Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1950

              1*1
L A T V IM ^ d i e n , 1990. g. 11. i^brulSit
Ar «tioit pmimti nf laicllllvo pa*
raMtilot riktto» istailEtia 4ciD«i oif
• katri ziDi rtdakctjat ōom^f
speķiem izglābsim
Latvi)as starptautiskais stāvok<
lls lēnām uz as
lOTravUA AR AMR VALDMANI
Latvijas 8. g. 4. num. ievadrak-stā
^^Sdind«tā0 b)^ltas*< A, Galiņš «ū-čzMķŖ
tripOinieki neuzacif vadī­bai
un nepamatoti pārmet lai bez­darbību,
varas Mri un paSlabumi
jneklēšanuj Krltiiēt^ ir dtudis vieg-
Hk nekā darbu darīt, tā Ir veca
patiesība. Un tai, ka musu vadītājas
pNerscmas meSi nopeļ nevietfi, diem«
iii, ārt Ir tiesa. Sini sakarībā A
OiKņa fldcsta satm^ noteikti atbal-
^mm* 2ll tikai, ka autors nav kaut
pāris ,virdoi piebildis, ka ari vadī­bai
fttrtlkumi, ko jācenšas novērst
TJidēl JKitiesibiw labā uzmetlsim s k a ­ti;^
Ar! medaļas dtrai pusei.
. X ā j ^ m i , LNP pddejd sesijā sāžu
viiditlift israud^iana j^izņēma 4
itimdai, kas ilguma pārdedz.
Pit valsts prezidenta vēlēSanas pr<$-
cedfint normālos apstākļos! Tas np-ticia
laikā, kad mēs viii atrodamies
gliblansiš laivā, kas ik mirkli draud
ndzust viesuļvētras dzelmē. Tiklīdz
apsprieScmā nfiic kfld&f iozImTgāks
postenia vai i^ķidgāk» Jautājums,
tft #rled|Jl tfiliņ kļflst pielādēti ar
politiku un debates pārmērīgi pie-
«atlnļ j ar valsts un^ sabieijrisko tie-
«nķu, filozofijas un satveimes tulko-pStgtfirlbām.
Tas negatīvi ie-glāpSajļias
laivā sēdolos, ka?
» Vēro stūrmani un W<lz We-vttrial
ļjļi^i? ipSķ^ un gudrību ar
Itiru un iJrtsmtģu riĢft^ glābt laivu.
tatvlja vmirst, un neiedomājami
cietsirdlgaa varas draud mus visvs
fW»iJfcJn8i egoisma un brutalitātes
ptorvi Sā^ot apstākļos trimdinieki
Iļg^ida no vadības nevis i«plQsto$u3
ļļrilpjuinu^ par visd^ādākajām l^e-
«IMi^ un parlamentSrieSiem vai an^-
tilpfiiļarneritārteSiem, bet gail . vlen-kārJus
un lietiskus lēmumus un
tikpat.vienkārSa$ un lietiskas prasī­bas.
Sis prasības, cik sināgas ISs
ari butu/ tauta, bez kumSSanas p l l -
|ļH^^ SflilpSajlfffi. taur.
Mmm ^ediļlkstam cerēt moB
ilimtoi^ iznicinās vēstures aslņal**
j!lUcais režīms, bet mongoli, krievu
m latviešu komuniiti, ko / Kremlis
atstās mōsu zemē, nacionālu Latvi**
iUiPkaroi. Tādēļ mūsu lielā cerība
Jāilf kli t^^ saliedēšanā un
llsti[i(iatifķā sagatavoSanI lielajiem airiom, kas attālākā nākotnē būs
si)ttaini» kad mēģināsim īstenot
LaMJaa iaunradllanas brln^junu^Tas
nav panākams bet organizēta un ak­tīvi
jpika, kas vajadzīgi btidl būs
lāvIna pret Latvijas krastiem^
do ii^tu prtekiā LKP nevlr atrast
pamatu savam darbam, bet svarīgos
^jautājumus ne tuvu neatrisina ari
LC!P m LCK ieteiktais trimdas or-ganiiicijas
projekts: tautiešiem vi^
8ās zemēs dibināt nacionālās koml<-
tijas, vienu n^tām uzskatit par va­dītāju
Jeb ^ti^alo un uzaicināt
trimdiniekus reģistrēties un maksāt
nb^evasl Nevis ieteikumi tagad jā-d<^
d līdzi trimdiniekiem, bet g$n uz
yisplalākā$ bāzes radīts spocīgs, ar
autolrltāti apveltīts vadītājs orgāns.
LNļ?, Ja vien tās locekļiem izdotos
atrast kopēju valodu, vj^rētu no sava
lieliskā Izlases kvoruma Izvciidot
orgānu, kura lemSanās kapa'^iiāte
inii lēmumu kvalitāte butUr daudz
augstāka par katrai atsevišķas ze­mes
nac. komitejas lemšanas spē-
Jāpi, Autoritātes dēļ būtu ari vē­lams,,
lai LŅP izpildorgāns, iekām
atstā} Eiropu, dotu svinīgu solījumu
siitnim K. Zariņam un kopā ar viņu
aicinātu visus trimdiniekus vienoties
ap vadību, lai glābtu tēviju,
* : Mums jāsaprot, ka prasības, ko va-
^ļi^^ ,^rn^^ trimdiniekiem, sevISķl
trimdas pēdējā posmā, kad vajadzēs
sagatavoties cīņai, būs Irkārtl^i sma­gas,
un tādēļ vadības prestižs būs
tas faktors, kas izšķirs stāvokli. At-sr^
ī'ko 7Pm^ti nPc!on51ās komiteļas
nekad nevarētu §6du prestižu iegūt.
Būtu labi, ja LNP izraudzītu So
orgānu vismaz tuvākajiem 5 ga­diem
un pleSķirtu tahi^arl tiesības
vajadzības gadījumā kooptācijas cejā
aizstāt iztrūkstošos locekļus vai pat
paj^laSināt sastāvu. Par sēdekli,
šķiet, būtu izraugāma VaSlngtona.
Pwŗ sūtņa J/ Feldmana piedalīšanos
SinI orgānā vajadzētu lemt jau tagad
saziņā ar sūtni ^K. Zariņu. J a mēs
II orgāna locekļiem maksātu algu,
kas dzīves izdevumu minimu­mu
VaSingtonā, ar labu gribu mēs
1o vai^tu, — tad trimdas vadība bū-tuniiodroSlnāta.
Sis orgāns īstenībā
botu maskēta eksila valdība, kas
mm ml Ir vajadzīga. LCK projek­tā
paredzētā trimdas nodeva — 1
di^as ienākums katrā pusgadā —
if pavisam nepietie^-^*-- •^"'^ mēr-
Mem. TS jāpaaugstina līdz l dienas
ienākumam ik 3 mēriešos pirmo 2
Kanādas valdības uzdeviuni Vā­cijā
ieradies bli, linanču ministrs
Alfrēds V a l d m a n l s , kas mūsu
laikr^ta redaktoram sniedza inter­viju
par savām gaitām Kanādā, ASV
un Anglijā, Latvijas starptautisko
stāvokli, latviešu tirimdinieku darbu,
dzīvi m organizēšanos Kanādā, par
mūsu centrāk) iestāžu organizēšanu
un emigrācijas Jautājumu.
1. Kādā nolūkā ieradāties Eiropā?
— Anglijā un Vācijā esmu iera­dies
kā Kanādas delegācijas vadītājs
dažādu saimniecisku Jautājumu kār­tošanai,
Par šo jautājumu būtību ne­varu
tuvāk Izteikties, jo ievadītās
sarunas vēl nav noslēgušās. Gribu
tikai piezīmēt, ka šo sarunu rezul­tātā
Kanādai varētu rasties vajadzī­ba
pēc dažām latviešu safannied^o
speciālistu grupām.
2. Ko jūs darāt Kanādā?
— Kanādā darbojos kā tautsaim­niecības
profesors un valdības pa­domnieks
saimnieciskos jautājumos.
3. Kāds bija Jūsu ceļojuma mērķis
uz ASV?
— Augustā/septembri, pirms lielo
valūtas devalvāciju izvešanas biju
A8V ķi pasaules bankas (Intema-tional
Bank for Reconstruction and
Development) un Starptautiskā Zel­ta
Fonda (International Monetary
Fund) viesis-konsultants. Ir taisnī­ba,
ka izlietoju šo gadījumu, lai ap­meklētu
arī dažas citas ASV iestā­des
un vadītājas personas citos —
arilatviešu nacionālos — jautā­jumos.
4. Vai Vašingtcmas apmeklējuma
laikā satiķfitieg ar sūtni J. Feldmani?
— Protams. Biju priecīgs baudīt
viņa viesmīlību, redzēt mūsu Jaunā
sūtniecības vadītāja Feldmaņa kun­ga
parasto enerģiju un taktu viņa
dcUkātaja darbā Vašingtonā.
3. Ko varat teikt par mūsu tau­tiešu
dzīvi Kanādā?
— Mēs, Kanādas latvieši, pašreiz
izcīnām smagu eksistences cīņu»
Daudz kas Jauns, neparasts. Bet es
domāju, ka mēs šim grūtībām lau­žamies
cauri ar parasto latviešu
enerģiju un pat sjĀtu, un ka mēs
šln! plašajā zemē neaiziesim bojā
saimnieciski un neaiziesim zudumā
ari savai tautai. Visā Kanādā, kur
vien dzīvo kāds pulciņš latviešu, mēs
katrua ceturtdienas vakaru sanākam
kfm savda'Vietējos centros; Es g r i^
bētu telkt,'ka^ ir tāde^sava veida
sasaukšanās, turēšanā^ kopā un ko­pības
tm sirsnības gara meklēšana
un uzturēšana, kas mums neļaus aiz­mirst
ne domāt par mājām, ne ceļu
liz tām.
ā. K i vērtdjat latviešu organizā«
ciju darbību Kanādā?
^ Atklāti sakot, man grūti, teikt,,
ka Kanādā latviešu centirālās orga­nizācijai
jautājums būtu Jau atrisini
nāts. Diemžēl mums ir veselas divas
tādas organizācijas un abas ar ap­mēram
vienādiem mērlpem (KLNA)
un LRA), kas ntgKbJaml ved i^epa-rallēlisma
un var novest ari pie sav­starpējām
ķildām Divu iemeslu dēļ
es tomēr ceru, ka ar laiku mums izr
veidosies tikai viena centrālā orga­nizācija:
Dfrnikārt, mums iCanadā
nav latviešu politisko partiju vai
nogrupējumu I - - mēs esam tikai lat-
LČK KARTOTĒKAS
tagadēji adresp ir:
(13b) A u g s b u r g — H o c h f e l d ,
Latvian DP Camp.
porstaviba
vieši, un tādēļ divām Centrālām
organizācijām nav attaisnojuma. Otr­kārt
— mēs divas centrālās organi­zācijas
nespēsim uzturēt financiāli.
Tāpēc es domāju, ka pēc neatvai­rāmo
dibināšanas slimību izslimoša­nas,
mēs Kanādā uzbūvēsim tikai
vienu kopēju nacionālu %ganizāci-
Ju. Pagaidām tās vēl mums nav, un ^cijaa 10 gadi, kā ari izd€Wnam*'^
J A L T O PROPAOAimAS «DEVU-MI
UN LATVIEŠU SKAŅU PLA-
\ TES ZVIEDRIJA
Latviešu* nacionālais fonds Zvied­rijā
neatlaidīgi cenšas iedzīvināt
nacionālo fcmdu dibinUanaa propa»
gandu latviešu trimdas kolonijās
visā pasaulē. Izmantojot LNF vice-priekšsēža
prāv. O. Sakārna brau­cienu
uz OsU>, ari ti«r nodlbinlta
LNP pārstāvība, ko vada H. lizelz-kalns.
LNF sekretariāts izsūtījis
fonda statūtus, vēlēšanu instrukci­jas,
darbības jpārskatiis. kā f r i fon-.
da izdevumus saviem pārstāvjiem
un latviešu organizācijām Austrā­lijā,
Kanādā, Dienvidan^rikā, ASV,
Anglijā uc.
, J A ^ ^ * ,y^il1^ pieņemtajā budžetā
1950. g. lielākie izdevumi,paredzēti
Latvijas interešu aizstāvēšanai
starptautiskās sanāksmēs, izdev­niecībās
darbam, okupācijaa archiva
izveidolanai uc. Fonda valde atvē­lējusi
līdzekļus katoļu brošūras iz-dolanal
angļu valodā par baznīcas
vajāšanām Latvijā. Ievērojot prot
A. Svfibes darba The Story of
Latvia lielās izplatīšanas iespējas,
LNF Izdod otru izdevumu 1000 eks.
Izstrādāts proj<^s angļu valodā
Izdodamai grāmatai Latvijas okupā-
Kam bezdarba pabalstu
nemaksas
Sinis dienās Bad Oldesloē špruch-kameras
atklātā sedē tika uzklausīti
latviešu māc. V. iebildumi par vācu
iestāžu rīcību, kas atsakās maksāt
pienākošos bej^arba pabalstii, ja tā
saņēmējs nonāk traneib^ometnē.
Vācu tiesa atzina, ka likums gan
dodot tiesības katram no darba at­laistam
saņemt bezdarba pabalstu,
bet īpašs šl likuma iztulkojums, ko
devusi Slēzvigholšteinas valdība ar
Ķiles militārās valdības akceptu,
aizliedzot pabalstu izmaksāt DP,kas
atrodas transitnometnēs. Šie DP
esot jau reģistrēti emigrācijai un uz
viņiem vairs nevarot attiecināt tā
paša likuma (Gesetz ūber Arbeits-vermittlung
und Arbeitslosenversi-cherung)
noteikumu par pabalsta
saņēmēju pakļautību darba pienā­kumam-
Ar nonākšanu transitno-metnē
DP izstājoties no vācu sociā­lās
apdrošināšanas ietvariem.
Emigrācijas komisijās caurkritu­šie,
atgriežoties pamatnometnēs vai
iekļaujoties vācu saimniecībā, at­gūst
atkal tiesības saņemt bezdarba
pabalstu. Vdn,
mūsu naclonālā3 darbības smagum-punktsatrodas
v i e t ē j o s (lielākos)
centros kā Montreālā, Toronto, Ot-tavā
utt.
(Turpinājums 4. Ipp.).
Nometņu
dzīve
LIBEKAS latviešu ^kulturālā dzīve
pēdējā l^lkā manāmi atslābuši un
kaut cik rosīga vienīgi ir DV nodaļa,
kurai ari pienākas pateicība par
Draudzīgā aicinājuma dienas atzī­mēšanu.
DV organizētajā sarīkoju­mā,
kas izdevās teicami, J . Rudzitis
referēja parDraudzļgo aicinājumuuit
tā nozīmi un 0. UepiņS par prozu.
H. Krūmiņš lasīja balādes, bet A.
Dziļums fragmentu no romāna. Die­nu
pēc tam J . Soikāns referēja par
interesanto tematu Kā top grāmata.
Notika arī grāmatu loterija.
LCK SAKARNIEKA ple^IRO ^.
un'T/afgabalaCArea) un Mlnchehes
privāti dzīvojošo latviešu komitejas
birojs Minchenē, Hercoga Rūdolfa
ielā 49/0 atvērts trešdienās no pīkst.
12—16 un sestdienās no pīkst. 0-^18.
Pārējās dienās birojs pagaidām
slēgts. Pasts adresējams: LCK sakar­nieks
A Avotiņš, Grossbesselohe
b. Mūnchen, Kastanienallee 2^
DĀNIJA IRO mteija paskaidro­jusi,
ka pavasari sagaidāmas Kanā­das
un Austrālija^ komisijas. īespē-jams,
ka Kanādas komisija pieņems
reflektantus ne tikai darbam lauk­saimniecībā,
bet ari citās profesijās.
Uz Argentinu no Dānijas pašreiz
iespējams izceļot vienīgi tad. Ja
reflektantu kāds no turienes izsauc.
N E I S T A T E S nometnes pilnsapul­ce
pagarinājusi komitejas pilnvaras
līdz nometnes likvidācijai. Gada
laikā komiteja, kas pārstāv 8S0 lat­viešus,
veikusi lielu darbu aprūpes
jautāļumos un cieši sadarbojusies ar
nometnes organizācijām.
LATVIEŠU JKS Zviedrijā pali-dzibas
nozares ziedojiunu vākšanā
grūti izvietojamiem tautiešiem Vā­cijā
rudens akcijā ieņemtas 3170,72
kronas. \
34.000 latvieSu deportācija 1941. g,
14, Jūnijā uz Padomju savienību.
Pēdējais darbs prasīs lielus lldzek-ļus,
un tā veikšanai būs nepiecie­šama
sadarbība ^r citiem latviešu
trimdas fondiem. LNF rīcībā izdo­šanai
vēl ari citi manuskripti: We
accuse zviedru valodā, Krievu baz­nīca
— komunistu partijas gūstek­ne
uo;
Lielu atsaucību ASV, Kanādā, An­glijā
ieguvušas LNF skaņuplates,
kur tās novērtē kā nacionāli kultū-
^rālu un politisku faktoru. Līdzši­nējās
T, Reitera kofa Stokholmā
iedziedātās; plates ar J. ZāllSa CeļJ
uz dzimKini unJūrlņ* prasa smalku
tīklu jau vairākkārt pavairotas, un
fonda valde nolēmusi pasūtināt vēl
trīs Jaunas plates ar E. Dārziņa
Melanholisko-valsi, J. Medlņa Āriju
no 1. svītai, (bij. Nac. operas or­ķestra
ieskaņojumā) un T. Reitera
kopa (Latvijas brīvvalsts) iedziedā­tās
E.- Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne,
Cučl mana līgaviņa. Pūt, vējiņi un
E, Dārziņa Sap^u tālumā;' Platei'
b ^ 'gkfevās pirms 'Lieldienām.
Nol^o/ka Norvliijo nov
uzņēmusi voiriik lotvielu bigļii
Latvija k nelīgi apspiesta, ar
šādu virsrakstu Norvēģijas lielākais
laikraksts Aftenppst^ 17. Janvl^a
numurā ievietojis plaSu Interviju ar
prāv. 0. Sakāmi sakarā «r pirmo
latvieši^ dievkalpojumu Norvēģijā,
kaš notika 15.. janvārī. Rs^stā at­zīmēts
Latvijas valsts liktenis, oku*
pācljas, bēgļu problēma un Iztikta
nožēla, ka Norvēģija nav uzņēmusi
vairāk latviešu bēgļi^ kas tāpēc
spiesti emigrēt liz garīgā ziņā sve­šām
zemēm. Tālāk. pieminēta abu
tautu kultūras radniecība un maijā
gaidāmā Reitera kora viesošanās
OMo, Par Latvija» tagadējo stāvokli
teikts, ka tas tautai nav bijis tik
draudīgs ne Jāņa Briesmīgā, ne Pē­tera
Lielā laikā, Jo 1941. g. 14. Jūnijā
sāktās deportācijas turpinās, un boļ­ševiku
režīms iznicina zemniecību,
visā zemē iekārtojot kolhozus.
Raksts ilustrēts ar Brīvības piemi­nekļa
attēlu.
Kā pārbauda
laukstrādniekus
emigraci|ai uz ASV
Emigrācijai Uz ASV tagad dota
priekšroka lauktatemiecibas rak­stura
galvojumu saņēmējiem. Britu
joslā tiem ne reti Jādodaa UB tran*
Sita nometni Jau 4 nedēļu, iaiķi Sfc
dokumentēšanās. Daudzajām Icomi-sijām
Ventorfā tagad pievioiojusies
vēl jauna, kas pārbauda nākamos
emigrantus lauksaimniecībai pras^
mi. Kam IRO arodu pārbaudes kar­tē
piemērota atzīme par lauksaim­niecības
darba prašanu, tiem eksāt-mens
vieglāks. Pārējiem pārbaudē
Jābūt nt tikai labi sagatavotiem, bet
ari atjautigieml
Dali piemēri illustirācijai: ,JPastās-tiet,
kā zirgs pieceļasi Un kā govs?
Bet aitat No ķ\xm puseb jūi slauk-slt
govi? Kā sē^t ftboliņut qik iiele
Latvijā bija piena tauku procoits
vispār un kāds bija rekords? Kam ^
flgika grūtniecnm laiks J C O ^ -
kam, zirgam vai govij?' • / \ > .
Pārbaude dažos gadljuilhos ilgusi
pusotiras stundas vienam ^ēkam
un skāruM ari ļoti speķus jautā­jumus,
Qim«aes loc^ļi pārbaudīti
n e t i ^ eksāmenā jāpastāv vienīgi
ģimenes galvām. V4
P R I K K S D A R U vsmn
. TautieSi Anglijā paveikuši prteĶ-*
darbus Latviešu nacl<mfllās pado­mes
organizēšanai Statatk kowklJa
izstrādājusi statiltu pr|]#L Jbet
vēlēšanu komisija, kuras prl^SēdiS
ir prāv. 8. Bwgs—vēlSšanu liMtrvik-dju,
kas vēl jāapstiprina rīcības 1M>»,
mitējai Vēlēšanu tiesības b»ida ?(-
^ Anglijas tautieU, kas sasDiiguit
18 g. V. Padoma sastāvēs no 25 .]or
cekļiem, kurus u& 2 gadiem Ievu
tiešās un aizklātās vēlēšanās.. Rltt-bas
komiteja projektus apspriel un
pieņ^ šinīs dienās, lai varētu Stā­ties
pie pašām vēlēšanām.
DP specifiMtn ]mķ^
trejas sava apgobola
Latvijas 18. Janvāra numurā Wja
ievietots norādījums D P .ipeciālis»
tiem, kas vēlas izceļot, ifflodegt z i ­ņas
IRO galvenajam štābam Sad
Kisingenā līdz 23. Janvārim. Kā
mums^ļĻ^ven|us^tabs paskaidro, Jaft
jā" Horādljumā ieviesusies kļūda;
īstenībā Vašingtonas pubU^ķfiS' *ln*
f^rtmcijes^ Urojs-^t^ ipaH inte­resēts
uzzlnļt ziņas, tikai par no*
teiktiem, *ne<!iailclzteni latvt^U I t^
clāUstiem. VisurM kā lat^rldu, tā
tu tautibu D P sp^āUstiem ir paa
viga iespēja reglstirēties tuvākā OftO
izvietošanas ierēdņa birojā, 8^ ife-ģisti:
ācijai ari nav notēlots tei^titinS,
bet, protams, paSi DP 4>eciāli$U
toteresēti reģistrēties Iespējami āt^
rāk, tā palīdzot sagādāt sev plenlļe»
rotas izvietošanas iespējas.
Latvietis jumj vācu zemniekmājām
jumtus
gadu laikā, bet vēlāk tai jābūt vis­maz
1 dienas algai ik mēnesi. To
ari labprāt dos katrs, kam dārga
Latvija un kas tic vadībai. Bez stip­ra
un centrāla pārvaldes orgāna, ko
izveidojušas kopēji LNP, LCP u]\
LCK, saziņā ar sūtni K. Zariņu, vēl
pirms, mūsu galīgas izklīSanas» trim­das
saime kā aktīvs cīņas spēks nav
saglabājama un Latvija jāuzskata
par zaudētu. Vadības autoritāte iz­šķirs
visu.
Ja vienprātības trūkums LNP to­mēr
sniegtos tik tālu, ka tā šinī lik­tenīgajā
bridi nebūtu spējīga pildīt
savu pienākumu, tad Latvijas bojā
ejas grāmatā par to neizdzēšamiem
burtiem būs rakstīts: „Svērts, svērts,
viegls atrasts."
Trimdas vadībai vēl -pēdēiā bridi
jāpārvar tās lielākais vājums—vien­prātības
trūkums, un jāpiepilda
o^Vn^Ko., v i - i - T.qtvio§i, brāļi, sado­sim
rokas..." Ja tas izdosies, — cerē­sim
to — mēs kopīgiem spēkiem iz­glābsim
Latviju.
Dr. J. Knostenbergs.
.65 g. vecumā Ignats A-čs jūtas
tikpat spirgts kā savās . jaunības
dienās Latgales lauku sētā. „Darb^
cilvēku dara jaunu, atņem daudzas
rūpes un dod paļāvību dzīvei," viņš
saka.
Slezvigas-HolStelnas apgabals Vā­cijā
daudzās vietas ļoti atgādina mū­su
Latgales ciematus. Ne reti redza­mi
vēl salmu jumti, M gan pēdējā
laikā tos konkurē šīfera un kārniņu
segums. Tomēr tie vēl turas. Sava
daļa nopelnu salmu Jumtu „pastā-vibā"
lr pēckara gadiem, kad šīfera,
kārniņu, tāpat skārda rūpniecība
bija pilnīgi „iesaldēta".
«Kādreiz nelaimē ir arī laime,"
saka mūsu Latgales novada tautietis.
„Ja pēckara laikā visa būt'i bijis pa
pilnam, nebūtu radusies izdevība
strādāt, jo kas gan labos laikos bū­tu
vēlējies savu māju jumtus apklāt
ar salmiem.."
AUSTRĀLIJĀ JAU 8000.
Pēc austrāliešu iestāžu informāci­jas
līdz 1949. g. beigām Austrālijā
ieceļojuši pāri par 8 000 latvieSu. No
britu joslas vien Austrālijā Ieradu­šies
35.000 DP. Drīzumā Austrālijas
krastā sagaida izkāpjam 100,000 ie­ceļotāju
no Eiropas DP nometnēm.
Sevišķi pateicīgi Ignatam A-ēam
vācieši bijuši tūlīt pēc kara, jo tad
kurpe spiedusi, vissāpīgāk. Tad vācu
zemnieks daudz nepētījis speķa šķē­les
biezumu, par to vērtīgāks viņam
bijis jumts virs galvas. J o popMlārs
Ignats kļuvis Slezvigas-Holšteinas
rietumu daļā. Vēl šodien vlņS atce­ras
gadījumu Hūzuma apkaimē, kad
kāds vācu zemnieks šo izsviedis pa
durvīm, līdz padzlrdis, ka Ignats Ir
ārzemnieks. Bet kad turpat divi k i ­lometri
attālajā ciemā kāda cita
zemnieka ratnīcal uzlicis pieklājīgu
salmu jumtu, kaimiņš klāt gan: lai
piedodot, Sis domājis, ka Ignatam kā
ārzemniekam kas nelabs aiz ādas...
„PaSrelz mums, salmlniekiem, zie­du
laiki garām, jo pamazām atkal
atgriezās vecās iespējas. Tomēr Ir
arī vēl tagad zemnieki, kas tā ie­mīlējuši
salmu jumtus un viņu ro­mantiku,
ka par Jaunlaiku ,8kur8te-ņiem'
negrib i dzirdēt,** stāsta tē­vocis.
„Žēl tikai," Miņš piemetina,
„ka, pārvietojot nometnes, nonācu
apgabala austrumu daļā. Te vairs
nav tās pazīšanās, un, c^c pagaidām
izdevies novērot, salmu jumtus redz
retāk. Bet sāksim sapazīšanos un
darbu no jauna, jaunos ļaudis, svai­gā
gaisā..." B,' M.
LATVIEŠA iJPAIlbZiBA''
Latviešu un dtu tautu mitas,
bērni un slimnieki saiutuli, ka IRO
ierēdnis latv, B.\Vircbur^a8 centrļlā
nometis, ievērojot burtie IRO |n<-
strukcUas, bargi noraida jebkā&i
ierosinājumus apstākļu uzkboia^* ^
„Es neesmu mediķis, oet mesings,^ •
ir viņa atbilde tiem, kas lūdz pali»
dzibu ēdienu kārtības mtaiņai, jo iz­sniegto
šķidruma daudzumu (t(^
šās mātes) nevar noēst 4 reizēs, ko
saņem 1 reizē, kas pie tam dažreiz
nemaz negaršo. 1. februāri bez kā­da
ieprieklēja brīdinājuma tbc slim­niekiem
tika ietiirētas papilddevas,
bet mātēm piens, aizbildiiu^ļfs, Isa
jāpārbauda saraksti, kaut to jArbau-dei
laika bija mēnešienu Pusdienu '
sadale mātēm un bērniem notiek
caurvējalnā koridorā, kur dažreiz
Jānostāv pus stundu.
Kad palasās par notikumiem Itā­lijas
caurbraucēju nometnēs, tad
gribas teikt, ka drīz to varēs attie­cināt
arī uz minētā ierēdņa kontro­lētām
nometnēm. Jāšaubās, vai $ā-da
izriciba ietilpst IRO svētigajfi
programmā. ^
A Romaka, Vircburgā
MANA MEITA IR PRECEJUfllSS
AR LATVIETI
Tautietis B. Sulcs Oksfordšlrā
laikraksta Latvija 1949. g. 98. nu­murā
sīki pieskaras kādam manas
ģimenes jautājumam. Nebiju agrāk
domājis apgrūtināt ne laikrakstu,
nedz lasītājus ar ģimenes lietu iz­tirzāšanu.
„Pārmetumiem turpino­ties,
esmu spiests pasacīt, ka E. Sul'
ca un dažu citu personu uztrauc
kums par manas ģim«ies locekļu
asimllēšanos ti^mdā ir pilnīgi ne­vietā:
mana meita, kas minēta rak­stā
ir precējusies ar Tstu latvieti —
DP, biJ. Pinebergas universitātes
studenti!, kas pirms neilga laika
emigrēja uz Austrāliju.
Leonīds SlaacftSjs,
Laplatā, Argentinā
iv l
ie^utfA bet palaja^
•"Slrfda I ^ atol izniru, np
^iglpļn-saJflu;^^
p«'hrv vajiiižfb^ appak$«*ļ
ftatlenu, kas* šajā bridi ap-^
t^iaal IBet es sniedzu s a^
draudzei lapu ar sluffl^
pSSlpmāJiņa Levittr;mā
ddhru vērtībā, 19 pēdu d^ai«l
ilbtai, divas skaistas guļamislaķa^ Slgllddl^ta vannas .IsJāMf^^
»pki|»es uz otni 'itlvi*,Jn»
Tle^ var izbūvēt vēl dlrai g^f?«-
Istabas un vaiinas iitsjbu,' m kvad-rttpēdu
dārzs, vllJšonSVais G c n ^
Heettic jS kul^Q)^u ledui, iķs^
atttomaWJa.l)e
Anglijas dsiba nOnistr^
Ujui sūtnka K. Tlarte peksdd-iDjumu,
ka tagad raduMel Iespēja
iMvot no darlft tos lari^.brlv-.
prf dios strSdnidcus, kasgrlb
iHisaaLfAtorIvolana no
uu. gadflumā individuāli, un
Jāiesniedz lūgums
m jnlalsfrljas noda-j^
Jto^trijas Izdotā instrukcija
JwMca^ no darba atbrivos ^ tikai
Si^^J?*^ nevainojami
Vismaz 18
J^^^^ «tudlju kursam jābūt
«*^1»s dod
i odzĻ PriefcSnote&ums
H i ^ ^ x ^ ^ ^ ^ ^ univeraitātē
mācftas iestādē J ā l ^ ^
S ^ ^ a n t a uiemiS
«««AfiSt mācību naudu. 0)
ķenguru, to
"«^ »<Ste Vēl
! S ? k a u t ^ l ^ ^ ^ f « i « u r 8 pa-ga