Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1946

              mnms) rakista
Vai Izvēlētais iļrinuiaidjas tips m u m s
Lielākā daļa mūsu ģiīnmaziju itrlm-dā
ir humanitārā tip3. Līdz šim katra
ģimnāzija strādāja pēc pašu izstrā­dāta
stundu plāna, kas lielākā vai
mazākā mērā sakrita ar Latvijas
laiku humanitārās ģimnāzijas stundu
plānu. Dažās ģimnāzijās darlbojās
arī reālā tipa klases. L C K izglītības
da]a tagad izstrādājusi standarta
stundu plānu humanitārai un reālai
ģimnāzijai. Manuprāt ticības mācī­bā
abu tipu ģiTimazijās- pietiktu ar
1 st. nedēļā katrā klasē. Izcila vieta
ierādīta valodām, Pret to nebūtu ko
iebilst: tām jābūt dominētajam
priekšmetam, |o tās paver ceļu ne
tikai uz jauniem zinību avotiem, bet
dod ari labāku i(ispēju iekārtoties
praktiskā dzīvē. Katram skolēnam,
beidzot ģimnāziju, angļu un vācu
valoda jāzina tik labi, lai, kuru katru
grāmatu lasot, to pilnīgi vaidētu
saprast. Latiņu valodā 4 st. nedēļā
i r p i r daudz, pilnīgi pietiktu ar 3
stundām] Tas Lt pilnīgi pietiekami,
lai skolēns latiņu valodu varētu ie­mācīties,
cik tas vajadzīgs medicī­nas,
farmācijas un citu zinātņu stu­dijām.
Vēsturē ļin sabiedriskās ziīnlbās
stundu skaitu vajadzētu palielināt
par 1 st. nedēļā 3/klasē. Sabiedriskās
zinībās būtu jliietilpina ne tikai l i ­kumu
zinības, ļ3et ari. politiskā eko­nomija.
Sos abu«i priekšmetus, var­būt,
labāk varēta mācīt tautsaim­nieki,
nevis juristi. 5. klasē būtu
Jāatstāj vēl 2 stundas matemātikā ie­vadam
analizē un analītiskā ģeome­trija.
Stundu skaits fizikā (8 st.) jāpalie­lina
lidz 10 st., Jciitrā klasē pa 2 stun­dām
nedēļā. Ķīmijā stundu skaits
pavisam niecīga — tikai 2 st. 3, k l a -
sē. Stimdu skaitļa ķīmijā, pēc ma­nām
domām, jāpalielina līdz 6 st. -
pa 2 st. 2., 3. un 4, klasē. Hunniānl-tārā
ģinļmaz.ija jaunatni gatavo ne
tikai humanitāro disciplīnu studi­jām,
bet; tai jādo<i jaunatnei ari so­līda
vispusīga vispārīgā izglītība, kas
atbilstu modeniam pasaules uzska­tam
un technikas sasniegumiem. A r
Izglītības daļafj stundu plānu nav
iespējamsļ dot kaut cik pamatīgas
©tziņas pār mūsdienu technikas un
eksakto zinātņu sasniegumiem. Stu­dijas
medicīnas, farmācijas un mate­mātikas
fakultātē» nemaz nerunājot
par techniskām "fakultātēm, vismaz
"tirmo gadu būs stipri grūtas nepie­tiekamu
priekšzināšanu dēļ matemā­tikā,
fizikā xm ķīmijā. '
Ģimnāzija nemaz netuvina jau­natni
praktislļ:ai dzīvei. Man liekas,
tagad katram jābūt spējīgam izpa­līdzēt'
sev pēc icispējas paša spēkiem.
Tāpēc visus jijimnazijas skolēnus,
kam to atļauj veselība, ārpus obli­gātām
stundām Masē vajadzētu vis­maz
1 stundu dienā vai pa 2 st. divi
reizes nedēļā pēc pašu izvēles nodar­bināt
vai nu niechaniķu, galdnieku
kuriMiieku vai ļdrēbnieku darbnīcās
vai grāmatu spietuvē vai Sietuvē,
kur tādas ir. Meitenēm būtu jāmāca
šūšana, mājsmnmiecība, ģimenes; h i ­giēna.
Disciplīniēts fizisks darbs at­tīsta
un stiprināsi ķermeni ne sliiktāk
par sporta nodarbībām un i r labs
rakstura rOdīta^js. Ar to es nemaz
negribu noliegt sŗ>orta nozīmi.
Vingrošanai pietiktu ar 1 st. nedēļā
katrā klasē, jo, reālā tipa pirmajās
trīs klasēs i r tikai pa 1 stundai, F i ­ziskā
attīstība I vienādā mērā vaja­dzīga
kā vieniem, tā otriem. Ar vin­grošanu
un spoiiru daudz nodarbojas
Austrijas proviincē F o r a r l b e r -
gā i r gan neparasti skaista daba ^
zaļās ziedu pļavas, lieli skaisti meži,
augsti kalni, kuļxi virsotnes gandrīz
visu gadu balta sniega klātas, bet
dzīve še tik skaista nav, it sevišķi
mums, pānrietotām personām.- U N -
'.RRA Forarlbergā nedarbojas. Vienī­gā
palīdzība, kas līdz šim saņemta,
r franču Sarkimā krusta sainīši.
Pag. gadā katrs esam saņēmuši apm.
10 sainīšu, bet šogad tikai vienu
Lieldienās. Par privātiem latviešu
iKiedojumiem Šveicē iegādāts ne­daudz
drēbju. lielākā daļa latviešu
no šejienes aizceļojuši, visvairāk uz
Vāciju, daži uz Sveici un Zviedriju.
Patlaban visā ļForarlbergā vēl ap 200
latviešu.
Par spīti mūsu nelielajam skaitam,
sabiedriskā dzīve Forarlbergā vien­mēr
bijusi rosīga. Ar 1. oktobri, pēc
franču Forarlbergas gubernatora rī-
[jcojuma, nacionālo komiteju vietā iz­veidoja
īpatnēju bēgļu pārstāvniecī­bu
«Service Social". Tajā darbojas
un to vada paši bēgļi, tā skaitās pus-oficiāla
franču iestāde, kp vada 9
tautību delegātu direkcija, to skaitā
arī latviešu, igauņu un lietuviešu
pārstāvji. Katrm tautībai direkcijā
viena balss. Atsevišķu tautību dele­gāti
vada „Ser\uce Social" nodaļas:
pārtikas, veselības, dzīvokļu, kultū­ras
un preses u. c. Iestādes vadībā
ir direkcijas ievēlēts prezidents un
ģenerālsekretārs. Apriņķos darbojas
,,Service Social" apriņķu pārstāvības
ar direkcijas ieceltu pilnvaroto, viņa
vietnieku un katras tautības brīv­prātīgiem
s^retāriem. Katrai tau­tībai
„Service Social" direkcijā dar­bojas
delegāts, kas i r attiecīgās tau­tības
pārstāvis Forarlbergā; bez tam
katrai tautībai i r delegāta vietnieks
un sekretārs. Latviešu delegāts pie
„Service Social" i r Pēteris Priedītis,
viņa vietnieks Arnolds Plūme. Lat­vijas
Sarkanā krusta nodaļa For­arlbergā
darbojas mag.iur. V. Svūk-sta
vadībā.
Martā 7 tautības Dornbirna sarl-tautiskās
mākslas skati.
Piediilljāš ari latvieši, izstādot tau­tas
tērpus, audumus, segasļ cimdus^
rokdiarbus, sudraba un dzintara i z ­strādājumus,
grāmatas, gleznas. Ska­te
guva plašu piekrišanu un to; ap­meklēja
franči un austrieši. Apmek­lētā
j u skaits pārsniedza 6.000. Laik­rakstos
bija atzinīgas atsaukmes.
Ne mazāk sekmīga aprilī Bregencā
bija glezniecības skate, kupi tāpat
kā Dombirnā organizēja „Service
Social" ar franču iestāžu labvēlīgu
un aktīini atbalstu. Piedalījās lat­vieši,
lietuvieši, igauņi, poļi un uk­raiņi.
Latviešu nodaļa bija 17 mākslir-niekui
75 darbi.
Forarlbergas ,,Service Social"
adrese: Belruptstr. 16, Bregenz, Vor-arlbe:
pg, Oesterreich. Latvijas Sar­kanā
kusta adrese: Bahnhofstr, 10,
Bregenz, Vorarlberg, Oesterreich.
LSK nodaļa: Ardetzenbergstr. 4,
Evangelisches Pfarramt, Feldkirch,
Vorai'lberg, Oesterreich.
. ::-v-'i Jelģavietis;.,
Trisjpadsmit
Ja mēs, sadsini, dabūtu kopa IS
dlvēku, nebūtu nekādi lielie jokL
Joki sākas tad, kaid šiem divpadsmit
piemāna vēl klāt trīspadsmito, iedod
viņam svilpi un nosauc par tiesnesi
Tad vļsa sabiedirība nadzīgi vien
atrod divi stabui;, tīklu un apaļu
pūsli, un paši sevi godā par sports-meņiem.
Tad sākas tā veselīgā/bū­šana,
ko sauc par volejbolu. Ja ga­dās
vēl vairāk špdu cilvēku, kas grib^
pāi-baudīt veco Aristoteļa patiesību,
vai tiešām veselā' miesā ir vesels
gars, tad iznāk vairākas komandas
(Turpinājums no 1. lappuses)
tāju devas nāksies^ varbūt, samazi­nāt
uz 500 kalorijāin vai vēl mazāk
dienā, —: StutgarlĀ paziņota, kā 27.
maijā vācu civiliedzīvotāju pārtikas
devu amerikāņļU joslā samazinās uz
1130 kalorijām diejiā. Visvairāk sa­mazināšot
maizes devu, — UNRIilA^s
iestādes Vīne pazii;K)jušas, k a Austri­jas
civilo iedzīvotāju devās — ap
1000 kaloriju dienā varēs uzturēt t i ­kai
īsu laiku. Pfe līdzšinējām de­vām
Austrijas pārtikas krājumu pie­tiek
tikai 30 dienām. — Amerikāņu
iestādes Vīnē 18. maijā ziņoja vpar
pirmo lielāka apmēra krievu kaŗa-v^
pēka izvākšanu no Austrijas. Iz-vākšana
notiek saskaņā ar ārlJietu
ministru konferences lēmumu Pa­rīzē,
amerikāņu bruņoto spelšu ko-mandieļra
ģenerāļa Klarka sekmīgo
politiku uņ akūto pārtikas trūkumu
Austrijā, kas Sarkanai armijai neļauj
pārtikt * no Austirtjas krājumiem.
ārpus skolas. Stundās būtu jāiemā­ca
paņēmieni mi vingrinājumi, kas
nepieciešami ķermeņa vispusīgai at­tīstībai
un veselllbas kopšanai. Tā­pat
būtu jāparāda ari sporta veidi.
Zīmēšanā un mākslas vēsturē stun­du
skaits (6 st) būtu jāpalielina
Hdz 8 st. Cilvēks ar redzi mācās pa­reizi
uztvert un attēlot dabu. t as
Ir ļoti svarīgi: no pareizas dabas uz­tveres
veidoj as cilvēka pasaules uz­skats.
Man liekas, ka 1 st. būtu jā-
;dedo pat glītrakstīšanai. Nebūtu ne­maz
par sliktu, j a ari ģimnāzijā ie­mācītu
techniskās rakstu zīmes.
Es domāju, ka ģimnāziju stundu
plānā būtii liekama arī higiēna. īstā
'ineta tai, liekas, būtu 4. k l . 2 st,, ne­dēļā,
pēc tam, kad pildās trijās kla­sēs
visas dabas zinības iemācītas.
Par jautājumu, kāds ģimnāzijas
tips mūsu jaunatnei tagadējos ap­stākļos
būtu piemērots, es domāju
tā: meitenēm humanitārā ģimnāzija
vairāk piemērota, jo maz no viņām
būs tādu, kas izglītību turpinās tech-iīiskās
augstskolās; turpretim zēniem
būtu piemērotā reālģimnazija, jo vie­na
daļa viņu (varbūt pat lielākā) iz­glītību
turpinās t;echniskās augstsko­lās.
Ja i r techniiSka izglītība un va­lodas,
tad darbu var atrast kurā
katrā pasaules malā. Tāpēc vispie­mērotākais
vidusskolas tips mūsu
zēniem tagad būtu technikums. Dau-
<izi teiks, ka tecliinikumu nav iespē­jams
atvērt instrumentu un darbnīcu
Irukuma dēļ. Vai tas tā ir? Varbūt,
ka to visu tomēr varētu iekārtot?
Kam būtu jāuzņemas iniciatora loma
— mūsu izglītības centrālai iestādei,
apgabala vai nometņu komitejām,
tas vienalga, bet kaut kam kaut kas
te būtu jādara!
So rakstu, l a i ar! citi skolu darbi­nieki
un bērnu vecāki par šo tematu
Izteiktu savas domas. Pārrunās un
domu apmaiņā reizēm izkristallizē-
:|as derīgas atziigias. r - Mag. chem.
Bormaiiis, Central D P Camp, Haus
11-26, Wūrzburg, Bayern (13b).
koncentrācijas nometnes pārveduši
uz Rīgu un ievietojuši
Vācijā ieradies žīdu ^tautības ārsts
Cechoslovakijas pavalstnieks Dr.
Haims Urbāns, kas tikai š. g. februā­r
a beigās atstājis Rīgu un tagad pēc
dēkaina ceļojuma sasniedzis ameri­kāņu
okupācijas joslu. 1943. g. jūni­jā
vācieši viņu no MauthauzensiS
t. s. iznīcināšanas nometnē, kur viņš
skaitījies par ārstu. Okupācijas va­rām
mainoties, 1944. g. rudenī viņam
izdevies no nometnes izbēgt un to
paglābis kāds latvietis — fabrikas
meistars Strazdiunuižā. Krievu spē­kiem
ienākot Rīgā, Dr. Urbāns ap­cietināts
un atradies Gentrālcietumā,
no kurienes 1945. g. janv. pārvietots
uz bij. Minča klīniku Skolas ielā, kur
tolaik vēl strādājuši latviešu ārsti un
māsas, to vidū Dr. Andersons, kas
uz Rīgu pārcelts nb kādas provinces
slimnīcas. Kopš 1945, g. marta Dr.
Urbānam krievu uzraudzībā vaja­dzējis
strādāt militārslimnicā Sar-kandfiugavā.
Dr. Urbāns stāsta, ka
1945. g. vasarā pareizticīgo katedrā­les
priekšā Brīvības bulvāri publiski
pakārti apm. 300 cilvēku, kas visi
bijuši civilos tērpos. Sī eksekūcija
ari filmēta un rādīta Rīgas kino­teātros.
1946. g. janvāri Rīgas stacijā
viņš redzējis, ka aizrestotos preču
vagonos ievieto ap 2000 personu, kas
atgādātas stacijā smagajās automa­šīnās
sardzes pavadībā. Dr. Urbāns
redzējis daudzas sievietes un bērnus,
bet visvairāk vīriešus visdažādākos
vecumos. Uz stacijas perona vīrieši
no sievietēm atšķirti un novietoti
atsevišķos vagonos. No sargkareivju
sanmām varēts secināt, ka ešelons
ies pa Ļeņiņgradas ceļu uz zienieļiem
un ka deportējamie esot „aizdpmīgi
latvieši, kuru piederigie aizbēguši uz
Vāciju." Tajā laikā Rīgā notikušas
plašas individuālas apcietināšanas.
Par apcietināšanas iemesliem minēti
sakari ar ārzemēm, piederīgo atra­šanās
Vācijā, kādreiz ieņemtie ama­ti
vai arī apzīmējumi „plūtokrats",
„fašists", „vācu draugs". Masu i z ­sūtīšanas
visvairāk skārušas pilsē­tas.
Maskētā veidā latviešu eva­kuācija
uz lekškrieviju notiekot ne­pārtraukti,
organizējot speciālistu un
strādnieku grupas vai arī pārceļot
veselus uzņēmumus ar visu persor-nālu
un technisko iekārtu. Visi šie
aizbraucēji dodoties ceļā „brivprātī-gi".
Rīgā latviešu palids ļoti maz.
t o vietā uz katra soļa redzami krie­vi
un krievietes uniformās un civīl-tērpos.
Mežaparka savrupmāju r a ­jonā
dzīvojot vienīgi krievi. Tie ie­ņēmuši
visus labākos dzīvokļus ar
pilsētā. Rīgas dzīvokļi pārbaudīti
atstājot katrai personai tikai 1 krē­slu,
11 ģultti un katrai ģimenei pa
skapim un galdam. „Liekās** istablie-tas,
tāpat gleznas, tepiķi utt. atsavi­nātas
un aizvestās vai nu uz lekškrie­viju
Vai arī sadalītas pa armijas un
partijas fimkdonāru dtlvoķļiem.
1944. g. novembrī uz oktobra revo-ūdjas
svēth:iem amnestēti visi iesloŗ
dzītie kriminālnoziedznieki, kas pēc •
atbrīvošanai! atjaunojuši savu «dar­bību".
Laupīšanas pēc tam nereti no­tikušais
di€3ias laikā. — Kara darbī­bā
Rīgai, pēc Dr. Urbāna vērtējuma,
nodalīti diezgan lieli postījumi. Rī­gas
galveno staciju vairs nav im to
vietā uzceltas barakas. Opera izde­gusi
un runas par tās atjaunošanu
neesot patiesās, jo operas izrādes no­tiekot
citās telpās. Universitātes ēka
izpostīta, tāpat viss namu kvartāls
no Romas viesnīcas līdz Operas
(Svarca) kafejnīcai^ izņemot vienu
ēku blakus biji vācu komandantūrai.
Lielais; preču nams Vaļņu ielā (do­mājams
armijas ekonomiskais vei­kals,
— Red.) pa daļai izdedzis un
nedarbojas. Pēc Dr. Urbāna apgal­vojumiem,
cietusi arī Brīvības pie-n>
inekļa obeliska augšējā daļa» Pie-minelcļa
uzraksts aizsegts ar sarkanu
karog:u, uz ķuŗa novietots Staļina
portrets. Pieminekļa laukums no­saukts
par Staļina laiikumru. Visas
lielākās Rīgas ielas pārdēvētas ko-mtinistu
dai'boņu vārdos. Tiesas pils
1 spārns ie<iragāts, bet bojātā vieta
pārsegta ar jaunu jumtu un šaj
ēkā darbojas vairākas komunistu ie­stādes.
Neskarta palikusi finanČu
pils. Visvairāk sagrautas ēkas Mie­ra,
Brīvibas un Elizabetes ielās, Jug-
1as rajonā, Mežaparkā ūn MUgravja
rajoni!, tāpat ap Rīgas ostu. Sagrau­tas
giindrlz visas centrāltirgus halles
un atlikušajās iekārtotas autogarā-žas.
Dr. Urbānam stāstīts, ka no­postīts
esot arī viss bijušais geto
kvartāls Latgales priekšpilsētā, be
pats viņš to neesot redzējis. Lieh
postījumi Brāļu kapos, nodedzis
virsnieku klubs Valdemāra ielā un
kāda teātļ-a ēka ar apaļu jumohi sta­cijas
tuvumā (iespējams drks). Vēl
palikušie zooloģiskā dārza dzīvnieki
aizvesti uz Krieviju. — Daudzas Rī­gas
fabrikas apklusušas, jb to iekār­tas
aizvestas uz Krieviju. To vidū
minamas Juglas manufaktūra, Vai­rogs,
Metallists, Strazdumuižas
ķemmdziju fabrika u. c. Uz dzelzce­ļiem
viiiur Bomontētas „liekās" du-un
var rīkot tumīnu.
Nupat mušu, nometnē arī notika
volejbola turnīrs, kuru rīkotāji aiz
pārpratuma bija nosaukuši par jautro.
Rīkotājiem jau bija jāutrL Bet ko
lai saka sportsmeņi? Vienam pk>tītē
jau pirmajā špeilē iekodas tāds
kriukšķis, ķa ārsti galvas vien grozī­g
ā , nevarēdami saprast, kur cilvēks
)ie tik mākslīgi sas^inātas kājaa
tids,. 'otram no ^biambas sišanas, ka
pa telegrāfu izsaukts, ieradās aku-ais
locekļu reumatisms. Tik akūts,
Ka lauž kaulus vēl trakiļc nekā Sta-
)u ielas pagrabā vislabākās kaulu
aužamās mašīnas. Un tas viss «sot^
: autri, — ļdomā rīlcotāji.
Vn kas tur par jautrību, ja spēlē­tājiem
laupīta personīgā brīvība,
virs tīkla ierīkots tāds kā tauriņu
ķeramais aparāts, kā peļu slazdi, kas
neļauj pēc sirds patikšanas uzsist
)umiĶi gaisā, lai, kā saka, pretinieku .
sabiedētu jau^ pirms vēl bumba
nokrīt uz grīdas. Nebūtu tikla un
griestu, un pretinieku pusē tikdaudz
spēlētāju^ 0, tad m<?s gan varētu tādu
volejbolu I parādīt, ka tiešām būtu
lutri ^at ar visu akūto reumatismu
un kopkatla \ pusdienām. Vecais
sanskritu sakāmvārds: ,,Tagad tikai
pa tīro!" dažrdz tā nokaitināja spē-lētžijus,
ka viņi iedomājās, ka nu pie-nāds
laiks tā pa īstam „uzsist gaisā".
Un uzsita ari. Tikai bumba paUēk
iDumba, >- krīt zemē un tieshesis
svilpj un plātās ar rokām, bet spēlē­tā
jf draudzīgi viens otram rāda kaut
ko līdzīgu dūrei. Tik nu bija tās
jautrības, kā redzēt trīspadsmit d l -
vēlcu, no kuriem seši vienmēr i r ne­laimīgi,
bet seši iedomājas, ka tie
otri seši i r nelaimīgi, tāpēc, ka
ir laimīgi. Mets Metums
Austrumu virzienā jau nosūtīts ma-sīākais
30.000 krievu karavīru. Aprilil
Austrijā atradās 150.000 padomju k a ­ravīru.
Amerikāņu, angļu un franču
c^pācijas spēku kopskaits nepār­sniedz
50.000, Padomju karaspēks
pārticis ho Austrijas līdzekļiem pāri
par gadu. — Angļu valdība Londonil
publicējusi pakāpenisku plānu I n ­d
i j a s neatkarības eventuālai iz­veidošanai.
Tas īparedz Indijas ūniju.
Ūnijas valdība apmēram līdzinātos
Savienoto Valstu federfilai valdībai,
—- Ņujorkas diplomātiskie novērotāji
ziņo, ka angļiem, un amerikāņiem
STigādā < rūpes Padomju Savienības
nostāja Palestinas jautājumā. Sa­vienoto
Valstu ārlietu ministrijā sa­ņemtas
ziņas, ka Padomijas pārstāvji
paziņojuši sīriešiem Padomijas vēlē­šanos
atbalstīt Jirabu tautu pilnīgu
neatkaribu. — Pēc Londonā saņem­tām
riĻam,*partizānu kiaŗš P o l i jā
aprīlī prasījis 7.000 upu]ru. — Nim-bergas
kara noziedznieki:! prāva ilgst
jau 6 mēnešus. Hermanis Gēriņgs,
kas pagājušā rudenī izteicās, k a «ne­kad
nedzīvošot tik Ilgi, lai recētu
vēl vienu pavasari Vādjā", šo prfva-sari
tomēr pieredz. Savienoto Valstu
galvenais prokurors Džeksons āttei-des
pareģot, kad prāva beigsies. 6
mēnešu laikā Nīmbergas prāva zau­dējusi
publikas interesi, un amerikā­ņu
laikrakstos ziņojumi par to kļu­vuši
līdzīgi ikdienas Volstrītas bir­žas
ziņojumiem. — Maskavas radio­fons
ziņo, kā Krievijas veselības m i ­nistrija
Adisabebā pēc Abesinijas
valdības lūguma atklās slimnīcu un
sanatoriju. Grupa krievu ārstu jau
ir ceļā uz Abesiniju, bet medicī­niskais
hiventārs nosūtīts uz Odesu
iekraušanai kuģi. — Ģenerālis Fran-ko
kalnraču pilsētā Ovicdo teicis
runu, • kurā pārmetis Francijai, ķa
tā pēdējā gadsimtenī sūtījusi uz Spā­niju
„masoņus Un politiskas parti­jas."
Viņš izteicis pārmetumus ari
Padomju Savienībai un slavējis pa­ša
režīma sainmieciskos un sodālos
sasniegumus. — Angļu Reinas armi­jas
galveno štābu un angļu Militāro
valdību no Bad-G^enhauzenās i in
Herfordas ierosināts pārcelt uz Ham-konfeirence
miera laikā gaisa sa­tiksmes
izveidošanai. —^ Berlīnes
laikraksts „Per Morgen" ierosinājis
aizliegt Vācijā ,,Hitlera Ūsiņu** au­dzēšanu.
Laikraksts piebilst, ka Zie-meļvācijā
ššida veida Ūsiņu audzētā­ju
n<?ei!K)t, bet Bavārijā to esot
daudz, — Sabiedroto Kontroles pa­dome
Berlīne publicējusi 3 jaunus
likumus pai' nodokļu pacelšanu ta­bakai,
sērkociņiem un alkoholiskiem
dzērieniem. Pēdējiem nodokļi pa­augstināti
par 3000 proc. Alkoholam,
ko izmanto medicīniskiem nolūkiem,
nodoklis paaugstināts par 166—200
proc. Alus nodoklis paaugstināts
75---425 proe. atkarībā no alkohola
satura. — Amerikāņu Militārā val­dība
Berlīnē paziņojusi, ķa tā, izpil­dot
4 iiŗabiedroto lēmumu pār fa­šistiska,
militāristiska un antidemo­krātiska
satura grāmatu iznīdnāSarļu
Vādjā, nerilcos publiskas grāmatu
dedzināšana». Amerikāņu un angļu
iestāda» vienojušās ari, ka aizliegtās
grāmatas privātās bibliotēkās nemek­lēs.
- V^išnoio l^iidju kara noziedznie­ku
k(nDiiSi}a paziņojusi, ka lUetuin
bultsliedes. Par pilsētas atjaunoša­nu
krievi neinteresējas^ bojātās ^ a s
pamazām sabrūk, bet iebraucēji no
Krievijas, kas ieņem dzīvokļus vese­lajos
namos, tos sabojā un nekopj.
Apgalvojumi, ka Elgā uzsākti plaSi
jaunuzbūves darbi, neatbilst patie­sībai.
Strādā vienīgi pie to ierīču at-jaiunošanas,
l ^ z kurām absolūti nav
iespējams iztikt. Rīgas parkus pa
daļai iļscirta 1944./45. gada ziemā,
kad bija sevišķi liels transporta l ī ­dzekļu
trūkums. A r i tagad ielās redz
maz automobiļu. Sl gada pavasarī
slimnīcā, kur nodarbināts Dr. U r ­bāns,
neatlaidīgi klīdušas baumas; ^
ka daļu ārstnieciskā personāla,
vispirms tā saulctos neuztieamoSr
evakuēšot užļ Urāliem. Citās slim­nīcās
tais jau noticis un tāpēc Dr.
Urbāns nolēmis riskēt un mēģināt
no Rīgas pazust Jautāts par atgrie­šanos
slavā dzimtene CSechoslovakijā,
Dr. Urbāns 1 atbildējis: „Cecho8lova-kijā
dzīvot zem boļševiku draudiem
es vairs nevēlos. Rīgā pavadītai»
laiks mani pikilgi izārstēja no jeb­kādām
ilūļzijām par šīs iekārtas un
valdīšanas paņēmieniem."
„Iiiformācijas biļetens- Eslingenā
/
Dienvidelropā, Dienvidaustrumāzijā
un Austrālijā lidz iSim uz nāvi notie^
sāti 282 kara noziedznieki. — Buka-restā
tautas tribunāls piespriedis nā­ves
sodu maršalam Jonām Anto-nesku
un 12 citiem apsūdzētiem. 11
apsūdzētiem piespriesti 10 līdz 20
gadu cietumsodi. — Amerikāņu joslā
ārlaulībās bērnu skaits pieaudzis
trīskārtīgi. Mirichcmē janvāri no v i ­siem
dzimušajiem bērniem 31 proc.
bijuši ārlaulības, Bad-Kisingenā 55
proc Novērotāji domā, ka liela vai­na
pierakstāma DP uh amerikāņu
karavīriem. Amerikāņiem aizliegts
vācietķs precēt, DP bieži rodas grū­tības
nokārtot laulību formalitātes.
— Savienotās Valstīs patlaban valda
liels mājkalpotāju trūkums. To a l ­gas
kopš 1939. g. pieaugušas caur­mērā
par 250 proc., Ņujorkā pat par
300 proc 1939. gadā algas bija caur­mēra
9,35 dolāru nedēļā, tagad 20
līdz 25 doL Ņujorkā mājsaimniecības
strādniecēm maksai 120 līdz 132 do*
1 aru mēnesī, pavāriem un virtuve»
nēm 140 līdz 150 dol.
The Stars and S t