1950-02-11-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mii*! las, mo^ i f ^ ^ I f e . ^ Art d ^ 'lurnālg ber 'drošn^i ^filiji^^ sitodeta, kai kar^vliein, bet lit Msllik-par Drīz ižSc . _ Bauceite$ loja gaisā Groi- I^nzeik tp ra( ;iigām pulem » f ^ a d ^ H'^i^e» LU ŗair pāri Ode LATVIA Lalvtan New8paper PublUhed uodef BUCOM Qlvli Aftolir» Otvisiod Authorlsatloo Number UNDP us. Ptibluber Vand Idttori Vaicstmaii um< * O^gt. Bsaungcn/iii Brelte 8tr Prlnter: Ungebeuer & iHaner. Ļudwig8buri»., Kfimer^ •Ir, 16. Pul)Uihed twlce w e c ^ CirculatJon um L A T V I A N N E W Š P A P ER Nr. 12 (S56) Seatdi^ 1951. g. IL 1^. tsnia titMHMt 00 i M i M i i mtt«)t. Oālvmii rtftMMmTf Mmboft; filvtnt. fadakiiD|l vtttnlekii ai CuUtlt. RtM* totl: A. BolltiiAL J. Jl u Svma. AultliUjAt BooB». c»a»tm A. c TM CtiUnflmm.. Briltt 8ti. uno immigrācijas likumu pieņemt tik^^ šogad uzņems 50.000 DP LWF pafulzes ieM^^^^^ vacusaUeaba^ ena K S r » » ameri&iņii jojilaii DP preses konferencē, kaa notika 8. feb- «iibl Bftd Ki9li4[enā, atblldigie IRO a a l v ^ mitnes ierēdņi sniedza plaiaknii padkaidrojiimņs par aktuāllm emigrācijas problēmām, li fpaii ^ r Izceļošanas galtii uz ASV. kā ari Jamiā Savienoto valsta DP lika- •m4 pieņemšanas izredaim. Svarigs bUa padņojums, ka DP k<»ttisijas' tikko pa da|al atcēlušas līdzšinējos ierobe^ koru dēļ oz ASV pēdSi l a M varēja doties i i ^ darbam paredleētls l^ersoņas^ Kpnf^ pārrunāja ari veiktos priekšdarbus un vēl nākot- ^ n ^ e ^ u s \leijā paliekoSo DP stāvok|a nodrošināšanai, kā airi Jalķā^ df4ē]0 pāhrletoto personu pakļaušanu vācu tiesu lesUUht JurfildOļlIiit; pārējiem apldkotajiem Jautājumiem nozīmīgs Ir k^n-l^ tiaM^. IMI Attf vēl 50.000 DP. nodaļas vadītāja Jūma <Hume). „Tie-ši šodien ir atcelti pēdējā la&a no-teikumi, pēc kuŗletn izceļošanai už ASV pieņem tikai laukstrfidnie^ kus," izteicās miss JGma. „Turp-n^ k 60.procr no visām izsniedzamām vīzām saņems ari pārējie izceļošanas kandidāti, un tikai 35 proc no kopskaita būs jābūt lattotrād-y6t preses konferenci,' IŖO ii^ormāoijas daļas vadi-t . Reiners (Reyner), at- 10 pašlaik Vācijas amerikā-i ' j b ^ Imdies organizācijas ģe-i ^ l d i r e k t o r s Donalds Kingslejs. ar i^rējiem augstākajiem dlilMMj&kiem Kingslejs no- Is';^'progresu grūti izvietoja-nio^ DF' ghipas stāvokļa atrisināša- I t l ; Kā pirmais ievērojamākais solis «tel Virzienā jāmin tas, k a IRO izdevies parakstīt llgiimu ar Zviedrijas Viad^u par 150 tbe. slimo- DP un tJda paša skaita piederīgo uzņera-iļs^\ x. Slimos D P Zviedrijā novietos ' ^daietfEil^ibas iestādēs m sniegs v i - ņ i ^ lai^jami labāko aprūpi un :firsftileaifo palīdzību. Ari pēc Iz-v^ eļoSanās ti€^ v^ēs palikt Zvied-rijā uz dzīvi. Līgums gan vel r a l i - iioēj^mi bei, "SKUpū koferi % kontrolēja ]m :v'ib'^ .-Vīra; M rt^Bfļmi raidi i p H a f as^ Jo ļpār nodevību bri- I e b l ē s . ,, • ^^kSpēč ģen. iērUhē. IzršdiļI» P ^ a » kopš pa# afi padomju ,01^ .._ ņagrīde» orgāni»!! m^mfģMs'^imti: ņiemti ŖP i^^Ndodaš utt k r i e v i d ^ ^ īinieitj ikaimam (Nw _ i ^ ) i r K a t r u nakti W ?kj|a«irin}ias kazarmām i a t & ^ kas aicina' sac^' Kilevijas apspiedējiem tj» iifc i Gtodiiz katru diefU vissl^ i ^ H i m l un pavēles n^"^' % .pat bieži arī HeC- [es drgani7āciia saņ^ JSvn0ylSrrS, jo tur dar-tkm MGB ierēdņi. M^ikulova pūles ^ i m^ bez panākamie^ # uz Au?trumvāciju Beriŗ i f e i i i n o saviem labak^, ' ' i ^ piilkveiai Voroņi^v ^ a i ^ viņam he\67^^ 'MMpSm HenzelaU^ ^ i ^ - f i e f jau pēc .daži^ l i d l k ^ skrodera ē^istiji nošāva ceļa «aaiuz Berlīni. P a r * ^ izsolīti 25;000 a u s t r^ tkr bficiāU d o k u m f^ miojf M49. gada 16. 3» ^^it^fetā m R. « i /^ 8#>ni&> Henzelis nav w im^^tas^ izdosies Jaun^|! •IļNNlSiiM^ P f ^ ^ uzturēšar nii p $ v i m t ^ e d ^ t l 10 tnilj. dō-lliru; Pašlaik organizācijai pūlas at- • r i t f Izvletdiaņas iespējas vēl apmē-rijsv 24.500 personām, kam nepiecie- Saima aprūpe speciālās iestādēs, pie k^m šai grupā ietilpst 4200 tbc slim-n i ^ apmēram ar 2700 piederīga-jitoi,> Iespējams^ k a Zviedrija uz-ņ^ an^)^ 1bQ sUnmieku skaitu nākotnē vēl paplašinās. Bez tam jācer» ka art dtas valstis sekos šiin piemēram Attiecīgas sarunas, ķuŗfim sa-gHoāisis labvēlīgs iznākums, ieva- [tesjau ar Beļģiju, Dāniju un Idv IRO ģenerāldirektors porā-cttjis ka uzlabojušās Izredzes DP iHpediUistu iz^i^etoSanai. KonkrēU l^i^tdams, ka .500 .speciālistus uzņems Kanāda. Riinājōt par emlgrācljasi gaitu uz Austrāliju, Mr. Reiners atzīmēja, ka izceļotāju skaits uz šo kontinentu pāmiedzis jau 100.000. Austrālijas viliKba domā šogad uzņemt 50.000 feļiigrantu. I RO iekārtojusi 2 speciālus kuģus ģim^u pārvešanai uz A^sfirāUju. Sals kuģos izdarīti sē-vļSķl uzlabojumi kabīnēs, ierīkotas t ^ u virtuves, kā arī pastiprināti gādāts par sanitārām un medicīniskām ierīcēm. Pašlaik IRO apsver i ^ j u pārvietot Austrālijas brau-cēju traiisitnoimetnes no Itālijas uz VSdju, bet galīgs lēmums šai sa- Icļtrā nav vēl pieņemts. Jautājumā par emigrāciju uz Saviļņotajām valstīm žurnālistiem plašus paskaidrojumus sniedza* IRO Iļdvenās mītnes ASV emigrācijas Amerikānn josla lai darba eaistits mag. oec. K. Kalniņš strauji tuvojoties IRO darbības beigām, arvien akūtāka problēma kļūst Vācijā paliekošo DP i ^ a u - šana vācu saimniecībā. Ļoti apsveicamā kārtā šis problēmas atrisināšanā pirmā pieteikusies palīdzēt Luterāņu pasaules federācija (LWF). Šī brīvprāUgā organizācija, kas jau tik .daudz ^palīdzējusi DP izceļošanas un aprūpes jautājumos un kas nolēmusi savu darbu Vācijā turpināt ari pēc IRO darbības beigām, grib jo cieši sadarboties ar IRO tieši grūtajā pārejas posmā, lai DP le- ^kļaušana vācu saimniecībā noritētu iespējami gludi ua-bēriem labvēlīgi. Jau pirms IRO aprūpes darba beigām, kas paredzamas š. g. 30. jūni- Jnāie kliaeiikJāL Tsaagsa indoāzmīmaē ,ā tkraa viziscteuļovšāaknāa^ ' L h i '' ^lal Ki rseailiizlēltuf ITRROO programmu (Turpinājums 4. lappusē). eni gaiha manevri Rietun Frankfurte: (C). — Šonedēļ Rie-tumvācijā notika «lēpeni". gaisa trauksmes mlģinSjumi FrifeiAfurtē Ittk; d l ^ ^ t l i s l i d i o t DP nometņu iekļaušanai vācu saln^- nlecības sistēmā, pie tam domājot par katra atsevišķa DP labklājību nākotnē. LWF ^ stāvokli apsvērt iespējami rupigiun izmantot visas Iespējas, lai ari n^otnē varētu palīdzēt bēgļiem — saviem t i cības brāļiem. Lai šo plānu sekmētu, L W F bēgļu aprūpes dienesta amerikāņu joslas direktors Kenets Sei^ts (Kenneth si^fliijts kur^;4aitā'^^ cerības piepildīsies LIELIE UZDKVUMl Sutna I Feldmana runa Bostona Viens no UeVklem latvIeSu puleHanls oentrlmASTIodliii IrBilf) tona. Latviešu organiiēSanl te lieli nopelni Amerflma liIvMm taiilirimt savienībai, kas Bostonā darbojas Jau Ugns. gadus. A g t l ^ t e i i ^^ organliftcUa spējusi saturft kopā, un bijutt stItMni balati lat^iiii^ gara un tikumu saglabāSsnā. Jau pēo pirmā pasaules kaft ta^^ W, vieidba sniedza materiālu un morālu aUNdstu iautleilam m dāra to ari tagad, patfdzot UtvieSiem trimdā. motMt darbibm itattH vēl paplašināt, beiiMaidiIbM darba iekārto^ ari mtriķū lafvMukini ftotēku un dom^ianliējot aroMvu, kiirā uriorātu visaa ilņas, kaa •Mļ^^ mas ASV publlcistikl par Latviju un latvidiu tai^ta, Draudrigi aicinājuma dienā -28. Janvāri savloilba Bostonā bU» rikojusi iatvieSu vakaru, kufā runāja sfitnis |. ITeldmanls. lu tauta balsos par Leopoldu Brisele (F). - Trešdien Beļģijas parlaments ar lielu balsu vairākumu aerodroms pirmdien un o t r d i ^ bija stingri apsargāts, tm visi ASV gaisa ?Pēktt g a m i ^ '^tradāa aufļstākās tjjauksmfts stāvokli Manevri nt^tl-ka, lai pārbat^tu, d k īsā . laikā amerikāņu gaisa spēki spējīgi pie-lalkoties bries|nu gadījumam. AP ziņojumā uzsvērts, ka amerikāņu virsnieki atteikušies paskaidrot, vai šiem manevriem i r kāds sakars ar Iespējamo vajadzību atjaunot Berlīnes gaisa tiltu. ASV gāk uztraukties par zīdu vajāšanām Padomju savienībā Ņujorka <E). — Amerikas Balss ziņo, ka Savienoto, valstu arodbiedrību apvienība AFL, kuŗal i r ap 8 miljoni biedru, pieņēmusi protesta rezolūciju pret žtdu vajāšanām P a domju savienībā* Sal rezolūcijā minēts, ka pretžīdu kustība tur jau līdzinās pilnīgam antisemītismam. A F L saņēmusi informāciju, ka žīdus atlaiž no visiem svarīgākajiem posteņiem ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrijā. Viņiem nav atļauts strādāt arī padomju okupācijas karaspēkā Vācijā un Austrijā. Gandrīz vienlaicīgi ar šīs rezolūci-,. jas pieņemšanu žīdu problēmu apspriedīs arī tautas pārstāvju nams. Vairāki runātāji norādīja, ka P a domju savienībā antisemītisma kustība plešas aizvien vairāk un tūkstošiem žīdu no Polijas un Ukrainas deportēti uz Sibīriju. 1 ^ ia{^^ pleiīisēdi mag^ oee. KārU IĶaii^u. Federācijas, vadība ir pārliecināta, ka K. Kalniņa plašā pieredze, visu DP vajajJzību laba pazīšana un līdzšinējais darbs DP labā padara viņu sevišķi piemērotu šādam atbildīgam uzdeviunamun ka viņš spēs sniegt lederācijai ļoti vērtīgu atbalstu šai darbā. Saskaņā ar IRO plāniem pārkārtošanas darbs sāksies 2. apgabalā, K. Kalniņam cieši sadarbojoties ar LWF apgabala pārstāvi garīgās un labklājības Uetās V i l j m u H. Laza-retu (Wllliam H. Lazareth). LWF bēgļu aprūpes dienesta amerikāņu joslas birojs sadarbosies tieši ar IRO 2. apgabala vicedirektoru Vašingtonu u n vispār pārstāvēs D P i n tereses visā pārkārtošanas programmā. Kad tā 2 apgabalā būs sagatavota, K. Kakliņš savu darbu vienlaicīgrveiks arī dtos amerikāņu joslas IRO apgabalos. tautas nobalsošanu, lai Izšķirtu k a raļa Leopolda atgrlešsoīds troiil. Nobalsošana notiks 19. februārī. K a raļa krize Ŗeļģijā ilgst jsiu kopš otra pasaules kara beigām. Toreiz, kad beļģu armija kapitulēja, karalis izšķīra! palikt pie tautas. Vēlāk vlņŠ apprecēja savu bērnu ņudzlnātāju un piešķīra viņai princeses Retijas titulu.' Komunisti un sociālisti pārmeta . Leopoldam sadarbību ar vāciešiem. A r i tagad viņi balsoja pret jauno lUsLUippro^ektu. — Mūsu seme gan Mupēta, ^ teica sūtnis — mūsu Valsti piftt-dents un pēdējās* Ucumigās ^ d l b t t locekļi gandrīz viM depc»rtM tīd. nomaitāti, un tomēr jūs šodien Jri-dzat savā p r i ^ Latviju sria&ņp* reto pārstāvi Sāviiinotās vatsttl^ kam ir tiesības runāt Latvijas vHUto jauna rakete ASV Vašingtona (E). —. B BC ziņo no Vašingtonas, ka Savienoto valstu flotes ministrija konstruējusi jajunu raķeti, kas nosaukta par Vareno pel i (Mighty Mouse). So jauzm Šāvi» ņu izlietos gaisa kaujās. ASV aizsardzības ministrijiĻ publicējot i n formāciju par Vareno peli, ^paskaidro, ka tās iedarbība jau Izmē-ģkiāta Kalifomijas tuksnesī. Raķetes sniedzamība i r daudz lielāka nekā visiem šāviņiem, kas k<mstrur ēti otra pasaules kara laikā. Apmē-*' ru ziņā Varenā pele i r neliela, tā ķa lidmašīna var uzņemt lielāku skaitu. Tomēr tā tr pieticami ātra ūn Iedarbība, lai ar vienu pašu trāpījumu iznīdnātu ienaidnieka lidmašīnu. Varenā pele konsiruēta speciāli lidmašīnu apkarošanai ķlnājaa jautājumos, kas skar mOiii zemi un niūsu tautu. Jau šis faMl' vien rāda, ka krievu varmāc^M^ tijas valstu aneksija nav, klusu ^ šot, atzīta. Taisni otrādi, p a i # lt visvarenākā lielvalsts pi^t to l i i i || savu, ja tā varētu t ^ nepārteiih tu protestu, pi^mot Udsās p^Oļb|ii vēstniekam ari Latvijas plkivisigili» pārstāvi^ kam kā nesija» šefam fir juridiski tās pašas tiesības kā aaiv^ jetu pārstkvinu Meklēt saprašanos ar Padomju savienību nozīmē velti skiest laiku ASV ĀRLIETU MINISTHS E C E S O N S PAZIŅO» KA AMERIKĀŅI ČETROS GADOS BEIDZOT IZPRATCiSi KREBIĻA TAKTIKU x— MASK A V A ATZfST TIKAI VARU, UN ASV T A P Ē C STIPRINĀS SAVAS POZICUAS, KAUT VAI AR SUPERATOMBUMBU m Maskava tomēr grib runāt par superatombumbu , P5- m Maiskava (B). — Nei algoties uz ārlietu ministra Ečesona deklarāciju trešdien, ka ASV valdība nemeklēs nekādus saprašanas ceļus un ^iera sarunas ar Padomju savienību, ā r z ^ ^ k^spoņdenU no Maskavas ceturtdien ziņoja, ka Maskava vēlas nodibināt kontaktu ar Va- SķiĶtonu, lai eventuāli sasauktu fiķonferend par superatombumbu un pasaules drošību". Par šiem mēģi-i^ umiem ziņojusi ari ASV un Anr ^ j a s vēstniecība Maskavā. Sais z i ņojumos, pēc Daily Mail Maskavas speciālkorespondenta Viljema Hār-kēsla informācijas, uzsvērts, ka prezidenta Trūmena deklarāciia par ūdeņraža bumbu ražošanu Maskavā radījusi „ļotl bažīgu reakciju". Bez tam ari maršals Staļins pēdējā l a i kā saviem līdzstrādniekiem atkārtoti izteicies, ka viņš „paUe8l vēlas atrast ceļus uz saprašanos ar rietumiem". New York Times Maskavas korespondents savā ziņojiunā Iet vēļ tālāk un apgalvo, ka Padomju savienība «gatava katrā laikā satikties ar A S V pārstāvjiem, lai tiešās sarunās apspriestu kopējas problēmas". Tiklab Vašingtonā, kā Londdnā jau to vien, ka Maskavas korespondēti varējuši saviem laikrakstiem nodot šāda satura ziņojumus, uzskata par drošu paami, ka Kremlis tiešām taustās, vai nebūtu iespējams sasaukt jaunu miera konferenci. Kā zināms, taisni pēdējā laikā ārzemju korespondentu telepammas Maskavā stkigri cenzē. Vašingtona (A). — Arlletn ministrs Eēmns kārtējo preses konferenci trešdien izmantoja svarigas deklarācijas paslucBnāšanai — ASV ne-cenfisies tuvināties Padomju savienībai, ari superatombumbas jautājumā ne, Jo amerikāņi atiinidfl, ka nav vērts ar Padomju savienību slēgt Ilgumus tāpēc, ka tā netur solljumns. ,JPašreizēJais stāvoklis pasaulē,** teica Eēesons, „ir sliktfks nekā Jebkad bijis. Mums tomēr Jāpatur mie-rigl nervi ASV pierādīs, ka mnsn ārpolitika var būt augstākā mērā reāla un plelaikoties^ faktiem. Padomju savienība atzīst tikai yam un spēku* Starptautisld līgumi un solījumi ar Ma^avu n bez nodmes. ASV politikai līdz šim bijuši panSftumI tikai tur, kur Staļimt ārpoUtis. kajiem centieniem pretī likta ātra im noteikta riciba. Tāpēc mūsu lielākie panākumi līdz šimflr Berlīnes blokāde, pilsoņu kaps Izbeigšana Grieķijā un saspnētii stāvbk|a atslābSana Tnrcift. Sie piemēri rādljoši, ka mūsu politika pasaules miera nodrošināšanai jāveido ar ci^u apņēmību un spēku.** / Ārlietu ministrs Ečesons ar pēdējo ļ Eiropai līdz šim palika bez atbildes preses konferenci trešdien Vašingto*- nā ievērojami noskaidrojis stāvokli sarežģītajā situācijā, kāda valda jau kopš 14 dienām pasaules lielajā politikā. Pēdējo divu nedēļu notikumi risinājušies gandrīz pilnīgi Krem-^ ļa Iniciatīvas ietekmē. Padomju savienības provokācijas pret Franciju, ASV pilsoņu un diplomātu tiesību neievērošana Ungārijā un B u l gārijā, sabotāža UN, traucējumi Berlīnes satiksmē un komunistu partiju demonstrācijas pret amerikāņu pilsoņiem, Maršala plāna pa- Hdadbu un A S V ieroču sūOjui no rietumnieku puses. Superatombumbas debates ASV senātā un fuksa spiegošanas afēra arī rādīja, cik ļoti aktīva i r Padomju savienība sava stāvokļa nodrošināšanai pašreizējā politikā. Pret šo Maskavas iniciatīvu ne priekšvēlēšanu cīņā aizņemtā Anglija, ne ar iekšpolitiskām \m Āzijas problēmām noslogotā ASV nekādu pret^aru nebija parādījušas. Šīsnedēļas beigās stāvoklis radikāli mainījies. Jau Padomju savienības un Frsmicijas konfliktā Eče- (Turplnā^ums 10. Ipp.). dos Iecelto s ū ^ Dr. BUnugE^ pēc Viņa priekšIaii(iI|^;^^iM|Sj^ ņemot mani kā viļia Vtaļnlata^ tad, kad I^tvijas valdIbiM dardbl bija varmācīgā kārtā apturētu' ua tādēļ tā nevarēja pati iecelt safil pārstāvi Vašlngtoiiā, bet izdarija ib caur savu āricārtējo I l v a r u nei^rti sūtni Londimā K Zariņii. A t r i UM šīs pilnvaras un pieņemot uz šo]pi> varu painata ieceltu Latvijas l^mnk roto pārstāvi lalkmetfir kad faisi pilns ar elektrību, kad valdību oen^ šas izvairīties n6 katra kisvtir rētu pavairot sarežģījumus ar ial« veno pretinieku, A SV imldlba aplt*«* cīna visas pasaules priekšā, k| # paliek uzticīga tiem lieliem briVIbaa un demokra^jas principiem, u i ku^ ŗiem celta šl valsts un kas to tW gadu laikā n o patstāvību ieguvidbMi kolonijas pārvērta par pirmo pasauc Ies lielvalsti. . Šeit nevar ķūt runa par kādu nfti* Iltisku spēU, par kādu takUsku P t jienu, bet par skaidri nosprā\^t|l tālejošu politiku, kas pamatota U| taisnības principiem un solIjun^enĻ ko Amerikas valstsvīri deva kafi grūtos laikmetos. ASV p o l i t i k u ^ saka tautas vēlēts pariaments ua t#^ dēļ šai politikai jābalstās uz višal tautai saprotamiem nv)rāll6m priu* clpiem: tie tautas pārstāvji. kasslUf dinātu pretējus uzskatus, ne^TO vienkārši Ievēlēti. Tādēļ mēs varam uzticēties ASV valdībai.un padeĒfl gaidīt to brīdi, kad sitīs mūsu gaidīti brīvības stunda. Mūsu '.eri-bas tiks piepildītas, mēs atgrierisi^ mies mūsu zemē, bet mums ari jāsaprot, ka mūsu liktenis izšķlrsiep nevis neatHrīgi no H ^ 'm pasaules notikumiem, bet gan reizē un ko-pā ar tiem. Tāpat ari saprotam, k a briviba neiekritīs mums klēpī kā nogatavojief ābols: brīvības iekarošana prasa sviedru, asiņu un ciešanu upurus, Kad pienāks laiks, katrs latvietis ķersies p l / ieročiem, lai izkarotu ^ mūsu brivību. K a d šis bridis pienāks, to n »8 nezinām, bet mums uz to jāsagatavojas. Vispirms mums jāuztur mūsu nacionālās apziņas kvēle. Nedrīkstam tikai noskatīties, ko citi dara un tos kritizēt, vai atcerēties vecos labos laikus, mums jāceļ, mums jārada kaut kas jauns. Katrs latvietis ārze« mēs i r dzīva apsūdzība pret padomju varmāc^u un hip<rfcriziju. Apzināsimies a r i mēs paši šo savu spēku un neatstāsim to dīkā, bet l i k s im to cīņā par mūsu tēvijas brivību. Katrs no mumS. atsevišķi ņemot kaut ko spēj darīt šinī laukā, bet (Tur{^jums 4. lps>.). t i V>1 liiV!-.;,.:- • -
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-02-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500211 |
Description
Title | 1950-02-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Mii*!
las, mo^
i f ^ ^ I f e . ^ Art
d ^
'lurnālg ber
'drošn^i
^filiji^^
sitodeta, kai
kar^vliein, bet lit
Msllik-par
Drīz ižSc
. _ Bauceite$
loja gaisā Groi-
I^nzeik
tp ra(
;iigām pulem » f
^ a d ^ H'^i^e»
LU ŗair
pāri Ode
LATVIA
Lalvtan New8paper
PublUhed uodef BUCOM Qlvli
Aftolir» Otvisiod Authorlsatloo
Number UNDP us. Ptibluber
Vand Idttori Vaicstmaii um<
* O^gt. Bsaungcn/iii Brelte 8tr
Prlnter: Ungebeuer &
iHaner. Ļudwig8buri»., Kfimer^
•Ir, 16. Pul)Uihed twlce w e c ^
CirculatJon um
L A T V I A N N E W Š P A P ER
Nr. 12 (S56)
Seatdi^ 1951. g. IL 1^.
tsnia titMHMt 00 i M i M i i
mtt«)t. Oālvmii rtftMMmTf
Mmboft; filvtnt. fadakiiD|l
vtttnlekii ai CuUtlt. RtM*
totl: A. BolltiiAL J. Jl
u Svma. AultliUjAt
BooB». c»a»tm A. c TM
CtiUnflmm.. Briltt 8ti.
uno immigrācijas likumu
pieņemt tik^^
šogad uzņems 50.000 DP
LWF pafulzes ieM^^^^^
vacusaUeaba^
ena
K S r » » ameri&iņii jojilaii DP preses konferencē, kaa notika 8. feb-
«iibl Bftd Ki9li4[enā, atblldigie IRO a a l v ^ mitnes ierēdņi sniedza
plaiaknii padkaidrojiimņs par aktuāllm emigrācijas problēmām, li fpaii
^ r Izceļošanas galtii uz ASV. kā ari Jamiā Savienoto valsta DP lika-
•m4 pieņemšanas izredaim. Svarigs bUa padņojums, ka DP k<»ttisijas'
tikko pa da|al atcēlušas līdzšinējos ierobe^ koru dēļ oz ASV
pēdSi l a M varēja doties i i ^ darbam paredleētls
l^ersoņas^ Kpnf^ pārrunāja ari veiktos priekšdarbus un vēl nākot- ^
n ^ e ^ u s \leijā paliekoSo DP stāvok|a nodrošināšanai, kā airi
Jalķā^ df4ē]0 pāhrletoto personu pakļaušanu vācu tiesu lesUUht
JurfildOļlIiit; pārējiem apldkotajiem Jautājumiem nozīmīgs Ir k^n-l^
tiaM^. IMI Attf vēl 50.000 DP.
nodaļas vadītāja Jūma |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-11-01