Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              Nr* 87 (811) 1949. g. 81. augusts.
Ar āutotā partkstu vai InldAlUrm pa-fakttStsjOf
rakfttos tstēikOs dmas nav
teātri 2loa redakcDaa domas
MUMS T Ū L ĪT
VAJADZĪGA
SKAIDRiBA
V Ar jauno IRO rīkojumu, ka ne­kavējoties
var atraut aprūpi un tā-
Uku palldzfbu katram DP, kas, ne­vēlēdamies
atgriezties dzimtenē, no­raida
aptaujas komisijas par pieņe*
, mamām atzītas iespēja» Izceļot, bet
jjo lievišķi ar Sīs instrukcijas piemē?
roSanu praksē, mēs savās bēgfu gai­tās
esam sasniegumi beztiesiguma
kalngalus. LatvieSiem ir gan paru­nā
dāvltam zirgam zobos neska­tās...,
un ar! IRO maizes rieciens
ir dāvāts, bet pasniedzēji nedrīkst
aizmirst, ka ne jau savas vainas dē}
to ēdam fieit Vācijā. Ļoti jāšaubās,
vai A8V nodokļu maksātāji, kas vi-sdl
los gadus nesudi galveno smagu­mu
PP aprOpē, ir pareizi informēti
par IRO ierēdņu izrīcības veidu. Pē­dējo
nedēlu notikumi pierāda, ka
da^dti humanitātes karoga nesēji
Stāv tālu no demokrātiskās valstīs
atzītām cilvēcības normām.
Ir saprotams, ka aptaujai bija jā­nāk,
lai IRO pirms darbības beigSa-nas
gatu precīzus skaitļus, cik no
DP pi^mērotļ IzceloSanat un cik lie­la
bOs neizvietojamo grupa. Pamu­dinājums
ātrāk Izšķirties bija vaja­dzīgs
ar! tiem, gan nedaudzajiem
DP. kas cerēja vēl ilgi ēst IRO vai
kldas eltas palīdzības organizācijas
malri. Bet tJkpat noteikti varam sa­cīt,
ka vairums no nometņu iemlt-nlakiem
būtu jau sen prom radoSā
darbā, Ja vien varētu tikt. Ari bez-
V tleslgajlenv DP, kas vairākkārt Jau
rirrinēti un pārskrīnētl, Jr tiesība
prasīt, lai Šādu aptauju izdarītu pie­ņemamā
veidfi, bez iebaidīšanas un
draudiem. Šķiet ar! savādi, ka IRO
galvenais Štābs Bad Kisingenā In-
«trukciju publlcā tikai tad, kad ap­taujas
Jau sen sākuSās un sāk ple-nSkt
neapmierinātības un pamatota
latraukuma riņas. IRO valsts lai­kam
ir vienīga pasaulē, protams, at­skaitot
mums visiem zinSmo, kur
valdHana notiek ar tik daudzām sle­penām
instrukcijām un rīkojumiem.
Ik. daudzos skiiudros vejoS; mētātie
nvtnemai neuzdiroSlnās oarēt, lai iz-ttīrfiianfis
prei tiem būtu smalkjfl?
ilga un laipna, tomēr katrā ziņā tai
Jābat likumīgai. Kā var aptaujas ie­rēdnis
atņemt DP karti vienīgi tā­dēļ,
Ja aptaujājamais pāris stundās
nelzSķiŗas par izceloSanu uz Ierēdņa
Ieteikto valsti? Vai Ir cilvēcīgi sie­vietei
ar maziem bērniem atņemt
IBO aprūpi, Ja viņas vīrs — inva­lidi
paSreiz kārto DP statusa iegū-lanuf
Kā var aptaujas ierēdnis ple-dāvBt
mātei IzceļoSanu uz citu kon­tinentu,
mudinot atstāt nepieaugu-ius
bērnus Vācijā? Vai aptaujas iz­darītāji
tieSām ir tik kompetenti un
pilnvaroti, ka, uzmetot skatu, var
'pateikt — Jūs lauksaimniecībai ne­derat
un tādēļ Jums Jābrauc uz dtu
leml? Kā var kategoriski pavēlēt
braukt tikai m vienu valsti, kaut
sināms, ka attiecīgajam DP būtu ie-apējas
ižcelot arī uz citurieni? Tie
ix tikai daži piemēri, kas liecina par
doto instrukciju neizpratni vai ie­rēdņu
patvaļu.
Jaunos noteikumus, kas gan tik
asā tvērumā nākuSi pilnīgi negaidot,
«Izmirstot humanitātes principus,
varbūt bargākā traktējumā varētu
attiecināt uz tiem DP, kas tiešām
vēl lldiiim nav reģistrējusies nevic­ina
lzce]p8anas akcijā, bet pilnīgi ne­attaisnojama
būtu rīcība, Ja aprūpi
tktatm tiem, kas visu laiku nemitīgi
ptuejuSles tikt uz paSa izraudzītu
valsti, pie tam pat ar noteiktām iz­laizām,
galvojumu drīzumā saņemt.
N^ad agrāk IRO nav arī paziņojusi,
ka tiem, kas izSķIruSies par palikSa-nu
Vācijā, nometnes būs jāatstāj
pirms IRO darbības izbeigšanās. Ai­cinājums
reģistrēties līdz 31. augu­stam
uz IRO politisko aizsardzību,
aprūpi un palīdzību izceļošanā, —
gķiet tīrais paradokss, ja nometnēs
esoSajiem tanī paSā laikā, palīdzību
atkal atņem. — tikai tādēļ, ka tie
nevar uzrādīt galvojumu un atsakās
braukt uz aptaujas ierēdņu izraudzī­to
zemi.
Lai Sājos Jautājumos tūlīt gūtu
' skaidrību, mūsu centrālo iestāžu pār­stāvjiem
un latviešu pārstāvim pie
mO galvenā Staba Zenēvā, jārīko­jas
ātri un enerģiski. Jārūpējas, lai
visās nometnēs paziņotu aptaujas
. veidu, noteikumus un ierēdņu rīcī­bas
likumīgās robežas. Jānoskaidro,
cik galvojumus vēl var gaidīt no
ASV un vai tiem, kam galvojumi ti­kai
tagad iesniegti, ir tiesības atteik-ties
braukt uz citurieni. Airu un no­teiktu
rīcību no JRO puses visi DP
jau sen gaida un to tikai apsveiks,
bet arī DP ir tiesīgi prasīt, lai ar
viņiem apietos humāni un likumīgi.
H. Mindenbergs.
Mācītāju konference
Serditesgadenā
Luterāņu pasaules federācijas (LWF)
studiju centrā Berchtesgādenā no 25.
augusta līdz 3. leptemlbrim notiek
latvieSu ev. lut draudžu mācītāju
konference, piedaloties vairāk nekā
30 mācītājiem no amerikāņu, angļu
un franču joslas Vācijā. Sanāksmē
piedalās ari LWf un Vācu ev. lut.
teenleas pārstāvji. 29. augustā, pēc
atgdeSaiHās no Anglijas, konferencē
ieradās archiblskaps Dr. T. Grīn-bei*
gs ar savu sekretāru māc. E. Ro­zīti
Kon^rencd plaSālj; pārrunāja
baznīcas dzīves Jautājutidus, emigrā­cijas
iespējas un veco laužu mītnes
iekārtošanu Berchtesgādenā. Atrefe­rējumu
par konferences gaitu un at­zinumiem
sniegsim pēc tās beigām.
Orona pra^a galvoju­mus,
tjet Sveinfurtē
šķist bagāžas saiņi
Gronas emigrācijas nometnē paš­laik
atrodas ap 600 cilvUlku, ka dēvē
par ..iesaluSiem'*. Daļa no tiem ir
bij, karavīri. DP komisi||as pārstāvji
apšauba, vai tie Ukumīj^ā kārtā ie­guvusi
DP statusu, un tādēļ tos Seit
pār$krlnē par Jaunu. AizķēruSies
Selt ari daži cilvēki, ka» vecāki par
60 gadiem. Ja viņi nebrauc pie bēr­niem
vai bērniem līdz, Itad Seit pie­prasa
speciālu galvojumu no baznī­cas
vai citas organizācijas, ar kuras
palīdzību tie Izcalo. Ar! bezapgād-nieka
sievietēm £lr mazim bērniem
vajadzīgs Sāds papildgalvojums 1000
dolāru apmērā. Ja bērtni nav vairs
uzraugāmi, vai ar! paši var Jau mai­zi
pelnīt, tad papdldgalvojumu ne­prasa.
PapUdgalvojums tkāpat vaja­dzīgs
tiem, kam ir fiziski defekti,
Daiireiz uzkavēSanfis rodas tādē}, kei
dokumenti ce}ā nozuduli, vai dažā­dos
ierakstos Ludvigsbuirgā un citur
atrodamas k)ūdas.
toelotājl fcieži nezina, ka visiem
tiem, kas brauc uz dicnvidStatiem,
kuģis iet tikai rejzi mēnesi uz Ņu-orlīnsu.
Ja ierodas Gronā tikai īsi
pirms kuģa atiešanas, itad Seit Jā­gaida
mēnesis un ilgāk. Tas nozīmē,
ka nedrīkst Iztērēt visu naudu citur
un ierasties GronU bez līdzekļiem, Jo
dzīvot vairākas nedēļas ar vienmu­līgo
nometnes pārtiku ir loti grūti
i^^eihfurtes izdeļoSanali centrā pār­steigumu
visiem izcĢlblIiiiem Šinīs
dienās saģ&dlja rīkojuma maiņa par
smagās bagāžas iesaiņoSsinas kārtību.
Līdz Sim iesaiņojuma Veids nebija
noteikts, bet tagad ne^dens sainis,
maišs vai kaste nedrīkst būt apsiets
stieplēm, virvēm vai stīpām, bet vi­sām
Jābūt ātri un vienhārSi atvera­mam.
Pamatnometnēs iz<»elotāJi uz to
nav sagatavoti, kādē} tagad dau-d3dem
aizbraucējiem vajadzēja kas­tes
«abojāt un meklēt Jaunas. Šādos
apstākļos bagāžas kastes un saiņi iz­šķīst,
un saturs kput Jau tepat Vā­cijā.
ApieSanās ar bagSžu diezgan
nesaudzīga — to velk vat cel aiz pie-ka'ŗarrtām
atslēdziņām, kas tagad ir
vāka vienīgās saturētajās.
ometņu
zīve
ESLINGENAS latviešu baptistu
draudzes dievkalpojuma laikā šinīs
dienās viesojās lielāka grupa ASV
baptistu koledžvt un universitāšu
s^tudentu, kas prctf. Dželcsona vadībā
devušies 2 mēnešu ilgā ceļojumā pa
vairākām Eiropas zemēm, lai iepazī­tos
ar baptistu draudiiu darbību.
Viesi, kam Eslingenā bija radusies
pirmā izdevība iepazīties ar DP āil
v% apskatīja arī nometni un ilgā­kās
pārrunās ar draudzes vadību un
pārējiem latviešiem noskaidroja mū­su
aktuālākās problēmas un even­tuālās
palīdzības iespējas.
GlSENEŠ Justus Liebiga universi­tātes
veterinārmedicīnai; fakultāti ar
labām sekmēm beiguši un veterinār­ārsta
grādu ieguvuši Lilija Fretma-ne,
Pjalars Llnge uin Valentīns
SlOiJS.
F I S B A C H A S nometnē konstatēti
vairāki garā klepus gadījumi, kādēļ
nometnes skolas pagaidām slēgtas.
MINCHENES Ludviga-MaksimiUā-na
universitāti im tectmisko augst­skolu
beiguši sekojoši tau^eši: mež­kopības
fakultāti ar dipi. mežkopja
grādu — Vladislavs Vanaģells, lauk­saimniecības
fak„ ar dipi. lauksaim­nieka
grādu — Pēteris BolSaks un
^ architektūras fak. ar dipi. inženieŗa-Ēirchitekta
grādu — Vilhelms Vītols.
FISBACHAS nometni atstājis un
uz Savienotajām valstīm devies tēl­nieks
M. Ģ^istauts.
AUGSBUHGAS nometni atstājis
prelāts Eduards Stukelis, kas au-gmtz
pirmajā piiļsē devies uzSavie-nomjām
valstīm, Prelāts Stukelis
ļau pirms kara apceļojis A S V un
nodibinājis kontaktu ar turienes ka­toļu
baznīcas vadītājām personām.
V. Lambcrgs atgriezies Vācijā
Ārzemju brauciena turpinājumā
LN? prezidija loceklis un LCK vice-priekšsēdis
V.t.amibergs 21. augustā
no AngUjas ar lidmaSinu ieradās Os­lo.
23. augustā V. ILambergu, kopā ar
Latvijas ģenerālkonsulu Norvēģijā
A. Vanagu, pieņēma Norvēģijas so­ciālo
lietu viceministrs K, Eksness,
kas vada ar! imigirācijas Uetas. Mū­su
pārstāvji pārrunāja iespējas Nor­vēģijā
izvietot latviešu bēgļus. Vice-mbistrs
gan norādīja uz dažādām
grūtībām dzīvokļu sagādē un nevē­lamiem
piedzīvojumiem ar cittautu
bēgļiem, tomēr apisolīja apsvērt lat­vieSu
iestāžu iesnjlegtos praktiskos
priekšlikumus. Sarunas tālāk turpi­nās
ģenerālkonsuls A. Vanags.
V. Lambergs apskatīja Eiropas pa-līd^^
as komitejas nupat par K mllj.
kronām nopirkto Helo tūristu vies­nīcu
vie Drammenes, apm. BO km
dienvidrietumos no Oslo. Viesnīca
atrodas }oti skaistā vietā un to ie­kārto
100 latvleSu un (ecbu DP no­vietošanai
no Vācijas. Ar Eiropas
palīdzības komitejsi^ vadoSaJiem dar­biniekiem
V. Lambergs apsprieda
latvieSu bēgļu praktisko IzvietoSanu
Norvēģijā. Gaŗākfiii pārrunās ar ģe­nerālkonsulu
A. Vianagii un Jaunno-dibinātās
Latviešu apvienības Nor­vēģijā
valdes locekļiem V. Lambergs
noskaidroja latvieiiu tālākās problē­mas
Norvēģijā. Apvienības priekš­sēde
ir M. Nordheima, Grefsen-platāetvei
1245, m. 25, Oslo; sekre­tārs
H. Dzelzkalns, Perpefaret 7,
Voksenlia, Oslo; kasieris un biedr-zinis
R. Kodis, Maiiendalsveien S23b,
Oslo.
Apmeklējot vairākas mūsu tautie­šu
ģimenes, V. Lamt)ergs guva ie­spaidu,
ka latvieši ar dzīves un dar­ba
apstākļiem loti apmierināti Nor­vēģi
atbraukiišajiem DP izrāda lielu
viesmīlību, un uz bēgļiem pilnā mē­rā
attiecas arī Norvēģijas priekšzī­mīgā
sociālā apdrošināšana.
No Oslo V. Lambergs 24. augustā
izlidoja atpakaļ uz Londonu, bet 25.
augustā izbrauca \iz Briseli, kur ap­spriedās
ar Latvijas sūtni Dr. O.
Grosvaldu, vicekonsulu H. Rāceni un
Latviešu organizāciju padomes
priekšsēdi zvēr. adv. K. Gulbi par
latviešu sadzīves un organizācijas
jautājumiem. 27. augustā V. Lam­bergs
atgriezās Vācijā un tūliņ pie­dalījās
LNP prezidija sēdē, kur snie­dza
plašu ziņojumu par savu ceļo­jumu.
49 DP studenti dodas
uz ASV
„Strādājiet, kamēr diena. Jo naktj
darbs nesokas," Sos simboliskos vār­dus,
sveces liesmām vējā plīvojot,
teica archiblskaps Dr. T. Grlnbergs«
Izvadot 49 DP studentus uz ASV.
Siem Jaunekļiem un Jaunavām ie­spējas
turpināt izglītību dažēdās
Savienoto valstu universitātēs sagā­dājusi
Luterāņu pasaules federācija.
Tās aicināti, 44 studenti pag. svēt­dien
ieradās Eslingenā, lai piedalī­tos
svinīgajā atvadu dievkalpojumā
Mednieku mājā (Jāgerhaus) un no­klausītos
doc J. Rozentfila, igauņu
studentu mācītāja 0. Pallo un Lute­rāņu
pasaules federācijas pārstāvja
Mr. Lazareta padomus.
Skaistākais bridis bija svinīgais
dUevkalpoJums, kuŗfi bez archiblskapa
tēva piedalījās vēl prāvests K. Val­ters
un igauņu māc. 0. Pallo. Zem
klajas debess teiktie dievvārdi It kā
netieSl simboUzēJa mūsu paSreizēJo
stāvokli, kad esam pazaudējusi dzim­teni
un kad mums pieder vienīgi zi­lā
debess un paiu spēks.
,Pēc dievvārdiem 44 studenti kādu
brīdi pakavējās dziesmās, baudot
laipnās namamātes. Luterāņu pasau­les
federācijas amerikāņu joslas
priekšsēža vietnieces Miss A. Erlan-deres
viesmīlību. Priekšlasījumus un
sporta spēles vēlāk noslēdza svinīgs
brīdis, kurā katrs students saņēma
labākos novēlējumus nākotnē un bī-beli
angļu valodā.
Nākošā skautu dzam^
boreja notiks Austrālijā
LATVIBSI VISPASAULES ROVEBU
SAGAITA KORVĒĢIJA
Norvēģus no a.—i». augusUm notika
I. Vispasaules roveru, sagaita pledaloUes
'40hieljim lir 2806 dam)nleklem. Latvie­šus
pfirst&vēja Zvledirljas latvieSu rovefu
grupa (10 personas) ^skautu priekšnieka
V. Edg. Ragovska vSd. J. Lūkina un E.
Pūriņa vadn)at vēl piedalljfis vad. H.
Dzelzkalns no Norvēģijas un E. Miezītis
no Vācijas.
Nometnes lalkfi notika diskusijas par
roverskautu turpmfili^ajlem uzdevumiem
un sadarbību n&clju atarpfi, garāki ceļo­jumi
grupās pa Nonrēģijas kalniem, ko­pīgi
ugunskuri, atsevlāķu delegāciju sav­starpēji
apciemojumi utt. ParaUēli no­metnei
notika 12. vispasaules skautu va­dītāju
konference, kurā starp citu pie­ņēma
Jaunus atzinumus bez dzimtenes
esc^o trimdas skautu plaSākal atbalstī­šanai
un grozīja lO^il g. Francijā pie­ņemto
lēmumu par nāk. vispasaules
skautu džamborejas vietu, kas notikf
1991. g. nevis Kanādā, bet AustrāUJfi.
Latvieāu delegācija nodibināja labu
kontaktu ar citu hāeiju pārstāvjiem,
personīgās sarunās iepazīstinot tos ar
latvieSu Ja\inatnes stāvokli trimdā, lie­lajām
deportācijām ^un traģiskajiem, ap­stākļiem
okupētajā latviīāi LNF Zvied­rijā
Udsdota informācijas literāttlra,
tautiskās piemiņUetait. Latvijas skatu al­bumi
un attiecīgas broSflras deva cit­tautu
skautiem ieskatu mflsu kultūrā.
iAŅEMAM! GALVOJUMI
IRO britu Joslas galvenajā mītnē
Lemgo no ASV pienākuši galvojumi
26 DP, starp tiem arī latvieSlem Vin­centam
Krauzem no NelStates, Kār­lim
Salmiņam no Bevemas un An­nai
Dītrichai no Hochfeldas. Tā kā
viņu tagadējās adreses nav zināmas,
jāpieteicas Lemgo. (er)
ASV MIRIS TAUTIETIS
Viskonsinas štatā šinīs dienās ne­laimes
gadījumā miris bijušais Vai-kas
nometnes policijas priekšnieks
un luterāņu draudzes priekšsēdis 45
g. V. Arnolds Lubavsi Nelaiķis vēl
tikai pirms dažām nedēļām kopā ar
ģimeni ieradās Sav. valstīs, kur bija
dabūjis darba līgumu lauksaimnie­cībā.
Traģiskais nelaimes gadījums
noticis, strādājot pie govju slauca­mās
mašīnas farmas kūtī.
abonements
pasūtlnot laikrakstu pa atsev.
eksemplāriem jUdE 3 eks. ie­skaitot),
maksā DM S.- mēn.
+ DM 0.50 0ar plesOtlšanu;
pasOtinot koUekttvl vairāk
par 8 eks. DM 3.— mēnesi
par eksemplāru; pasOtinot uz
ārzemēm un maksālot Vācijā
DM 3.- mēn. + DM 1.30 par
piesūtīšanu. Sludinājumi mak­sā
DM 0.70 par vlenslejluas
nonpareUle lespiedrindas aiz-oemto
telpu. Darba meklēša­nas
sludinājumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi, slu­dinājumi,
naudas tiārvedumi
un koresTX)nd€nce adresējama
.,Latvljal'\ a4a) EsslInirenN.
Uhlandstrasse 8,
KAS JĀIEVĒRO KANĀDAS
BRAUCĒJIEM
Fallingsbostelas emigrācijas centra
darbinieki mūs informē, ka der ievē­rot
zināmu piesardzību, sūtot no Ka­nādas
galvojumus vecākiem. Galvo­juma
rakstā uzrādīt, ka tēvs vai
māte Kanādā strādās, ieteicams tikai
tad, ja vecāki vēl samērā jauni—ap
45 g. — un veselīgi Ja turpretim
vecāki ir pāri 50 g., vai arī viņu
darba spējas nav sevišķi drošas, tad
galvojuma rakstā katrā ziņā der uz­svērt,
ka viņi brauc uz Kanādu dēla
vai meitas aprūpē. Citādi vecāku iz­braukšana
var stipri aizkavēties. Jo
Kanādas komisijas ierēdņi stingri ie­vēro
galvojumā minētos noteikumus,
un klauzula par strādāšanu liek sīki
pārbaudīt izceļošanas kandidātu ve­selību.
Tiem, kas. Ierodoties Fallingsboste-lā,
vēlas rast kontaktu ar turienes
tautiešiem, ieteicams uzmeklēt lat­viešu
pārst. J. Utinānu (H-2 blokā).
DAUGAVAS VANAGU AICINĀ­JUMS
AUSTRAUJAS TAUTIE­ŠIEM
Lai saskaņoti, plānveidīgi un sek­mīgi
veiktu kara invalidu aprūpes
darbu Vācijā, Daugavas Vanagu Tas-mānljas
nodaļas valde lūdz visus
tautiešus Austrālijā paziņot P. Sprin-cim,
Mt. LyeU Co, Amber Creek
Camp, Queenstown, Tas. par invaU-diem
izdarītiem sūtījumiem, uzrā­dot:
1) invalida uzvārdu, vārdu un
adresi, 2) paciņas vērtību mārciņās
un izsūtīšanas datumu, 3) vai sūtī­jums
vienreizējs, vai sūtīšanu regu­lāri
turpinās.
Saņemtās ziņas nosūtīs tālāk Dau­gavas
Vanagu amerikāņu Joslas val­dei,
kas tagad pikiīgi pārņēmusi in­validu
un karā cietušo piederīgo ap­rūpi.
Sakarā ar biežo nometņu pār­vietošanu
invalidu adreses mainās,
kādēļ sūtītāji lūgti adresēt paciņas
DV amerikāņu joslas valdei (Wūrz-burg,
W6rthstr. 21), pievienojot sa­ņēmēja
vārdu. Joslas valde pienā­kušos
sūtījumus pārsūtīs attiecīgi
tālāk, tādā kārtā radot zināmu dro­šību
pret paciņu pazušanu Vācijā.
Par saņemtām paciņām DV joslas
valde paziņos sūtītājam.
DARBA VIENĪBAS IEKĻŪT
NAV IZREDZU
Latviešu darba rotu sakaru virs­nieks
M. Ratermanis informē, ka
kopš 10. augusta negaidīti noUegts
uzņemt darba vienībās jaunus lo­cekļus,
lai gan ar amerikāņu armijas
piekrišanu pēdējos 2 mēnešos vienī­bās
uzņemti yairāki simti Jaunu dar-ba
vīru. Tagad nepieciešamos papil­dinājumus
vienības saņems no likvi­dējamām
rotām. Jau kopš mēnešiem
uzsākta baltiešu un poļu vienību pa­kāpeniska
likvidācija, kas tagad, do­mājams,
skars arī latviešu rotas.
Uzņemt no jauna atļauts vienīgi ne­daudzus
neaizstājamus speciālistus.
ffSDAKciJAi
PASIVITĀTE VAI NOLAlDiBAt
Pie J. Goldmaņa raksta UhAi.
(23. 7.) par izdevumu Si?^ ^
ja svešumā" gribu arīnoVa^^'
ses piebilst, ka tiešām law'lS^^^^
so zvēresta tekstu dot ceļa «,m&^
vienam aizbraucējam, ir pilnir.u
mirsta. Vismaz Ķīles nometni X
izdevums nav redzēts. Jgjauti iŽ
das organizācijas pienākums blSshT
vieša zvēresta tekstu darīt ni^JT
ikvienam tautietim, un va^ n^S?
vēl nevarētu atgūt. ™^
Gribu piezīmēt, ka mūsu nometni
dzīvo viens LCK loceklis, kura
četru gadu laikā esam dzirdējusi M
dā atreferējumu vakarā uz 5 miS^
tēm, Ja paši LCK locekļi ir tftcL
sīvi, tad nav brīnums, ka arī ta^
tieši izturas atturīgi. Tāpat ^
nometnē vairākus gadus dzivnu
Slezvig-Holštelnas apgabala pirsS
vis, bet arī viņa vaigu tautieši ^
būja redzēt tikai vienu reizi, i^viIS
pirmos aizbraucējus uz Anglilu.
Vai Māti Latviju lai aianliittei
tikpat ātri kā viņai domāto zvēr^
J.P.Ķm.
MUMS TOMĒR SVARĪGĀKA
X. KUNGA INFORMACUA?
Lasot 27. 7. ievietoto vēstuli
dakcijai ar virsrakstu ,J?laS8ku iki.
tu!" - gribu tās rakstītājam opoS
Ko gan lai iesāk mūsu izceļotāju Ui*
lum lielais vairums ar vēstuli ml.
nētiem saimnieciskiem strfivoJumteĀ
un aprakstiem par pasaules tirsm
stāvokļiem? Mums pašlaik svarlift
būtu — sameklēt valstts, kur |Z
stākļi piemēroti mūsu cilvēcīgai
sistences nodrošināšanai. Tos no­skaidrojot,
laikam gan mūsu Us^
tieši varēs gūt vairāk konkrētas
formācijas reālos dzīves aprakltot
ko mums sniedz kāds X. kungs iSļ
Y. Jaunkundze. Ja mūsu nedauttl
tautsaimnieki vēlas gūt idņas paimi
Ies tirgus Jautājumos, tad tās
vien atrodamas vi&u valstu spedllīt
jos izdevumos. X Zibens, Beļtijl -
SUŅI UN CILVĒKI
(Atbilde Leonijas Ozolkalnes
vēstuld).
L. Ozolkalnes vēstule (Latvijā 11}
iesākas ar jauku ievadu, kas paSdtl^
pazīstamo patiesību, ka latvieUs
}o dabu un dzīvību ap sevi* Untli»
Šām to liecina Jau daudzas tii»
tas dziesmas. Lat^deši mīļo arisili
ņus, un tas ir labi. Priecājos, ki «I
Kanādā ir suņu mīļotāji nMaftil
visa tā, labā, kas aiziet suņu bsīDļ^'
saka Ozolkalne. Bet ^ jaH^stM
kotos pēc šāda ieskata, tad drīz
ari visās puķu dobēs būtu^ JāiHi^^
kartupeļi, skaistie parki jfipārM
tīrumos vai ganībās utt., ^%yS$
viss tas taču nedod nekādu mattfUI
lu ienākumu, ar ko varētu pabsrot
izsalkušas mutes.
Tālāk vēstules autore saka: ^ifll
vietā dodiet mājvietu labslrdlMi
pret bāreņiem — bērniem. Ki^jh*
unmīlējiet cilvēku, ne kašķainus»»
n l " Man gribētos tanī vietā litt ttfc
kurnu: Kopjiet un mnējlet cttvto:
un simi! Ne Jau suns kavē div&Bi
labsirdībā pret savu tuvāku, bet'|tt
cietsirdība un ļaunie paradumi Tķ
' pat kā Ozolkalnei nepatīk un ri^'
Jas suņi, man, piemēram, ļoti
patīk un riebjas, ka sievietes krf»
vaigus, lūpas un nagus, sm^ļ dttf
reibinātājus dzērienus un izdod dauds
naudas „modēm". Ja visu naudu, to,
izdod tikai minētiem netikumiea,
ziedotu labdarīgiem mērķiem, tad M
tikai varētu pabarot izsalkušas mu­tes
visā pasaulē, bet arī kārtīs u^
turēt un apkopt visus suņus. ^ .
R. Kalniņš, ZviedriJi
lllllllllllllllllllllllllllllllllIlMlillllllHI
PĀRSKOLOSANAS CENTBA
IERĪKOŠANA TBC SLIBfNIE-KEĒM
NEVEICAS
Lai atvieglotu tbc sUmo DP tt;
teni, IRO savā laikā nolēma iaW
pārskološanas centrus vieglfikij*
majiem, lai tos sagatavotu vartrf»-
jai emigrācijai vai iekļaušanai vW
saimniecībā veselībai piemērotā «J]
dā. īpašas IRO komisijas apbrai*^
ja tbc slimnīcas un ievāca no^«1»;'
niekiem vajadzīgos datus, ^^iļjļ
HeUbronas slimnīcas mani no8iW^
uz Vartenbergu (pie Minchenes), W
paredzēja uzņemt pārskoloSan^
100 bij. tbc slimniekus. Skolā W
domāts atvērt smalkmecbaniķUiPU»"
steņtaisītāju, radiotechniķu, fjf^
instalātoru, galdnieku, drebiU^
ādas izstrādājumu, grāmatu st}m
un biroja darbinieku kursus.^ ^
Ierodoties skolā, visas labas ^
bas iemācīties arodu ātri
vēl tagad te viss ir tapšanas, sto^^
Izņemot veselībai vismazāk pie»^
to galdnieku darbnīcu, neviena^
nav iekārtota. Nav arī nekādu oag
riku, mašīnu un materiālu i j u^
piedzīvojušu mācības spehi
ganizētas vadības. Jau vai^^^^S;
nesi pavadu šeit bezdarbībajo^
tiski atklāti vienīgi ādas ^V^^^
nas kursi, pateicoties kursu vadlW
personīgai Iniciatīvai ar v ļ p a j ^
rīkiem un materiālu. Angļu va^^
kursi pēc dažām stundām
Vispār nav saskatāmas nekJJ^^
rīmes, ka tuvākā nākotne fola v«
Tētu sākt darboties ^fļ^^
vi
1S»^JS& karavīra
ft^^^SlUelāko latviešu
rt f^tas problēmas
S ' • ' ' l e r ē grūti Izprota-
SJ^'^KSO aprindu 5ķ>-
£ * » ^ ^ f f i n o s tikt dzīve
iJ'iJllteļideornuis» a«n-^gļ'uŗs-.,.g, chi- riStff i K Zariou
kopa baz-
J^fJmias darba ministri-
S^A S ā & k u š o veco
& » f t S niekiem paliku-k
S t f b S e m . Pašreiz Lon-iespēju
Blul •"
itespi
iffli
I^ujt hfmu dārza. ICJW>>J""— —
g f i S n ā J u m am Anglija uz-
KTioo mātes ar bern
l'i.Mm un draudžu pārstav-
LiSic«8 vēsturiskajā Trafal-
K K St. Martin-in-the-fi,
hmici archibiskaps T. Gnn-
K S atvadu dlevlcalpojumu.
a« Tioa vietniekam prāv. E.
dnrislem AngUjas latviešu
Baznīcas vadība reti sa-
SDU pieSķir ārzeranieltu
K^Sēts nodarbināt un
MKi^pet šim nolūkam
m
I m
IjM viņa vietniekam
' • an visiem Anglijas
^ Baznīcas vadība
jļniamu piešķir ārzemnieKu
ģdpojuoiem, bet šoreiz izrādīja
pp. pw>timnākžanu. izliekolr uz
EMU uzrakstu ar paziņoju-
Jļļļaznīca notiek latvibSu diev­ei
uo atļaujot ieiet tikai
Egļ^em, kas dievkalpojumā
lUka ari paliek. Dievkalpojumā
lielāks skaits ang}u, ku-ķSeriSķi
P^askaidroja tā nozī-
EiB ooīisL Baznīcas vadība bija
mģiSf lai iesildītu latviešu
"•• sirdis. Altāra telpās pret
piuiano fonu bija sakārtoti
MMI kas simbolizēja Latvijas
m 1dievkalpojuma baznīcas sa-iM
londonieši vēlreiz pul-ķuŗā^
aŗ^bīskap9
mm Anglijas Jatviešu lute-
Ifcrti kopēju velti--Smilte-
• m a s atslēgu. Kad Smiltenes
ite kopēja, kas tagad strādā
p iD atslēgu visās trimdas gai-roglabajusl
kā savu lielāko
Ifc uzzināja par archibīskapa
mm, viņa baznīcas atslēgu no-
PJDlcas pārvaldei ār vēlējumu
P* to archibīskapam kā visu
i » latviešu velti. *
W.uma braucienu archibīs-
«OGnnbergs Rietumvel-iTOļ^^
hostelī pie svētdienas
i^l^em, kas Bitītes onkuli
P tos vēlreiz apciemot vai vis-f
l j ™ Biti-
AI.
*detiba tuvina
pkam pārdomām
rojDMs ADELAIDE
N "LiM- ^"terāņu
"^r^kBti
P5I2L?^'''"°^^rt no
Tautl(
tenes
dzes
sekrei
AN
mm « i J w . /.
laS/':""^a va-t&'
4t?£'^5 kulto:
««It Visa! <=elt sa-
"«as zemes lab-
SKA1
Viena
rēm, kaļ
Eiropas
cementa
ļos tā i
zare, ka]
nāt, lai
prasi jui
rojot vi
līdzināju
bu) un
apstākļo.
tātl angļ
rindots
saistīt E
Kādā
ņēmumie
mēnešus,
kām UZ!
vas ak
tām u
saiņošan
kura p
jām ce:
strādā E
300 strād
Venokārt
laiks 48 L
kvalificēt]
šiliņu bri
traukti t
pēc īpaš
sasniedz
rāk gan
akmeņlau
gojums
12 mārci
niu man
doklis. BL
daudz, jo
ļos un a i
Nevar t
nieks ari
pūlētos,
un pamat
viņš tieši
gan izma
ka to va
acs, Prota
slā"
ft. D.
no sļ
pamal
drīz vien
vietā „dzc
Attiecība
kiem un
stākji. V i i ,
loma ir aiļ
^^30 parstj
ward-. Sii
^'^^ādā sa^
^^spaids, u
strādnieki,]
paklausīt.'
pastāvīgu
starp dari
pārstāvi. 1
strādātā
laimes ua
^rodbiedrīi
strādnil
mus un
^J^trs strāc
un kuļ
V^^s uzlari
[darbībai, sl
ka Evw .
'^^s nodevi
^^^l^u simi
Visumā ,
Jl^^s neva^
iastav gar
'^^^'adnieku
^^^^^m visd
\