Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              T*^"""^"^ pārlieci,.^
Vašingtona r š ^ , .
ē dzirdamās itzu^f^^'
plecisko politiku, nr!2l*^«J|fo
toens kārtējā Dre»«»^u^*»it> ^
Oto valstu un īle & C
av mainījušās unTaSi«Ji
a saspnejuma. Pēc LS^tJt
Sm. nesaskaņas tD^^<l«nq
eses rakstos, bet «4
imā ists Trūmenam j' S ^^
mnieciskās konferit '^^^
aida ari k ā d S r S S ^ ^
8 negaidītu." atSS> A\
8 vispār nektnkcltt?"^
nees s a s a u k š a n u / ™ ' ' ^]
Tikpat optimistiski iztei-..
Uetpratēju deleggj
-8 Vilsons, kas v Su
turtdien. CItāl d ? f t ' ! ^
..tdstrijai tuvu stāv^J^*»^
ads augsts amerikā?vaM>
<inis paskaidroja, ka āt«^^
«trija baidās no ēr^Krii""'»
atikas« Konleren f i * ^
rāšoties no tā. cik ta?2'^
8 ietekmēt finanču m 2 " "^
Fzemniekl ASV armijā ^
Diplomātes kgaž,
pavrS (SS). - Celā no m »
'm>_ dienesta vietu Uk^m
ivrā ieradusies Sav. valstuļS
tne Mrs. Pērle Mesta. VinJS
U ā bagāža sastāv niT^J
« automašmas, 15 ceja sS
imofona ar 100 jaunikSm m
;ju platēm un vairākām S
kokakolu. Sūtni pavada sekte£
pteses, atašejs, kas ari ir Bi«S
"rs P. Mesta ir tuva Trūmaiaļi,
ies draudzene un daudz datte
lokratu partijas vēlēšanufBiļ
•ākšaniii. Eiropā viņa tagad le»'
lies jau dlvdesmittrešo relzL
.SV un Anglijas...
(Turpinājums no 1. Ipp.).
Italla krājums Noksas tortS pl»
B uz 24 miljardiem 608 mlljonlgi
aru. Tas nozīmē vairāk mkiS
ļjonu dolāru pieaugumu
usta. Informētas aprindas %
[tonā pēc New8we€k koreņ»
ita ziņām izteikušās, ka i»I
Ldzuma 246 miljoni zelta stitļs
[u9lii6't)l^Ibdt8nljas M
nepieciešamajiem dolāriem.
ŗirunas Vašingtonā ASV, Ai#
iKanādas finanču ministra lUļ
' ļoti sarežģītas vēl viena ieod)
, ASV un Lielbritānijas rilpi*
is samērā lielā savstarpējie
^a un Importa dēļ tik cleSi »
is, ka vairāk vai mazāk tii
iibām jāturas pie viena kursa, 1»
[gtu no lieliem traucējtimla
niecības produkcijā un mak*
klīringos. Pēc Britisli Treasiņ
jjā ziņojuma, bezdarba piea*
i ASV par a proc, piemēram,»
jtu 400 mllj. dolāru zaudžji»,
•jortam no sterliņa bloka zen»!
lādas finanču eksperti savul*
Ticējuši kādu citu analii, »
\, ka algu paaugstināšana 1 *
|ā par 1 proc. automātiski P»
W angļu mārciņas vērtību
10 centiem, ja ta^^ p f g
3V netiek paaugstinātas stt».
_ algas.
isni šai plāksnē abās MnJļJ
Qi pilnīgi pretēji kursi. KaJ
strauji krīt ražojumu ceŗ^
blgas uzrāda gan lenu, w^
t tendenci slīdēt, aņglu #
valdība joprojām puteaPg
strādnieku prasibas J«r "
.^stināšanu un darba laijag
tnu. Tā kā zaura SgJ
sa budžeta rāi^ios b d JP
vai izejmateriālu e«^0^
. LATVBA
Latvlao Newspaper
publlslJed OBder EUCOM ClvU
Affalrs DlvlsiOD At.iithorlsation
Sumbcr UNBF m. Publisher
and Edltor: ValdiJiiaars Lam-
DefP» ^'^^^^ Erlangen,
OberttDr«usDldc-Str. U Printeri
tjuner & Ongeheucnr Ludwlg».
burg Kftmerstr l« Publlshed
twlce weekly. Clicuilation 11.000
Karš pret Tito
var kļūt vēl asāks
Maršals Tolbuchins
komandēšot komin-forma
armijas pret
Tito rezim u
lu
IMnm NEWSPAPBE
Nr. 87 (311)
rrešd., 1949. g. 31, augustā,
unāk trešdienās tin sestdienas.
Izdevējs: LatvleSu Centrāla Ko.
mlt^a. Galvenais redaktors: V
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M, Cuiltls un A, Klāvsons. Re»
dakteri: A. BolStelns. Fr, Igels
J. Jēkabsons. B. Ķīselis. H.
Mindenbergs, A, Ozols. E.
Ralster«. L. Svarcs. Redakcijas
adrese: EssUngen/N., Uhland-
6tr. 8. teL 17339.
ij
{
viesošanās amerikōRu joslā
Latvijas •ārkārtējais pilnvarotais, I, loceklis un LCK vicepriekšsēdis V.
sūtnis K. Zariņš saņēmis Latviešu
nacionālās padomes un Latv. centrā­lās
komitejas ielūgumu—kopā ar ģi­meni
šoruden apciemot tautiešus Vā­cijas
amerikāņu joslā pēc tam, kad
sūtnis vasarā jau viesojās angļu jos­lā,,
Mūsu centrālo organizāciju ielū­gumu
sūtnim nodeva LNP prezidija
Lambergs, sava ārzemju brauciena
laikā uzturoties Londonā.
Kā mūs infonnē, jau tuvākajā lai­kā
sagaidāms ari amerikāņu militā­rās
valdības oficiāls ielūgums sūt­nim,
tā» ka viņa viesošanās ASV oku­pācijas
joslā varētu notikt septemb­ra
beigās.
M izpuaii viM^ ieteJ-fārt
pazemina ŗ^'^^^
flelbritānijas r a f «f/gU
m uz eksportu, bez K » ^
' ts Stefords Krip 3 ^
konstatēja, Anglijai ir
radzi.
ļlbritānija gaW#
ļ8ama?inat ?ava
ķtefords ^^f'^im t
[dien Pazi^^ja P/j;^^
o c e k ļ i e m , k a n kg
»ļā Lielbritānija g
0 milj. mārc. steraj
ka valsts Pārvaf ^
zLa par ^J^'^^ iumu, kas nacis . ^ ^i
informētas aprj^^^^ ^
u vēlēšanos ..sas*
Belgrade (B). Padomju sii»
cienības — Jugoslavijas konflikts
oeairāda tieksmi aislEbt. KopS pa-gijošls
sestdienas irislnājusies vesela
virkne notikumu, ķaai rMa, ka Masn-tovas
pūies vājināt Tito pozīcijas
nemitas. Jugoslavijas valsts uzņēmu-mos
\h ostās notikuSiis sabotāžas, un
padomju ārkārtīgi asā preses un
radio propaganda pieņēmusi apmē­ros,
kas līdzinās IIHI. gada drāma-iiskijim
dienām, kad Hitlera kara­pulki
pārgāja Jugoslavijas robežaji.
Lielbritānijas valsts ministrs Hek-inn
Meknils svētdien teica runu,
kori aicina visu pasauli uzmanīgi
virot Padonoju savienibas mēģinām
Jomus likvidēt nacionālistisko Tito
relīma, tādā kārtā nopietni apdrau»
dot pasaules mieru.
No vairākiem avotiem ziņo, ka sā­kusies
kominforma partizānu ieplū­šanā
Jugoslavijas territorijā. Sest­dien
Fiūmē Romsa rafinērijā izcēlās
vairāki ugunsgrēki. Si ir lielākiS
naftas pārstrādāšanas fabrika, kaa
ražo četras piektdaļas no visām Ju-goslavijā
patērētājām degvielām.
Itāliešu aģentūra Astra ziņoja, ka
ugunsgrēks pusstundā pārņēmis v i -
«u plašo rūpnīcu un ugunsdzēsēju
pūles nelaimi ierobežot bijušas vel­tas.
Oficiālā Jugoslavu telegrāfa
ōjentūra Tanjug tui>pretl svētdien
riņoja, ka Romsa fabrikā aizdedzies
tikai kāds dīzeļeļļas tanks un uguns­grēks
pēc isa laika apdzēsts. AP
no Romas vēstīja, ka Fiūmē jugo­slavu
policija apcietinājusi vairākus
dcimlt aizdomīgu personu, kas
kominforma sabotāžas izveSanai esot
sosOtIti no Albānijas uz Jugoslavi­jas
lielāko naftas ral'inēriju. Ar-lemju
laikraksti savos komentāros
norāda, ka FiOmes ugunsgrēks esot
ndaļa no kominforma izstrādātā
plfina Tito režīma iznicināšanai".
Ziņo ari par sprādzieniem uz jugo­slavu
tirdzniecības kuģiem un kara
flot5,
Maskavas radio pirmdienas rītā
oficiāli apstiprināja, ka no 25.-27.
augustam .īSoliJā' notikusi sa­nāksme,
kurā piedalījušies Albāni­jas,
Cechoslovakljas, Polijas, Rumā­nijas,
Ungārijas un Padomju savie­nības
pārstāvji. Sajā kominforma
valstu sanāksmē esot „pleņemta ve­sela
rinda lēmumu". Reutera ko­respondents
ziņo, ka Sajā kominfor­ma
sanāksmē sot apspriests Tito lik-vidg
§anas jautājums un par galīgo
datumu, lldz kuram Jugoslavijas
nacionālistiskais diktators ..izolē­jams",
pieņemts S. g. 2. oktobris. So-m
pašreiz risinās daudz tiešāka
ļ»n konkrētākā konference, kas ari
|f daļa no nepiedzīvotās "Kremļa ak­tivitātes.
Sofijas lielākajā hotelī
ŗBulgaria" svētdien sapulcējās kom­informa
zemju ģenerāļi. Kā NBC
iļoo, viss kvartāls, kupI reprezen­tatīvais
hotelis atrodas, privātai sa­tiksmei
slēgts, un ielās stāv militār-
J^stcņi. Daudzo kominforma virs­nieku
vidū esot redzēts ari padom­ju
maršals Tolbuchins. Viņš esot ie-
^«Its par kominforma armiju virs­pavēlnieku
pret Tito.
Nav iespējams daudzos ziņojumos
karaspēka koncentricijām pie
Jugoslavijas robežām vienkārši no-
^lait kā pārspīlējumus. Kaut arī
«ļaskava pati kopš pagājušās sest-
«^cnas sistemātiski raida 'ziņojumus
i S^.^^^^^"^ koncentrācijām, angļu
I valdības aprindās izsaka šaubas,
^ Jai tiešam Padomju savienība jau
savilktu karaspēku. Ņew York T i -
korespondents Sulcbergers, kas
i P?^^5tams ar saviem labajiem saka-
^ ļism militārajās aprindās, apgalvo,
f Ungārijā pagājušā nedēļā pie pa-
^as Jugoslavijas robežas; stacioni§-
vairākas mechanizētas divīzijas,
ļ'^ōskaņojums Belgrades diplomiā-ļ^
Kajas aprindās," raksta Sulcber-
^5^5, „pāšreiz ļoti līdzinās 1941. g.
pavasarim, kad Hitlers sāka kaŗa-sajienu
pret Jugoslaviju.^'
Kā tagad kļūst -lināmjs Padomju
^ļ\neniba pāvi, acīm redzot, mēģlnā-i
, ' ^ izprovocēt Tito valdību jau 12.
«§u$ta. Nepilnu stundu pēc oficia-
' s protesta notas iesniegšanas Bel-f^^
m kada Padomju savienība?
*-»§^"»oaHpiva devusies pa Donavu
(Turpinājums 8. Ipp.).
LATVIEŠI ANGLDA STIPRINĀTI
tidbi Dievam^^^
tē¥iemei un labākai nākotnei
Archibiskaps T, Grinbergs apmeklē augstākos
Lielbritānijas baznicas dzīves vadU^^^^
Pēc 12 dienu uzturēSanSs AnglUS arehibīskaps Dr.T. Grinbergs ar
savu sekretāru mācitājn E. Rozīti pagājušā nedē|ā lidmašīnā no Londo­nas
atgriezās VācUā. Arehibīskaps Anglija piedalījās luterāņu Vispasau­les
savienības eksekutīvSs komitejas darba konferencē Oksfordā un ap­meklēja
tautieSus Anglijā. ViesoSanās laikā viņš ieradās speciālā au­diencē
pie Kenterberijas archiblskapa un, apceļojot turpat visu Angliju,
sirsnīgās sarunās tikās ar vairākiem bīskapiem. Luterāņu vispasaules
savienības konferences un tālākā brauciena laikā archlbiskapa T. Grin-berga
un māc E. RozīSa sniega informācija ievērojami palīdzēs rle-tumpasaules
baznīcu vadītājiem un Jo sevišķi ang|u bīskapļem izprast
Baltijas tautu traģēdiju un nepii^cieSamību sākt aktīvāku un noteiktāku
cīniņu pret bolSevismu. Grūto ce|oJ lu^n Anglijā nepiedzīvotā vasaras
tveicē archiblskapa tēvs izturējis ar īsti Jauneklīgu sparu un mošumu,
un daudzos sarīkojumos un apmeklējumos devis tautiešiem Anglijā Jau­nu
ticību Dievam, savai tēvzemei un labākām dienām nākotnē.
Latvijas ārkārt. pikivarotais, sūtnis Kārlis Zariņš ar kundzi un meitu.
i i uzaicina
ecmat par noziegumiem
I
m
Ii
flamburga (Jj). — Vācu kara no­ziedznieku
prāvu virknē jaunākais
ir bJj. feldmaršala Ericha fon Man-šteina
process, kas šinīs dienās sā­kās
kādā britu militārā tiesā Ham*
burgā. 62 g. veco Manšteinu sauc
pio atbildības pavisam 17 apsūdzī­bas
punktos, inkriminējot viņam
galvenokārt kara noziegumus, ko
pastrādājušas Manšteina vadītās
vācU' SS vienības Polijā un Dien-vidknevijā.
Jau pašā prāvas sāku­mā
bijušais feldmaršals deklarēja,
ka viņš nevienā no šiem 17 punk­tiem
par vainīgu neatzīstās. Man­šteinu
tiesā aizstāv 2 vācu un 2
angļu advokāti.
Atšķirībā no vairākām citām
pēdējā laika kara noziedznieku prā­vām
Manšteina prāvas gaitā vēro­jami
daži interesanti momenti. Ap­sūdzētā
aizstāvji vispirms ar nepa­rasti
enerģisku argumentāciju cen­tās
vispār apstrīdēt britu militārās
tiesas kompetences šīs lietas izspricr
šanā. Kad tiesa šos iebildumus no-raidījJii,
britu galvenais aizstāvis Re-džinalds
Pagets nāca klajā ar sen­sacionālu
publisku aicinājumu; viņš
lūdza pieteikties par lieciniekiem
Manšteina labā visas personas, kam
no tiešās pieredzes pazīstami kād­reizējie
Krievijas kaļ-a laika ap.^tākļi.
Pagets norādīja, ka viņa lūgums
speciāli domāts pārvietotajām per­sonām
un agrākajiem vācu karavī­riem,
kas cīnījušies krievu frontē.
Ar viņu liecībām aizstāvība grib
pierādīt, ka tādus pašus kaļ'a nozie­gumus,
par ko tagad tiesā Manštei­nu,
savā laikā pastrādājuši ari kric-
Nodibināta Brivās
Albānijas komiteja
Parīze (D). — Piecpadsmit albāņu
politiķi, kas pašreiz uzturas Parīzē,
sestdiein paziņojuši, ka nodibināta
Brivās Albānijas komiteja, kuras
galvenais uzdevums cinitios, lai at­brīvotu
savu dzimteni no komunistu
jūga. Komitejā ietilps pieci locekli
un tās sēdekli vēlāk pārcels uz Ņu­jorku.
Brīvās Aibānijas komiteja
bez tam jau tagad rūpēsies par pro­pagandas
materiāliem savai dzimte­nei,
organizēs radio raidījumus al-bāi.-
uem un mēģinās uzņemt sakarus
ar partizāniem.
Kā zināms, ASV jau pifms laba
laika nodibināta Brīvās Ungārijas,
Bulgārijas un Cechoslovakijas ko­miteja.
Albānijas komitejai piesū­tītajā
apsveikumā agrākais ungāni
ministru prezidents Ferencs Nadži
norāda, ka viņš vēlētos visciešāk sa­darboties
ar albāņiem, lai kopīgi c i -
nītos pret komunistu terroru un rū­pētos
par Balkānu aibrivošanu. Lī­dzīgu
telegrammu piesūtījis arī Brī­vās
Cechoslovakijas komit. priekš-
, sēdis 2'enkls.
vi. Pageta aicinājums, ko viņš pazi­ņoja
sevišķā preses konferencē, ra­dījis
visā prāvas gaitā intriģētāju
pagriezienu.
Britu aizstāvim izskaitīja pavisam
9 punktus attiecībā uz padomju ka­ra
noziegumiem, kas fcūtu pierādāmi
ar uzaicinātajiem lieciniekiem. Sva­rīgākie
no tiem sekojošie: krievi
sodījuši lielu skaitu personu ar navi
bez tiesas sprieduma; spaidu darbi
ir būtiska padomju valsts iekārtas
sastāvdaļa; krievi izmantojuši kara
gūstekņus nocietinājumu būvēm un
niinu lauku likvidēšanai; NKVD
veikusi iedzīvotāju masveida iznici­nāšanu,
utt.
Tālākajā prāvas gaitā Manšteina
aizstāvji pieprasīja, lai tiesa nopra­tina
3 nesen uz nāvi notiesātus vācu
SS vīrus. Prāvas vadība šo prasību
ievēroja tiktāl, ka minētos SS vīrus
gan neuzaicinās tiesā personīgi, bet
nolasīs viņu agrāk dotās rakstveida
liecības.
Manšteina prāvas prokuratūra sa­vukārt
paziņojusi, ka izlietos apsū-dztbai
lielu skaitu savākto doku-mentārisko
materiālu, starp kuriem
svarīgākās esot daudzas autentiskas
bijušā feldmaršala pavēles viņa pa­dotajām
vienībām. Domājams, ka
viss Manšteina process ilgs vismaz
3 mēnešus. ^
UN informē, ka amerikāņu armi­jas
ziņu dienests lūdzis kongresu
palielināt Savienotajās valstis uz­ņemamo
DP skaitu. Viņu vidū iece­ļošot
arī apmēram 15.000 cilvēku no
tām'zemēm, kas atrodas aiz dzelzs
aizkara. Tautas pārstāvju nama ju­ridiskajai
komisijai iesniegtajā rak­stā
armijas ziņu dienests norāda, ka
bēgļi no Austrumeiropas varētu
sniegt svarīgu militāru informāciju.
Jau šī iemesla dēļ vien kongresam
būtu jāpieņem likumprojekts. Kā
zināms, prezidents Trūmens ierosi­nājis,
ielaist ASV 339.000 DP trīs
gadu' laikā.
Par apmeklējuma laikā gūtajiem
iespaidiem archiblskapa sekretārs
māc. E. Hozitis mums izteicās: „Ga-ŗais
un, jāsaka, ari grūtais brau­ciens,
kas no archiblskapa prasīja
maksimālo piepūli, pilnā mērā at­taisnojies.
Jau Luterāņu vispasaules
savienibas eksekutivās komitejas
konferencē Oksfordā arehibīskaps T.
Grinbergs iemantoja vispārēju cienī­bu
uh atzīšanu. Ļoti daudzos ļautā-jumos,
it sevišķi problēmās, kas sai­stās
ar kristietības im baznīcas stā­vokli
Baltijas valstīs un Austrum­eiropā,
konferences vadība un dalīb­nieki
aizvien vēlējās dzirdēt archi­blskapa
T. Grīnbeŗga domas un
spriedumu. Briesmas, kas visai cil­vēcei
draud no boļSevisma, bazuīcu
vadītāji izprot ļoti labi. Konference
pārrunāja ari bēgļu likteni, it se­višķi
veco ļauiu un slimo traģisko
stāvokli, un pieņēma vairākas rezo­lūcijas,
kas mudinās luterāņu baznī­cu
piederīgos visā pasaulē sniegt pa­līdzīgu
roku. Iesniedzām vairākus
memorandus. Ļoti svarīgi mūsu nā­kotnes
jautājumu kārtošanā bija ari
atjaunot personīgo kontaktu un no­dibināt
jaunas pazīšanās.
Pēc konferences sākām braucienu
pa Angliju, praktiski apmeklējot vi­sus
lielākos latviešu centrus. Uz
dievkalpojumiem latvieši dažkārt bi­ja
braukuši pat no 200 km attāluma.
Neaizmirstami atmiņā palicis diev­kalpojums
dziesmu svētku laikā L i d -
sā. Kad arehibīskaps kāpa kancelē,
ļaudis baznīcā raudāja, jo sirmajā
mūsu baznīcas virsganātautieši Ang­lijā
saskatīja ari brīvās Latvijas un
seno laimīgo dienu simbolu. Arehi­bīskaps
apmeklēja ari vairākus Bi)ģ-ļu
bīskapus, kas visi mūs uzņēma ar
sirsnību un cienību. Speciālā audien­cē
arehibīskaps ieradās pie Kenter­berijas
archiblskapa, Londonas bīs­kapa
un Cičesteras bīskapa, kas ir
anglikāņu baznīcas ārlietu vadītājs
un liels latviešu draugs un gād­nieks.
Pašreiz Cičesteras bīskaps de­vies
uz Austrāliju un arī tur solī­jās
veltīt laiku speciāli latviešu lie­tu
kārtošanai, gādājot par ģimeņu
apvienošanu un latviešu draudžu
noorganizēšanu.
Archiblskapa vadībā notika Ang­lijas
ev. lut. draudžu mācītāju un
draudžu priekšnieku konference, ku-
)rā sīkāki pārrunāja reliģiskās dzīves
t;urpmāko veidošanu Anglijā. Ap­meklējot
tautiešus hosteļos, arehibīs­kaps
dzīvi interesējās par latviešu
ikdienas gaitām un sarunās, kas bie­ži
vien ieilga pāri pusnaktij, no jau­na
stiprināja tautiešus."
Jautāts par latviešu apmierinātību
Anglijā, māc. E. Rozītis savus vēro­jumus
rezumēja spriedumā, ka tau­tieši
visumā apzinās, ka pārejas pos­mā
ar darbu un dzīves apstākļiem
(Turpin. 3. Ipp.)
Trumens sola draudzīgu uzņemšanu Bevinam un Kripsam,
bet uzsveŗ/ka ASV nav palīdzības 0^
Krievi aizvedusi
vēl 11 iraniesu
karavinis
Tehcrāna (F). — Konflikti Pa­domju
savienibas un Irānas piero­bežā
kļuvuši jau gandrīz par siste­mātisku
parādību. Gandrīz katru
mēnesi sarkanarmieši apcietina un
aizved irāniešu robežsargus, par ko
Tcherāna tūdaļ steidzas iesniegt
protestu Maskavai. Parasti uz šiem
protestiem neviens neatbild. Ari
sestdien krievu karaspēks, pēc Irā­nas
ārlietu ministrijas informācijas,
aizvedis 11 irāniešu karavīrus, kas
apcietināti viņu pašu zemē. Teherā-na
iesniegusi protestu, bet krievi
apgalvo, ka irānieši apcietināti Pa­domju
savienībā.
Filadelfija (C). - Prezidents Trū-mens
otrdien Amerikāņu leģiona
sanāksmē Filadelfijā tdca runu,
kurā apsolīja Lielbritānijas delegā­cijai
Vašingtonas saimnieciskajās
sarunās „draudzlgu uzņemšanu un
vieslielāko labvēlību" Brīdinādams
ASV politiķus neiejaukties Angli­jas
iekšpolitikā un atturēties no
pārmērīgas un kaitīgas kritikas par
Lielbriitānijas strādnieku valdību,
Trūmens tomēr uzsvēra, ka „ame-rikāņu
saimniecība nav palīdzības
organizācija."
ASV prezidents tālāk 4 punktos
uzskaitīja ,,brīvo valstu saimniecī­bas
pamatprincipus": 1) Lai uztu­rētu
pasaulē mieru, jāattīsta brīva
saimniecība uz ^arptautiskas sa-strādāšanās
pamatiem; 2) visiem
līdzekļiem jāveicina preču un sav­starpējo
ražošanas paņēmienu vis­plašākā
apmaiņa; 3) jācenšas uz­būvēt
globāla saimniecības sistēma
ar līdzsvarotu pieprasījuma un pie­dāvājuma
izlldzinjumu; 4) saim­nieciskās
sadarbības izveidošana un
saskaņošana nedrīkst kļūt par lī­dzekli,
ar ko jaukties citas valsts
iekšpolitikā, to ietekmējot.
Trūmens nožēloja, ka īpaši šis pē­dējais
pamatprincips attiecībā uz
Angliju Tiav ticis pilnībā ievērots
un ka ASV ..plašas aprindas jaucas
lietās, kas izšķiramas vienīgi pa­šiem
Lielbritānijas brīvajiem vēlē­tājiem."
Londonā angļu kabineta sēde
pirmdien ilga 4 stundas. UP ziņo,
ka notikušas „smagas diskusijas
valdības locekļu starpā par mārci­ņas
kursa pazemināšanu". Nolemts
ka delegācijas uz Vašingtonu dar­bosies
„pēc kollektīvas atbildības
principa, reprezentējot nevis at.se-višķu
ministru, bet visas britu val­dības
uzskatus."
2m
un
Kominforma
taustekļi Brazilija
Sanpaula (W). — Jau vairākas ne­dēļas
Brazīlijas valdība atrodas īstā
kara stāvoklī ar zemē diezgan stip­ro
komunistu partiju. Kad no.skaid-rojās,
ka komunisti iekārtojuši sle­penas
ieroču un munīcijas nolikta­vas,
valsts prezidents Dutra pavē­lēja
aizzīmogot visus partijas biro­jus
un ^ izsludināja tās darbību par
noziedzīgu un pretvalstisku. 600.000
komunisti, atbildēja ar vair(j
nopietniem sabotāžas aktiem
plašiem streikiem.
Sabotāža sākās ar sprādzienu pa­saules
visdziļākajās zelta raktuvēs
Mollo Velho. Eksplozijas rezultātā
Brazīlijas zelta ražošana samazinā­jusies
par veselām 90 proc. Drīz
pēc tam uzsprāga gaisā divas lielā­kas
rudas kausētavas Volta Redon-da
rūpniecības rajonā. Spridzinā­šanām
un uzbrukumiem turpinoties,
valdība iz.šķīrās par ener/'J.skāku rī­cību:
konfiscēja visus arodbiedrību
īpašumus un apcietināja 10 000 ko­munistus.
Bet arī tas vēl nav daudz palī­dzējis
Līdzīgi polipam tagad nele­gāla
komunistu partija .saviem tau­stekļiem
aptver arvien jaunas .saim­niecības
nozares, radot satraukumu
un paralizējot normālo saimniecisko
dzivi. Sarokabā, par Brazīlijas M a n -
cesteru dēvētajā tek.^nilrūpniccihas
centrā, tie izsludinājusi ģenerāl-streiku,
kam jau pirmās stundās
pievienojās 20.000 strādnieku. Otrā
dienā streikoja jau 50.000, kas pilsē­tas
ielās rīkoja demonstrācijas, ku­ras
beidzās ar asiņainām sadursmēm