Bavarijas Latviesu vestnesis, May 12, 1951

              Treldi(
0 8 VĀRDOS
treiku. Valdība »oLf«Pi«k5rt«
ir tikai 4
i Francijas rlcīhs i.ni'^^^
ķSf :to vidū bij. valsts r ^'^«8»
Srdia un kāda 011^; ^''?^«iU
tav zināmi. '"V ^P^ietm3|52^
« «tomizētlam tvaiki.* .
laista apgrozībā S!v*^« 1*..
joslai radio. '^^**'^«l'«rirn{ 7
ļrmu veida radara «ms» ^
f apbruņo amerikSņu ^^^^^^^ ^
heto ne vien ložmt£^35
p» bet ari raķeSn 15?^'°^ ^ \1
Ebu meSanai. PirmiJ t^l^'^»*^
Um sekmēm iS T^'ļjft
ļtriecot vairākas sarkt, r""^- m
Tuz debesskrāpju ju^^^^^^
ku ierīko Ņ u j S k a ' " '
relžl «vlācljas v6iturx
[Bristoles lidUl'^noVdi.'^" ^
"1 Džoneis, kad mōtbra
«ava V turboinLt^^^
It līdz vajadzīgai 170 M i ?^
»ļlj. cilvēku dilviba. .
M^aŗi. Bez tam ofr\ llf^^^^'^i
[tdļu un II ,roi d.is;H:4
^«.J ..biedro., T S i f . * * t j ,
5j«f knaUi Hikoni būi
i»ka. 4im*ne. vie,i, j"**»*
5k«droJumu» Ungārij., v S*
I AnghJM vēstniecība. V f ,Z
ļ b i biju« nodarbinSti
lUf Ftaako ail vCnii >,„ » . „
pus gadu vecs zē^s. bet, kl w,
I S t o l ' ' " ^ * ^ jo
Jjw1b iņlamtelpas kSdl MinUtj
Misūri Statā, pēkiņi aizdegliS
eksplodēja kāds liellki biS
Jļlzlaft panikā jaunavai t iS
rcrbā atstāja degošo Bimu. 50 M
todbties cauri liesmflm, dabflU i>
bdeguroa brūces,
leikl gaisā eksplodēja kSda m
Jiasina virs Indianai* štata, VIIB«
ļmā. S pasažieri un 3 apkalpei l^
I no Nlgērijai (RietumafrikS) im.
ipcigfi, lai, sekojot Grotevola vai-īgumam,
tur studētu ..brīvībai d-
IrMētām žurkām dilvnieku driui
Itiolēmis soļot pa Kopanhagenas if
ļeslietii ministrijas namu. lai
Bt mežonīgiem paņēmieniem"
sanfi.
a kongresa runn īpaeiail grl
^edls kāds Čikāgas izdevlji, pi*
ar to gūt milzu panSkumui. Pit*
iuraa metiens 250.000 Att^
no vtēaat ēdiena reliM BCti)i
Ies iedzīvotājus aicinSjii Indijat
ļrazidonts Nēru, lai SBdl vi)4i
ļrtikas līdzekļus varētu nodot bīdi
Biharas un Madrasai provindi.
samfidene, kas nevarēja piedeilt
uz 30 min. novērota Portorikii
./idusamerikā. Izsūtītajam lidoi*
bģiem neiedevās zemŪdeDei Idtt*
(idrot.
ļiēa konsulātu Prāgā uzaicisSjuii
Ijas valdība. Francijas Bilietu
ļazii^ojusi, ka Ir ar mieio to di-
Insulāta uzdevumus nodot kidai
ļ nodaļai.
Tomasa Masarika balil Am
tdēfa jaunatklātā Brivis Eiropai
tusitāji atklāšanai «vinibn raidi'
Fammā bija ietilpināti Cechoio-
Va" MasaVika runa, ko viņi tilci
publikas 10. gada dienfi.
Enoblļu pārdoti 11. starptautiski-
Qu skatē Frankfurtē pie MalMi.
Tas pārdotas eksportam, bet 3O0O
tmobiļu pasūtināti Vēcljai
[fidl apmeklēja pirl par WOj»0
\0 Eiropas un 25 aiijūrai mn-
Liiāra MekklojB dekliridļii
ļltisko bēgļu neizdošana pi«vi«-
lerikāņu augstaii komisāri AU-ļ'ilimlbu
izplatība
ļinājusies, bet toties p8«o» 5J;
I seksuālo noziegumu ikaU. ne­kā
pēckara gados to fk>"\P*j
176 uz 401» jeb no 1,5 lWi 3.
ļu noziegumu skaita gadi. 1
laslimSanas gadījumu skaiU »»
I 40.574 uz 15.411.
> imerlkāņn detektīviem i«Jo^
ēt Berlīnes naktsklubus un dej
hī ļoti aktīvas kļuvušas kojO
ļ, kam jāpārvilina Austrumvid
abiedroto karavīri propaf ^«ļ
lustrumvācijas propagandai w
1 izteicies, ka iS.
soļošot ari ..britu un ameiiw
ludlat virīnlekn nolemti sōt^
ir novērotājiem. Tuvškl
līdzīga ..studiju grupa • Ļ
AltL apmācību vieta tau J P
fiem virsniekiem, yļ}ļ^''^'
piedāvājis p«r vi?» »«»»"
hvarotais PaciiiKa j»» ' .^p.
onu, lai apspriestos par
ķanu starp «ng^^fj.^V
Ts mierllguma
llbas kustības k ^ ļ , ^ A«.^'
[provin:S« Po^^'^ļ^^rTeleoraf-bētijā,
ziņo Beŗllns T 1^^,
i, ko apstiprinājuši ari .
Ui. itmperreitceāst. ībTaesč eņcaj^-BJo" dJeanc^^ «^
Pretestlbniekiein. "
j ieročiem Pi«^'^^ta5-
Tvaku un polu 'Svuti
fll grēksūdzes I»?* mott-
4da Nirnbergai ^ļ^^l'i,:oii
bu ar to, ka neaUauta
it esot grēks. . ļjaūdrf*
flprāko ēzeU .P««°"ld^',av.>,
nātnieki. P^'J-^^ļ^r, m»*
ļaģentūra. TASS. D «8« j, un
Iziņojums ka ar
|s izaudzēts Stalma
V kā ,.brāllciu J^»7'^ repub- td. savienības l^^^S^^
pasnieguši Ausuu-
Lm PIkam.
lATVIA
Utvian Newspaper
Nr 37 (481), Mal 12, 1951
thblisbcr: Jānis Niedra. Auguist-
^ Phone Augustdorf 02.
Editorial and BusinebS Office:
Grafenaschau, Obb., Rcgienings-lager,
Germ8ny.
rtcA Office: 102-15, 85th Dri?e,
Rfcbmond Hill 18. N. Y.. Phone VI
0^7778 Subscription rātes USA:
S 2 . - or 1.50 monthly.
Prin'er; Wei!heimer Druckerei,
" m b H., Weilheim/Obb., Germatiy.
iubi twKe weekly. Circul. 11.0^10.
' Sponsor - IRO. LATVIAN NEW5PAI>ER
Nr. 37 (481)
Sestdien. 1931. g. 12. maijS
Izciāk tftSdleoāt on leftdienii
izdevējs: UtvieSo Centrālā Ko
rileļa. Galvenais redaktors: Mak-
8 s CuUtis, galv. rod vietn V
IssiņS. Redaktori: G Grlnbergt
P Klans, £ Miesnieks. L. Svares
. pgāda saimniecības vadītājs P
B^.odis Apgāda un redakcijas
adrese: (13bļ Grafenascbau, Obb
Lager. ASV redakc. vad.: A Klāv
soM, 319 N. Wnd Ave W. Duluth
Mlnn., USA. Austrāliļas redaii«
vad.: A. Sroits, 16. Linden Ave-oufi,
Wendouree. Ballarat. Vic
Australia.
Pabaidām pārfraukia
vizu Izsniegšana uz ASV
nUSA SALS IZSĒDINĀTI DIVI KUĢU TRANSPORTI UN TBC DEL NO- RAIDĪTI 178 IECEĻOTĀJI - VESELĪBAS PĀRBAUDES DRAUD PASTIPRI
NATIES UN EMIGRĀCIJAS PROCESS IEILGT - ASV ARZEVSIEKU
LEĢIONU" NAV PAREDZĒTS SOTIT UZ KOREJU - IZCELOjX DP
DOKUMBNruS IRO VACUA IZNlCINAs
IRO preses konference Mindiene
P6c .plecu mēnešu pārtraukuma IRO publiskas Informācijas nozare šai
„«ia a Jauno a regulārās preses konferences- Otrdienas sanāksmē, kas
bija pulcinājusi ap 40 DP žurnālistu, publiskās taformādlas nozares šefs
DUenlJ. (J. P. Delaney) sniedza sīkākus paskaidrojumus par Jau^S bināmo
SRemnleku leģionu Eiropā, bet IRO emigrācijas nodaļas vIdS Torss
(j. p. Thomas) Informēja par Izceļošanas programmām, kā ari par ļauniem
ureiģljumiem emlgrādjā uz ASV: sākot ar otrdienu, sekojot no VaSInalo-na.
saņemtam norādījumam, pagaidām pārtraukta vīzu Izsniegšana visiem,
kas lesalsHjušIes emigrācijas procesā uz ASV. Bez tam ElHsas salā nogādāti
vilt divu pēdējo DP transporta kuģu pasažieri atkārtotai veselības pārbau­dei,
kuras rezultātā ieceļošana liegta 178 personām.
Novietošanas daļas vadītājs Edvardss {B. J. Edwards) norādīja ka no­melnu
iedzīvotāju pārcelšana vēl turpināsies, jo līdz septembra' beiaām
paredzēts IRO pārziņa esošo 27 institūciju skaitu samazināt uz 9 Sa-m-nieciskās
un politiskas daļas vad. vietnieks Serārs (T. D- Slierrard) mūsu
laikraksti jau sniegtajā jautājumā par DP dokumentu archiva turpmāko
likteni informēja, ka IRO nolēmusi šos dokumentus iznīcināt, tikko tie būs
zaudējuši savu nozīmi, attiecīgajiem emigrantiem izceļojot.
Vizu izsniegSdnas
^ms velrsas pret
ASVdrosibai kaitigiem
elementiem
ludvigsburga (s). — Cenšoties ie^ūt;
sīkāku informāciju par vīzu izsnieg,
šanas aizlieguma iemesliem, mūsu
līdzstrādniekam kompetentās am^i*
kSĢu iprindās izdevās nofiknidrot, ķa
rīkojumu d^vis ASfV Valsts ciepatta-ment
» 5. MijS, un tas stājiejj spēM
7. maiji. Aizlieguma motīvi Ir ASV
drošības iemesli, un t§ nolilk4$ ir no
jauna patbaudlt visus tos izceļotājus,
kas dzimuši komunistu pārvaldītās ze«
mes, neatkarīgi no dzimšanas datuma,
ka ari tos, kam ar šim zetnēm bijis
kontakts, piem., apmeklējot Vācijas
1,6 milj. dol. DP aka-demiku
izceļošanai
Ņujorka (al). —'^2000 inteli-ģento
profesiju DP — akadē-miķu
izceļošanas veicināšanai
uz Sav« valstīm Forda fonds
ziedojis 500.000 dol. §o 2000
akadēmiķu un viņu ģimenes lo­cekļu
pārvešana uz Sav. val­stīm
kopsummā prasīs 1,6 milj.
dol. Emigrācijas akcijas vadību
uzņēmies kāds no izcilajiem
amerikāņu teologiem Dr. Rein­holds
Nlbūrs,
«ustnimu joslu u. c. Sīkāku instrukci­ja
par rīkojuma, resp. aizliesgujina ie­dzīvināšanu
vēl trūkst, taču no tā iz­riet,
ka šim jaunajam ASV drošības
solim pakļauti visi emigranti, kas no­lēmuši
doties uz ASV, un kas atbilst
rīkojuma nolūkam, bet praktiski tas
jiozīmē, ka tie skar gandrīz visus DP.
Uz jautājumu, vai vīzu izsniegšanas
^zliegums adresēts kādām īpašām
^niigrantu grupām, atbilde bija, ka no
aizlieguma ģenerālā principa neizriet
īpašs nolūks vērsties pret kādu no ie­ceļotāju
grupām, piem., bij. leģionā-
"em, un tie rīkojumam pakļauti tā-pat
kā visi citi, kas dzimuši komuni­stu
pārvaldītās zemēs, ja šāds fakts
pastāv.
Par to, cik ilgu laiku aizliegums pa-
"5^ spēkā, resp. cik ilgā laikā attie­cīgos
gadījumus pārbaudīs, un kāda
DUS pārbaužu technisikā norise, infor-ļ^
acijas Vēl trūkst. Rīkojums neskar
j>s, kas vīzas saņēmuši vēl pirms
^ maija.
Jautājums par veselības pārbaudēm
jakara ar Ellisa salā aizturētajiem 178
{;y ^^iciālais viedoklis ir, ka minētais
ļaicts neliek domāt par pārbaužu pa-
%mālanu emigrācijas centros, bet
^as jāsaprot kā rīcība, kas garantē
veselības noteikumu ievērošanu.
Pārrunās par jaundibināmo „ār7em
nieku leģionu" (šāds nosaukums kon­ferencē
tika oficiāli lietots) noskaid­rojās,
ka tā skaitliskais sastāvs pagai­dām
paliek līdzšinējais 2500, un
ka tas uzskatāms par eksperimentu,
sekojot zināmajam ierosinSjumam
ASV senātā, kas prasīja 25.000 vīru
stipru ārzemnieku vienību. Izmēģinā­juma
izdošanāa gadījumā iespējama
arī jaunu vienību dibināšana resp. pa­pildus
reģistrācija. Uzņemšanas notei­kumos,
kas jau sīkāk minēti Latvijas
31. marta 25. numurā, starp citu pa-īredzčts,
ka kandidātiem noteikti jā­būt
vļeninieki«n bez jebkādiem pie-d^
iFljjl^m. K5 noTldlja referents, ASV
armijas va<d!baji ie&ķatt Sai ziņā esot
stingrāki nek^ IRO. Aprūpe, atalgo­jums
un citi dienesta noteikumi pil­nīgi
tie paSirklis ASV amijaii vienī­bās-
Mf. Dileni39 IpaSi njorādija, ka
nav nekāda pamata baumām, it kā šo
ārzemnieku vienību fomētu īpašiem
cīņas uzdevumiem Korejā. Tai būs tie
paši pienākumi, kas jebkurai ASV
annijas vienībai Eiropā, kuru i^ai-stīšana
vienā vai otrā uzdevumā vai
vietā iepriekš nav paredzama. Jaun­dibināmo
ārzemnieku vienību, pare­dzams,
stacionēšot Dienvidvā<:ijā. ši­nīs
dienās tiks izgatavotas reģistrā­cijas
blankas, kā arī atsevišķi izzi­ņots,
kur tās saņemamas un kam ie­sniedzamas.
Visu reģistrācijas akciju
un vienības formēšanu vada attiecl-cfais
Military Post, kas paredzējis
kandidātiem sniegt atbildi 10—20 die­nu
laikā pēc reģistrācijas. Kandidāti
var būt tikai DP. IRO vadība bez tam
apņemas armijas iestādēs atbalstīt
DP ierosinājumu, ja tāds rastos, šo
jaundibināmo ārzemnieku vienību vei­dot
uz nacionālo grupu bāzes.
Mr. Dilenijs tālāk norādīja, ka nav
nekādu izredžu IRO darbības turpi­nāšanai
vēl pēc š. g. 31. decembra,
gluži otrādi — ir paredzēts triju mē­nešu
laikā pēc 1952. g. 1. janvāra lik-
(Turpinājums 12. Ipp.)
Tādn blla Latvijas vasora prtekS daudziem gadiem — toreti, kiA tavu ttmet «e*
atkarību latvieši vēl tur^ēla paSn rokāf, sauU neaptumšoja larkaai m^la vm 4ebeu brfTi
spoguļojāt dzimtenes ūdeņos. Svčtā gara svētkos batnlcās skēAē|« neaMilļpCtt Di«vi
v&rdi, ļaudl» redzēja vasaru ienākam laukos un me29. un pāla plavta praktti ffoķtf i i
paSn birzis lauzti zari pui^ķoja namus pilsētās un pagastos.
Vasarsvētku salums māj on aicina «- neaizmirstiet sUeksni, pār kuru leii plrkiptt
Slm numuraftn 12 lappušu.
.Nākošais numurs Vasarsvētku dēl
^^^^^s 19. maijā.
Berditesgadenas veco ļaužu mitai
pārņēmusi Bavārijas luterāņu baznīca
AiCHIBlSKAPS PIOF. Dl. T. GRlNBBRGS PIEDALĀS MlTNlS JAUNĀS
BAZNĪCAS IESVĒTĪŠANA
Piedaloties Vispasaules loterfiņu apvienības, Bavfirtjas ev. lut baznī­cas
un iekšējās misijas vadītājiem darbiniekiem, Latvijas ev. lut. bai-nicas
archiblskapam prof. Dr. T. Grlnbergam un pārējo Baltijai ev. Int
baznīcu, kā ari Bavārijas valdības un IRO pārstāvjiem, Berchtesgadenā
pag. svētdienā noUka ar kopīgām pOiēm izbūvētās Insulas veco lanin mīt-nes
nodošana Bavārijas ev. lut. baznīcai Tai pašā dienā iesvētīja mīt­nes
jaonizbOvēto baznīcu. No pašreizējiem 300 Insulas iemītniekiem 201
ir latvietis, un drīzumā paredzēts uzņemt vēl 150 latviešu. Mītne ir vis­labāk
iekārtotā Vādjā un solās Izvērsties ari par lielāko latviešu veco
laužu aprOpes centru.
Kara vētras, kas tik smagi brāzās
pāri mūsu tēvzemei, aizrāva svešos
ceļos arī daudz sirmgalvju, kas uz
savām rokām izauklējuši mūsu tautas
jauno ticētāju un cīnītāju audzi. Dala
no viņiem tagad nometināti veco lau­žu
mītnē Berchtesgadenā. Varenā
Vacmaņa kalnu pāra pakājē atrodas
Rigai šogad piepildās 750 gadu
Sīga 14. g. simtenī, kādu to rāda sena gravīra.
Latvijas galvaspilsētas jubilejai veltītus rakstus un mūsu metropoles uzņēmumus snle-dzam
šī numuri S. lappusē.
PROF. Dr. T. GRlNBERGS
Vasarsvētkos
Jāņa ev. 14, JS-2t.
Nfllie tautieši un lautietesl Ir jauki
un svētīgi aplOkot Dieva lielos dar­bus
dabā un visumā, kur viss pau^
Dieva slavu un varenību: putni savSs
dziesmās, puķes savos ziedos, saule
savos staros un siltumā, un cilvēkam,
to visu redzot, lOpas pārplūst ska|as
liecības vārdos: „Debesis izteic stipra
Dieva godu, un izplatījums pasludina
viņa roku darbu."
Svētīgi un jauki Ir aplūkot Dieva
ce|us tautu vēsturē un atseviiķa cii*
vēka dzīvē. Kādi varens spēks un
gudrība, kāda fēUsUba un iēlslrdlba
visur redzama, klds svētums un tais­nība.
Bet no ti vien, ka uzskatām un
apbrīnojam Dieva Uelos darbus visu­mā
un svētīgos ce|us vēsturē mumi
vēl nav pilnīga svētība. Mums vajaga
vairāk: mums Ir jāzina un jātic, ka
visuvarenais Dievs Ir mūsu Dievs, ir
mūsu tēvs un mēs esam viņa bēmL
Ir svēUgft un Jauki aplūkot Vasar­svētku
notikumu, Svēti Gara nikianu
vējā un ugunsliesmās; ir 8vētI0 dzi^
dēt mācel^s runijam jaunās mēlēs
un dzirdēt, ka brīnums aizdedzina cil­vēku
tirdisi un ka nodlbinii Kristus
draudze. Ir svētīgi novērot Svēti Ga­ra
darbību kristīgā pasaulē gandrīz
divi tūkstoš gados. Bet ar to vien
vēl nepietiek. Man ir Jāiina un Jitic,
ka šis Svētais Gars Ir ari mans va­donis,
iepiitecinātijs un paaidtijs
ceļā uz del>esstēva mijim.
Vasarsvētki ir prieka svētki. Ki
tādus tos svin dzīvi un nedzīvi da-bi,
ki prieka svētkus tos tvlnlja ari
vecās deribas tauta; Jo tai Ue bija
pirmie pļauju svētki un bauslībai do-
Sanu piemiņas svētki Bet i»rleka
svētki Me if «rl kristīgai pauulel, Jo
tie Ir tif diblniScou svētki Un ari
mums tos būs svUiēt, ki īstus prieka
svētkus. Bet to varēsim tikai tad, kad
pie mnms piepUdlslu Putltija virdi:
,>fēs pie ti niksim un pie ti ņem­sim
mijvlf tu." Tlp«G cUvēka sirds
If trisvieulft Dieva miJoklU; Uda
«Irdi klauii Dieva balitj, deg dieviš-ķii
mlIafUbu uguni un Jūt Dieva
svēto pdarui
Jēzus uka: „Virds, ko Jūi dzirdat,
nav mans virdis, bat ti Tēva, kas ma­ni
tūUJIs." Xs to Jēzus Skaidri pateic,
ka svētos nJcstos, kad tos vai nu dzir­dam
» vai lasim, pats Dievs mūs pa-mica,
mierina, bridina, modina sirds­apziņu,
stiprina gribu, atspirdzina dvē­seli,
apgaismo dzīves ceļu, lai nikam
pie svētīgas piriiecibas, ka evaņģēlijs
Ir Dieva spēks par putlianu ikvie­nam,
ku tic Bieli vien pasaules
troksni, smagā dzīves dņi, kirdinā-šaaas
stundās, bēdu vētrās mēs aiz­mirstam
to, ko Dievs mums teicis, un
mēs tam neklausām. Bet Dievs ari
tad vēl mūs neatstāj. Viņi sūta savu
garu ,ku pēc dzirdētā Jēzus vārda
mūs māca un atgādina visu, ko viņš
ir sacījis. Un savu kanceli Svētais
Gars ir cēlis cilvēka sirdi, un tā Ir
sirdsapziņa. Bet blefi vien sirdsapzi­ņa
Ir Iemigusi, no šis Svētā Gara kan.
Insula — saliņa, kur, vētras izmesti, 1 celes nav vairs dzirdama Dieva balss,
tagad savas dienas vada arī daudzi Tad nāk Svētais Gars. Tas grib
latviešu tēvi un mātes. Tur sasto- sirdsapziņu darit dzīvu, grib dzīvu
pam darba vīru, kas uzticīgi kalpojis darit to Dieva bauslību, kas ir sirdi
savai ģimenei un tautai; tur — valsta- rakstīta, grib mums atgidlnit to, ko
vīru, kas droši vadīja mūsu zemi pre- Jēzus mums sacījis un māca vēl so­lī
labklājībai; skolotāju, kas mācīja | dien. Svētīga sirds, kas klausa Dieva
balsij tvētos rakstos un sirdsapziņai.
Bet dlvēka sirds, ku, pateicoties
Svētam Garam, ir kjuvusi par Dieva
mājokli, ne tikvien klausa Dieva bal­sij,
bet ari deg dievišķu ml|utlbas
uguni. Jēzus saka: „ Ku mani mīl, tas
turēs manu vārdu, un mans tēvs to
1 ^ - 1 >Dll^' mēs nāksim un ņemsim pie
Bonna (oe). - Rietumvacijas valdi- niijvietu. Bet ku mani nemīl, Us
ba Bonnā saņēmusi Ņujorkas baltiešu mtnu virdu netur." Ar io Jēzus vār-organizāciju
kopīgo memorandu, kas du mums skaidri pateikts, kur sakņo-adresēts
valsts kancleram Dr. Ade- Ju kristietības īstais spēks, proti ml-naueram.
Memorandu parakstījuši Lie- l«stlbā uz Dievu un Kristu, un dziju
tuviešu Amerikas palīdzības prieks- patiesību slēpj iis vārds. Kur cUvēka
sēdis Konciuss, Latvian Relief Inc. «t^dl mājo patmniba un puaulu ml-priekšsēdis
H. Lielnors, Igauņu pali-M^'tlba, kur mnestibai uz Dievu un
(Turpinājums 2. Ipp.)
Ņujorkas baltiešu
iesjiiegums Bonnai
dzības priekšsēdis K. R- Pūsta un Vis
pasaules igauņu apvienības priekšsē­dis
J. Markuss,
Memoranda prasības ietvertu
4 punktos. Pirmkārt, lūgta Rietumva­cijas
gādība par to, lai netiktu likti
šķēršļi baltiešu nacionālo pārstāvību
un skolu darbībai. Sajā punktā tuvāk
skarts arī baltiešu nacionālo grupu
kulturālās autonomijas jautājums vis-palīgi.
Memoranda otrā punktā ie­teikts
radīt atsevišķu tautību koloni­jas,
lai novērstu baltiešu izklīdina*
Pestītāju nav vairs telpu, tur Dlev»
virdu netur un pēc Dieva prāta ne­dzīvo.
Nesalldzlniml augstāka un varenā­ka
ir milutiba uz Dievu un Pestītā­ju.
Tā pavairo visus spēkus un spējas,
atvieglo pienākumu, saldina upurus
un lauj mums pieredzēt, cik patiesi ir
Jēzui vārdi: „Mani baušļi nav grflU,
mana nuta Ir vieglai" Sl mīlestība
uz Dievu rada milutibu uz cilvēkiem.
Viens no Jēzus augstākiem baušļiem
ir: mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu
un mīlēt pat savu ienaidnieku. Sis
šanu pa visu Vāciju. Treškārt, iztelk- bauslis prasa no mums daudz. Bet
ta prasība, lai baltiešus nenometlna gj^^ ^ ^ auksU un cieta. Ku pār-pārāk
tuvu austrumu joslas robežai, ^g^jg ^g^^ nedzīvo sirdi par Dieva
Beidzot prasīta Rietumvacijas valdi-1 mājokli, kur deg dievišķu mīlestību
bas piekrišana 300 baltiešu uzņemša-. ^gu^g^ y^^^ vienīgi Dievs, kur
nai no Austrijas nometnēm. ļ (Turpinfijumf 1. ipp.)