1949-09-28-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1949. g. 24. septembri. tu karogu atjaunošanas darbu?'^ eja uzteikuma a t U" «lekus un speciālistu!'''''' 0. gada, kad ansii I, Poleonam, tās J uSi visas priekSrS s ar salas stratēS^H jas kara ostas un T āla atklāšanas MaUa id ' rietumu pasauU ,m . T o izbūvēja par ci? uzlūko a par tikoat n!- ka GibralW Jau radīja, ka a f f i -ļos salas stratēģiskā la un ar visu savu I d^ Vidusjūrā viņas gS Rtacionētā fU aidnieka kustību Viduf deļ IVIalta zaudēja savu salas iedzīvotāji ienāku-pie. kuriem vairākas pabija pieradušas. ^ galvenais ienākums tenat mts gadus bija darbi, ka ti ar angļu flotes bāzes u, Jo klinšainajā salā ecibas tikpat kā nebija darbiem ostās, radās sma-ciska krize, kurai Londo. ;rs var palīdzēt, jo metro- Ibas ša]ā ziņā ir pat vžl ad 1947. gadā Maltai pie-tlslm pašvaldību, vietēji ; vēlēšanās pēc Anglijas varēja sociāUstl, kuru i ^ Idiba cerēja labi sapra-viem domu biedriem An- • saimnieciski apsvērumi stiprāki par partijas sal. nglijas kabinetam bija ja-tas maltiešiem viņu grū* Id vairs palīdzēt nevar icis, ka Maltas salmnlecis^ ārvērtusies politiskā: mal-nopietnībā sākuši apsvērt, 4 Anglijas vietā nebūtu ja-īgāks protektors, ntā un presē Jau pilnīgi nā, ka daudz izdevīgāki Malta varētu pieslieties savienotajām valstīm, ku* ģi Lavaletas ostu jau ta- ?kl apmeklē biežāk, nekā tes vienības. Debatē par azākais nevarētu iekārto-amerikāņu kuģi ostu no-aksā tieši maltiešiem, ne- 'es caur angļu centrālajām Plāno Jau noliktavu, ar-citu ierīču nodošanu ASV as nozīmētu, ka amerikā-s Maltā būtu reprezentēts vietās, nekā angļu. Tuvlnfi-rikSi; dem, maltieši bez tam as, ka viņu bezdarbnieki ēju emigrēt uz ASV, kur-gad tiem atvērta tikai Au- Amerikāņu nostiprināšanas ami grozītu situāciju Vi-par ko savukārt varbiit ari Itālija. gļl atklāti* pateikuši, ka salas stratēģiS'.^ā nozīme nājusies, viņi tomēr, kaut sicholoģisklem motīviem laist, ka Malta, ar kupi udz viņu vēstures atmiņu, ādas citas lielvalsts pār- Pašlaik Londona vēl nere-būtu radušies tik spiedoSl kas piespiestu angļus lab-teikties no šī Vidusjūras Maltieši uz šiem apsveru-ildējuši, ka nesaņemot va-tbalstu, viņi meklēšot at- : Apvienotajām nācijām, ija stāvoklis pirms angļu devalvācijfis. Maz ticams, as valsts bankas stāvoklis tuvākā laikā būs tāds, lerlnāt sašutušo salinieku Pamats domāt, ka Maltas vēl ilgāku laiku dos vielu m un spekulācijām W karogs galu galā tiks uz-s Lavaletas komandania . Pēdējās ziņas vesta, Ka ieši arvien, noteiktāki tur dzēt plīvojam ASV zvaig-bolu un propagandē tauias u, kura iznākumā cer K^' vienot vēl vienu zvaigzni-ofesori \in studenti stājas komunistu partiļa /Ki — Polu komunistu ekretārs Marians owe Drogi Publice)'^ . oti 'asi vēršas pret P""'^; šu mācības spēk'Cin -.. Pēc Ribicka t>pfļ oļu profesori nei/.rada smi mācīt jaunatne, sagatavot viņu m^K- . ļeņinismam. Tā viela si dzinot kosmopolītisma Ļ a garā. Kā p.emeru artijas sekretārs mm -ersitāti Krakova N esoriem tikai 60 " jā. bet no 800 . T i k p a t niecig^^^'^^jot komunistu partija tudentu. IiATTIA ļjij^ Newspapei ^^^^j^ onder BūCOM Civfl ^"LJTDIVISIOD Authorlsļitton UNDP !«. PuW^er ļ^^Jj^ Valdemārs 1^- "Si. emtogen^- Brdte Str. JT'pflntcr: tTngeheueir & wdwlgBburg, KOmer- T i i PubUshed twlce we<jkly. Circulatlon um gensacio 2. ATOMBUMBAS EKSPLOZIJA PADOMJU SAVIENĪBA «fojorfcft (D). — AmerUJtāņu radio Jiedriba Mutual Broadcasting Sys- {m, atsaucoties uz sava Zviedrijas Cgpcmdenta informāciju, ziņo, ka ^ r o j u ' savienībā notikusi otra ļfcHnbumbas eksplozija. Sabiedri-h|| i^stāvls Stokhbhlmā Birgers jikobsens no drošiem zviedru avo-ļffti uzzinājis, ka 14. septembri ļ^vidkrievijā Krimas pussalas tu- ^ eksplodējusi otra atombumba. $8l pašā dienā spēcīgu zemestrīci j g ^ j l g ari Atēnu seisinografs, Stokholmā valda pārfeība, ka itombumbas izveidošanā krieviem lieli mSrā palīdzējuši vācu zlnāt-pleljL Prot Akselis Lines, kas dar-bolas Upsalas universitātē, izteicies, b viņš personīgi pazīstot 3 ievēro-amuivācu atomfiziķus, kas labprā- Igl vai piespiesti darbojas Padomju lavi^lbS. Pirmajā vietā minams Nobela prēmijas laureāts prof. Hercs so agr&Ss techniskās augstskolas Sarlotenbīņ-gā un 2 viņa asistenti — Peze un Mie. .Atomfiziku aprindās Kletumeiro-pS nav nekāds noslēpums, ka ari paSiem krieviem ir ievērojams zi-sJtnl «kS, lorda Raterforda labākais «kolnieks, prof. Pēters Kapica. Savā Iaik& lords ziņoja toreizējam britu piemj?ram Baldvinam, ka Kapica ir vbspSjIgSkais viņa skolnieks. 1920. g. kft politisks emigrants viņš ieradis Lielbritānijā no Padomju savienības. Kapiem» ģeniālākais atradums bija metode Izlietot vi^as Vidusang-lijas strāvu atoma skaldīšanai tā, ka ^imkSrSsds patērētājs to nemaz ne-a. 1935. gadā aiz paša neuzma-a$ Kapica ieradās starptautiskajā taSfS^ kongresā MaskavI un vairs neatplezas. Lorda Ratertordg lūdza Mdvinu. personīgi rakstīt Staļinam, lai ievērojamais zinātnieks varētu 8rl taiļaiekSu darboties Kembridžas laboratorijā. Stāsta, ka toreiz Staļins lakoniski atbildējis: «Sūtiet mums Raterfordu, tad Jūs saņemsit Kapicu.** AP ziņo no Vašingtonas, ka val-rtU ievērojami kongresa locekļi sa-ĻWi ielūgumus piedalīties atom-pStniecIbas komisijas sēdēs, kas notika aiz slēgtām durvīm. Tuvākajās dienās ari Lielbritānijā notiks slepenas amerikāņu, britu un kanādiešu linitnleku apspriedes par to izejvielu sadalīšanu, no kurām iespējams Iegūt atomenerģiju. Zviedru aizsardzības ministrs svētdien paziņoja, k^ Zviedrija parakstījusi vienošanos ar Norvēģiju par savu radara staciju nodošanu ziemeļu kaimiņam, lai tas varētu izdarīt lidojumus jebkādos atmosfairiskos ap- 18 Tēstures vissma^ V s š i n g U n © (D). - Piektdien ASV, Lielbritānija un Kanāda vienlaicīgi publicēja vienāda satura paskaidrojumus, ka Padomju savienībā šinis nedējās notikusi pirmā atomu eksplozija. Tas nosimē, ka ar! krievu riclibā ir atombumba. So sensacionālo dņu pārstāvjiem paziņoja prezidents Trumens personīgi piektdienas priekšpusdienā pēc valdības sēde». Drīzi pēc tam lielā steigā sasauca kongresa atomenerģijas komisiju uz ārkārtēju sēdi, kas notika aiz slēgtām durvīm. Jau dažas minūtes; pēc pi^ezidenta paziņojuma ziņu, ka ari Padomju savienības ricibā ir atombumba, pārraidīja visas amerikāņu radio stacijas, pārtraucot saw kārtējo programmu. Vēl piektdienas rītā Vašingtonā nekas neliecināja, ka pasauli pēc dažām stundām pārsteigs Jauna, sensacionāla ziņa, kas radīs plkiīgu apvērsumu līdzšinējos pieņēmumos un domāšanā. Amerikāņu un pārējās pasaules preses pirmās slejas pildīja informācija par valūtu devalvāciju un Apvienoto nāciju sesiju. Kā parasti, laikrakstu pārstāvji piektdienas priekšpusdienā sapulcējās Baltajā namā, lai piedalītos prezidenta Trumena preses konferencē. Daži korespondenti zināja, ka prezidents pašreiz atrodas kabineta sēdē, bet tam neveltīja lielu» uzmanību. Tad lēni atvērās durvis, un konferenču telpā ienāca prezidents Trumens sava preses šefa Sarla Rosa.pavadībā. „Kungl, klausieties uzmanīgi, šodien man Jums Jāziņo kaut kas sevišķs," teica prezidentsā „Es domāju, ka amerikāņu tautai tiesības zināt visu, kas attiecas uz atomu pētniecību, cik tālu tas nekaltē mūsu nācijas drošīl)al. Tas ir ari galvenais pamats, kāpēc Jums nodošu, sekojošu paziņojumu: Mums ir noteikti pierādījiimi, ka šais nedēļās Padomju savienībā notikusi atomu eksplozija. Kopš tā laika, kad atomenerģiju pirmoreiz atraisīja, varēja .sagaidīt,» ka šo jauno spēku iegūs ari citas nācijas. 1945. gada 15. novembri ASV prezidents, Kanādas ministru prezidents un Lielbritānijas premjēh kopīgi parakstītajā deklarācijā paziņoja, ka neviena tauta nevarēs saglabāt atonUeroču noslēpumu monopolu. Pēdējie notikumi vēlreiz pierāda, ka pasaulei (Turpinājums 8. Ipp.). KOMINFOlEīs VAIRS PRAKTISKI NEPASTĀVOT Belgrade (E). Pirmdienas rītā Jugoslavu komunistu partijas orgāns Borba publicējis MošesPiJades rakstu, kurā apgalvots, ka kominforms vairs praktiski nepastāvot. Pēdējos divos gados notikušas tikai divi sēdes. Kopš 1948. g. jūnija, kad no komlnforma izslēdza Jugoslaviju, nav notikusi neviena sanāksme. Raksta beigās Pijade apgalvo, ka kominforms nav attaisnojis Maskavas cerības \m tāpēc politbirojs tā darbību praktiski paralizējis. e I — Lidzšinēļās neveiksmes Padomju savieniba, saka Bevins ^ Ņujorka (D). — Debašu turpinājumā pirmdien Apvienoto nāciju pilnsapulcē plašu runu teica britu Metu ministrs Bevins. Viņš bija pirmais valstsvīrs, kas runāja pēc prezidenta Trūmena paziņojuma par atomu eksploziju Pafdomju savienība un pēc Višinska priekšlikuma parakstīt piecu lielvalst\i „miera paktu". Runas sākumā britu ārlietu «^Istrs norādīja, ka UN tris gadus jotikušas sarunas par atomieroču «ontroli. Tās visas beidzās nesek- ^ļgl. atduroties uz Padomju savie-stūrgalvīgajiem argumentiem, ^ kontrole būtu «iejaukšanās val- ^ ^suverenajās tiesībās". Tikmēr, 5^er Maskava neatstās savu glie-liillililH^ TOGĀRIJA IZRAIDA VISUS JUGOSLAVU DIPLOMĀTUS Budapešta (E). — Pirmdien Jugo- Slavijas sūtniecība saņēma ungāru valdības ultimātu, kurā norādīts, ka Visiem jugoslavu diplomātiem 24 Stundu laikā jāatstāj Ungārijas teritorija. Sis rikojums skar visu Ju- Mavijas sūtniecības personālu, ^«aitā 10 cilvēkus. Budapešta at- ^Jts palikt vienīgi sūtnim Jovano- •J^am. Ultimātā norādīts, ka Jugo- |wjas sūtniecība bijusi spiegu cen- J^le- Aiz diplomātu malkas slēpu- Sļes provokatori, spiegi un politiski Jiepkavas/ Ilgāk šādu stāvokli Un- «aerija vairs nevēloties ciest. mežvāku un nepacels dzelzs aizkaru, nav nekādu izredžu, ka mēs vienosimies ari nākotnē," teica Bevins. Tad britu ārlietu ministrs atgādināja klausītājiem septiņu nedēļu i l gās sarunas Maskavā par Vācijas miera līgumu un konstatēja, ka tur padomju valstsvīru teiktās runas un argumenti uz mata atgādina tos, ko pirms dažām dienām deklarēja Višinskis UN. Runas turpinājumā Bevins pieminēja Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas pakļaušanu un atcerējās Masarika traģisko nāvi. Lai gan viņš tieši nenorādīja, kas šajos notikumos vainojams, klausītājiem bija skaidrs, ka tā ir Padomju savienība. Ar ironiju britu āriietu ministrs tālāk jautāja, ka gan var savienot Maskavas „miera gribu" ar draudiem^ un karaspēka kustībām Jugoslavi|as pierobeža. „Es būšu priecīgs," i*unu beidzot sacīja Bevins. „ja Višinska priekšii-kūmus akceptēs viņa paša valdība un Padomju savienība beigs apdraudēt pasaules mieiru." Tanī pašā dienā runu teica arī Jugoslavijas āriietu ministrs Karde-lijs, aicinot Kremli izbeigt provokācijas pret Jugoslaviju. Maskava iz- Uetojot visus līdzekļus, pat karaspēka kustību, lai ietekmētu Bel-gradi. Gada laikā, teica tālāk Kar-delijs, notikuši vismaz 200 robez- . incidenti, ko provocēja Bulgārija, 1 Ungārija im Albānija. * LATVIJAS VICEKONSULS APSVEIC KANĀDAS ĢjENERALGUBERNATORU Septembri Ņufaundleņdā vi^ojās Kanādas ģenerālgubernators feldmaršals viskonts Aleksanders, kas bija britu militārās misijas loceklis Rīgā 1918. f. Kopš tā lailca ģenerālgubernatora labi atceras māsu valsts prezidentu K, Ulmani, ģenerāli Balodi un ģen. BerķL Vieso&anās laikā viskonts Aleksandera pieņēma Latvijas vicekonsulu A. Bērziņu, kas viņu apsveica latvieSn ^utas vi^di. Vicekonsula meita Aleksundera kundzei pasniedza dedi&-Xiaim uzņēmnmi n laiMte puses J^anfida» ģ e n ^^ bernātors feldmaršals visk<mts Al^sanders, vicekonsuls A. Bērsd^ un vicekonsula meita. Budapešta (D). — Sestdien Buda-peštas tautas tiesa pasludināja spriedumu agrākajam ārlietu ministram Lašlo Rajkam un 7 lidzapsū-dzētajlem. Rajks notiesāts uz nāvL Kad liktenīgie vārdi atskanēja tiesas zālē, bij. ārlietu ministrs klusā balsī atbildēja: „Spriedums ir pareizs un es to pieņemu." Ar nāvi sodīts ari Tibors Sonijs un Andrass Salajs. Bij. Jugoslavijas sūtniecības padomniekam Lazaram Brankovam un Budapeštas raidītāja direktoram Pālam Justum piespriests ieslodzījums cietumā uz visu mūžu. Milans Ognienvlcs sodīts ar 9 gadiem cietumā. Abus militāristus — agrāko aizsardzības ministru ģenerālleitnantu Palfiju im policijas pulkvedi Belu Korondiju tiesās ķaŗa tiesa. Pēc sprieduma pasludināšanas Rajks kategoriski atteicās iesniegt pārsūdzību. Veltīgas izrādījās ari viņa aizstāvja pūles. Brankovs un Justus paskaidroja, ka pēc apellā-cijas noraidīšanas viņi lūgs valsts prezidentu tos apžēlot. Pārsūdzību iesniedzis arī Sonijs un Salajs. Dažas stundas pēc tam, kad Belgrade kļuva zināms spriedums, maršals Tito aicināja pie sevis Ungārijas sūtni Sandoru un Iesniedza viņam personīgi protesta notu. Tās ievadā Budapeštas prāvu Jugoslavija nosauc par «juridisku farsu". Visiem apsūdzētajiem jau iepriekš bija pateikts, kādos noziegumos viņiem jāatzīstas. Prāva pret Rajku īstenībā 'bija apsūdzība pret Jugoslaviju. Tanī pašā dienā ari jugoslavu komunistu prati jas orgānā Borba iespiests centrālkomitejas locekļa Mo-šes Pijades raksts, kurā norādīts, ka Rajka prāva ir jauns Padomju savienības agresijas akts, lai kaitētu Jugoslavijai. Līdzīgas prāvas 1936. un 1937. g. notika arī Maskavā, kurās prominentiem komunistiem bija jāatbild par spiegošanu Vācijas labā. 'Bet vēlāk tas tomēr netraucēja Padomju savi^ibu parakstīt draudzības un neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju un uzdzert veselību Hitleram. Tāpēc nav svarīgi, ka Budapešta uz apsūdzības sola nosēdināts Rajks. Viņa vietā tikpat labi tur varēja sēdēt ari ungāru .komunistu ipartijas ģenerālsekretārs Ra- DP izceļot uz Padomdošanas akcijā" visas pārvietotas personas iedalīs septiņās grupās Pārpildītajā Eslingenas teātra zālē 23. 9. notika IRO^ 2. apgabala labklājības daļas vadītājas Lunebergas ierosiiiāta un sasaukta pārrunu sapulce par tuvākajās dienās ari Eslingenā paredzamajām emigrficijafl reģistrācijām. Sl sapulce apsveicama kā ļoti vēlams pasākums no IRC puses, lai iepriekš baumu satrauktajiem un daudzajos rīkojumos un to papildinājumos apjukušajiem DP noskaidrotu situāciju. Ja līdzīgas informācijas sapulces IRO būtu sasaukusi ari tur, kur Jau pirms mēneša un agrāk sāka reģistrēt „pēdējām iespējām izceļot", viens otrs pārpratums varbūt būtu aiztaupīts. Sapulce Eslingenā bija ar plaSāku nozīmi, Jo tanī noskaidrojās IRO viedoklis izceļošanas Jautājumā tādā praktiskā formā, kā to turpmāk lietos visur līdz šīs akcijas beigšanai. SapulcējuSamles pašreizējo stāvokli Jo plaši izskaidroja ari emigrācijas daļas ierēdnis Mr. Madras, jūtami akcentējot savas simpātijas Austrālijai kā labākajai emigrācijas zemei pašreizējā situācijā. Miss Luneberga skaidri un ar praktiskiem, piemēriem mēģināja izskaidrot klausītājiem, kāda ir pašreizējā situācija: kam cerība vēl tikt uz ASV, kam citur. Rezumējot turpat 2 stundu garo referātu. Izriet šāda kopaina: IRO emigrācijas reģistrēšanas akcija ir pasākums, kas izlemts Jau turpat pirms gada Zenēvā un ko tagad, kad IRO darbības izbeigšana 1950. gadā kļuvis negrozāms fakts, noteikti steidzinās, lai minimālā laikā iegūtu pārskatu par t. s. „grūti izvietojamo" kodola patieso lielumu, kam ari turpmāk būs vajadzīga sociālā palīdzība Vācijā un Austrijā. Pēc Lunebergas izteikumiem, Sl reģistrēšanas akcija «ekādā gadi-' Jumā nav apzīmējama par piespiedu akciju. IRO ir organizācija, kas dibināta ar UN nficijū līdzekļiem bēgļu izvietošanai, n^vis to uzturē*- Sanai n^z^ cik ilgi Vācijā. Reģistrācijas akcijā katram ļ)ūs tūlīt Jāiz-šķiļras, vai viņš grib pieņemt - IRO dotās izceļošanas iespējas tā, kā to padomdošanas komisija uzskata par labāku, vai ari zaudēt tiesības uz IRO aprūpi un aizsardzību. j „Mēs gribam panākt, lai izceļotu visi, kas vien izceļošanai piemēroti. Vācijā mūsu gādībā drīkst palikt tikai pavisam vecie un darba nespējīgie, Jo IRO budžetā citiem lidzek-u nav," teica Mr. Madras. „E8 zinu, ca latvieši visi grib braukt uz ASV, bet es ari zinu, ka ļoti maz būs to, kam šl iespēja vēl radīsies. Vēlākais līdz oktobra vidum būs galīgi izlietotas visas pašreizējā ASV DP likumā paredzētās izceļošanas iespējas. Kārtas numuri praktiski Jau visi Izdalīti. Mēs nevaram pieņemt nevienu, kam nav neapgāžami ple-rādījun\ i, ka viņš tiešām uz ASV varēs izceļot. Visiem pārējiem, kas Izceļošanai piemēroti, jāizšķiras par braukšanu uz Austrāliju, jo tā paS-reiz praktiski ir vienīgā emigrācijas zeme. Norvēģija pagājušajā nedēļā pilnīgi pārtraukusi DP uzņemšanu, noraidot pat jau individuāli Izprasītos. Uz Kanādu vairs ņem tikai mājkalpotājas 18—50 g. v., un jaunus vīriešus, kam vismaz 70 kg svara, par kalnračiem." v Miss Luneberga pirmo r^izl skaidri pateica, kādās grupās un kategorijās visus DP sadalīs šinī reģistrēšanās akcijā. A grupā iedalīs tos, kas vēlas atgriezties dzimtenē. Bl grupā būs tie, kam jau ir galvojums ^un kārtas numurs Izceļošanai uz ASV, vai kas kādā citā izceļošanas akcijā jau praktiski ar vienu kāju atrodas uz kuģa. B2 gru-pā iedalīs tos, kam ir reālas cerības tuvākajā laikā izceļot. Seit izšķlri- (Turpjnājums 2. Ipp.). protestē pret nāves sodu Rajkai koši. Jo Padomju savienība daudzas valstis praktiski pārvērtusi „par saviem policijas iezirkņiem". Svētdien Rajka prāvai radio uzrunu Ņujorkā veltīja ari Jugoslavijas ārlietu viceministrs Beblers. «Budapeštas procesam," teica viņš, «vajadzēja pierādīt, ka Jugoslavija gatavo agresiju pret Ungāriju. īstenībā iznāca otrādi, jo pierādījās, ka šo agresiju gatavo Padomju savienība pret Jugoslaviju." Uzrunas beigās Beblers kategoriski atsauca Rajka apgalvojumus, ka 1941. gadā viņi bijuši koncentrācijas nometnē Francijā un Jau toreiz sprieduši par sadarbību abu valstu starpā. „Sie apgalvojumi ir nepatiesi," teica Beblers, „Jo toreiz kā virsnieks es cīnījos partizānu rindās pret vāciešiem." f \ l i ; i I.- i l ! • 1- i ; ' i * s • ' . ' ir > c , i I i f GRIEĶU NEMIERNIEKI SĀKUSI NO JAUNA PULCĒTIES Londona (F). — Daily Telegraph Vīnes korespondents ziņo, ka sakautie grieķu nemiernieki sākuši atkal organizēties un pulcēties Bulgārijā. Laikraksts sakās zinām, ka pret Grieķiju paredzēta Jauna ofensīva nākamā gada sākumā. Bulgārija pašreiz izbūvējot stratēģiski svarīgus ceļus, kas beidzoties Grieķijas pierobežā. Sī rosība nozīmējot, ka plānota plaša, vēriena ofensīva. Esot pazīmes, ka no Albānijas kā izejas bāzes uzbrukumam pret Grieķiju Maskava atteikusies. i V • i * • • .i f Manevri Anglijā un Juji;oslavijā Belgrade (NZ). — Šinīs dienās sākušies jau vairākkārt atliktie lielie Jugoslavijas armijas rudens manevri. Kara spēlēs piedalās vairāk vienību nekā jebkad agrāk pēckara gados un komunistu oficiālais orgāns Borba uzsver, ka manevri notikšot piespējami īstos apstāklos". Belgra-deg tuvumā novietotas zenitartilēri-jas baterijas, kas uzņēmušās pilsētas „aizsardzību". Sie manevri sevišķi aktuāli ar to, ka pasliktinoties Jugoslavijas attieksmēm ar Padomju savienību, pēdējā laikā daudz runāts par padomju armijas vienību koncentrēšanu Jugoslavu robežu tuvumā. Augustā, kad notika pazīstamo aso notu apmaiņa, Tito valdība pārtrauca gatavošanos manevriem,- lai nesasprindzinātu jau tā nervozo atmosfairu. Tai pašā laikā sākušie<? plaši angļu aviācijas manevri, kupos piedalās arī Lielbritānijas lidlaukos novietotās amerikāņu smago bumbvedēju eskadriļas. Sim apmācībām beidzoties, plaši piecu valstu karavīru manevri paredzēti angļu joslā Vācijā, kuros pirmo reizi piedalīsies beļģu un luksemburģiešu vienības./ Manevru novērošanai ieradīsies 'Mont-i^ omerija štāba pārstāvji no l^pnte-neblo; 4.i ( '-Ir" ':v.;S«;,>!ļr).'!ļd;
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-09-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490928 |
Description
Title | 1949-09-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1949. g. 24.
septembri.
tu karogu
atjaunošanas darbu?'^
eja uzteikuma a t U"
«lekus un speciālistu!''''''
0. gada, kad ansii I,
Poleonam, tās J
uSi visas priekSrS
s ar salas stratēS^H
jas kara ostas un T
āla atklāšanas MaUa id '
rietumu pasauU ,m
. T o izbūvēja par ci?
uzlūko a par tikoat n!-
ka GibralW
Jau radīja, ka a f f i
-ļos salas stratēģiskā
la un ar visu savu I d^
Vidusjūrā viņas gS
Rtacionētā fU
aidnieka kustību Viduf
deļ IVIalta zaudēja savu
salas iedzīvotāji ienāku-pie.
kuriem vairākas pabija
pieradušas. ^
galvenais ienākums tenat
mts gadus bija darbi, ka
ti ar angļu flotes bāzes
u, Jo klinšainajā salā
ecibas tikpat kā nebija
darbiem ostās, radās sma-ciska
krize, kurai Londo.
;rs var palīdzēt, jo metro-
Ibas ša]ā ziņā ir pat vžl
ad 1947. gadā Maltai pie-tlslm
pašvaldību, vietēji
; vēlēšanās pēc Anglijas
varēja sociāUstl, kuru i ^
Idiba cerēja labi sapra-viem
domu biedriem An-
• saimnieciski apsvērumi
stiprāki par partijas sal.
nglijas kabinetam bija ja-tas
maltiešiem viņu grū*
Id vairs palīdzēt nevar
icis, ka Maltas salmnlecis^
ārvērtusies politiskā: mal-nopietnībā
sākuši apsvērt,
4 Anglijas vietā nebūtu ja-īgāks
protektors,
ntā un presē Jau pilnīgi
nā, ka daudz izdevīgāki
Malta varētu pieslieties
savienotajām valstīm, ku*
ģi Lavaletas ostu jau ta-
?kl apmeklē biežāk, nekā
tes vienības. Debatē par
azākais nevarētu iekārto-amerikāņu
kuģi ostu no-aksā
tieši maltiešiem, ne-
'es caur angļu centrālajām
Plāno Jau noliktavu, ar-citu
ierīču nodošanu ASV
as nozīmētu, ka amerikā-s
Maltā būtu reprezentēts
vietās, nekā angļu. Tuvlnfi-rikSi;
dem, maltieši bez tam
as, ka viņu bezdarbnieki
ēju emigrēt uz ASV, kur-gad
tiem atvērta tikai Au-
Amerikāņu nostiprināšanas
ami grozītu situāciju Vi-par
ko savukārt varbiit
ari Itālija.
gļl atklāti* pateikuši, ka
salas stratēģiS'.^ā nozīme
nājusies, viņi tomēr, kaut
sicholoģisklem motīviem
laist, ka Malta, ar kupi
udz viņu vēstures atmiņu,
ādas citas lielvalsts pār-
Pašlaik Londona vēl nere-būtu
radušies tik spiedoSl
kas piespiestu angļus lab-teikties
no šī Vidusjūras
Maltieši uz šiem apsveru-ildējuši,
ka nesaņemot va-tbalstu,
viņi meklēšot at-
: Apvienotajām nācijām,
ija stāvoklis pirms angļu
devalvācijfis. Maz ticams,
as valsts bankas stāvoklis
tuvākā laikā būs tāds,
lerlnāt sašutušo salinieku
Pamats domāt, ka Maltas
vēl ilgāku laiku dos vielu
m un spekulācijām W
karogs galu galā tiks uz-s
Lavaletas komandania
. Pēdējās ziņas vesta, Ka
ieši arvien, noteiktāki tur
dzēt plīvojam ASV zvaig-bolu
un propagandē tauias
u, kura iznākumā cer K^'
vienot vēl vienu zvaigzni-ofesori
\in studenti
stājas komunistu
partiļa
/Ki — Polu komunistu
ekretārs Marians
owe Drogi Publice)'^ .
oti 'asi vēršas pret P""'^;
šu mācības spēk'Cin
-.. Pēc Ribicka t>pfļ
oļu profesori nei/.rada
smi mācīt jaunatne,
sagatavot viņu m^K- .
ļeņinismam. Tā viela si
dzinot kosmopolītisma Ļ
a garā. Kā p.emeru
artijas sekretārs mm
-ersitāti Krakova N
esoriem tikai 60 "
jā. bet no 800
. T i k p a t niecig^^^'^^jot
komunistu partija
tudentu.
IiATTIA
ļjij^ Newspapei
^^^^j^ onder BūCOM Civfl
^"LJTDIVISIOD Authorlsļitton
UNDP !«. PuW^er
ļ^^Jj^ Valdemārs 1^-
"Si. emtogen^- Brdte Str.
JT'pflntcr: tTngeheueir &
wdwlgBburg, KOmer-
T i i PubUshed twlce we |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-09-28-01