1950-03-29-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
« « l a r s s 28. marta ēiējo reizi Marss Z^r^.' K tesatzīti brāļi R^ti > Saiteljijļišas ari vairāk^Tr P LATVIA Latviao^ Newspapet Publlsfted ander eUCOM CivU Affairs DlvtslOD Authorlsatton Number ONDP 196 Publlaber and edttor: Valdemārs Laro-oergs E f l l t n ^ /N Brelte Sti 6-5 PriBter: Ūngebeuei & Olmer. Ludwlgsbur;'.. K5rner- «tr. 16. Publlshed twice weekly Clrculatloii 11.000 L A T V I A N N E W S P A P ER Nr. 25 (369) Trešdien. 1950. 29. martf ttfiik trdMItenit on Mttotralt Udevtlt: Utvidu Cmtrill KO-mnel » Oalventl» rvdaktofit V Lambergs; «ilvtni radaktora vietnieks- M CuUtU. Redak* tort: A BoUtetoB. J Jēkab-sons. B IPsells. C. Ralstert. L. Svarcs AuitriUSas .redak* cUas vad A Smlta Cuwley House, Caoberra. A C TH Australla) RedakcUas adr«ie! telefov» lim Ne Vašingtona, ne Londona vairs netic ,ls.^stažanas situsi NiHotam miera gribai fe^aimigaiš i^^^ katastrofas ar lauftu gag neraugoties. ^(ļglestsides krieviem ftoder. parpetjo. ^,,,,,,11.:.:-Čikāgas aj, ļio mutes B, pos zobus; iufie^ 'ts. iegravēts nefej. Jijptujas reģistrād. miera partizins un pie, ^ ^ | s • ;feomūnistisk^a MASKAVAS MIERA PROPAGANDAS ĪSTIE MĒRļd Padomju diplomātija aukf^tasimgi izmanlo rietumu bailes no atomu kara Vašingtona (A). — 10 dienu lailsā Masl^ava nav papūlējusies ne ar vienu vārdu pazitīvi novērtēt ASV ārlietu ministra Ečesona konkrētos priekšlikumus „sadzivot mierā". Lidz ar to Londonā un Vašingtonā uzsver, ka aizdomas vēlreiz izrādījušās pareizas uii Padomju savienības miera ofensīva lieku reizi pierādījusies par tukšu mānu. Pravdas vienīgā atbilde uz Ečesona septiņu punktu miera programmu bija, ka amerikāņu ārlietu mbnistram neesot «nekādu konstruktīvu priekšlikumu". Pretēji noskaņojumam, kāds 1938. g. valdīja Eiropas galvaspil-sētas pirms Minehenes miera līguma ar Hitleru, šoreiz rietumnieku valdības i r tās, kas atmetušas katru cerību panākt izlīdzinājumu pasaules saspīlētajā stāvoklī, kamēr angļu un amerikāņu tauta aiz bai^ lem no atomkara savus vadītājus spiež joprojām turpināt piiles ^ ;^ saprašanos aŗ Kreiņlļ. ŠH^K^stu • izcinijuSi I P ^ ^ l p * ] ^ ^ • komūiis, '*-''^ii|ae^esskrāpi. 119 "^^^"^^-iiS^tt :žurnalfe^ ia.ļ villlcii^oslovakijā, pa-i ^ i l i ^ s ministrs p f i i d d i t i tāpee, h laitl^l^ējās .lietai šobrīd i &3 milzeņi Ķ Vieendam ' Angļu uh amerikāņu laikraksti l7isu pagājušo nedēļu bija pārpildīti karikatūrām par Ečesona veltīgajām pūlēm panākt atslogojumu aukstajā karā. Kamēr daļa pašas ASV preses ar republikāņu senatoru atbalstu turpināja uzbrukumus/ārlietu m i nistra Ečesona personai';ļi)ft viņa it kā komunistiski iJop|ņotajiem ierēdņiem, objektīvie ieV^iļ^ieki un ari angļu nopietnākie laiļti'^sti aizrādīja, ka Ečesona septiņu punktu programma, bija nopietni <iomāta uļi •godīgs*priekšlikums ,SMļņam i z beigt ai^sto,.k^ŗuj^>-^ākt,lco tīvu miera^hodr<)šmašaiiu./S paši ziņu avoti'šīs\nedēļas sāk&nā atzīst,*' ka cerības arī šoreiz bijušas veltas. Jau Pravdas pirmais ievads dienu pēc Ečesona runas rādīja, kāda ir oficiālā Maskavas reakcija. Padomju oficiozs apzīmēja Ečesona runu par „nereālistisku" un „dolarkapi-tālisma imperiālistisko centienu demonstrāciju". Kaut gan neviens padomju valstsvīrs pagaidāii Eče-sonam tieši nav atbildējis, tagad to arī vairāk negaida, 'tas norāda, ka Kremlis visu, kas viņam bijis uz nopietni domāto ASV ārpolitikas vadītāja priekšlikumu sakāms, jau pateicis. Bet ko tad nozīmē arvien l^ēl turpinātā padomju ārvalstīs akreditēto diplomātu miera ofensīva? Ka tāda notiek, nav nekādu šaubu. Bez jau pieminētās sevišķi sirsnīgās amerikāņu žurnālistu pieņemšanas Vašingtonā arī citos oficiālos* sarī- ' kojumos pagājušajā'nedēlā un diplomātu kārtējāg sanāksmēs^. Ļoņdo-t nā, Parīzē, Vašingtcfnā, olniā un citos mazākos centros, padomju atašeji un vēstniecību sekretāri sa-un LieM ^.J^fiiiogrimuši .jūras ^ l ^ l ^ ^ p n i Mifanda, .,^^^|aii^'iāias; atradās ceļā, ^iHiida piederēja nado- Iviali&ai.; Līdz ar tvai- ,J:iS|l 41 cilvēks. ' li, kas dzivo ka-m sektoriem. Lai gan |a i r SED biedri, u^ paziņots, ka Jie l i l i a i t ā l i s m a saindēti, ka 'ttSiiāv dešami Austruni- 111 jaunu rekordu šonedēļ i^«*^i4iļ;i^^ pasažife-llna Comet, veicot I^J^^ibridorias līdz Kopen- ^iiti^^tm 42 minūtēs. % ažlieŗu lidmašīnai šis atta-l l i ^ t si 30 min. Comet ISttftmk l>ija 785 km. ilits^b ASV ar l i ^ devies uz Pa- : i ( t o ū . ' Kā zināms, spie-l i i i viņam piesprieda^ •'•i|||"bef.pēe tam sodu aii- 51^: komunistus šinīs Stājusi Ēģiptes p o » ' 'iņiem bija ēģiptiešu r uiiistu partijas centralko- Meistariski organizēta bēgšana no zemes aiz dzelzs priekškara ** TRIS C E C H U LIDMAŠĪNAS A R 85 CILVĒKIEM N 0 L A I 2 A S E R D I N - GAS MILITĀRAJĀ LIDLAUKA — 53 PASAŽIERI VĒLAS ATGRIEZTIES M A J A S Minehene (D). — Pagājušās piektdienas pēcpusdienā Erdingas militārajā lidlaukā pie Minehenes valdīja liels satraukums. Pie apvāršņa pēkšņi parādījās 3 svešas valsts lidmašīnas, kas ar radiogrammām lūdza atļauju nolaisties. Pēc kāda brīža visas 3 mašīnas Jau atradās zemē un par lielu pārsteigumu aerodroma amerikāņu apkalpei no tām i z kāpa 85 cilvēki. Izrādījās, k^fās bUa čechu pasažieru lidmašīnas, ku-ŗām vajadzēja doties uz Prāgu. Šī ziņa drīzi vien aplidoja visu Rie-tumvāciju. Piektdien amerikāņu oficiālās iestādes ar čechu bēgļiem neļāva satikties nevienam žurnālistam. Oficiālajā paskaidrojumā, ko pubUcēja vakarā, bija vienīgi teikts, ka Erdingas lidlaukā nolaidušās 3 čechu lidmašīnas ar 85 cilvēkiem. Daļa pasažieru lūdzot aizsardzības tiesības. J||BJks ļjret karaļa Ipiios B€»igi:a Piektdien ^IbņU provincēs un e ^tmisĀ sākās ife teopolda III a gney -inas ļaikā.uz 2 st^g t : visa satiksme. Str«^ > 500.000 strādnieku 8 -ihumos, gan m^'ļLi ..jēraEiskēna n ^ ^ ^ , , unu valdību beigusies _ m. Streik- visā ze">|,,'I stāvoklis ļoti sa^P^Jsri airākās vietās not kusi -^^Japšaudišanās sta^ V ^ itējiL un pretim^5s I riiinistru prezļdentsj'i'. ļ._ | ^opoldam atklātu ve^ļ: | a karali atteikties par incim Boduinam. la",' saka sociālistu starpnieku starp tits kā, uztic'bas ;ecais grāfs Kartons B 0 l Sestdien amerikāņu militārā pārvalde Erdingā atļāva ierasties vācu un ārzemju* žurnālistiem. Tad arī noskaidrojās, ka šī ir.lielākā masveidīgā bēgšana, kāda jebkad notikusi pa gaisu. Lidmašīnās pavisam atradās 67 vīrieši, 16 sievietes un 2 bērni. Pēc aerodroma komandanta izteicieniem bēgšanu čechi noorganizējuši meistariski. Lidmašīnas pacēlās no 3 dažādām vietām Ce-choslovakijā, lai dotos uz Prāgu. Katrā lidaparātā atradās 2 apkalpes locekļi, kas bija iesaistījušies sazvērestībā. "Divu mašīnu piloti paši labprātīgi vēlējās bēgt, bet trešo klāja virsnieks un radiotelegrafists piespieda mainīt kursu, apdraudot ar pistoli. Tagad noskaidrojies, ka 53 čechi vēlas atgriezties atoakaļ. Viņiem nebijis ne jausmas, ka l i d mašīnas nolaidušās Erdingā. Pasažieru vidū atrodas arī čechu aviācijas sabiedrības direktors Leopolds Turners. Amerikāņu iestādes žurnālistiem atļāva sarunāties vienīgi ar tiem pasažieriem, kas vēlas atgriezties Ce-choslovakijā. „Jūs, protams, gribat zināt, kā mēs te nokļuvām," Die Neue Zeitung pārstāvim īgni jautājusi kāda dāma ar komunistu partijas zīmi mēteļa atlokā, l^s' ar Vāciju iepazinos Buchenvaldes koncentrācijas nometnē, un man nav nekādu ilgu pēc šīs zemes." Kāds cits žurnālists jautājis vienas mašīnas šefpilotam, kāpēc viņš mainījis kursu. „Ko tad darītu jūs, ja jūs apdraudētu ar revolveri,' teicamā angļu valodā skanēja atbilde. .,Mani piespieda mainīt kursu klaja virsnieks un telegrāfists. Mechaniķi, kas gribēja pretoties, viņi sa^ja." Lielākā daļa pasažieru sakumā nekā nemanījusi, ka lidmašīnas dodas uz Vāciju. Lielākā daļa ir tirgotāji, ierēdņi un dažādi mechaniķi, kas dienesta darīšanās atradās ceļā uz'Prāgu. Cechoslovakijas konsuls Minchenē Dr. Steiners žurnālistiem paskaidroja, ka viņš darīs visu iespējamo, lai tie, kas vēlas atgriezties, varētu visātrākā laikā doties uz Cechoslovakiju. Tagad noskaidrojies, ka viena lidmašīna startējusi no Ostravas, otra no Bratislavas, bet trešā no Brno. Daži pasažieri iesnieguši sūdzību, ka amerikāņu MP. tiem esot atņēmuši komunistu partijas nozīmes no svārku atlokiem. Laiks spfez Izsķirtses I R O brīdina; Vairs tikai 13 nedēļas palikušas līdz. 30 ļūnijam, kad izbeidzas aprūpe DP nometnēs. Tāpēc lai ikviens jau šodien, kad IRO ierēdņiem vēl iespējams palīdzēt, izšķiras un sāk gatavoties tālākai emigrācijai vai palikšanai uz dzīvi Vācijā Abos gadījumos nekavējoties jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes, 10 vilcināšanās un gaidīšana uz pēdējo kuģi vai minūti var beigties loti kļūmīgi centušies laipnības parādīšanā saviem kapitāUsUskajiem kollēgām, visi kā viens privātās sarunās uzsvērdami, ka «dzīve pasaulē būtu ļoti jauka, ja arī mūsu augstie šefi varētu tāpat kā mēs brīvi satikties un izrunāties". Akreditētajiem ASV žurnālistiem Maskavā pagājušajā nedēļā oficiālais cenzūras birojs atļāva nosūtīt vairākas telegrammas, kas atkal saturēja norādījumus par .3taļlna vēlēšanos satikties ar saviem Pots-damas kollēgām un turpināt saprašanās un miera politiku". New York Times korespondents Herisons Sellisberijs telegrafēja: .,.Lai gan Staļins saņēmis ārstu norādījumus, ka viņa veselībai n'^'^'^t^i labi gari jūras vai gaisa ceļojumi, Padomju savienības vadītājs saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem atkārtoti uzsvēris, ka viņš labprāt uzņemtos ari visgarāko ceļojumu, lai pakalpotu savas valsts un pasaules miera interesēm, Staļins teicis, ka viņš pasaules mieru stādot augstāk par savu veselību." Reutera aģentūras korespondents no Maskavas ziņoia vēl skaidrāk: „Stalins būtu gatavs satikties ar prezidentu Trūmenu mie-rTurDinfilums 8 fpp.|. Sagaidāms vācu valdības DP LIKUMS |auni iesnie^gumi bēgļu slavokļa nodrošināšanai Vācija Deviņu pie IRO akreditēto tautību pārstāvju apspriedē Minchenē, kurā latviešus pārstāvēja L C K priekšsēdis H, Klarks, pārrunāja Jautājumus sakarnieku sanāksmei Bad Kisingenā 5. aprīli un apspriežu rezultātus, kas nct:!iušas amarik^u augstā komisāra Stābfi un DP ko« misijā Frankfurtē un kurās kā visu tautību pārstāvji piedallJuSies H. Klarks un ukraiņu C K pārstāvis Pelenskijs. Atlantikas val^tu 12 ģenerālštābu priekšnieki Haga Hāga (B). — Holandes galvaspilsētā otrdien sākās 12 Atlantika pakta valstu ģenerālštābu ķ)riekšnieku konference, kurā ieradās ari A S V . aizsardzības minisķs Džonsons tm* ģenerālštāba prieldnieks Bredlijs. Pirms izlidošanas už Eiropu Džon-sonu pieņēma prezidents Trūmens. Presei aizsardzības ministrs Džon-sons paskaidroja, ka ASV bruņotie spēki ir pietiekami. Ar šo interviju aizsardzmas ministrs acīmredzot vēlas atspēkot ģen. Eizenhauera pirmdien izteikto apgalvojumu, ka ASV aizsardzība un īpaši bruņotie spēki noslīdējuši zem katrām drošības prasībām." Konferences mērķis ir jau izstrādāta reģionālā plāna saskaņošana un arī vērtējumi par zaudējumiem, kādus kara gadījumā varētu ciest Rietumeiropas bruņotie spēki, 16 REIZES ATSTĀJ U N SĒDES Ņujorka (B). — Lai protestētu pret Eleonoras Ruzveltes atkalievēlēšanu par UN cilvēka tiesību komisijas priekšsēdi, Padomju savienības pārstāvis pirmdien atstāja UN sēdi. Tanī pašā laikā padomju pārstāvis atstāja arī UN transporta komisilas sēdi Ķīnas delegāta klātienes dēļ. Sig bija 16. gadījums, kad padomju delegāti atstājuši UN sēdes. Vai atentāts pret Cechoslovakijas komunistu partijas ģenerālsekretāru Prāga (E). — Pagājušo sestdien Prāgā cirkulēja baumas, ka izdarīts atentāts pret agrāko ministru prezidentu Zdaneku Firlingeru un komunistu partijas 'ģenerālsekretāru Rūdolfu Slanski. So ziņu līdz ar čechu informācijas ministrijas oficiālo atsaukumu piektdienas vakara raidījumā sniedza arī BBC. Sai sakarībā UP ziņo no Otavas: agrākais Cechoslovakijas sūtnis Kanādā FrantiŠeks Ņemecs saņēmis informāciju no Prāgas, ka atentāts tiešām izdarīts. Firlingers esot nogalināts, bet Slanskis ievainots. Līdz šim par eventuālajiem notikumiem Cechoslovakijā tomēr nekādas skaidrības nav. Kāda cita ziņa no Prāgas vēstī, ka Slanskis pašnāvības nolūkā izlēcis pa logu. Cechu oficiālā ziņu aģentūra Ce-teka turpretim vēstī, ka no sava posteņa atkāpies nacionālās frontes izpildu komitejas ģenerālsekretārs, tieslietu ministrs Dr. Aleksejs Ce-picka. §ī demisija notikusi «pārstrādāšanās dēļ". Par Cepickas pēcnieku iecelts nacionālsapulces spīkers Dr. Jons. Nacionālo fronti Cechoslovakijā nodibināja 1948. gada februārī pēc valsts apvērsuma Praktiski tās rokās bija visa izpildu I vara. Izceļošanā uz ASV, neskatoties uz formālo liberālismu, radušās lielas . praktiskas grūtības, kas pēc ierobežojošās lauksaimniecībā nodarbināto kvotas piasibas vēl vairāk pasliktinājušas ieceļošanas iespējas. Ja apgrūtinājumi, kādi tie izpai^as pašre% turpināsies ilgālcu laiku, maz ticams, ka uz līdzšinēja liku- • ma pamata līdz 30. jūnijam varēs saņemt vīzas un izceļot paredzētais imigrantu .skaits. Noi vienas puses akcijas palēnināšanās draud atstāt daļu tagadējas kvotas neizmantotu, bet no otras — taisni šie apstākļi un palēnināšanās var ietekmēt Jaunā likunia: likteni, jo tā pretinieki visādi ceļnSōs pierādīt. tagadējā li-- kuma kļūdas un trūkumus. Vairāk vai mazāk dibināti viņi pārmet nevēlamu elementu, kriminālistu un politiski neuzticamu cilvēku Ielaišanu, minat neparasti augstus skaitļus ari par ieceļotājiem uz viltotu dokumentu pamata.V Tik plašā akcijā var rasties ūn ari rodas kļūdas, tā ka atsevišķi pārmetumi izteikušies ļoti konkrēti, kas savukārt l i kuma i2?)ildltājas instances un personas 9 ; i 0 uz ļdtl lielu piesardzību. Ar to pā^ dlilai izskaidrojamas grūtības dokumentācijā sakarā ar de-nimdācdjām un bij« kafaviiNi Jaur tājumu.f Nemaz nav iespējams ticēt, ka pēc pieciem gadiem un neskaitāmiem ieinteresēto tautību organizāciju un pārstāvju iesniegumiem sen nebūtu bijusi izdevība noskaidrot bij. leģiona im tamlīdzīgas lietas. Taču jau Nirnbergas prāvā atklājās, ' ka Karavīru jautājumu izšķirs reize ar jauno DP likumu Līdzīgi latviešu presei arī igauņu laikraksti pēdējā laikā daudz nodarbināti ar sāpīgo bij. karavīru izceļošanas Jautājumu. Laikraksts Eesti Post, iztirzājot bij. karavīru izceļošanu uz Savienotajām valstīm, norāda, ka vislielākos šķēršļus šeit rada dažfidie amerikāņu iestāžu uzskati. Viena iestāžu un politiķu daļa grib noraidīt visus baltiešus, kas dienējuši vācu armijā, citi tikai tos, par kuriem pierādīts, ka tie iestājušies vācu armijas dienestā brīvprātīgi. Jaunā likuma grozījuma ietvaros, ko patlaban apspriež senātā, jparedzēts noraidīt tikai tos, kas cīnījušies pret ASV. Iztirzājot sīkāk palīdzības organizāciju memorandus un sūtņu iesniegumus bij. karavīru jautājumā, laikraksts piezīmē, ka Igaunijas ģenerālkonsuls Vašingtonā J . Kaivs paskaidro, ka kavēšanās pamatā esot Jaunais DP likums, jo tajā starp citu paredzēts izšķirt ari baltiešu karavīru imigrācijas jautājumu. ASV iestādes nemēdzot steigties priekšā augstākām iestādēm (kā tas šai gadījumā ir senāts), lai priekšlaicīgi izšķirtu kādu jautājumu, kura galīgais atrisinājums ietverts likumprojektā. Laikraksts tālāk ziņo, ka 'atviešu un igauņu palīdzības organizāciju pārstāvji Vašingtonā apmeklējuši vairākus senatorus, lai tos labvēlīgi ietekmētu bij. karavīru jautāiumā. Daudzos gadījumos pozitīva piekrišana arī panākta. Pēc Eešti Post ziņām galīgais lēmums karavīru jautājumā gaidāms aprīļa pirmajā pusē, kad Izšķirsies DP likuma papildinājumu pieņemšana vai noraidīšana. Ari latviešu laikraksts ASV Laiks raksta, ka karavīru jautājuma galīga izlemšana nav gaidāma pirms jaunā likuma pieņemšanas. Likumprojekta autori laikrakstam paskaidrojuši, ka likuma pants par I bij. karavīru izslēgšanu no imigrācijas attiecināms vienīgi uz tādiem, kas cīnījušies tieši pret ASV, bet nevis pret sabiedrotajiem. leģions bija mobilizēts. Un tomēr jautājums paliek neizbirts, un r«« dies dīvains stāvoklis, ka augstā* kās instancēs mums atbild bi). kaŗt** Stnags neloinies gadījums Bejgl^ Kvariņottft (K) — t M . marta pl 10.30 KvariņMal ofiraktttvēs 1530 m dil|ttittl, kur Btr&dija ari vairāki mtUu tautieii» pēUņi notika t«pra gāies fcjvlrdums, kura seku hlJa plais akmons siāņu ielM- ' kūms, nogalinot 5 Qf|ratiA Starp nogalinātajiem ir t ML 1 marolcānis un mflsu tauttetb 23 g. V. ridiinieks Harijs Pric-dltis. Viņi atstāj sievu un t g. V. andludēlu. Nekavējoties tika orgauliia glabianas darbi, bet ūļfiUā* Sās gāies un miislgā kaittama dēļ glābianas komandai tik ātri nevarēja pieljfit iekmkn-ma vietai* Kāda no glMilliial komandu daUlmiekiem soprt saindējies ar gāito. viru ielaišanas lietās ar Jā, bet vi» sās iestādēs praktiski rljcojas pre<* tēji. Maldīgi daži pieņem, ka labāka stāvoklis esot radies bij. ungāhi karavīriem, kas nav bijuši iesaistīti leģionā, bet vācu armijas regulārai vienībās, tomēr līdz pat šai dienai viņiem piemēro to pašu praksi, ko baltiešiem im ukrainim. Paliek vienīgi cerība uz Jauno llkumīL Gandrīz līdzīga neskaidrība V f i - cijā paliekošo jautājumā, vismaa par tām nometnēm, kurām būtu jā«f paliek paliekošo rīcībā. Izšķirīgam lēmumam te būtu liela nozīme, Jo ar dzīves vietu saistās daudzi citi jautājumi, sevišķi iespēja dabūt darbu. Pašreiz nozīmīgākā problēma ir gaidāmais vācu valdības DP likums resp. likums par DP pār-ņeiftSanu vācu sainmiecibā. To ierosinājuši augstie komisāri, ari DP centrālās komitejas nākušas ar saviem iesniegumiem, tā k a Jāgaida tikai attiecīgie vācu priekSlikumL Apspriedē tautību pārstāvji vienojās un parakstīja vēl vienu kopīgu priekšlikumu iesniegšanai attiecīgajām iestādēm, kurā skāra jautājumus par bēgļu definīciju, pavalstniecību, leģitimāciju, patvēruma tiesībām, darba un sociālo nodrošināšanu, Izglītību, nastu izlīdzināšanu, tautību nacionālām pārstāvībām utt Jāpiezīmē, ka Jau agrāk iesniegto plānu izglītības lietās IRO un augstais komisārs akceptējis kā pieņemamu bazi tālākiem lēmumiem. Tāpat apspriedē vienojās ua parakstīja tekstus sterptautiskajam darba birojam 2enēvā par darba un pensiju lietām un mūsu prasībām minoritāšu tiesību uc. Jautājumos, Vācijā paliekošo sainmleclskai nodrošināšanai kops ilgāka laika notikušās sarunas par koonerātivu organizēšanu I R O un citās attiecīgās iestādēs uzņemtas atsaucīgi. Jautājumu paredzēts vēl apspriest īpašā sanāksmē Bad Kisingenā. prasa tādas pa^as tie^ibas kā vāciešiem Visbādene (F). — Hesenes apgabala amerikāņu komisārs Dr. Džems Ņūmens uzaicinājis ar rakstu turienes ministru prezidentu Christiānu Stoku līdz 5. aprīlim iesniegt priekšlikumus par pārvietoto personu iesaistīšanu vācu saimniecībā pēc tam, kad I R O būs t>eigusi darbību. Ņūmens Hesenes ministru prezidentam norādījis, ka DP jānodrošina tādas pašas tiesības kā vāciešiem, sevišķi bezdarba gadījumā, tiesības uz dzīvokļiem un darbu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500329 |
Description
Title | 1950-03-29-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
« « l a r s s 28. marta
ēiējo reizi Marss Z^r^.'
K
tesatzīti brāļi R^ti >
Saiteljijļišas ari vairāk^Tr
P
LATVIA
Latviao^ Newspapet
Publlsfted ander eUCOM CivU
Affairs DlvtslOD Authorlsatton
Number ONDP 196 Publlaber
and edttor: Valdemārs Laro-oergs
E f l l t n ^ /N Brelte Sti
6-5 PriBter: Ūngebeuei &
Olmer. Ludwlgsbur;'.. K5rner-
«tr. 16. Publlshed twice weekly
Clrculatloii 11.000
L A T V I A N N E W S P A P ER
Nr. 25 (369)
Trešdien. 1950. 29. martf
ttfiik trdMItenit on Mttotralt
Udevtlt: Utvidu Cmtrill KO-mnel
» Oalventl» rvdaktofit V
Lambergs; «ilvtni radaktora
vietnieks- M CuUtU. Redak*
tort: A BoUtetoB. J Jēkab-sons.
B IPsells. C. Ralstert.
L. Svarcs AuitriUSas .redak*
cUas vad A Smlta Cuwley
House, Caoberra. A C TH
Australla) RedakcUas adr«ie!
telefov» lim
Ne Vašingtona, ne Londona vairs netic
,ls.^stažanas situsi
NiHotam
miera gribai
fe^aimigaiš i^^^
katastrofas ar lauftu gag
neraugoties.
^(ļglestsides krieviem
ftoder. parpetjo.
^,,,,,,11.:.:-Čikāgas aj,
ļio mutes B,
pos zobus; iufie^
'ts. iegravēts nefej.
Jijptujas reģistrād.
miera partizins
un pie,
^ ^ | s • ;feomūnistisk^a
MASKAVAS MIERA PROPAGANDAS ĪSTIE MĒRļd
Padomju diplomātija aukf^tasimgi izmanlo
rietumu bailes no atomu kara
Vašingtona (A). — 10 dienu lailsā Masl^ava nav papūlējusies ne ar
vienu vārdu pazitīvi novērtēt ASV ārlietu ministra Ečesona konkrētos
priekšlikumus „sadzivot mierā". Lidz ar to Londonā un Vašingtonā
uzsver, ka aizdomas vēlreiz izrādījušās pareizas uii Padomju savienības
miera ofensīva lieku reizi pierādījusies par tukšu mānu. Pravdas
vienīgā atbilde uz Ečesona septiņu punktu miera programmu bija, ka
amerikāņu ārlietu mbnistram neesot «nekādu konstruktīvu priekšlikumu".
Pretēji noskaņojumam, kāds 1938. g. valdīja Eiropas galvaspil-sētas
pirms Minehenes miera līguma ar Hitleru, šoreiz rietumnieku
valdības i r tās, kas atmetušas katru cerību panākt izlīdzinājumu pasaules
saspīlētajā stāvoklī, kamēr angļu un amerikāņu tauta aiz bai^
lem no atomkara savus vadītājus spiež joprojām turpināt piiles ^
;^ saprašanos aŗ Kreiņlļ.
ŠH^K^stu • izcinijuSi
I P ^ ^ l p * ] ^ ^ • komūiis,
'*-''^ii|ae^esskrāpi. 119
"^^^"^^-iiS^tt :žurnalfe^ ia.ļ
villlcii^oslovakijā, pa-i
^ i l i ^ s ministrs
p f i i d d i t i tāpee, h
laitl^l^ējās .lietai
šobrīd i
&3 milzeņi
Ķ Vieendam
' Angļu uh amerikāņu laikraksti
l7isu pagājušo nedēļu bija pārpildīti
karikatūrām par Ečesona veltīgajām
pūlēm panākt atslogojumu aukstajā
karā. Kamēr daļa pašas ASV preses
ar republikāņu senatoru atbalstu
turpināja uzbrukumus/ārlietu m i nistra
Ečesona personai';ļi)ft viņa it
kā komunistiski iJop|ņotajiem
ierēdņiem, objektīvie ieV^iļ^ieki un
ari angļu nopietnākie laiļti'^sti aizrādīja,
ka Ečesona septiņu punktu
programma, bija nopietni |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-29-01