Bavarijas Latviesu vestnesis, May 18, 1946

              - • " ^ ^ t t i d ^
dz. 20. 14. 11
ornā, ped. z. nii
5. 26. 2., lūdz z
^'esvaines: Dp
Augsburg, Bay
1818
Jur. Vili Līven.
Kīgas, bija Be.
rgang, lūdz z
ian DP Camp.
(13a). 174^
g. Liepājā, bija
Breslau, meklč
e: DPHospitai
ilbronn/Neckar.
•1748:
audiiiu, dz. 23.
z. 45. g. aprīli
apk.» lūdz z.
DP Camp Reb-y.
(13a). 1750
Igāni, dz. 22. 29.
'a Jansone: Lat-chule.
Tirschei)^
1756
.23, 6» 27., un
Bauskas pag.
Latvjan Agri-rfrade
ub. Bad
1757
10. 4, no Liepā-
Vācijā, meklg
tvian DP Camp,
ck, Kr. Amberg,
1525
bežaps.
14. g. Svitenes
p. ork.
Ith. Augasiu
ieSi-Laz. Brauns-Ženta
Steņgele;
13. i6. 2. Svite-
Valdis Šteot^
u ņo Afeviķietft
inumi Birznieku,
cākč — tabtiet
^ŗlgos m; Anna
11., ņto Baiiskfts,
). izp. Arvi4u ^
tļļ., FP 47362:1,
iiņiteiaiiis: Baltio
nerBraunsclīveig
1784
ndtit Balodi» dz.
depo it^rivots no
ilidziz. Eduards
tsiļ; RosaIie-Ka8.t
1785
4--
i: i
• m •
•
M
m
r
'9
m.
mm- I
f rjtt dļz. 24. 10,
no aopļerikā^u gii^
ē tēva A n 8 i a
se|ireiberstr« 21,
Wttbg. (14). 1787
V. Frici Raitumu
ādā būvpulkā un
ast Ifidz Zi svainis
erslager, Betten-
1568
>i|a Vīne, un Olgu
šteinā. Triftweg.
beŗte Bluzmanis:
merweg bei Wei-
(13»). 1792
dz. 24. 28. 6, ho
m un brāli Valdi
Kairina Stroda:
mpten, Bay. (13b).
1793
, 21. g. meklē Ed-
Ies pag.: Latvian
reis Hameln (20).
1703
V. Ēriku Kauliņu,
*u pag., pēd. z. 45.
— braucis no 19.
kursiem, lūdz
P Camp. U-schule.
Holstein ( 2 4 ) ^
I n d r i ķ i , ap^-
i , apm. 60 g. v.r
demāru, dz. 18. 23.
pag. meklē x\mr
v e r l n š : Deger-tuitgart-
Sillenbuch,
1556
m
i
te
ii
i t
'liii
lvi no Talsieni, Ar,.
Hc. p. ..Rīga", '"''f
ēls Tālivaldis: Stutt-
-Esslingen/Neclcar
16S4
cionārus lūdz
: no visām 4 ^
Kārlim Medniekam,
mt 2, Bad Reicher
ovisām4 Austr'-
tām valstīm -
UUner Hauptstr.
eidu ^^^^^^^
Dillingen. - 1
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Edilorial OfHce: HoteI Convikt Dillingen/Donau. Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā^ Published twice a week.
Nr.88(40) Aathorized by Military Government and UN RRA DiUingenā, aestdieii. 1S46. g. 18. maijā
Kungam Staļinam
iaizškiras
• liekas, ir iespējams» ka Padomju
Savienības bruņoto spēku ministram
tm ģenerālisimam bie<iram J. Sta­ļinam
drīz būs Jāiļz;vēlas,. Viņam būs
jāizšķiras, vai iielās Rietumu demo-
"kratijas, kas mūsu kopējās civīlizž'i-
'Cljas lielajā krīzē lojāli turējās kli­pā
ar Padomju Sa^aenibu un bez
Ituŗām Krievija nebūtu spējusi uz­varēt
savā karā tlļ>at, kā viņas h<iz
Krievijas nebūtu varējušas uzvarēt
savējā, ir patiesi brīvību mīļotājas
nācijas, par kādam viņš tās sauc
vienā teikumā, vai aii fašisma uri
pasaules agresijas perinātavas, piiuŗ
Ieadām viņš tās aipri'mē nākošā tei­kumā.
Biedram Staļinam nupat lab-paticis
izdot sarkanai armijai maija
dienas pavēli, kgfs šinī centrālajā
domā ir tikpat mulsinoša kā viņa
agrākie, izteikumi. Ac šādu domu
jucekligumu ilgi vairs nevarēs iztikt.
Kā pasaules vislielālcās militārās va-tas
neapstrīdētam, līderim, viņam
būs jāizšķiras pašam par savām do­mām,
ļ
Nav nozīmes skatīties atpakaļ vē-
«turē pēc ētiskiem argumentiem,
^av šaubu, kai demokrātijas tiešām
mēģinājušas'uzdot Padomju Krieviju
nacisma tumšajā upē 1938. gadā, un
Ja tā, tad nav nekādu šaubu arī pair
to, ka Krievija mēģināja uzdot de-tnokratilas
pa to pai^u straumi 1939.
gadā. Miljoniem franču, angļu un
amerikāņu kritušo un ievainoto no
vienas puses, un miljoniem krievu
kritušo un ievainoto no otras, tagad
vajadzētu būt par pietiekamu pierā­dījumu
tam, ka abisis šīs domas bija
aplamai^. Summējot,. Staļins ir tik­pat
daudz darījis fašismā un pasaur
Ies agresijas veicināšanai, kā to jeb-
Icad bija darījis nabaga Cemberlēns:
rezultātā viņš pat vēl vairāk ir ap­dedzinājies,
un • zināms pažemīgumiii
par pagātni šodien būtu īstā vietā
It visur, pat Kremli.
Mums atliek nākotne. Biedrs Sta­ļins,
kā praktisks valstsvīrs, vairs
nevar iigiturpbiāt ar runāšanu par
flavu uzvaru nesošu aliansi ar brī­vību
mīļotājiem' kgipitālistiem no
vienas puses un tanī pat laikā uzrī­dīt
(whipping upi sarkano armiju^
no otras puses, pr^t šim pašām reak­cionārām,
fašistiski noskaņotām un
agresīvām kapitālistiskām valstīm.
Viņš nĢvar vairsi palikt marksisma
teorētiķis mājas patēriņam un tanī
pat laikā būt starptautisks valstsvīrs
pa lielākai daļair n.emarksistiskajā
pasaulē, neriskēd|^nxs ar vēl ļaunāku
nelaimi par to, kādiā viņš ievadīja
Krievijas tautas P'§c 1939. gada.
Biedrs Staļins neapšaubāmi ir viens
no visspējīgākiem mūsdienu līde­riem,
bet viņa darbu sarakstā ir
diezgan daudz pietiekami liaigu pa­gātnes
kļūdu un nemaz nav teikts,
ka viņš nespētu kļūdīties vēl vairāk.
Ar viņu tas tā arī būs, ja vien viņš
nepasaka skaidrāk, ko viņš īstenībā
dara.
Sādā mēģinājumā Rietumu demo­krātijas
viņam labprāt; palīdzēs. Mēs
visi diezgan lēm precizējam mūsu
nostājas un nolūku domas. Priekš
2 dienām ārlietu ministrs Berriess
publicēja savu priekšlikumu 25 gadu
drošības garantijai pret vācu nacis­ma
un japāņu militārisma.atdzimša­nu.
Ir iespējams, ka viens no ši soļa
mērķiem bija krievu Izvadīšana uz
konlvTētu prasību ceļa. Viņi ir runā­juši
bez gala pjar savas drošības va­jadzībām
(līdzīgi frančiem pēc 1918.
gada), un še nu bija drošības problē­mas
noteikta kārtība tādā veidā, par
kuru mēs prasītu krieviem: vai nu
izsakāties vai arī vairs nemaz neru­nājiet.
Slābanais krievu reaģējums,
patiešām, gandiiz vai norāda, ka tas
ir lielākais, ko viņi par šo ierosinā­jumu
var.pateikt. Lai kā tas būtu,
. šis ierosinājums tomēr Ir kaut kas
noteikts un specifislcs, kaut kas, ko
•Savienotās Valstis pagātnē reti bi­jušas
ar mieru piedāvāt, zināma po­zitīva
līdzdārb|ba vismaz vienā no
;tfira daudzajām problēmām, kas ap-
Pagājušā gada beigās Kanādā no­dibinājusies
K r i s t ī g ā P a l ī d z ī ­bai
» b i e d i r l b a l a t v i e š u b ē g -
ļ i e m (Christian Rellef Society For
Latvian Refugees, 1310, Lflindsdowne
Ave., Toronto, Canada), kuras priekš­nieks
ir Aleksandrs Treimanis, sek­retārs
Eduards Sarapa un mantzinis
Georgs Putruss. Biedrības nodaļa ir
Edmontonā, EietumkanādII, un ari
citos lielākbs Kanādas centros. Kā­da
tautiete Eichštetes latviešu no­metnē
Bavārijā no biedrilbas noda­ļas
priekšnieka Rietumkanādā māc.
V. Teibes saņēmusi šādu 12. martā
rakstītu vēstuli:
„Esam iesnieguši lūgumu Kanādafl
valdībai par atļaujām jūsu iebrauk­šanai
Kanādā» kas nav domātas tikai
dažiem, bet visiem, kai vēlēsies do­ties
uz šejieni. Mēs ceram dabūt ari
brīvu ceļu tiem, kas paSL^ nesp^
samaksāt, lai Izdevumus, v'Kbūt, at­maksātu
vēlāk. Bet ja palīdzību sa­ņemsim
no Vienoto Nāciju organizā­cijas,
tad ceram dabūt visu par bri-vu.
Dārgie tautieSi, mums vēl daudz
darba, līdz visu nokārtosim, tāpēc
vēl nevaru pateikt, cik ātri dabūsim
atļaujas, bet ticu, ka tas izdosies 2
vai 3 mēnešu laikā. Vislielākās grū­tības,
kas jāpārvar, ir transporta
jautājums.
Daudzi apprasās par darba iespē­jām.
Kā Jūs zināt, Kanāda ir ļoti
liela un tikpat lielas ir iespējas strā­dāt
dažādos arodos. RQpniekiem iz­redzes
visās nozarēs, lauksaimnie­kiem
iespējams kiiltivēt Kanādas
laukus. Ari mežu darbiniekiem plašs
darba lauks. Ārstiem Iespējams da­būt
vietas mazpilsētās. Tāpat Iz­redzes
strādāt savā darbā ir zvejnie­kiem.
Grūti vienīgi būs ierēdņiem
un kantoru darbiniekiem, jo to te Ir
pārpilnība. Nevienam godīgam dar­bam
nav ierobežojumu, tādi no val­dības
puses, varbūt,jjan būs pirma­jos
2 gados, kad visiem Ieceļotājiem
būs jāstrādā lauku darbos. Bet tas
lai nevienu neatbaida, jo še lauku
darbs nav tāds kā Latvijā, jo še vifl«>
rāk pielieto mašīnas. Kanādas kli­matiskie
apstākļi ļoti līdzīgi Latvijas
apstākļiem, pat vēl labāki, pie tam,
ievērojot Kanādas plašumu, ir liela
dažādība.
Šodien man bija apspriede ar mū­su
lauksaimniencības un raktuvju
ministru,, kas apsolīja, ka A l b e r tā
varēšot nometināt 100.000 Baltijas
tautu pilsoņu. Bez Albertas mums
vēl ir'8 citas provinces, kur varētu
jūs nometināt.
Gribu pasikai<irot, lai neviens ne­doma,
ka mēs So darbu darām kā­das
propagandas vai pašlabuma dēļ,
bet vienīgi aiz mīlestības pret savu
tautu. Zviedrijā daži tautieši mums
pārmet, ka mēs esot baptistu orga­nizācija.
Tā nebūt nav, bet gribu
gan teikt, ka varat pateikties Die­vam,
ka'jums ir tādi kristīgi tautieSi,
kas var jums palīdzēt. Ja mēs būtu
kā Jūsu komunistiskie tautieši, tad
nekustinātu ne pirkstu jūsu labā.
Geru, ka ar to būšu paskaidrojis par
lietas īstajiem apstākļiem. Vēlu vi­siem
veselību un Dieva palīdzību!"
A. Bolāteins
etnes meklēs,
un ,viltas- DP'
Frankfurtā, 11. maijā (AP). —
Spiesta rēķināties ar pāx'SteidzoSu
pārvietoto personu skaita pieaugu­mu,
kas mistiski parādās brīvaprū-pes
nometnēs, armija visas joslas ap­mērā
pavēlējusi uzsākt medības ux
tiesību piesavinātājiem un krimināl­noziedzniekiem,
kas, kā domā, bea
attaisnojuma izmanto amerikāņu un
Vienoto Nāciju atbalstu. Pāri par
400.000 DP, kā nometnēs, tā arī ārpus
tām, pakļaus tādai pārbaudei, kas
būs līdzīga vācu iedzīvotāju „denacl-fikācijas"
procesā jau pielietotai. Jau
vistuvākās dienās siiks darboties sa­režģīts
pārbaudes aparāts.
Ar kara ministrijas piekrišanu iii
pasākums var beigties ar tūkstošu tā
saucamo „DP" piespiedu iziraidlSanu
no nometnēm, jo daudzus no viņiem
uzskata par tādiem, kas nemaz nav
DP.
Meklē kriminālnpziedznlekufl -
Armijas iestādes tāpat cei', ka mil­zīgais
pārbaudes plāns dos vajadzī­gos
pierādījumus pret vainīgajiem
pieaugušajā noziegumu skaitā.
Noziedzības DP vidū, neoficiāli
teikts kādā armijas ziņojumā, „rada
nopietnus apdraudējumus drošībai.**
Tai pat laikā, teikts ziņojumā, ir liels
pamats domām, ka nometnes slēpj
„cilvēkus, kas negrib strādāt.**
Arnciija norādījusi m šādiem fak^
tiem: martā ir repatriēti 27.000 DP,
bet mēneša beigās kopējais DP
skaits uz vietas bija par 8.000 lie­lāks
nekā pirms ši mēneša repatriā­cijas
sākšanās.
Skaits pieaug
Aprīļa beigās nometnēs un ārpus
tām bija par 11.244 DP vairāk, ne­kā
to skaitījās m&aeša sākumā, par
spīti tam apstāklim, ka 17.809 DP
bija aizsūtīti uz savām zemēm vai
ari novietoti citās dzhres vietās imi­grācijas
ceļā.
Pārbaudes projekta, iseakās armi­jas
virsnieki, var dot pietiekamus
izskaidrojumus ^em paradoksāliem
pieaugumiem. Priekš 3 nedēļām tre­šā
armija slepenībā ievadīja pārbau­des
programmu; Vakar izdota pavēle
izbeigt visas pārbaudes operācijas
„Sl pavēle ir tikai pārejoša pār--
traukSaiaa", izteicās trešās armijas
štāba vlirsnieks. „Pēc pirmā pārbau­des
projekta, bija jāuziet tikai tie
elementi, kas rada drošības apdrau­dējumu.
Jaunais plāns būs nesalī­dzināmi
aptveŗošāks."
Katrs DP saņems aptaujas lapu,
un tam būs Jāstājas īpašas komisi­jas
priekšā, kurā piedalīsies virsnie­ki
un palīdzības organizāciju pār­stāvji,
];)iemēram, no UNRRA's.
Tos DP, kuļTUS atzīs par tādiem,
kam nav tiesību uz nometņu aprūpi,
izmetīs no nometnēm vācu saimnie­ciskā
sistēmā. Sagaidāms, ka dau­dzus
tiesīlļu piesavinātājus, kas
maskējas par pārvietotām personām,
tas piespiedīs atstāt amerikāņu joslu.
The Stars and Siripes
May 12, 1946
\
Parīzē, 11. maijā (AP). — ArUetu
ministrs Džemss Bemess šodien ak­ceptēja
Krievijas prasību pēc 100
milj, dolāru reparacijām no Itālijas,
bet uzstādīja noteikumus, kas, kā iz­teicās
amerikāņu novērotājs, bija'
par ieimeslu sadursmei ar Padomij as
ārlietu ministru Vjačeslavu Moloto-vu
ārlietu ministru padonies sēdes
laikā.
Akceptējot Padomijas repar acij as
prasības, Bemess saeīja, ka tās jā­sedz
vienīgi no Itālijas īpašumiem
ārzemēs, liekās rūpnieciskās iekār­tas
bijušās munīcijas fabrikās, tirdzr
niecības un' kara flotes kuģiem.
Molotovs tūlīt sāka apstrīdēt pēdējo
ņem mūs visus. Ja Savienotās Val­stis
var iet tik tālu, tad mēs varam
prasīt līdzīgu nostājas definīciju no
Krievijas. Mēs varam prasīt biedram
Staļinam izšķiršanos: vai viņš runā
ar brīvību mīļotāj ām demokrāti j ā m
vai ar fašistiski noskaņotu kapitā-lismiu,
un līdz ar to arī attiecīgu rī­cību.
New York Heraldl Tribone,
New York, May, liM6
noteikumu, sacīdams, ka kara flotes
kuģi ir likumīgs kara guvums un ka
tie tāpat vien jāsadala uzvarētājām
valstīm, nevis jāskaita pie reparfi-ciju
tiesas. Berness atcirta, ka kara
guvuma tiesības ir vienīgi tiem^ kas
to paši ieguvumi, un ka krievi nav
sagūstījuši nevienu Itālijas kara flo­tes
kuģi. Sī sēde bija sākusies ar
ārlietu ministru lielākām cerībām,
jo iepriekšējā vakarā Krievija pār­steidzoši
mainīja ' savu nostāju Itā­lijas
koloniju jautājumā. Molotovs
bija piekritis franču plānam, pēc
kuļ'a kolonijas nododamas atpakaļ
Itālijai, kā vienīgai aizbildnei Vie­noto
Nāciju pilnvarā. Konferences
aprindas, analizējot šo Molotova soli^-
saskatīja tanī Krievijas vēlēšanos
izvairīties no atbildības traipa par
vispārējās miera konferences sa­graušanu.
Berness vēlas šādu konfe­renci
sanākam Parīzē starp 15. jūni­ju
un 15, jūliju. Padomieši līdz šim
ir ^noraidījuši šādas konferences sa­saukšanu
pirms nav panākta „4 lie­lo"
saprašanās.
No 4 galvenam problēmām, kas
vēl jāizšķir, lai konferenci varētu uz­skatīt
par izdevušos, — Triestas atri­sina
junrks, brīva kuģniecība Donavā,
brīva tirdzniecība Balkānos un pa­domju
karaspēka atrašanās Bulgā­rijā,
--Triestas jautājums, pēc no­vērotāji!
domām, aizvien vēl ir vistā­lāk
no atrisinājuma. Krievija iestā­jas
par tās piešķiršanu Dienvidslāvi­jai,
kamēr Amerika, Francija un
Anglija vēlas tās piešķiršanu Itālijai.
12. miaijā 4 lielvalstu ārlietu mi­nistri
atlika miera līgumu sagatavo­šanas
darbu mi v\si kopā piedalījās
Francijas oficiālajās svinībās par
godu Vācijas kapitulācijas pirmai
gadadienai, kas Parīzē atzīmēta vē­lāk,
lai svinības varētu apvienot ar
Zannas d'Arkas svētkiem. Līdz ar
.viņiem un Francijas prezidentu Fē­liksu
Guēnii svinībās un parādē no­skatījās
ari:" Kambodžas karalis Ne-rudons
Sihanuks. Parādes gājienā
kopā ar franču kavaspēka vienībām
soļoja arī amerikāņu un angļu mili­tārās
policijas vienības, bet Padomi­jas
un Ķīnas vienības, kas tāpat bija
paredzētas Eliizejas lauku parādē,
pēdēj ā mirklī no līdzdalibas bij a aiz-kavētas
technisku grūtību dēļ.
Tl]ie Stars and Stripes
Tautiešu atgriešanās no
I Franciļiais
Pēc Vācijad kapitulācijas un sa­dalīšanas
okupācijas Joslās, daļa mū­su
bijušo mobilizēto karavīru un gai-saspšcu
Izpalīgu atradās arī Fran­ci
jas territorijļfi, kur tlie nonāca ame­rikāņu
gūstā. 1 Si4 tautieši visu laiku
bija Intemēti un Vācijā par viņiem
ilgi nebija tikpat kā nekādu ziņu.
Pēc rīkojum^ par Baltijas tautu bij.
karavīru atbrīvošanu, tagad sākusies
šo Francijā internēto un amerikāņu
rīcībā esošo tautiešu pārvietošana uz
amerikāņu okupācijas Joslu Vācijā.
Tā amerikāņu joslā Vācijā Sinis die­nās
jau ieradies pirmais transports
no Mainas. Tajā ir sīp 400 latviešu.
Līdz viņu atbrīvošan as formalitāšu
nokārtošanai pārvestos tautiešus no­vieto
kādā nometnē Bavārijā. J. M.
Malmarnijs pāirbauda DPv^
un vāciešu sadursmes
Frankfurti. 10. maijā (AP). — Ģe-^^
nerālis Maknamijs pavēlējis^ lai vf-ņam
ik dioias iesūta ziņojumus par
sadursmēm starp DP un vāciešiem.
Ziņojumi papildinās izmeklēšanas
rezultātus par Virkni sadursmju, ku- /
ŗāsiejaukt| vācieši un DP:,,Mēs ce­ram
no šiem riņojumiem iegūt galīgu
Skaidrību par to» vai atbildība gul­stas
uz vāciešiem vai DF*, izteicās
kāds virsnieks. Pavēle izdota pēc
tam, kad UŠFET galvenajā štābā ie­nākušas
ziņas par jauniem inciden­tiem.
Nb Aiigsburgas ziņo, ka tur
mazāka apmēra sadursmē dzelzceļa
stadjā kāds žīdu DP neuzrādījis bi­ļeti
vācu kontrolierim. Veclarā ame­rikāņu
militārā polip^a apcietinājusi
10 apbruņotu poļu DP. Divi no tiem
bijuši amerikāņu uniformās. .
The Stara and Stripes
800 imigrantu devušies
Brēmenhāfenā. 11. maijā (AP). —
Amerikāņu vēstnieka labāko novēlē­jumu
un armijas orķestra serenāžu
pavadīts, uz Jaluno pasauli šodien
dev^ pirrliais pēckara imigrantu .
kuģis no Vācijas, kas uz Ameriku"
ved 800 nacisma vajāto.
Thļe Stajrs and Siripes
• • ^ . '}.
r r J ā " vai „nē" repatriā­cijas^
jautājumā
Amerikāņu un franču okupācijas
Joslā Vācijā šinīs dienās DP nomet­nēs
notiek balsošana par repatriāci-^
Jas jautājumu. UNRHA's vadība abu
minēto Jpslu DP patieso domu
noskaidrošanai sastādījusi ^Jndivi-.
duālu aptaujas lapu repatriācijas
Jautājumā," Tanī 3 Jautājumi: 1. Par
kādas valsts pavalstnieku Jūs sevir
uzskatāt? 2. Vai jūii vēlaties tagad
repatriēties? 3. Ja Jūsu atbikie uz
otru Jautājumu ir ;,!nē", tad paskai­drojiet
savjis iemeslios.
SinI pat aptaujai» lapā ikvienai
pārvietotai personai Vācijā norādīts,
ka, atbildot uz Jautājumiem, nemaz
neprasa i?ēc aptaujjis lapas .izpildī­tāja
vārda un ka lldlz ar to pati ap­tauja
īstenībā ir HLobalsošana, kaa
nodrošina ļ ptbilgu slepenību. Sādā
veidā UNRRA iegūst drošu pārskatu
par pašu pārvietoto personu domām
repatriācijas "iautājtunā, ne niazākā
mēra neiespaidojot aptaujājamos un
ļaujot viņiem pilnīgu domu un iz-teiksmes
brīvību.
Latviešu DP^nometnēs, kur šāda
balsošana jau- notikusi, aptaujājamo
izpildītās aptaujas lapas katrs lat­vietis
un latviete, iemeta slēgtās ba'l-sošanas
urnās UNRRA's darbinieku
klātbūtē. Balsošanai nometnē bei­dzoties,
urnas ar aptaujas lapām no-
V-.
gādātas UNRRA's vienību staltos,
kur tagad sākas iegūto datu sakopo­šana.
V. a