Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1949

              S .i'
'c-'.'i-''^
(Turpinājums no 1. Ipp.).
ieOikā iestājfii ASV un Ap^enoto
aiAciJu locdc}u lielākais vairākums."
ifļplecieSama starptautiska atom-
%§rģljdB kontrole, par ko jau savā
iestājās ASV un Apv. nāciju
ļū lielākais vairākums/'
prezidents Trumens ntrlaslja
ik^rimadno)^^ lielajā telpā iestājās
Imi U ^Šoreiz likās pār-
I: l^ģtr ari vispiedzIvojuSākie žurnā­l
i 1 ^ nevar satrici-
;^ i t t no parastā līdzsvara,
i If^dēfi^s izmantoja Id apjiOcuma
! bridi ttiti atstāja zāli. Tad attapās
te ļ»ew un steidzās uzte-
] ^ lai paziņotu sensā-
1 v^^^ savu laikrakstu redak-
4ijļpii un radio stacijām. Pēc Jbrlža
lli^nSUstus lilaza pie sevis preziden-wxķtiH
t^s Saris Ross. Kad pre-ļ$
ud|s bija lenākuii viņa kabi*»
RofS Bka aizslēgt durvis un
piļii^ķ: Jleviens nedrīkst atstāt
TO teļj*š,iekam nebūs saņfemispre-ll^
rtita ^ pftskaidrojuma norakstu."
ar Trumena paziņojumu
' liNi konferencē līdzīga satura pa-
Idrojums tika publicēts ari Lon-
^.JltmOtevā,
v^fUŗnili adņās pa: itombumbu Pa-j$
m drizl vien aplidoja
i i i pasindi. 2umāUsti drudžaini
"fjfii ko vairāk,, bet
lotes līdz Sim palikušas ne-līgas.
Vz jautājumu alzsardzl-
M^^^ vai ka­l
p i n i ^^idnā^^ tuvākas deta}as
' il^mbumbas eksploziju Padom-
~ viņā lakoniski atbildē­s
i visu.** Vairāk
ministrs neteica ne vfir-paskaidrojums
pre-k
b i f ^ c ē notika vienlaicīgi ar
pp;Uelbritānijas un Kanādas ap-ya8ingtonā
par atomener-ici
piņblēmfim.'
ftfk^eDias vakarā preses konfe-fleiaftmedovā,
kur notiek UN
ipulce^ tunfija ASV ārUetu^^ mi-
Jp[£hs Ečesons. ,tSavienotās
arj[ uz prifSkSu cīnīsies par
at(>menerģijas starptautisku
,^** ^cīja Kesons. ,JPrezl-i
f ^ i l Trumena paziņojumā atzīmS-ļifM
Cetrt švarigl punktt — ka Pa­domju'
saviimībā notika atomu ekSf^
ļpipja tm mēs to konstatējām,' ka
ASV savlaicīgi norādījušas uz ne-
^ saglabāt atombumbas
&oftop<āu, Ka par to brīdinSta ame-
Wk|ņt^ lauta un ka ASV nemainīs
laviiārpolītiku.**
Ipliflbā 1^ kur tā eventuāli noii-mļi,
ii« jautājumi tagad nodarbina
v^tsas pasaules presi. Ka atom-btaibaa
noiiepums nevar palikt vle^
ā
llM valsti monopols, tas zinātnle-
IpeiDii jau sen bija skaidrs; NevUns,
mm^ tdmēr necerēja, ka krievi to
atrisināt tik ātri. Vēl 1948.
11. Janvārī amerikāņu kara
IJaš spedUa komisija zļņoja
jpleid ka citām
IriiHdtm atombumbas nelielā skaitā
btlt ne ātrāk kā 1952. gada
1.Pirmās ziņas par atombiim-
1ia».tf^ Padomju savienībā
iatojfis m vairāku valstu seismo-staclju
ziņojumiem. Pirms
iapca tās vēstīja, ka „kaut kur
Hbtikusl loti spēcīga zemes
Sōe**.^atriclji(ājum8 bijis tik stiprs,
Irīnas pilsētā Mešedā sagruva
ipda inoSeja. Vēlāk ziņola par lie-ai
mežu ugunsgrēkiem Irānas -
idbmju savienības pierobežā, kur
_le*lblj^ ierīkojusi milzu hldro-
Iptrisku staciju atomu pētnifecībai.
žurnālistiem līdz Sim
ļidaVI^b uzzināt vienīgi to, ka atomu
ipļļdotija Padomju savienībā kon-ita^
ta.iidnnniskā ceļā. Kāds augsts
i(SV pretizlūkošanas dienesta locek-
«I listelclesr^ka tie nav biJuSl sels-aiblpafl,
kas atklājuši Uelo noslēpu-
1^ katras atombumbas eks-ias
gaisā līdz 60.00Ō m augstu
Jbfies lieli radioaktīvo vielu mā-kas
apriņķojot visu pasauli. Tā
*6perin^hta Bikini snlā radlo-aklvle
mākoņi 6000 km tālo Savie-noto
valstu piekrasti aizsniegusi
deplt dlēnu laikā. Pati sala vēl
tsiģļA nfiv apdzīvojama.
; Padomju savienība divi dienas
Ittlnigl ignorēja prezidenta Trumena
pīMņojuļfnu< ViSinskis atteicpis sniegt
J^kādus paskaidrojumus. Vienīgi
padomju UN delegācijas loceklis
Arutunlans uz žurnālistu Jautāju­miem
smaidīdams atbildēja: ,,Krie- aem ir vecs sakāmvārds — zem
iļudes nav nekādu pārsteigumu.**
IČli&ēSana turpinājās līdz svētdle-
IM rītam, kad Maskavas radio no-lāstla
piidomju oficiālās ziņu aģen-
^ a l TĀSS paskaidrojumu, ka
s^mbumbas noslēpums Padomiu
savienībā zināms jau kops 1947. ga­d
i paskaidrojumā tālāk teikts, ka
firlt^ ministrs Molotovs savā laiks
Jau ziņoja par atombumbas noslē-pluņa
atHl«anu Padomju savienība.
Ta^d pierādījies, ka Sis paziņojuma
neesot >ljl8 blefs. Eksplozija, par
to runājis prezidents >Trume^^ pre­ses
konferencē, esot ,4nstnjskj
spridTJ^r fijuml kanāju, ūdens s*^§k-stacilu
un oglraktuvlu būvē". So
T/^Sa paziņojumu - iespieduši ari
Maskavas laikraksta
VALSTSVmu UN PASAULES PIESĒS.BEAKCIIA FEi
TBUMENA PAZIŅOJUBiU
VbllBgftonM m ^ ES Va-lingloiuuĻ
ti ŅuJorkaiEĻ Londonsa OD
Parīzes prese prezidenta Tmraena
pazi^Jumn vienpritfgi apzīmē par
sensacionāla. Neviens negaidījāt ka
Padļmija savienībai tik Strl iidosiea
pral|:li8ki atrbinSt a^mbnmbaa no-slēpfiana.
npat visi vienpriltigt ai^
zls^ Ica cilvēci no iznīcības var pa-sargļli
vienīgi efekttva atarptantislA
ato^iīmēii iKļonkole. Ilaudd lailt*
rakfitt Atttoi ka tagad pifnida pēdē­jais
bndis beidzot saprasttea» kamēr
vēl nav par vēlo.
Pirmie uz prezidenta Trumena
paziņojumu reaģēja Savienoto val­stu
valstsvīri, karavīri un zinātnieki
Tautas pārstāvju nama priekSsēdls
Joisefs Martins apvainoja prezidētu
Trufnenu, ka viņS radījis „bailu at-mosfairu
kongresā^*, nepaskaidro-danis
hekā tuvāka par atomu eks-plo^
ju Padomju savienībā. Kongre­sa
atompētnleclbas komisijas priekS­sēdls
Mekmebons lakoniski piebilda,
ka i,Savienotās valstis paSreiz atro­das
vēsttur^s vissmagākās situācijas
prieļkSā". Amerikāņu ģenerālštāba
priekšnieks deklarēja, ka Savieno­tās
valstis nemainīs savus aizsaŗ*
dzibas plānus. Ģenerālis Eizen-hau^
rs piezīmēja, ka prezidenta pa-ziņdjums
apstiprinājis vienīgi to, ķa
jai| agrāk teiktiSi zinātnieki. Kad
kādb žurnālists jautāja agrākajam
ASV ārlietu ministram (ļetu MarSa-lan(
i, ko viņS dwnā par eksploziju
Padomju savienībā, tas atbildēja:
„So: informāciju es uzzināju vlenlģl
'\0 laikrakstiem. Vairāk man n^v
ko teikt." Francijas ārlietu ministrs
Sūmans aicināja saglabāt „auksias
asinis", jo stāvoklis tagad kļuvis
daimz skaidrāks.
ŪP ziņo, ka slavenais zinātnieks
prot Alberts EinSteins atteicies dot
jebkādus paskaidrojumus. Nobela
prēmijas laureāts un „smagi Ōdens"
atradējs Dr. Harolds Urejs izsaucies:
„Es esmu pilnīgi pārsteigts. Stā­voklis
tagad kļuvis daudz ļaunāks
neki tad, kad noslēpumu zināja ti-^
kali viena valstsi" Vācu atomfizlķis
Berlīnes komunisti
savu
\i$ivacija8 valdību
berllne (1), — Arvien noteiktāki
ruiciā par padomju militārās valdī­bas
plāniem vācu valdības dibinā­šanai
arī Vācijas austrumu joslā.
Pratēji Bonnā proklamētajai federl-lajal
republikai, kurā ietilpst tikai
Rletumvācijas zemes un kas Bcdl-n^
s un austrumu joslas piecu valstu
iekļaušanu federācijā paredz tikai
nākotnē, Berlīnes kamūnistu politiķi
gitavojas jau tagad Vlsvācljaf pa-gjMdu
valdības dlblnāSanal. Svēt­dien
padomju Štābā Karlshorstā pie
Berlīnes bija aicināti uz apspriedi
austrumu joslā pielaisto partiju lī*
dļerl. Viņiem uzdots izstrādāt attle-ctgus
projektus, bet reizē arī pazi­ņots,
ka neatkarīgi no vēlākiem plā­niem
varbūt jau vistuvākā laikā
.^spontāni" nodibināsies provizoriska
pagaidu valdība, ja to prasītu poU-tilskā
konjunktūra. Sādu valdību
«^entūfill izveidotu t. s. «tautas pa­dome",
kuras sekretariāta vadītājs
komunists V Kēnens Jau pag. ne*-
dēļu paskaidrojis Neue Zeltimg Ber­līnes
pārstāvim: „RietumvJclJas fe^
derādjas dibihāSana piespiedusi tau­tas
padomi Jau tuvākās dienās iz­šķirties
par rīcību,' kas pasargātu
vicu tautu no nokļūšanas pilnīgā
monopolkapitālistu verdzībā."
Austrumvācijag komunisti sevišķi
saSutuSi par vienības ministrijas no­dibināšanu
Bonnā, ko vadīs no Ber­līnes
aizbēgušais' Jakobs Kalzers.
Kaizera ministrijas nodibināšana no­zīmējot
cīņas pieteikumu Padomju
savienībai un domāta nevis Vācijas
apvienošanai, bn gan vēl pamatīgā­kai
sašķelšanai. Pilsonisko lil)erālo
partiju pārstāvji, par cik tiem kāda
teikšana komunistu pārvaldītajā
Berilnē. gan vēl mēģina aizstāvēt
viedokli, ka nākošā valdība būtu
dibināma uz demokrātiskākiem pa­matiem,
nekā tautas padome im Ie­teic
pieskaņot tās ievēlēšanu rudeni
paVedzētajāra apriņķu un komunā­lajām
vēlēšanām. Bet tā kā šo vē­lēšanu
iznākums diezgan nenoteikts,
tad padomju militārā administrāciia
/^rosinājusi tās vispār atlikt līdz nā­košā
gada pavasarim,
ROMS JAU SAUC MUSOLINI
Roma (E), — BBC ziņo, ka svēt-ren
Romā V^ēcijas pils priekSā»
kur savā laikā dzīvoja Musolini, no­tikušas
lielākas demonstrācijas/Tās
rFoja t s. jaunfašisti. Liels cilvēku
P''ls sapulcējies pils priekšā m ne-m'tlrf
saucis „Du6e, duCe! Viva Mu-so''
ni!" Pēc tam demonstranti de-prof.
Hans domā, ka atombumba
Padomju savienībiļ varētu tuvināt
dlvēd mieram. Sī briesmīgā Ieroča
vērSanu pret cilvēkiem nevarēs at­ļauties
ASV, ne Padomju savie­nība,
tāpat kā tas notika pag. karā,
kad neviena karotāja valsts neuz­drošinājās
pielietot indīgās gāzes.'
Britu valdības vārdā kā pirmais
prezidenta Trumenaļ paziņojumu ko-m^
t^a ārlietu ministrijas valsts
sekretārs Meljū. Lielbritānija Jau
s^ norādīja,' ka aton^imībaa noslē­pumu
nevarēs i^gl saglabāt Tāpēc
tagad starptautiska kontrole nepie­ciešama
vairāk i^ekā jebkad." Nor­vēģi
jaa ārlieta ministrs Lange, kas
paSreiz atrodas Ņujorkā un piedalās
UN sesijā, izteica cerību, ka prezi­denta
Trumena paziņojums paātri­nās
starptautiskās kontrolkomisijas
dibināšanu. Tas, ka ari Padomju
savienībai Jau ir atombumba, Nor­vēģijas
aizsardzības plānus negro­zīs.
. , •
-New York Herald Tribune atzīst,
ka prezidenta paziņojums māca, cik
ārkārtīgi svarīgi paātrināt Rietum­eiropas
apbruņoSanu, lai panāktu
spēku izlīdzinājumu. New YoTk Ti­mes
piebilst, ka noticis tas, ko jau
sen paredzēja. Tāpēc nav tik sva­rīgi,
vai Padomju savienībai atom­bumba
ir gadu agrāk vai vēlāk.
Londonas prese divi dienas no vie­tas
visu savu uzmanību veltīja vie­nīgi
prezidenta Trumena ^nsācionā-
1ajam paziņojumam. Times kon­statē,
ka nav tomēr nekāda pamata,
lai rietumi tagad mainītu savu ār­politiku.
Laikraksta militārais liet­pratējs
atzīst, ka Savienotās valstis
tomēr atrodas vēl tālu Padomju sa­vienībai
priekšā. News Chronicle
domā, ka tagad Padomju savienība
ir līdzvērtīgs partneris'Savienotajām
valstīm. ,jsrav jādomā, ka atom­bumba
Krievijā nozīmētu karu,"
raksta Dai]y Mali*,. „KaŗS nerodas
{ad, kad pasaulē valda spēku samēri.
Jn tāds speķu samērs Iestājies pēc
MarSala plāna un Atlantika p^ta."
\ Līdzīgās domās ir arī strādnieku
partijas orgāns Daily Herald, kas
tomēr atzist, ka' Padomju savienības
sasniegums ir ārkārtējs. Liberāļu
Manchester Guardian pesimistiski
ļcotļstatē, ķa pagaidām vēl ir vļsal
jbaais c ^ u iipdibinSt starptautisku
atomieroēu kontroli, lai gan varbūt
vienīgi tā varētu glābt cilvēci no
|>ilnīgas iznīcības. Konservatīvo or^
gans Daily telegraph šaubās, vai
atomu eksplozija radis kādas pār-inaiņas
llds^Sinējā Maskavas nostājā.
Rietumiem atliek tikai viens — ari
uz priekšu saglabāt vadītāju vietu
atomrūpnlecībā. I
Politiskajā komentārā BBC atzīst,
ļca būtu muļķīgi prezidenta Trume­na
paziņojumu novērtēt par zemu.
Atomu eksplozija Padomju saidenl-bā
pilnīgi pārmainīja līdzšinējo
politisko situāciju. Ilgu laiku para­ktais
rietumu cilvēks sevi mierināja,
ka atombumbas noslēpums atrodas
ASV rokās. Tagad tas jau garām.
Skaidrs, ka paSreiz Savienotās val-
Stla un Lielbritānija atrodas vēl tālu
priekšā krieviem. Tomēr laika jau­tājums
pierādījies par visai relatīvu
jēdzi«iu. Atliek tikai viena cerība
— atomieroču kontrole. Padomju
savienība savā laikā kategoriski no-reddīja
Barucha plānu, kas paredzē­ja
starptautiskas komisijas radīšanu,
kurai būtu tiesības pārbaudīt atom­ieroču
ražoSanu katrā ^emē. Vai SIs
cerības tagad kļūs lielākas, par to
var šaubīties.
lAfViA
Strosta rietumus un ierosina piecu
lielvalstu paktu
Ņnjorka (I).-*-na Miaa dienas pēcpusdienā, kad mtsideaiil
Tmmais' Vašingtonā pimBidia pasanli ar informācija par pad^milB^
atombumba, Andrejs ViSinskis Ņojorkfi aidnija piecas lielvalstis nosl^ļ
savā starpā miera pakta. Runas ievadijomā padomja ārlietu ministriHļ
parasti nostrmtioja rietamu lieivalstts, pārmetot tim agresīvā kara gatavi
voiano. Pēo tam viņS iesniedza Jaa gatava rezolūcija, kufā Avienoto lA*]
dja pilnsapulce izsaka vēl^Sanos, lai ASV, Anglija, Padomju savi»illNL
ļana un Francija noslēdz savā starpā „mim pakta". ^
sūtņu ie:
valdibam
Vilinska runu gaidīja jau ko|d
pilnsapulces pirmās dienas im kad
vlņS pieteicās vārdam plektdl^as
pēcpusdienā, delegāti domāja, ka
Padomju savienības ārlietu resora
vadītājs tagad pieskarsies ar! jautā­jumam
par krievu atoma bumbu,
kas priekšpusdlen bija satraucis ar!
lielo Ņujorkas sanāksmi. Tie, kas
gaidīja kādu sensacionālu deklarā­ciju
tieSi šinī jautājum^. Šoreiz to­mēr
bija vīlušies. ViSinskis Trume­na
deklarāciju nepiemdnēja ne ar
pušplēstu vārdu. Runa, kas bljsi
viena no īsākajām viņa karjerā, i l ­ga
tikai 30 minūtes. Kā jau parasts,
ViSinskis vispirms nikni uzbruka
Atlantijas paktam, ko nosauca par
agresijas Ieroci, tad nokritizēja Mar­šala
plānu, kas Itin kā sadalījis Ei­ropu
āM daļās un bez tam l^obe-žojis
ieinteresēto, nāciju suverenitāti.
Bez tam viņš vēl pārmeta Anglijai
un ASV pasaules dominēšanas plā­nus,
kuru dēļ līdz Sim neesot iz­devies
nodibināt starptautisku atom­enerģijas
kontroli. Salīdzinājis saim­niecisko
krizi ASV ar ,JPadomju sa­vienības
un tautas demokrātiju
saimniecisko uzplaukumu", ViSinskis
deklarēja, ka dķ viņam zināms, tad
demokrātiskie spēki visās zemēs pie­augot
ātrāk, n ^ ā kara kūdītāju ar­mijas,
kam^ļ Padomju savienība
uzlūko par savu pienākumu runāt
šīs demokrātijas vārdā. ViņS pār­meta
Apvien. nācijām, ka tās nepil-
DAŽOS VĀRDOS
2ida Jaungada gadījumā valsts
prezidents Dr. Helss, kanclers Ade-nauers
un parlamenta prezidijs no­sūtījuši
Vācijas žīdu (fraudžu vadī­bai
sirsnīgas apsveikuma telegram­mas.
Zviedrijas karalis Gustavs sasli­mis
ar bronchitu smagā formā, 91
gadu veco valdnieku Ievietoja novē­rošanai
kādā Stokholmas klīnikā.
Nākamā dienā . ^ am tomēr atļāva
atkal atgriezties savā pilī. Ārsti Ie­teikuši
karalim kādu laiku palikt
gultā.
ASV vēsteieks adm. Elens Kirks
izbraucis no Maskavas uz Staļingra-du,
lai personīgi Iepazītos ar turie­nes
cīņu vietām.
Kā ce}ā nozaudējis savas akredi­tēšanās
rak8ta,r konstatēja ASV vēst­nieks
Kairā D£ Kaferijs, kad viņš
ieradās savā jaunajā darba vietā.
Pēc sazināšanās ar Vašingtonu, ASV
ārlietu ministrija apsolījusi * atsūtīt
raksta duplikātu.
13 miljardas dolāra Atlantika^
pakta slgnatllrvalstu apbruņoSanai
nolēmusi pieliķirt arī senāta un tau­tas
pārstāvju nama apvienotā komi­sija.
Vēstnieka nosfitHana us Bladridi
atkārtoti pieprasījis republikāņu
partijas senators Tafts, norādot, ka
atomu eksplo^ja Padomju savienī­bā
nekavējoties prasa pastiprināt
Atlantika paktu un iegūt stratēģiski
svarīgo Ibērijas pussalu.
ino par pretžidu kampaņu
savipnibā
K A S V A D U A AUSTIUMZONAS VĀCU LAIKRAKSTUS?
Pirms dažiem mēnešiem padomju
okupācijas zonas administrācija at­cēla
no amata vairākus Berlīnes
padomju sektora vācu laikrakstu
redaktorus. So atlaisto redaktoru
vārdi toreiz palika neminēti, bet jau
6. augustā amerikāņu sociālistu
laikrakstā Labour Action parādījās
informācija, ka šie redaktori gan­drīz
visi bijuši žīdi un viņu atlai­šana
notikusi sakarā ar vispārējo
pretžidu kampaņu Padomju savie­nībā
un tās satelitvalstls. Jūlijā
Berlīnē atlaisti un apcietināti pa­visam
28 žurnālisti, kas visi bijuši
arī Sarkanās armijas virsnieki. Ap­cietināto
vidū Tāgliche Rundschau
oolitiskais redaktors plkv. M. Bem-
Heins, tā paša laikraksta saiņmie-
'1)as nodaļas vadītājs pulkvedi?
0. Neidorfs, Neue Zeit galvenais
redaktors pulkvedis G. Feldmans,
majori A. Veispapirs, H. Bloks, M
Epšteins, kā ari kapteiņi Lola Sa-piro
un L. Sokanovics.
NedēUi vēlnk apcietināti ar! 4 pa­vušies
uz Spānijas vēstniecību, ku- domju licencēto vacti laikrakstu re-
• ŗas priekšā suminājuši ģen. Firanko. l daktori Vīnē. Bez tam Der Abend, 1 šanu padomju savienībā!
die Volksstimme, Osterreichische
Zeitung un Volkswoche redakcijās
atlaisti no darba visi žīdu tautības
līdzstrādnieki. Volksstimme galve­nais
redaktors' majors Solomons Fei-eršteins
izdarījis pašnāvību. Der
Abend šefredaktoru pulkvedi Sumo-novicu
un pārējos apcietinātos tū-
Uņ aizveda uz Padomju savienību.
Jūlija vidū Ņujorkas žīdu rakst­nieku
un žurnālistu klubs vēstulē
padomju vēstniekam Vašingtonā Pa-ņuškinam
lūdza informāciju, kas
noticis ar žīdu rakstniekiem Pa­domju
savienībā, jo to darbus vairs
nekur netarot sastapt. Vēstule pali-
'^a neatbildēta līdz 6. augustam, kad
Ņujorkas žīdu komunistu lapā Frei-heit
sākās uzbrukumi klubam, kas
si laikraksta acīs pēkšņi bija kļuvis
par «reakcionāru angļu un ameri­kāņu
imperiālistu bandu". Uzbru­kumu
rezultātā pazīstamākais žīdu
rakstnieks Solems Ašs oficiāli pār­trauca
visus sakgms ar Am'^rika!5
komunistiem un publiceia plašu
deklarāciju par žīdu kultūras grau-dot
savas satvermes noteikumui.
Atlantijas pakts, Balkānu komisijii
darbība un nepārtrauktā kampeņi
pret atsevišķo valstu veto tiešus
Drošības padomē pakāpenski, bet^
noteikti mazinājusi Apvienoto nādM
ju autoritāti pasaulē. Savas _
otrā daļā ViSinskis tad lesnledai
trīs rezolūcijas, kas nebija minētaiļ
delegātiem Iepriekš izdalītajā
tekstā.
So trīs rezolūciju saturs bija šāds:
1. J^pvienoto nāciju pilnsapulce n6»ļ
soiū bruņoSanos un militāro b
tu paaugstināšanu, kas novēroj
vairākās valstīs \m it seviSķl
im Anglijā; 2. Apvienoto nfidji
pilnsapulce noraida atomieroču
citu masu Iznīcināšanas
pielietošanu un iestājas par to»
nekavējoties un bez aplinkien^
liedz atomieroču gatavošanu uņ
dibina starptautisku kontroles
siju; 3. Apvienoto nāciju pUnieiJi
ce aicina visas valstis kārtot sa*
strīdus miera ceļā un bez drau
Pilnsapulce bez tam Izsaka vēl
nos, lai ASV, Lielbritānija,
BVancija un Padomju savienība ni
slēdz savstarpēju paktu miera ide]
stiprināšanai.
Pēc. amerikāņu ārlietu
Ečesona i6i Francijas ārlietu
nistra Sūmaņa lietišķajām runi
Višinska uzstāšanās ļoti pārsteii
sanāksmes dalībniekus. Ežesoni
bija aicinājis Padomju savlehit
nP likumu
k» . S V ļ i a j ā sesijā.
' "P'PlSdnā " žādiem vār-
"^S The Christian
23. 9.) rak-
SvoSi ASV aug-
^ ^ t i s iestādē attie-
J„scHaa DP Hkumpro-pilnīgi
skaidrs,, vai
darba kārtības, pirms
nav aizgājis brīvdienās.
7 ka pašreizējā kongresa
• laikā no 20. oktobra
1 novembrim.
DP l l l t ^ ^ kongress ne­apspriest
pirms dažu ci-
,.Jilcumu (starp citu mili*
jelldzibas likuma un al^u l i -
^ņeinSanaiJ, kas, protams,
J . Demokrātu frakcijas U-lenitors
Lūkass nesen iztei-piedalītles
Rietumu valstu is^Km pārstāvjiem, ka senāts
starptautisku problēmu kārtolsni
kamdēļ; Višinska ierosinājumi SfHi
Heki un nevajadzīgi Daudzi
rotāji spriež, ka Višinska rezolOdJt
un jo sevišķi Ierosinājums par id(
Uelvalstu paktu ir tikai propt
Pielaiž tomēr» ka šoreiz tās būs
apspriež plašāk, ja to prasīs padc
ju delegācija. Raksturīgi, ka koi
ntstu ideoloģijas piekritēji pat
rālajfi Apvienoto nāciju ^Insai
atmosfairā nebija varējuši ati
no saviem parastajiem demagol
klem paņēmieniem: kad Viši
savā runā pieminēja Staļina vi
citējot tā ninas un slavinot
miermīlību, padomju bloka deputāt
citiem par lielu izbrīnu sāka aplai
dēt Delegātu vairākums VišiiM
ierosinājumus tomēr uzņēma ar llal
lu rezervi
Angļu delegācijas aprindās dpmi|
ka runājot par piecu valstu
ViSinskis faktiski domājis tikai p i |
Padomju savienības jaunu un
nolīgumu ar ASV. Jo visiem
zināms, ka Padomju savienība JM|
pirms vairākiem gadiem nosU
sadraudzības līgumus ar Frandji
Angliju un Ķīnu. Sādu uzskatu
ipēr apsprieda tie, kam Austrumril?
ropas apstākļi pazīstami labāk. Pfci
šādu vērotāju domām Višinskis naf|
apmierināts ai^ bilaterāliem līgu^ļ
mlem un ieteic nodibināt jaunu fN
rumu, kurā pieaicināma sarkani!
Ķīna, kas atbalstītu Padomju sa^;
vienību. Sāds piecu valstu līgumi
nozīmētu nojaukt visu to, kas rle»'
tumu sadarbībā jau sasniegts ar
Maršala plānu im Atlantika pakti
nodibināšanu. Atzīmējams, ka sa­vas
runas ievadījumā Višinskis no­raidīja
iepriekšējā sēdē formUlētoi
nacionālās Ķīnas pārstāvja Tslanga
pārmetumus Maskavai ViņS patS-tiski
atgādināja, ka Padomju savie­nība
jau pirms 25 gadiem anulējusi
visus agrākos nolīgumus, kas iero­bežojuši
Ķīnas suverenitāti un at­teicās
sīkāk polemizēt „ar tšdi«m
tipiem, kā Dr. Tsiangs," ļaujot Ij-prast,
ka pēdējā vietā vēlētos redzSt
citas ideoloģijas pārstāvi /
Vaicāts par Višinska ierosināju­miem,
Francijas ārlietu ministrs SO-mans
izteicās: „Tā ir brīnišķa ideja,
bet neticu, ka tā realizējama p5c
šādas runas Višinska pret Angliju,
ASV un Ķīnu vērstie vārdi diemžēl
neatļauj cerēt uz lieliem panāku­miem".
Norvēģijas ārlietu ministri
Halvards Lange atsaucās: ,Ja I*-
domju pārstāvja runa man arī neli­kās
tieši agresīva, tad tomēr n^aru
apgaftvot, ka tajā bija daudz Izlīdzi­nātāja
elementa." Angļu delegātu
vispārējā doma ir, ka Višinska Ie­rosinājumi
pārāk nenoteikti formu­lēti
un bez tam tajos neesot ari ne­kā
jauna. ASV galvenais delegatt
Vorens Ostins skaidri pateica:
pati propaganda kā parasti • •'
šinska plānu mēs pārbaudīsim. )o
tajā pieminētas lietas, kas mus i ^
teresē. Uz viņa runas pamata^ vien
m^ tomēr nekā nevaram darīt
j , bOs nokļuvis līdz DPU-
4iu ap 3. oktobri. Pēdējām
informāoijafl tomēr rāda,
edOra iet lēnāk. Sen. Lu-
_tfiffl piezīmējis, ka viņš ne-pjiiina
vairs nepiekritīs l i -
tālākai atlikšanai, ja
gribētu to vēl vairāk
: • . , 1 , 1 . • •
^8 prasa parla-lenta
velēšanas
(D). — Otrdien britu
sakās del^ates par mār-itoalvādju,
ko bija lerosinā-vadtīājs
Vinstons Cer-
II liberāļi. Kad sēžu zālē ienā-prezidents
Etlijs un
viņus apsveica ap-
Sēdes sākumā Gerčils jau-
Bllļam, vai viņš nodomājis
(i kādus tuvākus paskaidroju-
Ipar atombumbas eksi)loziju Pa-savienībā.
„Nē, sēr," atbil-
- . HP c manam domām,
mūsu drošības intere-strādnieku
partijas de-tautāļa
premjeram, vai Pa-pa
savienība nav aizsteigusies
|Pž rietumiem atompētniecībā.
JJiitajums nav akūts," atbildē-pies|
imij
roti
jo
AS^
Fol(
AB'
nort
IR(
motļ
par
mu
atņt
cu
dzi
nevi
mūi
parļ
lūdJ
pief
nasi
ari
pašj
mel
sul
dei
ar
ģei
dai
šai
mii
ka]
kal
nai
pai
taji
un
kui
resļ
mii
ce(
rici
Ievadījuma runātāju trlblnā
Kf»'">inietrs sērs Stefords
K «āvētu valdības vie-
Smadņas devalvācijā. VinS
SLS ^'i!" ^'^^Portu uz do-
^^^u saimniecību satricinātu
"^UnlS°^l, paaugstināt
ja Smļ 'f "iedza apakš-kJ^^
iag laiUo -iV^^^^' pie-
S i; fef.jaunu ļar-
S> brīvu t i " . ' " ^ ' - p a r t i j a,
V t / ^ ' ^ l t IrT''^ «andriz
"«^0 dzīves stun-n
pļ
n
āl