļg. 2SJ iOniļļ
atomku,
flotes vadi.
' zem.
}us 2,2 ,5
l^ptUlB, kas
niJF^ deva
«>« itlprlnl-to
lUnSici.
6s lu^Bttnentam ' pie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-07-01-01