1951-07-18-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 18. ļvUiji
tikai papes koferītis",
saka vācu žurnālists
KRITISKS A T S K A T S U Z Ā R Z E M J U U N V A C U BEGĻU PRESES
K O N F E R E N O M I N C H E NE
Kad tieši pirms gada Bavārijae valdies
valfttflfteķretirii bēgļu lietu
jautājumos' aicināja Vācijā dzīvojošos
ārzemju bēgļu žurnālistus un vācu
bēgļu preses pārstāvjus Kopējai jsa-rSksmtV
nefeija vel pilnibi pārskatāmības,
kā izkārtosies ārzemju bēgļu
drJve Vācijā. Tagad viena otra problēma
izkristalizSjmies m kļuvusi pārredzama.
Tomēr, vērojot īsās konferences
norisi un izsekoļt;^. daudzo referentu
domu gaitai, jākonstatē, ka
gada la&ā no vienas puses gan kaut
kas sasniegts, bet no otns sasniegto
ruinē problēmas, kuras gan,
laikam, nekad neatrisināsim. Vācijā
dzīvojot, esam vēl tādā paši
nezinēšanfi, kādā bijām tad,
kad beidzā« IRO nometņu dzīve
un aprūpe, kad pakāpeniski viena
nometne pēc otras iekļāvās vācu
saimniecībā, ua ārzemju bēgli nāca
tiešā saskarē ar vācu tautu. Tikko
notikušā konference Minchenē (nepievēršot
pārāk lielu nozīmību dezām
skaistām frāzēm, kā: vienas laivas iršanu
un viena likteņa nešanu) skaidri
parādīja to plaisu, kāda ir starp vāciešiem
un ārzemniekiem. Vienalga
arī, no kura Vācijas apgabala vācu
bēglis nebūtu, viņa domāšana nesniedzas
tālāk par savas mājas slieksni.
Gan vācu bēgļu m vietējo staipa pastāv
zināma diference, taču tā izlīdzinājās
tikko rufia ir par ārzemju bēgļiem.
Šinī zemē mēs esiam un arī
būsim tikai otrās, ja vēl ne zemākas,
šķiras ļaudis, \m kā tādiem eksistence
mums būs ļoti grūta.
Konference Mincbenes Jaunekļu
kristīgās savienības nama pulcēja
gandrīz visu ārzemnieku trimdas» preses
pārstāvjus Vācijā. Samērā kuplā
skaitā klāt bija vācu bēgļu preses
pārstāvji uō savu pārstāvi sūlījis bi
}A ari Bavārijas raidītājs. Sanāksmi
atklāja Bavārijas valdības bēgļu lietu
kārtotāja valstissekretāra preces šefs
Kristols. Izteicis prieku, ka kopējām
pārrunām pēc viena gada atkal var
jmkēties ārzemju un vācu bēgļu pre
ses pārstāvji, preses šefs aicināja sav
starpējal domu un uzskatu apmaiņai.
Konferencei būtu vairāk panākumu,
ja iepriekš jau būtu fiksēti
iztirzājam^ temati, par kuriem
tad vārītu konkrēti izteikties
un reizē arī rast tiem
atrisinājumu. Par to nu nebija domāts,
kāpēc sanāksme vairāk izvērtās
p ^ atsevišķu epizodu izklāstīšanu
nekā par lietderīgu konferenci vārda
īstā izpratnē. Pēc bēgļu Brīvās trimdas
preses apvienības pārstāvja teiktajiem
draudzīgajiem vārdiem, runāja
vācu žurnālists VuMiuss. Runātājs, kas
y teicās dzimis un uzaudzis Igaunijā un
apgalvoja, ka pietiekami pārzina un
Izprot austrumu bēgļu problēmu un
vajadzības, pārmeta bēgļu pārstāvniecībām
aktīvu politisku darbību. Tās,
būdamas bez savas dzimtenes un izmantodamas
Vācijas viesmīlību, at-l^
uiUies savā na" cnālajā presē pār-mest
vācu valdībai un politiķiem pasivitāti
cīņā pret komunismu. Referents
negatīvi izteicās arī par pret-komūnistisko
cīņas organizāciju ABN,
kas savā darbībā esot šovinistiska.
Kun.gs Vulfiuss skaidri pateica, ka
vietējie iedzīvotāji {Einheimische) nemaz
itegrlbot saprast ārzemnieku ek-silvaldību
pūles apkarot komunismu,
jo tas tikai izraisītu karu. Kāpēc tieši
bjēgļiem esot raksturīgs cīņas gars,
tas viegli saprotams, jo viņiem esot
jāaizstāv tikai ^papes koferītis ar p^-
ris krekliem un zeķēm", bet vietējie
iedzīvotāji riskējot nākamā karā pazaudēt
arī to, kas viņiem vēl esot.
Teiktais nadīja spēcīgu opoziciju,
kas dažbrīd vārdos pieņēma samērā
asu toni 2ēl, ka konferences laiks
bija tikai nedaudzas stundas, kāpēc
Vulfiuss opozīcijai atbildēt nepagu-
' va.
\
Tuvojas latviešu pārstāvību
Vācija velēšanas
UtvleSo ceatrālli padomei VScIJt •61€l«.
nit iBitnikel]!, kti ietpit«tta mūsu Uikiaksta
52. B-ri, levIeivSās neskaidrības: 2. p* pir-nām
divām rindkopām Jābūt; .„Par trimdas
kopības dalībniekiem 81 panta nozīmē uifka-tSmas
peisonas, kurām icīnlegtas trimdai kopībai
. . 4 . p. pēc skaitļa 360 lilaists vārds
„Sai". 15. p. vārda akts" vietā Jābūt ..protokols",
bet iO. p. vārda „Jaunu" vietā
f.gailgn".
Latviešu centrilās padomes Vādjā vēiēSa-aai
notiki 18. nn 19. augustā, pčc tiešā vē-lēSana
principa. VēlēSanu instrukcija, kas
pieņemta LCK 1951. g. 2. Jūnija sēdē, pob-
Ucēta raūsa laikraksta 52. on 53* numurā.
Draudzīga kopdarbība, lojāla «adar-blba
VL c. skaisti vārdi, ko teica Bavārijas
valdības valstssekretāis oēg-lu
jautājumos prof. Oberlenders, viņa
pilnvarotais fon Panvics, kā arī
daži vācu žumāJUti, nespēja vairs izkliedēt
negatīvo iespaidu, kāds novērotājam
radās pēc Vulfiusi deklarācijas.
Esot objektīviem, tomēr :ā-atzīst,
ka arī ārzemju bēgļu trimdas
preses pārstāvji un organizāciju delegāti
ne vienmēr savos apgalvojumos
bija lietišķi. Tautību strīdi savā
starpā, kas dažbrīd kļuva diezgan
karsti, vācidos labu iespaidu neatstāja.
Mūsu, ārzemnieku, vienība diiīz
vien var sabrukt, ja notikušās konferences
..gais" pieņem plašāku apjomu.
Lai nu kā tas bijis, viens no konferences
kļuva skaidrs: ārzenmiekiem
Vācijā veidojas pretestība pat ^ācu
bēgļu aprindās. Tā kā konferencē laika
trūkuma un dažbrīd neauglīgās
debaitēšanas dēl nepai?pēja gandrīz
vai nevienā jautājumā gūt kādu skaidrību,
radās priekšlikums ārzemju un
vācu bēgļu preses pārstāvjiem sanākt
biezāk. Fon Panvics aicināja preses
pārstāvjus ik piektdienas sanāksmei
Minchenē, Prinz Regent Str. 14.
Ēriks Miesnieks
LaMesn Pdldiības
SiadB aicm
VĒSTULE LATVtJAI NO FRANCIJAS
Latvijas pilnvarotā
pārstāvja ASV
pazipojums
Dr. M. Vialters savā nesen man
anonīmi piesūtītā brošūrā Par 15. mai-ju
un ārkārtējām pilnvarām 18. lappusē
citē kādu it kā manis rakstītu
stupidii vēstuli, kurā es it kā būtu
lūdzies sūtņa vietu Vašingtoaiā. Citētā
vēstule nobeidzas ar kādiem tur
vācu kankariem.
Ar šo paziņoju atklātībai, ka es nekad
šSdu vēstuli neesmu rakstījis,
nekad Vašingtonas sūtņa posteni ne-esmu
prasījis, un viss Dr. Valtera citējums
no sākuma līdz beigām ir me
li. Tā kā Dr. Valters pats šādu neeksistējošu
"Mēstuli nevar būt redzē
jis, tad jāpieņem, ka viņš vai nu pats
šo v^tuU izgudrojis, vai ticis ļaunprātīgi
maldināts. Pēdējā gadījumā
uzaicinu Dr. Valteru nosaukt atklātī
bā personu, kas būtu par mani minētās
melu ziņas izplatījusi. Ja tas ne
notiks tuvākās nedēļās, tad atbildība
par šo melu izgudrošanu un izplatīšanu
krīt vienīgi uz Dr. Valteru. Mūsu
sabiedrība tad pati taisīs savus slēdzienus.
J. Feldmans,
Latvijas pilnvarotais pārstāvis ASV
A M E R I K Ā Ņ U J O S L Ā V Ā C I J Ā V E L
31.000 DP
Pfic IRO Amerikāņu josIa« pārvaldes
ziņām, joslā, ieskaitot Brēmeni, uz
1, jQli}u bija vēl 31.017 DP, viņu vidū
2289 latviešu, kas ir ceturtā lielākā
tautību grupa. Visvairāk ir polu —
5669, seko ukraiņi — 4925 un žīdi —
4383.
Mācitaja L Lappuķes
laulības Parīzē
7, jūlijā Parīzes Biļetes baznīcā sa
laulāja iecienīto mācītāju E. Lappu-ķi
ar Vēsmu Plčneri. Viesu vidū bija
arī sūtnis O. Grosvalds ar kundzi
padomnieks K. Berends un komitejas
priekšnieks H. Pestmalis. Baznīcā sastapās
visu triju draudžu locekļi, kurus
apkalpo māc. E. Lappuķe.
Brīvmāksliniekam T. Ķēniņam atskaņojot
introdukciju, svinīgā gājienā
uz altg^i dodas Parīzes ev. lul baznīcas
bīskaps E. Meiers, māc. K.
Vekmanis no Zviedrijas, māc. R.
Blanks, teoloģijas students O. Zaķis
un jaunais pāris ar lieciniekiem. Senā,
vienkāršā, paskarbā telpa īsti piemērota
l-atviešni bēgļu mācītāja laulībām.
Altāris skaisti greznots diviem
kandelabriem un baltiem ziediem.
Māc. Vekmanis pirmais uzrunā jauno
pāri, atgādinādams, lai paliekot ticībā,
cerībā, mīlestībā. „Bet augstākā
šai trijotnē ir mīlestība, kas panes
visur^, arī salnas un negaisus." Teoloģijas
students 0. Zaķis nolasa lekcijas
vārdus par laulības institūtu, pēc
kam tenors V. Ivanovs nodzied T.
Ķēniņa laulības dienai veltīto dziesmai
Glāsts (Z, Lazdas teksts). Dziesmai
dzidra faktūra un tā pārsteidz un iejūsmina
klausītāju ar saviem neparastiem
intervāliem un svaigo harmonizāciju.
Bīskaps Meiers norāda,
ka tā bijusi Dieva žēlastība, kas šeit,
svešā zem:ē, ļāvusi līgavainim vadīt
franču un latviešu draudžu dzīvi.
Seko interesantas ērģeļu variācijas
par tafutas dziesmu Stādīju ieviņu pieniņa
vidū, T. Ķēniņa izpildījumā. Pēc
sailaulēšanas akta Ivanovs nodzied
C Krebsa Mūsu Tēvs. Sl daudzkārt
tMrdētā un iemīļotā dziesma Ivanova
sirsnīgā izpildījumā baznīcēnus dziji
ietekmē. Māc. R. Blanks ba^īcas vārdā
pasniedz jaunsalaulātiem Bībedi.
Pabeidzot ceremoniju, apsveicēji
novēl jaunajam p^rim daudz laimes
un izturību jaunajā dzīvē. E—E
P a r ī z ē , jūlijā.
Nelielļija, bet mājīgajā Parīzes Biļetes
baznīcas zālē pulcējušies latvieši
īsti kuplā skaitā, gan parīzieši,
gan ciemiņi no provinces un no Anglijas,
lai svinētu LPKF 5 gadu darbības
atceri. Svinībās ieradās arī Latvijas
sūtnis O. Grosvalds, kas savā
uzrunā, starp citu, teica: „Latvju tieksme
pēc biedrošanās Parīzē izpaudās
jau šī gadsimCa sākumā: galvenokārt
tie bija 1905. g. emigranti, vēlāk arī
studenti un mākslinieki, kas Parīzē
papildinājās iziglītībā. Viņi nodibina*
ja Parīzes latviešu pulciņu, kura miteklis
atradās Latīņu kvartālā. Te
latvieši sanāca lasīt avīzes, diskutēt
par zinātni^iem un politiskiem Jautājumiem
un atcerēties dzimteni, uz
kuru daudzi no viņiem, tāpat kā mēs
tagad, nevarēja atgriezties. Pulciņam
bija arī sava bibliotēka.
Par latviešu lietu, gan vēl ne valstiskā
plāksnē, iestājās mūsu toreizējā
laikmeta draugi — profesori
Seignobos, Aulards (Soi'bonas rektors),
slavenais valodnieks Meiilets, kurš
pat iemācījās latviešu valodu, u. c.
Pēc pirmā pasaules kara pulciņa
darbība atjaunojās, un Latvijas sūtniecība
tanī ņēma aktīvu dalību.
Pulciņš organizējās uz jauniem pamatiem
3jem nosaukuma Parīzes latviešu
biedrība, kurai bija savas telpas
88 Bd. de Couralles. Sī biedrība
darbojās ļJti aktīvi un ieguva lielu
biedru skaitu. Tanī laikā, pateicoties
Latvijas saimnieciskam un kulturālam
uzplaukumam un Kultūras *^onda
pabalstiem, Parīzē baudīja izglītrbu
diezgan prāvs skaits latvju studentu
un mākslinieku. Bl«frlba rīkoja
priekšlasījumus ar debatēm, koncertus,
bied3ru vakarus nn parasti alci
nāja pie sevis visus ievērojamos lat
viešu valstsvīrus, kas ieradās Parīzē.
Nežēlīgais karš un brutālās okupā
cljas pārtrauca šo daitību. Pēc kāra
beigām, 1945. gada otrā pusē, Parīzē
sāka ierasties bēgļi no Latvijas,
pa lielākai daļai visai trūcīgos apstākļos.
Bija jādomā, kā viņiem ie
spējamības robežās palīdzēt. Bija no
domāts dibināt Latvijas ®ark. krusta
nodaļu Francijā, un šo uzdevumu uzticēja
sūtnim. Bet aiz formāliem ie
mesliem franču valdība tam nepiskrl-ta.
Latvju labdarības komitejas dibi
nāšanai tomēr^ atļauju deva». t946. g.
sākumā sastādījās iniciatoru grupa
kura izstrādāja statūtus un sa
pirmo Parīzes latviešu sapui*
otrā pasaules kara. Dibināša
pulcē, kura notika Raimunda D
akadēmijas telpās, valdīja liela viMi
prātība un sajūsma: visleftn bija
skaidrs, ka vienīgi, turoties kopā un
sastrādājot brālības un iecietības >ga
rā, varēs kaut cik palīdzēt tautie
šiem, neskatoties uz toreizējiem- stipr^
nelabvēlīgiem politiskiem apstākļiem.
Sinī pinnajā periodā jūtami atbalstīja
arī amerikāņi. Amerikas sarka
nais krusts ar sūtņa starpniecību uz
dāvāja komitejai^ lielāku skaitu pār
tikās s<aiņu) kūtus tzdalija tautiešiem.
Jāatceras, kāds trūkums toreiz
valdīja, lai saprastu, kāda nozīme bija
šādai palīdzībai Sevišķi mūsu karavīri,
kas toreiz dzīvoja gūstekņu no
mietnēs visai neapskaužamos apstākļos
un pastāvīgās deportācijas briesmās,
bija komitejai pateicīgi par sarakstīšanos,
pārtikas paciņu piesūtīšanu
un māicītāju apaneklējumiemi.
Mācītājs toreiz bija vienīgais cilvēks,
kuram franču militārās iestādes atlā-va
apmeklēt mūsu gūstekņus.
1947. g. izbeidzās Amerikas sarkanā
krusta sainīšu krājumi un komitejai
bija jāiztiek ar pašas līdzekļiem.
Komitejas darbība bijusi svētīga un
vainagota panākumiem, kādēļ sūtniecības
atbalsts viņai vienmēr būs nodrošināts."
Sūtnis 0. Grosvalds paziņoja, ka
Amerikas Balss 3. jūnijā uzsākusi
kārtējos raidījumus latviešu valodā,
kas domāti galvenokārt tautiešiem aiz
dzelzs priekškara. Atklāšanas dienā
runājis Sav. valstu ārlietu vicemi-nistrs
Berets valdības, un deputāts
Armstrongs ASV parlamenta vārdā.
Abi runātāji noteikti uzsvēruši, ka
Sav. valstu valdība negrozāmi uzturot
savu Baltijas valstīm labvēlīgo nostāju.
Dep. Armstrongs burtiski deklarējis,
ka Amerikas parlaments darīšot
visu, kas stāvot viņa spēkos,
lai palīdzētu atjaunot Latvijas brīvību
un neatkarību.
Pieminēja vēl 14. jūnija atceres dienu
Ņujorkas Kernedži holā un gubernatora
Tomasa E. Djuija proklamāciju
par 16. jūnija pasludināšanu
par Baltijas valstu brīvfbas dienu.
Sūtņa runu noslēdza Dievs, svētī
Latviju.
Komitejas priekšnieks prof. H. Pest-malis
salīdzināja mūsu mazo jubileju
ar Parīzes 2000 gadu pastāvēšanas atceri.
Kā zināms, Parīzes ģeibonī stalti
peld buru kuģis ar devīzi: Peldēdams
n^imst Arī mūsu komitejas
kuģītim bijuši kritis brīži, bet kap-teiņi
vienmēr pratuši tos lietpratīgi un
ar drošu roku vadīt cauri visām bangām
un vētrām: pirmais bija Vīg-labs,
pēc tam Dr. Okolo-Kulaks, se-kojis
A. Sveici un tagadējais H. Pestmalis.
1948. g. bijis kritisks brīdis,
kad licies, ka līdzekļu trūkuma dēl
vajatteēs komiteju slēgt. Zledojunķi
komitejas darbību stiprinājuši, tagad
komitejai ir dažādi aktīvi un nogul
dījums bankā.
Māc. E. Lappuķe aicināja mīlēt savu
tuvāko kā sevi pašu un palīdzēt tam
viņa nastas nest. Klātesošie lielā
vienprātībā nodziedāja mūsu darba
himnu.
Novēlēsim ari mis IPKP vēl ilgi
darboties mflsu tautieSiemi it sevišķi
grūtdieņiem par svētību. Erve
P a r ī z ē , jūHjl.
Dziesmu svētku
gaidas
Anglijas latviešu Dziesmu svētku rīcības
komiteja ziņo, ka Ieejas kartes
pērk rosīgi. Uz galveno koncertu Alberta
aulā Izpārdotag gandrīz visas
dārgākās vietas, kamēr lētākā^ vēl
dabūjamas. Dziesmu dienas rīcības
komitejas vajadzībām nodotas ari
300 t. .s ..raūža vietas", starp tām arī
Glosteras hercoga loža. Saviesīgajiem
vakariem rīcības komiteja rezervējusi
divi lielas' zāles. Hamersmila pilsētas
vaildes namā spēlēs latviešu
deju orķestris Tobago.
Svētku rīcības komiteja nolēma
laikrakstā Daily Telegra^ ievietot
sludinājumus. Par prof. Tonēs izstādes
reklāmu gādā izstādes telpu pārvalde.
Dziesmu dienu koncerti reklamēti žurnālā
Musical Events jūlija numurā.
Pai sanitāro palīdzību Dziesmu dienās
rūpēsies Dr. Mežciems ai latviešu
māsām un sanitāriem. Rīcības komitejai
nodota filma no dziesmu svētkiem
1938. g. Rīgā. Tās atsevišķus uzņēmumus
izlietos šo Dziesmu svētku
izdevumu ilustrēšanai. Tautas dejas
demonstrēs daudzās jau pieteiktās deju
kopas.
Dziesmu dienas aiiklās sūtnis K. Zariņš
27. jūlijā Latvijas sūtniecības telpās,
rīcTbas komitejas paplašinātajā
sēdē.^ No šī brīža pie sūtniecības nama
plīvos mūsu nacionālais karogs,
kas liecinās par latviešu nesalaužamo
dzīvības spēku un uzticību dzimtenei.
Jūnijā izceļojuši
9815 D?
Kā IRO.ziņo, jtoijā no Vācijas uz
Kanādu un ASV izceļojuši 9815 DP,
no tiem vairums ar kuģu transportiem
no Brēmenes un HambuTgas, bet 237
emigranti aizceļoj.uši lidmašīnās. No
kopskaita 2185 izceļojuši uz Kanādu,
bet 7630 uz ASV^^IRO rīcībā nodoti
8 kuģi. Pārsvarā" izceļotāju vidū ir
poļi — 3669, tālāk seko baltieši —
1637, jugoslavi ^ 1211, krievi — 1159,
ungāri — 728, čechoslovaki — 360,
rumāņi — 253. ASV visvairāk DP Jūnijā
uzņēmis Ņujorkas štats — 2449,
Ilinoisa — 1143 un Pensilvēnlja —
575.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiniiiiiiiiiiiiuiiiiiiiiniiiiiiiiiiiiiiHiiitiHH
£d oiheA un nedod loku
PRETASIMILACIJAS INSTRUKTORAMR. MEIMURA VĒROJUMI
JĀŅU NAKTĪ
Archibiskaps
prof.T. Grinber
Memingenas nome
Pāris kilometrus no M
pilsētiņas, bij. Memingeibergat
lauka kazannās mitkās ap G0(^
viešu. Kopš pag. gada 1. jūlija n
ne ir vācu pārvaldē, šeit palik
kal tie, kas nav varējuši izceļo
ŗa invalidi, veci cilvēki, slimie
darba nespējīgie. Kq>i pag. ga
ASV izceļojis Memingenas ntm
mācītājs T. Zīraks, bet nomeln
arvien nav pastāvīga draudzes
Jūlija sākumi memingQBieii<
Ja liela svētku diena. Ņometn:
meklēja mūsu baznīcas Tingam
Dr. theol. T. Grīnbergs, māc. Pii
]>avadlbā. Pie nometnes vār
cējās sabiedriskie darbinieki,
jaunatne u. c. sagaidītāji. La
meitenīte tautas tērpi paani
siem ziedus. Atbraucējus svei
mingenas draudzes priekšnl
Druviņš, komitejas priekšsēdis
kainis u. c.
Pēcpusdienā vietēji vicu b
kuplā skaitā pdcējās dievi
Dievkalpojuma ievadi archib
sveica vietējais vācu micitiji
diem: „Valodas mums it daži
Dievs visiem viens, tai Dietg i
palīdz saprasties." Archiblikafla^
rādoties kancelē, dievlūdiiji
kop&ji lūgšani. „Ki kldrtis
nies dievnamos," čukstēja veoii
latviešu mimiņa. Pēc dievkil
baznīcēni pulcējās dievnama
šā, lai vēlreiz redzētu firmo vļ
un pateiktos tam par reto apci
mu. Archibīskapa apciemojuma
mingenā bija atzīmējusi ari'
prese.
Šikas
Lielbritānijas zii
Dievkalpojoml
DZIESMU SVĒTKU DIIVKALPOJ
Iiiterfiņiem: St. Pauls Church, Oiulow
London S. W. 7, 29. JOliJI. pl. S.tSf
ļl«m: 8t. Pētera un Eduarda R. kat
4JI, Palact Slract, London S. W. 1 (t
torijai stacijai) 29. jCliji. pl. 11t
ticīgajiem: tv. Liturģija Holr Trinltf
Prince Consot^ Road (netālu no Royil
Hall), 29. jūlijā, pl. 9,10.
MANCESTERAS DRAUDZE, mic. h
gaudi, Mančeiterfi, Annat bazn., 22^
pl. 15; pl. 17 draudzei vakari
J. Rudzitis par Latviešu rakitniecIbM
cionālfifl dzīves problēmām, Tējai
Hesketii Bank, A. Zandera ktfngi
(JAunceltās mājas lesvite), 29. jtUijIĻ
SKOTIJAS DRAUDZE, mflc. J. Sāpiet
durg, 22. jūlijā, pl. 17j KarlaUi, 8t
bitrts bazn., 29. jūliji, pl. 15.
Citi sarīkojumi
DVP DRĀMAS DALĪBNIEKU PILN8AI
Londona, DVP namā, 22. jūliji, pl l i
DVF STOKPORTAS NO0. BIBLIOl
kirtota Stokportfi, Egerton Arms kluba
St. Petersgate, atvērta sestdienās no
Turpat kārtojami maksājumi DVp un
LrrERATtJRAS KRFriĶA J. Rl
PRIEKSlASlJUMIi Btekburnl, pie
gas, 5, Mosside Road, 19. Jūlijlj līt
jūlijā, pl. 17) MančeatērI, Oueeni
Oueens Street, 22. jūlijā; KorbijI,
lijā; Notingheml, 25. jūliji.
Vilibalda Drosmiņš līdzīgi situācijā
nebūtu vairs dibinājis konsultatīvās
kopas un« latviešu apvienības, bet
skaidri atzinies — „2ēni, nu Ir vakars../'
Es esmu optimistiskais pesimists
un negribu apgalvot, ka asimilācijas
jautājumā būtu pienācis va-kars)
bet^ viens ir tiesa — krēsloties
sāk. Ar ātru un pareizu Izrīcību ame-jikānismu,
kanadismu, austrālismii un
'dažādus citus ismus vēl var novērst.
Jāsāk tikai no īstā gala.
Laikrakstu tautzinātniskos apcerējumos
bieži pukojas par latviešu tieksmi
pirkt mājas un automobiļus un
amerikanizēt vārdus. Nepareizi! Ne-braskas
Carļu kluba valde pat esot
noskaidrojusi, ka pirms daudziem gadiem
turienes universitātē no Latvijas
lauksaimniecību studēt ieradies kāds
dižens Kārlis, bet draugi to tūda| saukuši
un arī universitātes anālos runa
esot par Carli. Un kas gan varēs apgalvot,
ka Carlis, atgriezies dzimtenē,
atkal nebija latviskākais no nsiem
Kārliem. Mājās, autiņos un vārdu
maiņā suns nav aprakts. Jāņu nakts
sarīkojumā Klusā okeāna piekrastē
vēroju, ka asimilācijas baciļa iepeii-nāšanās
dažā labā latvietī izpaužas
pavisam citā virzienā.
75 lepnos autiņos latvieši saraiās
no plašās apkārtnes. Tūlīt sākumā,
vairākus ilgi neredzētus draugus satiekot,
saņēmu pirmo asimilācijas spē-riemi,
kā ar mērenu bomītl. Manu
pastiepto roku neviens sii»nlgi nekratīja,
bet atkalredzēšanās prieks
izpaudās amerikānis! īsi — hdi, Mei-muri
Vēlāk draugi atzinās — mēs
vairs roku, tāpat kā*^ amerikāņi, sasveicinoties
nedodam. Vietējās paražas
esot jāciena. Labi, ka ii
Jaungvinejā, tur vietēji paraža
— sasveicinoties pafeerzēties
niem.. *
Sēdamies pie galdiem. Sl
kās, nudien būs tāpat kā kWreiz|
jās. Tikpat daudz pudelīšu, gan
dām etiķetēm, aukstā gala lal.
tad, pēc pirmā kiaukšķīša,
meklēdams, krēsliņā sataustīju
kā lielāku ķiršu ogu. Nu biju
kās. Saldskābi rūgto bumbiņu ilļ
lāju mutē, līdz draugs mudinijļ
„Droši, labākā piekoda ASV, —j
lifomijas olīves. Visi vietējie
katrā maltītē..."
Par dziedāšanu nebūtu ko
Skandējām tās pašas nākotnes
dziesmas, ko^ Vācijai. nom<itQ(
„Amerikas mūža m e ž o s . . „ Pa
sipi kuģīts peld.. ,Džons Brai
Plo Jāņu uguns no lapiņām n(
jām lai dažus pantus. Skaidri,
kālā novadā asimilācija ņedre
rokas nedošanu un olīvēm Jau
māk Sevišķi uzkodu izvēlē asii
cijas briesmas vislielākās. Pie
latviešu apvienfoām tādē) stei
dibinfn'&s mājturīb» sekci;ai
propagandētu skābās putras vi
niļ Kanādā, Austrālijā un ASV.
Jaunatne visiem spēkiem ji
no bezbolisma. Bet ti kā ari
jaimieši, tāpat kā mēs kādreiz,
kkusa profesoriem, bez sport('
jau nu neizt&s. Lai kustēšanās
ievirzītu latviskā plāksnē, jādibi
pu «Itēju klisbi. Tas esot vien]
sports, ko piekopuši senie iatvii'
jaunības dienās arī profesori.
Pretasimiliciju
instruktori Mei
VllBlI« to' »*
.4*1 T*»»
aMitn«w
• iUMcita it «v
Tii dranisir
imļit^ td: vil
(iļiel «MBļ. jo ari o>
ļ ā i l ^ i aneriki
iiattHi! Jik* It MT
;Vtf lrH»Ii«..«.
AiMift!
lit9KJliiz$)te|.'
ikifinii krvtojii m
ĒHialuhdailtni
..Jlhi.debMpaieai. Pij
biģiti 1«(
Wmti, jo vijoia
' vAiIiettstrl
savs
Bai
ņmi]j
Rūti
Netto.
«kta nofi
L
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-07-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510718 |
Description
| Title | 1951-07-18-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 18. ļvUiji
tikai papes koferītis",
saka vācu žurnālists
KRITISKS A T S K A T S U Z Ā R Z E M J U U N V A C U BEGĻU PRESES
K O N F E R E N O M I N C H E NE
Kad tieši pirms gada Bavārijae valdies
valfttflfteķretirii bēgļu lietu
jautājumos' aicināja Vācijā dzīvojošos
ārzemju bēgļu žurnālistus un vācu
bēgļu preses pārstāvjus Kopējai jsa-rSksmtV
nefeija vel pilnibi pārskatāmības,
kā izkārtosies ārzemju bēgļu
drJve Vācijā. Tagad viena otra problēma
izkristalizSjmies m kļuvusi pārredzama.
Tomēr, vērojot īsās konferences
norisi un izsekoļt;^. daudzo referentu
domu gaitai, jākonstatē, ka
gada la&ā no vienas puses gan kaut
kas sasniegts, bet no otns sasniegto
ruinē problēmas, kuras gan,
laikam, nekad neatrisināsim. Vācijā
dzīvojot, esam vēl tādā paši
nezinēšanfi, kādā bijām tad,
kad beidzā« IRO nometņu dzīve
un aprūpe, kad pakāpeniski viena
nometne pēc otras iekļāvās vācu
saimniecībā, ua ārzemju bēgli nāca
tiešā saskarē ar vācu tautu. Tikko
notikušā konference Minchenē (nepievēršot
pārāk lielu nozīmību dezām
skaistām frāzēm, kā: vienas laivas iršanu
un viena likteņa nešanu) skaidri
parādīja to plaisu, kāda ir starp vāciešiem
un ārzemniekiem. Vienalga
arī, no kura Vācijas apgabala vācu
bēglis nebūtu, viņa domāšana nesniedzas
tālāk par savas mājas slieksni.
Gan vācu bēgļu m vietējo staipa pastāv
zināma diference, taču tā izlīdzinājās
tikko rufia ir par ārzemju bēgļiem.
Šinī zemē mēs esiam un arī
būsim tikai otrās, ja vēl ne zemākas,
šķiras ļaudis, \m kā tādiem eksistence
mums būs ļoti grūta.
Konference Mincbenes Jaunekļu
kristīgās savienības nama pulcēja
gandrīz visu ārzemnieku trimdas» preses
pārstāvjus Vācijā. Samērā kuplā
skaitā klāt bija vācu bēgļu preses
pārstāvji uō savu pārstāvi sūlījis bi
}A ari Bavārijas raidītājs. Sanāksmi
atklāja Bavārijas valdības bēgļu lietu
kārtotāja valstissekretāra preces šefs
Kristols. Izteicis prieku, ka kopējām
pārrunām pēc viena gada atkal var
jmkēties ārzemju un vācu bēgļu pre
ses pārstāvji, preses šefs aicināja sav
starpējal domu un uzskatu apmaiņai.
Konferencei būtu vairāk panākumu,
ja iepriekš jau būtu fiksēti
iztirzājam^ temati, par kuriem
tad vārītu konkrēti izteikties
un reizē arī rast tiem
atrisinājumu. Par to nu nebija domāts,
kāpēc sanāksme vairāk izvērtās
p ^ atsevišķu epizodu izklāstīšanu
nekā par lietderīgu konferenci vārda
īstā izpratnē. Pēc bēgļu Brīvās trimdas
preses apvienības pārstāvja teiktajiem
draudzīgajiem vārdiem, runāja
vācu žurnālists VuMiuss. Runātājs, kas
y teicās dzimis un uzaudzis Igaunijā un
apgalvoja, ka pietiekami pārzina un
Izprot austrumu bēgļu problēmu un
vajadzības, pārmeta bēgļu pārstāvniecībām
aktīvu politisku darbību. Tās,
būdamas bez savas dzimtenes un izmantodamas
Vācijas viesmīlību, at-l^
uiUies savā na" cnālajā presē pār-mest
vācu valdībai un politiķiem pasivitāti
cīņā pret komunismu. Referents
negatīvi izteicās arī par pret-komūnistisko
cīņas organizāciju ABN,
kas savā darbībā esot šovinistiska.
Kun.gs Vulfiuss skaidri pateica, ka
vietējie iedzīvotāji {Einheimische) nemaz
itegrlbot saprast ārzemnieku ek-silvaldību
pūles apkarot komunismu,
jo tas tikai izraisītu karu. Kāpēc tieši
bjēgļiem esot raksturīgs cīņas gars,
tas viegli saprotams, jo viņiem esot
jāaizstāv tikai ^papes koferītis ar p^-
ris krekliem un zeķēm", bet vietējie
iedzīvotāji riskējot nākamā karā pazaudēt
arī to, kas viņiem vēl esot.
Teiktais nadīja spēcīgu opoziciju,
kas dažbrīd vārdos pieņēma samērā
asu toni 2ēl, ka konferences laiks
bija tikai nedaudzas stundas, kāpēc
Vulfiuss opozīcijai atbildēt nepagu-
' va.
\
Tuvojas latviešu pārstāvību
Vācija velēšanas
UtvleSo ceatrālli padomei VScIJt •61€l«.
nit iBitnikel]!, kti ietpit«tta mūsu Uikiaksta
52. B-ri, levIeivSās neskaidrības: 2. p* pir-nām
divām rindkopām Jābūt; .„Par trimdas
kopības dalībniekiem 81 panta nozīmē uifka-tSmas
peisonas, kurām icīnlegtas trimdai kopībai
. . 4 . p. pēc skaitļa 360 lilaists vārds
„Sai". 15. p. vārda akts" vietā Jābūt ..protokols",
bet iO. p. vārda „Jaunu" vietā
f.gailgn".
Latviešu centrilās padomes Vādjā vēiēSa-aai
notiki 18. nn 19. augustā, pčc tiešā vē-lēSana
principa. VēlēSanu instrukcija, kas
pieņemta LCK 1951. g. 2. Jūnija sēdē, pob-
Ucēta raūsa laikraksta 52. on 53* numurā.
Draudzīga kopdarbība, lojāla «adar-blba
VL c. skaisti vārdi, ko teica Bavārijas
valdības valstssekretāis oēg-lu
jautājumos prof. Oberlenders, viņa
pilnvarotais fon Panvics, kā arī
daži vācu žumāJUti, nespēja vairs izkliedēt
negatīvo iespaidu, kāds novērotājam
radās pēc Vulfiusi deklarācijas.
Esot objektīviem, tomēr :ā-atzīst,
ka arī ārzemju bēgļu trimdas
preses pārstāvji un organizāciju delegāti
ne vienmēr savos apgalvojumos
bija lietišķi. Tautību strīdi savā
starpā, kas dažbrīd kļuva diezgan
karsti, vācidos labu iespaidu neatstāja.
Mūsu, ārzemnieku, vienība diiīz
vien var sabrukt, ja notikušās konferences
..gais" pieņem plašāku apjomu.
Lai nu kā tas bijis, viens no konferences
kļuva skaidrs: ārzenmiekiem
Vācijā veidojas pretestība pat ^ācu
bēgļu aprindās. Tā kā konferencē laika
trūkuma un dažbrīd neauglīgās
debaitēšanas dēl nepai?pēja gandrīz
vai nevienā jautājumā gūt kādu skaidrību,
radās priekšlikums ārzemju un
vācu bēgļu preses pārstāvjiem sanākt
biezāk. Fon Panvics aicināja preses
pārstāvjus ik piektdienas sanāksmei
Minchenē, Prinz Regent Str. 14.
Ēriks Miesnieks
LaMesn Pdldiības
SiadB aicm
VĒSTULE LATVtJAI NO FRANCIJAS
Latvijas pilnvarotā
pārstāvja ASV
pazipojums
Dr. M. Vialters savā nesen man
anonīmi piesūtītā brošūrā Par 15. mai-ju
un ārkārtējām pilnvarām 18. lappusē
citē kādu it kā manis rakstītu
stupidii vēstuli, kurā es it kā būtu
lūdzies sūtņa vietu Vašingtoaiā. Citētā
vēstule nobeidzas ar kādiem tur
vācu kankariem.
Ar šo paziņoju atklātībai, ka es nekad
šSdu vēstuli neesmu rakstījis,
nekad Vašingtonas sūtņa posteni ne-esmu
prasījis, un viss Dr. Valtera citējums
no sākuma līdz beigām ir me
li. Tā kā Dr. Valters pats šādu neeksistējošu
"Mēstuli nevar būt redzē
jis, tad jāpieņem, ka viņš vai nu pats
šo v^tuU izgudrojis, vai ticis ļaunprātīgi
maldināts. Pēdējā gadījumā
uzaicinu Dr. Valteru nosaukt atklātī
bā personu, kas būtu par mani minētās
melu ziņas izplatījusi. Ja tas ne
notiks tuvākās nedēļās, tad atbildība
par šo melu izgudrošanu un izplatīšanu
krīt vienīgi uz Dr. Valteru. Mūsu
sabiedrība tad pati taisīs savus slēdzienus.
J. Feldmans,
Latvijas pilnvarotais pārstāvis ASV
A M E R I K Ā Ņ U J O S L Ā V Ā C I J Ā V E L
31.000 DP
Pfic IRO Amerikāņu josIa« pārvaldes
ziņām, joslā, ieskaitot Brēmeni, uz
1, jQli}u bija vēl 31.017 DP, viņu vidū
2289 latviešu, kas ir ceturtā lielākā
tautību grupa. Visvairāk ir polu —
5669, seko ukraiņi — 4925 un žīdi —
4383.
Mācitaja L Lappuķes
laulības Parīzē
7, jūlijā Parīzes Biļetes baznīcā sa
laulāja iecienīto mācītāju E. Lappu-ķi
ar Vēsmu Plčneri. Viesu vidū bija
arī sūtnis O. Grosvalds ar kundzi
padomnieks K. Berends un komitejas
priekšnieks H. Pestmalis. Baznīcā sastapās
visu triju draudžu locekļi, kurus
apkalpo māc. E. Lappuķe.
Brīvmāksliniekam T. Ķēniņam atskaņojot
introdukciju, svinīgā gājienā
uz altg^i dodas Parīzes ev. lul baznīcas
bīskaps E. Meiers, māc. K.
Vekmanis no Zviedrijas, māc. R.
Blanks, teoloģijas students O. Zaķis
un jaunais pāris ar lieciniekiem. Senā,
vienkāršā, paskarbā telpa īsti piemērota
l-atviešni bēgļu mācītāja laulībām.
Altāris skaisti greznots diviem
kandelabriem un baltiem ziediem.
Māc. Vekmanis pirmais uzrunā jauno
pāri, atgādinādams, lai paliekot ticībā,
cerībā, mīlestībā. „Bet augstākā
šai trijotnē ir mīlestība, kas panes
visur^, arī salnas un negaisus." Teoloģijas
students 0. Zaķis nolasa lekcijas
vārdus par laulības institūtu, pēc
kam tenors V. Ivanovs nodzied T.
Ķēniņa laulības dienai veltīto dziesmai
Glāsts (Z, Lazdas teksts). Dziesmai
dzidra faktūra un tā pārsteidz un iejūsmina
klausītāju ar saviem neparastiem
intervāliem un svaigo harmonizāciju.
Bīskaps Meiers norāda,
ka tā bijusi Dieva žēlastība, kas šeit,
svešā zem:ē, ļāvusi līgavainim vadīt
franču un latviešu draudžu dzīvi.
Seko interesantas ērģeļu variācijas
par tafutas dziesmu Stādīju ieviņu pieniņa
vidū, T. Ķēniņa izpildījumā. Pēc
sailaulēšanas akta Ivanovs nodzied
C Krebsa Mūsu Tēvs. Sl daudzkārt
tMrdētā un iemīļotā dziesma Ivanova
sirsnīgā izpildījumā baznīcēnus dziji
ietekmē. Māc. R. Blanks ba^īcas vārdā
pasniedz jaunsalaulātiem Bībedi.
Pabeidzot ceremoniju, apsveicēji
novēl jaunajam p^rim daudz laimes
un izturību jaunajā dzīvē. E—E
P a r ī z ē , jūlijā.
Nelielļija, bet mājīgajā Parīzes Biļetes
baznīcas zālē pulcējušies latvieši
īsti kuplā skaitā, gan parīzieši,
gan ciemiņi no provinces un no Anglijas,
lai svinētu LPKF 5 gadu darbības
atceri. Svinībās ieradās arī Latvijas
sūtnis O. Grosvalds, kas savā
uzrunā, starp citu, teica: „Latvju tieksme
pēc biedrošanās Parīzē izpaudās
jau šī gadsimCa sākumā: galvenokārt
tie bija 1905. g. emigranti, vēlāk arī
studenti un mākslinieki, kas Parīzē
papildinājās iziglītībā. Viņi nodibina*
ja Parīzes latviešu pulciņu, kura miteklis
atradās Latīņu kvartālā. Te
latvieši sanāca lasīt avīzes, diskutēt
par zinātni^iem un politiskiem Jautājumiem
un atcerēties dzimteni, uz
kuru daudzi no viņiem, tāpat kā mēs
tagad, nevarēja atgriezties. Pulciņam
bija arī sava bibliotēka.
Par latviešu lietu, gan vēl ne valstiskā
plāksnē, iestājās mūsu toreizējā
laikmeta draugi — profesori
Seignobos, Aulards (Soi'bonas rektors),
slavenais valodnieks Meiilets, kurš
pat iemācījās latviešu valodu, u. c.
Pēc pirmā pasaules kara pulciņa
darbība atjaunojās, un Latvijas sūtniecība
tanī ņēma aktīvu dalību.
Pulciņš organizējās uz jauniem pamatiem
3jem nosaukuma Parīzes latviešu
biedrība, kurai bija savas telpas
88 Bd. de Couralles. Sī biedrība
darbojās ļJti aktīvi un ieguva lielu
biedru skaitu. Tanī laikā, pateicoties
Latvijas saimnieciskam un kulturālam
uzplaukumam un Kultūras *^onda
pabalstiem, Parīzē baudīja izglītrbu
diezgan prāvs skaits latvju studentu
un mākslinieku. Bl«frlba rīkoja
priekšlasījumus ar debatēm, koncertus,
bied3ru vakarus nn parasti alci
nāja pie sevis visus ievērojamos lat
viešu valstsvīrus, kas ieradās Parīzē.
Nežēlīgais karš un brutālās okupā
cljas pārtrauca šo daitību. Pēc kāra
beigām, 1945. gada otrā pusē, Parīzē
sāka ierasties bēgļi no Latvijas,
pa lielākai daļai visai trūcīgos apstākļos.
Bija jādomā, kā viņiem ie
spējamības robežās palīdzēt. Bija no
domāts dibināt Latvijas ®ark. krusta
nodaļu Francijā, un šo uzdevumu uzticēja
sūtnim. Bet aiz formāliem ie
mesliem franču valdība tam nepiskrl-ta.
Latvju labdarības komitejas dibi
nāšanai tomēr^ atļauju deva». t946. g.
sākumā sastādījās iniciatoru grupa
kura izstrādāja statūtus un sa
pirmo Parīzes latviešu sapui*
otrā pasaules kara. Dibināša
pulcē, kura notika Raimunda D
akadēmijas telpās, valdīja liela viMi
prātība un sajūsma: visleftn bija
skaidrs, ka vienīgi, turoties kopā un
sastrādājot brālības un iecietības >ga
rā, varēs kaut cik palīdzēt tautie
šiem, neskatoties uz toreizējiem- stipr^
nelabvēlīgiem politiskiem apstākļiem.
Sinī pinnajā periodā jūtami atbalstīja
arī amerikāņi. Amerikas sarka
nais krusts ar sūtņa starpniecību uz
dāvāja komitejai^ lielāku skaitu pār
tikās s |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-18-02
