1946-05-25-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I A N N E W S B U L L E T IN
The policy of thls Newspaper Is to provide our Latvian people iii exae with all availabie news of importance concerning the world'8 happenings, of politicai, economic, ealtaral op
social'signlficancc, Ajiā our special aim is to present the humanitarian ide^ils and achievements of the great Demociracles — the United States of America and the Britlsh
Empire. This alm, we know, wm help maintain the spiritual and cultural unity of the Latvian people and — of aU things — wiU yield hopes for a safer and happl<&r fatore.
Redakdja-Editorial Office: HotelC^ Iznāk divi reize» nedēļā — Publishedtwice a week
Nr.40(42) Authorized by Military Government and UNRRA DiUinsenS, sestdien; im g. 25. maiji
s
Sūtnis Francijā Dr. O. Grosvalds
informē LSK Eslingenā, ka no 29.
aprīļa ļidz 3. maijam Francijā no
araerikžjiņu gūstekņu nometnēm atbrīvoti
455 latvieši, 531 lietuvietis un
77 igauņi. Visi viņi pāi*vesti uz Ba-henhauzenu
pie Darmštates, Vācijā,
vēlreiz^jal pārbaudei un galīgai atbrīvošanai.
No amerikāņu puses
pasvītrots, ka nevienu atbrīvoto spaidu
kārtā nerepatriēs. Babenhauzenā
nesen pienācis vēl viens transports
no Francijas ar 1500 Baltijais tautu
piederīgiem. To vidū esot 450 latviešu.
Atlaišanas nometnes pārslo-gošanas
dēļ šis transports 7. maijā
caur Vīfcburgu ^novirzīts uz Regens-
Aleksandrs Balodis
Musu pārstāvības
Dzīvošanas svarīgākā vērtība kā
nekā ir meklējama domāšanā: ar
apeju domāt sākas eksistēšanas pārdzīvojumi,
ar to viņi izteicas un turr
pinās. Domas ir arī tās, kas dod dzīvei
saturu un dzīves jēgu.
Domu ierosināšanai vajadzīgi motīvi,
kas lielā mēr§ var noteikt arī
pašu domu virzienu un saturu. Ja
8ie ierosinājumi nāk no nometņu dzīves
kņadas,' no barakām un blokē-kām,
no kopvirtuvēm, produktu un
mantu noliktavām un no dienas devām,
no komiteju sēžu un sapulču
runām, no trūcīgām avīžu ziņām un
panīkušas svešas zemes apkārtnes,
tfid tāda domāšana latvieša garu
vērš par sīku, seklu un šauru.
Ja, turpretim, tajā paSā laikā un
tiem pašiem cilvēkiem BX savām domām
būtu lespējamij dzīvot līdzi tai
aktivitātei, kas pārvalda un veido
mūsu likteņu lemšanai? lietas, tad
aina būtu pavisam citāda. Sekodami, ^, , - ..,^v x
latviešu dzīves norisēm lielā mērogā I Vasin&tona, 19. maijā (AP), - Ar-un
tādās līnijās, kas not^dc tās vir- "'^^^^trs Berness preses konfe-sienu,
būtu iespējams daudz vieglāk pastāstīja, ka ārlietu ministru
izbēgt nometņu dzives šaurībai, un ^ ^ ^ f ^^^^^^ ^^^'^ ievērojami^
cilvēku gars iekļautos tādā domā^P^^^^^^^^l^^ ^^"^^f^ajā
ganā, kas viņu raksturus veidotu po J ff'^aksme^lS. jumja palīdzes vieno-zitivi,
kas tos. padziļinātu un dotu "^/^^^ l^?"^^^"^' Bemesam
fin»Y% xr5rm*Mi kas tclca, ka senātam par konferenci
^ , , , . y viņš ziņos 22. maija, šodien bija 2
Ir nenoliedzams, ka nometņu šau- ^^^^^^^ ^^g^ ^^^^^^^^ apspriede ar
rumā iesprost^Dti cilvēki sāk zaudē p^ezidc^ntu Trumenu. Pēc informēto,
.garjgo, mpzurnu .ux^. pjirļiļķist ķa stadl { ^^^^^^^^
bez saules. Tie aktivitā- ^^^^^^ļ^^^^g^^j^^g j
. tes izstaro umi Ir |ti|) r^^^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^^^^ Savilenotls
dzīves zbgiemurtizlaM Krievija, Lielbritānija un
plašāka un dziļāka ga3?a dzīve, do- p^c-anciļa, ja vien ^mēģinātu, eventuāli
mašanas motīvus sāķ meklēt svešā k^^^gt^ vienoties par Eiropas jautā-gaisotnē.
Tas ir zau(fējuma ijfiūsu ko- j^ŗoienii.
pībai. Tajā paša ļlaiksfir liekas, ka tas,
burgu arī pārbaudei un atlaišanai, pācijas joslā Vācijā, ka no gūstekņu
Cik spriežams, tas ir tas pats transports,
par ko ziņojām mūsu laikraksta
38. numurā. ^
LSK no saivas puses dara visu iespējamo,
lai. sekmētu no Francijas
pārvesto tautiešu ātrāku atbrīvošanu.
A. M.
Atbrīvojamiem latviešu
karavīriem piešķir DP
tiesības
U'NRHA's šefs Eiropā — sērs ģenerālleitnants.
F. E. M o r g a n s , kā
mūs informē, norādījis Latvijas Sarkanā
krusta vadībai amerikāņu oku-nometnēm
amerikāņu joslā atbrīvojamiem
latviešu bijušiem karavīriem
okupācijas militārās iestādes tagad
piešķir pāirvietoto perspnu tiesības,
ja ir noskaidrots, ka šie latviešu bi^
jušie karavīri nav kara noziedznieki,
nodevēji, koilaboranti vai karadienestam
brīvprātīgi pieteikušies. V i sām
personām, kas iztur minētās
noskaidrošjinas prasības, pēc UN-RRA's
noteikumiem, ir tiesības saņemt
DP aprūpi. Ar šo lēmumu uz
i k v i ^ u V latviešu bijušo kapavīru
katrā individuālā gadījumā attiecināta
nepieciešamā taisnība. A. T.
sarunu neveiksmei , , 4 lielie
eeribds
ko mūsu vadītāju darbinieku prāti 4 lielvalstis 18. maijā uzsāka opti-un
pārstāvības zina par mūsu dzīves, . , , , _
vlssvarlgākiem jautāļumlem, tomēr «P'^^^^^" 1 menesa Ugu no,
ir daudz vairāk parīto, ko par šiem f t - ^ ' ^ ^ " ^ . f ' • ^ ' ' ' ^ ' ^ ^ !f-lietu
ministru padomes delegāti,
sastopoties atkal 15. jūnijā, varēs,
jautājumiem ļauj zināt un zina visi
pārējie.
Pašreizējā mūsu pā]:stāvību tiesiskajā
stāvoklī un neērtigos satiksmes
un informācijas apmaiņas apstākļos
ir tā kā neērti gribēt no mūsu
centrālām pārstāvībām - Lat- ļ Ņujorkā, 17. maijā (AP). - Ēģiptes
viešu Centrālās padomes un Latviešu PJirstāvis Vienoto Nāciju organizāci-
Centrālās l^mitejas — vairāk, nekā Hefecs^ Afijs Paša, atkāpdamies
tās līdz šim par savu darbību tau. >tio Drošības Padomes prezidenta
tiešiem vēstījušas. 'Turpretim, rau-ļ IPosteņa, vakar pamācīja savus kollS-goties
no tautiešu izolētā stāvokļa cilvēces lielās masas ir neap-nometņu
apstākļos, un vērojot viņu mierinātas ar to, ka lielvalstis UNO
garigās vientulības sajutu, ton>ēr darbībā mēģina „veicināt savas in-jāatzīst,
ka likt viņiem sajust orga- tereses,. nerēķinoties ar citu piekri-nizātorisko
galvu. pašreiz ir tikpat H^aiiu." „Mani pārņem drebuļi, kad
' svarīgi kā tam> ka šai galvai ir Jā- dzirdu ļaudis runājam par trešo pabūt.
Ja galva ir, bet tautas ķerip<j- hsaules karu", viņš teica. Noslēgdams
nis nevar to sajust, tad galvas eksi- ^sesiju, kuru viņš bija vadījis vienu
stences un daitlbas nozīme lielā mēnesi, Afijs Paša norādīja, ka viņš
mērā kļūst nenozīmīga. runā kā mazas nācijas pārstāvis, un
Nupat ar gandarījumu lasījām, ka Padomel: „Dariet visu, lai
angļu Militārās valdības pārstāvji M^^^^^^ akmens nepaliku nekusti-atzinīgi
vērtē labi noorganizētās de- '^^*^» i® vien šo padomi ar to varētu
mokratiskās Latviešu Centrālās ko- pa<iarīt par patiesu ieroci tautu, valstu
mitējas un Centrālās padomes vēlē- pasaules raSu mūžīgam mieram."
Sanas. Mēs zinām arī, ka šajās pār- Pasaule, viņš teica, ir neapmierināta,
Stāvībās norit intensīvs, grūts un at- '^^^^^ Sadu pēc kara beigām
bildīgs darbs latvie.% emigrācijas ^^^^^^^ P^r kuriem cīnījās, šķiet, ir
/autājumukārtošanā. Tomēr tajā pašā h^i^'.mirsti. — Holandē, pariamenta
laikā, jāatzīst, ka mūsu tautiešu ma- otras palātas (apakšnama) vēlēšanās
sai par šo ,dai'bu nav diezgan skaidra katoļu partija ieguvusi 32 no 100 vie-priekšstata,
citiem' vārdiem ~ tau- tām, bet kreisā spārna strādnieku
tieši nometnēs dāudzois ļoti svarīgos partija, kas bija rēķinājusies ar vis-mūsu
dzīves jautājumos un situāci- maz 35 deputātiem, tikai 29. .Kojās
nejūt savu, centrālo pārstāvību mūnisti ieguvīiSi 10 vietu. Semer-idejiskās
vadības. horna strādnieku valdība atkāpusies,
So jautājumu garāmejot jau skāra ^''^''^ ministru prezidenta piē-^
Latviešu Centrālās padomes 2. sesija nākumus uzņēmies līdzšinējais ārlie-
Hanavā. Kopš tā laika stāvoklis to-h^^ ministrs Jošida. Komunisti iztei-mēr
nav grozījies. Jācer, ka\varīgo ^'^'-^^^ neapmierinātību ar jaunas koa-problēmu
apspriedīs ari LCP 3. se- l'^^M^s vadību, lai gan tai .bijusi ģen.
sija 28. maijā^ VIrcburgā un radīs Makartiffa piekrišana. Makartura
kādu atrisinājumu, k^isl'tuirpmāk tau- <^^iPlomāUskais padomdevējs Ače-
« p § i P T T . r . , ^ r ^ ^ f ^ „ ' 1" - ' t i • soļis, atbiMot uz pieprasījumu, ko
nešiem nometņu izolācijā dos parei- L, \ ^ , • • ^ • i • '
ffSini nrmi.?c+^+„ ^ - - . Sabied^Dto padomei iesniedzis krievu
«aku piieksstatu par luusu pārstāvi- , , . . , t ā v k ^en Derevianko naskal-bu
darbību un šīs darbības nozīmi Pf ^ ' ^ ' ' f ^^revjanko paskai
, "'^'•^i^'^ts uuilulu, ^jŗQjjg^ iesniegums, kura jau-
:reize ar to ^pdlīdzot veidoties no- n-ls valdības locekļi nosaukti par
•itajas Vienībai un idejiskāiSA'adības I demokrātiskas revolūcijas ienaid-
^^āvojumiem. I niekiem", esot i.mēģinājums izplatīt
varbūt, vienoties par miera līgumiem,
kurus viņi nav spējuši uzrakstīt
savā 3 nedēļu ilgajā sanāksmē
Parīzē. Dodoties uz mājām,
ārlietu ministrflDžemss Ber-hess>
tm angļu ārlietu ministrs Ernests
Bevins izteica pārliecību, ka
ārlietu ministri, par spīti viņu neveiksmei
noslēgt līgumus Parīzē, būs
spējīgi izkārtot sevišķās grūtības nā-kan^
ā sanāksmē. No amerikāņu avpr
tierii Ttiorida, kia lieinesa nostāja pa-matbjas
uz panākumiem, kaa gūti
Itālijas reparāciju, koloniju uh Bal-kānii
robežu jautājumā.
^ Pareģo t>rivāku pārraudzību
īsi pirms sanāksmes izbeigšanas
ārlietu ministri parafēja pārstrādātus
pamiera noteikumus Itālijai, padarot
brīvāku pārraudzību pār bijušo
ass partneri. Pamiera noteikumus
publicēs tikai pēc tam, kad
tps apstiprinās Sabiedroto virspavēlnieks,
bet uzskata, ka tie paredz Sabiedroto
Kontroles pademes likvidēšanu
Itālijā.
ASV. preses reaģējuma sakarā ar
Parīzes konference» izjukšanu ir
vienveidīgi diHmi, bet atsevišļ^ laikraksti
šo neveiksmi izskaidro ar dažādiem
ieraesliem. „The New York
Sun" saka: ,„Vainojama Vašingtona,
lai arī ne tik daudz par to, kas faktiski
noticis, bet gan par to, ka tā
jau senjn8ļV ;l2^ķxnisies J)ar noteikta
uh aktīvu ārpoiftiku un nav paziņojusi
visai J^asaulei, ka tā ir apņēmusies
pie tāli palikt." „The New York
WorldTele|gram"ievadŗakstā,kam par
virsrakstu likti vārdi „Krievija uzliek
veto mieram" saka: ,,Maskavas
sabotāža mieram nevienu nev^r
pārsteigt. Jo ilgāk viķa var novilcināt
mieru, jo ilgāk tā var turēt
2.000.000 savu karavīru Viduseiropā,
no kurienes tie var uzturēt viņas
diktatūru kontinenta lielākā daļā."
The Stars and Stripes
vainojamas lielvalstis''
komunistisku propagandu" un pie- preses konierencē nolasīja šo pazi-bildjis:
„Man nav vajadzības īpaši
norādīt jums, ka Savienotās Valstis
neveicina komunismu ne Savienotās
Valstīs; nedz arī Japānā." Vašingtonā
ārlietu ministra vietnieks EČesons
Latviešu teātra panākumi
Latviešu teātris EsHngŗenā 7. maijfi.
atskatījās uz savas darbības 'pirmo
posmu. Līdz 1. maijam teātris sarīkojis
89 izrādes, kuras noskatījušies
40.000 skatītāju. Izrādes notikušas
latviešu nometnēs amerikāņu okupācijas
joslā, bet visvairāk Eslingenā
(21), Ambergā (16), Vīrcburgā (4),
Mannheimā (4) un Eichštetē (4), Teātra
mākslinieciskā perscmālfi darbō-_
jas 22, techniskā 7 un administratīvā
3 personas. Repertuārā H. Blaumaņa
„No saldenās pudeles" un J. Raiņa
,,Pūt, vējiņi". Nākošā jauniestudē-juma
~- Blaumaņa „Skroderdienas
Siknačos" — pirmizrāde 25. liisļijā.
Teātra darbinieku kopsānāksmē
teātra direkcijā nākamajiem 6\inē-neSiem
no jauna ievēlēja: mākslinieciskajā
vadībā režisoru K. Veicu un
J. Lejiņu, saimnieciski-administrāti-vā
- T - J. Kājiņu un revīzijā R. Birzgali,
J.Neimani un Anci Rozīti. ^
A ^ ^ J.Raiiums
Visām latviešu komitejām
Dažādu ienieslu dēļ daļa privāti
izvietoto tautiešu ļlidz šim nav ieslēp
gušies latviešu emigrantu kopībā un
joprojām dzīvo izklaidus starp vāciešiem,
acīm redzot cerēdami, ka
kritiskā brīdī v^l arvien būs iespējams
pievienoties organizētiem tau»
tiešiem. Sīs* nepārdomātās rīcības
sekas jāu tagad nāksies izbaudīt
amerikāņu Joslas latviešilem, kur, sākot
ar 1* maiju, UNRRA vairs neiz^
sniedz DB ļiib^ģi&cljaš lintīeka^ kartes,
bez kurām nevieham nav tiesi*
bas uz, DP . pārtikas nonnām! B^^^^^^
neatkarīgi no apgādes, latviešu bēgļu
centrālām orglanizācijām ir ļoti svarīgi
arī visu citu latvielSu lietu kārtošanai
zināt preļcizu bēgļu skaitu
Vācijā un Austrijā. Tāpēc LCK 27.
aprīļa sēdē nolēma vēbreiz aicināt
visas latviešu kjDmitejas nekavēties
un pūlēties, cik iespējams, lai tuvākā
nākotnē tiktUi apzināti un sastādīti
saraksti par visiem privāti dzīvojošiem
Latvijas pilsoņiem, izņeniot
1939./40. gada repatkantus. Saraksti'
piesūtāmi latviešu centrālai kartotēkai:
Latvian DP |Camp, Lamboystr.,
Hanau (16).
Latviešu Centrālā komiteja
Domstarpības bēgļu
jautājumā
Ņujorka, 19. maijā (AP). — Irānas
ministru prezidents Kvavams-es-
SultiMiehs šocfien norādīja, ka valdība
rit nevarēs izsmeļoši ziņot Vienoto
Nāciju Drošības padomei par krie.-
vu karaspēka atvilkšanu no Irānas.
Daži padomes locekļi spriež par iespējamību
sūtīt uz Irānu komisiju,
lai pārbaudītu, vai krievu karaspēks
evakuēts.
Pabeidzot priekšdarbus Saimnieciskās
un Sociālās padomes sanāksmē
19. maijā, redzamas domstarpības
starp Krieviju un Rietumvalstīm divi
svarīgos j autāj umos. Pirmais ir
jautājums par to, vai būtu ieceļamas
valdību pārstāvju vai atsevišķu nozaru
ekspertu komisijas ar uzdevumu
studēt un mēģināt novērst pasaules
sociālos un ekonomiskos ļaunumus.
. Otrs ir bēgļu jautājums.
Krievi skaidri parādījuši, ka Padomju
Savienība vēlas,:lai komisijās ieceltu
valdību pārstāvjus ar tiesībām
rīkoties savu valstu uzdevumā. Nesaskaņas
paredzamas speciālā komisijā
bēgļu un DP jautājumu kārtošanai.
Krievi]a iestājas par 'to, la
skaidri definē, kas ir bēgļi ^uri kas
,,kvii;lingi" un nodevēji. Londonā
padomju delegācija pieprasījusi, lai
visus kara noziedzniekus, kas uzdodas
par bēgļiem, nekavējoties nosūta
uz viņu zeņiēm.
The Stars andl Stripes
ņojumu, paskaidrodams, ka tam pilnīgi
piekrīt un ka arī valdība ir tādās
domās. — VaSinffiona publicēts
prezidenta Trumena rīkojums, ka
obligātai iesaukšanai karadienestā
pakļauti 20—29 gadu veci vīrieši. Ar
o atsauktfii Japānas kara beigās izdotais
prezidenta rīkojums, ka iesauks
vīriešus tikai Udz 25 gadu vecumam.
— A n g l i j ā uzsākta plaša
rekrūtēšanas kampaņa, lai iesaistītu
armijā, floltē im aviācijā 250.000 jaunu
karavīru. Etlijs paskaidrojis, ka
kampaņa ļoti'svariga, jo ;,miera spēkiem
jābūt pietiekami stipriem." —
Prezidents Trumens Vašingtonā publicējis
personīgo aicinājumu ģene-rālisimam
Staļinam sadarboties pia-saules
pārtikas krizes novēršanā.
Kāds Savi€inoto Valstu valdības pārstāvis
18. maijā paskaidroja presei,
ka Staļins Trumena aicinājumu sadarboties
noraidījis ar pamatojumu^
ka tas nācis pair vēlu. Maskavas
radiokomentātors izteicies, ka Krievija
esot apsolījusi vairāk par
1.100.000 to labības Eiropas valstīm,
bet pašas Krievijas pārtikas devas
joprojām stingri ierobežotas. Krie-vija
piedāvājusi labību Somijai,
Francijai, Polijai. un Rumānijai.
UNRRA's pārstāvis Maskavā izteicies,
ka gadījumā, ja nākamās 2 nedēļas
iiebūs lietus, neraža draud
Krievijas maizes klētij — Ukrainai.
Pēdējo 2 mēnešu sausuma dēļ labības
raža šogad var samazināties už
pusi vai pat vēl vairāk no paredzētā
— 75 prec. no 1940. gada ražas.
Angļu joslas Militārās valdības pārstāvji
paskaidrojuši, ka gadījumā/ja
tuvāko nedēļu laikā nepienāks lielāki
labības-transix)rtl, vācu iedzīvo-
(Beigas 3. lappusē)
Kijs — 3. armijas
komandieris
Heidelbergā, 17. maijā (AP)/^-^ 3.-
armijas komandieris — ģenerālleitnants
Luciāns K. Traskots (Lucian
K. Truscott), kam nesen bija ^irģs-lēkme,
vakar atkāpās no šīs ASV
okupācijafl; armijas komiandieŗa pienākumiem.
Viņa vietā stājas ģenerālleitnants
Džofrijs Kijs (Lt. Gen.
Geoffrey Keyes). Kijs bija 7. armijas
komandieSris līdz tāir deaktīvizē-šanai
1. aprīlī un tās okupācijas pienākumu
nodošanai amerikāņu joslā
Vācijā Traskota 3. armijaL 51 g. v.
sirmais un saulē nobrūninatais Tras-kots
pašreiz atspirgst un nākamās
nedēļās dosies^ uz ASV. Viņš
savā laikā 6. korpusa priekšgalā iegāja
Romā ūn Dienvidfrancijā pēc
tam, kad pret pārākiem ienaidnieka
spēkiem bija noturējis Ancio desanta
pozīciju. The Stars and Stripes
Andersa poļu armiju drīz
izļformēšot
Londonā, 19; maijā (AP). — Autoritatīvās
angļu aprindās norāda, ka
ģenerāļa Andersa poļu armiju tuvākā
nākotnē pārvedīs uz Angliju un
izformēs. Ne angļu kaŗa^ministrijā
Londonā, nedz arī Andersa galvenā
štābā Romā na!v ziņu p>ar paredzēto
pārvietošanu, kautļ gan zinātāji ^pa-:
skaidro, ka lēmums pieņemts „aug-stākās
šfairās" kā piekāpšanās Pa-dojmju
Savienībai, par ko izlemts ār^
lietu ministļru konferencē Parīzē.
Andersa armijā ļtalijā ir 100.000 poļu.
Tos pārvedīs uz Angliju „tiklīdz
būs pieejami kuģi'* un līdz izformē-'
šanai novietos, laikam, Skotijā.
T ^ Stars and Stripes
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-05-25 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460525 |
Description
| Title | 1946-05-25-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I A N N E W S B U L L E T IN
The policy of thls Newspaper Is to provide our Latvian people iii exae with all availabie news of importance concerning the world'8 happenings, of politicai, economic, ealtaral op
social'signlficancc, Ajiā our special aim is to present the humanitarian ide^ils and achievements of the great Demociracles — the United States of America and the Britlsh
Empire. This alm, we know, wm help maintain the spiritual and cultural unity of the Latvian people and — of aU things — wiU yield hopes for a safer and happl<&r fatore.
Redakdja-Editorial Office: HotelC^ Iznāk divi reize» nedēļā — Publishedtwice a week
Nr.40(42) Authorized by Military Government and UNRRA DiUinsenS, sestdien; im g. 25. maiji
s
Sūtnis Francijā Dr. O. Grosvalds
informē LSK Eslingenā, ka no 29.
aprīļa ļidz 3. maijam Francijā no
araerikžjiņu gūstekņu nometnēm atbrīvoti
455 latvieši, 531 lietuvietis un
77 igauņi. Visi viņi pāi*vesti uz Ba-henhauzenu
pie Darmštates, Vācijā,
vēlreiz^jal pārbaudei un galīgai atbrīvošanai.
No amerikāņu puses
pasvītrots, ka nevienu atbrīvoto spaidu
kārtā nerepatriēs. Babenhauzenā
nesen pienācis vēl viens transports
no Francijas ar 1500 Baltijais tautu
piederīgiem. To vidū esot 450 latviešu.
Atlaišanas nometnes pārslo-gošanas
dēļ šis transports 7. maijā
caur Vīfcburgu ^novirzīts uz Regens-
Aleksandrs Balodis
Musu pārstāvības
Dzīvošanas svarīgākā vērtība kā
nekā ir meklējama domāšanā: ar
apeju domāt sākas eksistēšanas pārdzīvojumi,
ar to viņi izteicas un turr
pinās. Domas ir arī tās, kas dod dzīvei
saturu un dzīves jēgu.
Domu ierosināšanai vajadzīgi motīvi,
kas lielā mēr§ var noteikt arī
pašu domu virzienu un saturu. Ja
8ie ierosinājumi nāk no nometņu dzīves
kņadas,' no barakām un blokē-kām,
no kopvirtuvēm, produktu un
mantu noliktavām un no dienas devām,
no komiteju sēžu un sapulču
runām, no trūcīgām avīžu ziņām un
panīkušas svešas zemes apkārtnes,
tfid tāda domāšana latvieša garu
vērš par sīku, seklu un šauru.
Ja, turpretim, tajā paSā laikā un
tiem pašiem cilvēkiem BX savām domām
būtu lespējamij dzīvot līdzi tai
aktivitātei, kas pārvalda un veido
mūsu likteņu lemšanai? lietas, tad
aina būtu pavisam citāda. Sekodami, ^, , - ..,^v x
latviešu dzīves norisēm lielā mērogā I Vasin&tona, 19. maijā (AP), - Ar-un
tādās līnijās, kas not^dc tās vir- "'^^^^trs Berness preses konfe-sienu,
būtu iespējams daudz vieglāk pastāstīja, ka ārlietu ministru
izbēgt nometņu dzives šaurībai, un ^ ^ ^ f ^^^^^^ ^^^'^ ievērojami^
cilvēku gars iekļautos tādā domā^P^^^^^^^^l^^ ^^"^^f^ajā
ganā, kas viņu raksturus veidotu po J ff'^aksme^lS. jumja palīdzes vieno-zitivi,
kas tos. padziļinātu un dotu "^/^^^ l^?"^^^"^' Bemesam
fin»Y% xr5rm*Mi kas tclca, ka senātam par konferenci
^ , , , . y viņš ziņos 22. maija, šodien bija 2
Ir nenoliedzams, ka nometņu šau- ^^^^^^^ ^^g^ ^^^^^^^^ apspriede ar
rumā iesprost^Dti cilvēki sāk zaudē p^ezidc^ntu Trumenu. Pēc informēto,
.garjgo, mpzurnu .ux^. pjirļiļķist ķa stadl { ^^^^^^^^
bez saules. Tie aktivitā- ^^^^^^ļ^^^^g^^j^^g j
. tes izstaro umi Ir |ti|) r^^^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^^^^ Savilenotls
dzīves zbgiemurtizlaM Krievija, Lielbritānija un
plašāka un dziļāka ga3?a dzīve, do- p^c-anciļa, ja vien ^mēģinātu, eventuāli
mašanas motīvus sāķ meklēt svešā k^^^gt^ vienoties par Eiropas jautā-gaisotnē.
Tas ir zau(fējuma ijfiūsu ko- j^ŗoienii.
pībai. Tajā paša ļlaiksfir liekas, ka tas,
burgu arī pārbaudei un atlaišanai, pācijas joslā Vācijā, ka no gūstekņu
Cik spriežams, tas ir tas pats transports,
par ko ziņojām mūsu laikraksta
38. numurā. ^
LSK no saivas puses dara visu iespējamo,
lai. sekmētu no Francijas
pārvesto tautiešu ātrāku atbrīvošanu.
A. M.
Atbrīvojamiem latviešu
karavīriem piešķir DP
tiesības
U'NRHA's šefs Eiropā — sērs ģenerālleitnants.
F. E. M o r g a n s , kā
mūs informē, norādījis Latvijas Sarkanā
krusta vadībai amerikāņu oku-nometnēm
amerikāņu joslā atbrīvojamiem
latviešu bijušiem karavīriem
okupācijas militārās iestādes tagad
piešķir pāirvietoto perspnu tiesības,
ja ir noskaidrots, ka šie latviešu bi^
jušie karavīri nav kara noziedznieki,
nodevēji, koilaboranti vai karadienestam
brīvprātīgi pieteikušies. V i sām
personām, kas iztur minētās
noskaidrošjinas prasības, pēc UN-RRA's
noteikumiem, ir tiesības saņemt
DP aprūpi. Ar šo lēmumu uz
i k v i ^ u V latviešu bijušo kapavīru
katrā individuālā gadījumā attiecināta
nepieciešamā taisnība. A. T.
sarunu neveiksmei , , 4 lielie
eeribds
ko mūsu vadītāju darbinieku prāti 4 lielvalstis 18. maijā uzsāka opti-un
pārstāvības zina par mūsu dzīves, . , , , _
vlssvarlgākiem jautāļumlem, tomēr «P'^^^^^" 1 menesa Ugu no,
ir daudz vairāk parīto, ko par šiem f t - ^ ' ^ ^ " ^ . f ' • ^ ' ' ' ^ ' ^ ^ !f-lietu
ministru padomes delegāti,
sastopoties atkal 15. jūnijā, varēs,
jautājumiem ļauj zināt un zina visi
pārējie.
Pašreizējā mūsu pā]:stāvību tiesiskajā
stāvoklī un neērtigos satiksmes
un informācijas apmaiņas apstākļos
ir tā kā neērti gribēt no mūsu
centrālām pārstāvībām - Lat- ļ Ņujorkā, 17. maijā (AP). - Ēģiptes
viešu Centrālās padomes un Latviešu PJirstāvis Vienoto Nāciju organizāci-
Centrālās l^mitejas — vairāk, nekā Hefecs^ Afijs Paša, atkāpdamies
tās līdz šim par savu darbību tau. >tio Drošības Padomes prezidenta
tiešiem vēstījušas. 'Turpretim, rau-ļ IPosteņa, vakar pamācīja savus kollS-goties
no tautiešu izolētā stāvokļa cilvēces lielās masas ir neap-nometņu
apstākļos, un vērojot viņu mierinātas ar to, ka lielvalstis UNO
garigās vientulības sajutu, ton>ēr darbībā mēģina „veicināt savas in-jāatzīst,
ka likt viņiem sajust orga- tereses,. nerēķinoties ar citu piekri-nizātorisko
galvu. pašreiz ir tikpat H^aiiu." „Mani pārņem drebuļi, kad
' svarīgi kā tam> ka šai galvai ir Jā- dzirdu ļaudis runājam par trešo pabūt.
Ja galva ir, bet tautas ķerip |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-25-01
