Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1946

              LATVIAN NEVVSBULLETIN
The policy of this Newspapēr is to provide o u r Latvian people in exile with aUi avaUable new8 of importance conceming the world'8 happenings, of poUtical, economic. cuUural or
social significance. And our special aim is to present the hmnanitarian ideāls and achlevements of the great Democracies — the United States of Ameri<» and the British
Empire. This aim, we lknow, will help maintaln the spiritual and cnltural unity of the Latvian people and — of all thinffs — will yield hopes for a safer and happier future.
Redakdja-Editonal Office: Hotel Ccrīvikt, Dilto Iznāk divi reizes^ nedēļā — PubUshedtwice a week
Nr.46 (48) Authorized by Military Government and UNRRA DUlingenā, sestčlienr 1946. g. 15. jūnijā
Edvīns Mednis
Mūsu līdzcinītāji
Mēs par daudz skumstam un par
maz redzam labo, kas 'Sabiedrojas ar
mums. Ir mums radies daudz labu
panākumu, ir radies deludz jaunu
draugu.
. Vārds mums ir viss — taure, cīņas
karogs, uzbrukuma' lin atvaires ie­rocis.
Vārdā ir melna na^kts un sau­les
žilbums, izmisuma tumsa un ce­rību
gaisma. Mums atņemts daudz
kas, bet palicis vārds. ,
Un vārds var un spēj daudz. Koki
nevar Ietraukties deljesls kā putni,
bet vārds spēj uzlidot vēl augstāk
un kā stars gaišā varenībā un arī
lielā biļībā noslīdēt pie Visuvarenā
kājām. '
Tā vārds ir kļuvis par uzticamu
vēstnieku tam, kas: mūsu dziļajās
bēdās un lielajā cīņā par Taisnību
Ir mūsu lielākais Sargs, Glābējs un
dižāko cerību Svētītājs.
Bieži apgalvojumi dažpiz nav se­višķi
pareizi. Tā tas ir arī sir bieža­jiem
pārmetumiem par latviešu
trimdinieku dīkdienību. Par to tagac
dzirdam visvairāk. Ja tas tā turpi­nāsies,
tad var gadīties, ka varbūt
noticēsim, ka tādi esam. Ir tiesa •
mūsu vidū daudz tādu, kas slinko
un nolaiž rokas.
Bet j a labi apskatāmies, izrādās,
ka gluži tā vien nav. Neaizmirsīsim,
ka esam iekārtojuši savu dzīvi uz
drupām. Jā gan — uz sveikima un
ari mūsu pagātnes drupām. īsā lai­kā
arī še paveikts ,grūti pārskatā­mais.
Mēs dzīvojam, strādājam —-pildām
nomelnēs pienākumus, ^^pkopjam
mājas soli, izkopjam tālāk gara dzīvi.
Paviršam vērotājam; tas grūtāk sa­skatāms,
bet toties kļūsim redzīgāki
mēs paši.
Lielā klusībā top jauni darbi, un
lielā klusumā tiek veikti- pienākumi
pret sevi un nākotni. Vai dīkdieņi
būtu tie mūsu tautas br^lļi, kas līdz
vēliem gaiļiem pārliekušies pašniācī-bu
grāmatām? Vai dīkdienes ir tās
latviešu mātes, kas ar saberztām ro­kām
rūpējas par tīrību savās mītnēs
un saimniecībā. Pat veļas izmazgā­šana
pašreizējos apstākļos nereti ir
problēma.
Dikdienība ir un būs latviešu vai­rākumam
pilnīgi sveša parādība.
Paškritika ir laba lieta, bet tā ne­drīkst
pārvērsties par tādu, kas vi­sur
redz tikai negatīvo. Ja tā sāksim
paši rīkoties, tad nebrīnīsimiies, ja to
sāks darīt ari citi.
Ar laiku aizkrāc lielākās vētras un
Izbeidzas aukojumi. Ari laiku ap­klust
arī smagākie kauju negaisi.
Apklusušās kauju vietas pārklāj
zāles un ziedi kā pēdējais cildinā­jums
aizdunējušam varoņgaram.
Tomēr blakus ziediem'visātrāk pa­rādās
nezāles, sevišķi tās, ko no tāla­jām
stepēm atnes austrumu vēji.
Nezāles neiznīkst, 2ēl, ka tās ie­viešas
nrī lielo qīņu vietās.
Pēc LCP trešās sesijas Vīrcburgā
latviešu apgabalu skolu vadītāji ap­sprieda
skolu administratīvo izkār­tojumu,,
izstrādāja noteikumus par
apliecību vienveidošanu eksterņu
pārbaudījumiem apgabalos, skolotā­ju
cenzēšanu, stundplānu un pro­grammu
vienveidošanu, mācības ga­da
garuma saskaņošanu un" vasaras
brīvlaikiem un apsprieda mācības
grāmatu jautājumu un arodizglītības
tālāku sekmēšanu.
Pēc LCK izglītības un skolu daļas
vadītāja J. Celma atzinuma, līdz­šinējo
darbu skolu izveidošanā var
uzskatīt par apmierinošu. Lai sek­mīgāk
kārtotu, arodizglītības jautā­jumus'-,
viņ5 paskaidro, „esam lū­guši
UNRRA'i un MiUtārai valdībai
piešķirt vajadzīgās telpas un darba
rīkus. Spējīgu lietpratēju dažādās
arodu nozarēs mums netrūkst, bet
tie nav izvietoti tā, kā. tas būtu ne­pieciešams.
Tādēļ esam lūguši at­ļauju
pārvietot speciālistus no vie­nas
nometnes uz otru, kā tas būtu
vajadzīgs attiecīgās vietās, noorga­nizējot
arodu kursus. Tā kā gandrīz
visas nometnes jaunpienācējiem jau
slēgtas, tad rodas grūtības -^v kur­santu
uz:ņemšanu no citām, sevišķi
mazām nometnēm, kur atsevišķus
kursus rīkot nav lietpratīgi. Tādēļ
esam lūguši atļauju kursu laikā no­metnēs,
kur kursi notiek, uzņemt
kursantus no citām nometnēm. Neēr­tības
bieži radīja nesaskaņotais mā­cību
gada garums. Pārceļoties no
vienas nometnes uz otru vai vairākas
mazas nometnes apvienojot, bērniem
ir grūtības pieskaņoties mācībām
jaunajā skolā. Tādēļ noteicām pēc
iespējas vienveida mācības gada ga­rumu
un šajā posmā izņemamo
vielu."
Tuvākā nākotnē paredzēts sasaukt
plašāku skolotāju apspriedi. Skolas
grāmatu jautājums sāk kārtoties aiz­vien
labvēlīgāk. Arī mācības grā­matas
palīdzēs saskaņot skolu darbu,
\ H. M.
§si¥ieiiīlii& uii Arģentiim iinilililiia
diplomātiskai attiecliias
Kas darāms pārvietoto
personu jautāji|[mā?
Frankfurtā, 6. jūnijā. — Amerikā-i;
iu spēku virspavēlniecība Eiropā pa­ziņojusi,
ka sarīkos sacensiļbu visiem
amerikāņu karavīriem un armijas
dienestā nodarbinātiem civilistiem,
lai tie atrastu labas idejas okupāci­jas
politikai. Sacensības dalībnie­kiem
jāiesūta priekšlikumi okupā­cijas
prakses uzlabošanai. īpaši pie­zīmēts,
ka vēlamas atbildes arī uz
Jautājumiem: „Ko darīt pārvietoto
personu jautājumā?" ^Attiecības ar
mūstiSabiedrotiem';, „Uzlabojumi mi­litārā
pārvaldē". Par labākajām at­bildēm
paredzētas godalgas — kara­vīriem
līdz divi nedēļu, atvaļinājums
Jebku!-ā amerikāņu spēku, okupētā
Eiropas vietā, civilistiem naudas bal­vas
vai ceļojums pa minētām vietām.
The Stars and Stripes
Buenos-Ailresā, 7. jūnijā (UP). —•
Oficiāli paziņots, ka A r g e n t ī na
un K r i e v i Ja nodibinājušas diplo­mātiskas
attiecības pirmo reizi kopš
boļševiku revolūcijas 1917. gadā. Zi­ņa
pavēstīta reizē Buēnos-Airesā un
Maskavā. Vašingtonas ārlietu mi­nistrija
to oficiāli. nekomentrē. NovS-;
rotāji pasvītro, ka šī vienošanās ie­zīmē
vienu no krasākajiem pagrie­zieniem
padomju ārpolitikā. Kara
laikā Krievija pastāvīgi apvainoja
Argentīnu par pronacistisku stāju un
sīvi, bet bez panākumiem cīnījās par
to, lai Argentīnai liegtu līdzdalību
Vienotās Nācijās. Vašingtonas dip­lomātu
aprindās valda uzskats, ka
abas valdības sāk varas politikas
spēli ļoti augstā līnTenī. Diplomāti iz­teica
domas, ka Padomju Savienība,
draudzējoties ar. Argentīnu, cenšas
rast pretsvaru amerikāņu a'ldivitātei
Eiropā, stipirinot pašas pozicijas- la­tīņu
Amerikā. — Starptautiskas vie­nošanās
rezultātā V i e n o t ā s Nā­c
i j a s vairs nelietos saīsināto ap­zīmējumu
TOO (United Nations Or-ganization),,
bet UN (United Nations).
— I t ā l i j a tautas nobalsošanā iz­šķīrusies
par republikānisku valsts
iekārti;? Karaliene Marija un viņas
četri bērni kuģī devušies uz Portu­gāli,
bet Romā sākušās spriedelēša­nas
par to, kas varētu būt Itālijas
prezidents; par kandidātiem min 86
g. V. Orlando, pēdējo vēl dzīvo no
„četriemVersaļas lielajiem", 78 g. v.
Bonomiju, pirmo ministru prezidentu
pēc Musollni, un diriģentu Toskanī-ni.
Par republiku izteikuilies 54,3
proc. no visiem Itālijas vēlētājiem.
Romā \m Dlenviditalijā monarchisti
tomēr, rīkoijuši demonstrpcijas arī
pēc tautas nobalsošanas.— Ģenerā-lisims
Cangkaišeks pavēlējis saviem
spēkiem, sākot ar 7. jūniju, ievērot
15 dienu ilgu pamieru cīņās pret ķī­niešu
komunistiem, lai nacionālās
valdības un komunistu vadītāji šajā
laikā sarunās varētu izbeigt dom­starpības.
Pamieru ieteicis preziden­ta
Trumena vēstnieks ģen. Maršals.
No komunistu puses pamiers nav
deklarēts, bet nav arī ziņu par kau­jas
darbību; Padomju ziņu aģentūra
„TASS" 8. jūnijā ziņoja no Sang-hajās,
ka ķīniešu nacionālās valdības
armijā uzņemtas lielas japāņu vienī­bas,
kas piedaloties cīņās ^ pret ko­munistiem.
— Vašingtonā publicēts
kongresa komisijas ziņojums par to,
ka Padomju Savienība atbalsta ko­munistu
kustību Savienotās Valstīs,
kuļ^ās vadītāji „atklāti proklamējuši,
ka aizstāv revolūciju un varas pār­ņemšanu
Savienotās Valstīs". 73 lap­pušu
garajā ziņojumā teikts, ka „Sa-
.vienotām Valstīm būtu jābaidās no
komunisma, jo tā ir ārvalsts vadīta
kustība". It sevišķi' strādnieku or­ganizācijām
ieteikts j„iztīrlt komu­nistiskos
elementus". — D ā n i ja
apņēmusies,nekad vairs neļaut sevi
pārsteigt nesagatavotu jauna pasau­les
kara gadījumā. Tāpēc dāņu ka­ravīrus,
kas otra pasaules kara laikā
devās: .īpagndē", lai iipkaŗotu vācu
okupantus-, tagad apmāca Angttjā
kopā ar angļu karavīriem pēc lielā
aizsardzības plāna, kas nodrošinās
Skandināvijas robežu apsardzību. —
Kairas universitātes medicīnas fa­kultātes
agrākais dekāns prof. A l -
ports pajjkaidrojis, ka 70 proc. visu
ēģiptiešu slimību dēļ nav spējīgi nest
ieročus. ,„Eģiptieši", viņš raksta,,,nav
spējīgi aizstāvēt Suecas kanāli pat
pret visvājāko valsti". — Padom­ju
militārās valdības šefs Vācijā ģen.
Sokolovskis paaugstināts par P a •-
d 0 m j u S a v i e n ī b a s maršalu. —
Tūkstošiem bezpajumtnieku Francijā
tuvāka laikā varēs novietot vismo­dernākās
Vācijā ražotās standartizē­tās
ēkās. Sīs mazēkas, kas izmaksās
ap 400 dolāru katra, Francija sa­ņems
kā daļu -^no vācu reparāciju
maksājumiem. Ēkas būs gandrīz
viscaur veidotas no plastiska mater-^
iāla un ar centrālo apkuri. Katrā
mazēkā 5 telpas: 2 guļamistabas, dzī­vojamā
- istaba, virtuve un vannas
istaba. Vienstāva ēka svērs ne vai­rāk
par 200 kg, transporta grūtības
tādēļ minimālas. Nosūtīšanai ēkas
izjauks vairāk kā 1000 daļās, kuru
sastādīšana' būs paveicama nedaudz
stundās. Pašlaik šāda veida ēkas ga­tavo
tikai viena vācu fabrika Berlī­nē,
bet di'īz darbus sāks ari otra
Ffankfurtas tuvumā. — L i e l h e -
senas padomdevējs parlaments
vienbalsīgi protestē pret to, ka tur­pinās
vācu māju rekvizēšana ameri­kāņu
karaspēka vajadzībām. Pro­testā
izteikta arī neapmierinātība ar
to, ka rekvizētos namus apsargā bru­ņotas
poļu sardzes. — Imigrācijas
iestādes paziņojušas, ka šogad S a -
v i e n o t o V a ī s t u robežu nelegāli
pārgājuši ap 60.000 ārzemnieku. Ap
80 proc. no tiem bijuši meksikāņi. —
A n g 1 i j a s apakšnama debatēs Ger-Čils
izteicies: ,,No Baltijas līdz Adri-jas
jūrai ne tikai nolaists dzelzs
^priekškars, bet aiz šī priekškara at­rodas
arī plašas territorijas josla,
kurā ietelp gandrīz trešā daļa no
Eiropas iedzīvotājiem, ja nepieskaita
pašu Krieviju. Te sēj jaunā pasau­les
kara sēklu." Premjers Ellijs, pil­nīgi
atbalstīdams • ārlietu ministra
Bevina paskaidrojumus, kuros tas
pārmetis Krievijai obstrukciju pret
mieru, izteicās, ka lielas grūtības sa­gādā
Krievijas cenšanās stingri un
burtiski iztulkot Potsdamas lēmu­mus,
nepieļaujot nekādu elastīgumu.
Viņš tomēr domā^ ka nav pamata pil­nīgam
pesimismam. Cerčils deklai'ē-
•j a, ka nav ticams, ka „sauj a ļoti spē­jīgu
vīru", kas valda Kremlī, būtu
tik slikti informēta par rietumude-mokratijām,
un sauca: „Tas nevar
būt Krievijas' interesēs, ka tai jā-turpip.
a kaitināt Savienotās. Valstis.
Nav nevienas tautas pasaulē, kas bū­tu
gausāka naidīgu jūtu attīstīšanā
pret citu zemi kā amerikāni. Anglija
nevar piekrist nenoteiktai miera lī­gumu
atlikšanai'\ viņš turpināja. —
Cikas^ā milzu ugunsgrēkā nodegusi
„La Šalle" viesnīca. Ugunsgrēkā,
kuru 300 ugunsdzēsēju apkaroja
Kur palikuši V. Purvlša
darbi? ^
MŪSU' trimdas prese Vācijā nesea?
ziņoja, ka vecmeistara prof. V. Pur­vlša
darbi gājuši bojā ugunsgrēkā
Jelgavā. Tagad ribskaidrois, ka lie­lākā
daļa no vecmeistara darbiem
tomēr izvesti uz Vāciju. Prof. V. Pur-vīša
dzīves biedre, kas pašreiz dzīvo^
Bad-Nauheimā, Hesenas apgabalā,
„Latviešu Vēstnesi" ļlnformē: v i
„Jelgavā bojā gāja mi^su dzlvokp
gandrīz 4 stundās,' gājuši bojā 58 cil^
vēki, ap 200 ievainoti. 23 stāvu
viesnīcas degšana bijusi lielākā
uguns nelaime, ko Cikaga piedzīvo­jusi
pēdējos 35 gados. — U n g ā r i j ā
inflācija sasniegusi augstāko pakāpi.
Pēc jauno 100.000.000 pengo naudas­zīmju
- parādīšanās apgrozībā skolo­tāji,
kas vel nav saņēmuši algas par
maiju, pieteikuši streiku un slēguši
visas pamatskolas. — P.irīzē angļu
admirālis Montbetens paskaidrojis,
ka karš pret Japānu bijis uzvarēts
i au ilgi pirms atombumbas nome­šanas,
bet tā devusi Japānas ķei­zaram
iemeslu kapitulēt. — Sa­biedroto
kontroles saskaņošanas ko­misija
Berlīnē paziņojusi, ka pirmās
pēckara vēlēšanas Berlīnē sarīkos
oktobrī. — B a v ā r i j a s Militārā
valdība paziņojusi^ ka vācu kino­teātri
amerikāņu joslā drīzumā sa­ņems
krievu filma's. --- „Ford Motor
Gompany" prezidents paziņojis, ka
sabiedrība nolēmusi ziedot 20.000;000:
dolāru pētījumu un izmēģinājumu
centra radīšanai Detroitā. Tā uzcel­šanai
un Izveidošanai vajadzēšot 8
gadu laika.— Amerikāņu armijas
eksperti Vašingtonā paskaidrojuši,
ka pētījumi raķešu pielietošanai no­teikti
pavēršot ceļu kontrolējamiem
lidojumiem uz mēnesi. Armijas virs­nieki
izteikušies: j,ja tas būtu vaja­dzīgs
un šim nolūkam dotu pietie­kami
daudz zinātnieku, materiālu un
naudas, mēs varētu doties uz mēne­si
kaut vai rīt". Viņi pasvītro, ķa
vienīgi zinātniska interese būtu par
iemeslu rīkot lidojumus uz mēnesim
Tāpēc armija šādiem eksperimentiem
nevar nodoties. Raķešu speciālisti
norāda, ka„ar raķetēm būtu vieglāk
sasniegt mēnesi nekā visattālākās
vietas zemes virsū." — Miris S l a -
m a s karalis Ananda Mahindols.
Viņš bija tikai 20 gadu vecs. — 6.
jūnijā Frankfurtā paziņoja, ka no
Kronbergas pils pazudušas Hesenas-
Darmštates kroņa dārglietas 1:500.000
dol. koi?vērtIbā. Kopš pagājušās va­saras
pilī atradās amerikāņu virsnie­ku
klubs. 8. jūnijā kara ministrija
Vašingtonā paziņoja, ka par dārglie­tu
zādzību apcietināta WAG (sievie­šu,
palīgdienesta) kapteine Katlīna
Durante un viņas vīrs kapteinis Du-rants.
Pēc pratināšanas, kurā izman­tots
arī ,,melu atklāšanas" aparāts,
visas dārglietas uzietas. Par līdzda­lību
dārglietu piesavināšanā apvai­notas
arī dažas citas personas. Liela
daļa no dārglietām ir Anglijas kara­lienes
Viktorijas dāvana savai mei­tai,
toreizējai Hesenas princesei.
1944. gadā Hohencollernu ģimenes
locekļi apspriedē nolēmuši izņemt
dārglietas no banku seifiem un. no­rakt
Kronbergas pils pagrabā. Virs
tās vietas, kur dārgumi norakti,
po^rabā bijušas novietotas 1.600 pu­deļu
veca vīna. Kad amerikāņi pār­ņēma
pili armijas rīcībā, dārglietas
tomēr atrada. Tās nodeva kapteinei
Durantei, bet viņa par to nebija
ziņojusi savai priekšniecībai.
The Stars and Stripes
iekārta, daudzas ļoti vērtīgas vec­meistaru
gleznas un apmēram 800
mana vīra darbu. Paši dzīvojām Rī­gā
un mans vīrs tieši pēdējā laikā
ļoti daudz strādāja. Sie pēdējie —
Rīgā tapušie darbi un tāpat gleznas,
kas bija prof. Purvlša izstādē Rīgas
mākslas muzejā, nav gājuši bojā
Latvijā, bet, cik man zināms, pār^
vesti uz Vāciju. Esmu runājusi ar
kādu tautieti, kas pats piedalījies
gleznu iesaiņošanā Rīgā. Tādēļ varu
droši teikt, ka uz Vāciju atvests vai­rums
prof. V. Purvīša darbu. Pagā­jušā
gada vasarā mani apmeklēja
igauņu tirgotājs Ivaks* Viņš agrāk
dzīvojis Rīgā un bijis labis latviešu
glezniecības* pazinējs. Igauņu tirgo­tājs
zināja stāstīt, ka viņš 1944. g,
novembrī Karalaiičos redzējis apm.
16—18 kastu ar uzrakstu ..Vilhelms
Purvitis**. ^pieņemļ ka tās bija no
Rīgas izsūtīuļs kastes ar mana vīra
darbiem. Kastes no Karalaučiem
esot aizsūtītaV^ālāk. Līdzīgas ziņas
saņēmu arī no kāda latviešu kara­vīra.
Esmu griezusies pie Latviešu
Centrālās padomes r lūgumu nākt
man talkā glez:nuavj.^anā. Cik esmu
informēta, daži horādl^jumi tālākai ;
meklēšanai jau esot saņemti. Laipni l
lūdzu visus tautiešus, kas Vācijā rēr j
dzējuši minētās I kastes, vai zinātu |-;
par prof.. V. Purvīša gleznu atrašanās %
vietām, rakstīt man uz latviešu no­metni
Hanavā,, kur drīzumā pārcel-šos,
vai ari ziņot pari to L pK Hide-senā
pie Detmoldas im Bavārijas ap­gabala
latviešu komitejai Minchenē.**
LCP 3. sesijā Vīrcburgā pieņemti
noteikumi par aizgādnību emigrā­cijā.
Saziņā ar prof. V. Purvīša dzī­ves
biedri šāda aizgādnība nekavējo­ties
jārada ari par prof. V. Purvīša
atstātiem darbiem, kas, spriežot pēc
dažiem liecinājumiem, tiešām atro- {
das kaut kur Vācijā. So darbu atgū­šana
profesora dzīves biedrei vienai
bez citu palīdzības diezin vai būs .
iespējama. Pēc redakclļļā esošām zl-^
ņām, prof. Purvlša gleznu meklēšana ^
Ierosināta jau pirtns pāris mēnešiem. "
Ari Bavārijas apgabala latviešu ko­miteja
savā laikā ziņojusi par ša
jautājumu, bet tad tas noklusa.
Harijs Mindenbergs
Ārzemnieku skaits ASV
joslā pieaug
Berlīnē, 1. jūnijā (t)ANA). ~ Ģea
Maknamija mēneša pārskatā par ap-'
nu, kas publicēts 31. m^ljā, teiktsf;
ka amerikāņu okupētajā VācijiiS
joslā ieplūst vairāk ārzemnieku, ne­kā
no šīs joslas atkal aizbrauc. Aprī­l
i pārvietoto personu skaits ASV
joslā pavairojies par- 63.000, lielākā,.
daļa no tiem ieceļojusi no Austrum-N
eiropas un citām Vācijas joslām.
Līdz ar to pārvietoto personu skaits
amerikāņu joslā i pēdējos mēnešos
pieaudzis uz 53.2;000, tas ir par 26.000
vairāk nekā martā, lai gan.37.000 at­griezušies
sava dzimtenē. ^
Kriminālo pārkāpumu statistikas
pārvietotās personas un tie, kas uz­dodas
par.DP, joprojām ieņem pir­mo
vietu. Aprīlī publi.skās drošības
apdraudēšanu bez tam raksturoja
pieaugoša vācu civIliGdzIvotāju va^
rasdarbība pret amerikāņu karavī­riem
un personām, kas valkā ame­rikāņu
uniform,as. Vācu eivīlie.dzivo-,.
tāju noziegumi visvairāk izpaužas;
pārtikas zādzībās ^un melnajā tir- i
gū. Die N€iue Žeitung Minchenē