Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              li'
i •
L A T V I J A
Mūziķis ar milža talantu Latvijas universitāti atOiiTOties
PROF. JĀNIS MEDIŅS 9. OKT. ATSKATĀS UZ
60M02A GADIEM I
tā, UMtšH gaiUot tmtĶfu pašāvu ta-gad
salfdtim ar mfisv^ pUskUniem, tad
ĪMmumģJam pallk l i j o t v d d ^ vat ao
f S i c a i i apriaittes vfņa esaBObn, btts le-n
l d i j a s l a d i a i i t i gaisma, kas staro no
l i p im pilskalna galotītfs. l^eaa ao SIm
l ^ t a laika vllof aala Iedegas irlsspoiik,
teawridtwm staras ae tttai pagātni aapa^
liiliama to seaaji noiiuiā, M ar mo­dra
va gaiia UesaMŽana Mitednādama
a i l UiāšalĻ no to^ g a l ^ Jl^^etlek
IFCI aeidaāasiem nākotnes laikieni*
Sana Ir par kratpoalsta prof• H a l Me-m^
m tipa dilmandleni» im kā mis
Latfilas animsttātes gada «ļS
Svika Gmindi doc I. Staavers «»M|a
referāta l a t v l ^ antrasltāti i ^ c m -
lies. Jaa nu. f . Maskavā, « H U » ^ ^
vakaros r a a b M e ieiostaSla dOdOt ka-manitāra
tipa latviešu augstskola. So ne­vietā
pasaa». « k a J a ^ ņ i n i Ķ,
Frandk, ZirtedrUaac 1 M Latvijas anl-mSSm
laiki MJa ļgUrftnilfti 9ņ nm
M t a ^ k S T ^ i U S M I l mie. gadam to
MgwšāM n u peimas
vietes). Uda l i n . g- mttversititē
BIgas radlofoBa pirmais diriģents ankon- doma v l r ^ tālāk kēg}n skolottja koŗ WJa k^StādjS^Sš
«baterijas pietoon. A r i B^rilni nokia- gress an Latvieša Irglittkas Modrības sek- ^ « ^ ^ « f ^ ^ ^ i ^ S ^ S d ^
vis vi^ nepaaKiava misa aa kādas dja. Vēlāk Pagaida valdība nolēma reor; ļ d ^
mēneras *»Mm/9s^w^m. ^II^A»*. VT. 4. 1 i r i i . z » M i Mii4««hni]nimn. Darbs i dsiaāt iatvisla staja im ņmean»M^«^
Sestdien, 1950. g. 7. oktobil
Deli, meitas... '
(Tinplnājams no s. ^)
Ar tonliddigiem pieminekļiem un
noe^u^dem ir pilnas visas musu
jas Latirijā, Jau ari musu tmti
pienut tik neirtpirams skaistimo. Ar
tām un vēl daudz dtam atmiņām \A*
jām saistiti pie pagājušām audzēm,
senajiem notikumiem un pan ~
itaio»
iera
kas ikdienai piedod mirdzumu. Se«
raoiofona mngcnts. un ja i ganizēt aij. Mgas pouieau»»umu^»^ i omaisicllas: viSķi bagātas ar moo gudrības un
a t c e r i M s trimdas gadās ^Urijā, tad tie talsekmējās an Jaa ^J^ ^ P ^ S ^ l ^ S S ^^
ir gīnlEtta pārbai&Jama ^ t a ē a ra- bri. piedaloties valdības SS^'S. ^SS^^^anSSS*:
figi radoiā duiia n l n t o i - tiemfisa ma-ļnIUdJa pārstāvjiem, pirmais I ' * * ^ , ^ : I ^
lOns Uterātfirai devaii vMoles koncerta, gUtlbas ministn R. Kasparsons svinīgi i4itvijas m d v e r r i t ^ l r i m dava an
stfga kvarteta, s sonātas. Tagad prof. Me-1 a k a atklāja Latvijas anivertitim ar U ļ i m B ē s . Daadsl m&Jba n*WM*?«r^
dl^ Zviedrijā, kar devās i t t t . g. Bet fakaltātēm. FaktoeniskI isvf^jjās lal»a-1paAtami «etom^^gt^Mg^ t t Ŗ . »
joltar vīna m t i a nav apklasasl — tapa- i ritorUas, iastttfiti, miseji, mādba an iz-1 itninl gafijaml, kad trimdā, ^MmāUr
ias valrtkas^o didesmas ar V. Strēler- mēiinājnma saimniecības, bidH Janaojot, j^eUcis
tes, S. Ķeiberes an Z. Lasdas tekstiem,Ipaia mādbas spēka an stndenta <^^|ram, ka a t l i e d g ^ i^'^^^'^^'ļ^^JE^
00 kārām datu atskaņos Mtrlja Vlatere | Udsdamia: vācot eksp<mātas, koleluljj^ I pie viņam Ģ^?«»J^1^ J E^
ar Gana Kamd aa paia aatora kā pava-1 gatavojot preparātos, mode}ns, simēja-1 goi^ m prlekSmets a r i šeit tttta le-dltija
viņa JabOeJas koncertil IS. ol^brf i mns. I skaitīts.
Stokbolmā. I Latvijas anlverritātē varēja lestāties^-| mlvcrtitate brivl an latviski va-
Tā esam plenākaB pie Modina dartai»*» neatkailgi no ^ ^ b M , rases j r a t i ^ - 1 ^^^^^^ ^ i ^ ^
sarSttla, kas dod puni tieribnapgalvot, f^^^ T«ļ
ka aators ir nais raflgākaU nTVtelm g"f*« varas rttojams P « " J H " ^ ^
muša kompontonn. pM ir ap m hi.lf5Lf? * ! S ; ^ a ^ I te^*^ " grāmata 1°^"^ ar visam mrzim, mmem,
solo dsiesaia (tOud dAs koriemi, vinai'^'^^^ ™ stadija tikai no ^ ^ * " J * * | i i e i x p a d I t s . Ari Jelgavas Laaksaimnieci-tezenm un māiam mums vaus ne«
vistales Pēiam Gintam ar E. Ķesberes ^*f^^'*JS"*iSf"JS^ mādbas spad an ļ liksies tik pievildga un mila, to dii«
" ' īpašos dsledāJamosv«diir-h»s *P • * * » ^ * " **5S?!J2Sltl. IsiUrēJām dienām tnvojotles, P f f l ^ i f e I i Z T ^ ^ ^ t i *;
k^n^^m^ atOūSo-l» v«M« ttbldlja Latvija P^n^ \ ^sSt^^mo. Zooloģija katoeta bib-1 vg^ atiamioSana praižs^ pūtes un ne.
atziņu zeltu bija tās mājas, tās
tas, kas turēja vecās tradidjas dsafi
un^omtās tās nodot tālāk ari jauna*
jām paaudzēm. Bet kas būs tad, k ^
mēs, atgriezušies mājās, atra^B^
zemi tukšu, bez veco notikumu 1^
dniekiem? Mēs būsim pa daļai H d ^
0, tiem j ^ ^ n g a i m n j A i r i p f T i j varējk
ļ priecāties gan par savu pūļu pani»
liem, bet ne par nmju pai
teksta
dējām
Jnms pradja taipat staada laika. Un mas
b ^ tāda, kas ncbfis dzirdējuši vlsmas
Uotara no Akadēmijas ^ r v c d a « t p i i v i - | atliks laika cii liel _
tām «^«S^igfļ^tSSlI^*^^ ^ ^ aSŗa.
moloģUas kabineta keracilas a a invea-iv^^ JL^^A^L \SŪM^
tā^simnipārvMi|ani^pagn^biM. | k a d an vi^^dnns vajadalja n^iaies
ĢeodēsUas kaMneta v«rtf^Onsii^a-1 par laUdājības
mentas saveda a i mācības ļ jā pat reizē nogrima aimdrstllA
" i S ^ stadējoa jammtne «mdā Ir | <i««fa «enu un ļoti v e r ^ tradīciju.
Slfrsi^iSr^ridK KULTŪRAS CHRONIKA
kas savā laildl asvestas māsa Baltajā na-1 , _
mā. Ua kar tad vēl baleta Mīlas asvara, Br. Zentas māriņas 5Mlawn$iiP»H
ar ko ms. g. Nac operas baleta viesojās j apcere par Bostojevski
Stokholmā ar paša aatora pie dirifenta I Iramā imāks sviedrn valodā StoMiolmā. ^.M».^ . . . ^ . . . •
palta. Toreii mfisa l i d l o m&dķl sviedri|vāeB mēntfraksta Ber Roland ĶPf»^^? i J ^ ^ M mdwAma tndleljas| Mīļa Jaunabie, bel jo seviJķi ftau-godlnājķ,
pasniediot viņam V ām ordeņa ļ n ^ a r ā ^ ^ ^ sAnt tis karagā ratetltal fi, ^idas pasaules talēS, sai^ik^
Vādjā s t i ^ ^ M A nekā MM iatvida. i vlsas vēl pkejas^ dņas, teikas, no»
N o l M I Baltfjas a a l v « r s l t i ^ l s M q « t a joSš ga^avi^Mldes
A . L . Inajiem paraugfem atdartfOHai
k«Haaadiera pakāpt
Bet tas Jaa nava viss. Trīs oii|»stra
svītas blls atkal piee^mas tara latvieša
aasuablim, kas reta Rīgas .radlīrfonā vai
Nac operā meklēs kopējo la, U l atsākto
no Jaana ^rtraakto lodņa vlldena. Bet
simfoniskie tēlojami Imanta, Zilais kalns
an Ģētaemes dāris k r l t iA par npari Ue-ļ
smām, kad RIgl n o d ^ Melngalvja nams.
Un kar tad vēl tās n Balnas, ko sina ik-viens
pianists, kas reta pieskāries latvldta
ķlavieŗa UterātOiai, kar vēl visi tab kU-v
i ^ koneerti aa soaātas!
vieītfba" ii^osttta, saimniedslcā attistfba
n i ^ a g t a , kaltdrālā dtive Latvijā vairs
nav l e j a m a . . . Mūs sasnieds diva Ut-viešn
balsis, kas kā bēg|i viesmIHba baa-da
Zviedrijā. Bfidamas nadonāU tatvis-kas,
tfs reiiē i r ari eiropiskas balsta WŪ
skan pāri Latvijas robotām Uk tāla, dk
vien sniedzas Vakardropas knltflra. I^ena
no SIm balrim pieder Zentai Maariņai,
otra — Ronstantfnam Raudi vem.** Par
Randivi teikts, ka viņa SOvestra Pērkona
memnāri to Ierindo pirmSķirigo sOstfOJa
vidfi. Zenta Maariņa nosaakta par diej-
Bied-fttoiofi, karas esejās (Mosaik des
trimdā Vidjā.
Nediva mtaikitt niod» h m i f a , i p i , „ ^ - . „ . „ . „ ™,_ ,
. iMiite M M _ c mMum mmwMt,M « . M . » I BCladidEa, nķcttttaB ktittlal liittni-1 Benens. Gedalteit and Sdrieksale) mirgo
Igauņu rakstnieka
A. Melka jubileja
WJ'SL51J"!SS^^ 4. oktobri uz 50 mūža g ieaīmēt senās inbe«
& tttai. kad visi mfisa pUSkami an vi- kokus, akmmus, o^ut. kran* K ^
najiem paraugfem
turēs un teiksmu gaisno, ar ko no
jauna izpušķot mūsu zemItL A t i nrik
ju robežas būs fznīrfnāfas un vaja^
dzēs Ogu laiku, lai tas p a r ^ tļkvt
atjaunot ^teicami ataomSt
^ļvisā» tās pammes, kas 1 1 ^ MiEi^abfi^
/SSA ūpmante ^ I J » ,«
ledo»
SilSft Sid?^^^ «««n atlikmna, pare^t sammasļrg, zve^lieku drives tSotāJs ^2ūa8h t^r^-L^^^^ŗ^
S £ a L 3 ? ^ dS-MS I S S ^ ^ nākamo ddUileessmmaa ddiieennaa rmikoosiaannaaii,, kwo>mmii --„g^i.r,^ mMf^^^i itML TlIlr as savaa ^tr^iAmLd as ^c«a_i|-Jla'8^, « tianto^s U C Nea
atbalrtam, ddesma koak0rsam.slipendi.ps» * * T ^ . S L ^ A ^ T ^ ^ A ^ ^ ^^'^'i^^
Ja fimdam, ārējai informācijai an BVP, ļtas pavada Zviednjā. A. M. ir dzimis i . j^gj ^
Latvja mākslas aientSras pirmata 1.1 salmiPka. Vīna tēvi nodarboias a r l l Z ~ _ ? ^ Z r J j^
1 ^ knnH
Emirstlet, ka vi«
ztņstf vēl ieQ)ēi.
jūsu vecākiem vai aif
^ ^ ^ S M S I ? * ^ iSlS^toh pdtarēdiMi sfilčotBēJo bapatalvi^
S a S ' ^ S g ! ^ ^ ^ ^ P^ ^ ^ e k s.
a O M I Ittiāca Jāata MediņS, aaga 1
valsta iniaa teniea Utvijas vatats.
KJ^SUTIKM «55?%^^ Sg straMva raeklējnina arievamot. Tā arijvadltājs lānta Ansbergs. Iligzda. Ha'lHīTļJ^ rf'LISS^taSSSS^ grāmatas - ffledoSā Jura,
m S ^ S ^ ^ ^ ^ ^ l ^ m l I ā ņ n * IMIņaf^raiā k i r t t p a r l d s k a stava gavīdtata Tbe Latvian Trio|»^„,gxti JMSI.« 7 ^ HOKMM mloA, J^^SS^^USSS^^St^l •"^^^ jiimtiska talanta. limnd A R V i^va. Attamat d»iiniax tur Mirušās m^as. Zem ueness va«a,
licfi (par tādas ierIkoSanu lasiet
' ' ^ Latvijas
Ht|«, k» taiUClB HMtta Mdodito
ļ t f g i l ļ ļ i >«^g^'SMi!S«*ļ.y3eJ^| «mora «r gigmuMM ttUmtn. Itapd ASV ūrtt atjaimot d u U b « tur
assrsž^s^ jsiMSfs K ^ ^H' S ^ --i.
Sd^toiSSlS S r ^ ^ S u r t i «S^^ « " « ^ « « fci« dtalAI d«Mje. s»mi t n n e j i rfw d-
« ' II
ras saimniedbu. ^ ^
Igauņu rakstniedl^ ISdks ienficaļļ^j^ ^
Tu tas, kas senajām tdl
_ . iiA
Pidcrastes stāsti uc. Visi Melka la-ļ
bākie darbi tuSo^ti ari latvtešu vakh-ļ
dā. Ar savu pozitivo reālismib viņa
romāni iekarojuši plašas lasītāju ļ
saimes atsaudbu ari ārpus savas ze­mes
robežām. Nedaudzos
Melks idkaŗoja tedlu vietu igauņu!
v i ^ M vteiia at
"n^a diās, ka viņa magarioiiiā
iāataf tiksteias kOometra Bdil tastai-gijaiā
ait operas Ugaas an Nakta partl-t
i n u tii 1^ Istts, kad latviHa gara
tebiideki steldsās noUkt pie Latvijas k i ­jām
spottkoe ao savien darbiem.
pa ffUnnk M t v l ^ gan ^ k a l n o s , - - : t i -
gadnataipmau rivllsKUnt
GRĀMATNIECĪBA
Raipgi^da^ St^rāaa glezna.|«Ktā4e notl-kmd
angintā Oregonas gaiva^&tēlā īSa-l
»Bā. Staprāns mādjies dkiBana Latvijā
pie ^āņa Kalmites, b ^ trimdā VādJā Un
lalkn bUta Rsllngenas lafvidhi mākslas
, Itaidi L P B brita Jodas k o p u biļetens
Sipt tatddta valsts. Ula Jaa ar tās p l r - i B r i v i ^ Vārds t. naman. Batarā: Sad-
BttijMpatsMvIbas gadiem Mediai Ir klāt jrabiņa Ievads Kepi^ea mirķIaB, Bia.
visar tar, kar vddoju tās garigi seja. ļ SkaJcnIeka apcerijnms pār profeskmāOs
Vaidas astoņas gadās kopi l i M . g, Me-1 itUps celšaaa, 1. R a l ^ r a — K o nedrīkst
ēb^ Ir JaandlMaitās Nadoaālās operas I atamlrst, K. Baltparvtea — Laga kā Ute-dLolas
aadiēknis. Siettt Jkaiids m
nieks Iestādes mākslas dcolā, ko vada
prof. Alseks, bet Štaprāna skolotājs Ir no
Beļģijas iebrankiAUs ^esaotfjs prot Ge­orgs
Lebrēas. laanā latvIeSa mākslinieka
iMIenta aa tajā pafil laikā Latvijas kon-tervilMltai
tastramentādjas ktases vadl-
I f iK SiH g. veselas U gadās — Udt]
bHĪa gaita sākamam IMI. g . Mediņi Ir
rāis darbs an kā tariUfe, O. Lietņa atad-ņas
par Jfilija Brava, P. Brmaņa dieJoUs
ae. rikstl, kā ari grāmata ^^skata an
chronika.
panākami Izpanias tOdab ainava, kā por­treta
glezBoSaaā, kas iecerēti reālistUkI
an lanj domiaēt k^baL PataUēU Ameri-kā
populārām laikmetīgām modernisma
Ietekmēm viņa darbos notdkti saskatā­mas
latvieSa glesniedbas krietnās tradi
eljas no Rīgas laikiem.
ļaus vai nn nozust, vai ar savu pie«
I»Mabu tās sagķbāM ari nākoSat
jampaai
iiRn nniiniiiis
I i. bgrtaJiļf atkal var atrast ziņas par lat»
~* ^?9»*a
HUl) kapos, Blrmlngnr
Pēc Ugas un grūtas sUrd
gaitas ,
dz|m. m g. 14.1. ^
pdge HiU) kapos Bin
Pēc viņa
raKstnied3>ā un izpelnījās aii visaug-j^^^ jppna im spcnttaue^. īsa biogrāfi*
izcīnīta,
ojimplskaļia -
distšm*
skzējējtt
stiko atzinību «*--v^^
IĶJ^s^ ^^^^ ^ ^r>^^ r^lspiiiiii ftiitaiiiuluBižS
saimniedbu. Kaut ari tikai 50|ča s k r l j ^ Viktora Baten ieka g. vecs, Melks parācBjis ļi^ lieln ra-|2*«»g2«J«.SSJ***»»- ^
nbu^ viņa saraksfito grto^^
sniedzas Jau turpat pie 90. Igaunijas I maz rakiUta. Ton^eum, ja ledetotasBa»
neatkaribas laikā A. M e l k s ^ i s a t - l ļ ^ ^ ^ Bokaia Idogiafijas, tad vaja*
licinSt lailni m nn1Ttl«1nim iin « a - l ^ * levlctOt ari d a n ^ dtu «orUSta
nraat iaitol an ponttskmn un sa-l^ogranjas, kora panākumt n ^ nav
bdiaeKdjriiessk akmā pdaarrti>aamme,n ktau rtoa cevkiņlišs . pAier-1iļ m'fafzSgc»L gL"i d5oSs n?^»dieSdo^da m5i,F ka? aliz^mi^rst»o
tomdā viņš darijojas nadonālpoKtis- SŽftifSi^^
kajā drivē, dk to atļauj viņa vese-^I^N^rta laiA. AtUedbā as pii^jiem J i ^
liba. Novēlam izdlajam igauņu auto-|j5* ^P'****"* htogiaflja skaita tomēr bOi
ram rafigu spalvu ari turpmāk. «am» wja paiadrtts^
? i i i -
A. Vē,
Ingrida ."^ikMMi^
ROMĀNS
(12. tundnājums)
PScSņi kusm>a uz tUta — Četriniekam jdejfigts kāpur-ķēžu^
viloējs, un tas aizbrauc Rcmias kazarmju virzienā.
Paiki otrā pusē piebrauc veca modeļa Panzor 4 tanks, kas
gan neko nespēj padarit krievu tankiem, T 34, bet ir morā-lisks
atbalsts tiem, kas nezina, dk novecojošies un viegli
ievainojama Si senā kara mašīna. Pēc briža kāpmķēSu vil­cējs
atgriei^ pie mums ar pavēli doties pāri tiltam. Sa«
klūpaim vilcējā, viens rāviens, un esam pāri, bet tad ^ t e s !
Pamanījuši kustibu, krievi sāk tiltu un ceļa krustojumu no­klāt
ar smago mīnmetēju uguni. Skaidrs, ka idevilkti ari
rtorizētie kājnidd ar smagajiem kājnieku ieročiem! Tfkko
pagūstām izlēkt no vāģa un sakli^t ceļmalas grāvi, kad sā­kas
Īsta viesuļuguns. Sprādzienu troksnī vairs nedzird ne
mtnu kluso šņākoņu, ne nmimetēju sauso klep(^anu,.bet
gaiss pOns ar troksni, kā m i M ^ veļas velētavl Giants
šķist pa gaisu, un minas neatstāj nekādas rimes uz detā
ceļa, bet šķembas kā dzīvas izkaptis dzied tuipat gaisā un
lapā visapkārt zāli un krūmus. Esmu laimīgs, ka guļu «eļ-malas
grāvi, bet ari tad jāpiespiežas deši pie zemes, lai ne­dabūtu
dzelzs gabalu sānos. Bet tikai dažus ^ļus man
priekšā guļ sieviete ar mazu zēnu, kas nav paspējuši iekrist
grāvi pieticami ātri, im nu noasiņo ^ ē , n^Ugi nopļau­tām
kājām. Tie guļ tik seklā vietā, ka neviens nespēj tu­voties,
un atsevišķas šķembas ar riebīgu Sļakstienu, kas at­gādina
miesnieka cirvīša troksni skanu, ieķeras viņu trico-šos,'
pusdzīvos ķermeņos.
Tfk pat pēkšņi kā sākusi^ uguns izbeidzas. Vilcēja ra­diators
izskatās pēc sieta, eļļa tek zemē, un motors nedarlK)-
Jas. Pieeju pie sievietes un zēna — tie lainugi bdguši elpot,
un viņu aklās ads no pelnu krāsas sejām raugās vasaras
debesis. Lielas zaļas mušas jau sīkdamas griežas ap vēl
nesarecējušām asinīm.
Tad no Itigas puses tuvojas rūkoņa. Parādes vācu lidma-finas,
pārlaižas mums pāri un sāk netālu piķēt lidmašīnu
pridcšā uzplaukst mari dūmu mutulīši — tie šāvieni Tad
mašīnas kāpj, bet apakšā paceļas melni dūmu stabi — deg
krievu tanki Kļūst drusku brašāks prāts, tomēr drīz krievi
pievilkuši ari artilēriju, un spalgie lādiņi, gan vēl reti, sāk
krist visapkārt Pilsētā kaut kas rib, un gaisā paceļas melni
^linu inšnn;d. Driz deg visos stūros, un Jdgava lēni mirst
Pulksteni Ir kādt (sM pēcpusdi^ un no BIgas piues pte
mums piebrauc vīrietis ar velosipēdu — izbraucis Jau no
rita, lai tiktu pie ģimenes. Kad saMm, ka aiz Jelgavas uz
Elejas pusi ir jau krievi, viņš netidgi un izbrinījies ^ t ās
mūsos, tad ļauj nokrist ritenim, apostās uz grāvmales un —
raud. M ^ apmulsuši saskatāmies, un liekas, ka ari n ^
paši tikai tagad sākam apjēgt īstenību. — Tur aiz d^oša-ji
«n tankiem, ložmetēju lizdām un mīnmetēju pozidjām
palidc zaļā Zemgale ar vīriem, mātēm un bēriem, daļa no
Latvijas zemes un cilvēkiem.
Pāri sliedēm, tilta aizsegā, pārnāk dafi ievainotie — vie­nam
roka pakārta kaklā, otrs .kontuzēts un tam grūti notu­rēt
līdzsvaru. Seja britam krampjaini saraujas un novaib-stās.
Padusē viņš nes mazu akordeonu, bet tas kautinir
dabūjis mitrumu, un ked puisis, apsēdies ī^e mums uz grāvja
malas, m^ina ^lēlēt, atskan tikai žēlabaini pīksti^"
Deķsnis bridi apklusa, bet Dagnija sēdēja, sakņupuši maz­liet
uz priekSu, un neteica ne vārda. Velti nc^dījies, ka
tā pārtrauks Uusumu, viņš risināja tālāk savu atminu
stestu:
„No pilsētas puses atbrauc ambulances mašīna, un tajā
ievieto ievainotos, bet līdz jābrauc visiem, kas nepieder pie
ti^ lielgabala apkalpes. Tujipus lielupes sakot formēt
no izklīdinātiem karavīriem vioubas Jelgavas aizstāvēšanai
un prettriedenam.
„Zum aufstellen von Himmelfahrtskommando..nomur­mina
kāds vādetis, ierauzdami^ mašinL
Braucam cauri piMtaL Deg daudri nami, ari Brigādes
štābs — "Pētera ģimnāzija — bet šofers laiž. dk ātri spēj,
Jo^isp braucot mašīna ai^udīta no logiem.
Esam pāri tiltam un izkāpjam. Nekādu sevišķu organizē^
Sanu gan nemana, bet sāk satuimst, un visa pilsēta deg kā
rimts Jāņuguņu lāpas. No Jelgavas nāk karavīri — daži
piedzērušies, un visas kabatas pilnas pudelēm. Mēs tās at>
ņemama un turpat uz šosejas saritam, bet pašus pilnos pui­šus
apsarddbā noved uz tuvējām zemnieku mājām izgulē­ties.
Te pēkšņi atskan divi spēdgi sprādri^ un redzam, ka
deg dikurlabrika. No vācu vadSbas nāk pavēle — gaidīt
Raugos Jelgavas liesiMS, Hdz dzestrā nakts sāk sūkties
kaulc« un m i ^ krata drebuļi Izvelku telteni un ietinu
tanī galvu un krūtis. Tad aizmiegu turpat grāvmalē caurā
miegā.
Otrā ritā uzmost<» drīz pēc saules lēkta. :Kle un krūmi
uriirukums pirstddzls un izUīdir^Jis. Ar r^em _^
miem visi ir v i l zaļi un nepiedrivojuši kaijās, tikai daži
virsnieki nēsā kauju norimes un čtelzs knsta lentites pogtt
cauruiiKis. He varen kustigi un staigā pa šoseju, gramsti*;
dami kanakus, kas vēl vienmēr nāk no Jelgavas puses; M^*^
lākā daļa no t i m gan tz&atās s ^ pa^ļraim.
Sienas kaleni
Dlvkritoalnā iespiedumā taz krita
djtlmtenes ainavu (vil nepublicē^)
nas un svinamās dienas sarkani
S^ļzemiUeka apg. kalendārs^ tas
izdevumu. Tāpēc neaizmirstiet pli
laidgi nosūtīt radiem un draugffim
sQta atsevišķus eks. pēcmaksa ^ r
p^ta kup<Milem. Piepratft: A. SgHI
MII.
ASV TJN KAN^
kalendāru var iegādātlei pie Hr. Ni
hontas Countiy House* POCAHONTi
visi eiņigrādjas izdevumi Pieprasi
pilni rasas, un esmu stingri nevalis. Vakar lecot esmu sa­grūdis
kājTO, un t ā nu sapampusi un diezgan liek sevi manīt
— papēdi pie zemes i^varu laist
Par stāvokli nav nekādas skaidrības. No apkārtējām d -
vHistu atstātām mājām imak gan virsnieki, gan instruktori
uņ kardvji Paziņas neredzu, un dk noprotu no sarunām,
viss vairums viru sanācis no Jelgavas apkārtnē novietotajām
Jaun&ražfe IS. brigādes vienībām, kuras krievu pēkšņais
Esmu izlaidies grāvmalē zālē un gaidu, kad sākries fo^
mešana vienībās. Tcm^ neviens n e l i ^ ne zinis per 1^
pulcinātajiem kara kalpira, im dažs jau paspējis iriavītles
cauri ceķnalas māju dārziņiem uz Rīgas imsi Pēc pāris
stundām i^rāk Jūtami sevi sāk atgādināt mans tiris aeoas
mērdinātais vēders, un ar veselīgu izaldāta instinktu dodos
neklāt kaut ko kožamu. Sur tur grāvmalē aimietušās lōŗa-vīru
grupiņas, maizes somas atvērtas, un redzami gan desas
Krami, gan ari līdz šim vēl neatrastu pudeļu kakli T O T*
tūlīt ari redzams, ka ēdēji nav grāvju puikas — vecs kara*
vvīrs jau no skata parist savu sugu un saprot biedra sirds*
fetus, nekavējoties aidnot dalīties laupījumā, bet šeit sasto­pu
tikai bailīgus un neuztidgus skatus — tā tad darīšana
ar gluM zaļiem puikām. Noriju siekalas, bet šitādus plenfius
jau pirmais n e i ^ uzrunāt Kliboju tālāk. Nolemju, ka
to, ko nevar noēst, var nogulēt, tād^ noskatu kādu nūjiņu,
Inir varētu atrasties mīksta gulta, un speros iekšā. Man ir
laimējies — tur pie galda sēž pāris zēni, kuru uniformai
nav vairs tik spožas un jaunas — un galda galā sēdošais
kaprālis tūlīt saka:
,J^c šurp, vecais, im iekod!"
Kamēr aizeju pēc krēsla, viens no zaiiem nolids man
priekšā jau š^vi ar griežamo un karoti, un mudina mani
ķerties klāt pie sava mākslas darba, \riņš ir viens no tien,
kas vienmēr un visur uzņemas pavāra lomu, un ēdiens,
ko viņš gatavo, nav atrodams nevienā pavāru grāmatā, bei
iet pie dūšas. Nevar gan īsti saprast, vai ēdam zupu, biez­putru
vai gulašu, bet ēdiens ir ^ilts un garšīgs.
Pēc pusstundas esmu pieēdies kā nākas un eju apskatit
māju. Guļamistabā liela, mīksta gulta, bet tā nav vairs pā­rāk
spodra. Tātad puikas te pārgulējusi nakti, kamēr es,
muflps, salu grāvrftalē. Nolemju atgūt noka^^ un l i ^
uz auss.
kad pamostos, jūtos kā gluži dts dlvēks, un dodos at­pakaļ
uz lielceļa pusi Tur daži vācu un latviešu virsnieki
savākuši kādus četrdesmit latviešu puišus, piebrauc divas
smagās mašīnas, xm manā ziņā nodod desmit zēnus. Sa­stāvs
gauži raibs — viens no tiem ir no mana vecā Volcho-vas
bataljona, viens policists, viens no 15 divīzijas, bet pā­rējie
tikai dažas dienas iesaukti un neapmācīti. Voldio-vieti
nozīmēju par savu vietnieku, bet polidstam, kas gan
kaujas nav piedzīvojis, taēu liekas būt uz^
patšauKmL Izdalu munīciju un rokas granāSs, m tad āt­ruma
megmu jaunajion iestāsfit, kas darām&T
(Tuiļdnājumi adcoa)
Nr. 7* (421) 1950. g. t oktobri
i
J5?*'l«<>tof mMuskrtptni uutaMun
«J» atpalu4 vienīgi, ja tt«m
wa apmakista un autoram aSStu
•plptaņe. Redakdja batufSealbaS!
J^Mtoŗa parakstu vai inldlUem M .
«"» flns an redakdla domaT
ABONEMENTA VACMA
SLOOINAJOMI VACIM
l ' S^iMumH»'?' «enaiaj, nonpami-latvju
I ^ " ? ? »»