Bavarijas Latviesu vestnesis, May 9, 1951

              4 l A T V I J A Trešdien. 1951. g. 9. nj^ijj
Kad cilveld jūtas pametuši teva mājas
S A R U N A AR U N G Ā R I J A S Z E M N I E K U PARI M I N C H T N B S — U L M A S V I L C I E NA
Oren.ekspresis no Vīnes Minchenē
pienāk ļoti plrļiildits, bet \ffi perona
vilcienu sagaida vēl daudz pasažieru.
..Maksā tikai pēc izstrādātām nor-| „Vai Ungārijā pastāv kartīšu sistē­mām.
Intensīvi strādājot, varējām iz-; ma?"
pelnīt ap 400 florinu mēnesī." ļ Protams, ir pārtikas kartītes, bet
Druzmesianās tādēļ liela .cenšoties^ ie- j „Kādas Ungārijā preču cenas, un; uz tām pašām pienācīgās niecīgās
gut vietas. Bet skaļruni paziņo, ka ko par mēneša izpeļņu varējāt no-' normas nav iespējams veikalos dabūt.
Viesošanās M^skāVč (B^gn)
fUis M« sciiNilsiBUieiii ttmēr
Mcafiliias
K\ KREMLIS RĪKOJA TEĀTgA PR.^VU POĻU PRETESTĪBAS
VADOŅIEM
ātrvilcienam līdz Stutgartei piekabi
nās vēl 2 vagonus; pēc brīža bez
pirkt?"
^Dārdzība ir liela, un maz ko var
drūzma* iekāpju vienā no tiem un nopirkt. Uzvalku, kas man mugurā
novietojos tukši kupejā. Tūliņ rodas tļoti vienkāršs un sliktas kvalitātes
klāt jauni pasažieri, un kupejā man ~ ref.), maksāja 400 fl. Kurpes, ku-pretim
Ieņem vietas vecāks precēts; ŗas kājā manai sievai (kaut kas 11-
pāris, keis apkrāvies vairākiem naba­dzīgiem
un no ceļa jau gluži netī-riem
saiņiem.
dzīgs ļoti vienkāršām sandalēm —
ref.), maksāja 160 fl. Maize maksā
1,60 fl. kg, liellopu gala 8, tauki 24,
Abi ģērbuši(>« svešādos tērpos. Sie-» sviests 30 un degvīns 40 fl. litrā,"
vai joistfts vieta tieva, bet svārki ne- ļ turpina zemnieks,
parasti kupli, acīm redzot, viņai to
muguri vairāki. Abi drusku satraukti,
bet staro priekā. Novietojuši savu
trūcīgo mantību plauktos, viņi sāk
sarunu reti dzirdētā svešvalodā.
Mana interese pieaug, un drīz uz­sāku
ar abiem «arunu vācu valodā.
Un-nu uzzinu, ka laulātais pāris vakar
tikko iebrauciii Vācijā no Ungārijas.
Minchenē nokārtojuši nepieciešamās
formalitātes, viņi tagad brauc uz Ul- Igaunijas komunistu partijas cen
mu. Tas manu ziņkārību vēl pavairo;', trālkomiteja deklarējusi, ka līdz 1955.
kā gan šie cilvēki izkļuvuši no Mas- i g«dam padomju Igaunijai jākļūst ne-
„Proiire§lva
lauksaimniecība
Mannlia
Gaļa, tauki, sviests tirgū nav dabū­jams.
Pienu saņem tikai mazi bērni
un veci cilvēki."
IV I teica: „Sis ir pirmais gadījums kopi
Tri5 mērķus mēģinžja sasniegt Lub-! P^domju revolūciļa. kad kSd» .p,a
kava» «atelitvalut^, kas nu jau 7 ga
dus sildās „Stalina saulītē" un kā ta­gad
izskatās Ungārijā? Un viņi stāsta.
„Esam vācieši, un Ulmā dzīvo mū­su
vienllgā meita. Iesniedzām lūgumu
Ungārijas iestādēm, lai atļauj mums
izceļot m. Vāciju pio meitas. Nevie­nu
zem 50 gadiem no Ungārijas neiz­laiž,
bet tā kā esam veci ļaudis, tad
mūsu li'igumu beidzot ievēroja. Tas
visē gaB ilga gandrīz 9 mēnešus un
prasīja daudz pūļu un naudas, jo bez
„smērēšiinas" nekag nebija panākams.
Tagad beidzot laimīgi esam Vācijā.
Meitai par mūsu ierašanos vācu ie­stādes
jau paziņoja, un tā mūs nepa­cietīgi
^aida."
„Vai personīgs*, mantas ļāva ņemt
līdz un cik daudz?"
„Mumis bija atļauts līdzņemt 100
kg, bet io svaru nemaz nesavācām, jo
Ungārijā m m\im, m arī citiem jau
daudz m-antu vairs nav... Mēbeles,
kādas nu mums bija, pārdevām un
nopirkām man uzVa'ku un sievai
kurpes," stāsta vīrs, „bet viss jau ir
loti dārgs."
Abi laimīgie, raugoties pa vagona
logu, priecājas par Vācijas zaļajiem
laukiem un rūpīgi uzkoptiem sīka­jiem
ģln^enes dāaiņieim.
,j8UtiJtL vai viņi ir pilsētnieki vai
lautlniakļl.
' i&amiiseinniekii Ungārija vairs nav
i i d u ikalsitt laukūt" ^
„Val Ungārijā vēl pastāv zemnieku
saimniecības?" jautāju vīram.
„Kopš ļpagājušā gada viss jau kol-lektīvizētis.
Sādžā/kurā mēs dzīvo­jām,
bija 400 zemnieku māju. Tagad
visu sādžu apsaimnieko kopīgi."
..Kāds bija atalgojums — mēneš­alga
vai atlīdzība pēc izstrādātām
darba normām?"
atkarīgai no ārzemju labības ievedu
miem, palielinot aramzemes platību
uz 5:^.000 hektāriem un-paceļot labī­bas
ražu uz 18—20 centneriem no
hektāra.
Te jāpiezīmē, ka neatkarīgā Igau­nija
bija lauksaimniecības ražojumu
eksportzeme, un 19^. g. tai bija
540.000 hektāru aramzemes, ludzu bi­rums
26,2 centn. un kviešu birums
27,3 centn. no hektāra. Okupētā
Igaunija vairs iegūst nepilnu pusi no
patstāvīgās Igaunijas ražas. Atcero­ties
lielo ordeņu un diplomu birumu
taisni padomju Igaunijas „zemnie-kiem
— pirmrindniekiem", var sa­prast,
cik tur ..progresīvi" ražo.
Kā šī „progresīvā" lauksaimniecība
Igaunijā tiek īstenota, to uzskatāmi
parāda kāds raksts partijas orgānā
Rahva Hāāl, kas pārmet zemniekiem
pastiprinātu bēgšanu no kolhoziem.
Kā piemēru min Rajas kolho/u Vil-jandes
apriņķī, kur šādas nelikumī­bas
notikušas nepieredzētos apmēros.
Galvenais vainīgais kolhoznieks I.
Heils, kas n© tikai pats aizbēdzis,
bet pamudinājis arī citus to darīt,
„almaskots kā kulaks un novietots
drošībā". Kas nolicis ar citiem aiz­bēgušajiem,
to laikraksts .neziņo.
Par kādu citu kolhozu Lohusū laik­raksts
ziņo, ka tas nav laikā nobei­dzis
rudens lauku darbus, un tāpēc
kolhoznieki • cīnoties. ar vislielāko
nabadzību. Kad partijas uzraugs M.
Silds atbildību uzkrāva brigadierim
L Kīkam un viņa dēlam Meinhardam,
kolhoznieki saniknoti atbildēja, ka
tam netic, jo pati sistēma ir vainīga,
draudēja un kliedza: ,,Tā kā jūs še
vairs nerādītos!" Kāds cits Rahva
Hāal numurs ziņo, ka L. Kīks un dēls
novietoti „drošībā". A. L.
Jankas komisāri, tirdot savus upurus.
„Vai laukos varējāt turēt mājku- ļ Pirmkārt, tie iepazinās ar cietumnie-stoņus?"
ka inteliģenci, raksturu un pretestī-
.,Personīgi atļauts turēt tikai vienu bas spēkiem, kā arī ar tieksmēm un
cūku, bet nav iespējas sagādāt ba- vājībām. Otrkārt, viņi mēģināja vāji-rību."
nāt tā drosmi, liekot nemitīgi mētā-
„Kā jūs izskaidrojat, ka kādreiz tik ties starp galīgu izmisumu un cerī-bagātā
lauksaimniecības valstī nav bām. Treškārt, inkvizītori centās iznī-iespējams
nopirkt pārtikas preces?" cināt dabīgo pašaizsardzības instink-
„Visur, kā iestādēs, tā uzņēmumos, tu. Visu to pilnā apjomā uz savas
par vadītājiem ievēl vai ieceļ nepra- idas izjuta arī Stipulkovskis.
šas. Mūsu sādžā par birģermeistaru ,Jums jāsaprot, ka Polija var nā-ievēlēja
kādu strādnieku, kas ir pil- kotnē iet kopā tikai ar Pad. savienī-nīgs
nejēga, bet komunists. Arī lie- bu. Ja gribat savās rokās varu, jums
1ais vairums ierēdņu tādi paši. Par jāsaprot, ka to jūs spēsit vienīgi sa-ārstiem
un inženieriem, 8 mēnešu lai- darbībā ar mums. Visi sadarbības vfei-kā
sagatavo neizglītotus komunistus, di jums tagad pieejami," —• tas bija
un dabiski, ka tie nekā neprot. .Cilvē- viens motīvs,
kiem nav intereses par darbu, un re- „Jūs — angļu spiegs, e* tagad gri-zultāts
— trūkums un bads," stāsta bu zināt, ko jūs man teiksit. Mums ir
vecais vīrs. daudz uzticamu komunistu pasaulē,
,,Vai Ungārijā iedzīvotājiem atļauts kas ļoti Ubi informēti par Londonas
apmeklēt baznīcas, vai skolā atļauts notikumiem. No viņiem mēs dabūjām
mācīt ticības mācību un vai atļauts zināt pilnīgu to personu sarakstu, kas
svētīt svētdienas, jebšu noteikta kā- strādā angļu slepenajam dienestam,"
da cita atpūtas jeb „izejamā" diena?" — tāda bija otra tema.
..Ticības mācība skolās aizliegtaj j^j ļ,,gj„^ j^, ^Icu algādzi?"
Bazmcas atļauts apmeklēt, bet kad?! jj^.^gj, variācija.
Jāstrādā nedēļa 7 dienas, ari svetdie- ^ ^^^^ ^et daudu grūtāk
nas un atpūtas dienu nav!" pavadīt mūžu Sibīrijas nometnēs. C i i -
.Vai Ungārija redzami an daudz U g ^ j dzīvībai nav nekādai vērtības,
sarkanarmijas karavīru? salīdzinājumā ar lielajiem vēsturis-
,„Kaŗaspēka ļoti daudz, pēdējā lai- kiem procesiem, kādus mēs tagad
kā sevišķi jauno gada gājumu, 16 līdz pārdzīvojam."
17 g. vecu jauniešu. Braucot cauri Kādu dienu, tuvodamies nervu sa-
Ungārijai, visur rietumu pierobežā brukumam, Stipulkovskis iesaucās:
redzējām ļoti daudz karavīru un ie- „jus varat mani nogalināt! Es ne-roču,
arī lielgabalus, un visur muni- teikšu nekā vairāk, jo es vairāk nekā
ciju un atkal munīciju." nezinu!"
„Ko iedzīvotāji Ungārijā domā par „Tu, svoloč! Tu domā, ka mēs
karu, vai to gaida?" savus gūstekņus spīdzinām? Mūsu
..Cilvēki domā, ka tādi apstākļi, kā- rīcībā ir daudz labāki līdzekļi!"
di pašlaik valda Ungārijā, ilgi nepa- Un tad atkal: „Daudzi no jūsu
stāvēs un ka gaidāma sadursme ar draugiem jau atbrīvoti; esmu dzirdē-,
' jis> ka viņi patlaban veic atbildīgus
li iedzīvotājiem atļauts mierīgi darbus- Jūsu dzimtenē jūs Cfaida
' ^*!. «^rbojas čekisti un jums jādzīvo viņai. Kāpēc 'notiesāt
ciivēki pazūd?" sevi sapūšanai cietumā vai nožēloja-
.Redzami arī čekisti. Cilvēki gan mS nometnē? Vienīgais, ko mēs gri-pazūd.
gan tiek aizsūtīti nīstrumu bam, ir dabūt no jums paša skaidru
vinienā. Arī no mūsu sādžas daudzus pārskatu par jūsu līdzšinējiem dar-aizsūtīja
tieši pēdējās dienās. Sarak- biem. Praktiski mē» tāp« zinām
stā bija 69 ģimenes, to vidū arī mēs, visu."
bet mūs izglāba izceļošanas atļauja Tik ilgi, kamēr cietumnieks paliek
uz Vāciju." ļ kritisks un piesardzīgs, viņš sevi ne-
Tā sarunās esam nobraukuši ITdz atļauj piemuļķot ar savu biedini šl^ie-
Ulmai Ungārijas zemnieku pāris iz- tamo atzīšanos, ar to, ka NKVD tāpat
Kapj. Meita viņus jau sagaida. Vēroju viss zināms Bet kolīdz viņā iesēžas
vecāku un meitas satikšanos pēc vai- pārliecība, ka komisārs tiešām zina
raku gadu atšķirtības. Nobirst tikša- visu. viņš tai pašā bridi'ir pay.udis.
nās prieka asaras. Savākuši savu na- CL- n i- • .
KaH,T«^ ,«a«Kk., u« na Stipulkovskim netika aiztaupīta ar!
Dadzigo mantību, ko palīdzu pasnieat « « 4-z j x. it.. u- j
ranr inrtn .Ki konfrontošaua ar dažiem ikteņa bicd-dzētais
PSRS augstākajā tiesā neit*
zīstas. Vai jūs domājat, ka rīkojstin]
gudri?"
Sav. Valstu vēstnieks Polijā Arturij
Bliss Leins par šo notikumu savā it4
miņu grāmatā I Saw Freedom Betravedj
raksta: .Tirdīti un pratināti nedili]
ilgi, viņi (t. i. poļu politiķi) bei(
piekrita apsūdzībai un atzinās, ki<
viņus publiski tiesā izvaicāja prob
rors. Viss tas bija Maskavas I93i
tiesas prāvu technikas atkārlojums-tās
technikas, kuru tagad lieto pi
domiu okupētās zemēs"
Minētais neattiecas uz StipulkovskI
kas arī tiesā vienīgais pateica,
viņš sevi par vainīgu neatzīst.
Spriedums: ģen. Okulickis notil
sāts uz 10 gadiem cietumā, miniit
prezidenta biedrs Jankovskii ui
gadiem, citi uz 5 gadiem, uz gadi
uz 6 mēnešiem, Stipulkovskis kopi
trīs citiem — u? 4 mēnešiem ciet\
Tai pašā laikā Maskavā notika \%\
nās Jaltas līgumā paredzētās po|
Kristus krusts sarkanas zvaigznes enā
Pēdējo gadu notikumi Maskavas
satelltvalstls arvien noteiktāk rāda.
ka Kremļa vareno viltus politiku, ār­dot
Vidusmropas tautu reliģisko dzī­vi,
vairs nebalstās uz viena no gal-veniem
komūni^tma tēva Ļeņina
„dzelzs likumiem": Reliģija ir opijs
tautu gara sagandēšanai. Sarkanos
pionierus un komjauniešus par nāko­šiem
NKVD vīriem skolojot, šo Ļe­ņina
likumu gan kaļ vēl joprojām
jauniešu gmlvfis, bet vecākai paaudzei
jau paziņota cita cīņas saukā, sevišķi
komunismam pēdējā laikā pakļauta­jās
zemēs. Maskavas ieceltais rumā­ņu
pareizticīgo patriarcl^ Justinians
to izteicis šādi: „rautu politiskā un
reliģiskā dzīve mūsu dienās nav vairs
dalāms jēdziens. Komunistu partijas
vadītāji ir baznīca» aizstāvji."
Mēs zinām, ka Pad. savienībā reli­ģiju
oficiāli neapkaro. Staļina kon­stitūcijas
T i i paragrāfs paredz ticī­bas
brīvību visām tautām un konfe­sijām.
Bel Pad. savienībā apkaro
,.tautas un miera ieinaidniekus", un
valstī, kur valda diktators, par tā­diem
ļoti viegli pārvērst visus, kas
nav patīkami valdniekam vai viņa
palīgiem. So nepatiesas apvainošanas
politiku Kremlis konsekventi realizē
visās satelītvalstīs. un tā slēpj sevī
briesmas, ka var pienākt brīdis, kad
apspiestām tautām vairs nebūs spē­jīgu
un pašaizliedzīgu pretestības ku-stibas
vadītāju.
Kad 1949. g. Mindcentija prāva Un­gārijā
pievērsa rietumu pasaules uz­manību
Kreiaiļa maskētajam reliģijas
apkarošanas metodēm, tad visskaid­rāk
tās definēja pāvests, citējot Ma-teusa
evaņģēlija vārdus: ,,Es iznīci­nāšu
ganus, tad ganāillpulku avis iz­klīdīs."
Zinot, ka Mindcentija ie­spaids
ungāru tautā ir liels un tāpēc
viņš komunismam bīstams, Rakoš
valdība piedāvāja Mindcentijam lid­mašīnu
neoficiāli atļautai bēgšanai u
rietumiem. Kad augstais ungāru ga
rīdrnieks šo žēlastītms piedāvājumu
strikti noraidīja, tad Kremlis neka
vējās dot pavēli ungāru komunistiem
notiesāt viņu par ..spiegošanu un tau
mūnisma cīņas metodes, un sarkana-am
vilkam vairs nebija sevišķas no­zīmes
slēpties jēra ādā. Polijā, Ru­mānijā.
Bulgārijā un Cp^^oslovakijā
sākās vesela procesu sn. ja. Apvai­nojumi
visur bija vienādi: spiegoša­na
angļu un amerikāņu labā resp.
autas nodevība. Tikai pagājušā gada
decembrī, tiesājot 10 čechoslovaku
garīdzniekus, pirmo reizi atskanēja
apvainojums, ka tie gribējuši gāzt
aulas valdību Vatikāna uzdevumā.
Kremļa tautu reliģiskās dzīve© ār­dīšanas
galvenās metodes ir visur
vienas un tās pašas, iznīcināt ga­nus,
lai ganāmpulks izklīstu, tikai
tempa ziņā un atsevišķu valstu Tpatu
apstākļu izmantošanā tās drusku at­šķiras.
Baltijas valstīs, kas iekļautas
Pad. savienībā, teatrālu tiesas proce­su
rīkošanu Kremlis atzinis par neva­jadzīgu.
Tur garīdzniekus vienkārši
iesloga cietumos vai deportē.
Pag. vasarā Vatikāns paziņoja Bal­tijas
un Maskavas satelltvalstu ga­rīdznieku
iznīcināšanas pēckara gadu
bēdīgo bilanci. Pēc Vatikāna ziņām,
nogalināti, deportēti vai ieslodzīti
cietumos — ^00 ukraiņu, 1000 Bal­tijas
tautu, 10(K3 poļu, vairāk nekā
300 techoslovaku, 538 ungāru», 120
bulgāru un 720 rumāņu garīdznieku.
Ja šajā bilancē ir kļūda, ta<i gan ti­kai
tāda, ka nogalināto, deportēto un
iesiod:uto skaits ir daudz lielāks.
Iznīcinājuši ganus, komunisti ne­gaida,
līdz ganāmpulks pats izklīdīs,
caur logu, abi vecie ar savu meitu • • , • w 4 •
aiziet, laimīgi, ka tikuši ārā no ..tau-K)'"'' šķietami bija atzinušies .
tu paradīzes", kaut arī pametot tēvu I"" ^ ' J ' ^ ! » , ^ « " " ^ ^ ļ a m s , Sti-tēvu
koptos laukus... ^ /pulkovsk:s pārbijās. Cilvēks, kuru
^ "viņs pazina 25 gadus, bija divu mē­nešu
laikā pilnīgi pārvērties. Viņa
acis bija nemierīgas, dziļi iegrimu­šas.
Ada bija kļuvusi dzeltena un
tai brīdī no vienas vietas klāta svied-
Pag. g. 1. augustā slēdza visas baznT-ļ^^^m. Nelaimīgā vīra ķermenis, kuru
cas organizācijas Rumānijā. Tanī lai- drīzāk varēja apzīmēt par skeletu, ne
kā, kad Cecho^ovakijā jau notika mitigi trīcēja,
garīdznieku masveida izolēšana no Daudzas reizes pašam Stipulkov
tautan, Polijas komunistu valdība vēl ™eles galā bija prasītā „at
līga ..pamieru" ar katoļu baznīcu, zīšanās", paskaidrojumi un sevis ap-oficiāli
atzīstot pat pāvesta lomu, no- ^^^^^^šana- Vienmēr no jauna viņam
zīmi un tiesības, jo Polijas 21 miljons h^^^^r izdevās pēdējā brīdī šos vār-katoļu
ir tāds spēks, ka pat komūni- norīt. Un beidzot pienāca diena,
sti atzina \ a r nepieciešamu nesākt M^^d viņš bija pilnīgi samierinājies ar
pret to cīņu, pietiekami nesagatavo- visu un varēja sev teikt: „Tev jā-jušies.
Kad poļu tauta bija kaut cikM^^^s liktenī ar daudziem citiem go-iemidj^
ināta ar domu, ka baznīcu Bie-M^^9i«m poļiem, kas jau miruši. Beidz
rula vadībā neapkaros, sākās komū-M*^z^*^€S. Tam nav nozīmes. Tu
nistu pirmais ģenerāluzbrukums. ApM ^^^^ patīkamas atmiņas pair pil-cietināja
un notiesāja simtiem garīdz- "''^^ un aktīvu dzīvi. Šīsdienas un
nieku, pierakstot viņiem pretvalstis- — - •
ku organizāciju un grupu atbalstīša­nu,
seksuālu orģiju rīkošanu un pat
laupīšanu un slepkavošanu.
Visās Maskavas satelītvalstīs vēro­jams,
ka to valdības, vismaz pagai­dām,
vēl netaisās nojaukt dievnamus
vai pārvērst tos sarkano stūrīšu klu­bos,
jo tās organizē jaunu — ,.komū-nistiski-
nacionālu baznīcu", kas, ne­atkarīga
no Vatikāna vai citām baz­nīcas
dzīves augstākajām instancēm
šaipus dzelzs aizkaram, būtu maskēts
Maskavas politikas cīņas ierocis. Un­gārijā
un Cechoslovakijā baznīcas
dzīves pārorganizēšana uzdota t. s.
katoļu akcijai. Gotvalda valdība le­pojas,
ka kara laikā bojātu dievnamu
atjaunošanai tā izdevusi ap a50.0(K)
dolāru. Prāgā nodibināta jauna teolo­ģiskā
fakultāte, kur divu gadu laikā.
bet izklīdina to. visasāk vēršoties ļ P^^^" ^^e^^- sagatavo jaunus
pret tiem. kas izrāda vēlēšanos palikt
kopā. Pag. gada 13. aprīlī Bērtuļa
nakti piedzīvoja Cechosiovakijas ka­toļu
klosteru mūki un mūķenes, ko
ievietoja koncentrācijas klosteros,
kur viņiem pēc grūta darba divas
stundas dienā jāmācās marksisms-ļe-ņinismfi.
Cechu drošības policijas pie­mēram
sekoja ungāri pag. g. 9. jūnijā.
Ungāru tautu ..mierināja", ka kloste-ros
darbojušies slepeni raidītāji, bi­jušas
paslēptas tautai nozagtas man­tas
un valūta, tautas morāles grauša­nai
ražoti pornogrāfiski uznēmum-garīdzniekus,
kas visi ir komunistu
rītdienas pretīgo pasauli tu atstāsi
aiz sevis. Vai tā nebūs labāk?"
Un drīz pēc tam notika svarīgā­kais,
kas izglāba upuri; arī ar paša
pratinātāja spēkiem gāja uz leju. Viņš
bija kļuvis nervozs, noguris, ar tum­šiem
riņķiem ap acīm.
„E5 zinu, ko jūs gaidāt Jūs cerat
ka izturēsit ilgāk par mani. Bet jūs
maldāties. Es esmu stiprākais"
Tai brīdī jau bija skaidrs, ka psī-choloģiskā
ofensīva beigusies nesek­mīgi,
ka Tichonovs šai plāksnē visu
savu munīciju izšāvis. No inkvizl-tora
sakniebtām lūpām un sažņaug­tām
dūrēm dažkārt varēja spriest,
ka viņš izmisīgi vēlējās izmēģināt pē­dējo
līdzekli — fiiisko spīdzināšanu.
Bet tas viņam bija aizliegts, un Ti­chonovs
kļuva aizvien nervozāka un
nervozāks. Viņš bieži zaudēja paš­kontroli
un sāka kliegt. Bieži viņam
bija grūti koncentrēties tematā.
partijas biedri un protams, studiju i ^^^^^^ nervozitāti pavairoja ari do
laikā vairāk mācās marksismu un ļe-i"^?' ļf* ^^^^ neveiksme varētu ietek­mēt
karjeru...
Un tā Stipulkovskis neatzinās no­ziegumos,
kurus viņam gribēja pie­rakstīt.
Tie bija: subversivu aktu or-ganizēšana
sarkanarmijas aizmugurē,
spiegošana Londonas poļu valdības
uzdevumā, propaganda pret Pad. sa­vienību-
Pārējie četrpadsmit „aUi.
nās". Viens tiesā nemaz neparādījās.
Valsts prokurors Rudenko — tas
valdības formēšana. Vai t l bi
kai sagadīšanās, vai ļauns izsmiekl
Mikolaičiks, viens no šis valdibi
locekļiem, kas ar Cerčila svētību ii
radās līgt ar boļševikiem, par io
dījumu raksta: ..Nevar būt Meli
pazemojuma par to. kāds bija Jipļi
dzīvo poliem. Mūsu biedriem til
piespriesti cietuma sodi tai pašā
kā. kad mēs slēdzām līgumus." Vēli
Mikolaičiks tikai laimīga gadiji
dēļ izvairījās no līdzīga likteņa*
Arī no čekas cietuma atlaistie
nebija laimīgi: tos Polijā tiesāja
jaunu. Stipulkovskim kopā ar zel
nieku partijas politiķi Baginski ai
šoreiz laimējās. Kopš 1941. g. tl
ir Anglijā. V.St
Miera propagand
stabules un ierSi
žvadzona
Pad. savienības un tās sateW
plašo ..miera" propagandas kampi
vainagoja ts, „likura8 miera
dzībāi", kas paredz bargus sodus
katra veida ,,kara propagandu",
mitīgā miera stabuļu pūšana viņpt
dzelzs priekškara vienu otru rieti
nieku varbūt pavedinājusi uz wAi
gājām domām, ka nepārtraukti pi
paganda attiecīgi ietekmē arī U(
votājus pašās komunistiskā reili
valstīs. īstenībā gan visa miera pi
paganda vērsta tikai uz rietumiem
domāta eksportam, kamēr Kremli
pakļautajām tautām veltīta gluži
propaganda.
Pravdas 11. aprīļa raksts, ko
Stokholmas Newsletter from behii
the Iron Curtain, parāda, kāda veli
propaganda iet padomijas paimij
patēriņam. Rakstā par pusmilitlļ
organizāciju Dosarm, Dosav un
flot darbību teiktst ka šīs orgi
cijas, kuru uzdevums ir apmācīt
dzīvotājus dienestam armijā, avil(
un flotē, ievērojami augušas apm(
un stiprumā un baudot lielu pieki
šanu masās. Ar savām komltejl
katrā pilsētā un rajonā šīs trīs orgi
nizācijas aptver visu valsti. Kā u
sta Pravda, tās „partijas organlilciļ
vadībā un ar padomju, komjaunatni
un arodbiedrību aktīvu atbalstu sti
dā padomju armijas, gaisa spēku
flotes stiprināšanai". Tālāk Pravi
ziņo. ka minētās organizācijas sāki
šas plašu militāro un militāri te(
nisko zināšanu propagandu, apfflā(
jušas lielu skaitu snaiperu, orgai
zējušas grupas lidmašīnu un motoi
izpletņu lēkšanas un mērķī laul
nas apmācībām. Komunistu partljl
orgāns tālāk ieteic iestāties ials
ganizācijās bijušiem frontes cīnīt
jiem, rezerves virsniekiem uc, li
..viņu bagātās zināšanas un pleret
nodotu padomju jaunatnei". Ar
vasara iestāšanos jāorganizē dažā(
kampaņas, taktiskas spēles utt
Sl Pravdas atklātā valoda 1it
reizi parāda, ka skaļajām miera pr^
pagandas bungām un stabulēm vļ
nīgi jāaizkavē rietumos sadzirt'
daudzo ieroču žvadzoņu aiz dzel
priekškara.^
Kultūras pils ir, bet
pirts nav
ņinismu nekā reliģiju. ..Komūnistiski-nacionālās
baznīcas" organizēšanu
Maskavas satelītvalstīs vislabāk iz­skaidro
Ļeņina vārdi: ..Ņem tos, kas
nav komunisti, pie rokas, lai vēlāk tu
vieglāk varētu satvert tos pie rīk­les."
Vai komunistiem šis tvēriens iz­dosies
visā pilnībā, tas atkarīgs no
tā. cik daudz laika pasaules politisko
notikumu norisē tiem vēl atlicis brī-va;
rīcībai aiz dzelzs priekškara.
Maskavas Trūd i . g. 67- numoi
raksta: ..Gurjeva no netīras, novāi
pamestas pilsētas padomju režli
gados pārvērsta par plašu Kazaklji
republikas kulturālu un rūpnieclbl
centru. Mūsu pilsētā ir Kultūras pl
un Kultūras nams naftas rūpniecf
strādniekiem, vairāki klubi un kii
18 bibliotēkas. 29 skolas... bet
dējos 10 gados Gurjevā nav uzcelt
tas nodevību". Process atklāja ko- un, Tilo uzdevumā, ni plāni, i
pats, kas pārstāvēja padomiju Nirn- neviena pirts. Par visu pilsētu ir ti*,
bcrgas kara noziedznieku prāvā - kāi viena pirts, un tā paU bieži vien!
Stipulkovskim pirms tiesas dienas nedarbojas."
4fS
,.BP(I>O|
,11,1 dl.
I)» tas
ļļliniliiSi
lika;*
(Dl-Sti»
,,?gnlu
,
iijtnkstljuli
iimizijiriki
iiiTiļieaJI
Mm
kM
ķM
upi 1Q
di
iCarbte. P
brāļa
ierak!
iJl!? revolļ
ļpļrt) i»aucii
lilnL ievgroj
iwc viņu p,
, tienavvi'
» b e t m i:
^ iedzen
grttak
iL^f» tikai ud
^m\i iz: