1949-05-10-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
te-r-4-. 1». Naža dōt ^•^bīdtca; i Iterftra .iarļja pi T«rk «ki^ 13. zm Mm. 2$. Cli g. 3.^stobri'^ iHHl Aflilili . V.- )t)«'|ai, krentatdriļi ' l i n a » : : » P ^' ii ^4 It A/C V»*» ' li tiii UtvlMi Newipaper Mīisbcd imdtr EfICOM QvU Alfaira Divlaioo Aalhorisatios Nttfflbff UNDP 19». PnMiaher tfld e<litor: KSrilis ^bā^ pp Cfunp Kleiiakdu oear Cfimborf/D. Priot«r: ,3etiwib. VotksbU'* Gfliizbfirg^M Bgm^ |Aii4m.-PI. 7. OrcttlaHoB: 12000 pabHili«4 «brtt tifflts w<«kly. LATVIAN NEWSPAPER; Nr. 51 ©75) Otrdiui, 1949. r 10. maiji Is&ik tfft rtisM iMdiUU Is«te> vēit; Utviiitt ptUH duliflk» ko tadarbtbat Irapt; b»pM Y«» cikilt It Colliii. Otivm rtdaktort K. %bifi« (darbi •Mtrodfti); tilv« rt^Otlori viatti. M. Ciiinit. RedadlKtori: B. VMt, A. Uipa, H. Mit* dfobtrga. RtdakdM adme: GtaAitri/Do.. Pwtii^ 79» o izies no „ēnas Svarīgs UN lēmums Spānijas jautājumā SpiniJas Jau^Jiims Jau ilgu laiku priekš Apvienoto Nacliu sesUas Nu-ļ^ itņmt^ ievērojamu vietu ki pasaules presē, & valstsi^ un po-litiķu MMīpH^Ss un deklarācijās ai klatibai. la var ticēl Maskavas apgalvojumiem » tad amerikāņi Sl^niJā Jau izbūvei v^kus lidlaukus j^onējušl^ inr da}u savas gaisa fioteiB. Tāpēc pēdējā laikā Bļzvien donms, ka daudzas valstfe atbalstīs Ierosina-ji# i(i aUaimc^^ len^li Fruiko diplomātiskās atUcksmes. Tagad tas ir notieiļļ fakts. Apvienoto Nāciju politkikā komisija nolē-vabtij brivas rokas^ SI jautiljuma izšķiršanai fevSfbjamā balsošana Ņujorkā no- -^ģ^ļiagājušās ^ le-jļoi^ fi^'u iesniedza Bolīvija, t'ēc iaiu 8ākās ilgas un ārkārtīgi fisas 4c|bi9ites. Vienu no visneiecietlgār kajSiiīnmām Apvienoto Nāciju pas-tivē^ Knes vēsturē teica Padomju Sa-fieMbas^^^^^^^^ delegāts Oromi-fej; Jto viņ^ pirmās Irazes liecināja;; ķa gaidāms, tizbrukums rietumu vddtfm, Gromiko atkārtoja jau sen di^i^ētus apgalvojumus, ka Savleno-tāt ^Valstis, lieltnļtanija un Francija gatavo, karu pret Padomju Sa-vienilbu. Atlantika pakts esot la-bŠI Heclba šim tendencēm. Tad ŌPomiko pārgāja uz Spāniju. Pēc vfijī apgalvojtii^ Pranko re- Sm^ „tumšakā un asiņainākā lap-ptSI** cilvēces vēsturē. Tam nav n^āda£^ atšķirības no Hitlera fašisma. ;k#adēVšairkanaTm^ izlēja savas apinis. Tagad ,;kara kūdītāji un l«^|6kātori^^^^ le* iBUžēt ģenerāli Franko. (ātoilko t>riekšlikuma teffliledzējs, fiolīvijas pārstāvi! Viņš a t»ž kohcentrādjas nomet- #lļftārtju;^ Sāvierilbjā; komunistu ' ^istrumeirppā tin paziņoja, ka^" bitsbš pžir dij>16mātisko attieks?- mj\| atjaunoš'anti ar Ģpāniju, ^. Bolī-v i j i l ^ l r i c ^ f l h ^ l^^j^a a? 25 galdiem blakus amerikāņiem un angjiem kā līdztiesīgi partneri sēž ari krievi, kas reprezentē vislielāko diktatūru, kāda jebkad pasaulē pazīta, tad nevar šīs tiesības liegt arī Franko. Bez tam Spānijas territo-rija pēdējā laikā ļoti bieži pieminēta kā pēdējais Eiropas aizsardzības bastions. Ja komftnismam tomēr izdotos okupēt Veco kontinentu, tā atbrīvošana varētu sākties vienlaicīgi kā no Lielbritānijas, tā no Spānijas. Franko diktatūrai palīdz viens svarīgs faktors ^ augstie un grūti pārejamie Pireneju kalni. Ja savā laikā Kenterbērijas archlbīskaps varēja aizlūgt par Staļinu tm pārsegt altāri ar sarkafto karogu, daudzām valstīm laikam beigu beigā$ būs jā-piemiedz acis arī ^ret spāņu fašismu. Paredz palielināt ASV ielaižamo DP skaitu par 100.000 KONGRESA JURIDISKA KOm- SUĀ 1. 1.ASllUMi PIEISfEMTS JAUNAIS DP IECEĻOŠANAS LIKUMS No Vašingtonas ziņo, ka JiSV kongresa aicni palātu — senāta im tautas pāristāvju nama — juii-diskajā komisijā pagājušā nedēlā pirmajā lasijumā pieņemts DP i<*e5- Jošanas likuima grozījumu pn>j€ik1;s. Tas paredz ' palielināt lelaižJimo skaitu līdz 339.000 un likuma termiņu līd^ 1951, gada 30 jūnijam, paredzot pi'ežīdentam tiesības pja-lielināt imigrantu kvoti par 100.000. Bez tam iedalīta kvole 39.000 bāriņiem no Ķīnas un — ārpus IRO darbības ietvarietn 15.000 politiskajiem bēgļiem un 18.000 bijušiem poļu Andersa armijas karavīriem Anglijā, kas dienestu atstājuši ..ar godu**. Tālāk DP ieceļošanas likļuima grozījumu projektā, ko komisija^ cerot pieņemt vēl šonedēļ, svarīgs pants ir tas kas likumu attiecina uz visiem Eiropas DP, kuri ieradušies amerikāņu okupētajos apgabalos līdz pat 1949. g. Janvārim. Ar to būtu dota ieceļošanas iespēja arī tiem bēgļem no Austrumeiropas, kas amerikāņu joslās Vācijā un Austrijā ieradušies pēdējā la&ā. . / Pāvesta Pija 11 apsveic kums bīskapam PEŅEMTA JAUNĀ RIETUg ATJAUNOTS VEIMARAS REPUBLIKAS KAROGS Nakti no svētdienas uz pirmdienu Bpnnas parļasneiļt^ f tjeņenia jaun<lļ Itppmvādija^- isaiveiii^:^. to nostās JiavārieSm^^ Iteca^ latīņu ^ Aā#r}kas ļļi^j^^^^i^ ^ valdības nodibināšana tagad ir tl- JSt^Uelbritanija, Savienotas Valstis laika JautSlums Neizdegs ar! ur Francija. Polītiskās komisijas ^f^^^ l&rilitftivēl jāapstiprina pilnsapulcei. mahevrs ar ^ kā būdams, nule pie- Berlīnes blokādes atcelšanu meginat ņewAajam lēmumam tomēr ir liela aizkavēt kārtības nodibināšanu rle- «oiīime. Daudzi valstsvM un pre-ļtumos. «A0p4v iiJeānrosttaājvājmi ja\Ni āscpinjā mde klvaarjēajda,z ēktua būt objektīvām. Ja pie apspriežu Debates, par svarīgo likumpŗp-jektu ilga gandrīz visu nakti. Sestdien komunistu pārstāvis iesniedza prieksUkumu ' Bonnas apspriedēs pieaicināt ari padomju joslas ..tautas padomes" (Volksrat) pārstāvjus, ko pārējo politisko partiju pārstāvji norādīja, politisko partiju pārstāvji lioraidīja. SPD delegāts norādīja, ka . . ^ 1- »• IP^^ ^^^^ priekšlikumu viņš balsotu kdDltulāCil^ [vienīgi tādā gadījumā, ja padomju *^ ' ļ'Joslā būtu brīvas vēlēšanas. Kad 4 i^^A^ Ai^^i^ I vēlā nakts stundā Bonnas parlamen- . gaUa Uienu tam vajadzēja izšķirties par jauno T^i.'^ X - • . - Vācijas satversmi, tā dabūja 53 bal- Pf^S Isis: 12 delegātiem baLsojot pret. Pret « CSU, 2 centra, Jii!?l-j!v''^^^^ komunistu un. 2 federālistu pār- Wesmigakajanv katastro^^ ^"Tstāvji. Jaunā Vācijas satversme vēl ^ ^ ' ' ^ f - ^"^^ y^^t^ Jāapstiprina sabiedroto militārajiem itofimā kareivja kapa Triumfa ark^ satverami nobalsoja arī 7 Bavā- Mk^je. Pavasara la^^^^ delegāti, kamēr 6 izteicās Iziet rio mājām miljomem panzle- ;^ x 5u. :Tuk^oši cilvēl^ n^^^^ . . sardzes tttaiņti pie Nezināmā kareiv- Jau piektdien Bonnā nodibmāja l i Sapii'ufi v^^^^^ le- izpildu komiteju, kas pagaidām aiz-raSanoSv Līdiiīgas svinības notika stās Rietumvācijas federatīvo val- VaSlniftdna to Londonā. ļdību. Tajā piedalās 7 sociāldemo- ' Berlīnes padomju sektorā krievu' kratu, 7 CDU, 2 brīvo demokrat^u, militārais gubernators, armijas ģe- 1 centra un 1 vācu partijas pārstā-nerālis Cuikovs atklāja pieminekli vis. Komisijas pirmā sēde notika jau -7000 kritušajiem sarkanarmiešiem,.pirmdien. Jaunā Vācijas satversme Vairāk desmit metru augstajā pa- j ^vwwwvvwwvwi>www^ kājē redzams krievu kareivis, kas ar ļ .labo roku tur bērnu, bet kreisajā rp- MiVJ« M>i«^eci kā šauteni, kurai uzlikts d\irklis. Dī- l^liriS 1^10115^ vaina kārtā Berlīne sarkanarmietisl ait-/ i« i nav apzeltīts, kā tas ir ar pieminekli MctCninkS ijnezināmajam krievu kareivim Vīnē'*. Materiāls bcrlīnietim ņemts fto Slavenais beļģu rakstni^s Mo-agrākās Hitlera valsts kancelejas, riss Mēterlinks, Eiropas literatūras I>arbi visu laiku noritēja lielā sle- ievērojamais reprezentants,, šinīs Penibā, un berlīoieši par tiem stās-ļ'dienās miris 87 gadu vecumā Viņa ^īja daudz anekdoši. [drāmās un dabaszinātniskajos sa- Hamb^rgā milzlgaS/ auditorijas Jcerējumos izpaužas spēcīga mistika, priekša Ievērojamu politisku runu ^Mēterlinks bija viens no izcilā-teica vācu sociāldemokrātu vadonis ļ kajiem simbolisma pārstāvjiem. Sūmachers, pasvītrojot, ka viņš ir Viņš kļuva ^paši pazīstams ar sa* par jauno vācu satversmi, lai gan tā I viem darbiem „Bi§u dzīve" vēl nenozvmē vienotu Vāciju. Vācuļ„Skudru dzīve" un Debisi kompo-nadonālisms, kas tagad sevišķi jū-ļnēto drāmu ..Peleass un Melizan- ^ms Hietumvācijā ietekmēts pa- de", ko savā laikā uzveda arī Rīgā. ^omju joslā, runu beidzot pasvītroja ļ Par lugu" ..Zilaiis putns»» Mēterlinks Sūmachers. San^me Hamburgāļ 1911. gadā ieguva Nobela prēmiju, notika arī agrākajiem vācu konceJi-| Mēterlinks bija precējies ar ška-trācijas nometņu iemītniekiem. Kad tuves mākslinieci Žoržeti Leblāmi. Pēc vairākām citām runām tribīnē Sakarā ar viņa 75. gadu dzimšanas izkāpa komunistu pārstāvis Tēl- dienu Bellas karalis iecēla Mēter-mans un izmantoja izdevību, lai no- linku grāfu kārtā. Par vma mSsslu <ieklarētu jau sen pazīstamos prd- UJrol Dauge Utvijas universitāte Pagandas saukļus lielākā d i a klau- nolasīja lekciju dklu, kas aizņēma mxL atstāja zāli. ./^^ ^ ^ ^ . l veseU» trl6 sēmsatm^ paredz, ka federātīvaiā parlaments būs. divi ķajtt^eiļag : T - ,-,Bwde§tag«*- im r,i0u^d^^a1t^^ P^rnoiejv^ēles uz^^ga-i i l e i i f c ' l i ^ : ^ ! * ^^ h^varfe tdāukt ņevi^hu 'l^et vlņ pārliecību. Par naudas lietam lems vienīgi federatīvais parlaments. Jaunā satversme piaredz, ka Rletvimvā-cijā at^ls arī'nāves sodu. Izšķiršanās Bonnā uzskatāma par vienu no svarīgākajiem notikumiem Pret to visiem spēkiem cīnījās Maskava un vācu komunisti. Zināma se-perātisma pazīmes pēdējā laiks izrādīja arī I Bavārija.. Kroņprincis tlup-redits un vairāki bavāriešu. iņinistr skaidri lika saprast, ka Bavārij labprāt ietu sfivus ceļus. Sī izšķiršanās Bonnā jo svarīgāka tāpēc, ka 23 maijā Parīziē notiks 4 lielvalstu ārlietu ministru konference. Nakti no sestdienas uz svētdienu vācu pplītiķ pieņēma ari Rietumvācijas feSieŗāti-vās valsts jisļuno karogu. Tās ir vecās V^imāras republikas krasais — melns, sarkans, zelts. Jaunā Rietumvācijas satversme pieņemta' ar tādu aplēsi, ķa to var attiecināt ar! m visu Vādju,. J. RANCĀNA 25 G4DU BĪSKAPA AMIATA JUBILEJAS SVINĪBĀS PIEDALĀS TRIMDAS DZIVES VADĪTĀJI UN KATOĻU PĀRSTĀVJI NO VISĀM VĀCIJAS BIBTŪĀPOSLĀM 7000 dievlūdzēju svinīgajā dievkal^^^^ BiskaiMi Jāzepa Rancāna 25 gadu amala Jnbieias avinlbas» ko svētdien AltStingā rīkoto ievesta nadonilais delegits lalvieSlem l^Mft prof. Lanrinoviēs kopi ar latvieSn katoļa Un Altēttngaa vācu gMidzniekiem un ki^nclņn mOkiem, izvēra par iespaidīgiem iv6tUem ne vien iatvieiu katoļiem, bet ari visai mfisn trimdas saimA Slm nottknmam Ipaiu no-zlmlbn pid^Ira p&vesta Flja 12. paāroolgi paraks^tiOs M^vdkums hl»- kapam Ratii^nam, kn^t novēlēta svētība ar! lalviēitt tautai» mOaa centrālo iestiin nn b^gaidi^a vadības pledalliani9 ar LNP on ĻCiK priekšsēdi J. Ce^n priekšgalā, kS ari tdkstoH i«oa ticīgo, kas lieca galvas augstā latviefiu garidzni^ priddS un, daudzUrt dzirdot Latvijas virdn, anva skaidru jēdzienu pu' mtlsu tautas traģ^n. Par So likteni iiz gadu slmtlan iiēdnSš ari pllkziies, ko l a M e i l ^^ slavenajā Marijas BrlnomdaritSJaa ki^E^ellā. Uz mazo Augšbavārijas pilsētiņu | rijas Brlņurodarltājas kapeUas, >ur Altētingu, kurai pašai ir tikai 50001 bīskaps Rancāns. asistēlpt daudza-iedzlvotāju, catmi gadu plūst svēt-ljiem garīdzniekiem; imētija divi ceļnieku p i ^ l ne vieri no visas Bā-1 piemiņas plfitenes. Mazākajā plfios-* vārija$v bet arī no pārējās Vācijas, nē latīniski iegravēts: ^TltalSrals lai izlūgtos Madjas Brīnumdarītājasi Markopoles bīskapa» Rīgas, pal^-- svētību. Pagājušā svētdienā mātes I bīskaps Jāzepa Ra^āns savi kt»i-dienā svētceļnieku pieplūdums Altē-i sekriidjas gada dianfi pateicas Visu» tlnga bija nepieredzēti liels un toļ varenajam Dievam un no Marijas vērtēja uz 12.000, kas jo iespaidīgā-[ Brinumdaritfijas Altētihgā izlūdzas kas padarīja Jāzepa Rahcāna 25 ga-l brīvību savai apspl^st^jc^ dziiioitienei 4u bīskapa amata svinības. Tajās | Latvijai." Otrā j^Skanē, kas rotāta bija ieradušies arī ap 300 latviešiiļ Latvijas krāsān^I^^ gan no tuvējās Mlldiarfes nometnes, v«āod&ūwaqrtM»:r .JEft|^^^ Vā-gan no tālākām Bavārijas un patļdji a t d i ^ latvieU,: /sapulcējuMes angļu joslas nometnēm,,kā ari kupļJļl»^ Brlnilirttiaritijas'^^l^ kājim skaitā mūsu ibi^ļi lietu^^^ ļ AKētiiigā; Žziļ* - p a ? ^ ^ Bīskapa fencfina godināšanu ie-ļ Dievu, atceroties savus? de^ vadīja svinīi?s- dii^alTsojums plašā-ļ ļus un niāsas visā taaMKUlē/ ploortin kajā Altžtiriga& dievifiamt ^ 'Sv.|«^ l a b d ^ ūnvlūdlai par aavas Aņp^ baznīcS,^^^^ pulc51ufei| i p P ^ J ^^ 7000 dieviūa^ējlj^^^^i^ t i t e ^ ^ ^ ' « ^ J ^ ' - S v f i i ^ 1w«l^fc^^ līdz pēdēlai-vtetŖi. Visu iiclgd adsļ * ^ l a ^ daudzo tūkstoSusvēt-bija pievērptas dievnama ieejai^kad] ceļnieku vidū, nodz^eai|a latviešu pa to, svinīgai mūzacai skanot, ie-| katoļu himnu Ved mfls laeDleva» nāca bīskaps Jāzeps Rancāns 17 latviešu un vairāku vācu uņ lietuviešu katoļu garīdznieku pavadībā. Prāvests R. Mutulis, uz svinībām bija ieradies, pat no Anglijas. BecMtur- APSVimUMUI^^ BAGĀTOS Laicīgo aktu,' klātesot dtu tautu Bevins iepazīstas ar Berlīnes gaisa tin runa vāeu poMķiem BRITU ĀRLiirru MINISTRS TIC» KA PASAULS IESPĒJAMS IĻOSIOSS MIERS Politisko notikumu norisē Vācijla pēdējā laikā sāk ieņemt aizvien ievērojamāku vietu. Blokādes aticel-šima, jParizcs k(mference un apsprie-des Londona un VaiHigtonā Uēi^nAi ka bez 80 miljona vādešu lldzdidil-bas mv iespējams nodibināt pasaullē nedz ilgi^tošu mieru» nedz ari Imān^ šināt Eiropa saimniecisko i^šplau-kumn. Ka "Meijas lomn nākotnē rietuma r^nokratUas vērtē ļoti augstu, liecina kaot vai siStdnaUskie bi^tt valsts viru, apmeklējumL Vispirms Berlīnē ieradās Lielbritānijas ministru prezidents EtUjs. Pēc neilga laika viņam sekoja lords zī-mogglabātājs un nule Berlīnē un Rietumvācijā viesojās britu ārlietu imnistrs Bevins. Agrākajā Vādjas galvaspilsētā viņš ieradās sestdien. Lidlaukā Bevinu sagaidīja britu militārais guberriātors ģenerālis Ro- :l)ertsons un dti augsti virsnieki, kā arī vācu pārstāvji Jau pēc'dažām stundārn, kad Lielbritānijas ārlietu ministrs bija iepazinies ar gaisa tiltu im Gatovas lidlauku,' sākās siva-rigas apspriedes gan ar sabiedroto, gan vācu politisko parlCju pārstāvjiem. Par šīm apspriedēm nav publicēts nekāds oficiāk paskaidrojums. Labi informētas aprindas" t<imēr rfna stāstīt, ka galvenā uzmanība tika veltīta blokādes atcelšanai un miera liiuii»»n dx Vāciju. ģijas un kapucīnu mūka svētrunas ^2 f^^^^ ^f^^' par sātana negantajiem nodomtolr"^' kas grib pārvarēt tičigp pasauli, pre- . bazillk^. v^^^^ lāts Ed. Stukelis kankes runā lat-h^iffn,^^^^^^^ viešu un vācu valodā. at)cerēja bis- 7^*? legāts pof. R^I^urtoPV^S^^^ kapa Bancāna svētīgo darbu katoļu 5>av^ baznīcas un savas tautas labā. Pre- «««fanam s u t l t o a^ lāls uzsvēra, kā būtu labi, ja svl- >,CleniJamļs^b^ un nības varētu notikt Latvijā. b e t W ^ ^ ^ ^ ^ : ^ mums jāpriecājas arī par to. ka tās vispār var notikt, par ko ari sevišķa Patīkamo todi natema^ mēneša pateicība pienākas Pasavas bīska-M2*^Jl"?»» pam, lietuviešu garīdzniecībai un t-l?®^^,^ ^^S?^J^T^' kapucīnu nlūkiein. Dievkalpojuma ^^^«^^^^^^^ nobeigumā bīskaps Rancāns nodeva L^^KSvē^ dievlūdzējiem apustulisko svētību. ^^^a^^^^^LS^ Pēc tam latvieši pulcējās pie Ma-1 ^^fg^ļj^ ^"^^^ vislabākos Sajā garajā laika posmā, kurā Tu esi bijis Augstais gamš, pastāvot t^ daudzām si^iedriskāsd^ves grūtībām tm jo sevišķi kāra skaztejto preteSķībām, daudzus gadus Tu ar savu darbu un pūlēm esi palīdzējis Rīgas archlblskapani vadīt viņa ganāmpulku. Tādēļ Tevi, cienījamais brāli, no sirds sveicam par veikto pastorālo darbu un novēlam visu labāko, kā ari izlūdritoles no Dieva Svētdien Bevins runāja Berlīnes I Tev leprlednājumu. pilsētas domniekiem. Viņš izteica Sīm dievišķām dāvanām par ķīlu savu apbrinošanu un pateicību ber- un Mūsu sevišķam mīlestības aplie-līniešiem par izturēšanos grūtajās clnājumam dodam tev, cienījamais blokādes dienās, un apsolīja, ka Pa- brāli, un Rīgas archibīskapām, visai rizē Lielbritānija iestāsies par de-ļ garidzniecībai un tņutaī Mūsu apus-mokratlju Vācijā. «Daudzi diktatori tiilisko svētību; mēģināja sev paļaut Eiropu," teica Romā pie Sv. Pētera, 1949. g. IL tālāk Bevins, „bet viņu mēģinājumi ļ s^rlll. izrādījās nesekmīgi Ari tagad rie- Mūsu pontifikāta 11. gadā tumu demokrātijas nepiekāpīgi cinī- ļ Pāvests Pijs 12. sies par brivibu un cilvēku tiesībām ļ Nolasījis pāvesta apsvdkumu, prof. Vecajā konttoentā." Uzrunas bei- P. Laurinovlčs sveica J. Rancānu gās britu ārlietu ministrs pasvītroja, visās trimdā esošās latviešu katoļu ka viņš noteikti tic labu attieksmju garīdzniecības vārdā uri pasniedza nodibināšanai starp Vādju, Frandju viņam garīdzniecības spēka zīmi - un Lielbritāniju. bīskapa zizli un adresi, novēlēdams Pēc runas Berlīnes pilsētas domē k<^ā ar tautu atgriezties brīvajā Bevins pieņēma ārzemju \m vācu j Latvijā, preses pārstāvjus. „Parizeš konfe-j Sapratējus atzinības pilnus vāix3us rence būs sākums." teica Bevins teica Pasavas bīskapa pārstāvis ģe-žumālisti^ n. .^s neticu, ka Pari- no-ālvikars Rīmers: ,.Pasavas bīs-zes apspriedes varēs uzskatīt par ļķl^s mani ir pagodinājis izteikt vi-rniera konferenci, bet katrā idņā turļņa ciešo saistību ar bī3kapu Rancā-tiks sagatavota zeme turprnākām [ nu im viņa tautas brāļierh. M& 1ū-konferencēm, kas nodibiriās pasaulē dzam Dievu, lai viņš bagātīgi at- Ogstošu mieru.** Tad britu valsts-ļ niaksātu par to, ko bīskaps 25 gadu virs deklarēja; ka Vadāja jānodro-ŗģ^ā strādājis baznīcas un savas šina brivas vēlēšanas, lai katrarn ļmīļās tēvzemes labā. Par šiem pilsonim būtu tiesības'paīist savuļ^ētkiem gan klājas sēras, un sma-pārliecību. Pēc Beviņa\uzskatiem,-gurns, bet mēs zinām, ka Diev.s to notikumi Āzijā un pilsoņu kars Ķī- visu pratis pārvērst ^stā priekā: dos nā nav svarīgāks par politisko at- atbrīvošanu un liks atgrieztie* tēv-tīstību Eiropā. Atbildot uz kāda zemē." (Beigas 3. l a » . ) ' (Beigas 3. Ipp.) / >«1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490510 |
Description
Title | 1949-05-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
te-r-4-.
1». Naža dōt
^•^bīdtca; i
Iterftra .iarļja pi
T«rk «ki^ 13.
zm Mm. 2$. Cli
g. 3.^stobri'^
iHHl Aflilili
. V.-
)t)«'|ai, krentatdriļi
' l i n a » : : » P ^'
ii
^4 It
A/C V»*» '
li
tiii
UtvlMi Newipaper
Mīisbcd imdtr EfICOM QvU
Alfaira Divlaioo Aalhorisatios
Nttfflbff UNDP 19». PnMiaher
tfld e |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-10-01