1951-03-17-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ZOS VAR0 ļpiiustru prezidenJa R a ^ ministru ^ paŗ vēstnieku iSSg^M^ pretim komūnismU ^**«( tedŗlbtt' Ulkrakķts' vJ"^ti lATVIA Latvim Newf paper īt. 22 (466), Marcb 17, 195i jblislier: Janis Kiedra, Aucust-lorf b. Detmold, Lagtr, U, I—9. Pbone Aogustdorf 02. Printeri Wcilheinier Dnīckertl, G.m.b.H.. WeUbeim« Obb. Editorlal Office: Grafenascbau. Obb., Lager. Published twice weeki7. Circulation 11.000. sponsor — International Sefingee Organization. LATVIAN NEVVSPAPER Nr. 22 (466) Settdiea, 1951. g. 17. marts Iznāk tretdienls os sestdienās. Izdevējs: . UtvieSu Centrālfi Ko-niteia* Galvenais redaktors: Mak> sis CuHtis, galv. red. vietn V Lesiņl. Redaktori: G. Grlnbergs, P. Kllnt. S. Miesnieks. L. Svarcs. Apgfida laimnieclbas vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijai adrese: (13b) Grafenascbau. Obb,. Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sont. 319 N, 22nd Ave W. Dulutb. Minn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits. 21. Unden Ave« ttue, Wendouree. Baliarat» Vic. Australia. m,ēfchtt drollbi^ polieti^ ^ pie Fŗandjas iiūtniedh!''*^ ?iņu aģentūra^'īSri*^ •^šo iestāžu apļS^t^^^S uzrMt dokumS ^^^'^IH)*^ Flāh prdģāUā ai2sard2ibas iiklf no hūMjm liāz Mandžurijai sei iiirnālliu b^lkotžlnu «etņa Šveicē i^m^Jf' ^ncicRietumvāctjis , ļVailngtona (ni). Kā rīda žur-lā American Aviation niile publicē-s pārskats, pēc amerikāņu gaiia ku lietpratēju domām, Pad. saviesi ir spēcīga pretgaifia aizsardzības tēma, bet stratēģisko bumībvedēju vispār ofensīvas ziņā tā nespigj roties ar ASV. ittteiinis ita^i^Ē^^J^ daudzieto ari ni«H*rf.rllB»»dukcija gadā sasniedz 8500, no tam nif flgOitt pakāruši koki ttz Cecbosļovakijii u jioņēmuSi I .difvnemā, un ne ēc ASV pārskatā minlUaJiem da-savienibas kara lidmašīnu p^:a^iwzieto piederC ^.Atvēlējis Anglijas sjo gadu, ir ne | mazāk iTļ, W J i i ir tik jdaudz ti«h.wj trts tanku ditejas, ISSA'^ !ttat patlaban bdvē divas jia»,, f1« «vīzijai jāsota ni Vitf pieprasīja Anglijas apakšnaS M jārada stra^^ģislca k«7 te) p l c ^ l S š a r i ā s varfitu, l | ittlficlgā bridi izradltoi OB Potsdama tr4uce Stmaiiiti Oietovidvācijas faidltājuT tei raidītāja dļtektor» Rup, P«r tplti viaļām pOlftm, j novērst interferbnces ivilBiiw1 Ul, ,ko r«da RIgis un P o lC jo Uē abi darbdjas ar tJdaiS «pu. ka Dienvid^ācijai raidiuļr peidoiat lebo^toriju ui m tideņiem nosūtījušas ASV. Ssl asbtis pasargāt Pacifika teluii ilplf^iī» lipīgai^ slimībām paiiņojft ASV aizsardzībai |^M? c 8 i^ļ« e lm pi, f «gaifuniā ieveidotu v\m\ , joslu. Ta4i kļuvis nepi īvērslu iedzivotfijto masveidi. ' r^xlņp,, ka meži izcirsti d . i»girijai pierņMfi, pftc kni }. m 33 nHm lugitikok atvēlējis Rokl^iers, jiuoftik tialt fāvtt 25 B^ilj. do. pitilikj {^aieitlnai. bēgļiem Mm\k, ildi&ātv ari citai valstis iallftl iemaksas, tas pret padomju spledim valdība izdevusi Balto grioiti, pUlē/iztirzāti draudi Jugoiiiiljti,! 8, apbruņojot u^ielltui tm Im aspekti Jugoslaviias pitrobstL i iesniegta UN i ļģenerfilisluitiia] sabiedroto pārstfivjient B M ititiiko Uktiiiti A«8tri)i|l|M i t f l&ull augstākā valiti tlM f V l ^ b a v iikumj^ pieņempi, «oi | lavas pilnvarasJ i UtasUbfi Pakistānā bijis tijiiili tlba priekSnieķt un viirlki tr kat kopā ar i pārējismi ņ ļlģeŗa Upa tankus lieiāU iltitij usi Spānija — Šoreiz gan iiKiif ja» rotaļlietu m«sē Nimbsiļl brālība ar to išķiet stjatutpti [i^$m tikai „kabatas (omm ārzfmju bēgļi vēl reģistrēti w Itālijā. Sākot iiarbibu 1947. V amo bē^ļu skaits bija pat fllf *%Ski tagad, kiiit gan it _r5S.820 DP uii 3042 repatril :M^. rpbežānii ļ pāc liņto » tiri Jiinanas provincei virzai ipēki. Pieņem, ka to ' ISazlim faktiski neviesa» '^•taip abām valitlm, ko lutn apzīmējusi par savu territorij». tautība uz divi gadieai ] i r apakšiiama lēmumu, lw fret 87 balsitm. aēmuoi vfl rina senātā. Līdzšinējais «I ms Beļģijā bija 12 mēnešu. I.ŌOO toertteru iastājušiis w itu un kreiso sociālistu W aunus, -no Maskavas neatkarlg» Ivo Ignacip Silone, pazW»*JJ, ks un sociālistu vienības paŗ^J laikrakstā Giornale d'Italia, kustība vēl tikai ittu»* |a pirmā ratillcēJMi Eiropai gā pieņemto cilvēku tiesībai to upurējot daļu savas i u wj emotieš pakļauties Biropas^ gadījumā, ja AngUJ« «P»"^^ liasibu neievērošanu. ļ-ļ 7 gadiem Rietumberllnl Ivu pret Hitlera p a l ^ ^ Sļ em 1934. g. 30. jūnija if^ļ kvidētp" personu skaits kaidrots; pēc paSu nacloo^j^ tā „yal8t8 drošllļas labā ^50 personu, pēd citai 1 Mis pārsniedz 500. .gadu vecs, pēc P^ļ^f^m jas ziņām, ir kāda " i l ^ ^ ^ ^^ atrasts Azovas jūris pemei_.griešanās ^^^g^ Holivudas. .. 'va Volts Disnejs pēc S auķuma paredzējis vien!««'«' I filmu, līmēšanu. .g^ andH ..pēdējie «Poh'^'^'Liu»^^ ^dīti ar trīs mēnešiem cie visiem soda izciešana "v rienigi komjauniešu gruP" |s jāizcieš. , bīda trls^ ^"^'liii»*. Ietu ministra Kard^ija «J " 7 . - i blakus ministru preziden , ilgāka laika ir posteni, , . m eksemplāru ^^^^^Zi^m ag. gadā katru dienu P^««^ • >t augstāko rekordu pre««J lU gabalu Bevinam -^^^^ k dienas gadījuma ^ <|ail [Lislkēā, ksoārkpouts a ar l ovfcstenkielkiie»S*j^. [lifti zēniem. kad Bevinam bija idu, tas. bija rūpifj'^^f ^lēplims. Bevins [^^'^V^' « v a i darba istabai » ^ , kaujas lidmašīnu, galvenokārt jderni turboUdaparāti, 250' bumb-iēju, 1260 transporta un iOiOO māci-lidmašīnu. Pad. savienll)a gadā tu ražot 60.000 lidmaiimu, bet ari būtu mazāk nekā ASV gada pro- Lcija pagājušā karā —• 100,000. 'adomju pretgaisa aizsardzības sita iedalīta trīs galvenajās grupās, ilvcnie spēki, kuru uzdevuais ir aiz-ļvēt uzbrukumus Pad. «lavieidlbai pa r8ko gaisa ceļu no ASV, novietoti Ipā starp Latviju un Ķīnas ziemeļ-jistrumu stūri, ^ar padomju arktisko |bažu. Otrā grupa aptver pretgaisa lardzlbas spēkus politiski un mili-nozīmlgākos rajonos, kamēr ap Lstoš MIG-15 tipa turbolidmašīnu lv gatavībā, lai vajad'/.ības brīdī ilgtos palīgā apdraudētiem apgaba- [Pavisam padomju rīcībā operātī-lem nolūkiem esot 18.000 lidmašīnm. »lākā daļa no tām saformētas tak- Kkās vienībās pa 1200 — sauszemes iŗaspēka atbalstīšanai. Bij, italu k<>- Inistu vadoņi Maņani iin Kiiči, k«is W pagājušajā septembrī viesojušies id.' savienībā, izteikušies, ka pa- )mju sauszemes armija esot tik lieka, piemēram, Kijevā neatvairāmi ļdies baigais iespaids, ka tur ir vai-k lielgabalu nekā koku. ArFsenats pievienojies ASV iekšējas dro^bas likuma mīkstināšanai Vašingtona (el). — Pirms kāda laika ASV tautas vietnieku nams pieņēma papildinājumu pie iekšējās drošības likuma, kas mīkstina ieceļošanas noteikumus zināmām bij. totalitāro organizāciju piederīgo kategorijām. Trešdien ari senāts pievienojies šiem papildinājumiem. Kā zināms, tieši iekšējās drošības t. 8. Mekkerana likuma noteikumi bija tie, kas kavēja latviešu karavīru ieceļošanu ASV. Tagad šos ierobežojumus atcēlušas abas Sav. valstu kongresa instances — kā tautas vietnieku nams, tā ari senāts. Kā tas atsauksies uz mūsu karavīru izceļošanu, to, protams, rādīs tikai nākotne. UN ATRĀS TANKU VIENĪBAS NEVAR PANĀKT DĒGOSO IENAIDNIEKU Kur Mao macijas savu kara mākslu 2450 GADU VECA ĢENERĀĻA SUNCU KARAVĪRU ROKAS GRĀMATA IZSKAIDRO ĶINIEŠU KOMUNISTU DĪVAINOS CiŅAS PAŅĒMIENUS Londona (If). — Jaunākās ziņas no Korejas ciņu lauka vēsti, ka frontes vidējā sektorā komunistu vienības tādā tempā atrāvušās, ka pat UN karaspēka ātrās tanku vienības nav spējušas nonākt kaujas saskarē ar ienaidnieku. UN karaspēks gan iegājis komunistu pamestajā Korejas gal-vaspilsētā Seulā, bet atteicies no nodoma sekot strauji bēgošam ienaidniekam ziemeļu virzienā. Maotsetunga kara vešanas paņēmieni ir neaprēķināmi, konstatējuši Korejas cīnītāji ne vienu reizi vien. Arī tagad ķīnieši koncentrē aiz 38. pl. grāda jaunas stipras karaspēka vienības, lai negaidot pārietu pretuzbrukumā. VispSr kopi Korajas kafa akuau daudzreiz koastatēts. ka ķfnleiu ..lautas anit)a" iķttt rīkojamies pie pavisam dtiem principiem, nekā to radu» amerikiņl ua dU rietumalekl. Maotsetuaga cīņas taktiku lielā mēri Izskaidro 34SS gada vea ķlaleiu ģe«erS|a Suacu milltlrā rokas grāmata Kara niksla. šī teksta eksempliru Ieguvusi Dallr Esprtts redak-dja, Izstudējot to ua rezultātā secina, ka lelt meklējami ari tagadējis Ķfaas komd-nīstu cīņas taktikas izskaidrojumi, laikraksta mlIttSrals komeatltort DSesels sniedz Interesantus senās ķiniešu kara mākslas rokas grāmaUs UvUkamos. Visa kara māksla dibināta uz viltību, — māca ģenerālis Suncu jau pirms divarpus gadu tūkstošiem. Kad esi spējīgs uzbrukt, tev jāizliekas nespējīgam. Kad lieto savus spēkus, tev jāizliekas pasīvam. Kad esi tuvu ienaid- Vini nav aizmirsti Perons pieliek TUo svina ceļojums luVenispili ) E JO PRESES BRĪVĪBU I I K V I D B - lA A R G E N T Ī N A SMA(3I AP- [RAUD S A K T O T U V I N A J ; A N 0 S AR A S V r i o e n o s a l r e s ā (ip). - Argentīnas ilsls ļalvam Peronum norfiidot prasību iit- ^It neatkarīgajam laikrakstam l.a Ihrensa uz- «os ierobežojumus, preses brīvības liktemls ļ j ^ ^ i j , , n,^,,^ lld/braucēji. No kreisās: Ro bjlem laikrakstiem visā rietumu puslodē, un, augšā Ērika MotIvāne. ļm zaudējot lldzSlnēJo seju, miz lUcams, ka ^^^^^^ 3 jp. . paUdzIgas lokas snle |āku laiku varēs turēties vifl pēdējais ne (ārīgais konservatīvo laikrak«ts Argentīnā P»" i^^^^ La Naclon. Kā ASV ārltelu ministra pa |gi latiņu Amerikas jautājumos Derēts pa taldrojis, Jaunākā attīstība var visai nelab lUgl Ietekmēt attieksmes abu vali tu starpfl II pēdējo 6 mēnešu laikā bija nevērojami ilabojniāf un rezultējušās al^ideruma pie J « ' 1 a i & la Frensas darbu ap-1 Londona (ip).-Daily Express sniedz tUiāja netieši, neizsniedzot pietiekamu interesantu ziņu par 100 t jugoslavu audzamu papīra un mēģinot citādi mazināt gksportsvina klizmaino ceļojumu ilkraksta Ietekmi tautā. Kad tomēr nelldzē- ^ . hanaainiem ae saimnieciskais spiediens un citnzOra, »e vairāk neka 4000 judzu pa banga niem l draudi laikrakstu slēgt par šķietamo ne- ūdeņiem, līdz sūtījums pēc vairēkkar favas celšanu valsts galvām un 13, kundzoi, ^g:g pārkraušanas beidzot nonācis '^Bs blJ spiests ķerties pio draBllskāklem ,ri„. „ VK ļiem. Februāra sākumā vaMIbai konlrō- venispiil. Hā laikrakstu Izplatītāja arodbiedrība katē- p^^ oandrīz 3000 jūdžu ceļojuma orlskl pieprasīja, lai laikralists iiodod lai . , J ; . ... cacnioHaic I nr». proc.no Ienākumiem par s)udii«ājumiein, Jugoslavu svms bija sasn edzis Lon-laikraksta Izplatīšanu BuenotalreMs apga- donu. TaCU te krava nepallica. Apga- III aodod pilnīgi arodbiedrības zināšanā. (jg,. ministrija konstatēja, ka svina l^Virri.»^^^^^^^^^^^^ vērtība ir;13.600 mārc. un vai- •iiicijas" patruļas. Ari piesauktJi polidļa rāk par to neinteresējas. Preci par-iiitlcās Iejaukties, un laikrakHitim i«nākSana krāva holandiešu kuģī Timo, un tā cēl a jāpārtrauc. Pēc dažām dienām, saorga-tClot vienā laikā pie spieiluves pāri p a r^ kstoS darbinieku un lepiIokS {Informējot fatsls galvu, kā ari darba un iekšlietu nil- M j u . redakcija atkārtoU meģlnSja Ielikt piaituvē, bet ari šoreiz mēģ^iiijunis beidzās ķiekBigl. Kārtības uzturēšaniit Mj» atsOtUtl 10 policistu, un darba vietā izmāca sma sadursmes, kuru rezultātā \lentii personu fogallaāJB. 14 Ievainoja, bet lielāku skaitu BtOĶoblļu pUnlgl Izdemolēja. Sakarā ar starpgadījumu bija Iespēja lietā Kjauktles valsts tiesai, kas mi izdava oHcll-limunu laikraksta Iznākšnnu apturēt ..līdz Vai zemestrīci Rietum-eiropa izsaukusi atomu eksplozija Frankfurte (al) — Rietumvāciju, Zāras apgabalu, Beļģiju, Luksemburgu un Holandi trešdienas priekšpusdienā piemeklēja zemestrīce, kas vairākās pilsētās sagāza mūrus un skursteņus, un radīja paniku ļaudīs. Vairākās vietās Reinzemē, Bonnā, Briselē, Li-tlchā, Sarleruā nami tik «pēcigi grīļojās, ka iedzīvotāji bdga uz patvertnēm. Cilvēkupuru nav, vienīgi dažas personas ievainotas. Kādā skolā, skurstenim sabrūkot, ievainoti vairāki skolnieki. Briseles meteorologi izskaidro šo zemestrīci ar kādas spraugas rašanos zemes iekšienē 40.000 m dziļumā. Dažas meteoroloģiskās stacijas neizslēdz varbūtību par eventuālu atombumbas eksploziju. Kāds ciklons, kas Atlantijas okeāna piekrasti sasniedza ar 200 km stundas ātrumu, prasīja lielus upurus Francijā. Nonāvēti 13 cilvēki, ievainoto skaits vēl nav zināms. ^.Liesmaina sajūsma par godu 1 maijam'' IZZVEJO 15 TONNU MENCU Rīga (az). — Pēc Pad. Latvijas ra-jaļpgadījuma noskaldroSanar. Valdības koa-ļ ^. • - nedēļas vidū okupētajā rolēlā arodsavieniba starplaikā pieprasi usl "'V / ^ j i *;i, » 5 erxarā <r^^iāli«. •ikrakstu nacionalizēt un pec pSrmaiņām re. dzimtene pašlaik pilna spara socialis-lakcijas sastāvā turpināt to izdot „kā tan- tiskās sacensības par godu 1. maijam, las orgānu, kas kalpotu visai zemd". ļ^r^g. vaoonu fabrikā darba ražība ar laikraksta liktenis praktlslU biju «Pilra»»- ^ I ri:" ri^u. nar 20 t»it Jau ar to bridi, (ad vahits galva izSķl- jauniem paņēmieniem celta par zu la par tā likvidēšanu; acImr«d«ot, atzīdams, proc. un norma elektrisko vagonu bu-fa pat ASV draudzība un linaaciālā» palldil- „= imilHita oar 107 oroc. Daudz no-j ; opurēšfaa nav pārāk liela maksa par pl- ° ^ hioHTam Jos'fam un Mlli opozidjas M apkiusii^āšanu. levS- pelnu pie ta esot biedram Josjam. un •>lot jaunās prezidenta vēlēšanas Arjļrentiriā labākie darba ļaudis ar sajusmu sia- Ua«ajā gadā. | jQ{jgg jauno saistību pildīšanas. , Kāda skārda fabrikā strādnieki apne- VISINSKIS RUNA VAIRĀK NEKA Liības pilni par godu 1. maijam sara PAR VISU NAUDU zojuši 20.000 skārda plākšņu, kamēr Ņujorka (md). - Izpētījot Apvienoto nā- zvejnieku artelis Dzintarjūra izvnlcis % sanāksmē pag. gadā teikto runu daudzu- . c ^ mencU vispār izvirzoties izcilā ".ira ;?[err:;e^,v^^^^^^^^ - }Wki priekšgalā, MaskavieSu paniugam d- izpildījis par 282 proC. tel«r'uN« «: Uz laukiem, pa tam gatavojas sējai '1 savienības vai Austrumeiropa» satelIlt-U* lauksaimniecības artelU vadlīajl *tlm. Pad. savienība sedz tkai 10 picc. i^,, visDUSĪai iepazīstinājuši bn-ļoja 177 jūdzes tālāk uz Roterdamu, šķietami, preču apmaiņas nolīguma ietvaros. Taču arī Roterdamā svinu neizkrāva, un tas ar visiem holandiešu starpniekiem drīz bija atpakaļ Londonā. Beidzot kravai radās noteikts pir cē^, un svinu pārlādēja padomju kuģī Sestroretsk. Kuģis ar jugoslavu svinu devās ceļā uz Stokholmu, lai no turienes mērotu pēdējās 150 jūdzes uz „VentspiIi, krievu okupētajā Latvi-jā", kā burtiski raksta Daily Express. Angļu iestādes piemetinājušas, ka gadījumā, ja svins būtu britu īpašums, dārgās kravas ceļojums uz Ventspili nebūtu pieļauts, jo angļiem viss savs svins ir vajadzīgs pašiem. Tā izvešanai vajadzīga eksportlicence, ko izsniedz tikai ārkārtīgi retos gadījumos. Krieviem šāda licence kravas nopirkšanai un izvešanai uz Pad. Lat-nlekam, viņam jātic, ka atrodies tālu prom, un otrādi. Ak, veiklības un slepenības dievišķā mākslai Caur tevi mācāmies būt neredzami un nedzir dami un tādēļ varam turēt ienaidnie ka likteni savās rokās. Augstākais, ko tu vari sasniegt, izstrādājot savus taktiskos plānus, ir — noslēpt tos. Kusties vienīgi tad, ja tu ar to vari ko reālu iegūt. Simulēta nekārtība, — tālāk māca vecais Suncu, prasa priekšzīmīgu disciplīnu. Simulētas bailes prasa dro smi, simulēts vājums — spēku. Sva rīga ir māksla turēt ienaidnieku ku stībā. Varbūt tu kaut ko noupurē, lai pēc tā grābtu ienaidnieks. Bet, izlik dams viņam ēsmas, tu visu laiku spied viņu kustēties, bet pats, labi sagata vojies, īstajā vietā nogaidi īsto brīdi, lai dotu triecienu. (Turpiaijumt S. Ipp.) Gcnu Eizenhaucrs rupcjiu par flangu nodroSinalanu SPĀNIJA UN JUGOSLAVIJA JA UZŅEM ATLANTIKA PAKTA Vašingtona (11). — Atlantlka bruņoto spēku virspavēlnieks ģen. Eižen hauers ASV senāta militārai un ār lietu komisijai pieprasījis Spānijas Turcijas, Grieķijas un Jugoslavijas iesaistīšanu Atlantlka pakta aizsardzī bas sistēmā. Viņa motivācija bija tā ka stipru gaisa un jūras spēku atbal stā Atlantlka aizsardzības sistēma a Šo valstu iesaistīšanu panāktu spēcīgu flangu nodrošinājumu. Sai pašā sakarībā Eizenhauers arī ieteicis kara gadījumā nekavējoties lietot atombumbu, kas pašā sākumā ietekmētu cīņas iznākumu. Ģen. Eizenhauera prasība uzņemt Spāniju Atlantlka pakta saimē Madri-dē uzņemta ar lielu gandarījumu. Norada, ka viņš ar šo priekšlikumu esot parādījis sevi kā reālistisku karavīru, kaut gan spāņu politiskās aprindas drīzāk noskaņotas par aliansi ar Sav. valstīm, nekā par pievienošanos At-lantika paktam. Pret ģen. Eizenhauera ieteikumu lietot atombumbu asi nostājies Indijas ministru prezidents Nerū, pasvītrodams, ka atomeksplozija sagādās ciešanas veselam miljardam cilvēku. Sekas būtu pilnīgs cilvēces morāles saviju nav bijusi vajadzīga, brukums. nninitiiifiiiiimiiniiiiiinimmiiiiiiiiniiiimtiiiiiiiiimiiiiiiiiin . T A I S N A I S J Ā Z E P S " A R E Ņ Ģ E IA S P Ā R N I EM ,.Kā gan tik daudtl var but k | u d l g i . . . un @s viens pats tik taisns?" vaicā pats sev ..lautu tēvs" §al amerikāņu karikatūrā. i@- rakstīdams ..agresoru" sarakstā vtsas brīvās pasaules valstis. iļ^f* g«a piedalās budžeta rnnksljumos ai |n.37 proc, teikuši tikai 2,70 pioc. ao visām iniaa». jonā, kur viens pats kalējs salabojis 10 arklus un 8 ecēšas. Klusaia nedeld ieejot Nea pla kzatta savas bēdas, gurdais ceļlalek, Kai laS dts to remdēt prastu — tut zel prieks. Vilti mtttn domu mi visi mOsn ikatteni lai lalkl tr vērsti uz vienu •tētu — Golgatas kmstu, kas atkal savas ēnas met pir pasaules lejim. ^^in itrdli no jauna aavllņo vēsts par Lielo Cietēju, kas dodas ceļa uz Jenualeal, lai piepildītos viss, ko pnvleil raiutijuil pir Cilvēka Dēlu. Kaut ari ial celi Viņu pavada tikai ilpju UQ d^anu dziesma* Viņi dodu turp, lai vlsaugstikis idejas labi mirtu, to apliecinot ar savām svētim upura asinīm. Ti dilve, kas ilkis ar gavilēm, ganu un eņģeļu slavas dileimim Betlēraes silītē, beidzis ar lausmigu nivl Gcrfgatu kalnā. Tam, ku bija nēcli pasaulē, lai palīdzētu cilvēcei, bija sipigl ]ilzjOt ērkSķu vainags un Golgatas krusts. Un tomēr viņi mira tur tikai semel un lēs ļaunumam, bet krusti nēve to pacēla vēl lleliki godlbl. Dievi dei. Dieva mīlestība dei Golgatas kalni. Dievs Ik dienu mums atklāju ki detējt mīlestība, kl augstāki personllMi, kas savu dzīvību atdod par daudziem, lai daudzi tiktu pestlU. Peitliana nenik no cleia-nim, bet caur ciešanām , kas atraisa dlvēka dvēselē spārnus mīlestībai un palīdz tai pacelties lielai skaidrības spolaji galsml« „Un tas, ka Dievs kopfi ar mums clnēs un dei, tu daudziem var k|at nar stipriko mierinājumu," saka Stumpfs. Cieianas ce|u ir gfijls Jēzus Kristus, pats klOdams par ceļu, par dzīvu vadoni, kas aicina ņemt savu krustu un Iet tam lldz, ti apsolīdams savu klātieni lldz pasaules galam. Draugs, tas pieiķlŗ ari tavim cie-ianim Jēgu un nozīmi, |o tu vairs neesi viens. Ar tevi kopi cinis un dei tavs Dievs, tavs Pestītājs, kas tevi balitot un stiprinot grib vest caur delittu dzīlēm pie skaidrības tvota. Un tomēr — ko gan cilvēki visu darījuši, lai Izbēgtu krusta, ciešanu, ko Dievs tiem uzliek, EpikOrieši māca, ka, 1it Izvairītos no dēšanām, jidze-nu pēc priekiem un baudim. Stoiķi pat noliedz ciešanu esamību, mācot, ka cilvēku tikai misldlnot nepietiekama atziņe. Budisti cenšas atbrīvoties no ciešanim, nonivējot sevi gribu dzīvot Sopenhauers saskata nevis cilvēka rlcjTba, bet Jau paši dzīvošanā grēku un ciešanas. Modernais cilvēks domi, ka viņa prāta varenie sasniegumi to Jau paceļ pāri ciešanu dzīlēm uz drošības un svētlaimlbas kalngaliem. Tikai vēlāk, redzēdan.s, ka viņa paša radītā augstā technika Ir nostādījusi viņu uz visbīstamākās laipas, jo tam vairs nav Šodien drošas patvertnes ne uz zemes, ne gaisi, ne fldenl, viņš pārsviežas uz irra-cionilim sfairām, uz dziņām. Un, tukšojot dziņu kausu, tas nejūt, ka tai pašā laikā viņš to pilda ar savām sirdsasinim, kas ātrāk vai vēlik viņu pašu nostāda zem krusta zīmes. Dzīve ir nopietna. Tā runā nopietni uz mums. Tā bleii satriec InOsu domu audus un prāta darinājumus un atstāj mūs mocoši nedrošībā un smacējošā nākotnes neziņā. Bet dzejnieks Saka: „Tad manas kājas gāja pie krusta Golgātā, Tur mani mierināja tā Jēra ciešana." Ku krustu patiesi ir uzlūkojuši, tie zina, ka tas gan sāpina, bet ari mierina, sit ,bet ari dziedē. Tie pazīst krusta svētību un spēku, kas dara tos garīgi bagātus, stiprus un veselus. To zina ari latvju tauta. Tāpēc latvju mitei nav labākas zīmes sava bērniņa sargāšanai, ki pārmest pir viņa nevarīgo galviņu krusta zīmi. Tāpēc vēl šodien mūsu cerību pilni Jaunatne, kuras tālais ceļš vēl miglas autiem klāts, nāk, lai savām sapņainām acīm uzlūkotu un apliecinātu Krustā sisto. Tāpēc vēl šodien latvju viri un sievas, atrazdamies pasaules lielceļa malās, nes uz savām krūtīm un sirdis krusta zirni, nes to nevis kā smagumu, bet kā tādu, kas tiem ir dārga un tuva, k u tos stiprina. Nopietns un drūms ir Kristus ciešanu laiks. Neizmērojamas pasaules skumjas šai laikā trīc ērģeļu melodijas, baznīcu sienās un cilvēku sirdis. Bet Golgatas stāsts, ko mūsu mātes mācīja mums saprut un mīlēt, liecina, ka nav tāda ļaunuma, sāpes un grēka, ko nevarētu izdzēst un baltu mazgāt Krustā Sistais. Tāpēc gribēdami būt lieldienu cilvēki, AugSimcelšanās divēki, tauta, kas iet pretī mūžīgai atmodai, nostāsimies ari klusajā nedēļā zem krusta zīmes ar vienu saucienu uz lūpām: Esi sveicināts, krusts, tu mūžīgi ļmirdzošaisl Māc. A. L I e p I ņi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510317 |
Description
Title | 1951-03-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ZOS VAR0
ļpiiustru prezidenJa R a ^
ministru
^ paŗ vēstnieku iSSg^M^
pretim komūnismU ^**«(
tedŗlbtt' Ulkrakķts' vJ"^ti
lATVIA
Latvim Newf paper
īt. 22 (466), Marcb 17, 195i
jblislier: Janis Kiedra, Aucust-lorf
b. Detmold, Lagtr, U, I—9.
Pbone Aogustdorf 02.
Printeri Wcilheinier Dnīckertl,
G.m.b.H.. WeUbeim« Obb.
Editorlal Office:
Grafenascbau. Obb., Lager.
Published twice weeki7.
Circulation 11.000.
sponsor — International Sefingee
Organization. LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 22 (466)
Settdiea, 1951. g. 17. marts
Iznāk tretdienls os sestdienās.
Izdevējs: . UtvieSu Centrālfi Ko-niteia*
Galvenais redaktors: Mak>
sis CuHtis, galv. red. vietn V
Lesiņl. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Kllnt. S. Miesnieks. L. Svarcs.
Apgfida laimnieclbas vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijai
adrese: (13b) Grafenascbau. Obb,.
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sont.
319 N, 22nd Ave W. Dulutb.
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits. 21. Unden Ave«
ttue, Wendouree. Baliarat» Vic.
Australia.
m,ēfchtt drollbi^ polieti^ ^
pie Fŗandjas iiūtniedh!''*^
?iņu aģentūra^'īSri*^ •^šo iestāžu apļS^t^^^S
uzrMt dokumS ^^^'^IH)*^
Flāh prdģāUā ai2sard2ibas
iiklf no hūMjm liāz Mandžurijai
sei iiirnālliu b^lkotžlnu
«etņa Šveicē i^m^Jf'
^ncicRietumvāctjis ,
ļVailngtona (ni). Kā rīda žur-lā
American Aviation niile publicē-s
pārskats, pēc amerikāņu gaiia
ku lietpratēju domām, Pad. saviesi
ir spēcīga pretgaifia aizsardzības
tēma, bet stratēģisko bumībvedēju
vispār ofensīvas ziņā tā nespigj
roties ar ASV.
ittteiinis ita^i^Ē^^J^
daudzieto ari ni«H*rf.rllB»»dukcija gadā sasniedz 8500, no tam
nif flgOitt pakāruši koki
ttz Cecbosļovakijii
u jioņēmuSi
I .difvnemā, un ne
ēc ASV pārskatā minlUaJiem da-savienibas
kara lidmašīnu
p^:a^iwzieto piederC
^.Atvēlējis Anglijas
sjo gadu, ir ne | mazāk iTļ,
W J i i ir tik jdaudz ti«h.wj
trts tanku ditejas, ISSA'^
!ttat patlaban bdvē divas jia»,,
f1« «vīzijai jāsota ni Vitf
pieprasīja Anglijas apakšnaS
M jārada stra^^ģislca k«7
te) p l c ^ l S š a r i ā s varfitu,
l | ittlficlgā bridi izradltoi
OB Potsdama tr4uce Stmaiiiti
Oietovidvācijas faidltājuT
tei raidītāja dļtektor» Rup,
P«r tplti viaļām pOlftm, j
novērst interferbnces ivilBiiw1
Ul, ,ko r«da RIgis un P o lC
jo Uē abi darbdjas ar tJdaiS
«pu. ka Dienvid^ācijai raidiuļr
peidoiat lebo^toriju ui m
tideņiem nosūtījušas ASV. Ssl
asbtis pasargāt Pacifika teluii
ilplf^iī» lipīgai^ slimībām
paiiņojft ASV aizsardzībai
|^M? c 8 i^ļ« e lm pi,
f «gaifuniā ieveidotu v\m\
, joslu. Ta4i kļuvis nepi
īvērslu iedzivotfijto masveidi.
' r^xlņp,, ka meži izcirsti d .
i»girijai pierņMfi, pftc kni
}. m 33 nHm lugitikok
atvēlējis Rokl^iers, jiuoftik
tialt fāvtt 25 B^ilj. do. pitilikj
{^aieitlnai. bēgļiem Mm\k,
ildi&ātv ari citai valstis iallftl
iemaksas,
tas pret padomju spledim
valdība izdevusi Balto grioiti,
pUlē/iztirzāti draudi Jugoiiiiljti,!
8, apbruņojot u^ielltui tm Im
aspekti Jugoslaviias pitrobstL
i iesniegta UN i ļģenerfilisluitiia]
sabiedroto pārstfivjient B M
ititiiko Uktiiiti A«8tri)i|l|M
i t f l&ull augstākā valiti tlM f
V l ^ b a v iikumj^ pieņempi, «oi |
lavas pilnvarasJ i
UtasUbfi Pakistānā bijis tijiiili
tlba priekSnieķt un viirlki
tr kat kopā ar i pārējismi ņ
ļlģeŗa Upa tankus lieiāU iltitij
usi Spānija — Šoreiz gan iiKiif
ja» rotaļlietu m«sē Nimbsiļl
brālība ar to išķiet stjatutpti
[i^$m tikai „kabatas (omm
ārzfmju bēgļi vēl reģistrēti w
Itālijā. Sākot iiarbibu 1947. V
amo bē^ļu skaits bija pat fllf
*%Ski tagad, kiiit gan it
_r5S.820 DP uii 3042 repatril
:M^. rpbežānii ļ pāc liņto »
tiri Jiinanas provincei virzai
ipēki. Pieņem, ka to '
ISazlim faktiski neviesa»
'^•taip abām valitlm, ko lutn
apzīmējusi par savu territorij».
tautība uz divi gadieai ]
i r apakšiiama lēmumu, lw
fret 87 balsitm. aēmuoi vfl
rina senātā. Līdzšinējais «I
ms Beļģijā bija 12 mēnešu.
I.ŌOO toertteru iastājušiis w
itu un kreiso sociālistu W
aunus, -no Maskavas neatkarlg»
Ivo Ignacip Silone, pazW»*JJ,
ks un sociālistu vienības paŗ^J
laikrakstā Giornale d'Italia,
kustība vēl tikai ittu»*
|a pirmā ratillcēJMi Eiropai
gā pieņemto cilvēku tiesībai
to upurējot daļu savas i u wj
emotieš pakļauties Biropas^
gadījumā, ja AngUJ« «P»"^^
liasibu neievērošanu. ļ-ļ
7 gadiem Rietumberllnl
Ivu pret Hitlera p a l ^ ^ Sļ
em 1934. g. 30. jūnija if^ļ
kvidētp" personu skaits
kaidrots; pēc paSu nacloo^j^
tā „yal8t8 drošllļas labā
^50 personu, pēd citai 1
Mis pārsniedz 500.
.gadu vecs, pēc P^ļ^f^m
jas ziņām, ir kāda " i l ^ ^ ^ ^^
atrasts Azovas jūris
pemei_.griešanās ^^^g^
Holivudas. ..
'va Volts Disnejs pēc S
auķuma paredzējis vien!««'«'
I filmu, līmēšanu. .g^
andH ..pēdējie «Poh'^'^'Liu»^^
^dīti ar trīs mēnešiem cie
visiem soda izciešana "v
rienigi komjauniešu gruP"
|s jāizcieš. ,
bīda trls^ ^"^'liii»*.
Ietu ministra Kard^ija «J " 7 . - i
blakus ministru preziden ,
ilgāka laika ir
posteni, , .
m eksemplāru ^^^^^Zi^m
ag. gadā katru dienu P^««^ •
>t augstāko rekordu pre««J
lU gabalu Bevinam -^^^^
k dienas gadījuma ^ <|ail
[Lislkēā, ksoārkpouts a ar l ovfcstenkielkiie»S*j^.
[lifti zēniem.
kad Bevinam bija
idu, tas. bija rūpifj'^^f
^lēplims. Bevins [^^'^V^'
« v a i darba istabai » ^ ,
kaujas lidmašīnu, galvenokārt
jderni turboUdaparāti, 250' bumb-iēju,
1260 transporta un iOiOO māci-lidmašīnu.
Pad. savienll)a gadā
tu ražot 60.000 lidmaiimu, bet ari
būtu mazāk nekā ASV gada pro-
Lcija pagājušā karā —• 100,000.
'adomju pretgaisa aizsardzības sita
iedalīta trīs galvenajās grupās,
ilvcnie spēki, kuru uzdevuais ir aiz-ļvēt
uzbrukumus Pad. «lavieidlbai pa
r8ko gaisa ceļu no ASV, novietoti
Ipā starp Latviju un Ķīnas ziemeļ-jistrumu
stūri, ^ar padomju arktisko
|bažu. Otrā grupa aptver pretgaisa
lardzlbas spēkus politiski un mili-nozīmlgākos
rajonos, kamēr ap
Lstoš MIG-15 tipa turbolidmašīnu
lv gatavībā, lai vajad'/.ības brīdī
ilgtos palīgā apdraudētiem apgaba-
[Pavisam padomju rīcībā operātī-lem
nolūkiem esot 18.000 lidmašīnm.
»lākā daļa no tām saformētas tak-
Kkās vienībās pa 1200 — sauszemes
iŗaspēka atbalstīšanai. Bij, italu k<>-
Inistu vadoņi Maņani iin Kiiči, k«is
W pagājušajā septembrī viesojušies
id.' savienībā, izteikušies, ka pa-
)mju sauszemes armija esot tik lieka,
piemēram, Kijevā neatvairāmi
ļdies baigais iespaids, ka tur ir vai-k
lielgabalu nekā koku.
ArFsenats pievienojies
ASV iekšējas dro^bas
likuma mīkstināšanai
Vašingtona (el). — Pirms kāda
laika ASV tautas vietnieku
nams pieņēma papildinājumu
pie iekšējās drošības likuma,
kas mīkstina ieceļošanas noteikumus
zināmām bij. totalitāro
organizāciju piederīgo kategorijām.
Trešdien ari senāts pievienojies
šiem papildinājumiem.
Kā zināms, tieši iekšējās drošības
t. 8. Mekkerana likuma
noteikumi bija tie, kas kavēja
latviešu karavīru ieceļošanu
ASV. Tagad šos ierobežojumus
atcēlušas abas Sav. valstu
kongresa instances — kā tautas
vietnieku nams, tā ari senāts.
Kā tas atsauksies uz
mūsu karavīru izceļošanu, to,
protams, rādīs tikai nākotne.
UN ATRĀS TANKU VIENĪBAS
NEVAR PANĀKT DĒGOSO
IENAIDNIEKU
Kur Mao macijas savu kara mākslu
2450 GADU VECA ĢENERĀĻA SUNCU KARAVĪRU ROKAS GRĀMATA
IZSKAIDRO ĶINIEŠU KOMUNISTU DĪVAINOS CiŅAS PAŅĒMIENUS
Londona (If). — Jaunākās ziņas no Korejas ciņu lauka vēsti, ka frontes
vidējā sektorā komunistu vienības tādā tempā atrāvušās, ka pat UN
karaspēka ātrās tanku vienības nav spējušas nonākt kaujas saskarē ar
ienaidnieku. UN karaspēks gan iegājis komunistu pamestajā Korejas gal-vaspilsētā
Seulā, bet atteicies no nodoma sekot strauji bēgošam ienaidniekam
ziemeļu virzienā. Maotsetunga kara vešanas paņēmieni ir neaprēķināmi,
konstatējuši Korejas cīnītāji ne vienu reizi vien. Arī tagad
ķīnieši koncentrē aiz 38. pl. grāda jaunas stipras karaspēka vienības, lai
negaidot pārietu pretuzbrukumā.
VispSr kopi Korajas kafa akuau daudzreiz koastatēts. ka ķfnleiu ..lautas anit)a" iķttt
rīkojamies pie pavisam dtiem principiem, nekā to radu» amerikiņl ua dU rietumalekl.
Maotsetuaga cīņas taktiku lielā mēri Izskaidro 34SS gada vea ķlaleiu ģe«erS|a Suacu
milltlrā rokas grāmata Kara niksla. šī teksta eksempliru Ieguvusi Dallr Esprtts redak-dja,
Izstudējot to ua rezultātā secina, ka lelt meklējami ari tagadējis Ķfaas komd-nīstu
cīņas taktikas izskaidrojumi, laikraksta mlIttSrals komeatltort DSesels sniedz Interesantus
senās ķiniešu kara mākslas rokas grāmaUs UvUkamos.
Visa kara māksla dibināta uz viltību,
— māca ģenerālis Suncu jau pirms
divarpus gadu tūkstošiem. Kad esi
spējīgs uzbrukt, tev jāizliekas nespējīgam.
Kad lieto savus spēkus, tev jāizliekas
pasīvam. Kad esi tuvu ienaid-
Vini nav aizmirsti
Perons pieliek
TUo svina ceļojums luVenispili
) E JO PRESES BRĪVĪBU I I K V I D B -
lA A R G E N T Ī N A SMA(3I AP-
[RAUD S A K T O T U V I N A J ; A N 0 S AR
A S V
r i o e n o s a l r e s ā (ip). - Argentīnas
ilsls ļalvam Peronum norfiidot prasību iit-
^It neatkarīgajam laikrakstam l.a Ihrensa uz-
«os ierobežojumus, preses brīvības liktemls ļ j ^ ^ i j , , n,^,,^ lld/braucēji. No kreisās: Ro
bjlem laikrakstiem visā rietumu puslodē, un, augšā Ērika MotIvāne.
ļm zaudējot lldzSlnēJo seju, miz lUcams, ka ^^^^^^ 3 jp. . paUdzIgas lokas snle
|āku laiku varēs turēties vifl pēdējais ne
(ārīgais konservatīvo laikrak«ts Argentīnā P»" i^^^^
La Naclon. Kā ASV ārltelu ministra pa
|gi latiņu Amerikas jautājumos Derēts pa
taldrojis, Jaunākā attīstība var visai nelab
lUgl Ietekmēt attieksmes abu vali tu starpfl
II pēdējo 6 mēnešu laikā bija nevērojami
ilabojniāf un rezultējušās al^ideruma pie
J « ' 1 a i & la Frensas darbu ap-1 Londona (ip).-Daily Express sniedz
tUiāja netieši, neizsniedzot pietiekamu interesantu ziņu par 100 t jugoslavu
audzamu papīra un mēģinot citādi mazināt gksportsvina klizmaino ceļojumu
ilkraksta Ietekmi tautā. Kad tomēr nelldzē- ^ . hanaainiem
ae saimnieciskais spiediens un citnzOra, »e vairāk neka 4000 judzu pa banga niem
l draudi laikrakstu slēgt par šķietamo ne- ūdeņiem, līdz sūtījums pēc vairēkkar
favas celšanu valsts galvām un 13, kundzoi, ^g:g pārkraušanas beidzot nonācis
'^Bs blJ spiests ķerties pio draBllskāklem ,ri„. „ VK
ļiem. Februāra sākumā vaMIbai konlrō- venispiil.
Hā laikrakstu Izplatītāja arodbiedrība katē- p^^ oandrīz 3000 jūdžu ceļojuma
orlskl pieprasīja, lai laikralists iiodod lai . , J ; . ... cacnioHaic I nr».
proc.no Ienākumiem par s)udii«ājumiein, Jugoslavu svms bija sasn edzis Lon-laikraksta
Izplatīšanu BuenotalreMs apga- donu. TaCU te krava nepallica. Apga-
III aodod pilnīgi arodbiedrības zināšanā. (jg,. ministrija konstatēja, ka svina l^Virri.»^^^^^^^^^^^^ vērtība ir;13.600 mārc. un vai-
•iiicijas" patruļas. Ari piesauktJi polidļa rāk par to neinteresējas. Preci par-iiitlcās
Iejaukties, un laikrakHitim i«nākSana krāva holandiešu kuģī Timo, un tā cēl
a jāpārtrauc. Pēc dažām dienām, saorga-tClot
vienā laikā pie spieiluves pāri p a r^
kstoS darbinieku un lepiIokS {Informējot
fatsls galvu, kā ari darba un iekšlietu nil-
M j u . redakcija atkārtoU meģlnSja Ielikt
piaituvē, bet ari šoreiz mēģ^iiijunis beidzās
ķiekBigl. Kārtības uzturēšaniit Mj» atsOtUtl
10 policistu, un darba vietā izmāca sma
sadursmes, kuru rezultātā \lentii personu
fogallaāJB. 14 Ievainoja, bet lielāku skaitu
BtOĶoblļu pUnlgl Izdemolēja.
Sakarā ar starpgadījumu bija Iespēja lietā
Kjauktles valsts tiesai, kas mi izdava oHcll-limunu
laikraksta Iznākšnnu apturēt ..līdz
Vai zemestrīci Rietum-eiropa
izsaukusi
atomu eksplozija
Frankfurte (al) — Rietumvāciju,
Zāras apgabalu, Beļģiju, Luksemburgu
un Holandi trešdienas priekšpusdienā
piemeklēja zemestrīce, kas vairākās
pilsētās sagāza mūrus un skursteņus,
un radīja paniku ļaudīs. Vairākās
vietās Reinzemē, Bonnā, Briselē, Li-tlchā,
Sarleruā nami tik «pēcigi grīļojās,
ka iedzīvotāji bdga uz patvertnēm.
Cilvēkupuru nav, vienīgi dažas
personas ievainotas. Kādā skolā,
skurstenim sabrūkot, ievainoti vairāki
skolnieki. Briseles meteorologi izskaidro
šo zemestrīci ar kādas spraugas
rašanos zemes iekšienē 40.000 m
dziļumā. Dažas meteoroloģiskās stacijas
neizslēdz varbūtību par eventuālu
atombumbas eksploziju.
Kāds ciklons, kas Atlantijas okeāna
piekrasti sasniedza ar 200 km stundas
ātrumu, prasīja lielus upurus
Francijā. Nonāvēti 13 cilvēki, ievainoto
skaits vēl nav zināms.
^.Liesmaina sajūsma
par godu 1 maijam''
IZZVEJO 15 TONNU MENCU
Rīga (az). — Pēc Pad. Latvijas ra-jaļpgadījuma
noskaldroSanar. Valdības koa-ļ ^. • - nedēļas vidū okupētajā
rolēlā arodsavieniba starplaikā pieprasi usl "'V / ^ j i *;i, » 5 erxarā |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-17-01