1946-01-05-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
-J^^.^i^^^J^L^^^'^^''^ ^^^^'•"«^^nt' DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Mūnich Nr. 1/20 i946. g. 5. janvārī Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Minchenē Pārkāpjot \gada s l i e k s n i , l o g ad mēs skaudrāk nekā j e b k a d agrāk a t k al un atkal jautājam sev, k o g a n nesīs Jaunais gads mūsu izmocītai t a u t a i, mūsu bērniem, m u m s pašieni'^ .Kādas v e l t e s vai kādus j a u n u s pārbaudījum u s l i k t e n i s nolēmis m u m s šajā gadā9 Važ piepildīsies mūsu karstās cerības, j e b vai mūs g a i d a n e z i n a ^ u n j a u n as ciešanas'? Kas būs u n kaš i i o t i k s f ^ Kā mēs dzīvosim u n kā pastāvēsim? Kā dzīvos un pastāvas t a u t a s ^un nācijas pēc drausmīgā satricinājuma u n s a j u k u m a , k o p a s a u l e i atstājis t i k k o pārdzīvotais kafšf A t k a l u n a t k a l n(j) j a u n a tā mēs sev vaicājam, un a t k a l u n a t k a l m u m s jāatzīstas, k a nespējam uz šiem jautājum i e m atbildēt. Un n e v i e n mēs, svešumā izdzītie latvieša bēgli, cilvēki bez > savām mājām; uz šiem jautājumiein šobrīd, nespēj atbildēt n e v i e n s valsts vīrs un n e v i e n s p a s a u l e s g u d r a i s . V i e nīgi tas m a n i s t o p s k a i d r s , k a d savas karstās p i e r e s piespiežam p i e a k m e n s saltajām nākotnes krūtīm, k a mēs dzīv o j a m g r a n d i o z u poiītisku, sociālu u n s a i m n i e c i s k u pārvērtību laiķā^ k a d z i nātnes attīstība cilvēku rokās i r d e vusi tādus līdzekļus; k a s v a i n u pārc e l s p a s a u l i kādā jaunā, nepieredzētā straujā attīstībā, v a i arī iezvanīs cilvēces līdzšinējo s a s n i e g u m u bojā e j u u n tādu briesmīgu n e l a i m i , p r e t k o p i e dzīvotais k a r a p o s t s būtu n i e k s u n k o varētu pielīdzināt k o s m i s k a i k a t a s t r o f a i . Tās ir drūmas d o m a s , u n m u m s n e būtu glņbina n o , viņām, j a mēs n e z i nātu arī k o c i t u . , V i s p i r m s t o gribētos n o s a u k t p a r sirdsapziņu, p a r cilvēces taisnības sajūtu, k o c a u r i g a d u s i m t e ņiem diktē cilvēces kvēlas ticības, i l gu u n cerību apstrāvotā s i r d s , k a s n e k a d nav c i e t u s i u n samierinājusēs a r v e r dzību, k a i l u v a r u u n netaisnību. Un ju tāpēc mēs šobrīd mēģinātu s a s k a tīt kādas s a v a l a i k a vadītājas i d e j a s, tad p a r v i e n u n o visraksturīgākām u n spēcīgākām t o vidū būtu jāmin t a u tu pašnoteikšanās i d e j a , Ja pirmā p a s a u les k a r a jēga izteikļa toreizējā ASV p r e z i d e n t a V i l s o n a i i p u n k t o s , k a s ^luva par polītisku ideālu v i s a i pēc- ^dra E i r o p a i u n k u f u ietekmē mēs p i e dzīvojām s a v a s v a l s t s atzīšanu, t a d pēc šī k a r a tagadējā A m e r i k a s p r e z i d e n ta Trumena 12 p u n k t o s ietvertā šī i d e ja attiecas v a i r s n e v i e n uz E i r o p u , b e t uz p a s a u l i . T a u t u pašnoteikšanās ^deja ir uzvarējusi u n p a r spīti v i s i em ^^ēršUem i e t plašumā, i Pārdomas Jaunajā gadā Otrkārt zināmas pārvērtības iezīmēj a s arī cilvēku u n t a u t u brīvības i d e j as uztverē. Šobrīd v a i r s n e i e t r u n a t i k ai p a r brīvu cilvēku brīvā valstī, kā tas rakstīts demokrātiju k a r o g o s ^ b e t p a r blīvu cilvēku brīvā valstī un arī brivā cilvēcē^ P a s a u l e s Federācijā. A n g l i j as ārlietu m i n i s t r s B e v i n s n e s e n šo u z s k a t u i z t e i c i s skaidrāk kā jebkurš c i t s , s a cīdams: „Es g r i b u panākt, l a i būtu iespējams V i k t o r i j a s stacijā ( t . i . L o n donā) n o p i r k t biļeti b r a u c i e n a m uz i k v i e n u v i e t u pasaulē b e z ārzemju p a s es Pasaules mieram un sadarbībai T r i j u lielvalstu ārlietu ministru kon-fcrerice kas Maskavā turpinājās 12 dienas — beigusies. 28. decembri vienlaicīgi Maskavā, Londonā un Vašingtonā publicēts komunikē, kas vēsta, ka atomenerģijas kontrolē nolemts radīt starplautisku komisiju, kas kārtos zinātnisko jaunatklājumu izmainu miera mērķiem. Komisijā bez ASV, Anglijas un PSRS piedalīsies ari Francija, Ķīna un Kanāda. Komisija būs pakļauta Pasaules drošības padomei. Balkānu jautājumā nolemts, ka lielvalstis atzīs Rumāniju un Bulgāriju, bet Rumānijas karalim Michailam ieteikts nodibināt pilnīgu vārda, preses un sapulču brīvību. Rumānijas valdība paplašināma, pieaicinot arī zemnieku un liberālu partijas ^ pārstāvjus. Jāizved brīvas, aizklātas un vispārējas vēlēšanas pēc partiju uzstādītiem sa^ rakstiem. Uz Rumāniju sūtīs padomdevēju konfisiju, ar PSRS ārlietu komisāra vietnieku Višinski un ASV un Anglijas vēstniekiem Maskavā. Bulgārijai PSRS ieteiks uzņemt valdībā arī divu opozicijas partiju pārstāvjus. Ķīnai jābūt neatkarīgai un demokrātiskai. PSRS un ASV iespējapnii drīzā laikā no Ķīnas atvilks savus militāros spēkusj. Korejai jāklust neatkarīgai. Irānas jautājumā vienošanās nav panākta. Miera konferenci paredzēts sasaukt ne vēlāk par š. g. 1. maiju. Tajā piedalīsies 11 valstu pārstāvji, to vidū bez PSRS, arī Padomju Balt-rutenijas un Padomju Ukrainas pārstāvji. Pasaules prese visumā pauž domu, ka konference ir liels panākums ceļā uz vispārēju mieru un sadarbību, ,.,Times'' atzīmē, ka pie konferences l a bās izdošanās liels nopelns bijis Staļinam. izņemšanas. Zinātnes attīstības dēl robežas kļuvušas bezjēdzīgās. T a s v i s s i r l i c i s m u m s domāt p a r d z e j n i e k u un praviešu Cilvēka P a r l a m e n t u un P a s a u l e s Federāciju. Es e s m u v i e n s n o t i e m , k a s t o n e t u r a p a r neiespējamu un es t i c u , k a p a r spīti m a n i e m g a d i e m, vēl v i s u t o pieredzēju.'' \ Tā tad vēl joprojām, tāpat kā līdz s i m , v a l d o k i s i d e j a s ir svarīgāki vēs t u r e s f a k t i p a r reāliem n o t i k i i m i e m, aiz k u r i e m a r v i e n saskatāmi i d e o l o - ģiski strāvojumi. Vēl joprojām i d e ju s a d u r s m e s ir tās, k a s l i e k saplaisājāt ļkietami gludām p o l i t i s k o k o n s t r u k c i j u glazūrām u n sagāž drupās pašas šīs k o n s t r u k c i j a s . Varbūt t a s n e l i k s i es m u m s d a u d z , b e t t a s tomēr i r p i e t i e k a m i , katrā zinā vairāk, nekā j e b k as c i t s , lai mēs arī 1 9 4 6 . gadā i e e j o t p a turētu k a r s t a s cerības u n ticība^ p i l n a s s i r d i s s a v a s taisnības u z v a r a i . Mūs a rīcībā n a v n e d z m a n t a s , n e d z varas^ b e t pāri mūsu t r i m d i n i e k u galinām ^ m i r d z l i e l a s i d e j a s gaisma^ kas spiežas c a u r i ļaunumam un c b a o s a t u m s a i. Tās gaismā mēs s a r e d z a m ceļu atpakaļ, uz s a v u z e m i , tās gaismā mēs savā zemē g r i b a m u z c e l t s a g r a u t o dzīvi n o j a u n a . > K a r s t a s cerības s a s i l d a s i r d i s , ticība\ d a r a dzīvu mūsu pagurušo g a r u , b et tā nedrīkst būt a k l a , ticība u n cerības nedrīkst mūs iemidzināt. Tāpēc cerībās uz labāko, m u m s jāvar tā rīkbtļes, lai mēs būtu s a g a t a v o t i arī ļaunākam. Ar karstām sirdīm pūlēdamies savas t a u t a s kopības un nākotnes l a b a d , d a rīsim t o a r skaidrām galvām un s k a i d r u s k a t u uz n o t i k u m i e m . Un tad mēs arī atzīsim, k a lai c i k labvēlīgs 1946. g a d s būtu cilvēcei u n tautām, E i r o p ai un h d z ar t o m u m s vēl stāv priekšā^ u z d e v u m s pārspēt p o s t u , k a s šobrīd te v a l d a . Tas nebūs t i k v i e g l i , kā p a r a s t i t o iedomājamies un .?e ir vietā brīdinājums būt s a g a t a v o t i e m arī uz vēl l i e lākiem grūtumiem nekā t i e , k a s stāv aiz m u m s. L a i arī pieticīgajās bēgļu mītnēs un pārvietoto p e r s o n u dzīves apstākli^s, p a t e i c o t i e s mūsu l i e l o d r a u g u — r i e t - r u m u demokrātiju gādībai, mēs tomēr šoziem e s a m nodrošināti p r e t s a l u ļi/n i z s a l k u m u . Vēl vairāk, m u m s ir l a b as iespējas šo l a i k u i z m a n t o t lietderīgi \— bruņot s e v i nestundām^ j a tās m u ms u z b r u k t u . Īpaši uz divām lietām l a i būtu vērsta mūsu individuālā u z m a n i - b a — papildināt angļu v a l o d a s prašO' n u u n iegūt zināšanas p r a k t i s k o s a r h - d o s . Pat j a nākamo J a u n o g a d u mēs sagaidītu j a u dzimtajā zemē — šīs !zi-
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 5, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-01-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460105 |
Description
Title | 1946-01-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | -J^^.^i^^^J^L^^^'^^''^ ^^^^'•"«^^nt' DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Mūnich Nr. 1/20 i946. g. 5. janvārī Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Minchenē Pārkāpjot \gada s l i e k s n i , l o g ad mēs skaudrāk nekā j e b k a d agrāk a t k al un atkal jautājam sev, k o g a n nesīs Jaunais gads mūsu izmocītai t a u t a i, mūsu bērniem, m u m s pašieni'^ .Kādas v e l t e s vai kādus j a u n u s pārbaudījum u s l i k t e n i s nolēmis m u m s šajā gadā9 Važ piepildīsies mūsu karstās cerības, j e b vai mūs g a i d a n e z i n a ^ u n j a u n as ciešanas'? Kas būs u n kaš i i o t i k s f ^ Kā mēs dzīvosim u n kā pastāvēsim? Kā dzīvos un pastāvas t a u t a s ^un nācijas pēc drausmīgā satricinājuma u n s a j u k u m a , k o p a s a u l e i atstājis t i k k o pārdzīvotais kafšf A t k a l u n a t k a l n(j) j a u n a tā mēs sev vaicājam, un a t k a l u n a t k a l m u m s jāatzīstas, k a nespējam uz šiem jautājum i e m atbildēt. Un n e v i e n mēs, svešumā izdzītie latvieša bēgli, cilvēki bez > savām mājām; uz šiem jautājumiein šobrīd, nespēj atbildēt n e v i e n s valsts vīrs un n e v i e n s p a s a u l e s g u d r a i s . V i e nīgi tas m a n i s t o p s k a i d r s , k a d savas karstās p i e r e s piespiežam p i e a k m e n s saltajām nākotnes krūtīm, k a mēs dzīv o j a m g r a n d i o z u poiītisku, sociālu u n s a i m n i e c i s k u pārvērtību laiķā^ k a d z i nātnes attīstība cilvēku rokās i r d e vusi tādus līdzekļus; k a s v a i n u pārc e l s p a s a u l i kādā jaunā, nepieredzētā straujā attīstībā, v a i arī iezvanīs cilvēces līdzšinējo s a s n i e g u m u bojā e j u u n tādu briesmīgu n e l a i m i , p r e t k o p i e dzīvotais k a r a p o s t s būtu n i e k s u n k o varētu pielīdzināt k o s m i s k a i k a t a s t r o f a i . Tās ir drūmas d o m a s , u n m u m s n e būtu glņbina n o , viņām, j a mēs n e z i nātu arī k o c i t u . , V i s p i r m s t o gribētos n o s a u k t p a r sirdsapziņu, p a r cilvēces taisnības sajūtu, k o c a u r i g a d u s i m t e ņiem diktē cilvēces kvēlas ticības, i l gu u n cerību apstrāvotā s i r d s , k a s n e k a d nav c i e t u s i u n samierinājusēs a r v e r dzību, k a i l u v a r u u n netaisnību. Un ju tāpēc mēs šobrīd mēģinātu s a s k a tīt kādas s a v a l a i k a vadītājas i d e j a s, tad p a r v i e n u n o visraksturīgākām u n spēcīgākām t o vidū būtu jāmin t a u tu pašnoteikšanās i d e j a , Ja pirmā p a s a u les k a r a jēga izteikļa toreizējā ASV p r e z i d e n t a V i l s o n a i i p u n k t o s , k a s ^luva par polītisku ideālu v i s a i pēc- ^dra E i r o p a i u n k u f u ietekmē mēs p i e dzīvojām s a v a s v a l s t s atzīšanu, t a d pēc šī k a r a tagadējā A m e r i k a s p r e z i d e n ta Trumena 12 p u n k t o s ietvertā šī i d e ja attiecas v a i r s n e v i e n uz E i r o p u , b e t uz p a s a u l i . T a u t u pašnoteikšanās ^deja ir uzvarējusi u n p a r spīti v i s i em ^^ēršUem i e t plašumā, i Pārdomas Jaunajā gadā Otrkārt zināmas pārvērtības iezīmēj a s arī cilvēku u n t a u t u brīvības i d e j as uztverē. Šobrīd v a i r s n e i e t r u n a t i k ai p a r brīvu cilvēku brīvā valstī, kā tas rakstīts demokrātiju k a r o g o s ^ b e t p a r blīvu cilvēku brīvā valstī un arī brivā cilvēcē^ P a s a u l e s Federācijā. A n g l i j as ārlietu m i n i s t r s B e v i n s n e s e n šo u z s k a t u i z t e i c i s skaidrāk kā jebkurš c i t s , s a cīdams: „Es g r i b u panākt, l a i būtu iespējams V i k t o r i j a s stacijā ( t . i . L o n donā) n o p i r k t biļeti b r a u c i e n a m uz i k v i e n u v i e t u pasaulē b e z ārzemju p a s es Pasaules mieram un sadarbībai T r i j u lielvalstu ārlietu ministru kon-fcrerice kas Maskavā turpinājās 12 dienas — beigusies. 28. decembri vienlaicīgi Maskavā, Londonā un Vašingtonā publicēts komunikē, kas vēsta, ka atomenerģijas kontrolē nolemts radīt starplautisku komisiju, kas kārtos zinātnisko jaunatklājumu izmainu miera mērķiem. Komisijā bez ASV, Anglijas un PSRS piedalīsies ari Francija, Ķīna un Kanāda. Komisija būs pakļauta Pasaules drošības padomei. Balkānu jautājumā nolemts, ka lielvalstis atzīs Rumāniju un Bulgāriju, bet Rumānijas karalim Michailam ieteikts nodibināt pilnīgu vārda, preses un sapulču brīvību. Rumānijas valdība paplašināma, pieaicinot arī zemnieku un liberālu partijas ^ pārstāvjus. Jāizved brīvas, aizklātas un vispārējas vēlēšanas pēc partiju uzstādītiem sa^ rakstiem. Uz Rumāniju sūtīs padomdevēju konfisiju, ar PSRS ārlietu komisāra vietnieku Višinski un ASV un Anglijas vēstniekiem Maskavā. Bulgārijai PSRS ieteiks uzņemt valdībā arī divu opozicijas partiju pārstāvjus. Ķīnai jābūt neatkarīgai un demokrātiskai. PSRS un ASV iespējapnii drīzā laikā no Ķīnas atvilks savus militāros spēkusj. Korejai jāklust neatkarīgai. Irānas jautājumā vienošanās nav panākta. Miera konferenci paredzēts sasaukt ne vēlāk par š. g. 1. maiju. Tajā piedalīsies 11 valstu pārstāvji, to vidū bez PSRS, arī Padomju Balt-rutenijas un Padomju Ukrainas pārstāvji. Pasaules prese visumā pauž domu, ka konference ir liels panākums ceļā uz vispārēju mieru un sadarbību, ,.,Times'' atzīmē, ka pie konferences l a bās izdošanās liels nopelns bijis Staļinam. izņemšanas. Zinātnes attīstības dēl robežas kļuvušas bezjēdzīgās. T a s v i s s i r l i c i s m u m s domāt p a r d z e j n i e k u un praviešu Cilvēka P a r l a m e n t u un P a s a u l e s Federāciju. Es e s m u v i e n s n o t i e m , k a s t o n e t u r a p a r neiespējamu un es t i c u , k a p a r spīti m a n i e m g a d i e m, vēl v i s u t o pieredzēju.'' \ Tā tad vēl joprojām, tāpat kā līdz s i m , v a l d o k i s i d e j a s ir svarīgāki vēs t u r e s f a k t i p a r reāliem n o t i k i i m i e m, aiz k u r i e m a r v i e n saskatāmi i d e o l o - ģiski strāvojumi. Vēl joprojām i d e ju s a d u r s m e s ir tās, k a s l i e k saplaisājāt ļkietami gludām p o l i t i s k o k o n s t r u k c i j u glazūrām u n sagāž drupās pašas šīs k o n s t r u k c i j a s . Varbūt t a s n e l i k s i es m u m s d a u d z , b e t t a s tomēr i r p i e t i e k a m i , katrā zinā vairāk, nekā j e b k as c i t s , lai mēs arī 1 9 4 6 . gadā i e e j o t p a turētu k a r s t a s cerības u n ticība^ p i l n a s s i r d i s s a v a s taisnības u z v a r a i . Mūs a rīcībā n a v n e d z m a n t a s , n e d z varas^ b e t pāri mūsu t r i m d i n i e k u galinām ^ m i r d z l i e l a s i d e j a s gaisma^ kas spiežas c a u r i ļaunumam un c b a o s a t u m s a i. Tās gaismā mēs s a r e d z a m ceļu atpakaļ, uz s a v u z e m i , tās gaismā mēs savā zemē g r i b a m u z c e l t s a g r a u t o dzīvi n o j a u n a . > K a r s t a s cerības s a s i l d a s i r d i s , ticība\ d a r a dzīvu mūsu pagurušo g a r u , b et tā nedrīkst būt a k l a , ticība u n cerības nedrīkst mūs iemidzināt. Tāpēc cerībās uz labāko, m u m s jāvar tā rīkbtļes, lai mēs būtu s a g a t a v o t i arī ļaunākam. Ar karstām sirdīm pūlēdamies savas t a u t a s kopības un nākotnes l a b a d , d a rīsim t o a r skaidrām galvām un s k a i d r u s k a t u uz n o t i k u m i e m . Un tad mēs arī atzīsim, k a lai c i k labvēlīgs 1946. g a d s būtu cilvēcei u n tautām, E i r o p ai un h d z ar t o m u m s vēl stāv priekšā^ u z d e v u m s pārspēt p o s t u , k a s šobrīd te v a l d a . Tas nebūs t i k v i e g l i , kā p a r a s t i t o iedomājamies un .?e ir vietā brīdinājums būt s a g a t a v o t i e m arī uz vēl l i e lākiem grūtumiem nekā t i e , k a s stāv aiz m u m s. L a i arī pieticīgajās bēgļu mītnēs un pārvietoto p e r s o n u dzīves apstākli^s, p a t e i c o t i e s mūsu l i e l o d r a u g u — r i e t - r u m u demokrātiju gādībai, mēs tomēr šoziem e s a m nodrošināti p r e t s a l u ļi/n i z s a l k u m u . Vēl vairāk, m u m s ir l a b as iespējas šo l a i k u i z m a n t o t lietderīgi \— bruņot s e v i nestundām^ j a tās m u ms u z b r u k t u . Īpaši uz divām lietām l a i būtu vērsta mūsu individuālā u z m a n i - b a — papildināt angļu v a l o d a s prašO' n u u n iegūt zināšanas p r a k t i s k o s a r h - d o s . Pat j a nākamo J a u n o g a d u mēs sagaidītu j a u dzimtajā zemē — šīs !zi- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-01-05-01