Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1949

              eSr»^ «līt
ir
un
sķal(&o,
ja jau. tun)Uii i
darbā' pteļ
s,'ka DP
s , , - k a r t i * ?*
Irias daļa
un v i
« :daž§d8s'VScIļg
p ārsti, kas M
>val(^^^^^^
igOO 0it
<L -• il-'.i • • ^ . ••::..
asm
valodS
nav.
lemt
tATVUA, 1949. g. 10. malfi '
DiSRAPA
RANGĀNA
GODINĀŠANA
i
(Turpinājuma no L Ipp.)
Padavaa bīskapa pārstāvja godinā-jumsun
tikpat sirsnīgiem vārdiem
pievienojās lietuvieSu kato}u vadī­tājs
Vācijā KapoCuss, Pax Homana
pārstāvis amerikānis Kiršners. poļu
katoļu pārstāvis un Bavārijas kapu*
(4ņu vārdā tēvs Vladislavs. PSdē-
'jais, kas Latvijas neatkarības laikā
fŗls gadus bijis Sv. Alberta draudzes
prāvests Rt^ā, salfdzinājumiem ba­gātā
un labā latviešu valodā teica:
„Lal Dievs palīdz latviešu tautai
pārvarēt rūpes un skumjas un laļl
tai atkal reiz nāk brīvības un pat­stāvības
dienas/* Tēvam Vladisr
lavarn^ kas tikko atgriezies no ga-ŗfflta
ceļojuma pa CīM, un 7IJ g. ve*
caj^m. tēvam Robertam Marijām, kad
bijis viens no pirmajiem kapucīhu
m(ttJeiņ Skaistkalnes klosteri, Lat­vijā
pavadītie gadi' palikuši neiz-dzējamā
atmiņā tm tikko tas būtu
iespējams^ viril tūdaļ turp atgrieztos.
Dziļi/ saviļņots par bīskapam vel-iītajtem
vārdiem, apsveikumu teica
ļ i jp un LCP priekšsēdis J. Celms:
jiitvleSu sirdi šodien pārņem savā-da
sajūta, kad šeit, vairāk nekā
tOOO' km no dzimtenes robežām ar
Mocarta skaņām godina latviešu
zerfinieķa dēlu. Viņa garīdznieka
daiim iodlen ^dina mūsu tautieši
ka|oJi un arī vādeji, bet mums jā­atceras,
ka bīskaps Eancāns bija
grt viens, no t i cu kas palīdzēja, celt
tatvl}u un tādēļ viņa vārds paliks
Latvijas vēsturē. — Jūs bijāt Latvi­jas
lilcumdošanas iestādē ieredzēts
i|n au|sti ētisks darbinieks un tāpat
tagad trimdā Jūsu jibrds deg un
iŖdst par mūsu dzimteni. Lai Dievs
dod, ka Jūsu roka palīdzētu veidot
Latvijas likteņus, kad tajās atgriezī-itaries."
Latvijas C^^ Padomes vārdā
t^IfillAp^ sumināja M Rlive, no
U^lēSa kara ordeņa kavalieriem un
^Jpaeļr^i^kiem — pUcv. V. Skalst-laiSs.
tCK delegācija L. Rozen-taiSt
V, Ļamb^rgs uņ J. Niedra līdz
ar sveicieniem nodeva krSlķīu velti
-^tsftrti^ svečturi, rotiātu ar tat-
ViJis un bīskaipa ģerboņiem. No
Latvija$ Sarkanā Kfrusta galvenās
*ileii apsveica dfr. t l Liepiņš, pa­sniegdams
adr^/ nb parlameiitā-tietiem
V. Bastjānija (velte), Latviešu
katiŠ irtudentii apvienībai ļpriekS-mk$'
K Majakovskls. korpcM^dJas
Ui^iania J^t. Jaudzomļ, Amerikas
katoļu prdes, L. TJ. studentu b-bas
pārstJvJL: angļu Joslas priestera
vSrdI pftv. P. RuCs, nq Anglijas lat-ifftļu
katoļiem prāv.R Mutulis, bet
Anna Bastjāne nolieca galvu tās
latgali^šiu mātes priekšā, kas devusi
dzīvību juibUļāram. Apsveicēju rin­du
vēl^ tuipnāja daudzi katoļu
dratidžu garīdznidd un pārstāvji no
visām Rietrnnvācijaa Joslām, vairāki
pasniegdami ari veltes un adreses.
Vairāk par pussimtu bija telegrā­fisko
un rakstisko sv^denu, gan no
Vādjas. gan dtām zemēm, starp
tiem- sūtnis Londonā K. Zariņš,
aiņastuli^is vlzitātors VSdjā bīs­kaps
Mundis, Kaunas archlbīSkaps
\m metropolīts J. Skvidricks, sūtnis
Dr. 0. Orosvalds, ministrs J. Ca-maņis
no Romas. Bavārijas kultūras
ministra Dr. A. Hundhammers, bīsk.
A. Vrbis Spānijā, bisk. B. Sloskahs
Beļģija, vairāki vācu bī^capi, blj.
Igaunijas valstsvīru vārdā bij. mi­nistrs
a Holbergs, Milda Salnā un
^iļ^f. A. Svābe no Zviedrijas. Vati­kāna
emifiprācijas bir. vad Ženēvā,
ttoaiņu ģenerālvlkāors, katoļi no
Zviedrijas un Anglijas, ogļraču b-ba
BeHdjā, stēlnieki, Latv. karaskolas
vizioiieki, Baltijas. Sieviešu padome
un vēl daudzi ap9veiikmni no garldz-niddem
Novlgija, Svdcē, Prandjā,
Itālijā, Argentīnā un dtur. Prof.
Laurinovdčs apsveikumus lasīja
vairik nekā stundu, bet tad arī dau-
Odem tikai paguva nosaukt pirmo
teikumu un sūtltSja vārdu.
.Bīskaps Rancāns sirsnīgi patdcās
^em aipsveicējiem un labas nā­kotnes
vēlētājiem, izteikdams cerību,
«a Dievs dos latviešiem atgriessties
niājās. Skaisto svinību dalībnieki
mh, nodziedot Latvijas himnu.
Arv. B o l š t e i ns
P A B KO SPRIEDIS CETRI Ā R U B T U MINISim PARI2S U H Sia)US
REZULTĀTUS SAGAIDA
Berlīnes blokādes atčdiana neap­šaubāmi
ir rietunfti demokrātiju pa­nākums.,
Tad, kad ihidomju Savie­nība
apmēram prieki gada aizUedza
caur savu joslu jebkādu ^tīksmi ar
Vācijas agrāko galvaspUsētu, Mas­kava
cerēja, ka ASV un Llelbritanl-ja
berllniešus varēs apgādāt ilgākais
vienu mēnesi. ]Pati^n>a izrādījās
Kremlim daudz rūgtākā nekā rožai­nās
cerības. Krievu lācim tomēr
neizdevās aprit savu dlts brāli —
^rlīnes lād: vāde$i pilnīgi noblo­ķētajā
pilsētā ēda, dažas stundas
dienā dedzināja elektrību, kurināja
krāsnis un — marēja. Bet šīs uz­varas
nozīmi nedrīkst «pārvērtēt, jo
vēl nevar zināt, kas krieviem īsti
padomā. Sāds uzskats valda ari
Londonā, un to vācu klausītājiem
nepārprotami deklarēja BBC poli­tiskais
redaktors.
Tad, kad sākās sarunas par Berlī­nes
blokādes atcelšanu, nevarēja zi­nāt,
vai tās beigsies ar panākumiem
vai ari izjuks tāimt kā izjukušas
daudzas konferences im apspriedes,
kurās piedalījās ari krievi. Beigās
izrādījās, ka Ņujbrkā ir labāks sa­prašanās
gars nekā Parīzē vai Lon­donā.
Berlīnes blokādi atcels, tā ta­gad
ir skaidra un nolemta lieta. Bet
šaubas rietumos par līdzīgiem pa­nākumiem
ari nākotnē valda jopro­jām
lielas. Pēc divi nedējām, kad
uz agrāko Vācijaa galvaspilsētu ri­pos
atkal vildeni, smagie automobili
un peldēs liellaivas, notiks ja\ma
„]abās gribas un saiprsišanās*' pār­baude.
Tad Parīzē sāksies četru
ārlietu ministru >conference, kurai
vajadzēs pieradīt, vai politbirojs
tiešam nolēmis izbeigt auksto kaļru.
Sobrid vēl ir pārāk maz faktu, lai
to stipri apgalvotu
Informētas aprindas Londonā un
Parīzē zina stāstīt, ka Parīzes kon-fercmcē
viens no galvenajiem jautā­jumiem
būs Vādjas vienības prob­lēma,
par ko sevUķi cīnīsies Pa­domju
Savienība. Rietumu demo^
kratījās nekad nav bijušas pret visas
Vādjas apvienošanu. Bet kā Lon­dona,
tā Vašihgtonp. un Parīze par
vienīgo priekšnoteikumu minējusi
prasib.u, lai Maskava izbddz savu
politiku; kas rada pasaules ^sa­šķelšanu
divi daļās. Diemžēl, pa­gaidām
nav pazīmju ka Kremlis no
tās būtu atteicies. Bet tādā gadī­jumā
rietumi nekad nepieļaus, ka
dzelzs priekškaru nllrbīda līdz Rel-naL
Padomju Savienības politiskā
kursa maiņu varētu iezīmēt brīvas
vēlēšanas Vādjā. Nav šaubu, ka
komunistu partija jeb, kā to t>a-domju
joslā s^uc, SED katrā riņā
zaudētu. To nekādos apstākļos ne­pielaidīs
Kremlis, kas jau tā norū­pējies
par savu p<»id]u stiprināša­nu
Rietumefropā. '
Otrs svarīgs Jautājums, ko neap­šaubāmi
pārrunās Parīzes konferen­cē,
būs Vādjas reparādjas. Padom­ju
Savienība Jau Potsdamfi nepār­protami
deklarējai ka šīs reparād­jas
tā vēlas saņemt ņo vācu tekošās
rūpniecības. Tādā gadījumā iznāktu,
ka atlīdzību par Hitlera nodaritiem
zaudējumiem būtu Jāsamaksā ne-
^s vāciešiem, bet amerikāņiem un
angļiem. MaiSala plāns, kas attie­cināts
ari uz Vādju, pēc valūtas re-
LAUMB NSLAIBIi
Dienā, kad notika Ievērojamas
zirgu liešanās sacflcstes, an^u
sacīkšu zirgu IļtaSni^ Aleksis Bar-nets
uzzināja, ka zai^ nakti at-lauziiSi
viņa naudas i&api un noza­guši
naudu un vēriaUetas 8000 mārc.
vērilbā. Hipodromā viņš par lielo
nelaimi žēUidies savam žokejam.
„Tas nekas," telds žokejs. «Jūsu
zirgs pēdējā sacensībā šodien uzva­rēs.
Liedēt labi daudz naudas uz
^dņu, un Jūs zaudēto atgūsii"
Bamets, kas parasti pats totsdlzfi-tora
derībās nav piedalījies, tiešām
licis U2 paša zirgu pēdējā skrējienā
1000 mārdņu. Zirgs uzvarējis un
izmeta bUusi 10 pret 1. Vakarā
Bameti priecīgs smaidīja, jo tagad
nozagto 8000 māic. vietā viņa nau­das
skai^ bUa 10.000 mārc
Ko karš nodaniis Eiropas jaunatnei
rāņtt
^ audzināšanas un zinātnes or-ganizādja
UNESCO izdarījusi pē­tījumus,
lai noskaidrotu, kādā stā­voklī
tagad dzīvo Eiropas Jaunatne.
^ riņām, ko sniegušas valsts un
Prtvātas iestādes, pašlaik 30 milj.
.^«rvietoto personu** vidū Eiropā
«8ot 7,5 milj. bērnu. Bez tam visā
Eiropā pašlaik ir 13 milj, bāreņu
vai pusbāreņu.
Visvairāk detusi polu Jaunatne.
™ i l ā esot 1,2 milj. kara laika bā-
Varšavā vien iestādes ofi-reģistrējušas
100.000. Ungā-
"lā 1945. g. miljons bērnu bijuši bez
P^usfites, bet bāreņu skaitu tur vēr-tēlot
uz 200.000. Grieķijā no 2,75
^ bērnu 380.009 bn —*-
kiem, bet Itālijā 390.000 bērnu nav
pajumtes vai vecāku, ^ ā Eiropā
vēl 1946. g. bez pajumtes bijuši 3
milj. bērnu. Cechoslovakijā saskai­tīti
50.000 bāreņu, un Frandjā tādu
esot 250.000 no 12 milj. bērnu.
Par bērnu mirstību UNESCO sa­vākuši
šādas ziņas: Polijā bērnu
mirstība tuberkulozes dēl kopš 1936.
g. pavairojusies no 17,6 līdz 27,1 uz
ik 10.000 bērniem. Grieķijā 1947. g.
ar tuberkulozi miruši 25 no ik 10.000
bērniem, bet Cechoslovakijā 1948. g.
35 proc. no visiem jauniešiem esot
bijuši tuberkulozes apdraudēti vai
inficēti Ungārijā 1947. g. ar tuber-kulori
miruši 155.000 bērnu, pret
1X000 pinns kara.
formas i^iSrbjami pacēlis d^fves
standartu Rietumvādjā un no­stiprinājis
vācu rūpttieca>u. Jai^V
un Lielbritju^ja būtu vienis pi'ātis
par reparādjām no tekošās jsro-dukdjas.
tad l MarSala plāna augļus
faktiski pārsūknētu uz Maskavu.
Paliek vēl viena iespēja. Ja Pa-r
M čet?u lielvalstu ārlietu mWlstri
nevienojas par vienotu Vāciju, var
tomēr iole^nt visas vadjas kopīgu
kontroli pēc Austrijas parauga. Bet
ari te rietumu demokrātijām ir ne­patīkami
pieredzēJimīL Kremļa
pārstāvji gan rūpīgi seko, lai ame-
'ri.kāņi, franči un angli strikti pilda
pienākumus, bet paši rīkojas kā iz­nāk
vai kā liek Kremlis. Pietiek
atgādināt Ikaut vai neakaitāmāSļ
austriešu ajpdetināšanas tm depor­tācijas,
lai saprastu, cik nopiemi
Maskava r«ispektē iepriekšējās vie­nošanās
un līgumus.
Par visne^tīkamāko pesimismu
Parizes konferencei tomēr gādājusii
pati Padomju Savienība. Dīvainā
kārtā kopš L maija visi krievu laik­raksti
atkal atjaunojuši ārkārtīgi
asu un ndedetīgu propagandu pret;
rietumiem. Nav skopojies nārme-tumiem
ari padomju galvenais dele­gāts
Apvienotajās Nādjās Gromiko,,
sevišķi tad, kad darba kārtībā bija
Jautājums | ^ diplomātisko attieks­mju
atjaunošanu ar Franko l^ārdju.
Vispēdīgi aukstu dušu labajām ce­rībām
uzlējuši Padomju Savienibasi
radio .traucējumi. Lai padarītu ne­dzirdamu
Amerikas balsi vai BBC,
bija vajadzīga rūpīga sagatavošanās
un laiks. Skaidrs, ka tā sākās jau
tad, kad Staļins „loti draudzīgi*' sa­runājās
ar Kingsberiju Smisu un
Maļiks ar Džesupu. Visu šo iemeslui
dēl rietumos ^alda liela atturiba.
To pauž arī britu svētdienas pre­se.
Neatkarīgais „ObserveriS pie-'
mēram, raksta, ka vēl jānogaida, lai
pārliecinātos, vai Berlīnes blokāde»
atcelšaiui |ir Maskavas, manevrs vai
līdzšinējās politikas maiņa. Rietu
miem nevajaga aizmirst, ka tautvļ
brīvības Austrumeiropā vēl Jopro-^
jām nav, lai gan to atjaunot Padom­ju
Savi^nlbii apsolījās jau Jaltafii
konferencē. „Sunday Times" pie-bilst,
ka krievps var saprast vlenlgil
tad, ja Viņu poUtEbi ievērtē pasau^^
Ies mSrQg&.
B. Ķ.
Ķdtļoiļi Iļlaiiseiia dils
ģeftft l i ^ allialsfiia&ai
Plašākā rakstā, kas veltīts no sa­vas
vides imutajiem Eiropas inte-
Idctiillifflai^ Zettunr*
ziK^ par samM mk pazlstamu Ie­stādi,
kas speciāli nododas grūta­jam
darbam palīda bet drimienes
palikušajiem intelektuāļiem Sis ie­stādes
nosaukums ir „Comittee In-tmiational
d'Aide aux Intellec-tuels**.
tās adrese Zenēvā — Rue du
Rhone 1.
Sl organlzlc^a, ko vada slavenā
Fridtjofa Nansena dēls Ods Nan-sens,
nesen imbllcējusi savu pirmo
darbn>as pārskatu, no kura redzams,
ka tā galvenam kārtām aprobežo­jas,
izvietojot bez dzimtenes pali­kušos
inteliģento profesiju bēgļus
viņu pašu darl^ Šveicē, Belžijā un
Frandjā, mazāk skarot ari I^us,
kas pašlaik atrodas Vādjā un Aus­trijā.
Svdces laikraksts uzsver, ka
šī organizādja neesoi domāta ,tikai
vai visvairāk Sdu atbalstīšanai
Svdces komitejas darbības pārska­tā
redzams, ka 60 proc no tiem,
kam palīdzēts, bijuši žīdu, kamēr
Beļjļjā žīdu bijis tikai 50 un Fran­djā
20 proc Pa daļai tas esot iz­skaidrojams
ar to, ka inteliģento
bēgļu vidū, kas ieradušies no' Aus­trumeiropas
valstīm pēdējos gados,
žīdu esot samērā maz.
Tai pašā laikā tomēr esot konsta­tējams,
ka lielā dala no komitejas
visai ierobežotajiem līdzekļiem nā­kot
no MM organizādjām 45 proc.
no visiem līdzekļiem pagājušā gadā
esot devusi American Joint Distri-butlon
Comlttee.
1947--46. darbības gadā komitejas
izdevumi esot sasnieguši 350.000 do­lāru,
kas esot ļoti maz, salīdzinot ar
loti li^lo bez dzimtenes un darba
palikušo Eiropas intelelctuālu skaitu.
„ZŪrdier Zdtung' šai sakarībā kon­statē,
ka bP vidū vien esot ap
40.000 inteliģento profesiju darbi­nieku,
kam vajadzētu i^Idzēt. bet
vēl daudz lielāks esot to inteliģento
bēgļu skaits, kas nebauda IRO ap­rūpi
Par spīti Šaurajiem līdzekļiem,
komiteja tomēr esot veikusi ne vie­nu
vien labīt darbu, |>aildzēdama
vairākiem ievērojamiem inteliģento
profesiju darbiniekiem atrast darbu
aizjūras zemēs, kā ari palīdzot d-tiem
turpināt viņu rinātniikos dar­bus
vai publicēt Jau paveiktus dar
bus. Pašlaik komiteja atkal nonā­kusi
grūtībās un darbu varēšot tur­pināt
vienīgi tad, Ja financālie att
balstītāji neatraus savu paUdzIbu.
Stiiļins vēlas nodzīvot 100 gadu
īstie diktatori Kremli pašreiz k
ārsti, raksta laki informētais Švei­ces
laikraksts , J)ie, Weltwpdie". 3m
kopš otr^ pasaules kara beigām bla-r
kus polītlMcaJām problēmām aizvien
lielāku noziitti piešķir Sta}lna ve*
selibal Decembri viņš k}ū8 70 ga­du
vecs, bet ir informād a, ka Pa^
domju Savienības diktators vēlail
nodzīvot aa-^lOO gadu. Kad Elioti
Ruzvelts 1947. g. apmeklēja Staļinu
viņam vajadlzēja gaidīt 10 dienu, ie-kām
to KiemlI pieņēma. Staļins
toreiz esOt lieids: „Man loti žēl, ka
es Jums liku gaidīt Es biju atva-ļlnājtunā,
un mani ārsti pieprasai,
lai es zaudēju no svara vismaz 10
mārciņu. Tas nebija tik viegli, kil
man sākumā likās.''
Jau kopš ilgāka laika zināms, ka
Staļins ļoti norūpēji^ par savu ve­selību.
DlvJdnā kārtā viņš esot ļoti
paklausīgs ];>adents. Viņš strādājot
gadā tikai 6 mSneSus, pār^o laiku
pavadīdams vai nu Krimā, vai sa­vā
vasarnīcā Maskavas tuvum21.
,J)le WeltwoAe'« zina stāstīt, kii
Sočos Staļina pavada aprīli, mtiiju
un Jūniju, ķfi M oktobri, novembri
un decembri. Bet ari tai laikā, kad
Kremļa dilitātors atrodas Maskavā,
viņš strādā tikai 5 dienas nedēlā. Jau
piektdienā Staļins dodas uz savu
vasarnīcu, kur 8 dienas pavada ģi­menes
vidū. Ari dienas darbs no­rit
pēc Stingriem ārsta priekšrak­stiem.
Pāc aukstas peldes ritos Sta­ļins
ņm stundu pastaigājas pa
Kremļa ielām Staltos brokastīs ap­ēd
tikai dažas sviestmaizes un dzer
tēju. Viņa maltītes vispār esot ļoti
pieticīgas, jo ari diktatoriem vecu­ma
dienās nav ēstgribas. Ari |>ēc-pusdlenās
Staļins vienu stundu pa­staigājas
un tad [Strādā ilgākais līdlz
9 vakarā. Jau priekš pīkst 12 i^ņš
iet gulēti
Agrāk Staļins^ bija pazīstams kā
liels šņabja dzērājs. Ofldālās jpie^
ņemšanās itn intīmos sarīkojumos
nebija n^ena, kas spētu viņu ap­dzert
Tagad viņš apmierinās ar
pienu un jau 1946. g. atmetis ai-I
smēķēšanu. Vai tiešām Staļins ir
tik slims? Kara laikā, kad Kremļa
diktators strādāja 14—16 stundu Miie-nā,
viņš iztē^ja loti daudz enerģlr
jas, bet p€c Vācijas kapitulācijas
sekoja reakdja: tā sākās ar a.<{tmu
im paaugstinātu asins soiedienu. Pa­zīmes
radīja ari artēriju pārkajķo-šanos.
Sādi traucējumi nav nekas
neparasts vcidem cilvēkiem, un S>ta-ļinia.
personīgais ārsts profesors Aor
tonlo Džordfiho esot apgalvojis, ka
Kremļa diktatora miesas kōnstruk-dja
ir aipbrlnojama. Viņš neesot re­dzējis
neviena cilvēka, kam būtu
tik stipra veselība. Arī kara grūtā­kajās
dienās Staļins esot bijis fi­ziski
nenogiiJrdtoāTņs.
'«Sabiedroto dlplblnāti apgalvo, ka
visa Staltoa ricfba liecina par viņa
vēlēšanos pagarināt savu dzīvi pēc
iespējas ilgāk. Jau 1937. g. v\s)& esot
nosūtījis profesoru Bogomoļeču uz
Melnās Jūras apgabaliem, kur dzīvo
apm. 4000 dlvēku, kas sasnieguši
100 gadu vecumu. Bogomoļečam bi­jis
uzdots izpētīt šīs ilgās dzīves no­slēpumu.
Pēc vairāku mēneneSu
rūpīga dari)a profesors konstatējis,
ka cilvēks novecojas tikai tāpēc, ka
nolietojas asins riņķošanas sistēma.
Viņa atbilde uz šo problēmu bija
īpašs serums no dlvēka kaulu sma­dzenēm,
kas izšķīdināts zirgu asi­nis.
So serunrn vaja&ēja iegūt no
mirušiem cilvadem ne vēlāk par 10
stundām pēc nāves. Profesoram Bo­gomoļečam
Staļins atvēlēja neapro­bežotus
līdzekļus, lai izdaritu ek­sperimentus
ar brfntunaino serumu.
Maskavā tika ier^ia liela labora­torija,
ko vēlāk pārcēla uz Kijevu,
pārdēvējot to par bioloģijas un pa­toloģijas
institūtu. Dažu gadu laikā
vairāk nekā 10.000 cilvēkiem Izda-rija
Bogomoļeca atrastā seruma in-jekdjas.
Rezultāti bija lieliski Lie­lākā
daļa padentu sajutās tik spirg­ti
kā 30 gadu vecumā. Kad šos pa­nākumus,
ko apstiprināja ari Pa­stara
instutūts Parīzē, redzēja Sta­ļins,
1945. g. viņš lika izdarīt ari
sev pirmās injdcdjas. Apbrīnoja­mā
kārtā tās esot līdzējušas nevien
pret astmu un paaugstināto asins
spiedienu, bet arī pret vispārēju fi­zisku
sagurumu. Injekdjas Staļi­nam
tagad izdarot sistemātiski. Labi
informētas aprindas Maskavā izsa­kās,
ka visuvarenais Kremļa dikta­tors
ar sava mūža pagarināšanu vē­las
sagādāt pārsteigumu ne vien vi­sai
pasaulei, bet ari dažiem savion
tuvākajiem draugiem.
Ie|»rieklē}i9 brostvārda inndas atrislsSiidiii
L ī m e n i s k i : 1. B\iŗi. 4. Pāvils. S.
Otri. 0. le. 10. Doze. 12. Rttocis. R
Stella. 16. Sfire. 17. Jēga. 19. Asmens. 21.
ūdeņi. 24. Andi. 26. Bfilt. 29. Aigartt.
32. Agaves. 33. Uti. 34. Si. 35. Krīu m
Inesis. 37. Sava.
S t a t e n i s k i : 1. Bads. 2. Roze. 3.
Ateljē. 4. Plrfigs. 5. Vīns. 6. Iecere. 7.
Siseņi. 11. Otas. 13. Ir. 15. Lēna. 18.
Audi. 19. AtbSņi. 20. Melase. 22. Dīglis,
a . Nirt.^ 25. Naska. 27. A«. 28. A?is. 30.
Alta. 3L Sīga.
cs un
plesijgai avis
Vēl prteki daām gadiem SBa*
mc^ūras s^ķu t v ^ j ī t i M ^ irbUaUl-kās
rūpes sagādāja bma uzglabā­šana
ceļā uz māju. Kādi vecs
zvejnieki U^u laiku gudloja par io
postu im izgudroia ka avaritfDeali
iemesls, kāpēc sl^es ce}ā maitfljai,
ir tas, ka ceļā ut ostu tts nebija
Qd(^ bet gaisā. Tā kā siļķei pēc
dsJ)as liktuniem jāpeld ūdeni, visfi
nolēma ierikot savu kufti tfi, lat tfii
lld^pat ostai varētu peldēt ^Md*
filā^ūdens baseini kuj» dIbeidL
larādijfis tomēr, ka ar ūdeni vien
nepieti^, lai siļķei paliktu noiai
— tām bija vajadzīga kustība, lai
tās aiz i,melancholijas*' nesagltt*
mētu. Apr^Mi^ izrādījās pareizs ^
plēsīgās zivis bija ceļā i ^ u i ai
dažus duēus siļķu, bet visas pārē­jās
aiz bailēm no plēsoņiam bUi
tik modri peldējušas pa šauro ba­seinu,
ka saglabājušās itin kā tikko
no Jūras izceltas. — Tagad fan-drīz
visi Ziemeļjūras zvejnieku kuj}
izrīkoti ar baseiniem, kur ua ik
tūkstoti siļķu mēda ielaist vienu
plēsīgu zivi
„The Daily Mlrroz^ ziņo, ka Hkm
no Ievērojamākiem mūslaiku vii»
tumieklem, profesbrs Arnolds To-
Inbijs, kura darbus latviešu presē
apskatījis prot. Svābe, izteidei ka
komunisti mūsu dienās veic plblgo
zivju lomu, kamēr rietumu 4em(^
kratījās pielīdzināmas sllķēm. Kria*
vi ar savu rīkošanos piespiei tl^
tumniekus pastāvīgi būt modriem,
Atlantika pakts, Berlīnes gaisa tilti
uc. Ar to novērstas briesmaSi k%
rietumi varētu iesnausties un ^ *
glumēt", kā tas notika pridcS. Otrā
pasaules kara« kad Hitlers oariji
apmēram to pašu, ko tagad StKļlns,
bet rietumi nereaft^a, domtdasil,
ka ,|tas neattiecas uz viņlam^
Visumā šim profesora usskatam
gribētos pilnīgi pievienoties» 2tl t i ­kai,
ka mēs esam gadtjuUes to ^da*
£tt duēu** vidū, kas plēsīgajām zi­vīm
bija jāaprij, lai pārējie kļttta
i r i
'••'it,-
(Turpinājums no 1. Ipp.)
žurnālista Jautājumu par Oiimh
Neisas līniju, britu ārlietu niniitti
pasvītroja, ka tā jājpasļ)auda Iļmial
komisijai, iekfim par AustnunMcI-jas
robežām runā ndera kscmfereiiel»
Britu okupācijas kairaip&am tdk«
tajā uzrunā Bevins paripoja, ka gai­sa
tilts paliks ari pie blokādei at­celšanas.
Cik svarigu nozīmi tialbritanija
velti Vācijai, liecina kaut vai tas
apstlOclis, ka Bevins savu apmeklē­jumu
pagarināja par vienu dienu»
Pirmdien vli^J ieradās Cellē pie
Hanoveras, kur ilgāku laiku apsprie­dās
ar Bonnas parlamenta prezident
tu Dr. Adenaueru. vācu socifildemo»-
kiatu viuloni Dr. Sūmadieru uh
Reinas-Vestfālei ministru preriden*
tu Dr. Arnoldu. Ūz Londonu britu
ārlietu ministrs izlidoja tikai otr­dien.
Lai gan Bevina vizītei Vā»
ctjā oficiāla vērtējimia pagaidām
vēl hav, kr vācu, tā britu nolltlķl
domā, ka apmeklējums nostiprinās
ne vien labāku saipraSuios abu tau­tu
starpā, bet ari izgaisihās tās dom­starpības,
kas līdz šim pastiivēja. So
uzskatu Jo sevišķi apliecina tas ap­stāklis,
ka britu ārlietu ministrs,
aizbraucot no Vācijas, apsolījās te
vēhrelz ierasties, lai apspriestos ar
Bonnas parlamenta prezidentu Dr.
Adenfiueru, vācu sodālden^okratu
vadoni Sūmadieru, Beinas-Vestffiles
ministru prezidentu Dr. Arnoldu m
vfieu ar«S)iedrSm pārstfivjiiok
DAŽOS VĀRDOS
68* dzimamdienu svētdien ģime­nes
vidū nosvinēja Savienoto
Valstu prezidenta Trumens.
Dr. Dāinipi Jau iinis cbenSi k-lidoi
uz Parīzi, lai piedalītos 4 l i d -
valstu ārlietu ministru kontereooei
sagatavošanā.
Tlio i^hrfUli ka^ltāUsta ņtuO, —
aMsāvo Ungārijas ministru pcezl*
denta vietnieks uh komfldstu va^
donis HakoSi. \
PriifI isvddolici luimfbilittt i|m«
ta centri aizjū|»s zemēm un koloni­jām.
Pēdējos divi mēnešos Cedbuo-slovakijas
valdība esot pieSķiniii
stipendijas studentiem no Vgendai,
Ovatenudas, Hoi&ongas un citiem
i^gedlMdiem. Batas fletolkas ieaid-nāJuSas
nēģerus no Zelta piekrastei
un lOgēriJas. lai tie «mācitos «ita-vot
kurpes**.
ASV karaapam no KmiM pa­redzēts
atvilkt nākamajos mteešos,
paricaidroja ministru prezidenti Hē.
Dienvldkmjai kaŗasp^' Jau tagad
esot pietidcami s t ^ , lai tiktu 0dā
ar komunistiem. Korejā paliki ari
uz liekšu amerikāņu mBitfirfi mi-*
sija.
IzBtrildats projekts kanāfa rakša­nai
no Donavas pie Ulmas uz Bo-denas
ezeru. Tālākā nākotnē pa­redz
Alpu masīva caururbšanu \xn
ūdensceļa ierīkošanu līdz Lago
Madiara un DžmovaL
!;-vļi
|V;s,ļ
Mi