1951-11-10-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mmm
.•-1
p s i i i
mmm
X T.
8 L A T V I J A Sestdien. 1951. g ^ l o ^ ^ ^ ļ
, ' ' (Turpinājums ņo 1. Ipp.)
šus piefSdljuida materiēlus pag. ga^da
jaugustā iesniedza britu pārstāvis
korlijs-Smiss, bet ASV delegāts Koč-nags
pimanēja, ka no Latvijas 2 milj.
iedzīvotāju deportēti 500.000. Pēc
austrālieša ' atbalstlitā Kanādas dele«'
gāta ierosinājumli toreiz komisijas
dibiuāšauu tomēr atlika. Pad. $avie-lifbas
.saiteUitu delegātiem, protams,
allaž boja visādi iebildumi pretšl
jautājuma apspriešanu.
Spafdu darbu pētīšanas komisijas
fldes.bij'd slēgtas, un tā pirmo,sesiju
nobeidza 2 ne^§las ātrāk nekā pate*
d^ēts. Komisijai; nodoti' ap 200 dažādu
dokumentu —^ apliecības, tiesu
spriedumi, dažādas liecības, sarakste,
ilkumu-iteksti,, vēstules utt, aarl ziņo-
|tims paŗ .veargu darbiem, ^ no Baltie
Ķeyiew. Es, komisijai iesniedzu LNFS
^okholimli iT^dotos aizvesto sarakstus,
i e t B'rlvSs Eiropas komitejas latviešu
ķonsuMtfvā kopa-Ņujorkā, kā, man
ziņo, komisijai iesniegusi memorandu
par) latviešu .likteni padomijas vergu
nometinēs. i '
'ļ^'Ķoml'sija,nolēma visām orjganizād-jSiii,
kas sad'arbojas .ar UN un Starp-taiitiskĀf
^ '«daiKlI; Argamtldju ILŌ,
pieprasīt, iraiļ.tls vēlas iesinegt kā-,
d^s ziņas vai dokumentus. Atzina, ka
yki būt Aepdeciesaima konsultantu
^a^štlšSEa im ev^uāla jautājuma pētīšana:
atsevišķa^ ^valstis. konsu!t|-
jčtjas tiecas, saskaņā ar UN dhartu,
ļ^iešķirtļisi tikai .sit>ai;ptautiskām orga-ņfzlcijam,
bet komisija pieņems jebkuras
organizācijas vai privātperso-
. iesnieļgiimus. . Tie sekretariātam
i^skijem ridz 1952. g. 31. martam, uh
ii^medrlikst bUt garāki par 1000 vār-
(ļiem . (apm 2 lappusēm). Jāatzīmē,
' iiiķ ktdus paskai^oj-uimus vēlas
^egt un Jāprecizē, iesniedzamā in-
^o^imldja vai dokumenti. lesnieģu-imis,
kas rakstāmi angļu vai fŗaiļiču
^ "galodā vismiaz 3, bet v^liums 5 eksem-*
plliros, Izdils vien!^ komisijas lo-q^
ķļiem;. Liecinieku vārdus neizpaudi^^
Komisija lems, kādas organizā-djeļs
aicināmas sMIt pārstāvi uiz ko-ijils^
jas ,otto sesiju, vai arī lūgs pie-s|
5ljt komisijai pieteiktos d^okoimentus
^ .vf^finf^rmiāiciju^ Jcuŗas apjoms nav
ferobežote.
NEDE1.AS POlfriKA ĪSUMA
PARĪZE:
Visas pasaules acis turpmākajās nedēļās
būs pievērstas Francijas galvaspilsētai,
kur otrdien svinīgi atklāja
UN kopsapulci. Rietumu prese ir
vienis pratis par to, ka ši kopsapulce
irsvarlgākā UN vēsturē. Saijo pili taps
pasaules vēsture nākamajām audzēm,
jo daudzas gadiem briedušas un norū-
Rietumvācijas bundeskanclefam prof.
Teodoram Heusam Nosūtītā vēstule.
Tajā Pīks apliecināja gatavību piekrist
j auklas Austrumu un Rietum-
Vācijas komisijas * dibināšanai, kas
četru okupācijas valstu kontrolē
pārbaudītu, par cik pašreizējie apstākli
lautu izdarīt visā Vācijā brīvas
vēlēšanas, un uzaicināja Rietum^
MŽOS
TēraudrUpniecniks dea^eio
cijas apkarošana ^ centieni
karu" ir galvenie punltu: '
programmā, ar kuras n o l i a l f f l j.J5J
laments sāka^^darbu. Onoiiriiii.
Etlijs asi kritizēja, valdītas '
^saslāvu:-^^'';: ļ'--^v-,."^ ļ-.-:
Varbūt ari M V^īii SMiteiS
tumvācijas ministtu pretidentk ļJ^Jfe
minisUs Dr. Adenauera, kuŗaii JattJ^
valdība apstiprināj^i iep]ļiekS|'jo\dSll
gusas problēmas tur cer sagaidīt at- vāoijas prezidentu uz drīzām perso-
Ftslnajumu, un pagalam saspīlētais
starptautiskais stāvoklis vai nu iegūs
radikālu atslābumu, vai arī nenovēršami
tuvosies lūzuma punktam. Jau
kopsapulces pagaidu darba kārtībā
uzņemti 58 punkti, bet to skaits,
darba ^ kārtību šīs nedēļas beigās izstrādājot
galīgā veidā, noteikti būs
pieaudzis, uz apm. 80, Tā ir milzīga
virkne smagu un sāpīgu problēmu ar
visplrējo atbruņošanos, Korejas karu,
Vādjaš vienību un jaunu UN locekļu
uzņemšanu priekšgalā. Pirmajā nedēļā
pie šo problēmu iztirzāšanas komisijas
vēl nemaz neķersies, bet atsevišķo
valstu delegāciju vadltiji,
vairums ārlietu maģistri, plenārsēdē
deklarēs savu vispārējo nostāju, plānus
un priekšlikumus visu strīdīgo
problēmu atrisināšanai miera ceļā UN
dļartas garā. Ar Vislielāko interesi
sagaida 4 lielvalstu programmātisikās
deklarācijas. Tā kā puslīdz droši ar
plašu propagandas runu un „pasaules
miera plānu" nāks klajā padomju ār-lietji
\ ministrs Višdnskis, līdzīgus^
priekšlikumus; bet konkrētus un nopietna'domātus
» izfeiks arī rietum-
^l«rtu;ārlietu ministri Ečesons, Idens
un Sumans, kas par tiem vienojās iepriekšējās
sarunās. Rietumvalstu
miera plāns aptvers priiekšlikumus
pilnīgam mieram Korejā, plašai atbruņošanās
programmai, Vācijas vienības
atjaunošanai brlvu.vēlēšaniu rezultātā,
kuruv pārraudzību uzņemtos
nīgām pārrunām Berlīne. Pīka jau*
citiem strīdīgiem j autājumiem.
... ;• ., »„• -I: . I :
VAŠINGTONA:
Lai pasvītrotu rietumvalstu nopietno
miera gribu, parallēli āriietu mi'
nistru diplomātiskajai ^tlvitātei Pa-rlzē,
trešdien Baltajā namā ievērojamu
politisku runu teica prezidents Tru
ineiis, ierostinot starptautiskā saspīlē
jlim^ m^izitiāšanai ierobežojumus atsevišķo
valstu bruņošanās rūpniecībā.
UN, un jaunām sarunām ar Pad. sa-
T^oT^ēju "nedrīkstēta palaist ga--^ļ^»"*"- ^''^^<^°^ P»^
ŗļtai mūsUjOaļ^ganļļzacijas un atsevišķi
. tķ^iieši/ kiiŗu rīd?bā ir koiikrētļ m-tĶtiSU
» Spareiz īsvarlgi vienīgi fakti un
^īokumenti, kas ktiiecas tieši uz spai-
%!ļdarbkm>. Jautājumj^t iztirzāšana
u i^ļdlftiska pļlSksnē notilcs tikai v^lāk
s^^liimiečlbas un sociālā padomē, <kti-ļkiMsija
iesniegs ,.visus savu pētt-jiņju
rezultātus. Komisijai sekrētā-rists
darbosies Ņujorkā, kur arī .'paralizētas
visas nākošās sesijas, un
v<:s4 sarakste adiresējama sekretāram
lyir.] A, Safcin, Ad hoc Committee on
.'Firced Labouŗi United Nations HQ,
N ^ York, N.Y.^ vai ari techniskajam
padomniekam Mr. H. 2wahlen, Ad hoc
Cļommittee on Foroed Labour, Inter
natipnal Labour Organization, Genēve.
. {, 'Tālāk komisija nolēma lūgt visas
valdības līdz 1. aprīlim atbildēt ,uz
īpašu komisijas aptauju, kurā sniedzamas
' ziņas - par visiem likumiem
utt, kast attiecas liz eventuāli pastāvošiem
spaidu rakstura darbiem, par
pfersonuskaftu, kas atsevišķos gados
bliu^s pakļautas šādiem darbiem, par
šo.diirbu.organizāciju, darba apstākļiem'
uc ? Izstrādātie aptaujas jautājuma
aititiecas, uz jebkura veida' tiešiem
vai netiešiepd piespiedu darbiem,
piemēram, obligātu darba dienestu
, kti&tibas brīvības ierobežošanu/ la
^-piespiestu dlvēkus strādāt noteiktā
apgabalā; prasīti arī visu attiecīgo
liknmu uod instrukciju teksti, to'prak
tiškā tulkošana un daudz dtu ziņu
Dau-^ gan< laikani nebūs to. kas no
vabkun-air^d^^lzs priekškara cer sa
gfii4It kādas atbild^ uz šiem jautā
jumiem un vel jo mazāk iespēju iepazīties
ar apstākļiem uz vietas. Ko-nusijas
otrā sesija paredzēta 1952. ^g.
nOļ.26. maija līdz 3. jūlijam. Ja ie
sniegtie; materiālli vai aicināto orga
ņizaciju pārstāvju ziņojumi prasītu
tiešu liebinieku nopratināšanu, sesij
netiks pa daļai 2enēvā. Galīgo ziņo-
'jiimu komisija tād pieņems 4. sesijā
1953. g. pavasarī. Jta liecinieki ne
liktos vaja.dzI0, ķdmiisija darbu ce
nob^ļgt jau 3. sesijā. Pētījumu rezul-
. tājti;var nonākt UN saimniecības un
sociālās :padomes djarba kārtībā agrākais;
1353. g. pavasara sesijā, bet UN
kopsapulcē tā paša
.yēl iiesen par
k^!tirņ'r kas iedrošinājās apbalvot, ka
p^ulē ir vēl drausmīgākas lietas par
X E|'|era režmm; Tagad to spiesti at-zīt|
krr e«» ^as to agrāk negribēja
/ s4&tTt'" Ciešanas un upuri. nu jau
, ļ.; v a i s >e5p5j satraukt pasaules sirds-
>Aa^liņUr kas kļuvusi šai ziņā nejūtīga.
' (Tāpic,^%^as* fiebderīga ir arodbied-
,.C£ltT NOST ARI PASU KOKUI"
Sādā veids Viipertāle»WMtdeutaclie fiund
schau tavā lalkS komentēja komfloistlskāt
Jaunatnes organisācljas FDJ ahUegumu Ste-tumvāj|
ā; paU komtliīistu partija, turpretim
lopro]ām drīkst darboties legāU.
nais solis šķiet apstiprinām daudzu
kompetentu rietumvalstu politiķa
starpa ptu ari jaunā Anglijas ārijetu
ministra īdena, uzskatu, ka par Rie-tumvācijas
remilitārizācijais aizkavē
šanu Kremlis vajadzības gadījumā
gatavs samaksāt; ar vienotas/ nekomū
nirtiskas Vādjas radīšanu. Pēc Rie-tumvācijas
ministrņ preeidenta Atie-naoiera
septītās satikšanās air rie-tumsabiedroto
augstajiem kpmtisā^
riem, jaunais līgums par okupācijas
statūta aizstāšanu un Rietumvācijas iesaistīšanu
rietumu aizsardzības sistēma
izstrādāts jau gandrīz galīgā veidā.
līdzīgi Ēģiptei, noraidījušas ASV, ļ viesoties Londonā
Anglijas, Francijas un Turcijas ,pie-ļ ^ ^ r drhumā «ag4idāmo,^jroi»eiiig,nBa
V y ^ ' * : ^ ļ . , . , ' - . J T . „ „ s ; ^ Irānu un Pad. lavitenlbu būs»
dāvājumu piedalīties kopēja T u v ē j o g . ugs lobežstrids.
oficiāli apliecinājis auetffuīnbl^ka
stu simpātijas j^^^P^^^^ ^^^^ t\^Ln^mi^
ņai" un apsolījis , atbalstu UN. j a Ņujorkas Stata fotļ,lS»riS
Anglija tur iesniegtu sūdzību. Visas I rīcē un bija par cēloni uiņēmuma.t^^
Eaiptes partijas vienojušās uzaicināt ļ slēgšanai.^ At^ut^kļi, doiifijaSi, ttli^.
iedzīvotājus . U . oktobri sarīkot- ^ fc^
nerālstreiku un līdz šim lielāko pret-ļ pg^ apciemojuma i B a i t a j S n a^
britu demonstrāciju, lai šādā kārtā J princese Elizabete uh \^dinbļug8«ļk«^
piespiestu tos atstāt,zemi. «"«^^^ ^^adā. lai, apdeUjuii^v» ^
^ . w , I povj^jjus, 12. novembri doto? atceļpi ui ]
kKiA - AI 20 tankiem un moderiiem MnL.
TECHfcKAINA: , . • ļ ķiniešu komunistu, sāktais uibrokliiMWi
Musadekw^ Ņujorkā iepaticies. Kaut ļjļ^ļfj^^^^*' ^^^^^^ pie^Jon^ļona^ļlSi^^
ari jau pagājušas divi nedēļas, kopšļ Asu'proieatn Ankiļrā^pretļlur^iļm "
Drošlbais padoone „iesaldē}a" Irānas I nošanos AUanUka paktam i^aģuti
nafta. , M d u ar, An^^^^^^^ viņš nolē- ^ ^ ^ ^ ^ ^
mis tur.uikaveti^ vel ilgak, lai a p - t u v u m a , pēc sa'duSanās^ar^T
spriedēs ar , prezidentu Trumienu un I karaspēka transportkuģi Ŗeneral.
citiem amerikāņu valstviriem mēģl-1 dažu minūšu laikā iogriAa ļ A r g a t l t i s r ^
r ^ atrast kādu imm M u n o s t n i p - S f , , ^ J
cela. Par vienu no tādām var izver-j- Nobela miera prēmija mi 9, pi^' ^
sties ierosinātais naftas līgums ar lie-ļ franču arodsavienibu ļkraditajam
16 hdandiešu tam Shell. Irāņu naf- ItJ^!?!. • / « » . • . r , L t t . • I vests, ziņo Bonnas valdība, iVinuiBitkM
tas parvaMe atzinusi, ka būtu nepie-ļ turpinās ļ ! V ' - f l
ciešami Vismias ļOOO ārzemju naftas I Pret Eiropas armljn ļm Sunktoa pļlav
speciālistu, lai atjaunotu diarbu naftas ļ runā vērsies ģenerālis DegoUsi
la^os un ralmētavās palnos apmiros L « ^ ^ ^ ^ ^
un sasniegtu līdzšinējo gada produk-1 ,,pieca8 minūtes pin» * divpadimittg^J^
^ j U inže n—ie ri2 5m mēiģlijn; āt^ u^Ni eAdbaau^diaznieā Iartājnaaus- 1| ^f'ul»nk csioēnkālri,s upzamgarnīdieess! "' ir .aņki fljļttJiUvjfe,
• Trīs specl&lvagonos
darbai^ļ .autinuB^lg
sava galda un atvadijpit no itiom'iir
spiedienu.
KAIRO:
Kaķa spĢle ar peli Vidējos aiustru^
liios, kas kopš sākuma 16.«oktobri
"ēģiptiešu pusē'jau prasījusi 19 kritušo
un 125 ievainotos, turpinās. EģiJ»-
tes y^ldlba iesniegusi atkārtotus protestus
par britu šķietami necilvēcīgo
apiešanos ar /ēģiptiešiem, kā ari :sū-
Divi dienas pirms tem prezidents bija^^r:, " -x
apspriedies l Atlantika pakta b r U ^^^^^^^^^^^ daļ)a orgatn
ņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli
c- u ^ , . . . . j . ^ V - dienesta piespiedu kārta. Taču vel
Eizennaueru, kas bija ieradies pēkšņa , ™ , ^5 - r - «
i 1. 1 7000 britu karavīru larašanas Suecas
apoitaojuma. Eizenliauers bija a t - L 1- • - «^uis^i»
. 1 i - ' . 1 1- kanāla josla, jaunas valdības dekla
vedis lidz jaunus stratēģiskus plānus - .J * 1 ~ HM.
. X - . j - u rācija par tas neatstasanu, ka ari tik
un ierosinājumus Eiropas aizsardzības L r rr.„ 1 ^
4,„*:;i„^:; n» \ legutais ofiaalais ASV altoalsts
jautājuma. DIVĪZIJU sastādīšana A t - L X, vi 1
lantika saimes karasoēkam ibaši «o^t^Jai no jauna apliecina, ka
Francijā,' līdzekļu trūkuT dēj veicas ^"ī^ w ' '"''^''f jokot^etum.
lēnāk nekā paredzēts. TādēJ ap-rļ^^^^^^^^^^^
svērta„pāriešana uz mazāka skaita, b e t h ' ^ T * ^
toties labi apmācītu un apbruņotu
divīziju drīzu saformēsanu. Tā kā
ievērojams sarunu posms risinājās
zem „četrām acīm", iespējams, ka iztirzāts
ari jautājums par Eizenhauera
kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, var.
būt pat no demokrātu partijas puses.
BONNA:
10.700 delegātu no 8l| leraSa' iovļtfif:^
sējušies Morālās apbrunoSanSi kustībai l i ^ ^
'trā,Ko,;Sv^ic^:-T.:/';.''^p^
Jau piektā atomeksplozlja ndtikuit op^^i
cijas „Tuksnega klints" Ļ'ASVletodmugijffi
•ietvarb8.;:::•:;r;;^i^^;^Kv,^
Jau 5 upurus prasījušas sadUrsmeV^^ļ
blankas tuvumā, franCu I Marokfi.M'^" '
not darbus terobežbto. ajMnēros P*-1 . . J ^ c i / S : ^ . ; ^ ^ ^ ^ ^ ^^
ŠU s p ē k i ^ bet rezultātā jau dažu I Višinska vadībā robežpļirejļis punkti Iļniļ^^
^ienu laikā izcēlušies vairāki bīstami I gā. Bi^vārijā. pieaicinājk muitai^ itfļtdņbj"'^
u>gunsgrēkL Taču vēl dauijiz nopiet-ntkas
briesmas diaud visjSāirējā zemes
iekšpolitiskajā stŠArokll., Par pārdoto
naftu iegūtie līdzekli bija Irānas,
valdības ^liielālķais ^ ienākuimu
avots. Tdean izpaliekot» valsts finan-cēm
draud pilnīga katastrofa, ko ar
vienmēr lielāku aktivitāti cenšas sev, „
pa. l a ^ i - a a t o t ko«.ankt«kā tu- L.JKrsU^^lĶ^^^^^^
dehu partija. Nesen Telieranā izcē-ļ nonāvētas 6. ievainotas 7 personļs,'^
lās smagākas sadursiņies starp^komū-i di^^uti 5, bet bojāti 40 Aamu u&v3ō^
jstiskiem un P^komūnistiski^
studentiem, kuru deļ ipiversitate uz holiski dzērieni, cigareti autom^bilikc?4l
laiku bdja jāslēdz. .^Tāpat skandāla ļ iojumi' sakarā ar paaugstinātiem noim^i
dēl nācās pārtraukt m a j l a ^ Irānas P*^^^ cigarešu ļ2i centi vlefi^iifei
IipAmi blje asi uzbrucis valdībai par (tagadējā cena '26 centi), autoinoblli
vle^aldlzlbu prēt arvien' augošiem ko- 3<>~i85 doi. Pērkot^ autd. par '20M dfe^,.^!
miūnisma draudiem, par ko slepenā [et^rāios, štata un ,vļetējo8 nodoļdbr Jķ|
« ^ « ^ • « , j x T . °: 71 samaksā ap^ 630 dol. Individuālais iftttiktSlf
apspriedē Irānas šacham tanī bridi Lodokiis palielinājies ,pir;ii.?rprocT^
bija ziņojis policijas šefs . ģenerālis Padomju komundantOrai Austrijā lidflļ^^'^
Mozajeni. Pretkomūnistiskie Irānas s^"^^. bēgiis_ Horvāts, kd
mi
matu I 1
01
pārejot
Aļistrlj^l
austriešu pc
beigas
G. G.
Krievu emigrantu Nacionālās darba'
apvienības (NTS) revolucionārais štābs
Vācijā laikrakstā l>osev ievi^ojis
plašu atklātu vēstuli padomju oku^
pācRjas spēku komandierim Vācijā
gada rudeni,
fašistu dēvēja
• Starptautisko problēmu samežģītajā 9«^' V. Cuikovam. Sajā vēstulē ģen.
kamolā lielvalstu attieksmes, kā ari Cu.ikovs brīdināts, .ka ari viņu gaida
militāro līdzsvaru rietumu un austru- padomju augstāko virsnieku liktenis
mu stjarpā visvairāk varētu ietekmēt — ^rist no M G B ' rokas līdzīgi Tucha-
Vācijas pavediena vienāda vai otrāda Hļ«v^^i<ni.J^<>rovam, Blicheram uc.
šķetināšana. To apzinās tiklab Bonnā ..Pienāks brīdis^' vēstulē norādīts,
un Berlīnē; kā Vašingtonā un Maska- ļ^^d. jums vajie^s pasludināt jums
vā, tādēļ ari pēdējās dienās pirms UN pakļautās karasjJēfca daļas par Krie-kopsapulces
deklarācijas lidojušas no vijas . tautas atbrīvošanas armiju,
vienas pilsētas uz otru kā rotaļbum- ^^^^ vajadzēs ātri salauzt to cilvēku
bas. Bonnas parlamenta komjsija tik- pretestību, kas stāsies pretī jūsu ini-ko
bija izstrādājusi galīgā veidā l i - ciātīvai. Viss tas jums jāpaziņo pa
kumprojektu Visvācijas satversmes^'^dio mūsu zemei un visai pasatulei.
sapulces un otrās palātai — Zemju No tā brīža jūs būsit Msu tautas
padomes vēlēšanām,, kad Austrum- l>ruņoto spēku augstākais virspavēl-vācijās
ministru prezidents Grotevols ni«ks un vadītājs. No tā brīža jūs bū
Tautas kaaneras sevišķā sēdē pa- sit mūsu zemes pārstāvis mieru un
ziņoja līdzīgu uzdevumu komisijas brīvību mīlošās pasaules priekšā,
dibināšanu arī padomju joslā. Dažas šim brīdim jāgatavojas tūliņ,
dienas vēlāk tam sekoja austrumjoslas šodien? jau tūliņ jums jāparedz savi
prezidenta Pīka ar speciālvēštniekņ nākamie palīgi, jau tūliņ jāpārdomā
konkrētā rīcīb^a. Palīgu jums būs vairāk
nekā domājat. Mūsu kontakts
rību pieeja, kas blakus morālai uz- ļ ar armijas virsniekiem un kareivjiem
sver arī problēmas materiālo pusi, kā ļauj mums daudz precīzāk noteikt
jaunu motīvu cīņai pret spaidu dar- pretkomūnlstisko spēku rezerves oku-biem.
Bet pasaules notikumi ies savu pādjas karaspēka grupā, nekā to va-gaitu,
un spaidu darbu pētīšanas ko- rētu MGB. Jārīkojas, kamēr jūs vēl
misijas gala slēdzieni nekā jauna ne- esat pde varas, kamēr vēl neesat atradīs.
Bet varbūt uz to laiku j.au paši saukts uz Maskavu. ^Atcerieties, ka
notikumi būs komisijas pēdējo sesiju katra stunda ir dārga!"
padarījusi lieku. Vēstulē arī teikts, ka to nogādās
Arnolds Skrēbers ļ ģen. Cuikova štābā, Babdstoergā kā
P " ^ - n i ^ - P - i d e n t a M u - ļ '^^1^ "^iJZ —
ssideka tūlītēju atgriešanos Teheranā. ļ padomju josi,ā neizdot politiskos ^gm^ģ
Viņa sagaidīšanai sakomponēts pati i^cisti, baidicļamies no krievu repr^i*"^''^^'^'^^
speciāls „naltas maršs", ko atskaņos] f^^^f "^^if""^ P/^TJVi^' i -
V a r . ^rAr^^^^i^ « X • j- r -I vdirākus simtus lingāŗu bēgļU.
kara orķestris un pārraidīs radiofona Komtintstu un Perona pi kriiēju iiplļ^l'^
—^ diezgan bezcerīgs mierinājums nās izcēlās kādā sapuicfe ]paranfl;ij)i^^^3[
pašreizējā naftas kakofonijā, kurai I P^'^o^^as nonāvētas un lOļ nopietni'te;
pagaidām vēl neviens nezina beiaas.l P^dēio vidū.ari ArgUtinas' Jtomi
kandidāts prezidenta amatam Gioldlv
5 Ņujorkas^ ārsU un 5 tļtat ^ir|(HiM
sūdzētas par tirdzniecību ar, • zldapeitt
banda Bfrukllnas advokāta Nfarkasi ZĪ5|fl
dibā jau .kopš .4 gadiem par iiiMm^
atpirkuši neprecētu : sieviešu - ļ^ufeizliļ'''"^
bērniw; un ļpārdeŗvusl par iJSO-^OOflļ'ļol.
• L , 30 t viQ2iviu gaļas c^r drusku
pašam okupācijas spēku komanidierim, ļ «kūto gaļas trūkumu vinē, kur jau kopš,|f
tā, ari viņa vietniekam ģen. Belovam,! ^^^«^iem ik nedēļu- ir 2 bezgaļas diļn^A
sm. p d e k i r n e ^ ^ e n . Ivaaovan., SC^S^uSvSl
Citiem dalu priekšniekiem, kā ari kor- esot garšīgāka. > 1 igf
pusu un divīziju vadībai, virsniekiem | pasaules skābo i kāpostu
un pārējiem karavīriem. • ' I izsludināja y MerkeiidoSteJ
Ct^n \r <^«;i,^ j C- « H A A ^. I ^^^^^ Bavārijā. ..Kāpostu i v t o ' i letvitdlj
Ģen. V. Cuikovs dziknis ^1900. gadā, uzveda īpašu lugu, dziedāja 1 īpašas ^ ^ ' " ^
Tulas guberņā, zemnieka ģimenē, ļ ievelēja .,Miss Sauerkraiit i95i".ļ -Ck
12 g. V. sācis strādāt par mācekli Tu- iedzīvotāju tiešā un netiešā veldl,^
las ietoau fabrikā. .1918. g. brivprā- ZlT^ " ^ ^M
tigi lesitāijies sarkanarmijā un 1919.— Beļģiju/ Franciju, Skandināvijas valiļamj'
1920. g. jau komandēja pulku. Pēc ļ ^^^^emburgu; i ' i '
pilsoņu kara mācījies Frunzes kara ^Vf Austrumvācijas „t«itM 9*1
akaHpmniS innz ' I i^osūtlti UZ poļu pārvaldīto Silēzijuun akadēmija, ko beidzis' 1925. g. Bu- l l u pa maršala Koņeva armijas 12,pulkli
dams nepārtrauktā kara dienestā,] Armijas štābs atrodas Lignicā. '
1939. g. bijis frontes konlandieris Ka- ^fl«"nMa atcelti no amatiem', visi zveJaliHJ
iecelts par Maotsetunga militāro pa- igauņu bēgšanu pāri jūrai uz.ZviedrjjM. •
doņnieku Ķīnā. Otrā pasaules karāļ Ja^^» koncentrācijas ndmekeijerl
komandējis armiju un pēc Stalinara- S?'^^'^®'''^'^^- "^^ P»'i" « ^ S ,S da« atiiTiUanflc fn^rmSi^-T^. oiium^m ^a,. ieslodzīto. Va rums s o t f t t f el
dasatgi^anas formējis jaunu karar ho^is gadiem, u nometņu solooo ieribilrfuļf/
speKU. Karu beidzis Vādjā kā armi-1 nodarbina urāna raktuvēs.
pmjmdz&a
tpleiiitoējs,-
ife.s
1n-i.
-
a i '
jas komandieris; 4 reizes ievainots I zemnieku apcietināSaitas Auitr^^/|
cretis smadzeņu satricinājumu un ta-l J^^u^^' "'^^'^^ •^«'^"4'T^^f'
gad valka zeita zokli. Pec maršala sūdz .sabotāžā un demokrātijas mtMm i
Sokolovska iecelšanas par kara mi-ļ ^^^^^^^^S^"^"- ' ^ril-'^'
nistra vietnieku, C. kļuvis par oku-1 ^""^ dzeloņsllei^uld wjf
pācijas karaspēka grupas virspavēlnieku
Vā<Hjā un padomju kontrol-komisijas
vadJltāju.
Ģen. Čuikovu raksturo kā drošsir-
<figu, bet robustu karavīru. Attieksmēs
pret pakļautajiem viņš esotj ^^^^^i^s Saksijas izglītības 'mlnistrsU^P;
vienkāršs un rupjš, bet^enšoties būt ^"'u ^""^ '^^"^^^^^ ^^P^^^^""' ^^^'^
taifinīfK! Va* IrnnS Ā - patvarīgi atstājis ^2941 skolotājs. , ; j
taisnīgs, kas kopa ar viņa personīgo Atzīmējot U N kopsapulci Parīzē, novembilt
drošsirdību un biedriskumu cīņu grū-hznāk divas jaunas franču pastmarkas, \b«;
tlbu pārvarēšanā tam sagādājis Z*nā-r*^^* markas gc^lnās franču modernos Miej&Je»;
mu cieņu un autoritāU karavīru vidū. | ^b!^^^' ^^^^^'^^
Ungārijā gar Austrijas robežu ļprasījuS^ vfeļ:^:|
tējo iedzīvotāju vidū ap 50 Upuru, 10P*fe
visus civilistus! no mīnētiem rajoniem evļaku^,^
Likumprojektu par dzimstības! ierobež^Ss^^^
plāno Indijas valdība. Tas būs i pirmais
veida eksperiments veselas valsts mēiogC .
Austrumvācijas skolās trūkst! '309S skolo*
\4 -
j 1
i, -4-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511110 |
Description
| Title | 1951-11-10-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
mmm
.•-1
p s i i i
mmm
X T.
8 L A T V I J A Sestdien. 1951. g ^ l o ^ ^ ^ ļ
, ' ' (Turpinājums ņo 1. Ipp.)
šus piefSdljuida materiēlus pag. ga^da
jaugustā iesniedza britu pārstāvis
korlijs-Smiss, bet ASV delegāts Koč-nags
pimanēja, ka no Latvijas 2 milj.
iedzīvotāju deportēti 500.000. Pēc
austrālieša ' atbalstlitā Kanādas dele«'
gāta ierosinājumli toreiz komisijas
dibiuāšauu tomēr atlika. Pad. $avie-lifbas
.saiteUitu delegātiem, protams,
allaž boja visādi iebildumi pretšl
jautājuma apspriešanu.
Spafdu darbu pētīšanas komisijas
fldes.bij'd slēgtas, un tā pirmo,sesiju
nobeidza 2 ne^§las ātrāk nekā pate*
d^ēts. Komisijai; nodoti' ap 200 dažādu
dokumentu —^ apliecības, tiesu
spriedumi, dažādas liecības, sarakste,
ilkumu-iteksti,, vēstules utt, aarl ziņo-
|tims paŗ .veargu darbiem, ^ no Baltie
Ķeyiew. Es, komisijai iesniedzu LNFS
^okholimli iT^dotos aizvesto sarakstus,
i e t B'rlvSs Eiropas komitejas latviešu
ķonsuMtfvā kopa-Ņujorkā, kā, man
ziņo, komisijai iesniegusi memorandu
par) latviešu .likteni padomijas vergu
nometinēs. i '
'ļ^'Ķoml'sija,nolēma visām orjganizād-jSiii,
kas sad'arbojas .ar UN un Starp-taiitiskĀf
^ '«daiKlI; Argamtldju ILŌ,
pieprasīt, iraiļ.tls vēlas iesinegt kā-,
d^s ziņas vai dokumentus. Atzina, ka
yki būt Aepdeciesaima konsultantu
^a^štlšSEa im ev^uāla jautājuma pētīšana:
atsevišķa^ ^valstis. konsu!t|-
jčtjas tiecas, saskaņā ar UN dhartu,
ļ^iešķirtļisi tikai .sit>ai;ptautiskām orga-ņfzlcijam,
bet komisija pieņems jebkuras
organizācijas vai privātperso-
. iesnieļgiimus. . Tie sekretariātam
i^skijem ridz 1952. g. 31. martam, uh
ii^medrlikst bUt garāki par 1000 vār-
(ļiem . (apm 2 lappusēm). Jāatzīmē,
' iiiķ ktdus paskai^oj-uimus vēlas
^egt un Jāprecizē, iesniedzamā in-
^o^imldja vai dokumenti. lesnieģu-imis,
kas rakstāmi angļu vai fŗaiļiču
^ "galodā vismiaz 3, bet v^liums 5 eksem-*
plliros, Izdils vien!^ komisijas lo-q^
ķļiem;. Liecinieku vārdus neizpaudi^^
Komisija lems, kādas organizā-djeļs
aicināmas sMIt pārstāvi uiz ko-ijils^
jas ,otto sesiju, vai arī lūgs pie-s|
5ljt komisijai pieteiktos d^okoimentus
^ .vf^finf^rmiāiciju^ Jcuŗas apjoms nav
ferobežote.
NEDE1.AS POlfriKA ĪSUMA
PARĪZE:
Visas pasaules acis turpmākajās nedēļās
būs pievērstas Francijas galvaspilsētai,
kur otrdien svinīgi atklāja
UN kopsapulci. Rietumu prese ir
vienis pratis par to, ka ši kopsapulce
irsvarlgākā UN vēsturē. Saijo pili taps
pasaules vēsture nākamajām audzēm,
jo daudzas gadiem briedušas un norū-
Rietumvācijas bundeskanclefam prof.
Teodoram Heusam Nosūtītā vēstule.
Tajā Pīks apliecināja gatavību piekrist
j auklas Austrumu un Rietum-
Vācijas komisijas * dibināšanai, kas
četru okupācijas valstu kontrolē
pārbaudītu, par cik pašreizējie apstākli
lautu izdarīt visā Vācijā brīvas
vēlēšanas, un uzaicināja Rietum^
MŽOS
TēraudrUpniecniks dea^eio
cijas apkarošana ^ centieni
karu" ir galvenie punltu: '
programmā, ar kuras n o l i a l f f l j.J5J
laments sāka^^darbu. Onoiiriiii.
Etlijs asi kritizēja, valdītas '
^saslāvu:-^^'';: ļ'--^v-,."^ ļ-.-:
Varbūt ari M V^īii SMiteiS
tumvācijas ministtu pretidentk ļJ^Jfe
minisUs Dr. Adenauera, kuŗaii JattJ^
valdība apstiprināj^i iep]ļiekS|'jo\dSll
gusas problēmas tur cer sagaidīt at- vāoijas prezidentu uz drīzām perso-
Ftslnajumu, un pagalam saspīlētais
starptautiskais stāvoklis vai nu iegūs
radikālu atslābumu, vai arī nenovēršami
tuvosies lūzuma punktam. Jau
kopsapulces pagaidu darba kārtībā
uzņemti 58 punkti, bet to skaits,
darba ^ kārtību šīs nedēļas beigās izstrādājot
galīgā veidā, noteikti būs
pieaudzis, uz apm. 80, Tā ir milzīga
virkne smagu un sāpīgu problēmu ar
visplrējo atbruņošanos, Korejas karu,
Vādjaš vienību un jaunu UN locekļu
uzņemšanu priekšgalā. Pirmajā nedēļā
pie šo problēmu iztirzāšanas komisijas
vēl nemaz neķersies, bet atsevišķo
valstu delegāciju vadltiji,
vairums ārlietu maģistri, plenārsēdē
deklarēs savu vispārējo nostāju, plānus
un priekšlikumus visu strīdīgo
problēmu atrisināšanai miera ceļā UN
dļartas garā. Ar Vislielāko interesi
sagaida 4 lielvalstu programmātisikās
deklarācijas. Tā kā puslīdz droši ar
plašu propagandas runu un „pasaules
miera plānu" nāks klajā padomju ār-lietji
\ ministrs Višdnskis, līdzīgus^
priekšlikumus; bet konkrētus un nopietna'domātus
» izfeiks arī rietum-
^l«rtu;ārlietu ministri Ečesons, Idens
un Sumans, kas par tiem vienojās iepriekšējās
sarunās. Rietumvalstu
miera plāns aptvers priiekšlikumus
pilnīgam mieram Korejā, plašai atbruņošanās
programmai, Vācijas vienības
atjaunošanai brlvu.vēlēšaniu rezultātā,
kuruv pārraudzību uzņemtos
nīgām pārrunām Berlīne. Pīka jau*
citiem strīdīgiem j autājumiem.
... ;• ., »„• -I: . I :
VAŠINGTONA:
Lai pasvītrotu rietumvalstu nopietno
miera gribu, parallēli āriietu mi'
nistru diplomātiskajai ^tlvitātei Pa-rlzē,
trešdien Baltajā namā ievērojamu
politisku runu teica prezidents Tru
ineiis, ierostinot starptautiskā saspīlē
jlim^ m^izitiāšanai ierobežojumus atsevišķo
valstu bruņošanās rūpniecībā.
UN, un jaunām sarunām ar Pad. sa-
T^oT^ēju "nedrīkstēta palaist ga--^ļ^»"*"- ^''^^<^°^ P»^
ŗļtai mūsUjOaļ^ganļļzacijas un atsevišķi
. tķ^iieši/ kiiŗu rīd?bā ir koiikrētļ m-tĶtiSU
» Spareiz īsvarlgi vienīgi fakti un
^īokumenti, kas ktiiecas tieši uz spai-
%!ļdarbkm>. Jautājumj^t iztirzāšana
u i^ļdlftiska pļlSksnē notilcs tikai v^lāk
s^^liimiečlbas un sociālā padomē, |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-10-08
