Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1951

              1951.
7 ; «. «agaiditiji. iJSi
Wi* ievažl
tējai» vScu u.wurA,
f?«» »«na ķ daili to
reiz redzĀtu ^raotļS
^ tam par reto apciSI
>i8kapa apciemoja
Dievkalpojumi
VBTkU DIBVKAlPOnai »
PauU Cburch, Oulotkii^
7.29. jūHji. pi. i t i ; i ; i
?ft un Eduarda H k i LM
iet, London S. W. 1 ( t m i l
|i) 29. jūlili. iil. 12, l i
thurilja Holr Trioltf S i
Road (netilu no lloyiliii
ijā, p l 9,10.
DRAUDZE, ttlc,l.d
iterfi, Annai baa.2t{l||
ļ7 draudzef vakari - NM^|
Latviešu takitoiidbii «K!
problēmlm, T6ju|pi,
> A. ZanderA kos^
|Jai Iesvēta), 29. P)l,|l
[RAUDZE, QI8C. I
|fi, pl. 17i Karlalll, 9iC«^i
jOlijI, pl. 15.
:iti sarīkojumi
iS DALĪBNIEKU P I l M U l
inattft, 22,Jjūlijl, pl.lt
>RTAS NOD. BIBlIOTKAiJ'
[t§, Hgerton Aros klnta tttjli
atvērta seitdlenSi na pl. *
maksfijuml DVp m m
KRITIĶA l
II Mekburni, pli
Ŗoad. 19. JūlijSi U i Af
ĶlanfiesterI, QUHJ»
22. jūlijai Korblļl, 1*
25. jūlija. _
MiHnitniut(iiiiiitiiM>^
Trrfdien, 1§51. g. 18. jmijS
l A T V I J A
rezidenta VCIMOHM
var tikai republikāņi/'
saka senators J. Propcrts
VĒSTULE LATVIJAI NO AMERIKAS
p«i«lvējMJa« «enStora Henrija J.
froparta (Henry J. Propett) mijā no-jtjatu
ar darba biroja ieteikumu. Ma*
pfenākmnos nule ietilpāt divas
Hises nedēlā uisprodritiāt istabas. Tā
ķ triMtIvu va«amlcveldiga ēka mā­si
plIiMņl Biterēi (BetlbayTe«), Pen.
lilvMjIr ar tllu akatu uz visām de:
^ puslm. Tur ir dzīvojuši ari »e-oftora
vecāk* tin vecvecāki.
8l ir mija ar labām tradicijām un,
Ji ftv^i telpā ir goda vi^tā Svētie
lAsU, tad tas nav vienīgi izak^ata
pie, bet ari ļaudīs iemājo īstens kri-ideilbai
un demokrātisma gars.
Ji tu lai ©ājā «tTādā, tu esi it kā
«iņamii ģimena Ar tevi iepazīstina
Mrī», tie «PSJ^ tev i>ar prieku» kla-f
i i i k jo, kā mājas mSte eaka, pie
^BaSiM iScaņām ir jautrāk strādāt;
ta Id pie viena gailda un ja ir jau
Itrfditi Mm brīdi, tu ej un atsēdies
irti «tsveltnei krēslā salonā, vai ka-lai
U2«nēķ&tu cigarsti un maz-
M smlĪDfeti elpu, jo guļamtedpās, kas
Idpdai oitrā stāvā, nsviems nepTpo.
; Ķ starp citu, gultu tizpoSan* ne-lltt^
tavos pienākumos, to dara
|iis4 vst mājas māte pati. Tāa jr
4iAa ittiecItaA, kādas g rM iedomā­ta
Eiropā, nepavisam jau ne Amgll-
Jl Amerikāi^i ir lepni uz to, ka viņi
eim.ikvienu godīgu darbu. Sad mā­li
vid atiādā, jo «enā'tors turpina ar!
tivu iepri^šējo darbu — aprēķina
dokļus. Sai dar'bā viņam palīdz
tomdss M&rijā vm sneitenss no skolas
l»fvl laiki.
Kad^bētos apgalvot, ka visur ir
tik labi tikumi, jo Asn«rika ir dīvai-aHitt
sn savdabības zeme, kur ne ti-kvisoā
ciemā vai draudzē, bet
Rf mijā ftr Sttvai paražas, tak vismaz
iii pufi tas tā šķiet esam, jo arī otrā
dilba vietā, kur iesaiņoju Aifrikas
tljollta», „boM" ir vēlīga un laipns,
tm pa brīdim atgādina amerikāņu
liflūilļotoi iztedcisnus: „Take it easy",
^Taks a ttos". Viņš ir Itālis, F. Ti-
Hiŗt ktmgi, nokļuvis Amerikā 2 g.
Tioani» pats pieredzējis Amerikas
mfilos laikuis, kad tepe]ņa bdjusi tikai
15 dol nsdejā, strādājot vissmagāko
tebii^«- akmeņus laužot Nule vi**
ļļUH (t 39 gadi, un labi Izkopta dte-aiadba,
Viņi ir speciāilizēji^as Āfrikas
tijolftis. ko kādreiz atrada kāds vā­cu
botāniķis Tanganjikā. Viņš ir tās
kroitojis un vēlreiz kruistojiis un nu
tlf iepnoa vārdos — Zenēvas lēdija,
Zili straume, Zilacainais dailums u.c.
^ iniltaui visām debess pusēm. Pie
viņa brauc lepirktieis bagāti ļaudis
no tTļvienes un tālienes, jo vijolītes
tr priAam un greznībai. Arī šeit strā­dā
līdzi visa ģimene.'Tie ir Jautri
humors, un darbs strādājas nemmot.
KTzLSi* tikko atgHszies no
n«T7iia^*^^^' republikāņu
T^^ .7/. ^^^^'^^ nākošajās prezi-
— Jā, protama, republikāņi cer aūt
haueru !!! ^^^'^^^
Kam pēc Jūsu domam ir ļ^irel-
2ālca pieeja Korejas lietām: Mekartu-ram
vai prezidentam Trumenam? -
— Protams, Mekarturam. Ģenerālim
it gauži redzīga acs. —
— Kā Jūs domājiet, vai ir ie(^|.
ams sasāpējušās pasaules problēmas.
eavlenlbu,
atrisināt bez varas pieUetošanasI —
Senators kļOst domīgs.
— Laikam gan nē ^ viņi norftpē-jies
saka. Šķiet, karš būs nel;!bē.
gams. ^
— Vai Sav. valstīm nebū« nākotnē
jāsaskaras ar grūtībām lielās saim­nieciskās
piepūles dēl?
— Vaj gadīties, var gadīties ari
grūtības, — saka senators smaidot.
tak labam saimniekam, kā ikvienā
saimniecībā, jāprot tās pārvarēt. —
— Vai ir paredzēt» kāds likunw,
kas nodrošina „mazo" dlvēku intere-
«es? Piem. lasīju laikrakstā, ka kāda
kareivja, kas cīnās Korejā, ģimene
izlikta no dzīvokļa, jo neesot samak­sājusi
100 dol. īri? —
Tur būs kareivja, vai pašas ģi-menes
vaina. Cīnītāji Korejā ir labi
atalgoti. Bet varbūt pats kareivis nau-du
nodzer, vai citādi kā iznieko? Tad
lai arī cieš. Slimo kases? Nav jau tā,
ka nebūtu sociālā nodrošinājuma. Ik-viens,
kas int^esējas, saņem tā sauk­to
„Social security" numuru. Ja viņš
«eši mēnesi nostrādājis un to atlaiž,
viņš saņem attiecīgu bezdarba pabal­stu.
Tāpat, ja pārsniedz 65 g. vecu­mu,
un vēl citos likumā paredzētos
gadījumos. Turpat darbojas daudz
privāto labdarības organizāciju u.t.t.,
u. t. t, —
Ir jau pienācis vakariņu laiks, vai,
kā amerikāņi saka, „supper", un tā»
dēl senators pats savā auto (mājas
māte pašreiz ir aizņemta) aizved ma­ni
mājās, jo arī tas ietilpst šīs mājas
tiadicijās.
B r i n ā t e n ā , jūliji.
Nakts bedrē
VĒSTULE LATVIJAI NO
KOREJAS KAUJAS LAUKIEM
Pā vienam durvīm laukā,
San Paulo latviešu draudzei
• *
lanti
lURA VĒROJUMI ^
aa. LaHk»fl««N;
tur vietēji f * ļ
)ties pafeertittai W
Ōs «pat k«
^in osu. Nu WJ^i
piekoda
, no
savs mācītājs
VĒSTULE LATVIJAS RBDAKCIJAI NO BRAZĪLIJAS
•,rl
^AtAofijot siizvesto piemiņas dienu
Saa Paulo. Baltijas' tautu konsulārie
P&ttavjl kopīgi adr laicīgām un garī-jSa
orgajiizādjām Jāņu dienas va-m
?fi:o]a svinīgu piemiņas aktu.
« I not&a reprezentablākās San Pau-lo
te3]^ — Municipialā teātrī, pašā
Imitētas centrā. Aktā bija Ielūgti vai-
*aii m ārvalstu diplomātiskie pār-pivjl
tm mūsu sūtnis Dienvidameri-to
val8% Dr. P. Oliņš, Pēc Baltijas
salātu kiarogu parādes un Brazīlijas
IJJ^ bkmas nodiziedišanas, ko iz-
FKilja Igaifcņu, latviešu un lietuviešu
^ JNenotais koris, par 14. jūniju Bal-ļ
«jai tautu m valstu vēsturē runāja
^ PauU) vaļidība» ceremoniāliefs
*^Mlguel Franchinl Nettb. Sekoja
J^alittieclskā daļa, piedaloties lat- ļjgu, igatiņu un lietuviešu mēksli-
Igauņu Uus Kodu biedrības
un koriis uzveda vairākas
*tas no Kalefvipoega. Latvieši prd-
JJJttas daļā reprezentējās ar kora
Mavieŗu priekšnesumiem
]J tolo dziesmām^ piedaloUes vietē­j
a kolonijas mākslinjekiem — dzie-
Aleksandram Glinskim, Rutai
ŗ^ei un latviešu baptistu draudzes
,«Hift, ditiģenU J. Bokuma vadībā.
«etuvieSu koris skandēja savas dzies-
*?a, Ifiedaloties arī solistiem. Svinīgo
v«ļti noslēdza ar visu trīs Baltijas
Jflaiu biDanām. Piemiņas akta norisi
* « i a un to vēlāk pārraidīja San
nulo televīzijas stacija. Oficiālai da-
^bija radio pieslēgums.
.San Paulo ev. lut. latvieši visu lai-
]Jl iztika bez sava latviešu mācītāja,
«elielo draudzi apkalpoja vācu mā-kas
dievkaipojumoifi vadīja vā-nlodā.
Tā kā draudzes locekli pa
^ t t a i dal*l ir jauniebraucēji, tad
ļaipaas ziņā lielu traucējumu nebija.
iJ? visi draudzes locekli vēlējās,
*Mdievkalpojumus noturētu mātes
^ ¥ ā v Ar laiku izdevās sazināties ar
J^5^tāļu J. Mekšu Eslingenā, kas ne-
^Uas braukt uz Brazīliju. Nupat
'^acilājs draudzei paziņojis, ka viņš
Jau atrodas ceļā uz. Brazīliju un San
Paulo ieradīšoties pēc apuL 3 nedē­ļām.
Ceramis, ka nākošo dievkalpoju-m\
Xi kas notiks 22. jūlijā, jau vadīs
jaunais mācītājs. 12. augustā notiks
draudzies pārvaldes amatpersonu pār­vēlēšana.
Mācītāju algos sinode, da­lu
algas sedzot arī pašai draudzei,
kas apņēmusies gadā piemaksāt 10,000
kruzeiru. Bez tam mācītājs saņems arī
brīvu dzīvokli. No draudzes padomes
pēdējā laikā izstājies Laimons RudrJ-tis
un viņa vieta padomē darbojas
Kārlis Vectirāns.
Brazīlija atvieglojusi ieceļošanas
moteikumuis. Var ieceļot arī tādi emi­granti,
kam Brazīlija nav radu, nav
vajadzīgs arī galvojums, kā tas bija
agrāk, bet jāizpilda tikai anketa par
izsaucamām personām. Anketas saņe­mamas
pie draudzes priekšsēdētāja J.
Bikses. Viņš aizrāda, ka Brazīlija-kā
emigrācijas zeme nav nedz sevišķi le-teicama,
nedz arī krasi noliedzama,
bet katram tautietim, kas vēlas Vāci­ju
atstāt, jāļauj pašam brīvi izšķir­ties,
lai vēlāk nebūtu vilšanās, kā tas
noticis ar dažiem jauniebraukušiem
latviešiem Brazīlijā. Piezīmējams, ka
uz Braziliju var izceļot labi speciāli-
Ikviens sapratīs, ka bedre nevar
būt nekāda lāga vieta, kur pavadīt
naktī, bet šeit, Korejā, katrs mazliet
pie<izīvojis karotājs, kam sava dzīvi-ba
ir mīla, jums ap^^lvos, ka bedre
ir visdrošākā vieta, kur pavadīt nak­ti.
Otra lieta, ko der ievērot ir: cik
iespējams izvairies no nakts staigām.
jo tevi var nošaut kāds no savējiem.
Jā, gandrīz vai aizmirsu pa^u svari-gfflco
likumu, kas jāievēro naktīs: ne­guli!
Bet tagad mazliet par bedri. Regja-mentos
to sauc citā vārdā, bet mēs
to saucam vienkārši par bedri. Bedre
tiek rakta garena un tās 'dzi)ums
un pārējie izmēri parasti atkarīgi no
tā. cik nogurusi ir racēji, cik daudz
akmeņu no tās jaizlauž, vai naktī ir
sagaidāma uguņošana u. 1.1. Parasti
vienā bedrē ir divi „iemītnieki". To
dara tādē], lai viens varētu gulēt, ka­mēr
otrs uzmana, kas notiek apkārt­nē.
Mans kollēga Viks ir vīrs ar ner­viem
kā striķiem, bez tam vēl speciā­lists
šauteņu, granātu, raķešu, mīnu
un tamlīdzīgu kara rīku pielietošanā.
Bet nelaime ir tā, ka viņš ir 6 pēdas
i collas garš. Mūsu bedre jārok maz-
Het lielika nekā citiem, jo citādi Viks
nevar dabūt tanī iekšā savus pagaros
locekļus.
Tagad mēģināšu pastāstīt par kidu
nakti, kurā daudz kas varēja notikt,
bet nekas sevišķs nenotika. Gaidījām
ķīniešu uzbrukumu, tādēļ visu pēc­pusdienu
strādājam. Padziļinājām sa-vas
bedres, sanesām municiju un ro-ka
« granātas. Rokas granāta ir gan­drīz
vai visparocīgākais ierocis naktī.
To var aizsviest diezgan tālu, bet ie-naidnižks
neredz no kurienes tā nāk.
Tumsai iestājoties Viks norīkojas uz
gulēšanu, bet es apsēžos uz bedres
malas. Jūtamies diezgan droši, jo mō-su
bedre izskatās kā mazs arsenāls:
patSautene, viena parastā šautene, 14
rokas im 2 apgaismošanas granātas, 6
bruņusitēju šauteņu granātas un bez
tam vēl Vlka pistole. Kādu bīdi ne­kas
nenotiek. Mūsu artilērija un sma­gie
mīnmetēji, kā parasts, sāk strā­dāt
tūliņ pēc tumsas iestāšanās. Bet
šonakt arī no ienaidnieka puses at-svilpj
pa mīnai. Tā kā tās mūsu tuvu-mā
nekrīt, tad par to neuztraucamies.
Pēkšņi labajā spārnā, kaimiņu vada
rajoni, sāk strādāt mūsu ložmetējs
un ^rāgst pāris rokas granātas. Ilgi
nav jāgaida arī mūsu grupas koman­dieris.
Tas apstaigā katru bedri un
paziņo, ka kaimiņu vada pozīciju
priekšā pamanīti pāris ķīniešu (čin-ki),
tādēļ jābūt sevišķi modriem un
gulēt neviens nedrīkst. „Uzrauju" kā­jās
Viku, kurš paklusām lādas par
iztraucēto miegu. Labajā spārnā šau­dīšana
turpinās. Pūlamies tumsā kaut
ko saskatīt. Bet nakts ir tumša un
kalna nogāze noaugusi nelielām prie-dītēm
un sīkiem krūmiem, tā kā re­dze
apgrūtināta. Par nelaimi šonakt
pūš arī mērens vējš, tādēļ mežs lie­kas
pilns dažādiem trokšņiem. Lāgu
lāgiem iebrēcas kāds putns. Bet var­būt
tas ir „činku" signāls? .Mūsu ar­tilērija
šad un tad Izšauj pa raķetei.
Sāda gaidīšana prasa stiprus nervus.
Sajūta, ka tepat tuvumā kāda krūma
vai akmens ēnā slēpjas šķībacainais
„člnks" ar sava „draudzīgā kaimiņa"
ražoto mašīnpistoli padusē, nav diez.
cik patīkama. Tad pēkšņi abi salēca-mies,
jo kaimiņu bedres priekšā gan­drīz
vienlaicīgi sprāgst divas rokas
granātas. Iegrūžu pirkstu rokas gra­nātas
noraujamā gredzenā, bet Viks
piespiedis savu šauteni pie vaiga.
Nervi abiem sasprindzināti. Varbūt
jau nākošajā sekundē atskanēs ..cin­ku"
svilpes un ..ies vaļā". Bet varbūt
pie kaimiņu bedres ir tikai pāris „fin.
ku", kas atsūtīti mūs traucēt un ne-ļaut
gulēt? Paiet pusminūte, minūte,
divas, Viks noliek savu šauteni un
sašutumā norūcas. Droši vien mūsu
kaimiņi bijuši pārāk nervozi. Mums
taisnība, ^sl pirms pusnakts trokšņo­šana
norimst. Laižos slīpi, lai nedaudz
iesnaustos Pēc pl. vieniem nomodā
pa otramiekšā!
STĀSTS PAR LATVIEŠU KOKTĒLNIEKA GAITAM AUSTRAUJA
„Labi, kā pinno koktēlnieka jūs to«
mēr pieņemšu," Minsteres transitno-metnē
1949. g. oktobrī man beidzot
pateica Austrālija konsuls un kopā
ar sievu atļāva sekot dēli«n — biļ.
Pinebergas universitātes studentiem
uz šo tālo emigrācijas zemi. Tas no­tika
, pēc tam, kad, būdams vecāks
par 50 gadiem, divas reize« austrālie­šu
komisijās jau biju atstumts.
1950. g. ierados Austrālijā. Bone-gilā.
Sākās gara un neauglīga taujāša­na
pēc darba manā koktēlnieka noza­rē.
Vēlējos tikt Melburnā. Paklausot
austrāliešu padomiem nosūtīju lūgu­mu
kādam latviešu mācītājam. No tā
atbildi neesmu sagaidījis vēl šodien.
Bonegilā kāds tautietis deva padomu
rakstīt Melburnas latvietim L. Pēc
dažām dienām pēdējais jau ziņoja, ka
atradis man piemērotu darbu ar at­algojumu
9 mārc. 1 šil. 10 pens. ne­dēla
Iepriekš tomēr vajachēia sa­meklēt
dzīvokli. Tas izrādījās grūts
uzdevums. Beidzot dabūju mazu ista­biņu
11 jūdzes no darba vietas. Sajā
grūtajā sākumā pateicīgs biju par
Bonegilā strādājošā mūsu dziedoņa
Franka man priekšā noliktajām 10
tiHiiiiiiiiiiituiiiiiiuttntittHittiitmtimiiiitttimtmiiiitti
Ieceļotāji ASV -
sargaiiies no
indrgās efejas
SPBCIALRAKSTS LATVIJAI
jābūt atkal abiem, jo šis ir „činku"
iemīļotākais uzbrukšanas laiks. Esam
nogurumi un miegaini, jo šonakt at­kal,
k i parasts, nekāda gulēšana nav
sanākuši. Pēkšņi mflSu tanki lejā pie
ceļa saceļ briesmīgu troksni ar sa­viem
piecdesmitā kalibra ložmetē­jiem.
To spīdošā municija rikošetē no
Amarikat favi«no(it valitls ua K m d i ir
ļoti izplatīti indlqi «ugs — Indl^S «(aja ipoi*
lon ivy) $aukta ari par indigo trijUpi, tak^
tturigo triju lapu dlļ. T i kā augi pēc it>
ikAta dau(ix n«at&ķtrii no cititm lldzigitm.
bet nekA{tlqi#m efeju augiem, tad ik gadui,
bet tevlfiķ) vaftarlt. kad eUviki vaitik ttrl*
dfi darzfi, m lauHa an brauc /«lumoi. daudtf
ar IQ augu laindējat.
Šogad pArtd^nui^ Indigls efejai litUkai
biiesmai kā vitui pēdējos gadui. Sl pAvaufa
vētaii un mttiait laika ir bijia sevifiķl lab*
vēlicji auga attUtIba. Tftdēl amenkiņu
veselībai iestfidcs brīdina i^sIvotSJut uxma*
nities. lai neiaindētoi.
Nosaukuma pēc Amerlkfi fio tndiuo auf|u p » '
īUi visi, taču lielftki dala iedilvotāju to da*
bfl nepAzfit, vai )a ari paifat, t^d piemirst
aifrādTt ptr to taviem strīdniekiem — iece*
ļotājiem. Daudzi netināJtanas dCl. augam ne*
jauSi pieskaroties, saindējas un ciefi sfipes.
->Paa. vaiarl un rudeni daudi latvielu. ttrl*
dēdami nolaistos dārzos un ravēdami nezlles.
ar augu saindējās tik loti, ka ilgāhu laiku
slimoja un bija darba nespējīgi.
Ka pult indigo efe|ut
Pēc I r ē j I ItskatA indīgā efeja ir vUai ne­vainīgs
pazemes augs ar raksturīgām trim ro­botām
lapām. Visbiežāk Indīgā efeja sastopa*
ma nolaistos dārzos, mēslainēs un iogmalēs
kas «paugules dažādām netāiēm un krūmā*
)iem, plavāi. ezermalai ua upmalai, bet la*
»topama ai! puķu dārzos.
Ki notiek islndēlinisf
Visbiežāk saindēl^nāf notiek aiztiekot augu
ar tokām. bet laindētat ari pieikiroties au*
gam «r darba rīkiem, drēbēm un apeviem.
ja pēc tam darba rīki. drēbes un apavi nāk
saskarē ar ādu. Bērni ar indigo efeju ir la
indējulies pat ziemā, bradādami pa tnitau
un ^pēiēd<<mi«»s. Dali ir saindējuSiei glaudī­dami
suņus, kaķus vai citus mājas dilvnie»
kus. kas saskārušies ^r indigo augu.
Kāds Meiio klīnikas ārits Rnčeiterā. Mine
solā. stāstīja, ka daudzi skolu faunatnes ..pik
n i k A " (zaļumnieki) dalībnieki saindējušies, pa
vadīdami nakti eiermalā. kur bagātīgi sa
auausi indinā efela.
lnllqo efeju nedrīkst ari dedzināt. \o var
saindēties ar dūmiem. Ieelpojot lndlqās efejai
dūmus, rodas fūlājolt deguna un acu iekai
sumi. Pēc ravēšanas indigo augu nedrīkst at
stāt dārzā, mēslainē vai komposta qubā ko
pā 8T nezālēm, jo savas Indīgās InaSIbas t l
sa^ļlabā iloāku laiku. Vienīgā iespēja, kā to
padarīt nekaitīgu, ir norakt labi diiti temē
Visi cilvēki nav vienidi uiņēmlgl pret
indigo efeļu
Pēc ASV ārMu atzinuma lielākā dala cii
v5ku IT pndoti ««indēftj^nās draudam ar efeju
br! ir mlnloi immūni pret lo indi Pan
a.idā vtiiVu kādu amerikāni, kas manu aru
priek$A indigo efeju saberzA delnās, bet ne
saindējās. Ta^u nevienam nav ieteicams da
rit ftšdus eksperimentus.
Saindēšinls sekas
Inde ātrāk iedarbojas maigā, jūtīgā ādā
Cietāka āda. piem. roku delnās, ir mazāk uz
Dēmlqa ptet indi. Dažas dienas pēc ādas «a
skar^mes ar indioo efeju, ne reti ar! jau pēc
dažām stundām, uz ādas rodas niezoii Itsi
tumi, kci vēlāk pārvēf&as sāpolās un niezo
fiās ēūlās. Ieberzējot ēūlu izdallJumui veie
l ā ādā var iznēsāt indi p« visu kerratol.
mārciņām: „Tai tev būt dzīves sī­kumam
Austrālijā."
Izrādās, ka te katrs etrādi ar sa­viem
personīgajiem darba r l k i ^ un
tornn Melburnā vajadizlja gatdīt ar
smago bagāžu no Booegilas. Šefs ilgi
grozīja savas rokās atnesto* m.mu
darbu paraugus, sevišķi rtgsrešu kār-bu
ar latviešu tautas meitas attēlu.
..Tā laī paliek jums atmiņai" es tei­cu.
Šefs smaidīja. Es pagaidām varē­šot
strādāt ar viņa darba rīkiem.
Nākamajā rītā ierados darbā. Ap 40
strādnieku ražoja «krēslu u. c. mēbe­ļu
kājas ar ērgļu nagu attēliem. Mans
uzdevums bija ar rokvi nobeigt ma­šīnas
produkciju. Austrālieši aizdeva
dažus nolietotus kaltus. Ari galds iz­rādījās
n^arasts. Vajadzēja lūgt pa­domu,
bet biju Iedalītu pilnīgi atse­višķā
istabā. Nevarēju vērot, kā
strādā šejienieši. Ari valodu zināju
vāji. Atnāca meistars. Kaut ko stāsti*
ja. Tomēr nekā nesapratu. Tad tālākā
kaktā pavecs vīrs ierunājās lauzītā
vācu valodā. Šefs jūtoties ar mani
neapmierināts. Es neesot nekāds kok­tēlnieks,
ja pats ar visu netiekot ga­lā.
Vakarā tomēr biju iidarinljis pus­duci
galda kāju. ,.Par maz" — teica
šefs — ,.mani strādnieki paveic puf-otra
duča dienā."
Otrā dienā mani pie iepriekšēji
darba vairs nepielaida. Es aagandējot
vienīgi vērtīgos materililus. Ja gribot
strādāt, lai ejot pie mašīnām. Uz
smirģeļa velteņa vajadlzēja gludināt
galda kājas. Darbs bija galīgi iveši.
,.Nogludināju" vairāku pirkstu galus.
Rokas sāpēja. Apņēmos tomēr IzturēL
Darba temps izrādījās liraujš.
Pagāja pāris nedēļas, Pieradu pie
mašīnas, ieguvu mazu praksi. Šefs bi-u
āve-ot
pie
Ārstēiani
Parastākais līdzekļu ir itindētās irietai
mč^zoāt ar zjepēin un ūdeni. J« kopi lain-dēS^
nSs ir pagājušas 15—20 min., tad tam
klintīm un akmeņiem un lido visos fran vairs m.n^a nozīme, ļo Indīgā viela .o a ^_o
- ^. . , virzienos. Kā vēlāk uzzinām, tad I
sti. sevišķi jaunākos gados. Fizisku. ^-^^ ^...^ ^.^^-^-^ ^.^^^^^
darbu, kā visās Dienvidamerikas ze- ^.^ tankiem un uzdicinājis tos pado*
m^, slikti atalgo. Iebraucējiem nebu*
tu ieteicams meklēt darbu zemkopi-f - i , - . S, īl^^tbi jāpazīst vietējie dabas! Pamazam klust ga:.s. Ta vien he
a apmierināts. Uzmanīgi vēro
šos darba paņēmienus. Pārej
mašīnas, man pazemināja algu par U
šil. nedēlā Arī virsstundas nevarēja
strādāt. Radās sarūgtinājums. Skati-os
laikrakstu sludinājumos pēc cita
darba. Kāds uzņēmums tiešām mek*
ēja koktēlnieku. Pieteicos. TrešajI
dienā saņēmu telegrammu, lai sest­dien
paliekot mājās. Ieradīšoties dar-
)a devējs. Sarunāju dēlu par tniku.
Līdz pl. 21 tomēr nogal<Hjāmies vēl­īgi.
Dēls aizbrauca. Pl. 22 gaidītais
beidzot leradHs. Nevarējām sarunā­ties,
teica, ka kopā ar tulku ieradī­šoties
nākamajā dienā pl. U, Tl arf
bija. Darba devējs mani un dēlu aiz­veda
u^^l? jūdžu attālo fabriku. Ap­solījos
pēc 3 dienām būt darbā.
Pirmdien vecajā vietā paziņoju, ka
vēlos aiziet. Šefs uztraucās. Esot 5
dienas iepriekš darbs jāuzsaka, citādi
par šīm 5 dienām nemaksāšot Treš­dien
ierados jaunajā darbā. Šefs tei­ca:
..Ļoti žēl, fabrikā ir remonti un
jūs varēsit sākt strādāt tikai nākama­jā
pirmdienā." Nu varēju vecajā vie­tā
atkalpot prasītās 5 dienas. P i p -
dieņ biju atkiO klāt jaimajā fabrikā.
Lai uzgaidot. Sēdēju 2 stundas. Iera­dās
šefs: „Vai angļu valodu iemācī­jāties?"
Atbildēju:,.Vēl jau nē," Šefs:
„Tad tomēr strādāt nevarēsit" Biju
gauži pārsteigts, jo darba devējs labi
lināja, ka angliski protu vāji. „Pazū.
diet, ja nevēlaties, lai steaucu poli­ciju,"
teica šefs. Mani viss vārījās,
bet nepratu pateikt, ka darba devējs
ir krāpnieks. Tagad novēroju ari tā
īsto tautību. Viņš nebija austrālietis,
un, liekas, labi saprata ari manā runā^
iesprukušos vācu vārdus.
„Sauciet policiju, to tikai gaidu,"
atcirtu. Tad šefs izvilka no kabatas
2 mārciņas un sniedza man. Teicu ka
par 5 dienu gaidīšanu tas ir pirāk
maz. Taču kungs uzmeta 2 mārciņas
uz galda, aizgāja un savā automobilī
pazuda. Paņēmu mārciņas un gāju arī
es. Melburnas centrā izkāpu no tram­vaja
un vēroju mēbeju veikalus. Iz­rādās,
ka darbs ir daudzās vietās. Sa­rakstīju
veikalu adreses un nākamajā
dienā jau pirmajā vietā sarunāju
darbu.
Mani atkal novietoja atsevišķi no
pSrējiem strādniekiem. Šoreiz tomēr
rīkojos droši un padomu nevienam
neprasīju. Ar visu arī tiku gail. No
darba sākuma šajā vieti pagājis i l ­gāks
laiks. Esmu izpelnījies šefa un
darba biedru drau<fzlbu. Biju te pir­mais
ārzemnieks. Uzticību nācās iz­cīnīt
ar darbu. Tagad Jau nopietnā­kos,
izstādēm domātos izstrādājumus
uztic tikai man. Pilnīgi mainījies uz-a
a, JO '««^^ J"*7%, '^^^^^ kas. ka šonakt nekas vairs nenotHcs
tifitākli Braziliias iclīmatu aazi _ • , . . . . . ..
psidĶļi. . rfAviiBel tad V ; k s piegruz man pio
sāniem braucēji panes samērā viegli, bet dazi
ar laiku no tā cieš. Latviešu jaun-iebraucēju
vidū netrūkst neapmieri­nāto,
bet daļa jau Brazīlijā iepirkuši
zemi un sākuši būvēties. Zeme^ iegū­stama
uz atvieglotiem maks^anas
noteikusmem, pat bez iemaksas, bet
tad jārēķinās ar būvēšanos Irpilsētss
rajonos, kā arī ar satikmes un citām
grūtībām. Taču tās nav nepārvaramiis
un jaunie „namsaimnieki;' ir apmieri­nāti,
ka tikuši zem sava jumta.
K. i*
San P a u l o , jūlijā.
piegruz un paklusu saka: ,£s varu derēt ka
tur pa kreisi ir viens „činks'. Pelu
apkārtni, bet nekā neredzu. „E, iz­sviedis
tomēr joka pčc vienu rokas
granātu," norūc Viks, un tā aizlido.
Viks bija maldījiei, jo „Cinka" tur
nebija.
T l pagāja atkal \nena Korejas
nakts, nakts kurā daudz kas varēja
notikt, bet nekas nenotika.
Pcf. Gunārs Stipnieki
o r e j a s f r o n t ē , jūni
ādis kopSflras Itdzekliem. piem. Calamlne lo*
llltn \]ī\ 7.iedes par-ist? pav
!«•*<«.<>iim« re«p iztituml jzplafa» tālāk
SVn^lhfl Dif^sti ujrninās 1—4 nrdēlai, bet
d.^žtf»! ari ilnik AmerikāOu ārsti, kas pali
u'h,,\w<l!':<! «lam-sē^ļno». le?eic nelietot zāles
vn ?<r(io\. hp\ )f\.YvAo ādu bieži maznāt ar
7'.c*^f^m un ūd<*r>! !?serqS? no k«»l,4snfts
Nakti čOlātolās vietas ieteic apsiet er tīru.
nātnu drānu.
Ki iznfdnlt Indigo efe|n?
Stiprs tāli āķidinājuas parasti IzsTdne fn*
digo «feju. Zeme tanī vietā no II luga uz
pāris gadiem ir pasargāta. Labs lldzeklli Ir
ari nezāļu iznicinātā it 24 D UukfilmBled-bes
departaments ieteic ari amonile nlfito
ko §e pauc par Amraets «reed klMer. Sii !l-dzekl
<; :r ununsdfoSi un vegli tagatartMams
srr, d : r.atijna; Nav bīstams ne cilvēkiem, ne
f?>S'kustnr>!em. Aadiefi L^āe
Sav valstis, jūlija.
Š6n« vispār atkarīga no ķermeņa uznēmihas gļtatt par jsunaustrāliešu Spējlm. So-vf.
da sandēianos v«r ārstēt ar parastajiem «i'^n te Strādā gan vail'lkl blj. DP.
i kopS«ī>as Itdzekliem. piem. Calamine lo- Arī nākamajiem durvis vērsies viegli,
smaoākni qadijumos jfiqriež«s pie ārsta ļ Labam koktēlniekam par darba trū-
, . n r.edes parast, pavairo n i . z i . bet ka- ^ ^ ^ ^ Austrālijā nav j^skumst. Arī
atalgojums krietns. Ieskaitot virsstun
das, nedēļā var nopelnli pat līdz 15
mārciņu, kuras sanāk pēc visai prāvā
nodokļu atvilkuma. GrOlTbas gan ir
ar darba rīku sagādi. Sevišķi lielos
ksltus ieteicams vest Udzi no Eiro­pas.
Vēlams iepazīties ari ar 14. un
15 g. s. franču ua angļu mēbeļu pa­raugiem.
Tie šejienes rOpniecIbl ir
dominējošie. Darba mdiliiani jāiz­manto
darba pāvaldes, lai neraftos
oepatikšanas. kādas sākumi b1]s fB«n.
kad vsiadzēja s«kot phsidpMi— ps
i vienām durvīm lauki, ottla
iJā! A. U#pie4
Vi
m
1
' f' I
Vi ^
\ i r i
.Oli
i
• - -H