1951-11-10-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l A T V f J 4
: (veriic»r7
: i , Otto, ~PJr
pisa desanta Mei
5\nodrošmsi d^il
aazsaiļļtSana oo «i
..bet{p€ciiifi|niaļ3|,'|
®tlgo >^enlbu iftbnj»!
5:pr5tim šim apdf#
iemēru'^ģen,' G8yi|
6 gaisa desantu ope»'
6ptembrl Nijnj€gfeMi.V|
"la;'; Operācijai'iD5t.ļ
iekarošana ^iī%^ ^
;4r 'ko- cerēja pSrratil
perējošo y;pcu [ijati^l
ar Vādjas territoriju!
o-teikumus' uzbruli^l
ijas ;]Idžeauiū|/pi|
ita ga«^poricļjkpi#j
^ifSm^2iglrfda:te
^ķi ndsēdinitof
etu a«bai$tit jnilani
opetādjai^ i2rai4fl||
iisa'desanta divUtļiil
it; divi-divīzijas, k i
espiests), lOlis»!^
^ g ļ u . 1. gaisļii8»Ļ
/polu izpletņii bil^|ļ
iiotiika dienas }M ^
pie8 absolūta saM*
ā, pie kam'lOi; di^f
rajonā, 82. pl^ N l if
„u-l. jpde'AniIļ^»*^!,
^orikoj^ ahsrta^i
ju: Tā izsitis pa^l
atm 45 km u^žle* I
ļrtas kanāla m ^*
101, div., betvJi
attālai Nijrtii
tība^* dēļ Arnhei!n
Tur esošai
kāda vācu t i ti
angļus pie
ila: ap .250p|
.s ReinasdieōVi
af 7000 palika;*
ituši, ievainoti ^
tajika l<«mil|ij
lorise pierīdīja, |S
par mz visļi
mmes par naļt<|„^
ibļēmu,
-el iried?nsie8; l i
jo pagaidi» 01i
Bs varētu to^i^fļ
spēkS BOteikiflp
.0 uguJM un
Lai noturētu «Pf ,
ā, tad jābSt »«•;..
; pret irkSrtlf
uguni. Soin^J-:
uguni, bruņa»,.
Lidmašīna? īgS
Strums .un
llbai trešo d g ļ
srtfciba ir
md*
a, 15 kara
is^-spm vien"* ;
un uz zemes. | K |
īrētu sekmīga
laft^, ko toreiz. PAVILS KLANS
|91|gadd, dēvēja
par nāiM)tni, ir pie-
05ds,inēs tajā dziļi;
vojamJ Bet Jas ir
ctždSr p^fca to gri-li^
ja kritušie un dzīvie varoņi, un
glļfds, nekā pasi ticējām brīvības ga-
(fos. Uzausa lasiņaana gaisma. Bet sidrabota
saule neuzlēca. Un lai 11. novembris
ir diena; kad dldinām vi-ffstfbuj
tad reizē dldinām ari drosmi
: t # ē t īstenību. 1919. gadā tā priekš- \0ļfi yldeja karavīru un dzejnieku
' lapņos» spēdama ienākt dzīvē tikai
pa Brāļu kiapii vārtiem. Veseliis trīs
pec tam mūsu kara-viļS
dnljis par savu pri^šgājēju ie-
^gļiviirttf W spiesti pēdu pa pēdai
aftlptt^* ^ ^ ^ ^ īstenības priek-fļt'.
ĪUi kuras rūgtumu tagad visi
ķ^m — ^u ir eliek-aii
kura palikusi mūsu latviskā
j^tenrtla» tā, ar kuru brīvības gados
jļjvojlii kopā kā ar valsts idejas pie-
.u.
Bet tas Ir posms, kas beidzies. Un
visiem kdpā mums tagad jāatrod sevī
tik pat i daudz drosmes kā 1919., kā
gadā — redzot īstenību nākam.
;ļņi 'satļirs tagad ir dts, bet drosme
vaļidRfp tā pati. varbūt vēl vairāk.
Jo fttt vm& ļftairs nav ne valsts ap-lolijuņKf,
kura dēl cīnīties, ne valsts
pafie&tt', pa kuiām cīnīties. .Mūsu
priekšā ;lr nepārredzami ilgs gaidīša-nas
kikd vm tagadne,, kas ar visām
sāvfim, pazīmēm liecina,, ka gaidīša-mļ^
ll laikam nebūs ne tādas Lat-
KAEOIA DALfi
esa gms
tāCplēsi, dēlSf kam necīnies?
Is^ gurstu, es gurstu, to redz pats
Dievs
JMāt, bridi, tik bridi vēl izturi.
Mflol Iļļfēpu salauza Kangarl.
iivažis sakalts, es šaustīts viss,
fik gars vien nava mans izmisis*
Man nocirta ausis — es dzirdīgāks,
Min i^dOra acis, — Jo redzīgāks.
Mail izriva mēli — nu skan tā ka
Vs dļ^u 'ļau mostas karaspēks mans.
^an'atšķēla galvu trejdeviņas topi
Ufl^'.vi^ tam, kam mani bUs Jfisastop!
Mitf dzlylbtt ņēma — es nenokauts,
1Q milžIjGii dzīvot man aizredzes ļauts,
m bridi, tik bridi. Māt, izturi,
Drķ paļuks ka skaidiena Kangari.
Ar septiņiem vē]iem es laidīšos, Mat,
i)n septiņreiiseptiņi brazlsies klāt.
Vida zeine rībēs, un gaisi kauks,
Eid dzīvos un mirušos cīniņa Jauks.
Mtiiu )Qra un debesis palīgos steigs,
tfd^ paa^diu paaudzēs sumpurņus
veiks.
Re cīņas šķists, kad atausis rīts.
Tavs Karogs, Māt, Karogs bQs va]ā
titsl -
vijas, kādu to izauklēja brīvības cīņu
karavīri, ne tādas, kādu to pārveidoja
Ulmanis. Atmiņām un iiazi-jam
ir gan varens spēks, un trimdi-meks
bez tām bitu nevarīgs puteklis
svešuma masā. Bet atmiņām un ilū-zijam
dažreiz ir arī reibinošas indes
spēks, īpaši tad. kad tās vairs nesaskan
ar īstenību.
^Un īstenība nu jau sen vairs nesaskan
ar priekšstatiem par mūsu zemi,
ko pametām vēl vienmēr latvij^u
1944.^ gadā. Ir jāzina, un tie. kas sekojusi
publikācijām, arī rima. ka ne
tikai politiskā sistēma dzimtenē ir
cita, bet ari pati Latvijas ainava
mums visiem tik dārgā tēvzemes ainava
Ir pārvērst». Atmiņās un ie-domas
Latviju mīlēdami, mēs to mīlam
tādu, kādas tās patiesībā vairs
nav. Ir jāzina, ka Rīga ir kļuvusi par
svešinieku pārblīvētu milzu pilsētu,
kurā, tāpat kā Jelgavā un Liepājā. U-kai
pa retam dzirdama latviešu valoda.
Ir- jāzina, ka Latvijas mežus
visus šos gadus nepārtraukti turpina
izcirst, ka vecsaimniecibas pa-mazām
noārda un no viņu vēl derīgajiem
kokiem un pamatiem cel ēkas
mllzīgtem kolhoziem, kam līdz 1955.
gadam jāpārklāj visu mūs^ zemi. atgādinot
Krievijas sādžas. Ir jāzina,
ka arī jaunatne aug dta, tāda/
kuras izglītības iespējas dara atkarīgas
no iestāšanās komjaunatnē, kas
vairs neko nedrīkst zināt par senču
pilskalniem un par 11. novembri 1919.
gadā, kam baznīca ir aizliegta vieta
un vienīgais evaņģēlijs — īsais kurss.
Tajā pašā laikā ir jāredz, kādui
ceļus iet Eiropa pati .un ko no tās
vēlas ASV. Eiropas vienība ir to mērķis,
Eirgpas vienība uz atsevišķu
valstu suverenitātes rēķina. Pasaule
negrib karu, bet tā grib būt stiprāka
par ienaidnieku. Tādēļ būtu anachro-nisms
un šīs svētku dienas pulgošana,
ja mēs gribētu arī tagad vēl,, ieiedami
atmiņās kā, Uzvaras laukuma
parādē,. pieķerties mītam un paļauties
uz leģendas spēku, kas mums dos
drošību un iemeslu palāyigi dzīvot
nākotnei — ar neatbildīgo ticību, ka
Latvija tā — ne no šā, ne no tā
reiz atkal augšām celsies un spulgos
kā pērle, i^iirusi no dzelmju pusnaktīm.
Soibrīd mums liekas, ka bez
kara mēs dzimteni neredzēsim, un tā
mēs varam gaidīt līgi. Gaidīt un maldīgi
mierināt sevi, ka mums taču ir
dokumentāriski apliecinājumi mūsu
aneksijas neatzīšanai. It kā tā jau
būtu mūsu jaunās suverenitātes
proklamācija.
Bet laiks iet un ur to nāk noilguma
briesmas, kas apdraud mūsu valsts
eksistend uz papīra un spēj padarīt
par eikadēmisku faktu. Ar to jau tagad
operēt visvairāk patīk mums pašiem.
Tā mēs no vienas puses skur-bināmies
ar valsts ziedu laiku krāšņumu,
no otras puses paļaujamies uz
I'3bu onkuļu gādību „tad, kad pienāks
laiks", un dažreiz naīvitātē, kaļam
plānus par Latvijas
valsts nākbt-
, nes tormu. ķā to
nupat dara kādā
Jaunās pasaules
malā. *
Tajā pašā laikā ir intereses un ļaudis,
kas arī jūtas aicināti piedalīties
mūsu \^\si$ nākotnes apspriešanā,
un vieni domā. fca Latvijai jābūt de-mokraUskās
Krievijas autonomijai, jo
,.mē8 taču nevaram dzīvot bez pieejas
jūrai", un otri «omā, ka latviešu
tauta Ir tikpat kā iznīdēta, un ka vienīgais
ceļš. kā aizpildīt tukšumu un
aizlikt kāju priekšā austrumu imperiālismam,
ir izveidot Baltijas federāciju,
kas apvienotos ar Austrum-prūsiju
un saņemtu no turienes „dl-vēku
materiālu",..
Ir kļuvis par vēlu dzīvot no pagātnes,
un if vēl par agru lidināties
nākotnes satversmes sfairās. Projekti
sajauc galvas, rada viedokļus un šķelšanos
par vēl zvaigznēs rakstītām
lietām — par prieku smējējam trešajam.
Vienīgais, patiesi vienīgais, kas
mums vajadzīgs. Ir brīvība. Un kad
tā mums būs, tiad gan jau zināsim, ko
ar to iesākt.
Bet līdz tai Ir nepārredzami garš
ceļš. Un ja tagad, kad pasaule aptvērusi
austrumu briesmas un mūsu
šausmu pieredzei vairs nav tādas nozīmes
kā agrāk, ja tagad mums nav
citu iespēju, tad ir un paliek lielais
uzdevums, kas patiesībā nav m^'n!-
jies kopš trimdas sākunsi ~ gādāt
par to. lai Baltijas valstis nepaliek
tikai par akadēmisku piemēiu viedokļu
deklarācijās, lai viņu tiesības
nenoēd laiks. Un lai reiz, kad Eirooas
ūnija patiesi būs realitāte, lai tad
Baltijas valstis nepaliek tajā pusē.
kuT sākas Āzija.
Tās ir daudz svarīgākas lietas par
satversmes formu valstī, kurā vēl
nespējam atgriezties. Mūsu priekšā ir
vēl tikpat ^udz neziņas kā viņos
laikos pirms valsts tapšanas. Un ja
gribafņ savas lielās svētku dien>as
svinēt ne tikai kā tradīciju kalendā-risku
turpinājumu, bet kā saturīgas
gadskārtas, no kurām ņemt pašapziņu
īstenības redzēšanai, tad ar to savus
varoņus būsim vislabāk dldinājuši.
NODARBĪBAS
Latvijā novembrī sakās pirmās zie- vas vilni, pazīstamākās piss^'as Ka
mas pazīmes.* Naktis zeme bija sa- ķīša dzirnaviņas. Kā es braucu I e saluši,
ūdens lāmas pārvilkušās plānu
ledus kārtu. Ap novembra vidu uzsniga
pirmais sniegs. Tas gan ilgi neturējās,
un biezi vien ari sals uz mēneša
beigām atlaidās. Tomēr latvieši
senatnē novembra vidū mēdza svinēt
Mārtiņus kā ziemas sākumu. Dāma
stāsta par Mārtiņu, kas atjājis ar baltu
mēteli im aizjādams to aiznesis
zobena galā (šķiet, pēdējais zīmējas
uz īso pirmo sniegu).
Mārtiņi ir sala mēneša 10. dienā.
Sena paruna saka — ar Mārtiņiem
ziem^ vārti vaļā. Visa rudens raža
savākta klētis un apdrkņos. Purvājiem
un sliksnām aizsalst, var sākties
svešu cilšu laupīšanas sirojumi.
Cīņas spējīgie latvju vīri pulcējas
novada kara draudzēs, lai vingrinātos
kara mākās un sargātu savu novadu
pret svešiem iebrucējiem. Tā Mārtiņdiena
ir pirmā karavīru diena,
AlbrsBM Martl9l« atffbisSld,
P«Ur« taēteU, vlrtUuborā.
Deviņt rsHvl, ttati kneeUņa.
TrUtiett tBlfilņu, brtiņolu yfni.
Iestājies tumšais, smagais laiks. No
sētas sētā iet budēli. Irreālas butes,
kas ..budina*' jeb mudina iautu nepagurt,
neļauties tumsas iespaidam,
aicina turēt deņā senču ierašas un tikumus.
Netikušus izsmej un peŗ.
BudēUtL llvalDlU.
U|ter i i i B i i vodekliņu.
SUBI» osBA v«a«kll9a.
N«vSrp| UisQ. pakttU9Q.
Budēli ir ari auglības un 8yētlbas
nesēji druvām un laidariem.
Ķekata, laliata.
ISktta bālo aanlņS:
lai aug U |L kāpottlņl
ApalSei fatvlņftoi
Apajāia s&tvIņšB.
nataiaia lapiņām.
Mārtiņdienas simboliskie ^ieni:
gailis, skābi kāposti, cūkas gaļa,
rauši, plāceņi, zirņi, pupas uņ grūde
nis-zidems; padzērienam — medalus.
1879. g. 7. nov, dzimis Uekis lat
viešu dzejnieks un pasaku meistars
Kārlis Skalbe. Daudzi taču esam la
sijuši dzejoli Šūpojiet mani. Dauga
UtSavis J . A-na
Uraenitkl: 1. StSda dalsf 3. PagasU. afl
upe Z«m9atS) S. ValtU Dienvidamerikai 7.
Lldiekļl, ieguldījumij 8. Puķej 9. Upe Dien*
vidamarikSi It. PattUajis 13. Jumto seipimi
15. Sieviešu virdij 16, Tualetes piedarumii
17. Noteici 20, Sieviešu vfirdir 22. Saikare
24. Sena Āzijai valits? 25^ AitnSjai 2?. Kauli
28. Skaņa, ko Itrunfi ar deguna piapaUdsIbU}
29. Kļuva.
StatanUkt: t. Dabiiku vai nākingu ivaķu
/Sķidiofijumii 2. Smēķi ? 3. Apgabali Sen
l a t v i j ā t f Dienai beigsi} 5. Putni i 6. Upa
Latvijai 10. Augi) 11. Aitu lugar 12. Sala pie
Vidusamerikaii 13. Bizē opera} 14. JapSna
18. Sadkstet 19. Kurinfimaii: 21. Pamatotli
22. Augstiene Azijar 23. Saitkimes līdzekļa
dalai 24. Saikiis) 28. Apģērba gabali.
Krustvārdu mīklas atrisluijums
Umeolikl; 1. Inkvizltorii a. UgSlO} 9. A i i
jat 10< Nfik; 12. Iri, 13. Alat 14. Ari) 15
Ava) 17. Kssi 20. Siti 21. Aue; 22. nkti; 23
Nikni j 24. Afl»tokrat». ^ SfalanlikJ: 1. liu
minfid)6i 2. Kramit 3> ItSna. 5. Irāka. S.
Ollve, 7. Slflp«lltie«> 11. Alj 16. Arklij 17.
Kailtj 19 SenSk) 20. Sakta.
meļmeitas lūkoties, Pasaka «ļr vērdiņu
uc. Skalbe miris trimdā. Zvied-rijā.-.;-
1919. g. 11. nov, Rīgu atbrivjoja no
Bermonta algotņu karaspēka. 5a: dienā
dibināts Lāčplēša kara ordinis kā
atzinības zīme tiem. kas pai'ādituši
sevišķu varonību kaujās — Latvijas
a^rlvošanas cīņās un latviešu strēN
meku kaujās.
1918, g. 18. nov. Latvijas ^oadonā-i
lā.teātra zālē. Rīgā. svinīgi pasludināta
Utvijas neatkailgā republika.
Jļ^unās valsts stāvoklis bija loti
griits. Nebija vēl īstos vienotrtias pa-šii
dibinātāju vidū, nebija sa^as armijas.
Visa Latvija atradās v^cu ml*
Htirās pārvaldes varā. un no austru*
miem sika uzmākties sarkankrmija.
Tomēr Latvijas pagaidu valdības va-dibl
sāka veidoties nadonālaijf kara*
spiksi Tas izauga liels kaujas lau*
kos, vienu pēc otra uzveicot savus
pretiniekus. Ar vācu atbalstu Kur«
zemi sakāva boļševikus, ar mūsu ziemeļu
kaimiņu — igauņu a^alffu
savukārt eaklva vāciešus pie ĢliHn.
ar igauņu un britu flotes atbalstu uzvarēja
Bermontu pie Rīgas. V i ^ e l -
dzot Latgales frontē padzli^a bolle*
vlktt sarkamirmiju, un 1920. g. l . feb.
ruSrī Latvijas territorija bija galīgi
atbrīvota no ienaidniekiem.
U. BRIVUIKA DARBtŅS
(nav jāi^ūta)
Nu vairs' tikai nedaudz dienu, līdz
atzīmēsim savas valsts dibināšanas
dienu. Sajās nodarbēs, ja esam aizmirsuši,
varam lasit:
1) Kad un kur notika svinīgais p8«
sludināšanas akts?
Telpu iekšpuse, ļaužu pilna līdz pēdējai
vietai, bija rotāta mūsu nado*
nālajiem karogiem.
2) Vai vari uzzīmēt mūsu karogu!
Svinīgo aktu atklāja un vadīja
Tautas padomes priekšsēža biedrs Gustavs
Zemgals.
3) Kas Gustavs Zemgals bija vēlāk?
Pēc atklāšanas runas visi klātesošie
nodziedāja mūsu Tautas lūgšanu-himnu.
4) Vai zini to pilnlfH pareizi, ne
tikai tās melodiju? Ari vārdus, drošības
dēļ, uzraksti.
Pēc tam runāja pirmais Latvijas ministru
prezidents.
5) Vai zini. kā viņu sauca?
Un nu padomā, ko Tu varētu da*
rit, lai šo lielāko dienu savas neatkarīgās
valsts vēsturē pienācīgi atzīmētu.
Pasaules WU augsim vienoti
Latvijadl
Vientuļo mezskauto veditijs
GRĀMATNIECĪBA
nftSakcIfal pteaOtIta SaUlas Satetataaa ro*
mloa KatifGa 2. Sala MilSaa Katelņas intko*
lomā ufi' apgāda lofioUi lītfavoet, Sopoa*
HUGO PURIŅS
N O V E L E
'(Beigas)
>.Ko jūs teiktu. l a . . . " Dandcsl kundze, viņa zobgalīgo pie-
Smi. neievērodama, atsāka, lai tūlīt, lūpas kodīdama, atkal
«praulos, ,inē, jūs nesapratīsit... Kā lai jums pasaku —
«dziet, mēs taču neesam vairs jūsmīga sapņotāji, kādi bijām,
varbōt, kādreiz agrāk..."
• MLai paliek gari ievadi, kSndzel Kas tā ir par ideju?"
'DandesI kunļize skatījās grīdā.
-nJūs varētu ialikt pie manis. Tas ir — ja jūs to gribētu. .r
% lēni teica,!un Severtns Rudens saprata, ka ar ši«n var-
«iiem viņu' alliedības, par dk tās vispār tā varēja nosaukt, bija
Negrieztas,pavisin negaidītā plāksnē. Nesteigdamies viņs iz-
* liķiera glāzi un tad, kā laiku atbildei meklēdams, pā-
Sfozija to pirkstos.
»tik ilgi jums patīk,'*Dand€SĪ kundze sacīja tikko dzirdami.
% ^ liekas, nebūtu nemaz tik neiespējami ar laiku iedabūt
fearlkaut kāJā darbā. Vai saprotat kaut dW franciski?
^ '".Mazliet."'RJidens norūca, ,.priekš kara es pāris gadu no-
%Pju Sorbonā." ^
«Studējāt?" ļ
••Apmēram." 1 . *
, «Un tad jūs išeit nevarat dabūt darbu?! Jus esat neuzņē-
«ilbas prototipsi Es domāju, mana .^/,;nārim ri.— . . r. . .r. nāksit man līdz — pamegm^im
vira uzvalki jums derēs
'fianaz pagaidāih. Un rīt jus nāksit „.,Tchi tnr
fc«s ko piemērotu atrast Varbūt Intendantura, Bs pdzistu tur
ļ.fe^us nodalu vadīlājus." , . • •
' S^^verlna Rudens skats pārslīdēja kundzes ^ ^ ^ ^ ' ^ ^
m Sad sievietei piemita kaut kas saistošs. Putams, ta
ļ % ari zinā.mi trūkumi, no kuriem dažus vios b^ jau P
ļaudis ^piemēram, ne mazākā mērā viO" nepārs eigtu ku^^^^^^^^
'imejums; ka Šekspīrs aikam gan . f^^^^^^,;^^^^^
paaudzes kino aktieris, žokejs vai centra uzbrucējs britu futbola
izlasē. Bet kur atrodams dlvēks, kam nav n^ādu trūkumu?
Tādi taču bija tik ideālai meitenei, kā<k reiz šķita Baiba
savādā kārtā līgavas stāvoklis t«i kļuva n^^
laiku, kad viņam piefrontessUinnīcā nozāģēja kāju. Jebšu tas,
varbūt, saucās H^išķsapļēsunis?
Lai arī kāda būtu ŠarioteDandesI, nebijis viņas, šajā brīdi
no Severfna Rudens atliktos tikai kāds nieks sadragātu kaulu.
To aizmirst būtu netaisni.
Izšķīries^ viņi uzmeklēja Dandcsl kundzes iezaļganās acis:
,.Jūs tiešām nopietni to domājāt?"
,,Maņ šķiet, mēs varam noderēt viens otram" viņa teicam
.,Ar mieru," Rudens sacīja, .rmēģināšt^^^^
Iļjekas ļoti komiski."
„0. jūs esat burvīgs! J ū s . . . i " Dandesī kuridze uztriSkās
no sēdekļa.''. i:'-^^
Daļēji alkohola, daļēji viņas dreb ju un miesas smaržas apdullis,
Severins Rudens satvērļlīganp. vijīgo augumu un novilka
pie sevis. Sieviete pieglaudās viņa plecam kā kaķe.
Brīdi viņi uzskatīja viens otru. tad viņu lūpas satikās nežēlīgā,
izsalkušā skūpstā.
„Tu" Dandesī kundze aizelsusies čukstēja un sma
it kā priecādamās par šī vārda inlimo skaņu. Tu! Severin . ..
,.Tu," rezervēti sacīja Rudens, vērodams viņas ^drebošās
nāsis un muti.
,.Tā ir izturīga krāsa, ko tu lieto, Šarlote."
Un tad, gluži instinktīvi, viņa plakstiņi mazliet piemiedzas.
Dandesī kundzes lūpu kaktiņā> zem ,biezi uztrieptā karmīna
gandrīz nepamanāmu, Severīns Rudens ieraudzīja mazu, neparastu
brūci.
Nejauku aizdomu sadzelts, viņš uz brīdi pazaudēja elpu, i
tad. zibenim līdzīgi viņa galvā noplaiksnīja
un foto uzņēmumu, pat atsevišķu lappušu attēli nez' kādās. •
kaut ka<i un kaut kur lasītās medicīnas ģrāmatas. Neuzkrītoši
lakotiem nagiem, ^ ^ . .
un drīkstētu dievināt ne tikai jūsmīgi dzejdap, bet kurs katrs ^
mirstīgais, kaš saprot skaīstumu un zina atšķirt tā dažādās ;
pakāpes, ja vien - jā. ja vien pie divu pirkstu nagiem gluz^ ^
satriecoši nerēgotos pasīkas- vaļējas vītis ar pavirs;. it kā
sldgā. nbiemta leikoplasia alstālto
lis reibums izgaisa k l nebijis. Kāpēc gan jauna, pārtikusi,
izskatīga sieviete p ^ ņ ī pūlas šūstīt pi» sevi# viņUj
tieM viņu -^pasaules lielceļā izdzītu velnu ar iedraf^tu
iību un tukšām kabatām? v
Rudens pēkšņi saprata kā šo Sarl<i^ Dandesī, tā art velnišķi
rafinēto cilpu, kurā pēc viņas egoistiskajiem apsver
viņam šonakt vajadzēja ieķerties. — Šarlote Dand^ST bija
slime^ izslīdējusi pēckara (kīves ķāpnēs. Un tagad viņ^ bija
vienalga.,;-;"'
Viegli viņš atttfima sievieti no sevis.
Kas vispār viņas īsajā dzīves stāstā H īsts. kas iztoaēts?
Varbūt viss; varbūt nekas. Katrā ziņā Viņa bi^
zalgariajos redzokļos ņesadfebēja neviena nodevīga ^MU to
;izteiksme rādījās mazliet Izbrīnēta, it kā nesaprecoša, bet d t ā^
nevainīga kā zīdainim — un Severīnā Rudeni atsvaidzinllās
veca at^ņa, ka daudzās pierēs ads iēmeistarotas g a l v ^ k ā rt
tāpēc, lai nevainojami izturētu pārbaudilljuš skatienus.^
Asa netīksme un uz mirkli līdz l i ^ o š m i i^
kāpinājušās duMuaš — ii^teinājoties, ka vēl nupat viņš bija
skūpstījis tikpat kā odzes mut
asinis no viņa sejas ūii no sirds visu, kas Sarioti Dande^ bija
darījis pievilcīgu^ pat iekārojamu.
Rudenim likās, ka apkārthe viņu pamazām sāk smacēt Viņš
pierausās kājās un, blakus ciošajaiisievietd skatienu n^
metžs,: gāja uz/durvīm. ;\ \ • /
..Kas tev iekoda. Ševeŗln?" Dand^ī kundze nemJerlgi sakustējās.-
,,K«s notidf? Tu taču netaisies — iet projāmir'^;;
,.Man|o^ žēl,"Rudens sacīja pār plecu, pie^^k
piesmakušā balss skanēja bez jebkādām modulād|ām. ;.bet
Jūsu sirdsapziņa tomēr ir sasodīti stipra, par d^
madam! Dzīvojiet vesela!*'
..A :. / kundze nepatīkami pārsteigta un vīlusies iesvilnās,
otad tā Pāris šckundes^^^^^i^^
it ķā neaplauzdama, ko darīt, tad izgrūda new
un beisi^ēcīgās dusmās iespēra ar kāju mīkstajam sēdeklim.
Bet Severīns Rudens to vairs nedz]rdčja. Viņš tai brfdī
bija jau uz pTicm un domāja, ka savas dzīves iekārtošanā
līdz sim bijis Viešam nozīedzvgrncu
mm-iifi^^
i, r,'.V:-;
1
..š'.'^:f>.-
: §m
•uim
iii?
w
w
m
pil
lip
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511110 |
Description
| Title | 1951-11-10-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
l A T V f J 4
: (veriic»r7
: i , Otto, ~PJr
pisa desanta Mei
5\nodrošmsi d^il
aazsaiļļtSana oo «i
..bet{p€ciiifi|niaļ3|,'|
®tlgo >^enlbu iftbnj»!
5:pr5tim šim apdf#
iemēru'^ģen,' G8yi|
6 gaisa desantu ope»'
6ptembrl Nijnj€gfeMi.V|
"la;'; Operācijai'iD5t.ļ
iekarošana ^iī%^ ^
;4r 'ko- cerēja pSrratil
perējošo y;pcu [ijati^l
ar Vādjas territoriju!
o-teikumus' uzbruli^l
ijas ;]Idžeauiū|/pi|
ita ga«^poricļjkpi#j
^ifSm^2iglrfda:te
^ķi ndsēdinitof
etu a«bai$tit jnilani
opetādjai^ i2rai4fl||
iisa'desanta divUtļiil
it; divi-divīzijas, k i
espiests), lOlis»!^
^ g ļ u . 1. gaisļii8»Ļ
/polu izpletņii bil^|ļ
iiotiika dienas }M ^
pie8 absolūta saM*
ā, pie kam'lOi; di^f
rajonā, 82. pl^ N l if
„u-l. jpde'AniIļ^»*^!,
^orikoj^ ahsrta^i
ju: Tā izsitis pa^l
atm 45 km u^žle* I
ļrtas kanāla m ^*
101, div., betvJi
attālai Nijrtii
tība^* dēļ Arnhei!n
Tur esošai
kāda vācu t i ti
angļus pie
ila: ap .250p|
.s ReinasdieōVi
af 7000 palika;*
ituši, ievainoti ^
tajika l<«mil|ij
lorise pierīdīja, |S
par mz visļi
mmes par naļt<|„^
ibļēmu,
-el iried?nsie8; l i
jo pagaidi» 01i
Bs varētu to^i^fļ
spēkS BOteikiflp
.0 uguJM un
Lai noturētu «Pf ,
ā, tad jābSt »«•;..
; pret irkSrtlf
uguni. Soin^J-:
uguni, bruņa»,.
Lidmašīna? īgS
Strums .un
llbai trešo d g ļ
srtfciba ir
md*
a, 15 kara
is^-spm vien"* ;
un uz zemes. | K |
īrētu sekmīga
laft^, ko toreiz. PAVILS KLANS
|91|gadd, dēvēja
par nāiM)tni, ir pie-
05ds,inēs tajā dziļi;
vojamJ Bet Jas ir
ctždSr p^fca to gri-li^
ja kritušie un dzīvie varoņi, un
glļfds, nekā pasi ticējām brīvības ga-
(fos. Uzausa lasiņaana gaisma. Bet sidrabota
saule neuzlēca. Un lai 11. novembris
ir diena; kad dldinām vi-ffstfbuj
tad reizē dldinām ari drosmi
: t # ē t īstenību. 1919. gadā tā priekš- \0ļfi yldeja karavīru un dzejnieku
' lapņos» spēdama ienākt dzīvē tikai
pa Brāļu kiapii vārtiem. Veseliis trīs
pec tam mūsu kara-viļS
dnljis par savu pri^šgājēju ie-
^gļiviirttf W spiesti pēdu pa pēdai
aftlptt^* ^ ^ ^ ^ īstenības priek-fļt'.
ĪUi kuras rūgtumu tagad visi
ķ^m — ^u ir eliek-aii
kura palikusi mūsu latviskā
j^tenrtla» tā, ar kuru brīvības gados
jļjvojlii kopā kā ar valsts idejas pie-
.u.
Bet tas Ir posms, kas beidzies. Un
visiem kdpā mums tagad jāatrod sevī
tik pat i daudz drosmes kā 1919., kā
gadā — redzot īstenību nākam.
;ļņi 'satļirs tagad ir dts, bet drosme
vaļidRfp tā pati. varbūt vēl vairāk.
Jo fttt vm& ļftairs nav ne valsts ap-lolijuņKf,
kura dēl cīnīties, ne valsts
pafie&tt', pa kuiām cīnīties. .Mūsu
priekšā ;lr nepārredzami ilgs gaidīša-nas
kikd vm tagadne,, kas ar visām
sāvfim, pazīmēm liecina,, ka gaidīša-mļ^
ll laikam nebūs ne tādas Lat-
KAEOIA DALfi
esa gms
tāCplēsi, dēlSf kam necīnies?
Is^ gurstu, es gurstu, to redz pats
Dievs
JMāt, bridi, tik bridi vēl izturi.
Mflol Iļļfēpu salauza Kangarl.
iivažis sakalts, es šaustīts viss,
fik gars vien nava mans izmisis*
Man nocirta ausis — es dzirdīgāks,
Min i^dOra acis, — Jo redzīgāks.
Mail izriva mēli — nu skan tā ka
Vs dļ^u 'ļau mostas karaspēks mans.
^an'atšķēla galvu trejdeviņas topi
Ufl^'.vi^ tam, kam mani bUs Jfisastop!
Mitf dzlylbtt ņēma — es nenokauts,
1Q milžIjGii dzīvot man aizredzes ļauts,
m bridi, tik bridi. Māt, izturi,
Drķ paļuks ka skaidiena Kangari.
Ar septiņiem vē]iem es laidīšos, Mat,
i)n septiņreiiseptiņi brazlsies klāt.
Vida zeine rībēs, un gaisi kauks,
Eid dzīvos un mirušos cīniņa Jauks.
Mtiiu )Qra un debesis palīgos steigs,
tfd^ paa^diu paaudzēs sumpurņus
veiks.
Re cīņas šķists, kad atausis rīts.
Tavs Karogs, Māt, Karogs bQs va]ā
titsl -
vijas, kādu to izauklēja brīvības cīņu
karavīri, ne tādas, kādu to pārveidoja
Ulmanis. Atmiņām un iiazi-jam
ir gan varens spēks, un trimdi-meks
bez tām bitu nevarīgs puteklis
svešuma masā. Bet atmiņām un ilū-zijam
dažreiz ir arī reibinošas indes
spēks, īpaši tad. kad tās vairs nesaskan
ar īstenību.
^Un īstenība nu jau sen vairs nesaskan
ar priekšstatiem par mūsu zemi,
ko pametām vēl vienmēr latvij^u
1944.^ gadā. Ir jāzina, un tie. kas sekojusi
publikācijām, arī rima. ka ne
tikai politiskā sistēma dzimtenē ir
cita, bet ari pati Latvijas ainava
mums visiem tik dārgā tēvzemes ainava
Ir pārvērst». Atmiņās un ie-domas
Latviju mīlēdami, mēs to mīlam
tādu, kādas tās patiesībā vairs
nav. Ir jāzina, ka Rīga ir kļuvusi par
svešinieku pārblīvētu milzu pilsētu,
kurā, tāpat kā Jelgavā un Liepājā. U-kai
pa retam dzirdama latviešu valoda.
Ir- jāzina, ka Latvijas mežus
visus šos gadus nepārtraukti turpina
izcirst, ka vecsaimniecibas pa-mazām
noārda un no viņu vēl derīgajiem
kokiem un pamatiem cel ēkas
mllzīgtem kolhoziem, kam līdz 1955.
gadam jāpārklāj visu mūs^ zemi. atgādinot
Krievijas sādžas. Ir jāzina,
ka arī jaunatne aug dta, tāda/
kuras izglītības iespējas dara atkarīgas
no iestāšanās komjaunatnē, kas
vairs neko nedrīkst zināt par senču
pilskalniem un par 11. novembri 1919.
gadā, kam baznīca ir aizliegta vieta
un vienīgais evaņģēlijs — īsais kurss.
Tajā pašā laikā ir jāredz, kādui
ceļus iet Eiropa pati .un ko no tās
vēlas ASV. Eiropas vienība ir to mērķis,
Eirgpas vienība uz atsevišķu
valstu suverenitātes rēķina. Pasaule
negrib karu, bet tā grib būt stiprāka
par ienaidnieku. Tādēļ būtu anachro-nisms
un šīs svētku dienas pulgošana,
ja mēs gribētu arī tagad vēl,, ieiedami
atmiņās kā, Uzvaras laukuma
parādē,. pieķerties mītam un paļauties
uz leģendas spēku, kas mums dos
drošību un iemeslu palāyigi dzīvot
nākotnei — ar neatbildīgo ticību, ka
Latvija tā — ne no šā, ne no tā
reiz atkal augšām celsies un spulgos
kā pērle, i^iirusi no dzelmju pusnaktīm.
Soibrīd mums liekas, ka bez
kara mēs dzimteni neredzēsim, un tā
mēs varam gaidīt līgi. Gaidīt un maldīgi
mierināt sevi, ka mums taču ir
dokumentāriski apliecinājumi mūsu
aneksijas neatzīšanai. It kā tā jau
būtu mūsu jaunās suverenitātes
proklamācija.
Bet laiks iet un ur to nāk noilguma
briesmas, kas apdraud mūsu valsts
eksistend uz papīra un spēj padarīt
par eikadēmisku faktu. Ar to jau tagad
operēt visvairāk patīk mums pašiem.
Tā mēs no vienas puses skur-bināmies
ar valsts ziedu laiku krāšņumu,
no otras puses paļaujamies uz
I'3bu onkuļu gādību „tad, kad pienāks
laiks", un dažreiz naīvitātē, kaļam
plānus par Latvijas
valsts nākbt-
, nes tormu. ķā to
nupat dara kādā
Jaunās pasaules
malā. *
Tajā pašā laikā ir intereses un ļaudis,
kas arī jūtas aicināti piedalīties
mūsu \^\si$ nākotnes apspriešanā,
un vieni domā. fca Latvijai jābūt de-mokraUskās
Krievijas autonomijai, jo
,.mē8 taču nevaram dzīvot bez pieejas
jūrai", un otri «omā, ka latviešu
tauta Ir tikpat kā iznīdēta, un ka vienīgais
ceļš. kā aizpildīt tukšumu un
aizlikt kāju priekšā austrumu imperiālismam,
ir izveidot Baltijas federāciju,
kas apvienotos ar Austrum-prūsiju
un saņemtu no turienes „dl-vēku
materiālu",..
Ir kļuvis par vēlu dzīvot no pagātnes,
un if vēl par agru lidināties
nākotnes satversmes sfairās. Projekti
sajauc galvas, rada viedokļus un šķelšanos
par vēl zvaigznēs rakstītām
lietām — par prieku smējējam trešajam.
Vienīgais, patiesi vienīgais, kas
mums vajadzīgs. Ir brīvība. Un kad
tā mums būs, tiad gan jau zināsim, ko
ar to iesākt.
Bet līdz tai Ir nepārredzami garš
ceļš. Un ja tagad, kad pasaule aptvērusi
austrumu briesmas un mūsu
šausmu pieredzei vairs nav tādas nozīmes
kā agrāk, ja tagad mums nav
citu iespēju, tad ir un paliek lielais
uzdevums, kas patiesībā nav m^'n!-
jies kopš trimdas sākunsi ~ gādāt
par to. lai Baltijas valstis nepaliek
tikai par akadēmisku piemēiu viedokļu
deklarācijās, lai viņu tiesības
nenoēd laiks. Un lai reiz, kad Eirooas
ūnija patiesi būs realitāte, lai tad
Baltijas valstis nepaliek tajā pusē.
kuT sākas Āzija.
Tās ir daudz svarīgākas lietas par
satversmes formu valstī, kurā vēl
nespējam atgriezties. Mūsu priekšā ir
vēl tikpat ^udz neziņas kā viņos
laikos pirms valsts tapšanas. Un ja
gribafņ savas lielās svētku dien>as
svinēt ne tikai kā tradīciju kalendā-risku
turpinājumu, bet kā saturīgas
gadskārtas, no kurām ņemt pašapziņu
īstenības redzēšanai, tad ar to savus
varoņus būsim vislabāk dldinājuši.
NODARBĪBAS
Latvijā novembrī sakās pirmās zie- vas vilni, pazīstamākās piss^'as Ka
mas pazīmes.* Naktis zeme bija sa- ķīša dzirnaviņas. Kā es braucu I e saluši,
ūdens lāmas pārvilkušās plānu
ledus kārtu. Ap novembra vidu uzsniga
pirmais sniegs. Tas gan ilgi neturējās,
un biezi vien ari sals uz mēneša
beigām atlaidās. Tomēr latvieši
senatnē novembra vidū mēdza svinēt
Mārtiņus kā ziemas sākumu. Dāma
stāsta par Mārtiņu, kas atjājis ar baltu
mēteli im aizjādams to aiznesis
zobena galā (šķiet, pēdējais zīmējas
uz īso pirmo sniegu).
Mārtiņi ir sala mēneša 10. dienā.
Sena paruna saka — ar Mārtiņiem
ziem^ vārti vaļā. Visa rudens raža
savākta klētis un apdrkņos. Purvājiem
un sliksnām aizsalst, var sākties
svešu cilšu laupīšanas sirojumi.
Cīņas spējīgie latvju vīri pulcējas
novada kara draudzēs, lai vingrinātos
kara mākās un sargātu savu novadu
pret svešiem iebrucējiem. Tā Mārtiņdiena
ir pirmā karavīru diena,
AlbrsBM Martl9l« atffbisSld,
P«Ur« taēteU, vlrtUuborā.
Deviņt rsHvl, ttati kneeUņa.
TrUtiett tBlfilņu, brtiņolu yfni.
Iestājies tumšais, smagais laiks. No
sētas sētā iet budēli. Irreālas butes,
kas ..budina*' jeb mudina iautu nepagurt,
neļauties tumsas iespaidam,
aicina turēt deņā senču ierašas un tikumus.
Netikušus izsmej un peŗ.
BudēUtL llvalDlU.
U|ter i i i B i i vodekliņu.
SUBI» osBA v«a«kll9a.
N«vSrp| UisQ. pakttU9Q.
Budēli ir ari auglības un 8yētlbas
nesēji druvām un laidariem.
Ķekata, laliata.
ISktta bālo aanlņS:
lai aug U |L kāpottlņl
ApalSei fatvlņftoi
Apajāia s&tvIņšB.
nataiaia lapiņām.
Mārtiņdienas simboliskie ^ieni:
gailis, skābi kāposti, cūkas gaļa,
rauši, plāceņi, zirņi, pupas uņ grūde
nis-zidems; padzērienam — medalus.
1879. g. 7. nov, dzimis Uekis lat
viešu dzejnieks un pasaku meistars
Kārlis Skalbe. Daudzi taču esam la
sijuši dzejoli Šūpojiet mani. Dauga
UtSavis J . A-na
Uraenitkl: 1. StSda dalsf 3. PagasU. afl
upe Z«m9atS) S. ValtU Dienvidamerikai 7.
Lldiekļl, ieguldījumij 8. Puķej 9. Upe Dien*
vidamarikSi It. PattUajis 13. Jumto seipimi
15. Sieviešu virdij 16, Tualetes piedarumii
17. Noteici 20, Sieviešu vfirdir 22. Saikare
24. Sena Āzijai valits? 25^ AitnSjai 2?. Kauli
28. Skaņa, ko Itrunfi ar deguna piapaUdsIbU}
29. Kļuva.
StatanUkt: t. Dabiiku vai nākingu ivaķu
/Sķidiofijumii 2. Smēķi ? 3. Apgabali Sen
l a t v i j ā t f Dienai beigsi} 5. Putni i 6. Upa
Latvijai 10. Augi) 11. Aitu lugar 12. Sala pie
Vidusamerikaii 13. Bizē opera} 14. JapSna
18. Sadkstet 19. Kurinfimaii: 21. Pamatotli
22. Augstiene Azijar 23. Saitkimes līdzekļa
dalai 24. Saikiis) 28. Apģērba gabali.
Krustvārdu mīklas atrisluijums
Umeolikl; 1. Inkvizltorii a. UgSlO} 9. A i i
jat 10< Nfik; 12. Iri, 13. Alat 14. Ari) 15
Ava) 17. Kssi 20. Siti 21. Aue; 22. nkti; 23
Nikni j 24. Afl»tokrat». ^ SfalanlikJ: 1. liu
minfid)6i 2. Kramit 3> ItSna. 5. Irāka. S.
Ollve, 7. Slflp«lltie«> 11. Alj 16. Arklij 17.
Kailtj 19 SenSk) 20. Sakta.
meļmeitas lūkoties, Pasaka «ļr vērdiņu
uc. Skalbe miris trimdā. Zvied-rijā.-.;-
1919. g. 11. nov, Rīgu atbrivjoja no
Bermonta algotņu karaspēka. 5a: dienā
dibināts Lāčplēša kara ordinis kā
atzinības zīme tiem. kas pai'ādituši
sevišķu varonību kaujās — Latvijas
a^rlvošanas cīņās un latviešu strēN
meku kaujās.
1918, g. 18. nov. Latvijas ^oadonā-i
lā.teātra zālē. Rīgā. svinīgi pasludināta
Utvijas neatkailgā republika.
Jļ^unās valsts stāvoklis bija loti
griits. Nebija vēl īstos vienotrtias pa-šii
dibinātāju vidū, nebija sa^as armijas.
Visa Latvija atradās v^cu ml*
Htirās pārvaldes varā. un no austru*
miem sika uzmākties sarkankrmija.
Tomēr Latvijas pagaidu valdības va-dibl
sāka veidoties nadonālaijf kara*
spiksi Tas izauga liels kaujas lau*
kos, vienu pēc otra uzveicot savus
pretiniekus. Ar vācu atbalstu Kur«
zemi sakāva boļševikus, ar mūsu ziemeļu
kaimiņu — igauņu a^alffu
savukārt eaklva vāciešus pie ĢliHn.
ar igauņu un britu flotes atbalstu uzvarēja
Bermontu pie Rīgas. V i ^ e l -
dzot Latgales frontē padzli^a bolle*
vlktt sarkamirmiju, un 1920. g. l . feb.
ruSrī Latvijas territorija bija galīgi
atbrīvota no ienaidniekiem.
U. BRIVUIKA DARBtŅS
(nav jāi^ūta)
Nu vairs' tikai nedaudz dienu, līdz
atzīmēsim savas valsts dibināšanas
dienu. Sajās nodarbēs, ja esam aizmirsuši,
varam lasit:
1) Kad un kur notika svinīgais p8«
sludināšanas akts?
Telpu iekšpuse, ļaužu pilna līdz pēdējai
vietai, bija rotāta mūsu nado*
nālajiem karogiem.
2) Vai vari uzzīmēt mūsu karogu!
Svinīgo aktu atklāja un vadīja
Tautas padomes priekšsēža biedrs Gustavs
Zemgals.
3) Kas Gustavs Zemgals bija vēlāk?
Pēc atklāšanas runas visi klātesošie
nodziedāja mūsu Tautas lūgšanu-himnu.
4) Vai zini to pilnlfH pareizi, ne
tikai tās melodiju? Ari vārdus, drošības
dēļ, uzraksti.
Pēc tam runāja pirmais Latvijas ministru
prezidents.
5) Vai zini. kā viņu sauca?
Un nu padomā, ko Tu varētu da*
rit, lai šo lielāko dienu savas neatkarīgās
valsts vēsturē pienācīgi atzīmētu.
Pasaules WU augsim vienoti
Latvijadl
Vientuļo mezskauto veditijs
GRĀMATNIECĪBA
nftSakcIfal pteaOtIta SaUlas Satetataaa ro*
mloa KatifGa 2. Sala MilSaa Katelņas intko*
lomā ufi' apgāda lofioUi lītfavoet, Sopoa*
HUGO PURIŅS
N O V E L E
'(Beigas)
>.Ko jūs teiktu. l a . . . " Dandcsl kundze, viņa zobgalīgo pie-
Smi. neievērodama, atsāka, lai tūlīt, lūpas kodīdama, atkal
«praulos, ,inē, jūs nesapratīsit... Kā lai jums pasaku —
«dziet, mēs taču neesam vairs jūsmīga sapņotāji, kādi bijām,
varbōt, kādreiz agrāk..."
• MLai paliek gari ievadi, kSndzel Kas tā ir par ideju?"
'DandesI kunļize skatījās grīdā.
-nJūs varētu ialikt pie manis. Tas ir — ja jūs to gribētu. .r
% lēni teica,!un Severtns Rudens saprata, ka ar ši«n var-
«iiem viņu' alliedības, par dk tās vispār tā varēja nosaukt, bija
Negrieztas,pavisin negaidītā plāksnē. Nesteigdamies viņs iz-
* liķiera glāzi un tad, kā laiku atbildei meklēdams, pā-
Sfozija to pirkstos.
»tik ilgi jums patīk,'*Dand€SĪ kundze sacīja tikko dzirdami.
% ^ liekas, nebūtu nemaz tik neiespējami ar laiku iedabūt
fearlkaut kāJā darbā. Vai saprotat kaut dW franciski?
^ '".Mazliet."'RJidens norūca, ,.priekš kara es pāris gadu no-
%Pju Sorbonā." ^
«Studējāt?" ļ
••Apmēram." 1 . *
, «Un tad jūs išeit nevarat dabūt darbu?! Jus esat neuzņē-
«ilbas prototipsi Es domāju, mana .^/,;nārim ri.— . . r. . .r. nāksit man līdz — pamegm^im
vira uzvalki jums derēs
'fianaz pagaidāih. Un rīt jus nāksit „.,Tchi tnr
fc«s ko piemērotu atrast Varbūt Intendantura, Bs pdzistu tur
ļ.fe^us nodalu vadīlājus." , . • •
' S^^verlna Rudens skats pārslīdēja kundzes ^ ^ ^ ^ ' ^ ^
m Sad sievietei piemita kaut kas saistošs. Putams, ta
ļ % ari zinā.mi trūkumi, no kuriem dažus vios b^ jau P
ļaudis ^piemēram, ne mazākā mērā viO" nepārs eigtu ku^^^^^^^^
'imejums; ka Šekspīrs aikam gan . f^^^^^^,;^^^^^
paaudzes kino aktieris, žokejs vai centra uzbrucējs britu futbola
izlasē. Bet kur atrodams dlvēks, kam nav n^ādu trūkumu?
Tādi taču bija tik ideālai meitenei, kā |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-10-05
