1946-05-18-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LstvieSa Vēstnesis 194e. ff. 18. mal» Ingoištaies latvieSu jiiometnd maija sāk^irniā pagāja gads kopš tās pa-stāvēšjainsis. No 100 lemltniekicin pa-gājuSS gadi5 nometne tagad izaugusi par samērā plašu latviešu koloniju, kurā labās telpās dzĀvo 550 latviešu. Aizvadītajā gadā pulsēja rosīga d z i - ve.l Tautieši var uzrādīt dažu labu teicamu pasākumu. No nometnes dibināš(3irtasi līdz šim lailiam koilohijā dzimuši 9 im miruši 7 pilsoņi. Nometni pašreiz vada inž. J . Upesleja. — „kaiit kas no nekā" — saucas skate, kur savus trimdā darinātos darbus izstādījuši Eichštet^i^ un Reb-dorfas nometnes iemītnieki. Sajā latviešu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu darbu skatē daudz latviešu amatlepa zīmējumu, koka un mietal-la izstrādājumu, adījumu,- izšuvumu un trimda darināto tautas tiljrpu. Skolēni i:'.stādījuši pašu gatavotus mācību' tlclzekļus. Konsej,*vu kārbas, iesaiņojamais materiāls, koks, •nederīgi apģērbi, veci adījumi ir izejvielas,' no kurām.darināti eksponāti. ^ 0 dzimtenes līdzpaņemtos etnoj^a^ fiskos priekšmetus katra tautība rādījusi īpašā etnogrāfiskā iilitabā. Skates gadījiamā notika arī visu 4 tautu koncerts, kurā no latviešu puses piedalījās Elchštetes-Rebdorfas nometņu apvleļiotais koris J . Piuisēna vadībā, vīru dubultkvartets „Dzinļte-ne", dziedātāja K. Kirchštetne un piā-niste A. Kirchšteine (A. Bieraifcts). — Eslingdfnas latviešu kolonijas tautieši ievēlējuši jaunu padomi un V l r - tembergāl-Bādenas apgabiiil^ latviešu, deleglitus. Padomes vēlēšapās visvairāk btilsis nodotas par K. K a l niņu, J . Aperānu, A. Kacēnu.un J . Ointeni, ķet delegātu vēlēfianās par Fr. Igalu, J . Labsvīru un N, Šiliņu. — EsUngenafl latviešu baptistu drau-dze no Amerikas saņēmusi m kg drēbju un apavu. Saņemtās: mantas izsniegtas draudze$ locekļiem un pārējiem I kolonijas iemītniekiem, k m to ^ visvairāk vajadzēja, I^ptiiiitu draudze isledojusl L S K 10(10 marlloj \in Mm\\ sķj^iļu uztura ^toļšu kaļrav&u Vajadfeibart. — lilsiingeti'as Diēftvidbatoteā prāvests K. Valters SiniŖ d i m M , pi^aloties archi-blskapaml prof. Dr. theol. T. G r 1 n b € f g a m , iesvētīja 74 jau-ni^ us. A^Jonijaš tautieši 9 iesvē-tāmiem> kHim vecāki palikuši dzimtenē, pafiiilrdza naudas Veltes (J. Raitiiins). — Hochfeldas nometnē Augsburglļi tikusi darboties tautas augstskola. Vispārējo zinātņu nodaļā darbojas angļu, franču, vācu valodas, grSteatvedfbas , u n « t i kursi, bet amatīt nodaļā dekoratīvās glezniecības, ^Y\etallu apstrādāšanas, ādu izstrādāšairias, šoferu, masētāju» drēbnieku, kurpnieku, mūmieku, frizieru, eleķtroimtallātoru un citi kursi. Jaimaja ps^etoio persomi nometnē Mērcfeldā pie Nlimbergas Apmēriam 1 km no Fišbachas lat* viešu nometnes pie Nīmbergas, ejot pa asfaltētu 'š<teeju, atrodas bijušo kara gūstekņu nometne Mērcfeldā (Mārzfeld), kur pašreiz novieto lielāku skaifu Baltijas tautu pārvietoto personu. Nometnes novietojumā, kas vēl iežogots ar dzeloņstiepļu žogiem, atrodas vairāki desmiti saplākšņu baraku, ko laika zobs jāu diezgan manāmi nodeldējis. Lai barakas atkal padarītu par derīgām cilvēku mītnēm, jimerikāņu armijas iestādes uzdevušas vācu «trādniekiem tās sa-labot. Šis darbs vēl turpinās. Ir uz^ celtas arī pilnīgi jaunas koka un skārda barakas. Arī ar visiem .uzlabojumiem barakas vāji piemērotas ģimenēm ar maziem bērniem: naktīs tajās stipri vēss, bet dienās saules iespaidā —• stipra tveicē. B a rakas tāpēc drīzāk uzskatāmas par pagaidu mītnēm nekā par pastāvīgiem mitekļiem. Arī daba apkārtnē vienmuļa, bez košuma un kokiem: līdzens lauks vien. Lai arī UNRRA's vienība no Fīr-tas pārcēlusies uz Mērcfeldu, tagad mitinādamās tajā pašā baraku novietojumā, un dara visu iespējamo, tomēr. visus jautājumus novietošanas ziņā vēl nav izdevies atrisināt tā, kā tas būtu vadzigs. Barakās jādzīvo saspiesti m tā kā pavardus tajās nevar ierīkot (drošības labad pret uguns nelaimēm), tad provizoriski pavardi sarindoti uz lauka; kur, īpaši pievakarēs, redz rīlcojamies mērcfeldiešus. Pārsisto UNRRA's uzturu izsniedz no kopvirtuves. Kā jaunās nometnes iemītnieki un viņu aprūpētāji jaunajos apstākļos cenšas iekārtot savu dzīvi, redzams kaut vai no nometnes pirts, kas ierīkota atsevišķā barakā, kur gan nav silta ūdens, bet to pa šļūteni pievatja no ārpusē uzstādītā un apkurinātā kat^ la. Sāda provizoriska pirts pieejama ieradās Fīrtas visu 3 nometņu iemītnieki: ap 800 latviešu un 500 igauņu. Pēc Lieldienām šurp no Groshābersdorfas nometnes pārvietoja vairāk par 400 per- dons. Pašpārvaldes jautājums Mērc-sonu. No pārvietotiem visus darba sp)ējīgos 18-50 g V. viriiešus, atskaitot tos, kas nodarbināti nepieciešamos darbos pašā nometnē, iesaistīja amerikāņu darbos. Tā kā novietošanas apstākļus Mērcfeldā nevar atzīt par labvēlīgiem, bet vēl bija nepieciešamas darba rokas, tad no apkār-tēj ām nometnēm uz Mērcfeldu vēl pārcēla tikai darba spējīgos vīriešus. Tā uz šejieni pārvietoja vēl vairākus simtus DP no Erlangenas, Ans-bachas, Streitbergas pie Bambergas, Rotenburgas un Ambergas. Nodarbināšanai vēl pieteikti darba spējīgie no Marktredvicas, Bambergas un citām tuvākās apkārtnes nometnēm. So pārvietoto Vai pārvietojamo ģimeņu locekļi paliks viņu tagadējās dzīves vietās. Patlaban Mērcfeldā i r jau pāri par 2200 iemītnieku, to vidū 1600 latviešu, Nodarbinātos ik rītus automašīnās noved darba vietās, kur tiem izsniedz arī pusdienas no divi V i e niem, bet vakaros nogādā atpakaļ nometnē. Darba laiks i r no p l . 8—16, jāstrādā fizisks darbs. Ir Izredzes, ka vienu daļu D P nākotnē varēs nodarbināt arī adniinistrātīvos uzdevumos. Par darbu solīra atlīdzība naudā un ar nodarbināto punktu zīmēm, kas gan nav Izsniegtas, Jo pasākums vēl organizēšanas stadijā. Vēl nav nokārtota arī darba drēbju un apavu izsniegšana uA citu nepieciešamo priekšmetu sagāde. Par spīti visiem šiem kavētājiem apstākļiem, tautieši Mērcfeldā rosīgi strādā nevien pie savu iedzīves Jautājumu kārtošanas^ bet arī kultūras laukā. Drīz vien pēc pāpeelSanās darbu atjaunoja skolas. Mācību gads ttfbjas noslēgumam tautskolā, ģim-^ nazijā un laiksaimniecības skolā, kas visas nosauktas Ata Kronvalda vārdā. Nometnes skolās mācās .170 audzēkņu, bet bērnudārzu apnaeklē 100 bērnu. Garīgai aptūpei vienā barakā iekārtota baznīca, kur dievkalpojumus vada māc. J . Turks, r e i zē darbodamies arī, pagaidu komitejā, kuras priekšsēdis i r Ēvalds K o r - feldā nokārtots tā, k a nometnes latviešu pagaidu komitejā ietelpj pārstāvji, kurus Izraudzījusi katra šurp pārceltā latviešu kopa. Jaunās nometnes adrese: Latvian Gamp Mārz-feld, Moorenbrunn ūb. Feucht, Bay. (13a). Pagaidu komitejā laba sadarbība. Notikuši vairāki koncerti un sarīkojumi ar latviešu mākslinieku piedalīšanos. Sarīkojumu telpā, kurā 1200 vietu, ik nedēļas notiek kinoizrādes,^ Iekārtots grāmatu galds un turpina Iznākt Fīrtā pasāktais nometnes i n formācijas biļetens. Organizējas tiunatnieku darbnīca. Tā kā lielākā daļa vīriešu.nodarbināta, tad arodizglītības pasākumu, noorganizēšana vel nav iespējama, bet mērcfeldieši cer, k a arī šī pašdarbības nozare nepaliks novārtā. Taisni Otrādi, pašreizējais darbs var izraisīt vajadzību steidzami apmācīties atsevišķās arodu nozarēs. Ko par jaunajiem dzīves apstākļiem saka paši mērcfeldieši? Būtu nepareizi apgalvot, k a viņi i r sajūsmināti, jo, kā redzējām, apstākļi Mērcfeldā sajūsmai nedod pamata. Paredzi būtu teikt, ka lielākā daļa mērcfeldieSu izprot un saprot, ka, j a mūsu gādniekiem vajadzīgs mūsu džurbSj tad par to kurnēt būtu negudri un nemorāliskl. Gits jautājums i r par dzīves apstākļiem, b e t U N - RRA's vadība solījusi gādāt par to uzlabošanu un pūlas to arī darīt It saprotams, ka jaunos apstākļus viena; daļa cilvēku sajūt kā sarūgtinājumu Ligitā viņi saka, „Lieldienas mums nevis svētki, bet bēres ar raudām un asarām", bet visu to ne-va,| adziHu arī pašiem sevī pārspīlēt. Nevajadzētu no šīm pārmaiņām secināt nekādu beigu sākumu-, bet atcerēties, k a darbs vienmēr ir bijis mūsu visdrošākais balslfi, k a darba priekšā atkāpjas visrūgtākie apstākļi lon arī td, k a še Vficljā mēs tomēr (?sam tikai pārvietotās personas, kas esam baudījuši un joprojām baudām Rietumu Sabiedroto tautu palīdzību. Juris Miķelsons Uz |auiiSii|^itūēiii BI d i b it e n ā nesen izveidotā pla- „Imantas*" latviešu nometne, kas ar 1500 iemītniekiem īsā laika bija kļuvusi pajr lielāko latviešu koloniju Hesenas apgabalā, maija sākumā sa-d^ līt^ uz šādām vietām: uz Kēnig-št'einu 200, Vīsbādenu 200, Hanavn 200, Dīburgu 200, Veciāru 200 un Bensheimu 100 personu. Atlikušos 400' novieto Ofenbachā pie Frank-furtas. Kēnigšteinā/^pa? pirmo latviešu komandantu! iecelts Dr. Urjā-nis, bet Bonshoimā\par komandantu ievēlēta R. Vinkels. Beatrise Vīgnere un Meta Milzarāja t^ organizē r i t - mopļastikas studiju. ' - A. K. Pa'domā vēl citas nodaļas. Mācības notiek 3—6, reizes nedēļā pa 3--8 stundām dienā, to ilgums 3 mēneši. Atsaucība ļoti liela. Dažās nozarēs mācās pāri par 400 kursantu (J. Up-manis). — Augsburgas H a u n s t e - t enas latviešu teātris iestudējis un izrāda Jūlija Pētefsona komēdiju «Pieklīdušais kaķēns". Bez teātra vadītāja un režisora A. Mitrēvica pārējie tēlotāji gandrīz visi amatier i . AugsburgieŠiem izrāde patika un. cerams, patiks arī citās nometnfe (O. Krolls). — Fišbaclīas latviešu nometnē skolas mācības sāka jau pagājušā gada jūlijā un mācības gadu beidza aprīļa sākumā. Ģimnāziju absolvēja 18 audzēkņu. Jaunajā mācību gadā, kas sākas 6, maijā, skolēnu skaits būs lielāks kā līdz Šim, jo skolas apmeklēs arī bijušie karavīri, līdz ar ko ģimnāzijā atvērtas dažas parallēlklases. Visi tautskolu beigušie iestājušies ģimnāzijā (J. M.). —- Minchenes Loengrīna ielas nometnes šoferu kursos autovadītāju tiesības jau ieguvuši 80 tautiešu. I*aVisanA paredzēts apmācīt 250 šoferu. Kursantu vidū ir daudzas l^riHonaiE ar universitātes un nīākslas alcadēmJljas izglītību. Apmācības automobili loengrinieši samontējuši paši no lūžņu kaudzēs atrastām un izlabotām daļām (V. Grozgalvls). — /vr angļu Militārās valdības un UN-BRA* 8 atbalstu Altgarges nometnē Eļbas krastā tautieši māc. J . Lazda vadībā i no. skārda platēm uzcēluši baznīciņu, kas var uzņemt ap 150 dievlūdzēju. Baznīciņa iekārtota vienkārši, bet glīti, ar latviskā stilS darinātiem altāra svečturiem kanceli (Arv. Eg.). — „Ventas'V latviešu nometnē Esemā nesen notika Baltijas tautu etnogrāfiskā u» grāmatu ^ skate. Skates gadījumā bija ^rīkots Baltijas tautu reprezentācijas vakars, kurā katrai tautībai b^jaSOl minūšu ilga programma. No latviešu puses piedalī|ā8 jaukis koris, tautas d(£^ju ansaniiblis un tautat deju duets (E. Eikens^. — Cechoalo-vakijas pierobežā Tirsenreitas pil**^ sētiņā kopš p,g, decembra mīt apm. 100 cilvēku l i e la latviešu kopa. Mītne iek^tota labās; gaišās skolas telpāil, gandrīz katrai ģimenei atsevišķa istabiņa. Darbojas tautskola.un ciU; pasākumi, — Pateicībā par gādībW) un mūsu tautas likteņa dziļo izpratfv ni Neinborgfi» apriņkaTatviešu nometņu vadītāiji ar noļvada-JcomiteJafi^ priekšsēdi R. Strazdiņu UNRRA*a viteībaa direktoram francūzim/Ber-tranam nesen pāsnie<^a^latViešu. velti — Jēkaba Apīņa gleznu un adrejsi ar v i su latviešu nometņu iedzīvotāju, parakstiem. — īnļ. R. Bērziņš Veidenāi izdevis lekciju konspektu „AutomobiliSļ**,, kas būs noderīgs niateriāls tautiešiem, autokur-su apmeklētājiem. Inž^ J . A. jR^^-^ dziņš tuvākā laikā paredzējis 6 b p t» nīcās izdot rokas grāmatu būvtedi--^ niķiem. Interesenti grāmatas var pieprasīt no autoriem — Baltie Gamp, Hammerweg, Weiden, Opf. (Inž. J . Kalhiiļ^). — Osnabrlkas DP nometņu iemiītnieku darbū^ skatē mūsu tautieši izstādījuši ap 350 darbu. Eksponātu godalgcļ^šanai katr^a^^ tautības nbvieitnei pieš^rtas^3 g^id-] algas. No latviešiem 1. godalgu saņēma O. Grebže par gleznojumieiga, 2 . — E. Dzime par tautiskām lellēm. - im ,3. — Sniedze par tautiskiem cimdiem zīļu rakijtā (Osnabrlkas latviešu nometnes informācijas bifetens). Vakars ūdeņi klusē un koki, .Mākoņi purpuru auž. Mīla, kam dvēseli moki, Zeme tirii apvāršņa loki Vakara b\OTību pauž, ūdeņi klu;šē un vēji. Dūmakas Ielejās gumst... Vainags, ko sen reiz tu «lēJi, . Uzzied un salapo spēji, Rozes i b atmiņas skumst. Ūdeņi klmē un gaida, Grieze pat mitējas griezt... V e l t i . . . nav vārda, ne smaida, Dzesna kā magone slaida Ueca^ a k mežiem un dzilest. Jonisg Miesnieks A l l i d a Lāne Novele Lingas sviediena attālumā no manis dzīvoja gleznotājs Z. savā mājiņā, tāpat kži es savā, Katrīnas-Vec-piebalgas- Sku:icnes mežu lokā, tālu no visiem psjgsistu centriem. Mēs bijām še ieņācēii un bieži viens pie otra aizgāpām. IVIums bija daudz kopēju pārrunu, bet viņš visai maz r u nāja par savām gleznām, bet daudz par kādu sievieti, kuru mīlējis, kad vēl dzīvojis tēva mājā pavisam citā pusē. GlezBolaia dzīves beigas bija traģislvas. Viņ\i atrada pie mājiņas siena šķūnīša, rudens zeltsāilu' lapu apklātu, jau uastingušu, kā zeltsārtā purpurā ietītu, kur viņš gulēja uz maza t^akalniņa kā upuris uz altāra zem paša dēstītiem kokiem. No mājā uz galda atstātās zīmītes bija re-dzanls, ka viņ^; pirms tam i^Kizēris indi, kas to bija nobeigusi ceļā uz Istabu. KMilļ viņš to bija darījis? Nē, to es n m m pateikt, es tillc v a ru atstāstīt kt, ko viņš man kādā dama: „Kur tu, Visvaldiņ, iesi, kur ļ mani, Jo tēvs bija kļuvlā nevarīgs, istabi Ūdens paloja pa visu gridu, paliksi?" Bet par Mārtiņu, tāpat ^ ē - No tS nubija nekāda strādnieka, bet i es pats turpat nožēloju, ka to izdarf-lu, kas taisījās Kalnakrūzēs par jiiunie saimnieki, no kuru žēlastības ju, bet* kas issMetu ūdeni sasmel», saimnieku, bet kas ar! bija Izcietis tiigad bi;ļa atkarīga visa dzīve Kalna- Māte palika mēma un klusa, bet, gal-: badu un salu, pieredzējis nāves po- terūzēs, neielaidās uz to, ka mani venais,skumJaL Nē, viņa vairs neru- . stu un nelaimi karu karos, ne vārda, skolos tālāk. Māte tādēļ nesatika ar naja pār to, viņa bija Jau veca, sU-Tāda arī bija mīlestība: nežēlīga, vedeklu, aprunādama to tēvam, ka moja ar sirdi. Vēl vairāk: viņai tūka-patīga, netaisna. Mārtiņa sieva gribot mani pārvērst kājas, viņa Jau apgūlās gUltā, bel Toreiz, Latvijas valsts sākumā, pjir tādu pašu kalpu kā viņas A t i vai es to redzēju? Nē, toreiz es ^ mūsu kaimiņos ,no JĶurzemes pa ka- Lojaskrūzniece. Māte kļuva grūt- neredzēju, kādas sāpes biju izdarijit ŗa gadiem bija "^stkūlusies kāda sirdīga, skumja un bija bezgala lai- mSitēi, izgāžot ūdens Waini. bēglerstudente. Viņai bija radi Rin- miga, ja man varēja pasniegt kād^ Nē, nē! Es vajāju tikai Alīdu Lā-dēnos. Es nezinu, kā tas notika, kā gardāku gabaliņu. Viņa uzmanīja ni, un kā lai es to nedarīta ntf-nenotika, bet redzēju pasaulē tikai katni manu soli, aptekāja un apko- lēju' ikvienu mirdzu, pat grlmdan» Alīdu Lāni, u n visai maz, gandrīz ne- pa uiz to labāko. Manu veco brāli skumjās, es pielūdzu līksmi. Spo-maz nedomāju vairs par savu māti, toties viņa sāka turēt kā par svešu žums bija mans elks, un es dzīvoja kura tik karsti mīlēja mani. Nē, es cijlvēllcu, kas izposta manu dzīvi un un uzgavilēju veselībai. Katrs kroplt biju kļuvis gluži neprātīgs. Jauns es likteni. • cilvēks manās acīs bija pazudis. Et^> vēl biju — divdesmit divi gadi, bet Viņas sirds bija bezgala sasāpējusi, mīlēju dienas vidus saulaino sjpožū-tas nebija tik daudz Jaunības dēļ kā To liecināja viņas sērīgais skats, kad mu u n t i k a i šai spožumā skatīju pa-tādēļ, ka manī, tecēja tās pašas asi- es vaii nu ēdu vai lasīju, kad viņa sauli. Esi^ dievināju Rubensu, kuŗu^ nis, kas manā mātē, kas t ik kaislīgi bija klāt. No mātes mīlestības pret gan b i ju redzējis t i k a i reprodukdjāa,. un tik neprātīgi kā akla mīlēja ma- mani viņa vārda nozīmē kusa ārā. un mans mīļākais rakstnieks/bijat ni,ķa dažreiz bija man no mātes pat Viņa mīlēļa mani ar visu savu mā- Gaibriels d'Annuncio. Romas i^iirpurs\,-/ kauns. Likās, viņa pati arī to sa- tes sirdi un dvēseli, bet es meklēju un zdts pāvestības laikos ļmanāS-juta, un taisni tādēļ kļuva sērīga, re- tikai izdevību satikties ar Alīdu Lāni. acīs bija gandrīz viss. Ne, es nejau-dzot vēl pie tam, k a man nav iz- Nevarēja j au to saukt par īstu satik- tāju, v a i pasaulē ir sāpesr slimības redžu turpināt izglītību. Biju gan Saiņos, Tie bija mirkļi. Kāds brīdis un ciešanas,, es neinteresējos, vai jau paskolots, beidzis vidusskolu, uz skolas balkona, nejauši uz ceļa, mirst badu izs;alkušie! Nē, nē! Es bet skoloti cilvēki, sevišķi studēti, kapsētā. Toreiz skolas pagalmā zie- jūsmoju par greznību, uii ne tik bija mātes vājums. Ar skolotu cii- dēja milzīga liepa, pilna bitēm. Viss daudz par ārēju kā par patiesi, īsti vēku viņa runāja silti un sirsnīgi, gaiss dūca no viņu sanešanas u n bija izsmalcinātu eleganci. Kā neprātīgs-bija bezgala pakalpīga un izpalīdzi- liepu ziedu smaržas pilns. Viņa, es alku visa skaistā, visa daiļ9. ga,kurpretī pret tādu, kas nebija pārliellaisies pār balkona margu, ska- Neatzinu kristiānisma, ka tas pagā-skolots, māte bija pat asa. Kā viņa tījās liepā, bet es tikai viņā. Tad niskā skaistuma, vietā, ar k u r u d d - jūsmoja par skolotāju! Bet mācītāju kāda Jāņu diena Rindēnos: drusku voja uA elpojai antīkā pasaule, no-un dakteri cēla vai debesīs. Skolotie alus smai-žas, maz reibuma, ziedu, lika svētumu. Nē, vēl vairāk: es at-cilvēki viņas acīs bija kaut kas pa- bet bezgala daudz jaunības, dziesmu, teicos no Kristus, kas miris un detifl visam cits kā neskolotie. sarunu, mīlestības. Nē, tā nebija ne par cilvēku grēkieni. Nē, viņš Jatt - „Ko tur? Prasts, neskolots cilvēks", balle, ne cits kas, tikai Jāņu diena, bija tas, kas no Jūdejas ienesa grē-bija viņas teiciens. Mātes sapņi bija, kad nakts jau izlīgota, kad jau ir ku. Viņš bija vainīgs, un viņš biJS' ka ari man kas jāstudē. Man skolā neliels pagurums. Toreiz, aizgājis, piesitams ikrustā. Mans Dievs nekkd padevās zīmēšana, un viņa bija sa- mājā, pret māti biju pat rupjš. To- nebija miris, ^riņš dzīvoja kā patt domājusi mākslas akadēmiju. Bet reiz liku, lai viņa atnes no akas Esība, un dzīvība bija viņa manife-mūsu apstākļi Kalnakrūzēs bija tā spaini ūdens, un pēc tam nāca pār- stacija. Viņš nepazina grēka/ Viņām sagrozījušies, ka par to nevarēja būt metums. Kur mēs divi pliki cilvēki nebija labo un ļauno, viņam |>ija ^ ne runas. No kara pārnākušais ve- iešot. Pavisam mazs pārmetums, un kal skaistais, cais brālis ar savu sievu bija vieni- ļ es nezinu, kā tas bija, kā nebija, at- > (Turpinājums sekos) rudens vējainā vakarā, sēdot manā būdā pie kamīna uguns, izstāstīja. Varbūt tas dos kādu atbildi uz jautājumu: kādēļ viņš to darījis? Lūk, ko viņš man stāstīja: Mīlestība ir skumja kā nāve, un vai tiem, kas milē! Tie Ir pazuduši To es redzēju pie savas mātes, MŽs abi ar brāli Mārtiņu pēc kara bijām atgriezušies sveiki un veseli mājā^ bet viņai vēl nav labi. Par mani, Visvaldi, jaunāko nebija nekas, es biju tikai skolās gājis. Bet tas, kas bija Četrus, piecus gadus, no pašas pirmās kara dienas skatījies nāvei acīs, tas gan kaut kas bija, un tas bija Mārtiņš. Aizgāja karā, tikko sagaidījis pirmo dēlu, atstāja sievu gandrīz svešu ļaužu vidū. Izkarojās pa Austrumprūsiju, pa Galiciju, R u māniju, kāvās pie Mazuru ezeriem, pie Varšavas, Prutas. Liktos, mana māte varēja būt laimīga, ja dēls atnācis mājās vesels, bet nē un nē, Mātei nelika miera Lejaskružu liktenis, kur viņas brālis tēva mājā b i jis par saimnieku, bet toreiz jau nomiris. Brāļasieva izdzina no mājas mātes otru brāli: tas, gan paskolots, klīda apkārt bez vietas un pajumtes. Bija tāds neizdevies cilvēks. Padzīvoja pie mums Kalnakrūzēs^ bet, aizsūti uz mežu, atnāk lamādamies ar zirgu, bezdrātiem un malkas. Mārtiņš, mans brālis, cietās, cietās, bet cik ilgi barosi tādu, ko nevar nekur likt. Nu māte domā, ka ar mani notiks tas pats, kad aptrūks tēva un viņas, un viņa gaužas un gaužas: „Ak, manu dēliņ, vai tev nebūs tāds pat liktenis kā manam brālim Atim? Tu tāpat klīdīsi tikai apsko-lots pēc mūsu nāves pa pasauli." Pasaule viņai bija māņi un grūtums, posts un bēdas, . un nebij vairs viņai cita kā atmiņas. Aizgāja uz kapsētu vai baznīcu, satikās ar savām jaunības draudzenēm un at-griezās vēl ^ m i j i k a U8 māju, runā-ļ gi€ strādnieki, Ja neskaita vēfM^^ ōd^ns s p a ^ ^ izgaro"'tiirpat
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 18, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-05-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460518 |
Description
Title | 1946-05-18-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LstvieSa Vēstnesis 194e. ff. 18. mal»
Ingoištaies latvieSu jiiometnd maija
sāk^irniā pagāja gads kopš tās pa-stāvēšjainsis.
No 100 lemltniekicin pa-gājuSS
gadi5 nometne tagad izaugusi
par samērā plašu latviešu koloniju,
kurā labās telpās dzĀvo 550 latviešu.
Aizvadītajā gadā pulsēja rosīga d z i -
ve.l Tautieši var uzrādīt dažu labu
teicamu pasākumu. No nometnes
dibināš(3irtasi līdz šim lailiam koilohijā
dzimuši 9 im miruši 7 pilsoņi. Nometni
pašreiz vada inž. J . Upesleja.
— „kaiit kas no nekā" — saucas skate,
kur savus trimdā darinātos darbus
izstādījuši Eichštet^i^ un Reb-dorfas
nometnes iemītnieki. Sajā
latviešu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu
darbu skatē daudz latviešu
amatlepa zīmējumu, koka un mietal-la
izstrādājumu, adījumu,- izšuvumu
un trimda darināto tautas tiljrpu.
Skolēni i:'.stādījuši pašu gatavotus
mācību' tlclzekļus. Konsej,*vu kārbas,
iesaiņojamais materiāls, koks, •nederīgi
apģērbi, veci adījumi ir izejvielas,'
no kurām.darināti eksponāti.
^ 0 dzimtenes līdzpaņemtos etnoj^a^
fiskos priekšmetus katra tautība rādījusi
īpašā etnogrāfiskā iilitabā. Skates
gadījiamā notika arī visu 4 tautu
koncerts, kurā no latviešu puses piedalījās
Elchštetes-Rebdorfas nometņu
apvleļiotais koris J . Piuisēna vadībā,
vīru dubultkvartets „Dzinļte-ne",
dziedātāja K. Kirchštetne un piā-niste
A. Kirchšteine (A. Bieraifcts).
— Eslingdfnas latviešu kolonijas tautieši
ievēlējuši jaunu padomi un V l r -
tembergāl-Bādenas apgabiiil^ latviešu,
deleglitus. Padomes vēlēšapās
visvairāk btilsis nodotas par K. K a l niņu,
J . Aperānu, A. Kacēnu.un J .
Ointeni, ķet delegātu vēlēfianās par
Fr. Igalu, J . Labsvīru un N, Šiliņu.
— EsUngenafl latviešu baptistu drau-dze
no Amerikas saņēmusi m kg
drēbju un apavu. Saņemtās: mantas
izsniegtas draudze$ locekļiem un pārējiem
I kolonijas iemītniekiem, k m
to ^ visvairāk vajadzēja, I^ptiiiitu
draudze isledojusl L S K 10(10 marlloj
\in Mm\\ sķj^iļu uztura ^toļšu
kaļrav&u Vajadfeibart. — lilsiingeti'as
Diēftvidbatoteā prāvests K. Valters
SiniŖ d i m M , pi^aloties archi-blskapaml
prof. Dr. theol. T.
G r 1 n b € f g a m , iesvētīja 74 jau-ni^
us. A^Jonijaš tautieši 9 iesvē-tāmiem>
kHim vecāki palikuši dzimtenē,
pafiiilrdza naudas Veltes (J.
Raitiiins). — Hochfeldas nometnē
Augsburglļi tikusi darboties tautas
augstskola. Vispārējo zinātņu nodaļā
darbojas angļu, franču, vācu valodas,
grSteatvedfbas , u n « t i kursi,
bet amatīt nodaļā dekoratīvās glezniecības,
^Y\etallu apstrādāšanas, ādu
izstrādāšairias, šoferu, masētāju» drēbnieku,
kurpnieku, mūmieku, frizieru,
eleķtroimtallātoru un citi kursi.
Jaimaja ps^etoio persomi nometnē Mērcfeldā pie Nlimbergas
Apmēriam 1 km no Fišbachas lat*
viešu nometnes pie Nīmbergas, ejot
pa asfaltētu 'š |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-18-02