Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              ? ^ » ^ f i . Viens ,^
ASV w!
, . J " tautas
. . .. Jai komisijai
[eM Maoi^ttmgs nos(u
j^tuvgih Mandžūrija
va|$" no v i ^
iidtii %Ugna ar
aprindai
•«('«'ikflļiu lerosi.
»ŗ» |t8v<*U ar Ja.
l * « w * f t ^ ^ - ar
pBelmStetes. Ag.
to^^tetSkrievliS.
il^PttrlzIaii tikai
l a jā pledSS
l ^ n a H . i No Londo-jBri
aivf divstfi.
ilkāartienj
falistils un na-
PWg Pa^
' ^ ^ " ^ Kanāda
itejte tes Ir par 9
karaliena
S f * » ^ Viņi
ķariilienet
^ W M a tla
jPadomJu sa-
M iteineļkore»
^mSksmē Ber«
ikaidroja SPD
ler^v Uelfisa.
^traucējumiem,
aksplodjfi
Toi^iņai M
p||ttBļpfnStai^
— dSI.
. kopi karu
lAdzfikl mSrā 8a«
pte kam tikai
ufli sodīta/Sil
tam, ka anti»
I ^ J f i m dzīvs.
la m apmfi*
, , ._.Jos nb Afga^
#Hlrtaad,Pakis*
b^ias rada boļ$e«
m^ui^mx, ^ilSii sadurs-v?
J«MiIbas spētdemu
p f i A I S ^ radiāla
*1%^iaiiini^^
Vaikaisko^
k a ^ noziedznieks»
Ga-
^ s l d i agresiju
mfinijas d^un
Initu
eitM(HidJii no
i ^ i i t i l j i s strOklmo-
^ k a : t i e l b r i t f o^
treio pasaules ka|»,
'i^kavejbties masu
sadSm uz doni^
Jtoa bāt^ pfirce-
IJribi Eiropi
i i a c ^ firstniecl-
W bikterio*
Itlendogs.
saivu lodffa
iiai bruņoSa»
M l ivarii^jfi nozarē
'^lmporta.^^1^^
fiēč kara nonfica
,Je^oalpvakljfi, tfipat
Ķveno ZD^edni SKP
^1^^ ^N^ējot i^fi>
'Ttiw. Par mbcteļiem
4usi zviedru lodīšu
lai
Vijadzigs labi
sievietei
Kldl .-laulības Sķlrga*
}Kal«omlJfi, tiesai bi-
Jauttjumu, dk daudi tiiSSda vīram» kas ir
J t t u n ar kaut cik re- iP&Iba. SOdzStfijas ad%
l a k s t u : vismaz 1>
. no tfltm viens „Ue-bperal
un divi mazfik
btz tam 8-^10 pScptis-w
dolāru gabalā; ta*
" tSrpl^ « eepurei
dueli iviteru, ap
ap M pin aeķu S&dSa
L A T V U A
Latvian Npw^p%per
,Sr. 77 (421), Oct. 7, 1950
Publisher and Editor: Valde-ŗļ^
ļiŗn Lambergs, Schwābisdi
Gmilnd, DP Camp Artillerie-
K&seme, Phone. Sdiw. Omiind
nō9. prlnter: Remsdruckerel
gigg^'H^rtel & Co, Sdiwābis(^
GBmnd, Paradiessitr. 12. Publis-hed
twice weekly Clrculatlon
U.006.Sponsor-Intemational R».
fugee Organization.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 77 («1)
Scftdieo» 1950. f. 7. oklobri
imāk tw«diento un i«^enSj
Izdevajt: utvielu Centrāli Ko­miteja.
Galvenais redaktori: v.
Lāmbergi; gaiv, red, vieto. M .
CuUttTSBdaktorl: BoUtetos.
P. Klans, a IPseUs, V. LJ-H
Ralsters, U 8v«r<».
Austrālijas redakcUM
dmits (Lawley House, Cjnbeŗ
rt.A. a T . , A««tralU). lUļda-djas
adrese: a*a) 8diwfiWjcb
GmOnd, DP Camp ArtUlerl^
Kaseme, tālr, Sdivr. Omttnd nai
jas mikla-ko darīs
savienība un Ķīna
CĒLAJĀ ZlMlGA DEKLARĀCIJA KOMUNISTU
BEŽIMAGADADIENĀ- „ĶlNIESU ARMIJAI JĀ-
Biŗr GATAVAI" - VAI MAOTSETUNGS TIEŠĀM
SOĻOT — REAKCIJA VAŠINGTONĀ, LON-UN
PARĪZE — VISINSKA MIERA PLĀNS —
JUGOSLAVIJA UN INDIJA IEROSINA
KOMPROMISU
Lēksaksesa (F). No militārās fāzes Korejas karš tagad
Iegājis politiskajā, tāds vienprātīgs atzinums valda kā Londonā, tā Va­šingtonā,
Parīzē un Lēķsaksesā. Kopš tā laika, kad ģenerālis Mekartfirs
komilnistu vienības Tālajos austrumos praktiski tikpat kā sakāvis, ne
nmzāk sivas cIiļAs sākušās pie zaļajiem galdiem. Tikai te tās izcīna ne­vis
ieroi^iem, bet argumentiem, plāniem un pat draudiem. Politiķu prā­tus
pašreiz visvairok nodarbina viens Jautājums ^ ko dads Padomju sa­vienība
un Ķīna. Ja UN vienības neokupēs ZiemeļkoreJu» visi līdzšinējie
panākumi var pārvērsties par nulli. Ja turpretim ģenerālis Mekartūrs
liks Apvienoto nācllu karaspēkam pāriet 38. platuma grādu, konfliktā var
iejaukties ķiniešu komunisti, Jo Padomju savienība neko tā neapsvelktu,
kā karu ASV un Ŗlnas starpā.
ZENEVĀ LEMS PAR IRO
- V
DARBĪBAS PAGARINĀŠANU
IRO nav noteiktas informācijas, ka kārtosies bij. kara­vīru
izceļošana uz A S V — Jāreģistrējas grūti izvieto­jamiem
— Izceļotāju nometnes līdz ziemai vairs nav
paredzēts pārvietot
IRO preses konferencē 28. septembri bez seltraēu un meia ^tridnidLu
akcijas, par ko Jau ziņojām ieprlekl, iumālistus vēl informēja par Indi­viduālās
izvietošanas (Resettlement Placement) daļas nosinagd darbu, un
publiskās informācijas vadītājs Čarlzs T. Rainers atbUdēJa m valriklm
Latvijas redakcijas lesniegtian svarīgiem Jautājumiem. Baltiešu visvat-
Mieia briesMS
Redakcija dod vārdu autoram,
kura slēdzieni atšķiras no redakci­jas
domām. ļ
BUm baro, mmlers posta,, siltt
latviešu panuuu Udsigas atdņas Ir
ari daudzām d t in tautibn, io IMens
lotfš aiz sevto atsttj postu un Iznīcī­bu.
Ja agrākajos kftros vavirēlljs vēl
varēja rēķināties ar bagitign kaņi
laupījumu, tad pēWte kafl ar savu
āriKārtlio meebaniiētibu un masa H -
nlcIiUUhmas ieroēlom, ar visas . v wa
territorilas uil tis todzfvottju - sh-vietez
un bērnus neisdēdzot — pa«
bļaušanu tiešām kafg briesnini» pa­nāca
tādu Iznīcību, ka ari marētf-
Gaidāms Turcijas
aizsardzības pakts
'Atēnas (F).. — Grieķijas ministru
prezidents Venizole^s parlamentā ofi­ciāli
paskaidroja, ka pašreiz notiek
sarunas grieķu un turku starpā par
kopiga aizsardzības pakta i)arakstl-
Sanu. Pēc ministru prezidenta iztei­cieniem,
Sls p ^ s domāts stabilitā­tes
nodrošināšanai Vidusjūras au­strumu
daļā. Abas valstis uzsākušas
sarunas pēc tam, kad rietumi norai­dīja
Turcijas uzņemšanu Atlantika
t)aktl Tā vletfi stgņatirvalstis Ie­teica
Orif|iJal un Turcijai vienoties
par reģionMu paktu. Pafiikaldroju-ma
beigās Vehtžēloss piebilda, ka
abu valstu jaunajiļ aizsardzības s i ­stēmā
varēs iestāties arī citi part-heri*
. "\" ^
M A O T S E T U N G S V Ē L AS
R U N A T A R TIBETIESIEM
T I K A I P E K I N GA
JaundēlUa (E). — .Jaundēlijā Jau
kopš pāris nedēļām notiek sarunas
komunistiskās Ķīnas un Tibetas
Starpā. Kad tās jau tuvojās laimīgam
noslēgumam tm vajadzēja parakstīt
tikai līgumu, Maotsetunga sūtnis
pēkšņi paiskaidroja, ka viņam nav
pilnvaru. Līguma parakstīšanai Tibe­tas
delegācijai jālerodoties Peķingā.
Šis paziņojums indiešu polītiskajās
aprindās radījis zināmu satraukumu,
sevišķi vēl tāpēc, ka komunistiskā
Ķīna nepārtraukti runā par «Tibetas
atbrīvošanu". Sai sakarībā intere­santi
atrimēt kādu Pravdaš rakstu,
kurā ķīniešu^ ārlietu ministrs Cuen-lajs
brīdina Tibetu „nenovilcināt vie­nošanos
ar Ķīnu". Ķīniešu komunis­tu
armijas „esot cieši nolēmušas so­lot
uz rietumiem un atbrīvot tibetie-
Su tautu". UP ziņo, ka Tibetas dele­gācija
tāpēc jau tuvākajās dienās do­sies
uz Pekingu.
A U S T R U M V Ā C I J A B Ū S P A S T A
C E N Z Ū R A
• Berlīne (P). — Informētas aprinda
Berlīnē izsakās, ka austrumu joslas
pasta ministrijas valsts sekretārs Dr
Srēders devis rīkojumu nodibināt
Visā Austrumvācljā pasta cenzūru
Apkārtrakstā, kās piesūtīts pasta d i ­rekcijām,
norādīts, ka vēstules jāsāk
cenzēt ar 5. oktobri. ^
Lai gan mēdz teikt, ka vēsture ne­atkārtojas,
pašreizējam poUtislcajam
saspīlējumam ir zināma līdzība ar
Hitlera laikiem. Toreiz daudz rakstī­ja
un runāja par Berlīnes - Romas -
Tokio asi. Tagad tās vietā stājusies
Maskavas-Pekingas-Pjongjongas ass,
lai gan pēdējais loceklis ir visai vājš
un nenozīmīgs, kā jau sakauts
satelīts. Demoloratiskās pasaules pu­sē
pretsvaru mēģina radīt Vašingto-nas-
Londonas-Parīzes ass. Kura no
šīm asīm uzvarēs arī diplomātisko
cīņu, šobrīd grūti pateikt
Vislielākā mīkla pašreiz ir Ķīnas
izturēšanās. Ķīniešu komunistiskās
valdības ārlietu ministrs Cuenlajs,
atzīmējot režīmā pastāvēšanas gada­dienu,
deklarēja, ka „Ķīna nenorau-dzīsies
viehsildzīstif Ja imperiālistu
kaŗasp^ ieSb)6i Siemeļkorejā".Jfe
mazāk ^mlgus vtrdus ķīniešu aiini-jai
diehas pavēlē publicēja arī Ķīnas
ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis
Cu-Te, Viņš aicināja armiju turēties
gatavībā tam gadījumam, ja ,>kāds
uzbruktu mūsu kaimiņam". Diplomā­tu
aprindās Pekingā, ziņo indiešu
prese, aizvien noteiktāk runā, ka Ap­vienoto
nāciju karaspēkam, būn jāsa­stopas
ar Ķīnas tautas republikas
vienībām, ja tas iesoļos Ziemeļkore-jā.
Pekingā valda pārliecība, ka aiz
kulisēm pašreiz notiek nopietnas ap­spriedes,
kuru rezultāti gaidāmi jau
tuvākā nākotnē. Tās pašas aprindas
piebilst, ka Cuenlaja un Cu-Te dek­larācija
nav tukši vārdi un ka Maot-setungs
nopietni nolēmis rīkoties.
Netiešs apstiprinājunls šim pieņēmu­mam
ir informācija no Tokio, ka
Apvienoto nāciju izlūklidmaSīnas no­vērojušas
lielu smago automobiļu ko­lonnu,
kas virzās no Mandžūrijas
pierobežas uz Pjongļongu. Ģenerālis
Mekartūrs devis rīkojumu UN lid­aparātiem
šo kolonnu bombardēt.
Pagaidām nav vienīgi noskaidrots,
vai tās Izejas punkts Ir Mandžūrija
jeb tās pierobeža.
Vašingtonā, Londonā un Parīzē ķī­niešu
deklarācijas pārbauda ar lielu
uzmanību. Kamēr amerikāņu vadī­tāji
valstsvīri pārliecināti, ka Maot-setungs
neiejauksies Korejas kon­fliktā
atklāti, frand pielaiž arī ļau­nāko
varbūtību. Bet kā Savienotās
valstis, tā Lielbrit^ija un Francija
līdz šim vēl nav oļ^ciāli deklarējusi,
ka Apvienoto nāciju karaspēkam
nevajadzētu pāriet 38. platuma grā­du.
Visas trīs minētās valstis pārlie­cinātas,
ka konfliktu sekmīgi varēs
atrisināt vienīgi tad, ja Ziemeļkoreja
būs vienota un komunistiem vairs
(Turpinājums 8. Ipp.)
(Turpinājums S. Ipp.)
rāk gaidītajā atbildē par bij. kaŗavim izceļošanu uz ASV Mr. R<^m jani iniai kas palika pirl. Piekara r^-
varēja s n i ^ tikai vispārējus noi^dljumus, no kuriem vēl grāti spriest» i ^ g i j ^ |y^%Afayt ledi tikai nŅI-kad
un kā karavīru izceļošana praktiski kārtosies. Žurnālisti vēl uzsinija»] jZ^^n no |pū saiatavoianaa I s^
ka mo ģenerālpadome oktobra vidū lems par. organizācijas darbības pa- ^^j^J^ nemi m^uflAJol par tle«
garināSanu, un paredzams, ka šo Jautājumu izšķirs positfvL fcaŗa postījumiem un, falvmlg»
Individuālās izvietošanas daļas
pārstāvis izklāstīja šīs nozares uzde­vumus,
liekot pie sirds tajā reģistrē­ties
visiem tiem DP, kam līdz šim
vēl nav bijis un arī turpmāk maz
izredžu iekļauties kādā no plašāka­jām
izceļošanas akcijām. Individu­ālās
izvietošanas daļa mēģina atrast
piemērotu emigrācijas zemi un dar­bu
i t. grūti izvietojamiem resp.
ļaudīm, kas vai nu kādreiz jau at­raidīti,
vai kuriem ir fiziski trūku­mi,
piem., invalidiem, akliem uc. Pie­teikšanās
termiņš uz dažādiem spe­ciāliem
pieprasījumiem bieži vien v i ­sai
īss, tādēļ nav vairs laika tos pu­blicēt,
un, izvēloties no personām,
kas jau reģistrējušās, nereti vairā­kas
vietas paliek neaizpildītas. In­dividuālās
izvietošanas daļas darbī­ba
drīz izbeigsies, tādēļ katram, kas
grib izceļot, bet kādu trūkumu dēļ
to nevar, nekavējoties jāreģistrējas,
ko var izdarīt katrā IHO emigrācijas
birojā. Daļai ir ciešs kontakts ar v i ­sām
baznīcu organizācijām/ veco
mītnēm un līdzīgiem iestādījumiem
ārzemēs. Pēdēja 6 mēnešos izde­vies
sagādāt darbu savā arodā 10
proc. no tiem, kas daļā reģistrējušies
un kuriem normāli nebija nekādu
cenbu izceļot; pēdējā nedēļā sada­būti
galvojumi uz ASV11 perscmām, zaudētām cilvēku dzīvībām. Tidji|
kam CWS tos dabūt nespēja. Ubl aaprotama visu tautu vēl^toai
Tālāk mo preses šefs Rainers i n - P«« »tera im baUes no Jau^
formēja par krāpnieku organizāciju To labi zina ari boļševiki nn nek^
International Employee Bxchange,vējas izmantot saviem ^pasaulei nā­kas,
reklamēdamās ar labiem saka- knndsēšanās plāniem, kurn Meno*
riem un pieprasīdama iepriekšējas iana bez kara k|flst vienmēr vairāk
iemaksas, piedāvā bēgļiem darbu un apšaubāma, ndēļ tie steidz bmm)-
izceļošanas iespējas. (Par.šls orgāni- ties, dk spēdami, un tanī piaii Ulķi
zācijas nelikumīgo raksturu mūsu piekliedz visu paaauli ar savu ^olņn
laikrakstā Jau ziņots). Ja kādam par par mleru^ Jo tiešām pašreizēji s|-
šo organizāciju, kas uz saviem do-ļtvAcift saglabāt mieru Ir viņu dzīvī­bas
MntāJums. Viņiem vēl Ir. vaja­dzīgs
laiks, lai s a ^ verdribas sistē­mā
spētu pilnīgi Iekļaut viņu vaŗt
nonākušās tautas un lai apbruņotos
vēlpilnIgākL
Ka tur tiek eUvēki verdilnitl un
vēl vairāk nonāvēti neki kafi, ķa
Sūtnis K. Zariļļļis pie
pavesta
25. septembri pāvests savā vasaras I pj^i y^bļ^ tontos tiek IznlolnMai^ jki
mītnē Kastelgondolfo pieņēma privā- rietumu tautas ne grib reMt, m
tā audiencē Ldtvijas ārkārtējo piln- «pcj tloēi Sak" - lai katra «ek Mla
varu nesēju sūtni K. Zariņu kā Lat* tevi gali, kad tik mums Ir mlezsl
vijas valsts augstāko reprezentantu un negrib ari ticēt, ka ils i^tamapto
trimdā. Svētais tēvs sirsnīgā sarunā, n^ra bis tŪcal tik Ogt Ods bo|i
kas ilga 20 minūtes, dziļi interesējās visma JuUsies pietiekoft sagatavoji
pw Latvijas «ktaU w *>^i|īvttļ m ^mOi^ mn «MUtn
^ ^ ļ ļ j ^ ^ ^ ^ iids pagridea tttoa» noib^
vijas Psirstāvis Vatikānā ^^^^^
LSTstai^^^^^^ HS^^^^^
15e oktobriskritiska diena
Staļina dzīvē
Parīze (m). — Parīzes un citi laik­raksti
patlaban vērš uzmanību uz
izcilā franču astrologa Dr. Zila E r -
mana Dafkuā pareģojumu, ka Staļi­nam,
saskaņā ir viņa horoskopu, šl
gada 15. oktobris var kļūt par k r i ­tiskāko
dienu viņa mūžā. Parjeģo-jumu
apstiprinot arī 15 citi pazīstami
Eiropas astrologi.; šī diena varot kļūt
liktenīga ne vien Staļinam, bet au­strumiem
vispār, bet atentāts pret
viņu tomēr neesot gaidāms. Pēc Dr.
Dafkuā izteicieniem, Marsa un Urāna
īpatnais stāvoklis Staļina horoskopā
varot šo krizi arī paātrināt, tā ka
Padomju savienība tomēr dabūs
Irānas naftu
Londona (D). — Politiskās aprin­das
Londonā saņēmušas autentisku
informāciju, ka tuvākā nākotnē Irā­na
parakstīs ar Padomju savienību
līgumu, kas nodrošinās krieviem v i ­su
naftas produkciju Ziemeļirānā.
Sarunas par to notiek jau kopš. au­gusta
sākuma. Maskava esot attei­kusies
no 1946. gada parakstītā lī­guma,
pēc kura krieviem būtu puse
akciju Irānas naftas laukos. Ķā z i ­nāms,
gadu vēlāk Teherāna šo līgu­mu
neratificēja. Tagad Padomju sa­vienība
apsolījusi irāniešiem naftas
izmantošanas ierīces urbšanas dar­biem
un deklarējusi, ka pati neie­jauksies.
Kā kompensāciju par to
Maskava saņemšot visu Ziemeļirānas
naftas produkciju. So informāciju,
kas radījusi Londonā lielu ievērību,
nenoliedz ari attiecīgās iestādes Te­herāna.
Kāds Irānas valdības pār­stāvis
neoficiāli paskaidroja, ka Te­herāna
bijusi spiesta vienoties ar
Maskavu, jo Irāna līdz šim saņēmu­si
tikai nelielu daļu amerikāņu so­lītā
saimnieciskā atbalsta. Bez tam
Padomju savienība ir ar mieru Te-herānai
atdot ari Irānas zelta re­zerves,
ko otrā pasaules kara sākumā
aiz drošības apsvērumiem novietoja
Padomju savienībā.
iUtfm io visnedlvēelgiko reilniu,
sinim arir ka to neimldniaittliiti-nieciskl
spaidi, ne demokrātiska d0-
miiana, bet tas sabruks ttai kar"
Tādēļ saprotams bUa mflsu priaļ
par boļševiku pārstelgianos K<
un ar vēl lielāku prieku vērojāim
ASV un UN ātro nn noteikto pret-kritiskais
periods varot būt sācies riolbn.
jau ar 29. septembri, pakāpeniski Bet nu ar baiim vērojamas pasi-pieaugot
un sasniedzot kulmināciju mes, ka rietumi ktitri iiņi vēl grib
15. oktobri starp pl 14 un 16. Ja Lsaglabit mieru". jSM ģen. Bfekar-
Staļins to pārdzīvošot sekndgi, tad tfirs deklarēja Fomosas irkbttiro
nākotne viņam atkal esot paredzama norimi dij^ pret komflnistlem -* to
stabila un laimīga Dakfuā ari pats norijas kad aviicUaa ģen. Andersoba
esot par to rakstījis Staļinam, bet prarija aikt faOBlFlrēJu kara pret bo|-
atbildl nesaņēmis. leviUem - to nekavējottes atcēla no
Interesi par Dafkuā pareģojumu lamata. Ari Impulsīvi DIonsona
pavairo tas apstāklis, ka vairāki v i - maiņa ar mierigo ģen. Maršalu ne«
ņa pareģojumi piepil^jušies. Staļi- sola tik dauds, k i raksta daU opti-nam
Dafkuā bija paredzējis līdzīgu mistL Ja ari tagad statvenais MariaU
krizi 1941. g. no 21. jūnija pusdienas plins Ir Izvērties It, k i par aaimnie-līdz
22. jūnija ritam, kad ari sākās Nsku aizsardzības valni pret bo|<e-karš
starp Padomju savienību un vismu, tad vienīgi palu boļievikn
Vācija 1943. gada sākumā franēu kļUdas dē|. Plins blM domits un
astrologs ieteica Musolini allaž būt tapa atkirtoti plc^vits ari ausM-ļoti
uzmanīgam laikā pirms 25. Jūlija, mu sateUtlem, pain KrIeViJnnelzslē-jo
viņa liktens būšot tuvu līdzīgs Jū- dzoi. Ja vien boļševiki toreiz nepār­lija
Cezara liktenim. Musolini tie- steigtos ar U noraldibinn, tad vēl
|šām dabūja galu 25. Jūlijā. Staļina tagad turp plttstu preēu straumes,
'horoskopa pareizību apstiprina ari npēo nebfisim pārsteigs Ja tagadē-astrologs
Luiss Devola, kas jūlijā pa- J i amati Maršals Ieturēs mērenu
ziņoja, ka Savienotajām valstīm pa- iecietību pret boļševikiem. Udzigl
redzams kritisks posms no augusta notiek ari Angliji. Neievērojot Cer-vidus
līdz septembra vidum. Noti- ēila atkirtotus bridinijumus, t i tur-
Inimi Korejā šo pareģojumu apstip- pina pārdot krieviem svarigus bm-
IņoSanās materiālus un mašīnas nn
atbalsta ari sarkano Ķīnu uz visas
Ūnijas.
Beidzot — ko dara pats tvarigākais
partnera — Padomju savienība, ļao
kura Izricibas īsteni atkarājas k^fi
vai miers? Viņu ļoti skaļi miera Pro­paganda
Ir Jau lArik labi pazīstama,
•n tai vien panākumu nebfis. Bet lz«
mo ģenerāldirektors Donalds Ktngslejs
runā ireco DP mītnes atklāSanā Berchtes-gadedā
(sk. rakstu 4. Ipp.).
D. V . ^ r a t a uzņēmums
I Z C E Ļ O T Ā J I -
nododiet llekii grtmataa LNP
bibliotēka fondam!
LNP blbliotana fonds lūdz tautle-ļ^irtiBto'ittiIidļl^^
!1?LTO1W!'?^ "ĪSTI** Vādjā velku mataltlet kā hameleoni, on. atstfijamfis latviešu grāmatos savam droH vten. ari tafad sagaldbim kUn
r - i A, f tās fondam (J. pbsteldilKa pafriedeno. ndfl ios
Celms (21a) Augustdorf b. Detmold, Najorkn branca vUtKaii VlibiilUs^
Auslanderlager. BL 9 - 2). TSpat tidCļ ari atkal paridUnUet
visas likvidējamās nometnes un sko- rietnmn skolas dlplomSH Utvlnovt
las lūgtas Jau laikus nosūtīt fondam nn Malskis. ECesona pieUnfonSs Vā-savas
bibUotēkas vai atsevišķās grfi- dja. apbraņolanis ^ntājLa atllk-mātas.
Veļams ari, lai tās vēl pastā- iaid art notika, lai pašreizUā sitol-
«!L.?fT*TiJ"v'lK«^fiw •"TS? «Mettotu bolievikiem nākt ar
saplūdušas vairtkas bibUotēkas kopā, jannlem «unierinifanSs projektiem,
liekos eksemplārus Jau laikus nOsū- «saa i b auiniM r M . irl - m U
tītu fondam, Jo grāmatu izsūtīšanas L«JS!.?!i2r^**
akdja tu^as n o K l m i , un vēul! S 2 ^ d ^
piesūtītām vairs nebūs tā noztaeJrThS S£SS?J^*'^J?*.* f'JSS
kāda tām varētu būt pie pMejiw^ļ^*£2^lf^Sr^« S liotēku komplektēšana*. |ņ«tokm, bet miera briesmas mnms
I
i i
Ml