Bavarijas Latviesu vestnesis, January 5, 1946

              latvieSu VSstnesis 1946, g. 5. janvg,y
(Turptoijvmfif no 1. lappuses)
proti, radioapsrātu fabfikam, Aroeifi^
UAM JOSU vien šogiid ražos
'radioaparātu un^.OOO radiolampinu.
TrcAo datu no jaunajiem uztvērējiem
pārdos amerikāņu karavīriem, bet pā­rējo
vācu civiliedzīvotājiem.
Slavenās ASV 3. aimija^ h'i'mm
komandieris ģenerālis Džordžs P e -
t o n s (George S. Pattcm Jr.) pēc
autokliOTū dabūtiem ievainojumiem
miris Heidelbergā. Ziwn8vetku va­karā
viņš apglabāts ASV karavīru
ka|5Q« Hamā. Luk»«mburgā, kur
priekš ļ?ada ari vīna armijas vienības
apturēja un satrieca pgdējo hitleris­kās
Vācijas armiju mēāinājumu
pāriet ofensīvā un vismaz attālināt
neizbēgamo „Lielvācijas" sakāvi un
sabrukumu.
Nfrnbergas kara noziedznieku prār
Va» galvenais ASV prokurors Roberts
H. D ž e ķ s o n s Ziemsvētkus pāva»
dījis Jeruzalemē, kur atrodas viina
dēls. Vecais gads Palestlmā beidzās ar
.,para»tām** i i d u un arābu sadursmēm
un bumbu sprādzieniem. Dažiem sim­tiem
židu bēgļu no Eiropas iadevies
nelegāli izceltica Palestlnas ziemeļu
krastā. lekžiemes sadalfi^anas vietās
vii?iu8 nogādāja žtdu pai^aizsardaibas
organii«āciia „Hagana'V
The St^ra mi Stripea
Kara noziedznieki vairs nedievina Hitleru
Dr. A, VaWwi\i8 Mlncheņe
I C ? prid^^sģdis Dr. Alfrēds Vald^
manii^, Mrtojot m u š u karavīru lietiņš,
7, un Ķ decembrī ierad|;s UNRRA'a
au8trum;?onas galvenajā mītnā Min-phenē,
kur piirrunāja tā saukto lat-viei^
u „SS" v i r u meklēšanu DP x\o-
(petneSt i^ut^jumus par b i j , latv,
karavīru tig^ībrun dzīvot DP nomet-nč>
s līdzīgi piirējiem latviei^u emi­grantiem
un jautājumu p'4r UNRRA's
gatavību uzņemt nometnčs latviešu
kara invaliduSv aviācijas u. c. izpu-liļ|
us un latviešu kafavīTMS, ja varčitu
p a n ū k t t o atvalinā-sanu no gūsta.
Ir izredzes, ka Dr. A. Valdmanis
vistuvākā laikā sai'iema galīgu un
pozitīvu atbildi.
Bavārijas apgabala Latvi^jšu komitejas
priekšsēdis AUonss Reins» kā mutns
zino» Zicmsvčtkos saslimis .ar pievrUu.
VifiB ievietots slimnle^Miļichenē.
Plaušu dziedniecības iesiiāde ari lat­viešiem
nišolagrinā, ap 30 km no Baireitas,
jaukajā Fichtclas kalnu iļnmczu ap­vidū
atrodas tuberkulozes sana~tor i ja
,,Heilstatte Bischofsgriin''. Tā ir labi
T\ostādita dziecļr^ļecības iestāde ar
YJsdažādr\kām modernām labicrīccm;
ĶopS jūlija ?e ar UNRRA's gādib.u
un atbalstu atvērta ārzemnieku no,-
dala, kurā patlaban ārstējas jau ap
100 ārzemnieku, to vidū ap 20 lat-vicš\
i. hc'^ parastās terapijas sanato-
Tiļā izdari^ i\f\ da'>4di^s plaušu operā-ci,
ās. A-rkemnicļķu n^gtcialā darķdjas
ari latvie?iu ārsti Dr. P. Bārdinš un
Dr. E. Kalvijaka. A. A. .
Dasniiit fio Nimbergdā tribunāla
prieUli oofīākušicpņ vācu kar^ nozif
dgnlekiem tagad paziAojuli, kd no­vērsušies
no Hitlera un nacisma.
Astoņi apsūdzētie, kā sano amerikāņu
armijas psTchiatri, turpretim aizvien
v ē l „ s t ā v un krīt'V par Hitleru, bet
trīs savā' „u2;ticībā vadonim" ir svār­stīgi.
Savu nostāju pret Hitleru dekla­rējusi
Keitcls, Dēnics, Papens, Nei-^
rāts, Šachts, Franks, Špērs, Friks un
Širacbtj. Keitels un Dēnics par na­cisma
mazvērtību, turpina psīchiātru
zinojums> pārliecinājušies tikai de­cembra
vidO, šķietami pēc tiem na­cistu
šausmu darbu atklājumiem, kādi
kluvu^^ii zināmi prāvas līdzšinējā no­risē.
Apsūdzētie Rēcjers, Rozenbergs un
Seiss-Inkvarts savā nostājā vēl nav
izšķīrušies, bet pslchiatii sagaida» ka
drīz arī Rēders un Ro^enbergs pa­zinos
savu nostāšanos pret Hitleru,
Par nacistu pasaules uztveres pa­reizību
aizvien vēl pārliecināti apsūv
dzōtie Gērings, Hess. Ribentrops,
Jodls. Streichers, Kaltenbrunners,
Friks un Zaukels. Pēc palchīatru
atzinuma, Hess un Ribentrops arvien
vēl iir Hitlera hipnotiskā ietekmē.
Prāvas sākumā Gērings no 21 apsū»
dzētā mēģināja radīt sevī noslēgušos
nacistu grupu. Sachts toreiz bija vie-nlgais,
kas atklāti nostājās pret.Hit­leru.
Kara noziedznieku prāvas dalībniek
klem — apsūdzētiem ik svētdienas
dota iespēja apmeklēt katolti vai l u ­terāņu
dievkalpojumu. Lielākā ka­merā
tos vada amerikāņu armijas
mācītāji, izlīdzoties ar kara lauka sa^
liekamu altāri. Garīdznieka sprediķa
pieaīmēm ir vēl atsevišķs galdinS, bet
cietumniekiem nolikti krēsli. Diev­kalpojuma
laikā sargi stāv istabas
dibenā.
Trīspadsmit no apsūdzētiem teiku­šiem,
ka vii'ii ir luterāni, un pieci - ka­toli,
bet ne visi regulāri ierodas diev­kalpojumos.
D i v i— nacistu ideologa
Alfrēds Rozenbergs un brui^oto spēku
ģenerālštāba priekšnieks Alfrēds Jodis
teikusies, ka ticot Dievam, bet nepie-slicnotics
iormālai reliģijai. Bijušais
bruņošanās ministrs Alberts .'^Spērs
vispār nav varējis pateikt savu reli­ģisko
pārliecību.^ -^^^^^^
Trļs aktīvie katoli — Arturs iSeiss-
Inkvarts, Francis f. Papens un Fļanss
Franks apmekJ" mišas, cik vien iespē­jams
kārtīgi. IMrms ievietošanas slim­nīcā
to darīja arī Ernsts Kaltenbrun­ners.
Franks tikai 25. oktobrī pār­gājis
katoļu ticībā, tepat eietuma baz­nīcā.
Jūlijs Štreichers ir dzimis un
ķŗļstlts paŗ katoli, bet kopš savas
apcietināšanas nav izr^d^jis ne mazāko
interesi par ^ievķ^lpojuiļnien^ vai par
sarunu ar garīdznieka.
Trīspj\dsmitn\eHā, kas, vismaz no­mināli,
teikusies būt luterāni, ir Joa-chims
i. Ribentrops, Vilhelms Keitels,
Srichs Rēdera, Konstantīns i Neirats,
Fricii Zauk«l8, Kārlis Dēnic», Hjal-mm
Sachts, Baldurs f. Širachi, Hanss
Friče, Hermanis Gērings, Valters
Funks, Vilhelms Frik» un Rūdolfs
Hess, No šla grupas Gērings, Funks,
Friks.un Hess ir nekārtīgi dievkalpo­jumu
apmeklētāji. Gērings apmek­lēja
pirmo dievkalpojumu, bet plc
tam nav atgriezies. Arf tanf reizē
\M Depiedalījās tēvreizes nc^skftiti-šanft,
kl tas pawt8 dievkalpojumā,
un bija ttatrauciet par to, ka baznīcā
— kamerā nav ērģeļu. ^ ļ
Hess pateici» garīdzniekiem, ka Vina
piedalīšanos dievkalpojumos varētu
iztulkot par glābiņa meklēšanu reli­ģijā
baiļu pēc. Ši paša iemesla dēļ
viņš nav atļāvis savā kamerā atstāt
Jauno derību. The Stars and StrJpes
100.000 ž!du
soaiem pārpildīs pārvietoto personv
nometnes A S V joslā
Austrumeiropas kādreiz tik lielo
žīdu koloniju dzīvajos palikušo lo­cekļu
— tūkstošu žīdu ieplūšana ame­rikāņu
okupācijas joslā Vācijā radī­jusi
jaunu problēmu augstākām ASV
iestādēm. Ik nedēļas amerikāņu joslā
ierodas no 1,QQ0 līdz 3,000 žīdu. Tas
pilnīgi apgāž ASV armijas lldzšinējp
programmu pārvietoto peraonu —
žīdu aprūpei,
Par šīs „iefiltrāQijas" sekām pārlie­cinājušies
amerikāAu ģenerāli, kas,
pārbaudīdami neciešamos apstākļus"
Landsbergae pārvietoto personu no­metnē,
konstatēja, ka pāri p^r 6.000
žīdu sablīvējušies nometnē, kas sa­gatavota
tikai 4.000 novietošanai.
Šie vīrieM, sievietes un bērni —
daudzi ar nacistu koncentrāciijas nO'
met!nēs iededzinātām zīmēm bijuši
ceļā simtiem kilometru, lai atrastu
patvērumu no vajāšanām un bada.
Ik dienas jauni simti pārzogas pāri
joslas robežām no Polijas, Cechoslova^
kijas un citām okupācijas joslām
Vini saka, ka tikpat maz vēloties
palikt Vācijā, kā zemēs, kura» tie at-stājuši.
Gandrīz visi uzskata ameri-kānu
joslu par pēdējo apjļtāšanos
ceļā uz Palestīnu, kur vitii cer atrast
p a s t ā v ī g ā s rn ā 3 a s u n m i e r u. Š ī c e r ī b a
viņiem devusi spēku pāri starptau­tiskajām
robežām izcīnīt ceļu uz
amerikāņu joslu.
Karam beidzoties, amerikāņu joslā
bez pajumtes un mājas bija ap 40.000
žīdu. Armijas projekts paredzēja le^
patriēt lielāko dalu no viņiem un tad
gādāt varbūtējas jaunnometināšanas
iespējas atlikušajiem,
Liels skaita žīdu devās atpakaļ uz
Poliju. Bet tad no Polijas siika pie­nākt
zinas par žīdu vajāšaniām. ^
proc. no visiem šiem repatriantiem
atgriezās amerikāņu joslā, h'im ņem­dami
līdz radus un draugua, kas līdz
tam nekad nebija atstājusi sfivaa dzī­ves
vietas.
Ziem.as b.ejg^§^ pēQ aŗmiJa^ paredzē­juma,
amerikāuu josjā bū» turpat
100.000 žīdu. Jācļoņft?^,, ka ar laiku
§āļā ļo^ļ^ mēH^^9i i^klut gandvīJi
no tiem 15,Q.Q00 žļ4ie,m, o^trad^mi
amerikāfc joslai piegulošajos apga-
Amerikāņu armijai ienākot Vā­cijā,
tās pirmais uzdevums iepretim
bezpajumtes žīdiem bija vinu glāb­šana
no nacistu uzspiestais degradā­cijas
un vajāšanām, sagādājot vismaz
tik daudz pārtikas, apģērbu un pa­jumtes,
lai vini varētu vilkt savu
dzīvību. Pēc tam vajadzēja nākt
morālai un praktiskai aprūpībai, gā­dājot
un mācot žīdiem amatus, lai
savu turpmāko dzīvi vlAi spētu izcl'
nit pašu spēkiem. Šis aprūplbas
posms jau bija sācies,, bet nāca žīdu
atplūdi uz amerikāiiu joslu. Pamatī­gās
aprūpes — rehabilitaciljas darbs
bija jāpamet un jāatsāk pats pirmais
glābšanas darbs.
AmerikāAu joslā turpinot ieplūst
arī slimiem un badā novājinātiem
žīdiem, ASV okupācijas iestādēm
jāievēlas viens no trim iespējamiem
ceļiem. Pirmais no tiem būtu joslas
robežu noslēgšana visiem, kas še
meklē patvērumu, un rehabilitācijas
darba turpināšana pie tiem, kas jau
atrodas joslas robežu drošībā, ļ Otra
varbūtība būtu robežu ļ atstāšana
vaļā, kā tas ir tagad, bdt ar notei­kumu,
ka amerikāi\u armija atnācē­jiem
gādās tikai to palīdzību, kādu
varēja sniegt pagājušā pavasari.
Trešā iespēja būtu amferikānu joslas
pārvēršana par patvēruma un novie­tojuma
territoriju, kur žīdus varētu
sagatavot tālākai nometināšanai ar
rūpīgu rehabilitācijas programmu; No
šiem trim ceļiem pēdējo uzskata par
visvairāk atbilstošu amerikāņu oficiā­lajiem
mērķiem un amerikāņu tautas
Skolas Iranku novada
Franku nov^da^ latvieši vieni ao
pirmajiem sāka rūpēties par mliu
jaunatnes tālākizglītošanu. TTid^
pirmām nometnēm radā» ari pihnās
skolas. Jaunatnes alkas ^pēc^zlnāša-nām
un skolotāju pašaizUedzIgaig
darbs bija drošs pamats sekmēm. Ux
pirmajām latviešu skolām skolēni
plūda no attālām nometnēm. Trūka
telpu, daudziem ik dienas bija jā­mēro
gafš cels uz skolu un atpa-kal.
Bet tas neatbaidīja ne skolēnus,
ne arī skolotājus. Darbs vērtās pla­šumā.
Grāmatu trūkumu aizstāja af
skolā izdarītām piezīmēm. Skolas so­lus
nereti aizvietoja ķeblīši. Patei­coties
latviešu komiteju pūlēm un
UNRRA'S darbinieku pretimnnkšanai^
radās ari nepieciešamie mācības
līdzekli. Daudz vietās skolas sāka
strādāt divi malT'iās. Skolas darbu
steidzināja, lai,gada laikā varētu
hemt divi mācības ^adu programmu.
Oktobfa sākumā franku novada sko­las
beidza pirmo, bet Ziemsvētkos
otru un 31. janvārī beigs trešo tri-mestri,
īai jau 1. februārī sāktu jaunu
mācības gadu. Šāds darbs tomēr nav
par šķērsli sekmēm. Izsniegtās ilecī-bas
vislabāk parāda skolēnu centību
un sekmes. ^
Tagad pamatskolas darbojas katrā
nometnē. Gimnitzij^ pilnos apmēros
darbojas /F i š b a c li ā pie Nlmber-gas,
bet at^evi&kas ģimnāzijas klases
F I r t ā un ^ A n s b a . c h ā . -
Darbam izvēršoties plašumā, radu­sies
vajadzība pēc kopējas vadības.
Pie franku novada Latviešu komiteju
kopas nodibināts izglītības lietu re­ferāts.
Referenta pienākumus uzAB-mies
doc. J. Rutmanis. Skolu vadī­tāju
informēšanai im darba saskaAo-šanai
jau bija sasauktas 3'sanākšme8,
kurās pārrunātas skolu programma^
grāmatu un mācības līdzekļu sagāde,
skolu tipi, mācības gada sadalījums,
ārpusskolas organizācijas u. t. t.
Pastāvigiis- skolotāju organizācijas
izveidošanai 29. dec biļia-^saukta
skolotāju /sanāksme F l r t ā , Schwa-bacherstrAs^
6. Piedalījās novada un
vēlējumiem. The Stars and Stripes arī kaimiņu Wadu skolu vadība. L . R .
Bēgļu gaitās A l t ē t i n g ā un kai-stlft'a nometnē dzīvo Bauskas ārsts
Dr. Aleksandrs Šteinhards, Varakļānu
slimnīcas bij. dir. Dr. Nikolajs Stu»
kēns un Dr. Gotbolds Kalnifiš. Altē*
minu N e i ē t i n g ā nokļuvuši daudzi
latviešu ārsti. Pēdējā laikā daži no
tiem saistījušies UNRRA's dienestā.
Tā chirurga un ginekologs Dr. Kazi­mirs
Bojārsuo Daugavpils slimnīcas
ir latviešu nometnes ārsts Paulus-stift'a
nometnē un Kār^savas pilsētas
slimnīcas dir. Dr, Antons. Jurkānsi ir
UNļlRA> dienestā p^r nometņu
ārstu B u ŗ g h a u z ^ n L ļ Dr. Natā­lija
IVļiĀrniece pēc UNRRA's aicinā­juma,
pārgāju^ ui5 M U d o r f u pie
In^^si ^prūplt pāivi^totfia personas.
y,NRŖA's slirn»ļQā MUdprfi saistīts
arī Baltinavas rajona ārsts Dr. Sta­ņislavs
Jaudzems. Neiētingas Paulus-tingā
dzīvo Rīgas ārsts Dl/. Broņis­lavs
Baltradis un H a r t ā pie Alcas
Tukuma apr. ārsts Dr. Rob. Brie»
dis ar sievu Dr. Antoniņu Leimaņi*
Briedi. Par Paulusstift'a. nometnes
zobārsti UNRRA saistījusi Daugav­pils
zobārsti Valentīnu StivriAu*
Visocku. Zobārste Marija Federa it
Altētingas Latviešu komitejas biroja
vadītāja, bet Minchenes universitāti
jau bēgles gaitām beigušā zobārste
Aina Auškāpa dzīvo Tīslingā pie
Altētingas. „Atbals8** Neiētingā
m
Tr§uksiif\ainā steiga gļa^ un iĢt.
Un vai tiešf^^ jaii M ^^di^ ai:^ uvupas,
kopipasaule sāka pazīt: latvieši^ stŗēl-ni(;
ku varoņdarbus? Tomēr 1
Pirmais pasaules ķafš jau sen aiz-inirsts,
un mūsu ausis skan vienīgi
tikko aizvadītā kāta dienu un šausmu
dārdoņa. Tac^i^ šodien, kad cTfvu lau­kos
savu vai;u un spēku jau pauduši
vismodernākie ieroci, pat atom-
.bumbAr Ki^ut mirkli atgriezīsimies
pagātne^ W atcerētos mazus epizodus
no latviešu strēlnieku, lielajām cīnām.
Toreizējie notikumi ta^jad pilnīgi
pārskatāmi, un droši varam teikt, ka
tieši mūsu strēlnieki bija tic, kas pir­mie
lauza cehi brīvajai Latvijai. Ti­kai
cenšoties pēc šī vienīgā un lielā
mērkā, latviešu vecie strēlnieki spēja
ve>kt savus nemirslitlos varo/ldarbus.
• ^ "
Jau toreiz, kad 1915; g. sākumā
Tčirb^^tā kā 23. g. Y. jaunktis brīv-pi:
ā.tlgi iestājos armijā, mans nolūks
bijOļ ĶOklūi Latvie.su Jitrēlnieku pulku
•rindās. Protams, liels bija mans
prieiĻS, kad pāris gadu vēlāk — 1917.
g. jūAija tiku. pie Latviešu stro'bieku
2. brigādes ķoņ}andieFa pulkveža Liel-
^JhfM. ^ karavīra vārdu mēs, lat­viešu
z ^ n i , zinājām no asinainajām
ZicipjsvētkiU kaujām, kad baltajā mē­teli
tērpis pulkvedis soļoja savu
karavīru priekšgalā, ķi vistumšākajās
3?iemJ^ naktīs izkļūtu cauri vācu dze-
IjOīistieplu žo^^cm. Mums, jauniem
ķafa,vlriem. pulkx^*s sajūsmā stā­stīja
par latviešu varonibuĻ -Wt &X
asaraņv aci^ atĢereļas an smagos upu^-
fus. Jo sevišķi sķi^ņijš pulķv. Lieļ-galvis
kļuva, stāstīdams kā pēc a;sj.-
i^airīajām Ziemsvētki^ kaujam vinŠ
krievu \2. armijas virspavēlniekam
Ŗadko — p.im i t r ije vam 1 ū dz is pa-p
il d'sp čkus, ^bet pē iļēj ais ša lū gumiU
noraidījis, atbildot, ka visas rezerves
izsmeltas. Tad pulkvedis pēkšņi sa­slējās
un. teica: „ B e t , v ī r i ^ ķ a s esat
še, — Ziemsvētku cīnu upuri tomēr
nebija veltīgi. Mēs savus ieroču^ ne­aplīksim!"
Šos vārdus klausījāmies tajā trauksr
m a ;i n a j ā 1 a i k ā,. k a d n e pār r o ta mi ju­tām
krievu armijas sabrukuma tu­vumu.
Tikpat labi ari zinājām, ka
ķeizara namam vairs nav dro^u pa.-
matu. Tas notika brīdi, kad aiz mu-guriis
jau bija februāra revolūcijas
dienas un krievu tautā pilnā brieda
bija tas, kas i/^raisīļa oktobra revo­lūciju.
Izpratām, ka klāt ir arī mirk­lis,
lai 112 lielās Krievijas drupām
izaugtu jaiinā Latvija. Par t,o sapņo­jām,
par to runājām, par to apne-māmje-
s turpināt cīnu. Jutām arī, ka
latviešu strēlnieku pulkiem tagad'ir
savs zināms, spēks, kas sajā lielo no­tikumu
laikmetā vispirms vērdams
pret mūsu tautas vcsturiskajieuv
ieiuidniekicni — vācie,<icm. Domā­jām:
gan jau visu pārējo nokārtosim!
U;FI — mēs karojām!
Tā nu, notika, ka, 1917. g, J&ttija
sākumā es jau biju Latviešu strēl­nieku
6. pulka 4. rotas Leitnflats im
iĶ>ķlu\ii k o n i ^ Ļo^^ve-i
^ U t ^ pāitika^ ^rū
ēc priecājāmies, kadi iņans ziftne-gis
bija sameklēji» puskukubti Bftaizes;
uii kārbiņu ar špro.tē;n. Ķādp. uzkaK
niņ^ kop? ar kpt Rusmahi, virsltn.
Balodi uņ )tn. Richteru ieļkodāni bro-is.
Tuvumā negaidīti sprāga li^l-tēļ^^
a.1 A ŗ t i l ^ a ^ težmeitm un
šautei^U^ 0^^^ k^4 ap-ķl^
isa;^ tačiA t^s, bUa ji^e^ >eyii^u no^ī-mīģa^
ļfLaujas. Mu$u p<);^icij^,S M d M
tad pārUdoja. v4cu Udmašļna^, be-t
bumbu, vietā, kā par b;pīnuD;iu, izķ^i-;
sija aģitācijas lapiiias ar kād;3,latv;iešu
ga,ūd?nicka parakstu» lai ciinas po-et
vāciešiem pārtraucot un bj;alojoties.
Daži t^A gadljui?ii tiešām, m no­tika,
bet b!cid?ot izpratānii viltību.
VācicHi „,brāļo$aņos" bija i;2giudrQJ5UŠi
tādēļ, lai iegūtu laiku un pa,pil,dinatu
savus spēkus. Kaujas Ložmctējķalna
turpinājās līdjž 1917. g. augusta
sākumam, kad mūs; nomainjja un va­rējām
doties atpūtā. No {r,oi?,te& c^ģi-cām
kājam un solo.iām cauri Rīgai,
kur tautieši mūs s.veica ar 7,iediw
un sajūsmu, Apmetā,mies Liielkangaru
muižā, — Daugavas labajā krastā,
netālu no Ikšķiles.
Mūsu atpūtas laaks izrādījās loti
īss. Pastāvīgu uztraukumu sagādāja
lielgabalu nemitīgā dunoņa. 20. augu­stā,
pl> 3 rīt^ beidzot sanēipļlip.. pa­vēli
doties, uij Ikšķile fronti, lai segtu
krievu 12. armijas atķāp&anos. Tas
notika neilgi pirms. Rīgas- Vpi^nas.
Tajā pašā dienā jau ierakāmies pozi-cijōs,
un, kad pār rudens, brieduma
pilnajiem Zemgales^ taukiem Klājās
vakara krēsla, sākās lielaiij vācu uz-brukunis
mums blakus esošām Lat­viešu
strēlnieku 5. pulka vienībām.
Hūsu sektorā vēl vienmēr biļa. klu­sums
» i m tu^9mm iwi« a.
,a granāta.
ar smiltīm, bet
ievainoja mugurā.
n;g^ apoera
Rusmani sm^gi
Tas bija signāi?
vac.u jļaunā lielu^brujcuina salkumam.
Kaut ari apgalvoja, ka mus.u priekš^
vēl ir divi krievu rptas, īstenībā to­mēr
bija tikai — ienaidnieks. Atra­dāmies
frontes, pijŗmajās līnijās.
Saņēmām pavēli neatkāpties, lai
ari vajadzētu cīnītiem līd;? pē4^jai»
Vīram. Vācu pāŗspē.ks izŗādīj.ās
wl?īgs kā matejciāK tā cilvēku skaita
?iņā, taou sa,pj:atām, cik uor
pietns. Kā šodien atceros kādU mūs^u
ložmetējnieku, kas bija pilnīgi appjū-di.
s. asjnim, bet vēl vrenmēiļ Šāva un
š ā v a . . , Donļljām, ķa vācu uzbru­kums
ir frontāls, bet tikai, pēc dažām
stundām aptvēi:ām, ka esam pilnīgi
ielenkti. Blakus esošās vienības ^an
cīnījās ar nepiedzīvotu varonību,
tomēr vācu pārspēks' guva virsroku.
Tagad uu 4. rotas 3. un 4. vada 130
vīru skatljājnies nāved acīs. ^ t r i va­jadzēja
izšķirties: gūsts vai arī cīnās
turpmāšana? Izlēmu cauri ienaidnieka
sprostugunīm nokļūt pie Ivienības pā<
rējās d^las. •
Uzsaucu: „Zēni, kas uegŗib iet gū­stā,
kopā ar maail" . '
Ar kauju atieda;?ii pāri kādam kar-tup5lu
laukajft ua Šķērsodami tuyējo
me^.u, d^īvi izkļūtām tikai 7 viri
^ utt se^i mani kareivji. lenaadoi^ka
spi^^os bija briesmīgs, I^iefe
yie nespēja izkļūt np vācuvgūsta, kuf
"" a arī virsltņ. Jliladis. / i
i pārējai daļai pievieno­jāmies
Ļielķangaros, kur miisu strēl-nteki
bija ierakušies atkal jaunā$ po­zīcijās,
blakus kādam krievu Sibiri.
jas pulkam. Otri rītā vācu uzbru»
ns izrādījās )vē
seviSko latviešu strēlnieku varo<t
darbi nespēja aizstāt k^evti vispārējo
mazdūšību. Mēs, dzīvajie, nokļuva»
Ropažos,Vbet pēc tariv tālāk Nltaaift
kur pulku pārgrupēja, papildināja un
jau 1917. g. 30. augusta rītā s&flja
uzbrukumā pret vacieMem.
Tā bija varena kauja, bet pie 1^ ^
taures PeMiem mani smagi ievaiaojļ$
rokā un kājā, kāpēc na kara laub
nokļuvu Cēau slimnīcā* beļ pēc tam
tālāk — uz Pēterpili. tur, slimniek
par cīnām Ikšķiles fŗbntē saņemu
Annas. 4. šķiras ordeiii ar uzrakstUr
„Pajr varonību'V uņ Jū^. krusta 4. šk?^
or lauru zariņu. Šīs varonības zīmes
gleznoja/ daudz 7 latviešu strēlnieku
lcrūtisy'Mūsu vīri tomēr priecājās
ne.vi^/p.ar ķeizariskās Krievijas ordeir
6iemL be^ zinājy'ka karojuši, lai bāti
pirmie cTiiTtair savas Latvijas brl*
v ī b a i , ^
Latviešu strēlnieki sevi vienm*'
bija pierādījuši par nepārspējamiem
clnrtājiem — Ložmetējkalnā, ļTīre?-
, pui:vā, pie Ikškifes, visur. Sāpēm si;«
izpratām, ka mūs izmanto Krievijas
brūkošās varos saglābšanai,, bet sa»
vās domās glabājām citus ideābis.
Latviešu kafaiVīru. rosiet kļuva ai^
vien plašāka. A.tceiios, latviešu strā»
nieku 6.; pulka 2. bkaJJona kon^n-diera
pulkveža, KmjšiU Berka,
Vēlakā^kair mini^^tra,. tāpat U\ m m m ^ Uf^nd^ d^. ^^^^^ laasi^tra J ā ^ Goldmana f