Bavarijas Latviesu vestnesis, March 10, 1951

              BDFORDAs
martā, un |drlzuniā nar«^,
i trešā izrādeJ Ievadītas L^i
:Sdi londonāj idziesmu
Jau pēcpiBdifena, bet mlļļ"
81 lurpinās. I>a reizei navU-^
bmon. m gadus neeJ'
_ S gredzenu,"
<nau}u matēsi tēlotajā A.
a » (0. Aivars) savuk^
ta: „VeseI« nedēlu ^
ļļot, .un tagad iet tik lakT?
1 vatos netikšu vaļā." ZsiV
J>8hlt fotogr4fi, jo ģeoerf
l i ā īeradūšiei veseli četri F,
feķeilg Vācijā beidzis foto
Sī lepnumu irāda pirmos
i r - tautu min krasas. M
» A. Balpdis īsi p i n ^ i
|Btc>f6ties pimiziādes »tuW
^ piestāj autobusi, atvedot
hoLMsa»,^<ļ)rka8, HuUas 1
das im Donka^teras. Goda^^
art talu celiļi mērojušais 2k
Tfeiamju varoiii^ ģen. AuzSns.
Katut arī spēlētāji nav proL
i ō ^ , taču izrāde ievērojaini
parasto entuziastu^ainaiiJ
Vērojot izrādi, neviļus
ičik' spoža lappuse AngKia
#u teātra vēsturē būtu ieril
lejau; pirms trīs gadiem bUte
ķļj* Zariņš, ļ
|ipēlotājiem ar savu krietno
Ķibihro iejušai^os lomā un hii,
yt«tt8 no labākajiem ansaalil
" i Valdis Atters (RudisļJa,
ses^ esot uz skatuves, vart
labu raķsturiomas tēlojunm,
apšaubāmi apliecina talanta i
i^Ip^ējs, izveidots un biii»
?«)ēlābija M. Vētra (Ābrami),
p » pdevuihu«ļ veica ari 0. /
" i^) un M. Mežģirte ļEKna
lēlojumā pavīdēja īsta ihL
ž Pārējā* I0mā8 atzlmeļaii
mi Bericone, P. Lamii,
|^ fe Ortmaks, U. Kiesnen.
lomās iejutu^ās bija ari G.
Vitkovska, E. i 2agare un V,
^Režisoram jāveltī lielāka *
1^ dikcijai. iAr riiplgu
i'dekorācijas lun skatuves I
aājis gleznotājs A
l i daīa bija diriģenta D;
rokās? viņš ^ēc atmiņas bl
ilēji^^ŗ! vairākas dziesmai
i ar! augošā jpianiste T. P
reia skatuve, j pieredzes
;īiiflki4 apstākļi, viss
ējli izrādes gaitu, un t§ ilga S
stundas. Dej^ cienītājiem
i iztikt beļz ļlejošanas, kas
U pļrogrammis. Izpārdotii
itt^ un ziedu Mēpji bija 600
liiglijas latvieb izjusta pateii
Idļ^as teātra trupai par vr
mu un skaisto vakaru.
ļ r e d f o r d ā , ļmartā.
i s uzdrīkstējās izteikt sltali
l l s Kapteinī^ mēmi kā paia
lēni apputēja un savīta U
i vienīgo jautājumu.
' W pārslīdējis; pūlim, Kap
m
ittēs nebrauksim. Bet es
Jānīkst."
t l inēiiešus. Un dzirdēsim,
kāda balss.
es^ uz Ventspili un tikt pan
jūtas nedrošs un šaubigj.
absolūti drošas garantijas,
r l " .
īla. - Uz soliem, salmos p»«!
sēdēja nonīkušas un apniir
savu vienļgo glābēju.
Tin pieliecās tai pie au««'
braļuksim?"
fteGiis, Dagnija pārskatīja
^ .hipretiem bārdas rugajiejļ
pjģlmeni, turpat ap sturi
lakus istabā yiņa dzirdei»
itpuv redzēti, gan neredz^J
igttljai šķita, ka ta piebadu
pretes/' iemiriējās Kapteiŗ^j
;«i„Bez tam -katram i«nf
dem. Bērniem būs cukurs, i
^6 — tr^ki ilgs laiks vein<»'
itibāzni," Kapteinis teica«»
Žanis. , „ji
1, Kapteinis piSvirzIjis 1"'"'
par ko es gribēju runa »^
IldE Katoājlem būs alklfl'
mežiem, mājām un ceW
tnlbas, aizturēdami visus v •
>mlgi. Tādēļ es ieteicu
un nemētāties ari ^ ^ ' ^
gaiss. Bez tam tie,
EitSm mājām - šeit ja"
tas balsis. , ^.
Jit apnicis vai ir kādas
Lļviss toveris cūku kartup*^
ļudzijās ārā pa logu, kur
teica:
Jums sekos)
Sestdien, 1951. g. 10. martā
L A T V I J A
Somietes varēs macities ari par arstem,
turcietes vairs nedrīkst likt aiz arkla
SIBVIESU PANAKIUMU GADS DIVPADSMIT VAlSTfS
DlTpadimit Tilsto lic^ietei, «itceroties aiz-vc-
iltā pusgadsimta pēdējo gadu, var t«ikt:
U5 bija panākumu gadi.
Spāoietēm, kam ns ŗ<outiska, ne saimnie­ciskā
drivē nebija tiesību oficiSili pacelt bal-fis
pret seņoru lēmumiem, pag. gadā pie-iķlra
vēlēlanu tiedbai. Vai daudz apdzie­dātās
seņoritas grib«5s ua pratis So „kaudi-lo"
dāvanu, izmantot:, to rādīs nākotne.
DemokrāUikajā Somijai, cik dtvaini tas ar!
izklausās, medicīnas UD tieslietu fakultātē
tarēia mādtiee tikai virieāi. Pag. gadā
to durvis atvērāt art irievietēm,;
Grieķijas sievfeStJt pag. gada ieguvums
ierakstāms stiprā d^im^ima zaudējumu kon­tā.
Adīšana, auāana luī tepiķi gatavoSana
bija daudzu Helladas dēlu viegls peļņas
darbs. Sos arodus, kas kaulus nelauž un
tulznas nerada, Grieķijais valdība ar scviS-ķu
Ukofflu izsludināja par vlriitSiem aizlieg­tiem.
Dai|aj8ffl dzimumaoi ļoti drauiidgais £ģip-tM
Faruks pag. gadā izdeva dekrētu, kas
aizliedz Āriešiem btlt ]^r darba unaugiem
f^rikās nn darbnīcās, kur strādā sievietes,
faunākas par 20 gadiemt. Sievi<}tēm, turpre-tin,
itlants ieņemt ttžramdSu posteņus u^ē-stuBos
ar virieia deirba spēku.
Ipats ir. Īrijas slfvieliu panSļkums. Pag.
ffidā visā valsti piedzimušo zēnu skaits par
vairāk nekā 20 proc. p^lielinfijāii. bet dzimu-lo
Beiteņo ikaitt par vairālt nekā 30
proe. samazinājās. Reizē ar to Īrijā vairs
iiav iievieio vairākuma, un, nllkotnes per-gptktivi,
ievērojami cēlušās viļņu izredzes
apprecēties.
Persijā pēc lacba Pactļlevi personīgi vadī­tās
tautas skaitīšanas atklājās, ka valsti ir
12.800 vīriešu vairākums. Valdnieks nekavē­joties
izdeva likumu, kas aizliedz daudz-īle^
tt. Ap 2000 Irānas sieviešu tā zaudēja
otrās, titŠās vēl tālilkas sievas ,.godu",
bet ieguva cerības kļUt par pirmajām un
vi«ila>1to'
Provizoriska tautas skaltīāana Indonēzijā at­klāja
vēl lielāku virieiiu valrilkuraui pēc
tam turienes sievietes kļuva ļoti ievēllgas, un
strauji samazinājās jaunu laulību skaits. Tā­pēc
lil valdība atzina par nepicļcieSamu
spriest QA dot padomus, kā pacelt meiteņu
dzimstību. Vai šie padomi līdzēs, par to gan
jiiattbās.
Dleiividafrikat ūnijas aievietēni ievēroja-nos
p^īākomns sagādāja Dr. Msdana valdī­bu
neiecietība pret krāsiiinajiem valsts pil­soņiem.
Noskaidrojuši, kii sievietes — uz"
ņēmumu vadītājas ne labprāt pii^^em atbil­dīgā
darbā melnos vai ]t)rŪno8, bet vīrieši
nav lajā ilņā tik eltspriledumalcļi, valdības
•mi nolemt sievietēm stlj^ri atvii^glot atļau-u
iegOBanu jaunu uzņēmumu dibtnāSanai.
\l lēmuma sekas bija tādas, ka pag. gada
i. oktobri 20 proc. rūpniisclbas un 25 proc.
amatniecības uzņēmumu vadība jau atradās
sieviešu rokās.
Argentīnā, lai samazinātu bt^darbnleSu
skaitu, pag. gadā izdeva likumu, ka jaun-dibinātos
un pārveidotos uzņēmumos nodar­bināto
sieviešu un vIrieSu attiecībai jābūt
vismaz 95:35, sievietēm par labu.
Itālijas slevieSu ieguvumu ir seviSķu dzelz-silU^'
atLdtb"^^ ^^^^^^«^^^-^ -lojolo
oadā^^^'P/'**"^'^ austrumu Statos pag.
iāatba?«^^."'^^'« palīdzības organiiāciju, kL
ecetoX °« imantoSanas tur
irrtfjr T ^^'^'^ ^^«^ieSu labā pag. gadā
nav «H.r^'' "^'««^«t, ka^ vhfem
ta7mnf5T' nodarbināt sievas ārpus māj-
^ ^ i Ir.^'- Turcijas zem-smaakvn?
J*^^^^^ P**^^^*^ paaudzēm visus
S .51 '«"^".d«^bus uzkrāva sievu pie-diZlnl
Lu^'L V«'^^*>as partiju zau-gaidTrL
velēSanā» tomēr tāpēc nav
Pretēji So 12 valstu sieviešu ieguvumiem.
Ķīnietes arī pēc sarkano ..atbrīvotāju" nāk-sanas
pie varas par tādām tiesībām, kādas
ir daudzu citu zemju sievietēm, var vēl jo­projām
tikai sapņot. Toties Maotsetungs ^S^'J^^^ nostādīja tās uz vienas pakāpes ar
vīriņiem citā ziņā: ķīnietēm, gan kā vien-
KarSām kareivēm, gan virsniecēm, atļauts
cīnīties, un mirt kara laukā (1) . Rs
i ffifvjesf startos Ausfrall/cfs
mmstarsadkstēs
Sporta vēstule no Austrllijas
a metējs Aleksis Hakelis un disko-bols
Jānis Ratdss no 3 . - 5 . martam Tasmāni-jas
galvaspilsētā Hobanā startēs Austrāli­jas
meistarsacīkstēs vieglatlētikā, kurās šo­gad
piedalīsies ari daži franču atlēti. Pēdē­jie
jau februāra beigās ieradās Sidnejā.
A. Hakelis nupat Sīdneļā sekmīgi aizstā­vēja
pērn izcīnīto ŅOsautvelsas pavalsts mei-slditituiu
šķēpa mešanā, uzvarot ar 208 p.
8 coll. (63,60 m) rezultātu. Tas ir ari jauns
ŅOsautvelsas rekords. UdzšmSjais rekord-sasnieguras
bija 2Qb p. % coll. un piederēja
kanādietim J. Kūrlvaitam.
J. Ratass fcbiuāra vidū Melburnā meta
disku 42,62 m, bet otrs latvietis R. Kukē-vics
grūda lodi (12 mārc.) 13.49 m, meta
disku 30.% m un veseri 26,47 m.
AustrāUjas vieglatlētikas
Hobarlā A. Hakelis iedallis
lāses vienībā, bet J. Ratass
toiijas pavalsti. Viens pret
sies TJūsautvelsas-Viktorijas
Melburnā.
B a 1 a r ē t ā , februāri.
meistarsacīkstēs
T^Tūsautvelsas iz-reprezentēs
Vik-otru
viņi clnī-sacenslbā
in. 3.
Am. Sm.
RAIBA PASAULE
• 1836. j . mira vientuļa Illadelfiete Hen-riete
Garrete. 36.000 pretendentu pieteicās vi­ņas
17 milj. dolāru mantojumam. Vairāki des­miti
juristu pārbaudīja pieteikušos mantinieku
tiesības. Tad ari atklājās, ka tikai divi no
pretendentiem ir vēl dzīvi, bet mantojums
sarucis par trim ceturtdaļām, kas 14 gados
..ieslīdējis" juristu kabatās.
• Piecas, angļu mārciņas 82 stundās nopel­nījis
kāds Iru laukstrātinieks, kas saderējis,
ka atradis siena kaudzē paslēptu adatu, bet
5 dolārus 25 gados nopelnījusi kāda spītīga
kanādiete ~ viņa 1925. g. saderējusi ar savu
meitu, ka 25 gadus neatstās gultu, ja meita
neatsauks saderināšanos un precēsies ar kādu
godīgu, bet nabadzīgu jaunekli. Pag. oada
beigās spītīgā kanādiete saņēmusi nopelnīto»
5 dolārus un sākusi mācīties staigāt, ko 25
gados bija aizmirsusi.
* Kāda londoniete ierosinājusi dzimtsarak
stu nodaļā ietetovēt visiem precētiem virie
šiem uz labās rokas rācļitāja pirksta gredzena
zīmi, lai negodīgiem vīriem, uzdodoties par
laulības nesaisaUem, nebūtu iespējams krāpt
neprecētas sievietes.
* Marokas raidītāja sarīkotā skaistāko ap­gabala
dziedātāju (dāmu) konkursā pirmā god­alga
pieSķirta kādai Pametas jaunkundzei.
Vairāki ārzemnieku leģiona virsnieki bagātī­gi
pacienājuši uzvarētāju ar Šampanieti. Kad
tā „gars" jau bijis krietni sakāpis skaista­jai
Pamelai galvā, viņa aizsviedusi savus krāš­ņos
matus un citus sievišķības atribūtus. Tad
nu atklājies, ka Pameta nav sieviete, bet kāds
leģionārs vārdā Destrojs. Kaut gan leģiona
reglamentā par privāta tērpa neatļautu lietā-
Sanu paredzēts sods. Destroja priekšniecība
ierosinājusi viņa paaugstināšanu, jo ,.Pame­tas"
uzvara darot godu viņa pulkam, (rs)
,,Udo|olials maeltaļs''
apļemies panpit
pasaules rekordu korts
Trisreii padomju māksla -
bez komentāriem
SĀKUMS
Londonas Spectator bija lxsludlnā)is sacen
sibu, piesolot 5 angļu mārciņu godalgu par
katra tāda pirmo teikuma romānam vai stS-stem,
kas attarētu lasītāju ao jebkādas tā­lākas
lasISanas.
Par vienu no Iespaidīgākajiem fūrijas ko­misija
atzina šādu teikuma: ,.lvans IvsnovlCs,
mūsu stāsta varonis, bija stachanovteUs."
TURPINĀJUMS
Drētdenes valsts operā nesen notika plaSt
izreklamētas padomļa lugas Kremļa zvaniķi
svinīga pirmizrāde, uz kurn bija ieradašies
daudzi austrumjoslu valdības locekļi. Galveno
lomu tēlotājiem bija atbildīgais uzdevums
brfios. Apzinīgi vai neapzinīgi aktleft savas
tēlot Ļeņinu un Staļinu vēsturiski Izšķirīgos
lomas bja iestudējuši tik vāji, ka lieta iz­beidzās
ar lielu politisku skandālu. Operai
pārmeta rupju neraāknlībo, operējot «r vē­sturiskām
patiesībām.
Beidzot aktierus aptēloja nn piešķiri tiem
divu nedēļa termiņu Ļeņina on Staļina tēla
..apgūšanai", pgc kam lugas izrādi atļauts
turpināt.
BEIGAS
Pad. savienība pašlaik Izrāda Staļina prēmi­jas
laureāta Steina lugu Admirāļa karogs,
kurā tēlota krievu admirāļa USakova veik­smes
nn neveiksmes 1767. g. karā pret Tur­ciju
Lugas beigās. k£ lo norSdlJusI ari Iive-stlja.
skatltāilem rodoties stingra pārliecība,
ka angļi Ir Krievijai visai neuzticami, provo­cējoši
un neīsti sabledroUe.
Pasaules rekordi klrti-lēkSani
ar IsU fantas­tisku
augstumu 4.769
jau kopš 1942. g. pie*
der amerikānim Korne-liusam
Varmerdamam,
kas bei tam 43 reizes
lēcis augstāk par 4.57
m (15 pēdām). Liekas,
ka neviens citt neva­rētu
pat sapņot veikt
ko vairāk. Rekorda 0
gadu mOis gandrīz jau
apliecina, ka. lūk. šeit
nu Ir viena vleglaUēii-kas
disciplīna, kur sa­sniegta
cilvēka spēju
robeža.
Varbūt tā ir. bet ci­tādi
domā Roberts Ri­čards,
kas. lai lūzt
vai plīst, apņēmies
Varmerdama varējumu
Izdzēst no rekorda sa
rakstiem. Un ja kādam
ir izredzes veikt Šādu
..spēka darbu", tad tā
das tielfim vienīgi va­rētu
būt Sim 24 g. v.
brāļu draudzes māci
tājam kādā KalKorni
jas draudzē un rel'ftl
jas un filozofijas «ko
lotājam Lavernes kol
ledžā.
..LldoJoSaismldtājs",
kā viņu dēvē sportistu
aprindās, pagājušā se
zonā ar 4.56 m bija
pasaules kSrtslēcēju
priekšgalā nn Šogad
jau Janvāra pēdējā
svētdienā Ņujorkā sacīkstes telpās veica 4,.sa5
m augstumu, ko bez Varmerdama neviens cits
nav spējis.
..Es vēlos pārspēt Varmerdama rekordu un
ceru to izdarīt jau Šogad. Un Ja ne šogad,
tad man vēl ir savi labi seši gadi laika, jo
tagad man tikai 24," teica Ričards, dodamies
atpakaļ ^uz Kaliforniju, savi mācītāja un
skolotāji darbā. —abo—
PAR SIEVIETĒM
Moderna! meitenei «s telti Ir siaiāk ap*
ģērba oekā viņu veināmlņal UJa gultā.
Agrāk tas MJa apvalnojoms. Ja Jannal met
tenei piedāvāja reibinošus diērlenas, bet la
gad viņa So apvaiaojama mierīgi norij. *
Arabo zemēs lieva nekad neredi eavs vlm
p i r m s kāzām, bet pie mume bleil vien
tu tā ir pēc kāsām. (erb)
Bobs Ričards pratis
savienot reliģiju un
fllozollja ar lielīs»
klem sasniegumiem
sportā
Krustvārdu mikla
llmeilski; 1. Latviešu dzejniece. 3. Kal­ni
Eiropā. 7. Tilpuma mēri. 0. Upe Kursamf.
10. Poruka stāsts. 12. Upe Kurzemē. 15. Arlja
darba rezultāti. 18. Sievietes vārds. 21. Krievu
palama. 22. Latviešu rakstnieks. 23. Stop)
24. Zivs.
Stateniski: 1. Gaismeklis. 3. Persona Blau­maņa
Skroderdienās. 4. Sievietes vārds. 5.
Valsti Tuvajos austrumos. 6. Latviešu stist-nieks,
tagad dzīvo Brazīlijā. 8. Eien Kur­zemē.
0. Sievietes vārds. 13. Runga. 14. Pļā­vēja
darba rezultāts. 15. Latviešu aktieris Un
režisors. 16. Leja. 17. Gulēt. 19. Taisīt cau­rumu.
20. Dzlets.
Iepriekšējai knittvSrdu mlklēi
atrlslnljums
UmealskI: 6. Ievas. 7. Kims. 8. tra. 9. BIS.
11. Neceļš. 12. Pa. 13. Okte. 14. Rēta. 15, Ii.
16. Adatas. 17. Asa. 19. Ota. 20. Agrs. 31.
Ināra.
SlatenUkl.- 1. Zīle. 2. Avis. 3. Asina, 4.
AkaČos. 5. Smiltis. 10. Liedags. 12. Patoss.
14. Ra. 15. īsais. 17. Akas. 18. Alas.
Valkrs Vincels komcrUc
avīžu virsrakstus
Apvienotās nācijas grib apbruņot vado­šus.
— Kāpēc gan nē? Mēs taču apbruņo­jām
ari Krieviju un Ķīnu.
Vašingtonas valdība piešķīrusi 61 miljardu
dolāru ieroču ražošanai. — Nu, tagad Jūs
sināt. kāpēc Staļins nīst kapitālistus.
Ilzei Kocbai piespriesti mūŽa spaidu dar­bi.
— Pirms kāda laika likās, ka viņa da­būs
ordeni. *
Londonas Loids der 50 pret vienu, ka kafa
Šogad nebūs. — Kas tam par bēdu, t i taēu
tikai amerikāņu nauda.
Mūsu dņu ^Iraugs,
Kalpaka bataljona Cēsu rotas kapteinis, L k. o. k.
AUGUSTS VOLDEMĀRS
OZOLS
1951. g. 17, februāri (īlevienojles kalpakiešu aizsaules cilts saimei.
Ar draudzīgām un sirsnīgām ardievām atvadās
1951. g. 22. febr. DIpbolcas slimnīcā šķīrās no mums mans vīrs un
mūsu tēvi.
dānnieks-biškopis
OSKARS BUSS
dzim. 188B. ?f. 13. martā, Cirgaļu pag. Apbedīts 26. febr. DIpbolcas
(Diepholz) vācu kaposi.
Jūs. jaunie, kad dzimtenē ejzejat. Pēc viņa sēro
Mūs, mirušos, līdzi paņemitit. «Ieva, dēli Vācijā un māsa Latvijā
1951. g. 22. februāri miris , . . , , ,iK, f „«
Triju zvalgiiņu ord<jņa kavalieris, vecais strēlnieks, J'f.^n^^^f»^'};®'
Sanas ciņti dalībnieks, atv. seržants, Utvijas brīvības cīnītāju biedrības
Ziemeļnieki mdža bicsdrs, aizsargs, policijas darbinieks un L A i DV
DIpbolcas nod. revīzljļas komisijas priekšsēdis ^
OSKARS BUSS
Apbedīts 26. februāri: Dīpholc as (Diepbolz) vācu kapos.
Pār kalniem, lejšm <laudr es, gāju, Viņu piemiņā paturēs
Sirds pagura un apstājās . . . DIpho cas nometnes latviešu saime,
Hs aizeju uz Tēva māju. latviešu koinlleja un
Jo maldos šeit bez dzimtenes. Daugavas Vanagu nodaļa
SI gada, 23, februSirI pl. 8 aizgāja Dieva mierā mūsu mīlā
Jevgeņija Raikovskis, dzm, Greisko
skolotāja
Ozim. 1916. g. 17. jūnijā. Rēzeknē. Apbedīta 1951. g. 24. febr. Zalc-burgas
komu-uālkapos, Austrijā. .
^ Pēc viņas sēro
virs, meitiņa, tēvs, māsa Anglijā
un radi Austrālijā, Kanādā un Latvijā
AUSTRA CĒMlTFi, ATSAUCIESI
(Agr. dzīves vieta Kastelmaine, District-Hos-
Pital, V i c , AuiUalia). Tevi meklē brālis An­drejs
Cemitis, dzim. 19:17. g. 28.11 IRO Re-settlement
Cenitr, Ludvigsburg, Messing oilice
PS)
Ddvi vientuli latviešu zēni
meklē laimi, kas mums zudusi. Latvju ^zelte­nes,
atsaucietiesl Meklējam jautras zeltenes
25—30 g. vecumā. Vēlama īsa biogrāfija un
foto. Esam jautri dejotāji un mūzikas mīļo­tāji.
Rakstīt Jaunākam un Vecākam š av.
kant. ar Nr. 90. i^O)
J A U N S
EUSTRETS MĒNEŠRAKSTS BRĪVAJIEM UTVIESIEM
MUSU DOMAS
Nr. I 1 z n S c l t.
SATURĀ: Dr. žlentas Mauriņaii Rakstnieki par savi, Elvīras Koclņas Jauni
romāna Eiropas vārtos fragments, K. Raudives Traģiskais liktenis. Hugo Krūmiņa
Pa trimdas rakstnieku gaitām, Martas Vitrupes Trīs autori, Jāņa Vesela un Hugo
Krūmiņa dzejoļi, O. Akmentiņa Latviešu kultūrai dzīva Bostonā. Arnolda &mita
Latvietis saules zemē — Austrālijā, Jura Mucenleka Viņi nezināja, Jāņa DnivleŠa
Ardievu, Zviedrija, Alberta Kalniņa Lielie krustceļi. Mārtiņa Skudras Mēneša
ļaudis, Romāna Gula Latvietis ar cara briljantiem, Pārdomas par sportu, Toronto
sporta parāde, §achs, Zinātnes gaismā. Lielās miklas. Kai uzvarēs, Kanādai
latvieši darbā un atpūtā. Jaunatniļs takas. Jaunākās grāmatas. Ko viņi saka
par dzīvi (HamsunS, Omārs Heljams, Spenglers, Sofokls, Seneka, Kjerkegords,
Sillanpē. Paskāls), Anekdotiski nostāsti, Ko zvaigznes stāsta par jūsu likteni.
Latvju rūpnieka spriedums, Kādreiz februāri (Staļingradas kapitulācija, Ibsene,
Mendcļejevs, DžordŽs Vašingtons. Auseklis. JanŠevskis, Kronvalds, Krievijas revo-lōcija.
Lietuvas un Igaunijas neatkarības proklamēšana, P. Ermanis u. c). Latvju
šuvējas stāsts un daudzi citi raksti, kā ari ap 100 ilustrāciju, to skaitā: māksL
Jāņa Dokšņa daudzkrāsains vāka līmējums (Atcerieties Baltijas valstis!) un J.
Dekšņa un Br. Ingeleviča zīmējumi, J. Soikana un G. Zilberta darbu reprodukcijas,
E. Keiša Sarži un Rūsiņa Kaufroaņa karikatūras.
Izdevējs un atb. rtidaktors —- mag. jur. Alberts K a 1 n l ņ S.
Redaktors Savienotāii valstīs •— Hugo K r ū m i ņ š .
Redaktors Austrālijā — Arnolds 8 m i t s.
Numurs maksā: 60 centi; DM 2.50; Zv. kr. 2.50; Fr. fr. 350; B. Ir. 20» 611. 4.
Abonenti un sludinājumi pieteicami:
apgādā un redakcijā — 240. Graco St.. Toronto. Canadi
vai ari pio pārstāvjlem.-
Sav. valstis —1) Mrs. Marta K r ū m i ņ š . Newhall Conv. Home Kr. 2, Tr. 1.
Morley, Mich.;
2) Mr. P. D u b 0 V i c s, Ouakcr Lane, Hyde Park, New Vorki
3) Mr. A. E g 1 i t i fl, Pocahonla, lowa}
4) Mr. J. P 0 r i ® t i 8, 600, Trcmont St.. Boston?
§} Mr. R. K r ū k 111 i s. 1201, E. Grand River Ave. East Lanting,
Mich.
Vācijā — LATVIJAS apgāds, Grafenaschau/Obb., Lager, US-Zont.
Zviedrijā — DAUGAVAS apgāds, Garvargatan 11, Stockbolra.
Francijā — Mr. V. B a u m a n i s, 56 rue Mchal Foch, Lorient.
Beļģijā — Mrs. Ērika V a l t e r e , 25, rue Jacguos .lordaens. Bruzelles.
Austrālijā — Mr. A. S m i l s, 21. Linden Ave, VVendouree. Ballarat. Vic.
Abonēšanas maksu var iesūtīt naudā vai starptautiskos pasta kuponos.
lepazlstaties ar Šo Jauno Izdevumu!
Pieprasiet no apgāda paraugnumurusi
MŪSU DOMAS Nr. 2 Iznāks marta otrā pusē.
Izlietojiet iespējas
ptsūtiiat sev on saviem tuviniekitm liU&i
raksta
LATVIJA
PA GAISA PASTU
01 sekojoSiin tetnliDt
Qt ikBssrlku Savltnettm VālsO» tm Ka»
iiadii DM 8.89 mēnei!. saņemot t vM
resp. 5-7 dienu Itlkl no isnlkiania
dienas Vācijā; os Aoitrāliju QB Jaon*
ieUndI - DM u . - mēnesi.
LATVUA8 ātrais abonements pa falia
pastu darfi prieku saņēmējiem un paU-dsēs
vienot izkaisītos latvitiuf trlmdl.
Gaisa patta aboneoM&ti pasūtlaiiM pU
visiem mūsu pārstāvjiem Vidil ta HeM
apgādā.
LCK APGĀDS L A T V I JA
. (13b) Grafenucbau/Obb.
Lager ,
US Zone, Cermanv.
Vai ir kfida latviete,
kas vēlas braukt uz Zviedriju!
Esmu 43 g. v.. slaidu augumu, ar augstsko­las
izglītību un labu vietu. Nopietni domātas
vēstules ar foto, ko pēc vēlēienās sūtīšu at­pakaļ,
lūdzu rakstīt A. M a i t i n s o n a m ,
fack 44, Ultuna, Upsala 7, Scbweden.
(88)
Edgar Blank,
lūdzu, atsaucies. Tevi meklē Ansis K a l ­n
i ņ š , co H. W. Hardy, Rl. 1, Boz 370 B.
Centralia. Wdsh., USA. (811
PAULU JAKABSONU
no Tukuma apr. Tumes pag. KupSiņām lūdzu
atsaukties. — R. S p r o ģ i s, 674, llaTiison
Ave, reek«ikill. N. Y. U. S. A. m\
19. div. leģionāru
ELMĀRU ROJU no Rīgas
mek!ē māte M. Roja. Southvrlck Hall, Oundlc,
Peterborough, Eagland. (73)
Latviete!
Ja nav izredzes izceļot, atsaucies 25 g. v.,
173 cm. blondam tautietim. Tevi vēloi ar
nep. vai piln. vidus-^kolas Izglītību Vēst. ar
īsu dzīves aprakstu adresēt š. laikr. kant. ar
Nr 83. (83)
Hallo, tautietes!
T'kai īss teksts, foto un — 3ūm Ilgas pie
pildīsies vēl tuvākā nākotnē. Ja atzīstat So
)ena7išanās veidu, tad atsaucieties. Esmu 30 g
vecs, vidēja auguma. Jūsu vēlamais vecums
tīri? 30 q. Saprašanās gadījumā izceļošana
uz .Angliju. Of. adresēt S. av. kant. ar ,,Vien
tulii". (86)
Nr. 20 (464), 1951. g. 10. marta
Neizlietoto» manuskriptus uzglabS on
sūta atpakaļ vienīgi, Ja tiem pievie­nota
apmaksāta un autoram adresēta
aploksne. Redakcija patur tiesības ma­nuskriptus
vajadzības gadījumi īsināt
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parak­stītos
rakstos izteiktās domas nav katrā
ziņā arī redakcijas domas,
Abonements Vflcijā,
pasūtinot individuāli flldz 3 eks. os
vienu adresi), maksa ar piesŪtlSanu
DM 4,— par eks. mēnesi, pasūtinot
koUektlvI (vairāk par 3 eks.). DM 3.50
mēn., uz ārzemēm DM 4.80 mēn., at­sevišķi
namura cena DM 0,50> uz A8V
nn Kanadtt pa palsa* pastn DM 6,50
mēn.. oz AosIrāUJa an Jaasiēlaadl pa
gaisu puto DM 11.—.
Sludinājumi Vfidja
maksā DM'0,90 par vienslej. nonpareiUe
lespiedumrindai aizņemamo telpu i vien­reizīgs
10 iespiedumrindtt slud. DM 5,—i
vienreiz. 5 lespiedumr. slud. DM S.—.
Grāmatu apgāda un tirgotāju ilodinijo-miem.
piesūtot tos ti«i apgādam, ap­rēķinām
50*/» atiaidi.
Abonementu pieteikumus, sludiofljo-mns
un iemaksas V fi c IJ i pieņem
niflsa pārstāvji nometnēs, kl ari ap­gāds
tieši.
Abonementa on sludinājumu maksu
ā r z e m ē s un turienes pārstāvju sa­rakstu
izziņojam vairākas reizes mēnesi
īpašā sludinājumā.
LCK APGĀDS L A T V I JA
n3b) Grafenaschau/Obb.. Lager
US-Zone, GermanT.
M5r