Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950

              i -
LATVIJA Sestdien, 1950. g. 30. septembri
y#odorg Tomgoiit
Clklt vluiift nuUfB»
OlMBOrii pakalnot mēness zvaigznes aijā,
Manzamiljo acis man, ^
Vii, kas tevi paijfi.
*
inir bijis, te kur ne, senjors fauns štii
blakS
Jdsv Ina, sveBniek,
Krit pār mann taku.
jUmni^o tobais vīns tad nu savās vidās
litliia kā mantiljā
mis lais mīlas bldls.
M i to, smaga mnrga sists, ienjors miegā
krita.
Vn tam pāri pārlēca
Dailā senjorita.
J^Jļ Pnri atstājot, ieraudzījis milku
X ^ kalna krustceles
Skritnotiei ar caku.
Ota par bunu cīņām Jums nav nekā ko
Af ar lopu asinīm
VIrti vai pantu sladtt
•ļtB Jķ mansamlUo vil, tā kā labi gani
Atpakaļ uz Spāniju
Sad tad aizved mani.
B a t ā v i j ā , U4S. g.
musu
Piepra sa DP māksliniekus,
profesoras un citus
speciālistus
SfBlva (md), - mo galvenais Itabs
foprojām saņem daudz pieprasījumu no
vdstnii, kam trākst kvalificētu speciā-nsttt
daiādās zinātiies, mākslas un tedi-iīiskāi
nozares un kas cer tādus atrast
Bifopas DP vidfl.
\ Indonēzijai sav. valstu delegāts starp-iavttlkalā
IzgUtlbas konferenci 2eņevā
•fvas valdības uzdevumā mekiej^ vairā-ksf
dabilnātņu, valodu un matemātikas
profesohu Indonēzijas univerritātei, mo
itabs viņa ricibā nodevis datus par lieli-ļm
ikaim piemirotu kandidātu. Etiopija
nekll ikolotājus angļu un franCu valo­das
kurriem, bet divām meiteņu skolām
AAgtIJā vajadzīgi dabrinitņn skolotāji,
«kvidoras universitāte, Upat terimlskls
«iMrritātmi Meksikā, Ēģipti un Arģen-fBālM
leiteiegulas mo darba piedāvā­jumus
ipaeifilstiem. Pakistāna vllas vil
S biglu profesorus savai universitātei.
jncvadora vispār vllas klāt par izcilu
knltttrai un mākslas centru Dienvidame­rikā
un pieprasījusi no mo materiālus
Mr apdāvinātiem. bigļu mlksUnieki^m.
Pirmt I miņeiiem turieni jau izceļoja
«Bfflni diriģents Baikijs, uzņemoties Ova-lakllai
iimfoņiskā orķestra vadību. Tagad
lādzii ntO ieteikt l citus DP mfiti-kam
sagaidāms darbs viņa vadītā or-
" kā ari Gvajakilas konseifvātorijā.
no^OvaJakilas saņemts art piepra-
_ li pie kāda krievu vai baltieiu kla-riOi
baleta «horeogrāfa. Skvadorat kai­miņzeme
Kolumbija Upat mekll Jaunus
profesorui savai konservatorijai Bngota
«B bija nosātljusi lo pieprasījumu 2eņe-vai
konservatorijas direktor^» kai to
.nodeva tālākjMļC
lin
Latviešu mfik^elcu plnnais kon­certs
16. sept. $ietlā ieJOsminl^a vai­rāk
nekā pusotra simts latvieju, viņu
vidū arī amerikāņu viesus. , Mūsu
mākslinieku Hugo Strausa, Vieltas
Ozolas un Eķiuarda^VInerta priekšne­sumi
izraisīja tādas ovādjas, kā bija
Jādod daudz piedevu. Koncerta otrā
daļa tika uzņemta 43kaņu lentās. Pa­tīkamu
pārsteigumu sagādāja latvie­tis
FOds, kas bija atnesis vienu no
sešpadsmit pajdarinātfim v l j o l ^ uz
kuras Ed. VInerts nospēlēja Mediņa
kompozīciju, iepriekš piebilzdams,
ka uz latvleša^ darinātas vijoles spē­lēs
latviešu mūziku. . .
Pēc koncerta pie klātiem galdiem
gados vecākie ļaudis pavadīja laiku
draudzīgās pārrunās, kamēr jaunie
nodevās dejošanai.
So pirmo latviešu koncertu Sletlfi
var uzskatīt par labi Izdevušos. Var
arī, droši teikt, ka Sietla izvērtīsies
par Vašingtonas štata latviešu cen­tru.
Septembra sākumā te atklāja
latviešu gleznu darbu izstādi, kas
būs atvērta līdz 1. dttobrlm. Par to
jāpateicas J. Radziņam, VMCAJi uii
pilsētas bibliotēkai, kas piešķīrusi
telpas. Izstādē redzami Ugās, Alber­ta,
Augusta Annusa, Ēvalda Dajev-ska,
Annas Dārzlņas, Vernera Llndes,
Fridrldia MUta, Jūlija Matlsona,
Raimonda Staprāna, Erasta Sveica,
Voldemāra Tonēs un Sigismunda
Vldberga darbi. Ir ar! an^u valodā
iespiesta brošūra par latviešu māk­slu,
kurā doti daži biogrāfiski dati
par izstādē pārstāvētajiem māksli­niekiem.
L. j .
Latviešu balsis bostonas
koncerts
Sietlā
11
.ii
LIETUVIEŠU
Čikāgai divi lietuvju dribnai teātri ap-vttBoJttiifli
vienS. Pareds,^'tas isveido^
•tii par Uetuvielu kultUrālSs dtives cen*
trālo institātu. Domāts dibinSt ari teātri
kārniem.
JtivetoJamals Uetuvju dramaturgs un
CieJnieks Petras Vaieiunas tikko nosvl-
B S ^ H . diimumdienu.
VĒSTULE LATVIJAI NO SAV,
VALSTĪM
Bostonā un tU priekipilsētās 1? ap des-n^
t raidstaciju, ^s snieds amerikfou un
ari eiropieiu prognuniļiu. PidSJā var
dzirdit dažādu tautu raidījumus poļu, ita-ļu,
lietuvju ue. tautību pusstundās. SIkot
ur u. augustu ik piektdienas pL ni%
Brukļinas raidītājs ii|iedt*ari latvieiu
pusstundu. 2S. augusta pusstundas moto
bija utvi, piemini Latvijul Ievadā
spīkers nolasīja Jaunandrabina tēloju­mu
par Rīgas radidtorņiem. Sekoja aici«
nājums latvieiiem sveiumā — turit svCtu
savu valodu un neaiimirst tiva^mi. Du-btdtkvartato
Tāvijfi skandija patriotUkas
dsiesmas, kujras papildināja māsikāli
priekinesumi. Spīkera Mmā bija Tlvijas
dziedonis a. Ansbergs, kas ir art Brukli-nas
radiostudijas pianists. Jācer, ka 8Is
radio nusitundas.ar laiku isveidosies par
npslm^' ffaktbm latvfskiK gira saglabā^
iinai svanmā, Bātu ļott vāMuns, kaut m
citās Amerikas pilfāils, vairāk lat^
vielu, ttmaiļttottt radio pmklrocibas, no^
organisijot latvieiu laidUnmus;
Ari otrs Nostenas raiditpjg KvinsiJfi ik
svitdienu snieds raidījumus par Baltijas
valstīm angln valodā. Taios runā māc. Q.
Blflmltis, un dried Jaunās pMudzei lat­vieiu
mākilīnlekt fr. aitluitā par komā-nlsma
eksMmsiJu r«f«riSa^'red. Dr, K.
Lejasmeleri, pie kam atakaņoja A. Kak­tiņa
un IX kora iedziedātai ilu^l9 pjatei.
D o r č e i t e r ā , ieptembŗa iākumā.
O i V.. A k m e n t i ņ I
GRĀMATNIECĪBA
Ernesta Brastiņa grāmata — Mōsu dle-vestlbas
tflkstoigadigā apkarošana ro­tatora
tedinikft otrā izdevumā iznākusi
ĻB8 Anglijas draudzes apgādā.
Bedakcija saņēmusi Latviešu apgāda (R.
KrflkUtis) izdoto Kabatas kalendāru 1951.
Bez kalendārija tajā ziņas un adreses
par Latvijas pārstāvjiem, biedrībām un
organizācijām, iznākošiem latv. laikrak­stiem,
žurnāliem un biļeteniem. Kalen­dārs
iespiests uz |oti laba papīra un izce­ļas
ar glīto un pievilcīgo iesējumu.
Iznākusi Latvju Enciklopēdijas «. grā­mata
(Bolšteins — Ceraukstes pagasts).
Iznācis Stokholmā ans|u valodā izdoda­mā
latviešu informācijas izdevuma Infor­mation
on Conditions behind the iron
Curtain 12. numurs. Saturā informatīvs
raksta par komunistu taktiku mantīgās
iķirais likvidēšanā, garāks apcerējums par
kāda bēgļa pieredzējumiem piecu gadu
ilgā dņā pret apspiedējiem viņpus dzelzs
aizkara, raksts par Jauno padomju vēst­nieku
Kopenhāgenā N. Vetrovu un viņa
darbošanos Latvijā, informācija no Poli­jas
uc. īpaši sniegtas tris pulkvežu — V.
Januma, K. Lobes un R. Kociņa, kā ari
sociologa P. Radziņa domas par sekmīgu
ciņu'pret komunismu, Eiropas aizstāvēša­nu
un atombumbu. Saviem lasītājiem in-.
formation paziņo, ka ar 12. numuru mē
neSa abonementa maksa pazemināta par
21 proc, cenšoties apmērus vēl palielināt.
Izdevums tagad maksā 60 am. centu resp.
3 zv. kronas mēnesL
Mirbakai taātrii novembri,
doiiei ui Angliju, kur gaiŗākā tūīnej
viesdslei ar āl. ZIverta lugu Tvans.
Zulkāi vlrti korii sidegs savu gadskiN
tējo koncertu Londonā decemb^ra sāim^i.
^Upsalas studenti nolēmuši, ka
Musu
rosība Kanāda
Baleta mākslinieki Irene Aplne un Xu
ris GotSaiks oktobra vldtt kopā ar On _
tario baleta trupu piedaUsies Kanādas ba- īpaši baltiešu, studentēm piešķirsms
lete festivālā Montrcālā, 200(WKW kronu liels aizdevums gadā. lai
Kanādas nacionālajā izstādē, ^^^^^ 2r^Smf^«?^^ prezentējās ap m dažādu firmu, sarīko- '^S^SīLI Ifti^^
\ r • ...^1 Kristīne Ābele, kuras vārdā nosaukta
Vijoļvirtuozs LapensoM, atgriezies ^^^^ grāmata. No savām neērtajām, ve.
Montreālā no septiņu nedēļu koncertce
ļojuma pa ASV, stāsta, ka no latviešu
mūziķu darbiem visUelākā piekrišana bi­jusi
J. Mediņa kompodcijām. Udz rie-mas
sezonas sākumam mākslinieks uzstā­jas
Montreālas raidītājos.
Prof. PurvISa skolnieks gleznotājs Oto
Grebže kuvis par kāda liela spēkstaciju
uzņēmuma mākslas nodaļas vadītāju On
cajām telpām rakstniece kopā ar ģimeni
pārcēlusies- uz glītu savrūpnamu ar-skai­stu
dārzu. Alda Niedra atzīstas, ka Jau*
najos apstākļos var strādāt netraucēta un
I tik veiksmīgi kā nekad agrāk.
Ņujorkas latviešu teātra .nākošais uzve­dums
» Blaumaņa Trines grēki paredzēti
S. oktobrL Izrādē piedalās Osvalds V^
_ ^ Steinsi\kas ari iestudējis lugu, Rasma Bil*
tario. Vēl darbodamies par būvstrādnie-i me, Jēkabs Zaķis, Tonija Kalve, Mildt
ku, viņš uzgleznojis kādu spēkstacijas zitava, Ansis Mitrēvičs, Ņina Melbārde,
Jaunceltni, ko nejauši ievērojusi ari viUs Biiāns, Hilda Princ(»-tJrStaine, Kār*
priekšniecība. Mākslinieks ieskaitīts pa- Us Ģermānis, Mirdza .Piekalnita, Vija Z».
stāvigo darbinieku dienestā, un spēksta- riņa un KārliiLagzdinš. Bekorācijasglei.
ciju pārvalde Uzņēmusies rāpes par stu-1 no Egils flermanovskis.
dijas izbūvi gleznotāja darbam. Rakstnieks un redaktors, plkv. Alek-
Mont^ālā oktobra beigās paredzēta ri- «fj}" ^iSi*
kot apvienotu baltiešu tautu koncertu. vacUM,^kur pavadīja
Progr£nmā paredzēta l^oPēJa Jgauņu-lat-1 J^sm^^^^
dokumentus par l^tvijas neseno pagātni.
Operdriedātāja Herta Lūse paredz dri-zumā
sniegt koncertus Filadelfijas un Ņu-vieStt-
lietuvieSu kora piedalīšanās, kas
dziedās pa vienai tautas dziesmai oriģi­nālvalodā.
Decembri nodomāta sarīkot
TK^ari™katū'ri;st s "E"d. TKeVlSs Tdivlu^ mTēM^Šu: ,J.^ Ijj ļJjoj^rk ^a^s ^U^tjvnlnešŗi^etm^^. jM^ āksliniece dzīvo Fila-laikā
n<>*'a«J2!J^^«!!?*J?rfS*„?l^^ P«^f. Jāņa Mediņa Jubilejas koneerii
nadu, Grimēdams W00 Saržu un PjeāaJO" paredzēta 15. okt. Stokholmā sakarā ar
ties izstādēs vairākās atpūtas vietās. Viņa W g. dzimumdienu i . oktobri. Jubl-
^^^^^^^^^^^^^ IrnrSS^e,^"^^^^
. .Grīns, O. KlavinS, prāv. K. Vilnis. 0t
AtaN. teHMoMi ««««^
, _ . , « i , jt. « j ceļojuma Parizē, sarikojis savu Jau-noklausās
un Izošņā }auzu vārdus un no darbu skati Zviedrijā, Kalmāras taātra
domas. Jaunā „tauta8 demokrātiskā" «Mē, kas bUa atvērta Udz iL septembrim.
pasākuma pirmie bija diyl S j ? « ' - » J f V . ' ?
Prāgas studenti no BUD0ņecaspneiCS-' metis eksperlmentēšanu un Jaunus mek«
pilsētas. Gaidīdami tramvaju līnijas | ļf J^nios. zviedru publika K/onb<Bŗgu ika«
gala punktā, Jindrldis Baluns ^" * * ' " ' ļ , j ^ "
Miklass Horejs iedomājās uzdziedāt i tāju'nen^mē'ne pārsteigumu, ne'viiiih
veco čediu dziesmiņu Je na zapad nos, bet tikai nostiprina uzskatu par māk*
cesta dlouha. Ar to pašu ari abi jMjJJfj»Jj»]^;^^
. 1 . .si* i . 1 1 ^ i Luksemburgas dānn guašas teomiKā esot
„rietumu imperiālisma aģenti'* lekrl- dārgākā plf le izstādīto darbu vidū.
ta. Sabiedriskās domas uzraugi viņus Gleznotāja Ludmila Meilerta, ku mūsu
paņēma ciet ar visu ģitāru. Proti: « " « g j ^ ^ ^ Suijāl M«bSS£'
dziesmas nosaukums latviskā tulko- ginig jļ^nās atklāj savu trešo darbu skati,^
jumā skan: Tāls ir ceļš uz rietu- kurā būs redzami galvenā kārta pasteļ-
«nipm tedmikas darbi. «
T^ ii'-li.* i s ļ t i - « 1 . * K i - J a u n a u s t r ā l i e š u mākslas un daiļamat*
Dažkārt tomēr šis ceļš tik tāls ne- meeibas izstāde atlikta Udz nāk^ gada
maz nav. To redzam tepat Vācijā, janvārim, kad to rīkos sakarā ar Austrā-kur
laiku pa laikam kāds austrumu pfe«*ļf^^^
Rietumu prese apnikusi periodiski
ziņot par jaunākajiem krievu „at-klājumiem",
kuros noskaidrots, ka
krievi un neviens cits izgudrojuši
visu svarīgāko, kas līdz šim zem sau­les
atklāts un Izgudrots. Vienā šādā
uzskaitē starp citu uzzinājām, ka ari
telegrāfa štābi ir krievu Izgudro­jums.
Nupat pašā padomju presē la­sām,
ka atklāta ģeniāla metode as­faltēto
ceļu Izmantošanā, — tos kol­hozniekiem
sirsnīgi ieteic par lielis­ku
labības žāvēšanai. Liekas, ka šai
krievu Izgudrojumu rindai nebūs
gaļa; pagaidām Ir tikai viena vienīga
lieta, ka krievi dedzīgi apstrīd, ka
viņi to būtu izgudrojuši. Tas ir —
Korejas kajrš.
Kā anadironisms tādēļ Izklausās
Neapoles tedmlskās augstskolas pro­fesora
Nikolas Mingo apgalvojums,
ka Alberta Einšteina slavenā relati­vitātes
teorija esot plaģiāts un teo­rijas
īstais autors ir profesora miru-fiais
brālis Karlo Mingo. Itāļu pro­fesors,
liekas, nemaz vēl nezina, ka
patiesībā relativitātes teorijij^ izgudr
rōjis krievs īvan^Jeģlnovici.Kaiiie^
ņefckis -^r jau tai laikā, kad eiropieši
vēl dzīvoja kokos.
Krievi arī var lepoties, ka viņi Iz­gudrojuši
„sabledrlskās domas uz­raudzības"
Institūtu. Tāda slepena
organizācija, plem., darbojas Cedio-slovakljā.
Tās uzdevumā simtiem
aģentu vilcienos, ielu dzelzceļos, sta­cijās
un visur, kur apgrozās cilvēki,
«republikas" dižvīrs, kas jau, paguvis
apsvilināt uzacis Staļina saulītē, „pa-ņem
vagu" tieši uz rietumiem (daž­reiz
pat ar visām mīkstām mēbelēm),
lai tad pēkšņi no labi dresēta Krem­ļa
ķēdes suņa pārvērstos par „polī-tisko
bēgli", kas rietumos sagaida
aizsardzību, atbalstu un līdzjūtību.
Melburnas latviešu biedrību bibIiot€kā.
kuras grāmatu krājumi sastādās no lab­prātīgiem
ziedojumiem, tagad ir Jau pāri
par SM s6iumu.
Jfāņa Raiņa 85 g. dzimšanas dienu Sld»
nejas latvieši nolfimull atzīmēt 1. oktobri
ar referātu un koncertu, kurā piedallsiei
Mirdza Stūre, Kārlis Nīcis, Teodors Tom<
sons, Vlllberta Stāls uc
Žurnālista Jānis Porietis, iecefojis ASV,
nodibināja LatvJu mākslas aģentūra un
hļsti žeVišķi dedižfiat"!efžfc''aMfeiļķa
ņlemTādjā, Hri^JSŽ'un t a r ^ ^
visām žogmalēm savu saukli:
Deutsdiland den Deutsdien! Aml, go
homel Sī saukļa būtiski pareizu iz­pratni
pierādīja tas amerikāņu diž-karelvls,
kas Maincā komunistu ai­cinājumam
Šķērsām pāri uzrakstīja
savu atbildi: Nlx go home, sonst
kommen dul
Fridolliiā
sankojUilu4
uzņJ^N dziedttuas; KariPouesiKukalnes
un komponista Haralda Beril^o, artistes
Margas MiUeres-Grasmanes un vijolnieka
Andreja Llndberga konc^ril» kā a r i n ^
nieku vakars oktobri, kurā piedallsiei
ari Irma Grebīde no Kanādas, bet Zler
massvātku laikā paredzSta prot. t. Celma
priekšlasījums. ... ,
Mākslas un mūrikas skolu GrinvIH pie
Ņujorkas cer iekārtot O. Mkabsons. ^
Ņujorkā nodibinājis ari mākslas atentū«
ru. Vācijā JCkabsons darbojās par Igauņu
vijolnieka a Aumeres un Zalcburgas taā«
tŗa menedZeri.
togrtdi vatu»
ROMĀNS
(10. turpinājums)
„Man ir skumīgs prātd aizbraucot," atvadoties Dagnija
vēlreiz mēģināja grozīt saimnieku prātus. „Val tad patiesi
Jūsu lēmums Ir tik negrozāms? Vai tad tomēr nebūtu prā-tHāki
frontei pievirzoties ļtuvāk, mēģināt doties pāri jūrai
— vienalga, uz vienu vai otru pusi"
„Par to vairs nerunāsim, tas Ir Izlemts," tēvocis noteica
dēti, un saimniece tikai papurināja galvu. „Mē8 paliksim,
Divas reizes esam sarkanos IzcletuSl, varbūt laimēsies ari
trešo reizi. Mūsu vieta ir fieit Tev jaunai, citādi, — gan
Jau dzīvot spēsi visur. Bet mēs varam dzīvot tikai j e l t
Un arī nomirt"
Dagnija vairs nemēģināja runāt Viņa apkampa abus
palicējus un vēlreiz ietvēra savā skatā Biržarāju pagalma un
ēku kontūras. Tad viņa ātri iekāpa ratos.
„Svelcinl vecākus no mums!" klusu noteica saimnieks,
kad rati jau sāka kustēties, un Juris Deksnis stingrāk sat­vēra
grožus.
Da^ja nolieca galvu, un neatskatīdamās izbrauca no
Biržarāju pagalma.
IV.
JEs gribētu jums ko lūgt," pēkšņi teica Dagnija, un Deks-nls
drusku pārsteigts paraudzījās meitenē sev blakus.
esmu sapratusi pareizi, jūs bijāt Jelgavā tās pēdējās
dienās?"
,*Jā," Deksnis pamāja.
„Es tik ļoti gribētu zināt, kāds pienāca gals manai pUsē-tai.
Mums ir gandrīz stundu garš ceļš līdz stacijai — jūs
varētu man pastāstīt par šīm dienām."
nTas nav nekāds jautrais stāsts — un arī nekā īpaši va­ronīga
nevaru atcerēties," Deksnis teica vilcinādamies.
„Es zinu. Bet es nemaz negribu dzirdēt Jautrus niekus.
Es gribu zināt patiesību. Un es nebīstos no tās."
(BedakcIJas p i e z ī m e : Padomju armijas iebrukums Zem­gali
1M4. g. vasarā^noUka tik pēkSņi, ka tikpat kā neaizsargātā Jel*
gava gandrii bes cīņām krita krievu rokās, kas to nodedzināja. Sajā
ua nākolbJos Ingridas Vīksnas romāna turpinājumos aprakstītu Jel-mu
traģiskās pidijās dienas, kuru aculiecinieku Ueīāki da|a pa-
"£!.f** S^S. P'*»"*?^ ^"«1 » ir viena no visai retaJāmpubU-
«Stejām lledbām par Zemgales metropoles bojā eju. Romāna ils no-
Wui ^eta Ir aatentista un tā smelta no aculiecinieka un Jelgavas
m^^^^miS^S? - ^^^'^ ^'^'"^ "^"^ Arnolda Ba.
Deksnis i mirkli Saubtjās — vai bija vērts satraukt un sā­pināt
Dagniju, vai tam bija vairs kāda nozīme, ja viņa uz­zinātu,
dk briesmīgs gals piemeklējis šo pilsētu?
tfis saprotu, kādēļ jūs vilcināties," Dagnija nopietni pavē­rās
DekSņa sejā. „Bet es neesmu nekāds bērns, ko Jāmie­rina
ar pasakām. Es gribu būt tuvāk pie tiem, kas man Ir
ml}l, un zināt viņu atiešanas. Esiet bez ballēm — es ne­sākšu
šeit šņaukāties un raudāt, bet es gribu zināt visus
sīkumus par savu pilsētu."
MVISUS?"^* Deksnis atjautāja.
^ ā , vienalga, hd kas tas arī būtu."
«Jelgavā biju četras dienas — pēc tam mani drusku
Ieskrambāja un es tiku atpakaļ pie savējiem tikai pie Tu­kuma,
Bet par šīm četrām dienām varu jums pastāstīt
Tas būs nelāgs stāsts."
Dagnija mēmi palocīja galvu.
«Ārstēdams Volchovas kaujās nosaldētās kājas, labu laiku
mitinājos Jelgavas veselības rotā un vēlāk brigādes štābā.
Jelgava tai laikā bija īsta aizmugures pilsēta — kaujas spē­jīgu:
vienību šeit nebija nekādu, atskaitot vienīgi divas ve­selības
rotas, kam bija kaujas pieredze, un kas sastāvēja
na īstiem grāvju pulkām, toties ieroču nebija gandrīz ne­maz.
Rotas bija apbruņotas austriešu šautenēm un moder-riām
franču karabīnēm, kurām ne vienai, ne otrai nederēja
vācu munīcija. Automātisko Ieroču nebija, toties zēniem
bija dūša un pusapdzijušas rētas no nesenajām kaujām.
Brigādes štābā sēdēja vācieši un nedaudzi latvieši, vairums
īsti aizmugumiekl bez kaujas pieredzes, saformētas bija
tikai pāris rotas, bez tam vēl tur atradās dažādas vācu aiz­mugures
vienības, kazaki, vlāsovieši, itāliešu zenītartilerija
un atsevišķi spāņu. Igauņu, valoņu, franču un norvēģu kara­vīri,
kas ārstējās SS lazaretē.
Sai bābelē kā pēkšņs zibens skaidrā jūlija dienā nokrita
pirmās krievu bumbas, un tām sekoja ātrs un briesmīgs
J^gavas gals. Un kas zina - ja Jelgavā šai laikā nebūtu
bijušas tās divas kropļu rotas, kas apturēja pirmās krievu
trlecienvienības, krievu tanki pa tukšo aizmuguri būtu aiz­ripojuši
vēl daudz tālāk nekā līdz Rīgas jūras līcim.
n J i ^ ^ L ^ ^ u ^^^^ priekšpusdienā. Trauksme vienībās!
Brigādes Stabā savāca visus kaujas spējīgos, un tie ar auto
rotu aizbrauca Elejas virzienā. Klīda baumas, ka Eleja
bombardēta un vienības aizbraukušas rūpēties
par kārtību un dzēst ugunsgrēkus. Bet no vecajiem ne-v
i ^ tam neticēja — ugunsgrēkus nedzēš ar rokas granātu
Kastēm, un bez tam aizbraucējiem izdoti ložmetēji un pat
aažas mašīnpistoles, kas agrāk nekad nebija manītas.
Tad pēkšņi pār Jelgavu aizdrāzās lidmašīnas ar skaidri
sar^amām sarkanām zvaigznēm uz spārniem, un nākošā
imrklī ielas bruģis zem kājām sāka līgoties kā kuģa klājs.
Motoru rūkoņa, bumbu svUpieni, grūstošo mūru dārdoņa,
cuvēku vaimanas un kliedzieni - viss sajuka vienā vienīgā
spalgā skaņu jūklī, kas pazuda putekļu, dūmu un liesmu
mk&A Trauksmes sirēnas nestrādāja, un itāļu flakisti
pirmajām bumbām plīstot „paņēma vagu". Viņu zābaku
apkaltie papēži bija pēdējais, ko Jelgavnieki dabūja redzēt
no Romas Impērijas mantiniekiem.
Jelgavā nav nedz zenītartilerijas, nedz Iznīcinātāju — BU
klāta un neaizsargāta tā sagaida sarkano maitas ērgļu uzli­dojumus,
kai ar maziem pārtraukumiem atgriežas atkal un
atkal
Vācieši māju pagalmos kauj un svilina cūkas. Jauniesauk­tie
civīlisti kazarmās pamesti savam liktenim, un neviens
par tiem neliekas ne zinis. Pārbaidītie Jelgavnieki neattur
rāmā straumē gāžas āra no degošās pilsētas, ātrumā pa­kamptās
mantas tie sasvieduši pajūgos, divričos, bērnu ra­tiņos
un sasējuši uz divriteņiem. Dažs uztraukumā nav pa­spējis
pakampt nekā cita, kā spoži noberztu katlu un puķu
vāzi, kas rēgojas ratiņos starp pāris salauzītiem krēmiem.
Divi patukli vecīši cienījamu pilsoņu izskatā stiepj veļas
grozā nikni rūcošu buldogu, kas, zobus atņirdzis, rej garām­gājējus.
Vecīšiem sviedri līst aumaļām, kundzes sirmie,
Ieviļņotie mati apsviluši im \iz pieres redzama deguma brū­ce,
bet grozu ar suni tie nelaiž vaļā.
No stacijas puses veļas melni dūmu mākoņi, bet ap ple­ciem
pēcpusdienā atskan drausmīgi sprādzieni, logi m dur­vis
krakšķēdamas izgāžas uz ielas, kā milzīgi krusas graudi
pa gaisu lido stikla gabali, logi, vagonu daļas, dzelzs kluči
rokas resnumā, un nesprāgušl lādiņi — stadjā uzskrējis
gaisā munīcijas vilciens.
Es šai brīdī atrodos kazarmās augšējā stāvā loga rāmis
izlido im nošņāc dažus centimetrus man gar galvu, nogāžos
ar visu krēslu uz grīdas, un jūtos, it kā man kāds būtu iesi­tis
pa galvu ar milzīgu spilvenu. Piecēlies drāžos lejā pa
kāpnēm, bet man pretī nāk kāds biedrs, sagrieztu sēļu un
rokām, lejā kādam kareivim no pārgrieztās artērijas šļāc
asinis kā no strūklakas — viņam logs uzgāzies tieši virsū.
To pievāc kāds sanitārs, bet es dodos skriešus uz štābu —
manā pārziņā ir noliktavas, un jāizdod pārsienamie mate­riāli.
Ceļā mani pārsteidz atkal jauns uzlidojums, un
krievu kaujas lidmašīnas drāžas gar pašiem namu jumtiem,
nemitīgi tarkšķinot ložmetējus. leskrienu kādās parādes
durvīs, spējš grūdiens nosviež mani lejā pa kāpnēm, virsū
pārbiedētiem ļaudīm, kas tur samukuši, meklējot patvē­rumu.
Vecā māmiņa sēž kaktā uz mitrā klona un skaļi
lūdz Dievu. Pārējie klusi un bāli. Vēl nodārd pāris bumbu
sērijas, tad viss apklust, un mēs uzmanīgi paveramies ārā
uz ielas, kur jūtama sīva spridzekļa smaka. Durvis vairs
nav jāver, ~ tās sašķīdušas sīkos skaliņos un skabargās,
bet tieši pretī uz ielas pavērušās, divas dziļas bedres. Trīs­stāvu
mājai otrā pusē nošķelts stūris, un es redzu guļam­istabu
ar rūpīgi uzklātām, nu apkvēpušām gultām, stāvu
zemāk grāmatu plauktu un pa grīdu izšķaidītus sējumus,
bet aiz mājas nelielajā dārziņā sešus pāršķeltus ābeļu stum­brus
ap prāvu gruntsūdens dīķi. No pirmā stāva atlicis
kads nenosakāms jucekHs, bet pie izgāztām durvīm uz mu­tes
apvēlies guļ jaunas sievietes līķis.
CTorplnSjums s ^ )
Sestdien, 1960. l
itiētup
pil
?5-
«o^j.SS.*??inci^» m
u«vtrw ļjaŗj, (14,«).
^ļllrtllO.»;*^^^ vieglatlētu
6. g. 15> UBptembrt^»^
brālis un Bvalnis, llf
Sāļas prlekfinieloi
dzlm. 1894. g. 24.
viņu mīļa piemiņā
1950. g. 10. lept di
Dzim. 1924. 1. j . «..i
kapos Ludvigsbwf8*-1
Izsakām sirsnīgu pateii
mlo. Abekukam un pl^^v. KriPjM
nesa pēdējos DV un ģen. Baņgtrilā.
Mliis Vlcl^l, mm'
ADAS IZSTRĀDĀ.
grtsnoti ir Brīvības pieminekļa un
girboņa attāliem zelta dobspiedumi
J^ortfeļl (bei grezno].) . . .
VSituļu mapes» 23Xi7 cm . .
Vlstulu mapes^ 25X33 cm . «
Vēstu u mapes, 88X28 cm . .
Foto albumi, 88X£0 cm . . .
Foto albumi, 40X27 cm . . .
Kabatas portfeļi, divdaļīgi .
Kabatu portfeļi, trīsdaļīgi . , , .
Sīknaudas maks*pakaviņl (bes grezaJ
Banknoiu mtks . . . . . . .
Maks sīknaudai un banknotēm
Adjelu grāmatiņu ar alfabētu
Orimattt almrg/āki.
Iniciāļu burti zelta vai meinfi dol
•Pled. . , . . ģļ
uy}!^^i"*^^^^^"^^ P^c piepragij
Uiuta ka nesalBtogus paraugus. txaūt
ua arvaUtlm.
VAtnKMAllS COKS,
W, Peritval st.. Peterboroļ
Northanta., England.
(«8) 1950. g. 30. septtttil
ABONEMENTS VAruA